Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018AR3951

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Digitālās Eiropas programma 2021.–2027. gadam”

COR 2018/03951

OV C 86, 7.3.2019, p. 272–281 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

7.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 86/272

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Digitālās Eiropas programma 2021.–2027. gadam”

(2019/C 86/14)

Ziņotājs:

Markku MARKKULA (FI/PPE), Espo pilsētas domes loceklis

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu

COM(2018) 434 final

Komisijas dienestu darba dokuments – Ietekmes novērtējuma kopsavilkums “Pavaddokuments dokumentam: Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Digitālās Eiropas programmu”

SWD(2018) 306 final

Komisijas dienestu darba dokuments – Impact Assessment Accompanying the document Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council establishing the Digital Europe programme for the period 2021–2027 [nav pieejams latviešu valodā]

SWD(2018) 305 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

2. panta e) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)

“digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi;

e)

“digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts vai tiesību subjektu konsorcijs , kas izraudzīts vai atlasīts atklātā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi;

Pamatojums

Veidojot digitālās inovācijas centrus, ir svarīgi nodrošināt tos pietiekamā daudzumā visos reģionos; mērķis ir izveidot pa vienam centram katrā reģionā. Nodrošinot konsorcijam iespēju vadīt digitālās inovācijas centru, varētu nostiprināt tīkla pamatu, iesaistot vairākas ieinteresētās personas, piemēram, augstskolas, pētījumu centrus, inovāciju centrus u. c.

Novērtēšanas procedūrai būtu jānodrošina, ka tīkls saglabā līdzsvarotību gan reģionālā, gan tematiskā tvēruma ziņā un vienlaikus spēj nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus. Kandidātu atlases procedūra ir jāveic, ņemot vērā visu tīklu, lai rastos efektīva sinerģija starp digitālās inovācijas centriem. Šis ir vēl viens pamatots iemesls, kāpēc digitālās inovācijas centru vadīšanu būtu jāļauj veikt tiesību subjektu konsorcijam.

Prasība attiecībā uz tiesību subjektu rada nevajadzīgus ierobežojumus, tāpēc praksē ir jāpiešķir lielāka elastība. Struktūru vienkāršības labad koordināciju varētu piešķirt arī tiesību subjektam no konsorcija vai tiesību subjektu tīklam.

2. grozījums

3. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma:

Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma:

a)

stiprinās Eiropas spējas svarīgās digitālo tehnoloģiju jomās un izvērsīs tās plašā mērogā,

a)

stiprinās Eiropas spējas svarīgās digitālo tehnoloģiju jomās un izvērsīs tās plašā mērogā,

b)

paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā.

b)

paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā,

 

c)

paātrinās digitālo pārveidi, uzlabojot vietējo sadarbību un partnerības Eiropas līmenī.

Pamatojums

Pamatojoties uz subsidiaritātes principu, Digitālās Eiropas programmā (DEP) ir jāņem vērā daudzlīmeņu pārvaldība. Digitālās Eiropas programmas rezultātus var sasniegt, programmu efektīvi īstenojot pilsētu un reģionu līmenī, cieši sadarbojoties augstskolām, citām izglītības iestādēm un pētniecības iestādēm, kā arī sadarbojoties ar vietējiem uzņēmumiem. Daudzlīmeņu pārvaldībai ir liela nozīme Eiropas inovāciju plaisas novēršanā. Piemēram, ES mēroga augstas veiktspējas skaitļošanas ekosistēmas ar DEP starpniecību var tikt paplašinātas, lai aptvertu visus zinātnes un rūpniecības vērtības veidošanas ķēdes segmentus.

3. grozījums

5. panta d) punkts (jauns) un e) punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts

Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2 “Mākslīgais intelekts” ir šādi darbības mērķi:

Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2 “Mākslīgais intelekts” ir šādi darbības mērķi:

d)

uzlabot datu kvalitāti un apjomu, lai atbalstītu un paātrinātu digitālo pārveidi, radot digitālo platformu ekonomiku;

e)

palielināt tehnoloģiju izmantošanu, attīstīt novatoriskus uzņēmējdarbības modeļus, uzlabot lietotāju izpratni un saīsināt laiku no inovācijas līdz tirgum.

Pamatojums

Pārveide virzībā uz platformu ekonomiku ir digitalizācijas iznākums. Ir jārada labvēlīgi apstākļi šo un citu nozīmīgu sabiedrības problēmu risināšanai. Ir jāņem vērā pilsētu, iedzīvotāju un uzņēmējdarbības vides mainīgā loma.

Šajā attīstībā būtiska nozīme ir nepieciešamajai kvalitātei un datu apjomam. Pirmkārt, ir jānodrošina pareizie rādītāji, kas ļautu noteikt datu kvalitāti. Otrkārt, algoritmus var izstrādāt tā, lai novērtētu datu kvalitāti, noteiktu datu izlecošās vērtības, kuras nav jāiekļauj analīzē, un pareizu informāciju ar mērķi iegūt stabilākas atbildes no algoritmiem. Treškārt, datu kvalitāti var veicināt ar pasākumiem, uzlabojot tādu datu plūsmu pilnīgumu, salīdzināmību un grafikus, kas izmantojami uz mākslīgā intelekta balstītos digitālajos pakalpojumos valsts un pašvaldību pārvaldes līmenī.

Šie pasākumi nav skaidri minēti Digitālās Eiropas programmā, lai gan tekstā ir atsauce uz datu integritāti un datu konfidencialitāti, un ir norādes uz programmatūras un algoritmu bibliotēku vispārējo nozīmi.

Datu kvalitāte un datu integritāte turklāt ir jāpapildina ar pasākumiem, kas saglabā personas tiesību uz saviem datiem integritāti un nodrošina kvalitāti, proti, spēju saglabāt atbilstošu informācijas un personas datu drošības līmeni.

4. grozījums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās un atbilstīgi dzimumu līdztiesības principam , tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:

a)

atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam;

a)

atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam;

b)

atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;

b)

atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;

c)

atbalstīt apmācības darbavietā un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.

c)

atbalstīt apmācības darbavietā un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt, ka nākotnes digitālo prasmju apguves sistēmā tiek ņemts vērā arī dzimumu līdztiesības aspekts, nodrošinot iekļaujošu nākotnes digitālo sabiedrību.

5. grozījums

8. panta 1. punkta a), g) un j) apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja

Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja

Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi:

Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi:

a)

nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām;

a)

nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, pilsētplānošana, transports, enerģētika, dabas resursi, mežsaimniecība, pārtika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu , informācijas drošību un kiberdrošību, un piekļūt tām;

g)

Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu ;

g)

reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī kopīgi radīt jaunus digitalizētus risinājumus, kopīgot paraugpraksi un visās jomās integrēt salīdzinošas mācīšanās kultūru ;

 

j)

Digitālās Eiropas programmas izvēršanas darbības integrēt reģionālajās pārdomātas specializācijas stratēģijās, programmā “Apvārsnis Eiropa” un citās nozīmīgās Eiropas iniciatīvās un partnerībās.

Pamatojums

Pilsētplānošana, mežsaimniecība un pārtika ir jāiekļauj a) apakšpunktā minētajā sarakstā, jo tās jomas ir svarīgas visas sabiedrības attīstībai. Viedi un ilgtspējīgi digitālie risinājumi pilsētattīstības, dabas resursu, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības ilgtspējīgas pārvaldības jomā ir stratēģiski nozīmīgi, jo tie ļauj risināt dažādas vides problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām.

Kā RK ir norādījusi savās pašreizējā pilnvaru perioda (2015–2020) prioritātēs, pilnībā funkcionējoša digitālā vienotā tirgus ieviešanai ir nepieciešama augšupēja pieeja, uzņēmējdarbības domāšanas veids un mērķorientēti ieguldījumi.

6. grozījums

13. panta 3. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Sinerģijas ar citām Savienības programmām

Sinerģijas ar citām Savienības programmām

 

3.     Programma atbalstīs reģionālo un Eiropas sadarbību un partnerības, lai attīstītu novatoriskus digitālos risinājumus un nodrošinātu sinerģiju ar reģionālajām stratēģijām.

Pamatojums

RK norāda, ka ietekmes novērtējumā ir daudz atsauču uz ES politiku un programmām, piemēram, ERAF, ESF+, EISI u. c., kas ir būtiski DEP mērķu sasniegšanā. ES politikā tiek ļoti uzsvērta ES instrumentu un vietējo/reģionālo mehānismu un finansējuma sinerģiska izmantošana. Tomēr šajā DEP nav ietvertas skaidras procedūras un mehānismi, kas ļautu risināt jautājumu par to, kā organizēt šo instrumentu mijiedarbību visos pārvaldības līmeņos. Nav nevienas atsauces uz partnerību vai daudzlīmeņu pārvaldības noteikumiem. Tāpēc šajā pantā ir jānorāda uz reģionu lielo nozīmi. ES Komisija savā politikā uzsver reģionu pārdomātas specializācijas stratēģiju izšķirošo nozīmi, jo tās ir kā dabiski instrumenti reģionālās sadarbības un Eiropas partnerību uzlabošanai. Šis jautājums ir jāiekļauj Digitālās Eiropas programmā.

7. grozījums

16. panta 1., 2., 3. un 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Digitālās inovācijas centri

Eiropas digitālās inovācijas centri

1.   Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju digitālās inovācijas centru tīklu.

1.   Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu. Šā tīkla centriem ir liela reģionālā nozīme sadarbības uzlabošanai Eiropā.

2.   Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

2.   Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences;

a)

digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences , tajā skaitā spējas un kompetences attiecībā uz pētniecību un izstrādi, infrastruktūru, datu aizsardzību, drošību un inovāciju ;

b)

atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra;

b)

atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra;

c)

operacionālie un juridiskie līdzekļi piemērot Savienības līmenī noteiktos administratīvos, līgumiskos un finanšu pārvaldības noteikumus;

c)

operacionālie un juridiskie līdzekļi piemērot Savienības līmenī noteiktos administratīvos, līgumiskos un finanšu pārvaldības noteikumus;

d)

atbilstošas finansiālās garantijas, ko, vēlams, izsniegusi publiska iestāde un kas atbilst Savienības finansējuma apmēram, kuru tam uzticēs pārvaldīt.

d)

atbilstošas finansiālās garantijas, ko, vēlams, izsniegusi publiska iestāde un kas atbilst Savienības finansējuma apmēram, kuru tam uzticēs pārvaldīt;

 

e)

saskaņotība ar reģionālajām stratēģijām.

3.   Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:

3.   Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:

a)

sākotnējā tīkla finansēšanai pieejamais budžets;

a)

sākotnējā tīkla finansēšanai pieejamais budžets;

b)

vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu.

b)

vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu visā Eiropas Savienībā un dalībvalstīs .

4.   Papildu digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens digitālās inovācijas centrs. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus.

4.   Papildu digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas reģionu ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens digitālās inovācijas centrs. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES mazapdzīvotie apgabali un tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus.

Pamatojums

Attiecībā uz digitālās pārveides paātrināšanu digitālās inovācijas centri ne tikai attīsta, bet arī piegādā un palīdz ierīkot novatoriskas tehnoloģijas valsts pārvaldē un privātajos uzņēmumos, kā arī atbalsta pilsētas un reģionus pārmaiņu apstākļos. Digitālās inovācijas centri varētu ne tikai nodrošināt piekļuvi šiem risinājumiem, bet arī palīdzēt izveidot dažādu dalībnieku grupām piemērotas spējas, lai viņu digitālajās platformās varētu ieviest novatoriskus tehniskos risinājumus, un, izmantojot datu analīzes pakalpojumus, atbalstīt īpašas digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi. Šo iemeslu dēļ ir jāuzsver digitālās inovācijas centru spēcīgais Eiropas raksturs, un šie centri ir jādēvē par Eiropas digitālajiem centriem.

Spēja un prasme izvērtēt tehnoloģijas un izmantot jaunākās zināšanas pētniecības un izstrādes jomā ir būtiski kritēriji, kas ļauj izvēlēties labāko struktūru no tām, kuras ir pieteikušās.

Ietekmes novērtējumā skaidri norādīts, ka digitālās inovācijas centriem ir jāiemieso spēcīga reģionālā dimensija (īpaši MVU gadījumā). Tomēr tas nav atspoguļots tiesību akta priekšlikumā. Digitālās inovācijas centru panākumu pamatā jābūt veiksmīgai reģionālai sadarbībai, kuras pamatā ir tādas reģionālās stratēģijas kā Viedās specializācijas stratēģija (RIS3).

Veidojot digitālās inovācijas centrus, ir svarīgi nodrošināt tos pietiekamā daudzumā visos reģionos; mērķis ir izveidot pa vienam centram katrā reģionā.

Novērtēšanas procedūrai būtu jānodrošina, ka tīkls saglabā līdzsvarotību gan reģionālā, gan tematiskā tvēruma ziņā un vienlaikus spēj nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus. Kandidātu atlases procedūra ir jāveic, raugoties no visa tīkla perspektīvas, lai rastos efektīva sinerģija starp digitālās inovācijas centriem.

8. grozījums

20. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Piešķiršanas kritēriji

Piešķiršanas kritēriji

Piešķiršanas kritērijus nosaka darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā vismaz šādus elementus:

Piešķiršanas kritērijus nosaka darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā vismaz šādus elementus:

a)

darbības gatavība projektu izstrādē;

a)

darbības gatavība projektu izstrādē;

b)

ierosinātā īstenošanas plāna pamatīgums;

b)

ierosinātā īstenošanas plāna pamatīgums;

c)

attiecīgā gadījumā – Savienības atbalsta stimulējošā ietekme uz publiskajām un privātajām investīcijām;

c)

attiecīgā gadījumā – Savienības atbalsta stimulējošā ietekme uz publiskajām un privātajām investīcijām;

d)

vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, tirgus finansējuma trūkumu;

d)

sinerģiska dažādu finansēšanas instrumentu izmantošana un vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, tirgus finansējuma trūkumu;

e)

attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme un pieejamība;

e)

attiecīgā gadījumā – projekta iekļaušana reģionālajās stratēģijās;

f)

attiecīgā gadījumā – Eiropas mēroga dimensija;

f)

attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme un pieejamība;

g)

attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus;

g)

attiecīgā gadījumā – Eiropas mēroga dimensija;

h)

attiecīgā gadījumā – ilgtermiņa ilgtspējas plāna esība.

h)

attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus;

 

i)

attiecīgā gadījumā – ilgtermiņa ilgtspējas plāna esība.

Pamatojums

RK norāda, ka 70 % ES tiesību aktu tiek īstenoti vietējā un reģionālajā līmenī, un uzsver sinerģiju starp dažādām ES programmām, finanšu instrumentiem un reģionālajām stratēģijām. Reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijas ir bijuši noderīgi un svarīgi instrumenti ekonomikas pārveidē un paraugprakses kopīgošanā, kas notikusi, izmantojot Eiropas partnerības.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

 atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas tiesību akta priekšlikumu jaunai Digitālās Eiropas programmai (DEP). Šī ir pirmā reize, kad Komisija ir ierosinājusi kopumu, ar ko digitalizācija, pētniecība un inovācija tiek iekļauta visās galvenajās ES programmās un visas Eiropas sabiedrības attīstībā. Vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgā loma DEP ieviešanā jāņem vērā visos pasākumos, lai paātrinātu digitālā vienotā tirgus attīstību;

2.

 norāda uz to, ka cilvēkiem, uzņēmumiem un prasmēm ir būtiska nozīme, lai pēc iespējas vairāk palielinātu no digitālā vienotā tirgus gūstamās priekšrocības. Runājot par DEP īstenošanu, RK uzsver, ka ES digitālā vienotā tirgus pabeigšanai ir vajadzīga arī skaidra un stabila tiesiskā vide un labvēlīgi apstākļi, kas veicinātu inovāciju, novērstu tirgus sadrumstalotību un ļautu visiem dalībniekiem izmantot jauno tirgus dinamiku;

3.

 uzsver DEP izšķirošo lomu, jo tā ir stabila ieguldījumu un attīstības programma, kas izmanto nepieciešamās un radītās iespējas, lai īstenotu pilnībā funkcionējošu digitālo vienoto tirgu. Galvenais jautājums ir par to, kā padarīt DEP tik piesaistošu, lai pilsētas un reģioni – kopā ar uzņēmumiem, augstskolām un iedzīvotājiem –, būtiski palielinot valsts un privātos ieguldījumus cilvēku un fiziskajā kapitālā, paātrinātu digitālo un ekonomikas pārveidi visā Eiropā;

4.

 uzsver, ka ir svarīgi novērst regulatīvos šķēršļus, samazināt birokrātiju un modernizēt ES regulējumu; tie ir galvenie faktori, kas ļauj nodrošināt ļoti konkurētspējīgu Eiropas rūpniecību un līdztekus uzlabot valsts un privātā sektora gatavību īstenot digitālos jauninājumus;

5.

 atzinīgi vērtē DEP ieguldījumus modernā lieljaudas digitālajā infrastruktūrā, piemēram, 5G tīklos, kas ir nepieciešami, lai visā Eiropā varētu izmantot digitālos pakalpojumus un tehnoloģijas. Platjoslai ir liela nozīme novatorisku un konkurētspējīgu digitālo pakalpojumu attīstībā, tāpēc RK aicina ātri veikt 5G standartizāciju, lai nodrošinātu telekomunikāciju tīklu savstarpēju izmantojamību;

6.

 uzsver pilsētu un reģionu izšķirošo nozīmi digitālo pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, kā arī digitālās infrastruktūras, piemēram, datu radīšanas, izveidē un pārvaldībā. Digitālie pakalpojumi piedāvā iespējas sabiedrības inovācijai, uzņēmējdarbībai, kā arī darbvietu un uzņēmumu radīšanai;

7.

 pieprasa gādāt par to, ka DEP atspoguļo un nodrošina valsts pārvaldes iestāžu un pakalpojumu digitalizāciju, lai pilsētas varētu segt sabiedrības vajadzības. Tam nepieciešama sadarbspēja visā Eiropas Savienībā un piekļuve datiem, tehnoloģijām un zinātībai;

8.

 uzsver tādu datu kvalitātes un apjoma nozīmi, kas ir būtiski DEP mērķu īstenošanai. Iepriekšējos RK atzinumos ir uzsvērta pilsētu un reģionu nozīme datu saskaņošanas, apkopošanas, kvalitātes, pieejamības un izmantošanas ziņā, kā arī drošu un sadarbspējīgu digitālo infrastruktūru nodrošināšanā pārrobežu datu plūsmām digitālajā ekonomikā;

9.

 uzsver mākslīgā intelekta nozīmi, jo tas kā daudzsološa tehnoloģija ļauj veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un risināt sabiedrības problēmas. Tāpēc mākslīgais intelekts ir jānostiprina, nodrošinot datu kvalitāti un personas privātuma aizsardzību, vienlaikus pieļaujot anonīmu datu ieguvi, mašīnmācīšanos un paraugu atpazīšanas izveidi;

10.

 atzīst, ka mākslīgā intelekta datu bibliotēkas sniedz būtisku ieguldījumu viedo sabiedrisko pakalpojumu izstrādē. Tomēr sliktas kvalitātes dati var ietekmēt pakalpojumu paredzēto ietekmi un efektivitāti, tādējādi samazinot iespējamo ieguvumu no mākslīgā intelekta. Augstas kvalitātes dati ir būtiski, lai valsts pārvaldes iestādes varētu izstrādāt, īstenot un uzraudzīt pašu pieņemto politikas pasākumu ietekmi, pamatojoties uz empīriskiem pierādījumiem un izmantojot datu analīzes iespējas. Tas stiprinātu valsts rīcības pārredzamību un pārskatatbildību un palīdzētu uzlabot politikas efektivitāti. Datiem būs milzīga ietekme uz tādas zināšanu kultūras izveidi, kurā pierādījumi kļūst par gudrākas un uz iedzīvotājiem orientētas pārvaldības un politikas veidošanas procesa pamatu;

11.

 aicina Digitālās Eiropas programmā pienācīgi iekļaut vairākus līdzšinējos datu ekonomikas un uz datiem balstītas sabiedrības pasākumus. Šie jautājumi ir aplūkoti digitālā vienotā tirgus ietvaros dažādos datu kopumos: “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017) 9), satvars nepersonizētu datu brīvai apritei Eiropas Savienībā (2017/0228) un trešā datu pakete šogad. Minētajā paketē ietverts paziņojums “Ceļā uz vienotu datu telpas izveidi Eiropā”, kurā tiek risināts jautājums par piekļuvi privātā sektora datiem sabiedrības interesēs (ar galveno principu sarakstu attiecībā uz datu apmaiņu uzņēmumu darījumos ar valsts iestādēm jeb B2G) un kurš ietver privātā sektora datu apmaiņas ceļvedi. Vienlaikus Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu pārstrādāt Direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva);

12.

 uzsver Komisijas ieinteresēto personu dialoga rezultātus saistībā ar paziņojumu par Eiropas datu ekonomikas izveidi, jo īpaši attiecībā uz spēcīgu atbalstu neregulatīviem pasākumiem, lai pēc iespējas vairāk palielinātu un organizētu piekļuvi datiem un to atkārtotu izmantošanu uzņēmumu darījumos ar uzņēmumiem (B2B). Piemēram, sabiedrības apspriešanā par digitālo pārveidi veselības aprūpes jomā tika pētīta vajadzība pēc politikas pasākumiem, kas veicinātu digitālo inovāciju, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti visā Eiropā (prasība, kurai Komiteja pievērš īpašu uzmanību);

13.

 aicina DEP īstenošanā kā mehānismus izmantot kopuzņēmumus, EIT zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) un citas ES iniciatīvas, kā arī Eiropas partnerattiecības starp reģioniem. Pārdomātiem un ilgtspējīgiem digitālajiem risinājumiem ir galvenā nozīme, runājot par vietējā un reģionālā līmeņa mērķu īstenošanu ilgtspējīgas attīstības ziņā un tādu svarīgu sabiedrības problēmu risināšanā kā klimata pārmaiņas. Šiem risinājumiem ir vajadzīgi kvalitatīvi augstas veiktspējas skaitļošanas līdzekļi, uz mākslīgo intelektu balstīti risinājumi un kiberdrošība. Pilsētas un reģioni ir jāmudina kļūt par pašiem pirmajiem Digitālās Eiropas programmas dalībniekiem, piemēram, piedāvājot telpisko izmēģinājumu vietu jauniem lietojumiem. Piemēram, digitalizācijai pilsētplānošanā ir arvien lielāka nozīme, jo īpaši runājot par reģionālās informācijas modelēšanu;

14.

 atzīmē, ka Eiropas līmenī pilnībā jāizmanto labumi, ko gūst no ieguldījumiem digitālajās tehnoloģijās un platformās. Ieguldījums talantīgos speciālistos ir vajadzīgs priekšnoteikums, lai gan tikai ar to nepietiek. Iedzīvotāji ir jāapmāca, lai viņiem būtu pienācīgas digitālās prasmes. Ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas speciālistiem palīdz pārkvalificēties, lai viņu īpašās prasmes piemērotu jauniem digitalizētiem uzdevumiem. Eiropas izglītības sistēmās jauno izglītojamo nodrošināšana ar mūsdienīgām digitālajām prasmēm ir obligāts ieguldījums, lai saglabātu Eiropas nākotnes darbaspēka kvalitāti. Ir acīmredzams, ka palielinās STEAM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas, matemātikas) priekšmetos iegūtās izglītības nozīme. Digitālās Eiropas programmas ieviešana ir jāīsteno sinerģijā ar Digitālās izglītības rīcības plānu;

15.

 uzsver, cik svarīga ir pārveide uz digitālās platformas ekonomiku, nodrošinot, ka valsts un privāto pakalpojumu sniegšana ir vērsta uz lietotāju, digitāla un savstarpēji savietojama, kā arī atbilst vienreizējas iesniegšanas principam attiecībā uz valstu, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm;

16.

 atzīst, ka valdības digitālās platformas DEP tiesību akta tekstā nav skaidri minētas. Tomēr šo platformu jēdziens ir saistīts ar programmas 5. mērķi attiecībā uz valdības un privātā sektora sadarbspēju un digitālo tehnoloģiju ieviešanu. Tas sīkāk izklāstīts arī 2. pielikumā attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar valsts pārvaldes pakalpojumu savietojamību, vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras izmantošanu;

17.

 aicina izveidot digitālas platformas, radot vispārējus atkārtoti izmantojamus risinājumus digitālās autentifikācijas, uzticamības un drošu pakalpojumu jomā. Tie ir apvienoti ar mūsdienīgiem atkārtoti lietojamiem risinājumiem, kuru pamatā ir uz datiem balstītas metodes, ko darbina mākslīgais intelekts. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka sabiedriskie pakalpojumi ir savstarpēji saistīti starp politikas jomām un valdības līmeņiem. Tas arī palīdz padarīt valdības pakalpojumus viedākus, pielāgotus konkrētām lietotāju vajadzībām un pieejamus tīmekļa un mobilajās platformās;

18.

 iesaka pārrobežu digitālo tehnoloģiju izmantošanu apvienot ar tiesisko un citu šīs sadarbības šķēršļu novēršanu – šeit RK atsaucas uz 8. pantu par izvēršanu, digitālo spēju optimālu izmantošanu un sadarbspēju;

19.

 uzsver, ka ir svarīgi izveidot digitālās inovācijas centru tīklu ar pietiekamu pārstāvību visos reģionos. Lai gan ietekmes novērtējumā skaidri norādīts, ka digitālās inovācijas centriem ir spēcīga reģionālā dimensija (īpaši MVU), tiesību akta priekšlikumā tas nav atspoguļots. Digitālās inovācijas centru atlasei vajadzētu būt atvērtai un uzticamai, un attiecīgā gadījumā tam jābūt ne tikai vienam digitālās inovācijas centram, bet šādu centru tīklam katrā dalībvalstī. Digitālās inovācijas centri ir jāizvēlas valsts līmenī reģionāli un tematiski līdzsvarotā veidā. Digitālās inovācijas centru tīklam jābūt ciešai saiknei ar citiem tīkliem, piemēram, ar EIT Digital un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu;

20.

 uzsver mākslīgā intelekta nozīmi un saiknes ar pagarinātās realitātes (XR), virtuālās realitātes (VR), paplašinātās realitātes (AR) un 3D tehnoloģijām un robotiku, kas būs jauns pamats pasaules uzņēmējdarbībai, platformas ekonomikai un mācību platformām. Tas palīdz nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi dažādiem izglītības un kultūras saturiem un radīt novatoriskas zināšanu nodošanas platformas darbinieku pārkvalificēšanai. Turklāt tas veicinās ilgtspējīgu attīstību, jo būtiski samazinās fizisko preču, ceļojumu un oglekļa emisiju nepieciešamību;

21.

 uzsver drošības nozīmi un lomu digitālajā jomā, kā arī pilsētu un reģionu nozīmi kibernoziegumu apkarošanā un datu drošības aizsardzībā.

22.

 atzinīgi vērtē noteikumus par trešām valstīm, kas asociētas ar programmu, un jo īpaši attiecībā uz digitalizācijas integrēšanu darbībās, kuru mērķis ir sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Tādā veidā tiek uzsvērta pievienotā vērtība, ko sniedz sadarbība un atvērtība inovācijai un ieviešanai. IKT revolūcijas īpašās iezīmes ļauj Eiropas Savienībai iegūt spēcīgu pozīciju pasaules mērogā, ja tā koncentrēsies uz ilgtspējīgu izaugsmi un izmantos tehnisko zinātību labklājības nodrošināšanai;

23.

 atzīst, ka Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Briselē, 2018. gada 5. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

Top