Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014CA0277

    Lieta C-277/14: Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 22. oktobra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – PPUH Stehcemp sp. j Florian Stefanek, Janina Stefanek, Jarosław Stefanek/Dyrektor Izby Skarbowej w Łodzi Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis — Sestā Direktīva — Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu — Atteikums — Pārdošana, ko veic par neeksistējošu uzskatīta vienība

    OV C 414, 14.12.2015, p. 7–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    14.12.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 414/7


    Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 22. oktobra spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – PPUH Stehcemp sp. j Florian Stefanek, Janina Stefanek, Jarosław Stefanek/Dyrektor Izby Skarbowej w Łodzi

    (Lieta C-277/14) (1)

    (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Sestā Direktīva - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Atteikums - Pārdošana, ko veic par neeksistējošu uzskatīta vienība)

    (2015/C 414/09)

    Tiesvedības valoda – poļu

    Iesniedzējtiesa

    Naczelny Sąd Administracyjny

    Pamatlietas puses

    Prasītāji: PPUH Stehcemp sp. j Florian Stefanek, Janina Stefanek, Jarosław Stefanek

    Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Łodzi

    Rezolutīvā daļa:

    Padomes 1977. gada 17. maija Sesto direktīvu 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/38/EK, noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar ko nodokļa maksātājam tiek atteiktas tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas maksājams vai samaksāts par tam piegādātajām precēm, pamatojoties uz to, ka rēķinu ir izsniedzis saimnieciskās darbības subjekts, kas, ņemot vērā šajā tiesiskajā regulējumā paredzētos kritērijus, ir jāuzskata par neeksistējošu saimnieciskās darbības subjektu, un ka nav iespējams noskaidrot preču faktiskā piegādātāja identitāti, ja vien nav pierādīts, ka, ievērojot objektīvus elementus un neprasot rēķina saņēmējam veikt pārbaudes, kas nav tā pienākums, šis nodokļa maksātājs zināja vai viņam būtu vajadzējis zināt, ka minētā piegāde ir saistīta ar krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa jomā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.


    (1)  OV C 303, 8.9.2014.


    Top