15.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/152

Ziņotājas:

Ariane RODERT un Marie ZVOLSKÁ

1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka prezidentvalsts Luksemburga kā prioritāti izvirzījusi sociālo ekonomiku, un jo īpaši tās pievēršanos pielāgotas finanšu ekosistēmas izveidei.

1.2.

EESK rosina Eiropas Komisiju nemazināt pūliņus, kas vērsti uz sociālās ekonomikas programmas atbalstīšanu un pastāvīga un atbalstoša politikas satvara nodrošināšanu sociālās ekonomikas attīstībai. Tas būtu jāveic, atjaunojot Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas (Social Business Initiative – SBI) programmu, tostarp izveidojot nepieciešamo īpaši pielāgoto finanšu ekosistēmu.

1.3.

EESK uzsver nepieciešamību skatīt finansējuma pieejamību kā vienu komponentu kopējā ekosistēmā, kas vajadzīga sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstībai un izaugsmei.

1.4.

Ideāla sociālās ekonomikas uzņēmumu finanšu ekosistēma ietver tādas iezīmes kā daudzu ieinteresēto personu iesaistīšana, hibrīdkapitāla un “mērķtiecīgā kapitāla” risinājumi ar garantiju shēmām, ko bieži nodrošina sociālo finanšu iestādes, kurām kopīgas ir sociālās ekonomikas vērtības.

1.5.

Eiropas Komisijai vajadzētu atbalstīt jaunu instrumentu veidošanos, nodrošināt, ka finanšu regulējums sekmē attīstību, veicināt pētniecību par to, kādu pievienoto vērtību sabiedrībai rada investēšana sociālās ekonomikas uzņēmumos, un lūgt dalībvalstis veikt salīdzinošus vērtējumus par šo tematu.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka sociālā ekonomika ir ieguldījumu prioritāte pašreizējā Investīciju plānā Eiropai (1), un rosina Eiropas Komisiju pilnībā izmantot šo noteikumu.

1.7.

Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē, vai/kā ieguldījumi ar sociālu ietekmi var būt sociālās ekonomikas uzņēmumu finanšu ekosistēmas komponents un vai attiecīgās rīcībpolitikas patiešām atbalsta sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstību.

1.8.

Eiropas Savienībai būtu arī jāatzīst sociālās ekonomikas uzņēmumu nozīme, nodrošinot atbalstošu faktoru Kapitāla prasību regulā (2). Tas dotu ievērojamu labumu banku veiktajai sociālās ekonomikas kreditēšanai un nekādi neietekmētu publiskās finanses.

1.9.

Finansiālais atbalsts ES līmenī ir jāpapildina ar to, ka Eiropas Komisija nodrošina valdībām un svarīgākajām ieinteresētajām personām vadlīnijas, apmācību un to veiktspējas uzlabošanu.

1.10.

Dalībvalstīm vajadzētu darboties kā līdzieguldītājiem, lai atbalstītu ētisko fondu, sociālo inovāciju fondu un sociālā riska kapitāla fondu izveidi un veicinātu publisko garantiju shēmas. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu apsvērt iespēju pārskatīt nodokļu atlaidi (privātpersonu un uzņēmumu) ienākumiem, kā arī citus nodokļu atvieglojumus gan noguldītājiem, gan investoriem, lai piesaistītu investīcijas sociālās ekonomikas uzņēmumiem.

1.11.

Pašiem sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir jāuzņemas iniciatīva un, apvienojot pašu resursus un uzsākot partnerību veidošanu, jāattīsta tādi instrumenti kā autokapitalizācija, kolektīvā finansēšana un iesaistīšanās sociālajās finanšu partnerībās.

1.12.

Tomēr, lai pilnībā atraisītu sociālās ekonomikas uzņēmumu potenciālu, visām dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāīsteno valstu rīcības plāni sociālās ekonomikas jomā, un šo plānu pamatā ir jābūt pieejai, kas vērsta uz plaša ieinteresēto personu loka, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu.

2.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Luksemburga ES prezidentūras laikā piešķir prioritāti sociālajai ekonomikai, atzīstot sociālās ekonomikas ieguldījumu nodarbinātības, sociālā taisnīguma un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.

2.2.

EESK pauž gandarījumu par to, ka ES prezidentvalsts Luksemburga ir pieprasījusi šo izpētes atzinumu, kura mērķis ir analizēt finanšu ekosistēmas konceptu no sociālo uzņēmumu perspektīvas un galvenās iezīmes un nosacījumus, kas nepieciešami, lai pilnībā izveidotu atbilstīgu un efektīvu Eiropas tiesisko regulējumu sociālās ekonomikas finansēšanai un ieguldījumiem tajā.

2.3.

EESK arī atzīmē: ES prezidentvalsts Luksemburga uzsver, ka ierobežotā piekļuve finansējumam (sevišķi piekļuve īpaši pielāgotam finansējumam) ir šķērslis sociālās ekonomikas izaugsmei un attīstībai; šis secinājums saskan ar iepriekšējiem EESK atzinumiem (3), Eiropas Komisijas viedokli, Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu (4) un ESAO darbu (5).

2.4.

Krīzes dēļ un tā kā mūsu sabiedrība saskaras ar jaunām sarežģītām problēmām, Eiropā veidojas jauna sociālā aina. Steidzami vajadzīga sociālā inovācija, kas mobilizētu visus sabiedrības sektorus. Sociālā ekonomika ir īpaši svarīgs sektors, kurā tiek nodarbināti vairāk nekā 14 miljoni cilvēku (6), un tai ir būtiska loma, piedāvājot risinājumus, piemēram, darba vietu radīšanai un sociālajai iekļaušanai (7), un sociālā ekonomika veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Taču daudzās dalībvalstīs šis sektors joprojām ir maz attīstīts. Lai pilnībā atraisītu tā potenciālu, ir jāattīsta iespējas nodrošinoša ekosistēma, kurā centrālā loma ir īpaši pielāgota finansējuma pieejamībai.

2.5.

Ņemot vērā EESK pastāvīgo atbalstu sociālās ekonomikas programmai, šā atzinuma mērķis ir pievērsties īpašajām perspektīvām, kas paveras sociālās ekonomikas uzņēmumiem, kuri pēc definīcijas izmanto peļņas gūšanu kā līdzekli savas primārās sociālās misijas pildīšanai.

2.6.

Tāpēc, izstrādājot šo atzinumu, EESK atkārtoti norāda uz Romas stratēģijā sniegto definīciju  (8), kurā norādīts, ka sociālajai ekonomikai ir raksturīga organizatorisko formu daudzējādība, kas veidojusies dažādos nacionālos un labklājības kontekstos, taču tai ir kopīgas vērtības, īpašības un mērķi. Sociālās ekonomikas uzņēmuma jēdziens attiecas uz ļoti daudzām organizācijām, kas balstītas uz atziņu, ka cilvēka intereses ir svarīgākas nekā kapitāls, un ietver tādas organizatoriskās formas kā kooperatīvi, savstarpējās sabiedrības, fondi un apvienības, kā arī jaunākus sociālo uzņēmumu veidus. Jāuzsver, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi ir uzņēmumi, kas pieder cilvēkiem un/vai ko radījuši cilvēki, nevis finanšu sistēma.

2.7.

Jāatzīmē arī, ka šajā atzinumā nav minēti daži aspekti, kas gan ir saistīti ar atzinuma tematu, taču jau ir aplūkoti iepriekšējos EESK atzinumos (9), proti, “ieguldījumi ar ietekmi sociālajā jomā”, kā arī Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonda (EuSEF) regula.

3.1.

Kā ir norādījusi ESAO (10), patlaban pastāv nesaderība esošajā finansēšanas sistēmā, kura neatbilst sociālās ekonomikas uzņēmumu faktiskajam stāvoklim un vajadzībām, un finanšu, tiesību un politikas sistēmā ir vajadzīgi ar kultūru saistīti pielāgojumi, lai varētu izstrādāt piemērotus instrumentus. Lai sociālā finansēšana kļūtu ilgtspējīga, īpaši svarīgi ir izvēlēties integrētu pieeju, kas atšķiras no tradicionālās finansēšanas.

3.2.

Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka sociālās ekonomikas uzņēmumu darbības modeļi nav pietiekami zināmi un saprotami. Nespēja pilnībā atzīt šo modeļu īpatnības (tādas kā ierobežota vai neesoša peļņas sadale, uz lietotājiem vai vajadzībām vērsta pieeja, kopīga lēmumu pieņemšana, demokrātiska pārvaldība vai kopīpašums) apgrūtina sociālās ekonomikas uzņēmumu iespējas piekļūt tradicionālajam finansējumam un MVU atbalsta instrumentiem kopumā.

3.3.

Sociālās ekonomikas uzņēmumi vairāk nekā citi uzņēmējdarbības modeļi saskaras ar problēmu, ka finanšu tirgus loģika nav paredzēta šādu uzņēmumu attīstības atbalstīšanai. Finanšu tirgi neuztver un neatalgo nedz sociālās ekonomikas uzņēmumu pievienoto sociālo vērtību, nedz to vispārējās nozīmes misiju. Patlaban sociālās ekonomikas uzņēmumiem tiek atlīdzinātas tikai sniegto pakalpojumu izmaksas, bet ne sociālā vērtība, ko tie rada. Sociālās ekonomikas uzņēmumos veiktie ieguldījumi pirmām kārtām nodrošina sociālu atdevi, proti, sociālu ietekmi, bet tiem ir ierobežota finansiālā atdeve. Fakts, ka sociālā misija ir nozīmīgāka nekā maksimālas peļņas gūšana, var radīt nepareizu priekšstatu, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi ir riskantāki un mazāk uzticami nekā citi uzņēmumu veidi. Pētījumi, fakti un dati liecina par pretējo (11). Investīcijas sociālās ekonomikas uzņēmumos patiesībā ir nevis izmaksas, bet gan ieguldījumi nākotnē, kas palīdz palielināt nodarbinātību un ilgtermiņā stiprina dalībvalstu konkurētspēju un vispārējo ekonomisko sniegumu.

3.4.

Ir bijuši vairāki mēģinājumi, balstoties uz tradicionālo finanšu instrumentu arhitektūru, veicināt sociālo ieguldījumu instrumentus. Tomēr, tā kā privātā kapitāla loģika bieži vien iet rokrokā ar tādiem elementiem kā īstermiņa izejas stratēģijas un īpašnieku intereses un augsta ieguldījumu atdeve tam ir vissvarīgākā, šie instrumenti nav piemēroti sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jo šādas īpašības bieži vien ir tiešā pretrunā sociālās ekonomikas uzņēmumu darbības modeļiem un darbībām.

3.5.

Tādas problēmas kā grūtības veikt atsavināšanu (strādājot ar cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība) un neesošas vai ierobežotas sekundārā tirgus iespējas rada papildu sarežģījumus tradicionālajiem ieguldītājiem. Lai gan šie instrumenti var veiksmīgi sasniegt dažus uzņēmumus (piemēram, uz maksimālu peļņu orientētus uzņēmumus ar sociālo misiju), sociālās ekonomikas uzņēmumiem joprojām ir vajadzīgi īpaši pielāgoti finanšu instrumenti.

4.1.

Šajā atzinumā nav mēģināts sniegt visaptverošu pārskatu par pieejamo finanšu instrumentu klāstu, bet galvenā uzmanība ir pievērsta īpašībām un nosacījumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu sociālās ekonomikas uzņēmumu iespējas piekļūt finansējumam. Sociālās ekonomikas uzņēmumu reālo potenciālu ir iespējams atraisīt vienīgi tad, ja piekļuve finansējumam tiek iekļauta īpaši pielāgotā un pilnībā integrētā ekosistēmā kopā ar tādiem komponentiem kā tiesiskais regulējums, uzņēmējdarbības attīstība un dažādi atbalsta veidi, parādot, ka sociālie ieguldījumi ir gan finansiālas, gan nefinansiālas investīcijas.

4.2.

Atzīstot, ka sociālās ekonomikas uzņēmumu finansēšanas uzlabošanai ir izšķirīga nozīme attīstības un ilgtspējas nodrošināšanā, ir svarīgi ievērot atšķirību starp šo uzņēmumu struktūru un šo uzņēmumu darbību finansēšanu. Ir svarīgi finansēt abus minētos aspektus, taču pieejas un instrumenti var atšķirties. Neapšaubāmi, ka sociālās ekonomikas uzņēmumiem īpaši pielāgota sociālā finansējuma izstrādāšanai jānotiek saistībā ar sociālo iniciatīvu un darbību veicināšanu, un šie centieni ir jāuzskata par līdzekli nozares potenciāla atraisīšanai, nevis par pašmērķi.

4.3.

Jāatzīst, ka sociālās ekonomikas uzņēmumiem parasti ir jaukta ieņēmumu plūsma  (12), kurā preču un pakalpojumu pārdošana bieži ir vien ir saistīta ar valdības finansējumu. Sociālās ekonomikas uzņēmumi bieži ir balstīti uz dažādu finansēšanas plūsmu apvienojumu, sākot ar konkrētam projektam vai programmai, kam ir politisks mērķis, paredzētiem līdzekļiem un beidzot ar publiskajiem līgumiem vai līdzekļu piesaisti paplašināšanai vai jauniem ieguldījumiem.

4.4.

Dažās dalībvalstīs sociālās ekonomikas uzņēmumi saņem pastāvīgu publisko finansējumu un cieši sadarbojas ar publiskajām iestādēm centienos īstenot kopīgu politiku vai sasniegt vispārējas nozīmes mērķi. Turklāt publiskais finansējums ir īpaši svarīgs inovācijas procesā (bieži vien saistībā ar preventīvu darbību) un sociālās ekonomikas uzņēmumu agrīnās attīstības posmos. Tāpēc EESK uzsver, ka šo publiskās sadarbības un atbalsta finansējuma veidu nedrīkst apdraudēt, apsverot ārējā finansējuma avotus, un ka tam ir īpaši svarīga nozīme sociālās ekonomikas sektora radīšanā un veidošanā noteiktās dalībvalstīs.

4.5.1.

Publiskais finansējums joprojām ir viens no galvenajiem finansējuma avotiem daudzās dalībvalstīs un daudziem sociālās ekonomikas uzņēmumiem. Saikne starp sociālās ekonomikas uzņēmumu sociālo misiju un publiskās politikas mērķiem, kas balstīti uz kopīgu mērķu sistēmu un uzticēšanos, ir publiski finansētu iniciatīvu pamatelements. Šajā sakarā EESK vēlas uzsvērt saikni ar Eiropas Komisijas sociālo ieguldījumu tiesību aktu kopumu (13), kura mērķis ir veicināt sociālās politikas inovāciju, kurā svarīga loma ir sociālās ekonomikas uzņēmumiem, un norāda, ka minēto aktu īstenošana ir jāturpina. Daudzās dalībvalstīs primārais ienākumu avots sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir publiskie līgumi. Vispārējas nozīmes pakalpojumu nodrošināšana bieži vien ir sociālās ekonomikas uzņēmumu pamatdarbība, lai pildītu savu sociālo misiju. Šie ienākumi būtiski uzlabo finanšu ilgtspēju. Publisko līgumu slēgšanā vienam no kritērijiem vajadzētu būt sociālo standartu ievērošanai un jo īpaši koplīgumu piemērošanai.

4.5.2.

Privātā finansējuma instrumentu klāsts ir dažāds – sākot no tradicionālajiem instrumentiem, piemēram, komercbankām, “biznesa eņģeļiem” un riska kapitāla, līdz tādiem veidiem kā ziedojumi, riska kapitāls filantropijai un ieguldītāji, kas nodrošina sociālu ietekmi. Lai arī daži no šiem instrumentiem var būt piemēroti sociālās ekonomikas uzņēmumiem, šķiet, ka piemērotāks ir sociālais finansējums, ko piedāvā specializēti sociālā finansējuma sniedzēji.

4.5.3.

Būtu jāpievērš uzmanība arī privātpersonu ieinteresētībai investēt sociālās ekonomikas uzņēmumu iniciatīvās, jo īpaši kopienas līmenī. Kolektīvās finansēšanas platformas, ziedojumi un filantropija ir viens no galvenajiem finanšu avotiem sociālās ekonomikas uzņēmumiem.

4.5.4.

Sociālās ekonomikas sektors pats gūst līdzekļus, jo peļņa netiek sadalīta, un šo procesu bieži veicina nodokļu atvieglojumu sistēma. Iespēju uzkrāt peļņu, kas netiek sadalīta starp dalībniekiem, (nedalāmās rezerves) kooperatīvi izmanto kā galveno instrumentu pašu izaugsmes finansēšanai. Vēl viens instruments ir kooperatīvu biedru iespēja piedalīties pašu kooperatīva finansēšanā, izmantojot brīvprātīgus aizdevumus (sociālie aizdevumi), ko dažās dalībvalstīs reglamentē īpaši tiesību akti (14).

4.5.5.

Specializētās finanšu iestādes, sociālās, ētiskās un kooperatīvās bankas, kā arī sociālais riska kapitāls filantropijai ir īpaši sociālās ekonomikas uzņēmumiem izstrādāti instrumenti. Piemēram, Itālijas kooperatīvu attīstības fondi (15) ir izveidoti tieši kooperatīvu veicināšanai un attīstīšanai. Šos fondus veido, izmantojot iemaksu 3 % apmērā no kooperatīvu gada peļņas pirms nodokļiem. Citi piemēri ir attīstības fonds CoopEst un finanšu konsorcijs CGM, kas ir iekšējas finanšu sistēmas, kuras ir atvērtas tikai saviem dalībniekiem, izsniedz pārejas aizdevumus un, izmantojot grupas līgumisko kapacitāti, pārvar problēmas piekļūt parastajai banku sistēmai.

4.5.6.

Veidojot tirgu vai platformu šiem instrumentiem, šis process ir jāapsver un jāizvērtē kapitāla piesaistes stimuli. Publisko kapitālu var motivēt politiski, savukārt privāto kapitālu var piesaistīt, izmantojot nodokļu atvieglojumu shēmas, riska dalīšanas elementu un sociālās ekonomikas sektora iesaistīšanu. Neatkarīgi no tā, jebkuri stimuli, ko piešķir privātajiem finansējuma sniedzējiem, būtu jālīdzsvaro ar paredzamo finansiālo un sociālo atdevi, kā arī to, kā tiek izmantota finansiālā peļņa. Tam būtu jānodrošina, ka publiskās intereses, vispārējās intereses un efektīvs līdzekļu izlietojums (ja tie ir publiskie līdzekļi) arī turpmāk paliek iniciatīvas pamatā.

4.6.1.

Sociālās ekonomikas uzņēmumiem nepieciešamo finanšu ekosistēmas radīšana ir balstīta uz tādu pieeju kā dažādu ieinteresēto personu iesaistīšana, apvienojot resursus un instrumentus. Šāda sistēma, proti daudzu ieinteresēto personu iesaistīšana vai sociālā un solidārā finansēšana ļauj apvienot gan monetāros, gan nemonetāros resursus. Šās sistēmas pamatā ir uzticēšanās un finanšu atbalsts, iesaistot vairākus dalībniekus (sociālās ekonomikas uzņēmumus, noguldītājus, publiskos avotus, pensiju fondus, finanšu iestādes u. c.), kas veido attiecības (finanšu starpniecība, socializācija un atbalsta attiecības), kurām ir kopīgi mērķi un noteikumi. Šīs pieejas panākumi ir skaidri redzami, piemēram, Kvebekā, un tie būtu sīkāk jāpēta Eiropas kontekstā (16).

4.6.2.

Ir svarīgi, lai finansiālā atbalsta pamatā būtu aprites cikla pieeja. Dotācijas vai finansētas izmēģinājuma shēmas bieži vien cieš neveiksmi otrajā posmā, jo nav atbilstošu instrumentu, kas ļautu sociālās ekonomikas uzņēmumiem izvērst darbību un būt ilgtspējīgiem. Jāizstrādā īpaši instrumenti un atbalstoši politikas satvari katram attīstības posmam – pirmsizveides posmam, izveides/izmēģinājuma posmam, konsolidācijas un izaugsmes posmam, un tiem jāatbilst konkrētajām vajadzībām katrā posmā.

4.6.3.

Tradicionālais riska kapitāls ir balstīts uz ātru peļņu no ieguldījumiem, un to parasti nodrošina ar ietekmi, kuru panāk, izmantojot īpašumtiesības. Sociālajā ekonomikā to panākt ir īpaši grūti, un tas ir pretrunā sociālās ekonomikas uzņēmumu darbības modeļiem un darbībām. Tāpēc šajā kontekstā būtiski ir nodrošināt garantiju shēmas un līdzieguldījuma mehānismus, lai sadalītu atbildību un risku. Izstrādājot shēmas sākotnējā finansēšanas “riska” mazināšanai, būtu jāpārskata balstīšanās uz jau esošajiem labas prakses piemēriem tādā jomā kā garantiju shēmas (tās bieži vien tiek finansētas no publiskajiem līdzekļiem).

4.6.4.

Sociālās ekonomikas finansējuma sniedzējiem bieži vien ir ideāli nosacījumi, lai sniegtu finansiālu un nefinansiālu atbalstu, piemēram, programmas ar mērķi uzlabot gatavību ieguldījumiem un vispārīgas norādes un uzņēmējdarbības attīstības atbalsts. Šāds atbalsts ir būtisks, lai mazinātu neveiksmes risku. Šajā sakarā ir jāapsver tādi risinājumi kā vispārēja “finanšu apmācība” un “finanšu izglītība”.

4.6.5.

Sociālajā finansēšanā īpaši svarīga nozīme ir sociālās ietekmes novērtēšanai  (17), kas ir vajadzīga, lai līdztekus finansiālajai atdevei atspoguļotu radīto sociālo ietekmi. Tas ir vienīgais veids, kā aptvert visu vērtību, ko rada sociālās ekonomikas uzņēmumu darbība, un visu atdevi no ieguldījumiem – gan sociālo, gan finansiālo.

4.7.1.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš hibrīdiem finansēšanas veidiem, kas ir piemērotāki sociālajiem uzņēmumiem, jo šādos finansēšanas veidos apvienoti kopējā labuma vērtējuma elementi un finansiāli stimuli. Hibrīdkapitālā ir apvienotas dotācijas (publiskā sektora dotācijas, filantropiski līdzekļi, ziedojumi), pašu kapitāls un parāda/riska dalīšanas instrumenti. Hibrīdkapitāla finanšu instrumenti ir arī atgūstamas dotācijas, neatprasāmi aizdevumi, akcijās pārvēršamas dotācijas un ieņēmumu sadales līgumi. Hibrīdkapitāls bieži ir saistīts ar publiskā un privātā kapitāla ciešu mijiedarbību un kopēju politikas mērķi, kā arī savstarpēju atkarību, kurā tiek līdzsvarotas ieinteresēto personu intereses.

4.7.2.

Citi sociālās ekonomikas uzņēmumiem piemēroti finanšu risinājumi ir “mērķtiecīgie” kapitāla veidi. Piemēram, Francijā un Kvebekas provincē Kanādā (18) sociālo/solidaritātes garantiju un investīciju fondos tiek apvienots kapitāls no dažādiem avotiem un tādām ieinteresētajām personām kā privātpersonas, publiskie fondi un pensiju fondi, un šie garantiju un investīciju fondi nodrošina parāda un pašu kapitāla instrumentus, kuri ir balstīti uz mazākas peļņas principiem (salīdzinājumā ar parasto riska kapitālu) ilgākā laikposmā (vairāk par septiņiem gadiem). Pēdējais aspekts ir jo īpaši svarīgs, jo sociālās ekonomikas uzņēmumu aktīva darbība bieži vien ir atkarīga no pakalpojuma nepārtrauktības.

5.1.

Ņemot vērā atšķirības visā Eiropā un plašo vajadzību klāstu sociālās ekonomikas sektorā, turpmākie ieteikumi ir sagrupēti atbilstoši dažādajos politikas veidotāju līmeņos paredzētajiem pienākumiem.

5.2.1.

ES iestādēm būtu jāuzņemas atbalstoša, veicinoša, spēju nodrošinoša un mobilizējoša loma attiecībā uz visām ieinteresētajām personām sociālās ekonomikas uzņēmumu finanšu ekosistēmā. Turklāt tām ir jāturpina demonstrēt savu apņēmību attīstīt sociālo ekonomiku Eiropā un, atjaunojot Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas programmu, nodrošināt atbalstošu politikas satvaru sociālās ekonomikas attīstībai kopumā.

5.2.2.

Eiropas Komisijai būtu jāturpina ar starpnieku palīdzību virzīt finansējumu sociālās ekonomikas uzņēmumiem, lai atbalstītu jaunu instrumentu veidošanos, izmēģinājumus un inovāciju, nodrošinot, ka finanšu regulējums sekmē, nevis kavē šo attīstību.

5.2.3.

Eiropas Komisijai būtu arī jāapsver iespēja izmēģināt mazāk ierobežojošu regulējumu, lai motivētu kapitāla piesaisti sociālās ekonomikas sektoram.

5.2.4.

Eiropas Komisijai būtu jāapsver, kā kolektīvās finansēšanas vai uz sadarbību balstītas ekonomikas instrumenti var atbalstīt sociālās ekonomikas uzņēmumus. Eiropas Komisija varētu apsvērt ieceri rīkot sociālās ekonomikas uzņēmumiem paredzētās kolektīvās finansēšanas un līdzdalības iniciatīvu “prezentāciju”. Dalībvalstu līmenī ir piemēri, kas, iespējams, varētu iekļauties sociālās inovācijas platformā, kā arī “Apvārsnis 2020” programmās.

5.2.5.

Eiropas Komisijai būtu jāveicina izpēte par sociālās ekonomikas uzņēmumos veikto ieguldījumu pievienoto sociālo vērtību. Šāda izpēte varētu pievērsties jautājumiem par to, kā tiek radīta un piesaistīta sociālā un ekonomiskā vērtība, un par dažādo finanšu instrumentu efektivitāti.

5.2.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka sociālā ekonomika ir ieguldījumu prioritāte pašreizējā Investīciju plānā Eiropai, un aicina Eiropas Komisiju pilnībā izmantot šo noteikumu. Jo īpaši būtu jāapsver kapitālietilpīgi ieguldījumi, piemēram, veselības un sociālās aprūpes jomā. Ieguldījumu vērtēšanā un atlasē ir svarīgi vienmēr ievērot vispārējas nozīmes kritēriju, lai varētu labāk izprast pievienoto sociālo vērtību.

5.2.7.

Kapitāla tirgu savienībā arvien nozīmīgāki kļūst ar vidi, sociālo jomu un uzņēmumu pārvaldību saistīti ieguldījumi un publiskais un privātais finansējums var strādāt kopā, lai uzlabotu ieguldījumu piedāvājumu. Ir svarīgi, lai Eiropas Komisija savā regulatīvajā darbībā nodrošinātu saikni starp sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstības veicināšanu un priekšlikumiem, kas attiecas uz kapitāla tirgu savienību.

5.2.8.

Īpaša loma sociālās ekonomikas uzņēmumu atbalstīšanā ir Eiropas fondiem. Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF) var izmantot, lai, sniedzot garantijas vai finanšu sviras, nodrošinātu dalībvalstīm iespēju rīkoties un veicināt sociālās labklājības fondu veidošanos visā Eiropā. Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmas (EaSI) un Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas (COSME) līdzekļi būtu jāizmanto, lai palielinātu finanšu starpnieku spēju investēt un sociālās ekonomikas uzņēmumu gatavību investīcijām. Eiropas Komisijai vajadzētu nodrošināt līdzsvarotu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, ļaujot sociālās ekonomikas uzņēmumiem piedalīties daudzpusīgos projektos. Eiropas Komisijai gan no politiskā, gan no tehniskā viedokļa būtu cieši jāuzrauga šo līdzekļu izmantošana sociālās ekonomikas uzņēmumiem un jāziņo par to.

5.2.9.

Eiropas Komisijai un Eiropas Investīciju bankai (EIB)/Eiropas Investīciju fondam (EIF) būtu jānodrošina, ka sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir pieejami ES līmeņa finansēšanas mehānismi, tostarp MVU finansēšanas rīcības plāns, un tas jāpanāk, sociālās ekonomikas uzņēmumus konsekventi integrējot MVU politikā un finansēšanas instrumentos un vienkāršojot procedūras. Šajā sakarā īpaši svarīgi ir minēt tieši apzīmējumu “sociālās ekonomikas uzņēmums”, lai pilnībā nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā dažādi uzņēmumi, un lai veicinātu atpazīstamību.

5.2.10.

EK būtu jāizvērtē, vai/kā ieguldījumi ar ietekmi sociālajā jomā var būt sociālās ekonomikas uzņēmumu finanšu ekosistēmas komponents un ar kādiem nosacījumiem. Šajā sakarā EIF sociālo ieguldījumu veicināšanas pieredze un izmēģinājumi, kā arī Eiropas Komisijas garantiju shēmas (19) nesenā uzsākšana sniegs interesantas atziņas. Turklāt nesenie ESAO (20) un EMES ziņojumi (21) sniedz būtiskas atziņas par to, vai sociālās ietekmes obligāciju instruments un attiecīgie pasākumi patiešām atbalsta sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstību.

5.2.11.

Sociālās ekonomikas finanšu ekosistēmu apdraud “Bāzeles III” finanšu noteikumi. Ir būtiski, lai tiesiskais regulējums saglabātu finanšu sistēmas “bioloģisko daudzveidību”, nevis piemērotu voluntārus noteikumus. Svarīgs jautājums, kas jārisina, ir sociālajai ekonomikai piešķirto aizdevumu traktēšana saskaņā ar pašreizējiem uzraudzības noteikumiem (“Bāzele III”, CRD IV/CRR). Pašlaik attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem izsniegtiem aizdevumiem nav paredzēti ar uzņēmumu bilanci saistīti atvieglojumi, kaut gan šī nozare netiek uzskatīta par riskantu, un kredītu piešķiršana šai nozarei netiek veicināta. Gluži pretēji, saskaņā ar Kapitāla prasību regulā minēto MVU līdzsvarojošo faktoru ES ir paredzējusi kapitāla prasību atvieglojumus tām bankām, kas piešķir aizdevumus MVU un mājsaimniecībām. Eiropas Savienībai arī jāatzīst sociālās ekonomikas uzņēmumi, ieviešot sociālās ekonomikas uzņēmumu atbalsta faktoru, piemēram, izdarot grozījumu pašlaik spēkā esošās Kapitāla prasību regulas 501. panta 1. punktā. Tas dotu ievērojamu labumu banku veiktajai sociālās ekonomikas kreditēšanai, bez jebkādas ietekmes uz publiskajām finansēm.

5.2.12.

Tā kā sociālajai ekonomikai paredzētā finanšu inovācija galvenokārt notiek vietējā, reģionālā un valstu līmenī, Eiropas Komisijai ir ideālas iespējas apkopot un kopīgi izmantot inovatīvus instrumentus un risinājumus, lai pamatotu politiskos lēmumus. Šajā sakarā lietderīga būtu visā Eiropas Savienībā veikta sintēze un uzraudzība, kas saistīta ar informācijas par jaunām finanšu iniciatīvām un instrumentiem apmaiņu starp dalībvalstīm.

5.2.13.

ES līmeņa sniegtais finansiālais atbalsts ir jāpapildina ar to, ka Eiropas Komisija nodrošina valdībām un svarīgākajām ieinteresētajām personām vadlīnijas, apmācību un to veiktspējas uzlabošanu. Tāpēc EESK aicina izstrādāt rokasgrāmatu ar norādījumiem par to, kā veidot finanšu ekosistēmu un kā izstrādāt un ieviest finanšu instrumentus sociālajai ekonomikai. Tāpat būtu jāapmainās ar labas prakses piemēriem, kas saistīti ar vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu līmenī, piemēram, programmām ar mērķi uzlabot gatavību ieguldījumiem, un šie piemēri būtu jāizmanto.

5.2.14.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieinteresētību sadarbībā ar GECES (Eiropas Komisijas ekspertu grupu sociālo uzņēmumu jautājumos) izveidot sociālo finanšu darba grupu, kas varētu darboties kā vienota resursu bāze politikas izstrādāšanai un stāvokļa dalībvalstīs un to rīcības uzraudzīšanai.

5.2.15.

Būtu jāapsver salīdzinoši izvērtējumi par sociālās ekonomikas uzņēmumu darbības un struktūru finansēšanu, lai veicinātu instrumentu un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

5.2.16.

Eiropas Komisijai būtu jāanalizē ieguvumi un problēmas saistībā ar dalībvalstu sniegtajiem nodokļu atvieglojumiem. Tas ir būtiski gan sociālās ekonomikas uzņēmumiem kopumā, gan kā stimuls, kas izmantojams, lai piesaistītu kapitālu no privātajiem noguldītājiem un sociālā finansējuma nodrošinātājiem. Šis aspekts būtu jāanalizē, vadoties no fakta, ka (publiskā un privātā) finansējuma pieejamības jomā sociālās ekonomikas uzņēmumi salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem patlaban atrodas neizdevīgākā stāvoklī.

5.3.

5.3.1.

Dalībvalstīm valstu, reģionālajā un vietējā līmenī ir vislielākā nozīme centienos nodrošināt veicinošu politiku un atbalstīt sociālās ekonomikas attīstību un izaugsmi. Tikai nedaudzās dalībvalstīs ir ieviesta atbilstoša atbalsta sistēma, un dalībvalstis būtu jārosina saskaņā ar Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu izstrādāt un ieviest valsts atbalsta sistēmas sociālajai ekonomikai. Īpašs uzsvars būtu liekams uz piekļuvi īpaši pielāgotam finansiālajam atbalstam gan valstu, gan vietējā/reģionālā līmenī. Šīs iniciatīvas, iespējams, varētu virzīt Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas ekspertu grupas (GECES) kontekstā.

5.3.2.

Dalībvalstis varētu darboties kā līdzieguldītājas, lai atbalstītu ētisko fondu, sociālās inovācijas fondu un sociālā riska kapitāla fondu izveidi. Svarīgs aspekts ir nodrošināt publisko garantiju shēmas vai arī, īstenojot atbilstošu politiku, motivēt kapitāla piesaisti no pensiju fondiem, krājaizdevu sabiedrībām utt.

5.3.3.

Dalībvalstīm vajadzētu izvērtēt iespējas nodrošināt finansējumu ar valstij piederošu garantiju fondu starpniecību, lai sociālajai ekonomikai pavērtu iespēju piekļūt tradicionālajam finansējumam.

5.3.4.

Dalībvalstis varētu apsvērt iespēju kapitalizēt sociālo ieguldījumu fondus, pārskatot nodokļu atlaidi (privātpersonu un uzņēmumu) ienākumiem, kā arī citus nodokļu atvieglojumus gan noguldītājiem, gan investoriem, lai piesaistītu investīcijas sociālās ekonomikas uzņēmumiem. Tomēr šiem nodokļu atvieglojumiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai sociālās ekonomikas uzņēmumi radītu sociālo vērtību.

5.3.5.

EESK mudina dalībvalstis izstrādāt piemērotu sociālās ekonomikas regulējumu attiecībā uz mikrofinansējumu, kā jau norādījusi Eiropas Komisija (22).

5.3.6.

Finanšu starpniekiem ir izšķirīga nozīme sociālās ekonomikas attīstībā. Dalībvalstīm, radot labvēlīgu regulatīvo vidi, būtu jāveicina sociālo finanšu starpnieku – kooperatīvo vai ētisko banku vai komercbanku ar īpašiem meitasuzņēmumiem, kuri orientēti uz sociālo ekonomiku, – rašanās, jo šie starpnieki nodrošina sociālo finanšu fondus un instrumentus.

5.3.7.

Vietējām un reģionālajām pašvaldībām var būt svarīga nozīme vietējās infrastruktūras nodrošināšanā un iniciatīvu īstenošanā. Turklāt tās būtu jārosina nākt klajā ar daudzu ieinteresēto personu sadarbības iniciatīvām, kas atbalstītu vietējo/reģionālo attīstību. Šajā ziņā īpaši nozīmīgu atbalstu sniedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

5.4.

5.4.1.

Pašiem sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir jāuzņemas iniciatīva un, apvienojot pašu resursus un uzsākot partnerību veidošanu, jāattīsta tādi instrumenti kā autokapitalizācija, kolektīvā finansēšana un iesaistīšanās sociālajās finanšu partnerībās.

5.4.2.

Svarīgi ir arī, lai sociālās ekonomikas uzņēmumi apsvērtu plašāku sadarbību ar ārējiem partneriem, piemēram, privātajām komercbankām un dažādiem starpniekiem. Tas, iespējams, nav piemērojams visām situācijām, taču varētu būt lietderīgi dažos attīstības posmos. Īpaši svarīgi ir ar pareizajiem nosacījumiem palielināt finanšu aprindu interesi un uzlabot to zināšanas par sociālās ekonomikas uzņēmumiem.