15.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/14

—

atcelt Vispārējās tiesas 2016. gada 9. novembra spriedumu lietā T-579/14 daļā, kurā noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība;

—

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumus, kuri formulēti tiesvedībā pirmajā instancē Vispārējā tiesā un attiecas uz precēm, saistībā ar kurām prasība ir tikusi noraidīta;

—

piespriest Birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Tiesā un Vispārējā tiesā un procesā EUIPO Apelācijas padomē.

1.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz, pirmkārt, lai Vispārējās tiesas 2016. gada 9. novembra spriedums lietā T-579/14 par starptautisko preču zīmi Nr. 1132742 tiktu atcelts daļā, kurā ir noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība, un, otrkārt, lai tiktu apmierināti prasījumi, kuri formulēti tiesvedībā pirmajā instancē Vispārējā tiesā un attiecas uz precēm, saistībā ar kurām prasība ir tikusi noraidīta.

2.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja vispirms atsaucas uz Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, ciktāl Vispārējā tiesa ir neprecīzi piemērojusi strīdus starptautiskajai preču zīmei principus, kuri attiecas uz trīsdimensiju preču zīmēm. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa, vērtējot starptautisko preču zīmi saskaņā ar trīsdimensiju preču zīmēm piemērojamiem principiem, nav noteikusi “nozares standartus un prakses” attiecībā uz strīdus precēm. Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, vērtējot kopējo iespaidu, kuru rada starptautiskā preču zīme, ir piemērojusi striktākus kritērijus nekā tie, kuri paredzēti Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

3.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz pretrunām pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijā, ciktāl Vispārējā tiesa, šajā spriedumā konstatējot, ka apzīmējuma atšķirtspēja ir jāvērtē, balstoties uz pašu apzīmējumu, tomēr savā vērtējumā ir ņēmusi vērā jautājumus saistībā ar izmantošanu un ir arī atsaukusies uz saviem agrākajiem spriedumiem attiecībā uz to, vai saistībā ar apzīmējumu ir iespējams ņemt vērā izmantošanu vienlaikus gan divās, gan trijās dimensijās.

4.

Tāpat apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz faktu sagrozīšanu, ciktāl Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā uzskata, ka, tā kā Biroja Apelācijas padome ir balstījusies uz faktiem, kuri izriet no praktiskās pieredzes, kas galvenokārt iegūta, pārdodot attiecīgās preces, un kuri ir var būt zināmi ikvienam, tai nebija jāpamato savs viedoklis, saskaņā ar kuru starptautiskā preču zīme būtiski neatšķiras no nozarē ierastās izmantošanas prakses.