EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62017CN0728

Lieta C-728/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 24. decembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. oktobra spriedumu lietā T-572/16 Brouillard/Komisija

OV C 112, 26.3.2018, p. 20–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

26.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/20


Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 24. decembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. oktobra spriedumu lietā T-572/16 Brouillard/Komisija

(Lieta C-728/17 P)

(2018/C 112/27)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Mihaylova, G. Gattinara)

Otrs lietas dalībnieks: Alain Laurent Brouillard

Prasījumi

atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 13. oktobra spriedumu Brouillard/Komisija (T-572/16);

noraidīt prasību pirmajā instancē;

piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā un sagrozīšanu. Šis pamats sastāv no trim daļām un attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 36., 39., 43.–56., 62. un 63. punktu.

Pirmajā daļā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa, interpretējot paziņojumu par konkursu, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Pārsūdzētā sprieduma 36., 45., 47.–56. punktā tā esot kļūdaini uzskatījusi, pirmkārt, ka apzīmētājs “pabeigta” vārdu savienojumā “pabeigta juridiskā izglītība” paziņojumā par konkursu neattiecās uz vajadzīgā diploma saturu, un, otrkārt, ka vārds “atbilst” vārdu salikumā “diploms, kas atbilst minimālam prasmju līmenim” attiecas nevis uz diplomu, bet uz izglītību. Tāpat Komisija uzskata, ka sistēmiskās un teleoloģiskās interpretācijas rezultātā nekādi netiek apstiprināti Vispārējās tiesas secinājumi, jo dalības konkursā nosacījumi esot interpretējami amata uzdevumu apraksta gaismā, kas atbilstoši paziņojuma par konkursu I pielikumam ir tulkošanas uzdevumi, kas jāveic “augsti kvalificētiem diplomētiem juristiem”.

Otrajā daļā Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 46.–49., 52. un 53. punktā veiktajā Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta c) daļas i) punkta interpretācijā esot pieļauta kļūdu tiesību piemērošanā. Komisija uzskata, ka šim Civildienesta noteikumam nav nekādas nozīmes darbā pieņemšanas procedūrā un ka tas it īpaši neliedz administrācijai, nosakot paziņojuma par konkursu saturu, paredzēt dalības nosacījumus, kas ir stingrāki nekā šajā tiesību normā paredzētie. Pretēji tam, ko konstatējusi Vispārējā tiesa, paziņojums par konkursu neesot interpretējams šī Civildienesta noteikuma gaismā.

Trešajā daļā Komisija norāda, ka esot ticis sagrozīts Puatjē Universitātes profesionālā maģistra diploma un prasītāja pirmajā instancē kandidatūras pieteikuma saturs. Komisija uzskata, ka no šiem diviem pierādījumiem acīmredzami izriet, ka prasītājam nav diploma, kas apliecinātu master 2 tiesībās iegūšanu pēc piecu gadu studiju pabeigšanas, kā prasīts paziņojumā par konkursu. Tādēļ Vispārējās tiesas konstatējumi pārsūdzētā sprieduma 39., 43., 44. un 52.–54. punktā esot kļūdaini.

Otrais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, kas pieļauta, interpretējot noteikumus par konkursa atlases komisijas pilnvaru noteikšanu kandidāta diploma pārbaudes veikšanā. Šis otrais pamats, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 37., 52. un 54.–56. punktu, ir vērsts uz to, lai apstrīdētu Vispārējās tiesas argumentāciju, saskaņā ar kuru atlases komisijai esot bijis jāpieņem prasītāja pirmajā instancē diploms, pamatojoties tikai uz valsts tiesību normām, kas reglamentē diplomu izsniegšanu.

Trešais apelācijas sūdzības pamats, kurš attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 39., 44., 47., 48., 52 un 57.–61. punktu, ir par pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu, jo Vispārējā tiesa neesot pietiekami norādījusi, pamatojoties uz kuriem lietas materiālu elementiem, tā uzskatījusi, ka prasītājam pirmajā instancē ir diploms, kas tam ļauj ievērot paziņojumā par konkursu norādītās prasības. Turklāt Vispārējā tiesa esot nonākusi pretrunā, jo vienlaikus apgalvojusi, ka pabeigta juridiskā izglītība un diploms par pabeigtu universitātes izglītību ir divi atšķirīgi kritēriji, bet konstatējusi, ka diploms ir, nenorādot, kurš elements varēja ļaut uzskatīt, ka prasība par pabeigtu juridisko izglītību ir izpildīta. Visbeidzot Vispārējā tiesa neesot pietiekami paskaidrojusi, kādēļ spriedumā lietā T-420/13, kas ir stājies likumīgā spēkā, prasītāja diploms tika noraidīts iepirkuma procedūrā par “līgumtulkotāja” tulkošanas pakalpojumiem Tiesas administrācijai, bet tagad šis pats diploms pamato to, ka šis pats prasītājs var tikt iecelts pastāvīga jurista-lingvista amatā Tiesas tulkošanas dienestos.


Top