24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/33

Ziņotāja:

Reine-Claude MADER

1.1.

EESK pozitīvi vērtē dažādās iniciatīvas, ko Komisija īstenojusi, lai veicinātu godīgu konkurenci, kas aizsargā ekonomikas dalībnieku (uzņēmumu, patērētāju, darba ņēmēju) intereses.

1.2.

EESK atbalsta Komisijas veiktos pasākumus ar mērķi nodrošināt konkurences noteikumu ievērošanu, tostarp pasākumus cīņai ar negodīgas konkurences praksi, piemēram, dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas kavē ES ekonomikas – jo īpaši MVU, kam ir noteicošā loma izaugsmes un nodarbinātības jomā, un sociālās ekonomikas uzņēmumu, kas sekmē sociālo kohēziju, – attīstību.

1.3.

Tomēr pauž nožēlu, ka arī šoreiz Komisija nav pieņēmusi kolektīvās rīcības juridisku mehānismu, kas negodīgas konkurences upuriem ļautu efektīvi īstenot tiesības uz zaudējumu atlīdzināšanu.

1.4.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paveikto, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir zināmi un pārredzami, tādējādi stabilizējot uzņēmumus un līdz ar to arī tirgu. Šajā saistībā komiteja vēlas atgādināt, ka uzmanība pastāvīgi jāpievērš mazumtirdzniecības nozarē īstenotajai praksei.

1.5.

EESK pauž gandarījumu, ka Komisija devusi impulsu sadarbībai ar valstu konkurences iestādēm, jo tām ir noteicošā loma gan profilakses jomā, gan tādu programmu izstrādē, ar kurām paredzēts veidot izpratni par konkurences tiesībām. Komiteja uzskata, ka šajā nolūkā minētās iestādes ir jānodrošina ar vajadzīgajiem līdzekļiem.

1.6.

Lai negodīga konkurence nekaitētu Eiropai, tirdzniecības globalizācijas apstākļos šī sadarbība ir jāpaplašina starptautiskā līmenī.

1.7.

Komiteja vēlas, lai tiktu atbalstīts un pat pastiprināts dialogs starp dažādām Eiropas iestādēm (EP, EESK un Reģionu komiteju).

1.8.

EESK atbalsta izmaiņas valsts atbalsta noteikumos, kas ir pielāgoti tā, lai varētu atbalstīt inovatīvus uzņēmumus, piemēram, digitālajā jomā, tādējādi paverot ļoti plašas perspektīvas ekonomikas attīstībai un darbvietu radīšanai patērētāju un uzņēmumu interesēs.

1.9.

Apzinoties Komisijas ierobežotās rīcības iespējas nodokļu optimizācijas jomā, EESK tomēr vēlas, lai Komisija turpina darbu ar mērķi novērst fiskālos un sociālos šķēršļus, savu pilnvaru robežās tos samazinot vai izskaužot, turklāt raugoties, lai tas neradītu nonivelēšanos līdz zemākam līmenim.

1.10.

EESK uzskata, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš enerģijas tirgum. Komiteja atbalsta Eiropas enerģētikas savienības izveidi, lai nodrošinātu energoapgādes drošību un enerģijas piegādi par pieņemamu cenu visā teritorijā.

1.11.

Komiteja arī uzskata, ka liela nozīme ir pasākumiem, kas veicina energotaupību, kā arī energoefektivitātes veicināšanai un atjaunojamo energoresursu attīstīšanai.

1.12.

Komiteja uzskata, ka enerģijas tirgus atvēršana jāīsteno tā, lai labumu gūtu individuālie patērētāji, kuriem nav reālu iespēju ietekmēt cenas.

1.13.

EESK aicina darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi digitālajai videi un tādējādi sekmētu lauku teritoriju ekonomikas attīstību. Lai šo mērķi sasniegtu, ir jānodrošina privāto investīciju un valsts atbalsta komplementaritāte.

1.14.

EESK aicina Komisiju arī turpmāk īpašu uzmanību pievērst finanšu pakalpojumu piedāvājumam, lai nodrošinātu reālās ekonomikas pašfinansējumu un patērētājiem arī turpmāk būtu nodrošināti labākie nosacījumi pakalpojumu saņemšanai.

1.15.

Visbeidzot, EESK atgādina, ka obligāti jāuzrauga un jānovērtē īstenotie politiskie pasākumi.

2.1.

Galvenā uzmanība šajā ikgadējā ziņojumā pievērsta digitālajam vienotajam tirgum, enerģētikas politikai un finanšu pakalpojumiem. Tajā apskatīti arī jautājumi par Eiropas rūpniecības konkurētspējas stiprināšanu, valsts atbalsta kontroli, konkurences kultūras veicināšanu ES un ārpus tās robežām, kā arī institucionālo dialogu.

2.2.

Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta digitālajai ekonomikai kā faktoram, kas varētu veicināt inovāciju un izaugsmi enerģētikas, transporta, sabiedrisko pakalpojumu, veselības un izglītības nozarē. Šajā nolūkā ir izmantoti visi konkurences tiesību instrumenti, lai atbalstītu infrastruktūras, tostarp “jaunas paaudzes” platjoslas tīklu attīstību un modernizāciju, izmantojot valsts atbalstu un vienlaikus garantējot tehnoloģiskās neitralitātes principu.

2.3.

Ļoti strauji attīstās mobilo viedierīču tirgus; par to liecina Facebook īstenotā WhatsApp iegāde, kas notika pēc koncentrācijas vērtējuma pirmā posma un kuru Eiropas Komisija atļāvusi bez jebkādiem nosacījumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (1) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (2).

2.4.

Arī 2014. gadā konstatēts, ka konkurences tiesību piemērošanai digitālajā nozarē raksturīga sarežģīta saikne un vajadzīgais līdzsvars ar intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu saistībā ar patentu, kā liecina lēmumi par Samsung un Motorola  (3), vai ar autortiesībām, kā to apliecina oficiālas procedūras uzsākšana pret vairākām ASV kinostudijām un Eiropas maksas televīzijas raidorganizācijām tā sauktajā lietā “pārrobežu piekļuve maksas televīzijas saturam” (4).

2.5.

Turpmāk ziņojumā apskatīta enerģētikas nozare un norādīts, ka ir jāpārskata Eiropas enerģētikas politika. Komisija iecerējusi atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, nosakot valsts atbalsta noteikumus un vienkāršojot to īstenošanu: jaunajā Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā paredzēts, ka, ievērojot dažus nosacījumus, vairs nebūs vajadzīga Komisijas iepriekšēja atļauja (5) energoinfrastruktūras, ēku energoefektivitātes palielināšanas, atjaunojamās enerģijas ražošanas, piesārņoto teritoriju sanācijas un pārstrādes atbalstam.

2.6.

Taču jaunajās pamatnostādnēs nav iekļauts atbalsts kodolenerģijai. Šādu atbalstu joprojām pārbauda Komisijas dienesti saskaņā ar LESD 107. pantu, kā tas notika saistībā ar Apvienotās Karalistes plānu piešķirt subsīdijas jaunas kodolspēkstacijas celtniecībai un darbībai Hinklīpointā (Hinkley Point) (6).

2.7.

Visbeidzot, konkurences politiku izmantoja kā līdzekli enerģijas cenu samazināšanai, uzliekot sodu par ļaunprātīgām vai ar aizliegtu vienošanos saistītām darbībām tirgus dalībniekiem, piemēram, EPEX Spot un Nord Pool Spot (NPS) (7), un Rumānijas biržai OPCOM, kas ļaunprātīgi izmantoja savu dominējošo stāvokli (8), un Bulgārijas uzņēmumam Bulgarian Energy Holding (BEH) (9), kā arī Gazprom saistībā ar iespējamo tirgus sadalīšanu gāzes piegādēm Centrāleiropai un Austrumeiropai (10).

2.8.

Ar konkurences politiku 2014. gadā mēģināts arī palielināt pārredzamību finanšu nozarē un palīdzēt uzlabot banku nozares regulējumu un uzraudzību.

2.9.

Komisija ir pārbaudījusi valsts atbalsta īstenošanu Grieķijā, Kiprā, Portugālē, Īrijā un Spānijā, vienlaikus nodrošinot, ka attīstības bankas netraucē konkurenci (11).

2.10.

Komisija divreiz uzlika naudas sodu divām bankām – RBS un JP Morgan –, kas piedalījās nelikumīgā divpusējā kartelī ar mērķi ietekmēt Šveices franka Libor atsauces procentu likmi un karteļa darbībā ar UBS un Credit Suisse, izmantojot piedāvātās cenas un pieprasītās cenas starpību procentu likmju atvasinātajiem līgumiem Šveices frankos EEZ (Eiropas Ekonomikas zonā) (12). Komisija tām uzlika naudas sodu EUR 32,3 miljonu apmērā (13).

2.11.

Komisija turpina apkarot pret konkurenci vērstu komercpraksi, kas balstīta uz daudzpusēju starpbanku komisijas maksu, ko piemēro Visa Europe, Visa Inc., Visa International un MasterCard; Komisija panāca, ka Visa Europe piedāvātās saistības būs juridiski saistošas, un turpina procedūru pret Visa Inc. un Visa International par starptautisku starpbanku komisijas maksu.

2.12.

Ziņojumā minēti arī Komisijas veiktie pasākumi, lai stimulētu Eiropas uzņēmumu, īpaši MVU konkurētspēju, veicinot piekļuvi finansējumam to attīstības posmā (14) un atbalstot pētniecību un inovāciju, izmantojot jaunās atbalsta pamatnostādnes, kurās paredzēts grupu atbrīvojums (15).

2.13.

Uz MVU attiecas arī pārskatītais de minimis paziņojums, kurā sniegtas norādes, lai novērtētu, vai uz to līgumiem attiecas LESD 101. pants, kurā aizliegtas nelikumīgas vienošanās starp uzņēmumiem (16).

2.14.

Komisija 2014. gadā īpašu uzmanību pievērsa tam, ka atsevišķi uzņēmumi izmanto dažu dalībvalstu nodokļu režīmu atšķirības, lai samazinātu savu nodokļu bāzi; Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu par Apple Īrijā, Starbucks Nīderlandē, Fiat France & Trade Luksemburgā.

2.15.

2014. gadā paiet desmit gadi kopš stājās spēkā Regula (EK) Nr. 1/2003 un pārskatīta Regula par uzņēmumu apvienošanās kontroli (17). Ziņojumā ir norādīts, ka būtu vēlams panākt progresu konkurences iestāžu neatkarības un tāda mehānisma jomā, kas tām ļauj veikt izmeklēšanu un piemērot sankcijas nelikumīgām darbībām. Tajā arī uzsvērts, ka ir jāturpina racionalizēt uzņēmumu apvienošanās kontroli.

2.16.

Komisija arī norāda, ka šogad būtisks solis uz priekšu konkurences jomā bija pieņemtā direktīva par atsevišķiem noteikumiem, kuri reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, kura stājās spēkā 2014. gadā, un uzskata, ka ar šo direktīvu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs vieglāk saņemt faktisku atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas radušies konkurences noteikumu pārkāpumu, piemēram, karteļu vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, dēļ.

3.1.

EESK atbalsta digitalizācijas veicināšanas politiku un iniciatīvas, ar kurām paredzēts stimulēt inovāciju un izaugsmi. Komiteja uzskata, ka ātrdarbīgam internetam jābūt pieejamam visā ES teritorijā, un tam var būt nepieciešams valsts atbalsts un ES papildu finansējums. Šajā jomā var būt noderīgas pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (18).

3.2.

Turklāt digitālo tirgu nevarēs izveidot, ja visā teritorijā nebūs pieejams platjoslas tīkls. Komisijas mērķi ir pieticīgāki, jo privātajiem uzņēmējiem trūkst intereses par atsevišķām teritorijām, piemēram, lauku apgabaliem, kaut gan to ekonomikas attīstībai ir vajadzīgs atbalsts.

3.3.

EESK atbalsta Komisijas apņemšanos piemērot sankcijas par konkurences noteikumu pārkāpšanu un uzskata, ka sankciju apmēram jābūt ar atturošu ietekmi un ka atkārtota pārkāpuma gadījumā sankcijām jābūt stingrākām. Turklāt konkurences politika ir jāskaidro arī uzņēmumos, lai novērstu pret konkurenci vērstas darbības.

3.4.

EESK, tāpat kā Komisija, konstatē, ka pieaug mobilo viedierīču lietotāju skaits. Inovācijai šajā jomā ir būtiska nozīme, taču ir jāizstrādā vispārzināmi un pārredzami “spēles noteikumi” uzņēmējiem. Komiteja uzskata, ka daudzu lielo starptautisko grupu kā, piemēram, Google, esamība tirgū rada dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas risku un ka ir svarīgi nodrošināt spēkā esošo noteikumu ievērošanu, lai tirgū varētu ienākt jauni uzņēmumi.

3.5.

Komiteja arī uzskata, ka patentu īpašniekiem licences nolīgumi ir jāpiešķir ar godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.

3.6.

Komiteja atbalsta autortiesību tiesiskā regulējuma pielāgošanu digitālajam laikmetam (19), lai tas būtu “kopsolī ar laiku”, kā to pamatoti norāda Komisija.

3.7.

Runājot par enerģētikas tirgus darbību, EESK uzskata, ka ekonomikas attīstība nav iespējama bez kopējās enerģētikas politikas. Komiteja pauž gandarījumu par Komisijas stingro apņemšanos izveidot Eiropas enerģētikas savienību.

3.8.

Komiteja uzskata, ka šāda savienība dos labumu uzņēmumiem un patērētājiem, nodrošinot tiem pieejamas cenas un energoapgādes drošību.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē uzmanību, ko Komisija pievērš enerģijas tirgum, lai nodrošinātu reālu konkurenci, kā arī iniciatīvas, kas paredzētas konkurences traucējumu novēršanai šajos neregulētajos tirgos. Komiteja aicina Komisiju izmantot visus līdzekļus, lai izvairītos no darbības traucējumiem, kas ietekmē ekonomiku.

3.10.

Komiteja arī uzskata, ka liela nozīme ir pasākumiem, kas veicina energotaupību, energoefektivitāti, atjaunojamās enerģijas un bioenerģijas attīstību.

3.11.

EESK vēlas, lai finanšu sektors kopumā būtu ētiskāks un pārredzamāks un atbalstītu izaugsmi.

3.12.

Komiteja pauž gandarījumu, ka valsts atbalsta kontrole ir sekmējusi finanšu problēmu atrisināšanai paredzēto pasākumu saskaņotību un konkurences traucējumu mazināšanu, vienlaikus līdz minimumam samazinot nodokļu maksātāju naudas izmantošanu. Komiteja norāda, ka valsts atbalsta kontrole, pastiprinot un ieviešot uzraudzības mehānismus, ir palīdzējusi ierobežot dažus konkurences traucējumus tirgū.

3.13.

Komiteja uzskata, ka īpaši jāuzsver Komisijas paveiktais, lai samazinātu banku karšu izmantošanas izmaksas, kā rezultātā darījumu izmaksas vienotajā tirgū samazinājās par 30–40 %.

3.14.

Izvirzītais mērķis veicināt ekonomikas izaugsmi ir absolūta nepieciešamība, un tā īstenošanu varētu sekmēt ar inovācijas atbalsta politiku, kas ietverta dokumentā “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai”.

3.15.

Iepriekšējos atzinumos EESK atzinīgi novērtēja Komisijas ieceri modernizēt valsts atbalstu un uzskatīja, ka jaunās pamatnostādnes (20) vairāk atbilst dalībvalstu vajadzībām un tirgus realitātei. Komiteja uzskata, ka lielāka pārredzamība ļaus labāk izprast, kā tiek piešķirts valsts atbalsts. Komisijas uzraudzība nodrošinās, ka atbalsta piešķiršanā tiek ievēroti paredzētie noteikumi. Visbeidzot, novērtējums ļaus dalībvalstīm pārliecināties, vai piešķirtais atbalsts tiek izmantots lietderīgi.

3.16.

Komisijas paziņojums par nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai veicinātu Eiropas projektu īstenošanu kopā ar paziņojumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidi varētu sekmēt šā mērķa sasniegšanu.

3.17.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka ir atzīta nepieciešamība sniegt valsts atbalstu grūtībās nonākušu, bet dzīvotspējīgu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Komiteja atbalsta pasākumus, ar kuriem paredzēts izskaust nelikumīgas vienošanās, kas kavē attīstību, tostarp MVU attīstību, jo tie rada darba vietas un ietekmē nodarbinātību un cenas.

3.18.

Komiteja norāda, ka lielie uzņēmumi turpina nodokļu samazināšanu, izmantojot nodokļu sistēmu atšķirības. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas īstenotos centienus savu pilnvaru robežās novērst, mazināt vai izskaust fiskālo kropļojumu dēļ radušos iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas.

3.19.

Komisija paveikusi nozīmīgu darbu, lai nodrošinātu konverģenci ar valstu konkurences iestādēm un starp tām.

3.20.

Komiteja rūpīgi sekos līdzi darbam pēc pieņemtās Baltās grāmatas “Virzība uz iedarbīgāku ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu”, kuras mērķis ir uzlabot spēkā esošos mehānismus.

3.21.

Ņemot vērā tirdzniecības globalizāciju, EESK atbalsta daudzpusējas sadarbības izvēršanu (ESAO, ICN, UNCTAD), kā arī sadarbības un tehniskās palīdzības programmas.

3.22.

Jāpanāk, ka Konkurences ĢD dialogs ar EP, EESK un Reģionu komiteju nodrošina pārredzamas iestāžu debates par īstenoto politiku.

3.23.

Šādu gatavību dialogam vajadzētu apliecināt arī tāpēc, ka priekšsēdētājs Junkers savā pilnvarojuma vēstulē Vestageres kundzei ir uzsvēris šo politisko partnerību.

3.24.

Pretēji Komisijas viedoklim EESK neuzskata, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES (21) un ieteikums par kopīgiem principiem attiecībā uz kolektīvo tiesisko aizsardzību saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpumiem var pienācīgi nodrošināt šādu pārkāpumu upuru tiesību kolektīvu aizsardzību.

4.1.1.

Komisija uzskata, ka uzlabotas standartizācijas procedūras un labāka sadarbspēja ir priekšnoteikums digitalizācijas programmas efektīvai īstenošanai. Tomēr jānoskaidro, ko Komisija saprot ar “uzlabotām” standartizācijas procedūrām.

4.1.2.

Viena no “viedtālruņu patentu kara” epizodēm – Motorola lieta (22) ir izmantota kā piemērs, lai dotu ievirzi nozares uzņēmumiem. Šajā lietā Komisija bija lēmusi, ka Motorola, GPRS standartam būtiska patenta (SEP) īpašnieks, ir ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, Vācijas tiesā pieprasot aizliegumu pret Apple. Šie SEP bija “būtiski”, jo tie bija vajadzīgi GSM standarta ieviešanai. Uzņēmumiem, kuru īpašumā ir SEP, ir potenciāli liela ietekme tirgū, tāpēc standartizācijas iestādes bieži vien izvirza tām prasību uzņemties saistības piešķirt SEP licences ar godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem (fair, reasonable and non- discriminatory jeb FRAND) noteikumiem, lai nodrošinātu šā standarta pieejamību visiem tirgus dalībniekiem.

4.1.3.

Tā kā Motorola īpašumā esošais SEP nebija pieejams, Motorola konkurents, proti, Apple, nevarēja ražot un tirgot atsevišķu kategoriju viedtālruņus.

4.1.4.

Patenta īpašnieks ir tiesīgs patenta pārkāpuma gadījumā prasīt aizliegumu kādas valsts tiesā, bet tā var būt arī ļaunprātīga rīcība, ja SEP īpašniekam ir dominējošais stāvoklis tirgū, ja tas ir apņēmies piešķirt licenci ar FRAND noteikumiem un ja konkurējošais uzņēmums, uz kuru attiecas aizliegums, vēlas iegādāties licenci ar FRAND noteikumiem. Tā kā nav ES tiesu judikatūras par tādu SEP aizliegumu likumību saskaņā ar LESD 102. pantu un valstu judikatūras ir atšķirīgas, Komisija neuzlika Motorola naudas sodu, bet pieprasīja tai pārtraukt savu ļaunprātīgo rīcību.

4.1.5.

Līdzīgā lietā Komisija pieņēma Samsung piedāvātās saistības necensties panākt aizlieguma noteikšanu EEZ, pamatojoties uz SEP saistībā ar viedtālruņiem un planšetdatoriem, pret uzņēmumiem, kuri ievēro licencēšanas līgumu procedūru.

4.1.6.

Iepriekšminētās lietas liecina, ka ir ļoti grūti panākt līdzsvaru starp konkurenci, patentu tiesībām un inovāciju, lai patērētājs galu galā varētu iegādāties uz tehnoloģijām balstītus ražojumus par pieņemamu cenu un viņam būtu pēc iespējas plašāka savstarpēji savietojamu ierīču izvēle.

4.1.7.

EESK atbalsta Komisijas centienus šajā jomā un mudina neaizmirst, ka konkurences noteikumi ir izstrādāti nevis konkurencei kā pašmērķim, bet gan konkurencei, no kuras labumu gūst patērētājs.

4.1.8.

EESK atbalsta ideju papildināt privātās investīcijas ar publiskajām investīcijām, lai nepieļautu digitālo plaisu Eiropas Savienībā, ar nosacījumu, ka valsts atbalsts netraucē privātajiem ieguldījumiem. “ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (23)” bija pirmais dokuments, kas pieņemts galīgajā redakcijā saistībā ar valsts atbalsta modernizāciju, un tas varētu liecināt par Komisijas interesi par šo tematu.

4.1.9.

EESK tomēr uzskata, ka Komisijas apņemšanās līdz 2020. gadam panākt ātrdarbīga interneta (30 Mb/s) pakalpojumu pilnīgu pārklājumu un īpaši ātrdarbīga interneta (100 Mb/s) pieejamību 50 % eiropiešu nav pietiekami tālejoša.

4.2.1.

Nodrošināt Eiropas enerģētisko neatkarību un veicināt integrēta enerģijas tirgus izveidi ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu piekļuvi enerģijai, likvidētu enerģijas ziņā izolētas teritorijas un panāktu energoapgādes drošību. ES ir vajadzīga reāla politiskā griba, lai sasniegtu šo mērķi un stimulētu enerģijas avotu dažādošanu, plašāk izmantojot atjaunojamos energoresursus. Priekšsēdētāja Junkera ierosinātā Eiropas enerģētikas savienība (24) noteikti būs šāds politiskais stimuls.

4.2.2.

EESK uzskata, ka nekavējoties jāīsteno trešā enerģētikas pakete, jo īpaši tāpēc, ka enerģijas pārrobežu tirdzniecības noteikumi joprojām ir sadrumstaloti.

4.2.3.

EESK uzsver, ka nekavējoties jāīsteno strukturālas reformas, kas vajadzīgas, lai novērstu šķēršļus investīcijām infrastruktūrā, jo īpaši pārrobežu infrastruktūrā.

4.2.4.

EESK neapšauba, ka konkurences noteikumu piemērošana sekmē valstu enerģijas tirgu atvēršanu, kā liecina Komisijas ziņojumā norādītās lietas, kas saistītas ar elektroenerģijas biržām un OPCOM/Rumānijas elektroenerģijas biržu (25), kurās Komisija, pirmkārt, saskaņā ar LESD 101. pantu uzlika naudas sodu abām biržām, kas bija vienojušās nekonkurēt un sadalījušas teritorijas, un, otrkārt, uzlika naudas sodu saskaņā ar LESD 102. pantu Rumānijas elektroenerģijas biržai OPCOM par diskrimināciju pret elektroenerģijas tirgotājiem no citām dalībvalstīm.

4.2.5.

Tomēr komiteja nav pārliecināta par apgalvojumu, ka sīvākas konkurences dēļ ir samazinājušās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, jo ne pārāk bieži ir vērojams, ka ir samazinājies vispārējais cenu līmenis galapatērētājiem (26).

4.2.6.

Šajā saistībā EESK atbalsta Komisijas veikto izmeklēšanu saskaņā ar LESD 102. pantu par Gazprom dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu dabasgāzes piegādēm Centrāleiropā un Austrumeiropā (27).

4.3.1.

2014. gadā turpinājās banku regulējuma un uzraudzības pārskatīšana. Ierosināto noteikumu mērķis ir palielināt finanšu tirgu pārredzamību.

4.3.2.

Komisija arī pārraudzīja, lai finanšu iestādes, kas saņem valsts atbalstu, veiktu pārstrukturēšanu vai atstātu tirgu, un pievērsa īpašu uzmanību minēto finanšu iestāžu konkurences traucējumu riskam (28).

4.3.3.

EESK ar interesi sekoja līdzi Komisijas veiktajai pret konkurenci vērstas komercprakses izmeklēšanai un atzinīgi vērtē Komisijas un valstu konkurences iestāžu lēmumus, ar kuriem piemēro sankcijas “starpbanku komisijas maksai”.

4.3.4.

EESK pauda gandarījumu par ES Tiesas nolēmumu Mastercard lietā (29), kas apstiprināja Komisijas analīzi. Patērētājiem, norēķinoties ar bankas karti, aizvien biežāk tika piemērota arvien augstāka un nepietiekami pārredzama starpbanku komisijas maksa.

4.3.5.

Turklāt šāda komercprakse kavēja tādu nebanku sektora uzņēmēju piekļuvi maksājumu tirgum, kas varētu piedāvāt patērētājiem citus mobilus un drošus elektroniskos maksāšanas līdzekļus, piemēram, izmantojot viedtālruni.

4.3.6.

Mastercard lietas specifika bija saistīta arī ar to, ka daudzpusējas starpbanku komisijas maksas noteikšanas mehānisms bija ierobežojums “seku dēļ”, nevis “mērķa dēļ”.

4.3.7.

EESK ir gandarīta par Tiesas un Vispārējās tiesas secinājumu, ka Mastercard sistēmas darbībā daudzpusēja starpbanku komisijas maksa nebija objektīvi nepieciešama.

4.4.1.

EESK atzinīgi vērtē uzmanību, kas pievērsta MVU, kuriem ir noteicošā loma izaugsmes veicināšanā un svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Komiteja piekrīt Komisijas lēmumiem, kuru mērķis ir atbalstīt MVU darbības finansēšanu un pielāgot noteikumus to konkrētajām vajadzībām.

4.4.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka šajās politikas jomās ir vērojama atvērtība intelektuālajām profesijām, un atzīst, ka Eiropas brīvajām profesijām ir izšķirīga nozīme izaugsmes veicināšanā, jo katrā nozarē tās nodrošina nepieciešamās zināšanas, kas vajadzīgas, lai risinātu sarežģītās iedzīvotāju un uzņēmumu problēmas; turklāt EESK iesaka Komisijai turpināt un, ja iespējams, intensificēt darbu šajā virzienā.

4.4.3.

Piemēram, “Pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus” (30) dotu dalībvalstīm iespēju veicināt MVU piekļuvi finansējumam darbības uzsākšanas posmā. Turklāt šķiet, ka pamatnostādnes izstrādātas tā, lai tās vairāk atbilstu tirgus realitātei.

4.4.4.

EESK arī atbalsta Komisijas darbības, kas vērstas pret dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas var kavēt MVU izveidi un attīstību un ietekmēt to darbību.

4.4.5.

2014. gada de minimis paziņojumā (31) šādiem nolīgumiem paredzēta drošības zona, kurai nav būtiskas ietekmes uz konkurenci, jo to īsteno uzņēmumi, kuru tirgus daļa nepārsniedz zināmu robežvērtību. Komisija ir arī publicējusi MVU paredzētas vadlīnijas. Tomēr EESK uzskata, ka būtu vēlams rīkot informācijas kampaņas uz vietas.

4.5.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas un valstu konkurences iestāžu kvalitatīvo sadarbību. Komiteja uzskata, ka tā nodrošina efektīvai tirgus darbībai vajadzīgo mijiedarbību.

4.5.2.

Komiteja atbalsta visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veidotu valstu konkurences iestāžu sadarbību, un tas nozīmē, ka tām ir vajadzīgi līdzekļi un tām ir jābūt neatkarīgām.

4.5.3.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas ar mērķi izveidot reālu Eiropas konkurences telpu, bet šajā nolūkā ir jāsaskaņo valstu tiesību pamatnoteikumi, lai nodrošinātu stabilu saimniecisko darbību vienotajā tirgū.

4.5.4.

Komiteja arī uzskata, ka dalībvalstu rīcībā ir jābūt pilnīgam tiesisko līdzekļu kopumam, kas ļauj veikt vajadzīgās pārbaudes un uzlikt iedarbīgus un samērīgus naudas sodus.

4.5.5.

Iecietības programmas, kuras ir pierādījušas savu efektivitāti cīņā pret karteļiem, ir jāattiecina uz visām dalībvalstīm.

4.5.6.

Ir jāturpina aktīva daudzpusējā sadarbība ar ESAO, Starptautisko konkurences tīklu un UNCTAD, un Komisijai būtu jācenšas uzņemties tajā vadošo lomu.

4.5.7.

Visbeidzot, EESK uzsver, ka pievienošanās sarunās ar kandidātvalstīm lielāka uzmanība jāpievērš tehniskajai palīdzībai.