24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/65

Ziņotājs:

Raymond HENCKS

Līdzziņotājs:

Thomas MCDONOGH

1.1.

EESK atbalsta Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Tomēr komiteja ir norūpējusies, ka daļai dalībvalstu nav pietiekamas politiskas gribas, lai sāktu veidot radošu un inovatīvu, nevis tikai uz patēriņu virzītu digitālo savienību.

1.2.

Junkera vadītās Komisijas ierosinātā digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai ir turpinājums iepriekšējām stratēģijām un programmām, un tās mērķis ir dot jaunu impulsu Eiropas Savienības digitālajai politikai, kuras īstenošana kavējas. Tajā pašā laikā tas ir arī jauns uzsvars uz komerciju un patērētājiem, un pasākumiem, kas vajadzīgi, lai palielinātu tirdzniecības apjomu un patērētāju skaitu un lai radītu labākus apstākļus un nodrošinātu labāku aizsardzību patērētājiem.

1.3.

Šajā saistībā svarīgākais uzdevums ir novērst prasmju trūkumu. Tas var attiekties arī uz lasītprasmi, rakstītprasmi un rēķinātprasmi tādā pašā mērā kā uz digitālajām prasmēm un to atbildīgu izmantošanu. Otrkārt, jāvienkāršo platformu izmantošana, lai stimulētu tirgu, tāpēc platformu darbību nevajadzētu ierobežot. Treškārt, ir nepieciešamas atbilstošas lietotnes, tāpēc atzinīgi vērtējama standartizācijai pievērstā uzmanība. Līdz ar e-pārvaldības attīstību vairāk iedzīvotāju varēs iesaistīties digitālajās darbībās. No patērētāju viedokļa, EESK atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot klientu un uzņēmumu piekļuvi digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropā.

1.4.

Dažas, bet ne visas iniciatīvas, kas aprakstītas 4.2. punktā (“Piemērotu apstākļu radīšana digitālo tīklu un pakalpojumu attīstībai”), attiecas uz tīklu infrastruktūru un ir daļa no digitalizācijas programmas. Šie priekšlikumi ir nozīmīgi, ņemot vērā vienotā tirgus stāvokli un to izskatīšanas steidzamību. Dažas citas iniciatīvas šajā jomā ir svarīgas no patērētāju tiesību viedokļa.

1.5.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas apņemšanos pārvarēt sadrumstalotību, ko rada 28 valstu digitālās stratēģijas un tirgi, un tos apvienot Eiropas pieejā, lai tādējādi nodrošinātu vadošo pozīciju globālajā digitālajā ekonomikā, kurā pašlaik dominē trešās valstis.

1.6.

EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienība vēl var panākt nokavēto, jo tai ir izcilas prasmes un bagātīga pieredze atsevišķās digitālajās jomās. Šajā saistībā EESK uzsver, ka Eiropas pētniecības telpā ir svarīgi veidot daudznozaru pētniecības centrus un Eiropas sinerģiju tādās jomās kā mākoņdatošana, nanoelektronika, lielo datu uzglabāšana un apstrāde, attālinātas meklēšanas vai kontroles ierīces (savienotie objekti) un viedpakalpojumi.

1.7.

Eiropas Savienība varēs panākt nokavēto, ja tai īstermiņā izdosies apvienot resursus, lai mobilizētu un saskaņotu 28 dalībvalstu publiskos un privātos centienus, iesaistot digitālā vienotā tirgus stratēģijas apspriešanā visas ieinteresētās puses. EESK atbalsta Komisijas apņemšanos uzsākt sabiedrisku apspriešanu par katru tās turpmāko darbību digitālā vienotā tirgus veidošanā.

1.8.

EESK pauž nožēlu, ka digitālajā stratēģijā trūkst sociālās dimensijas (izņemot jautājumus par digitālajām prasmēm), lai gan pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu attīstība rada būtiskas pārmaiņas darba vidē. EESK uzskata, ka līdztekus daudziem potenciāliem ieguvumiem ir jāņem vērā arī daudzie riski un problēmas, jo īpaši drošības, nodarbinātības organizēšanas un sociālā nodrošinājuma jomā, kā arī Līgumā paredzētās sociālā dialoga procedūras un horizontālā sociālā klauzula; visi minētie elementi ir jāiekļauj Eiropas vienotā tirgus stratēģijā (1). EESK uzskata, ka sociālajai dimensijai ar visām tās sekām nodarbinātības jomā, būtu jākļūst par Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģijas 4. pīlāru.

2.1.

EESK jēdzienu “digitālais vienotais tirgus” saprot kā pašreizējā ES iekšējā tirgū veikto darījumu un darbību pārvirzīšanu uz internetu. Daļēji tas jau ir noticis, taču Komisijas izklāstīto iniciatīvu mērķis ir pilnībā izmantot digitālā tirgus potenciālu. Tirgus darbības un darījumi ietver preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī starpniecību, izplatīšanu un patēriņu. Darījumi starp patērētājiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm atspoguļo gan sociālo tīklu ietekmi, gan virzību uz sadarbīgu sabiedrību. Digitālajā vienotajā tirgū publiskās iestādes ir pakalpojumu sniedzēji.

2.2.

Uzņēmējdarbības procesu pārvirzīšanas priekšrocības ir labi zināmas: labāka integrācija vērtību ķēdē, procesu paātrināšana no izstrādes līdz pat piegādei, uzlabota patērētāju saskarsme (īpaši sociālajos tīklos) un kopumā labāka konkurētspēja. Tā kā pāreja turpinās, tā pavērs iespējas “lietiskajam internetam” un ceturtajai rūpnieciskajai revolūcijai.

2.3.

Tā kā iekšējais tirgus pēc savas būtības ir starptautisks, tas principā ir labi piemērots interneta izmantošanai. Tomēr iekšējā tirgū ir jārisina problēmas, kas saistītas ar digitālās vides noteikumu, normatīvo aktu un regulējuma pieņemšanu; uzņēmumi, publiskās iestādes un patērētāji nav pietiekami sagatavoti digitalizācijai, digitālā vienotā tirgus tehnoloģiju infrastruktūra ir nepilnīga, un atsevišķu lielo platformu dominējošais stāvoklis varētu radīt problēmas.

2.4.

Līdztekus digitālā vienotā tirgus projektam Komisija izvērš digitalizācijas programmu. Tās mērķis ir ņemt vērā pamatotās bažas par to, ka ES nav pietiekami pārstāvēta pasaules datoraparatūras un programmatūras nozarēs, taču, raugoties no digitālā vienotā tirgus perspektīvas, šīm bažām ir otršķirīga nozīme. Komisija uzskata, ka digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana sniegs ļoti lielas priekšrocības IKP un nodarbinātības ziņā un ES un dalībvalstīm ir visas iespējas, lai to īstenotu.

2.5.

Nespēja pabeigt vienotā pakalpojumu tirgus izveidi nopietni ietekmē digitālā vienotā tirgus attīstību. Pakalpojumu nozare ir dominējošā nozare dalībvalstu ekonomikā. Pakalpojumu sniegšanu aizvien vairāk ietekmē darījumi internetā; digitālā vienotā tirgus stratēģijas attīstīšana varētu veicināt vienotā pakalpojumu tirgus attīstību.

2.6.

Noteikumi, regulējums un normatīvie akti, kas izstrādāti darījumiem, kuros izmanto papīra dokumentus, kā arī e-komercijas pirmajām desmitgadēm, ir kļuvuši par šķēršļiem digitālā vienotā tirgus izveidei. EESK atzinīgi vērtē ierosināto likumdošanas programmu un noteikto vērienīgo grafiku:

2.7.

Lai gan 2.6. punktā izklāstītā likumdošanas programma ir skaidri definēta, tomēr pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu triju kategoriju dalībnieku – uzņēmumu, publisko iestāžu un patērētāju – informētību, prasmes un gatavību lietot internetu, ir daudz neskaidrāki:

Abas minētās iniciatīvas ietekmēs iedzīvotājus, MVU, publiskā un privātā sektora pakalpojumus un nozaru lietotnes, kurām ir svarīga nozīme digitālā vienotā tirgus izveidē. Šie priekšlikumi, šķiet, nav pietiekami precīzi, un tajos nav ņemta vērā vajadzība rīkoties nekavējoties. EESK rūpīgi sekos līdzi šo iniciatīvu attīstībai – tās visas ir ES un dalībvalstu kompetencē.

2.8.

Ir ierosināti vairāki būtiski pasākumi attiecībā uz infrastruktūru:

Telesakari un kiberdrošība neapšaubāmi ir prioritāras jomas, taču steidzami ir jāprecizē arī audiovizuālo pakalpojumu piegādes noteikumi kabeļu, satelīta un platjoslas apraidē.

2.9.

Digitālā vienotā tirgus darbību nodrošina platformas. Vairums uzņēmumu, publisko iestāžu un patērētāju tās izmanto ik dienas. Tās ir pieejamas, to izmantošana ir vienkārša un bieži vien bezmaksas. Tās ir jāattīsta tālāk, taču bažas rada šādas problēmas:

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē visaptverošo analīzi par platformu nozīmi tirgū, tostarp par nelikumīgu saturu internetā. Digitālā vienotā tirgus veiksmīga darbība ir balstīta uz platformu attīstību, tāpēc tiesību aktu piemērošana nedrīkstētu ierobežot platformu darbību.

2.10.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK uzskata, ka programmas, kas attiecas uz 2.7. punktā minētajām dalībnieku grupām, iespējams, ir stratēģijas “Ahileja papēdis”, un vēlas izteikt atturīgu nostāju attiecībā uz platformām.

3.1.

Nevar noliegt, ka Eiropas Savienība līdz šim nav pilnībā izmantojusi digitālo tehnoloģiju radītās milzīgās iespējas. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka ES tirgus joprojām ir sadalīts 28 valstu tirgos.

3.2.

Tomēr dažas dalībvalstis nepārprotami vēlas saglabāt un attīstīt valsts mēroga digitālo stratēģiju, nevis sākt virzību uz radošu un inovatīvu Eiropas digitālo savienību. Tajā pašā laikā Francijas un Vācijas ekonomikas ministri ir aicinājuši veidot vienotu sistēmu, kuru atbalstītu abas valstis.

3.3.

EESK arī atzīmē, ka atsevišķu dalībvalstu premjerministri ir nosūtījuši Padomes priekšsēdētājam vēstuli, kurā izklāstīta viņu atturīgā nostāja attiecībā uz stratēģijas īstenošanu. Viņi uzsver, ka ir svarīgi reglamentēt tikai tad, kad ir neapstrīdami pierādīta nepieciešamība to darīt, balstoties uz lietpratīga regulējuma principiem un uz sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka digitālā vienotā tirgus darbība būs sekmīga tikai tad, ja tas neradīs šķēršļus inovācijai, investīcijām un uzņēmējdarbībai. EESK piekrīt šim viedoklim, taču ar nosacījumu, ka tiek ņemtas vērā arī patērētāju un darba ņēmēju intereses.

3.4.

Komisija šo jauno stratēģiju digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai iecerējusi kā 2010. gada Eiropas digitalizācijas programmas turpinājumu. Minētajā programmā bija paredzēts 101 pasākums. Komisija uzskata, ka 72 no tiem ir veiksmīgi īstenoti, un gaidāms, ka 23 pasākumu īstenošana tiks pabeigta noteiktajā termiņā. Taču tas vēl nenozīmē, ka digitālā vienotā tirgus izveide ir pabeigta, jo daļa no šīm iniciatīvām ir iekļauta izskatāmajā jaunajā programmā.

3.5.

Iepazīstinot ar jaunās Eiropas Komisijas politiskajām pamatnostādnēm, Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers norādīja: “Izveidojot savienotu digitālo vienoto tirgu, mēs varam (..) nodrošināt papildu izaugsmi Eiropā līdz 250 miljardiem euro, šādā veidā izveidojot simtiem tūkstošu jaunu darbvietu.” Izskatāmajā paziņojumā norādīts, ka “varētu palielināt Eiropas IKP par EUR 415 miljardiem”, savukārt abi par digitālo jomu atbildīgie komisāri runā par 3,8 miljoniem darbvietu, ko radītu digitālais vienotais tirgus.

3.6.

EESK uzskata, ka nevajadzētu apgrūtināt iedzīvotājus ar skaitļiem, jo atkarībā no Komisijā pieejamajiem avotiem tie ir ļoti atšķirīgi, taču, neraugoties uz to, tie ir minēti kā neapstrīdama patiesība, kaut gan tie ir maz ticami. Šādi apgalvojumi galu galā rada neuzticēšanos politikas veidotājiem un vienaldzīgu attieksmi pret reālajām problēmām.

3.7.

Līdz šim Komisija vēl nekad nav iesniegusi pierādījumus par to, ka šāda veida prognozes ir piepildījušās. EESK aicina pašreizējo Komisiju pilnvaru termiņa beigās izvērtēt rezultātus un salīdzināt tos ar prognozēm.

3.8.

EESK uzskata, ka nav reālistiski cerēt uz digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu pašreizējā Komisijas pilnvaru termiņā, it īpaši tāpēc, ka nav publicēti attiecīgie ietekmes novērtējumi vai zinātniskie pētījumi, kas apstiprinātu šos apgalvojumus. EESK uzskata, ka Komisijas prognozes vajadzētu salīdzināt ar pētījumiem, kuros norādīts, ka digitālo pārmaiņu dēļ zudīs liels skaits darbvietu (2).

3.9.

Komisija uzskata, ka savienota digitālā tirgus izveide ļautu Eiropai saglabāt vadošo pozīciju pasaules digitālajā ekonomikā, bet Eiropas uzņēmumiem dotu iespēju attīstīt savu darbību arī ārpus Savienības.

3.10.

EESK ar nožēlu konstatē, ka 2000. gada Lisabonas stratēģijā noteiktais ES tālejošais mērķis – panākt, lai uz zināšanām balstītā Eiropas ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē, kas spētu nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi, vairāk un labākas darbvietas un lielāku sociālo kohēziju, – ir kļuvis daudz pieticīgāks.

3.11.

Eiropas Savienība atpaliek.

3.12.

EESK joprojām cer, ka ES vēl var panākt nokavēto un ka Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģija dos jaunu impulsu šai nozarei ar nosacījumu, ka tā būs radoša, nevis balstīta vienīgi uz patēriņu, ka tā veicinās kvalitatīvu sabiedrības progresu, lai jauniešiem jau agrīnā vecumā mācītu attīstīt e-prasmes, ka tā novērsīs digitālo plaisu, nodrošinās pieejamību visiem iedzīvotājiem (to skaitā personām ar invaliditāti) un garantēs atbilstīgus publiskos un privātos ieguldījumus izglītībā, profesionālajā apmācībā un pētniecībā.

3.13.

Lai to panāktu, Savienībai ir jāapvieno resursi nolūkā mobilizēt un saskaņot publiskā un privātā sektora darbības 28 dalībvalstīs. Tas ir obligāts nosacījums, ja ES vēlas izmantot digitālās ekonomikas pastāvīgo progresu tādās jomās kā, piemēram, mobilās lietojumprogrammas, kuru skaits dažos gados ir strauji pieaudzis, mākoņdatošana, lielie dati (big data) vai stratēģiskie uzdevumi, kas tagad ir saistīti ar milzu digitālo pakalpojumu platformām, kas kļuvušas par obligātu interneta piekļuves ceļu. Digitālā vienotā tirgus stratēģijas apspriešanā ir jāiesaista visas ieinteresētās puses un jāņem vērā pilsoņu, patērētāju, darba ņēmēju un personu ar invaliditāti pamattiesību aizsardzība, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību.

3.14.

EESK konstatē, ka digitālā vienotā tirgus stratēģijā trūkst sociālās dimensijas. Gandrīz pilnībā ir ignorēta digitalizācijas ietekme uz nodarbinātību un ar to saistītie problēmjautājumi, lai gan pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu nepārtrauktā attīstība rada lielas pārmaiņas darba vidē, būtiski mainot darba raksturu un uzņēmumu struktūru un apdraudot darba koplīgumu slēgšanu. EESK uzskata, ka digitālā vienotā tirgus stratēģijā ir jāņem vērā Līgumā paredzētās sociālā dialoga procedūras, kā arī horizontālā sociālā klauzula. Atzinumā CCMI/136 par digitalizācijas ietekmi uz pakalpojumu nozari un nodarbinātību rūpniecības pārmaiņu apstākļos EESK sagatavoja vairākus ieteikumus, lai nepieļautu, ka digitālo tehnoloģiju attīstība apdraud pašreizējo profesionālās izglītības, darba aizsardzības, sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmu efektivitāti. EESK uzskata, ka sociālajai dimensijai, ar visām tās sekām nodarbinātības jomā, būtu jākļūst par Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģijas 4. pīlāru.

3.15.

ES var nostiprināt savu pozīciju arī lielo datu jomā, kurā vēl nav izstrādāti tehniskie standarti datu vākšanas un apstrādes organizēšanai. Šajā nolūkā valstu tiesību akti ir jāapvieno saskaņotā Eiropas sistēmā, kurā ar pārdomātu datu apstrādes politiku tiek nodrošināta ekonomisko interešu un privātuma līdzsvarota aizsardzība dažādās jomās, piemēram, medicīnas, sabiedrības veselības, individuālo pakalpojumu, lauksaimniecības pārtikas u. c. nozarēs.

3.16.

Eiropas Savienība, kur dalībvalstu apspriešanās par tehniskajiem standartiem ir ierasta parādība, var izmantot savu pieredzi šajā jomā, lai izstrādātu Eiropas datu politiku, pamatojoties uz kvalitatīvu tiesisko regulējumu, un paturēt savās rokās personas datu aizsardzības standartu (sk. SWIFT) noteikšanu, lai nepieļautu, ka tos nosaka citi dalībnieki.

3.17.

EESK arī norāda, ka digitālajā nozarē vērojama liela abu dzimumu pārstāvības nelīdzsvarotība un ka IKT speciālisti lielākoties ir vīrieši. Tā kā IKT nozarē ir daudz vakanto amata vietu, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm vajadzētu mudināt vairāk sieviešu kandidēt uz amata vietām digitālajā nozarē.

3.18.

Pasaules Bankas ziņojumā “Golden growth: Restoring the lustre of the European economic model” Eiropas Savienība sadalīta sešos blokos, lai, pamatojoties uz skaitliskiem rādītājiem, uzsvērtu ES dalībvalstu būtiskās atšķirības digitālo tehnoloģiju, prasmju un lietojumprogrammu izmantošanā, kā arī e-komercijas jomā. EESK aicina Komisiju, nosakot darba programmas prioritāros pasākumus, pilnībā ņemt vērā šīs atšķirības.

3.19.

Visbeidzot, EESK ņem vērā, ka Komisija paziņojusi: papildus ES finansējumam aptuveni EUR 21,4 miljardu apmērā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds atbalstīs daudzus digitālos projektus, un ka Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds piedāvā daudz papildu finansēšanas iespēju. EESK pauž gandarījumu, ka Komisija sadarbosies ar EIB, projektu virzītājiem un dalībvalstīm, lai pieejamie līdzekļi tiktu pilnībā izmantoti, bet vienlaikus vēlas noskaidrot, kāpēc tiek izmantota tikai neliela daļa no dalībvalstīm piešķirtajiem ES līdzekļiem. EESK aicina izvērtēt šo situāciju, lai turpmāk garantētu līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu.

—

jānodrošina, ka patērētāji pāri robežām var piekļūt likumīgi pieejamajam saturam ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem,

—

jāanalizē, kādā mērā patērētāji tiek diskriminēti tiešsaistē atkarībā no valsts, kurā viņi dzīvo, un šādas prakses ekonomiskās sekas un ietekme uz patērētājiem, kā arī jāierosina pasākumi jebkāda veida diskriminācijas novēršanai,

—

jāizvērtē patērētāju tiesību īstenošana un ievērošana, jādefinē nosacījumi, kā patērētāju tiesības tiek piemērotas digitāliem produktiem, un jānodrošina, ka patērētāji un uzņēmumi zina savas tiesības un ir pārliecināti, ka tās tiks ievērotas.

4.3.

A

IZGLĪTĪBA

A1

Pamatskola – pamatprasmes

A2

Vidusskola – ir paredzētas divas plūsmas:

A3

Augstākā izglītība – ir paredzētas divas plūsmas:

B

NODARBINĀTĪBA

B1

Ar darbu saistīta apmācība, ko nodrošina darba devēji un kurā pastāvīgs uzsvars likts uz pārkvalificēšanos un nepārtrauktu profesionālo attīstību, lai atjauninātu prasmes.

B2

Bezdarbnieku apmācība, ko organizē publiskās iestādes ar attiecīgo aģentūru starpniecību.

C

PENSIONĒŠANĀS

C1

Ar informācijas sabiedrību saistītās prasmes jānodrošina visiem tiem, kuri tās nav ieguvuši privātajā vai profesionālajā dzīvē.

C2

Īpašas programmas, lai palīdzētu tiem, kam ir vajadzīga aprūpe, iekļauties informācijas sabiedrībai.

D

INVALIDITĀTE

Atbalsts visos posmos, lai cilvēkus ar invaliditāti iekļautu informācijas sabiedrībā un palīdzētu viņiem saglabāt šīs prasmes, pat ja invaliditāte kļūst smagāka.