—

Attiecīgajā vēstulē Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka pašu resursu zaudējums ir radies importētāja ievešanas atļaujas pieteikumā pieļautas kļūdas dēļ un ka Slovēnijas iestādes šo kļūdu nav pienācīgi izlabojušas.

—

Taču importētājs savu pieteikumu esot aizpildījis un izlabojis savlaicīgi, savukārt kļūda patiesībā esot radusies datu ierakstos, kas veikti, Slovēnijas Republikas Lauksaimniecības tirgus un lauku attīstības aģentūrai nosūtot Komisijai pieteikumus ievešanas atļaujām atbilstoši AMIS kvotām, proti, tikai un vienīgi AMIS kvotu sistēmas nepilnību dēļ.

—

Attiecīgo vēstuli esot parakstījis Budžeta ģenerāldirektorāta direktors, lai arī minētajā vēstulē iztirzātie jautājumi par prasītājas finansiālo atbildību par Savienības pašu resursu zaudējumu ietilpst Komisijas kā koleģiāla orgāna kompetencē.

—

Komisija esot nepietiekami pamatojusi attiecīgo vēstuli, kurā ir ietverts lēmums par prasītājas finansiālo atbildību, un tādējādi neesot iespējams izvērtēt, vai šī vēstule ir tiesiska un atbilstoša materiālajām tiesībām, un tas savukārt esot LESD 296. panta un Komisijas reglamenta pārkāpums.

—

Turklāt Komisija neesot norādījusi pienācīgu juridisko pamatojumu, uz kuru balstīts tās lēmums par to, ka šajā gadījumā ir noticis resursu zaudējums un ka par to atbildīga ir tikai pati prasītāja.

—

Pirms attiecīgās vēstules sagatavošanas Komisija nav informējusi prasītāju par tās lēmuma pamatā esošajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, tādējādi pārkāpjot tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam.

—

Kļūda, ko prasītāja pieļāvusi ievešanas atļaujas pieteikuma apstrādē, izrietot no nepilnībām informātikas un elektroniskajā AMIS kvotu sistēmā, kuru izveidojusi un pārvalda Komisija; tāpēc par pieļauto kļūdu prasītāja neesot atbildīga.

—

Prasītāja apgalvo, ka tā kā pašu resursu zaudējums nav noticis, saukšana pie finansiālās atbildības par kļūdu, kas pieļauta, reģistrējot datus Komisijas nepilnīgajā informātikas sistēmā, ir Savienības nepamatota iedzīvošanās.

—

Esot pārkāpts arī tiesiskās noteiktības princips, jo nav paredzēta kārtība kļūdas labošanai gadījumos, kad varētu notikt nepamatota iedzīvošanās.

—

Prasītāja piebilst, ka tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nav iespējams labot ievešanas atļaujas izsniegšanas gaitā pieļautās administratīvās kļūdas, lai arī nevienam no ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem no šīs administratīvās kļūdas netiek nodarīts kaitējums – un kas tādējādi noteikti rada dalībvalsts finansiālo atbildību – esot pretrunā arī samērīguma principam.

—

Visbeidzot, Komisija, nenoslēgdama finansiālās atbildības konstatēšanas procesu saprātīgā laikā, esot pārkāpusi arī tiesiskās paļāvības principu.