15.8.2013

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 237/31

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 237/06

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

“SZENTESI PAPRIKA”

EK Nr.: HU-PGI-0005-0912-30.11.2011

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums

“Szentesi paprika”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Ungārija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Szentesi paprika” apzīmē augļus, kas izaudzēti ar steidzināšanas paņēmienu no turpmāk norādītajām Capsicum annum sugas šķirņu un to veidu augiem.

Visiem produktiem, tos laižot tirgū ar AĢIN “Szentesi paprika”, jābūt neskartiem, veseliem, bet šķirnēm atkarībā no to veida jābūt ar turpmāk aprakstītajām īpašībām.

a)

Baltā paprika, ko izmanto pildīšanai (TV) Capsicum annuum L. var. grossum Nogatavojusies baltā “Szentesi paprika”, pieskaroties tai, ir maiga, miza ir gluda, slidena; tās gals ir smails un ieliecies, tās mīkstums ir kraukšķīgs un biezs. Tās virsma ir gluda, tā ir spīdīgā krēmkrāsā (ziloņkaula krāsā). Tai ir koniska forma, izmērs garumā ir no 60 līdz 120 mm, bet platumā – no 40 līdz 70 mm; to galvenokārt veido trīs vai četras daiviņas; mīkstuma biezums ir no 4 līdz 7 mm, konsistence ir stingra, miza plāna; tai ir izteikts smaržīgs un maigs paprikas aromāts. Audzētās šķirnes: “Hó”, “Cibere”, “Century”, “Hurricane”, “Bronson”, “Emese”, “Kurca”, “Creta”, “Joker”, “Karma”, “Bravia (RZ35862)”, “Kalota”, “Brendon”, “Antal”, “Zalkod”, “Censor”, “Celtic”, “Cinema”, “Glorietta”, “Dimentio”, “E-49.39615”, “Galga”, “Claudius”, “Skytia”.

b)

Sīvā smailgala paprika (Capsicum annuum L. var. longum) Sīvās “Szentesi paprika” virsma ir spīdīga, gluda vai viegli viļņota; tā ir gara un ar smailu galu. Tā ir gaiši zaļā krāsā, vidēji gaiši zaļā krāsā vai spilgti zaļā krāsā, tās izmērs garumā ir 150–250 mm, platumā 20–50 mm; tai parasti ir trīs vai četras daiviņas, mīkstuma biezums ir 3 līdz 4 mm, tā konsistence ir stingra, miza plāna. Produktam ir izteikta paprikas smarža, tā garša ir asa, tam ir patīkama smarža un garša. Audzētās šķirnes: “Daras”, “Rush”, “Sarah”, “Fighter”, “Kard”, “Thunder”, “Kais”. Audzētajām šķirnēm garšas asuma pakāpe ir 2 500–5 000 pēc Skovila skalas.

c)

Kápia paprika (Capsicum annuum L. var. grossum) Kápia grupas “Szentesi paprika” ir viegli saplacināta konusa forma; tās virsma ir gluda, spīdīga, gatavais auglis ir spilgti sarkanā samtainā krāsā. Tai ir koniska forma, izmērs garumā ir no 60 līdz 120 mm, bet platumā – no 40 līdz 70 mm; parasti tai ir divas vai trīs daiviņas. Mīkstuma biezums ir no 4 līdz 7 mm, konsistence ir stingra, miza vidēji bieza. Auglim ir izteikti salda garša, maltas paprikas smarža. Audzētās šķirnes: “Kárpia (T 112)”, “Kapirex”, “Karpex”, “Mágus”.

d)

Tomātpaprika (Capsicum annuum L. var. grossum) “Szentesi paprika” tomātpaprikai (plakanā paprika) ir ļoti īpaša forma, tai ir saplacinātas lodes forma, tās virsma ir gluda, spīdīga, gatavs auglis ir tumši sarkanā krāsā. Tās diametrs ir no 60 līdz 120 mm, tās garums no 40 līdz 60 mm, parasti tai ir trīs vai četras daiviņas, mīkstuma biezums ir no 5 līdz 7 mm, tās konsistence ir stingra, miza plāna, auglim ir izteikta paprikas smarža, tā ir maiga. Tās diametrs ir no 60 līdz 120 mm, garums no 40 līdz 60 mm, tai parasti ir trīs vai četras daiviņas, mīkstuma biezums ir no 5 līdz 7 mm, konsistence stingra, miza plāna, auglim ir izteikta paprikas smarža, tā ir maiga. Audzētās šķirnes: “Pritavit”, “Kabala”, “Bihar”. Dažādo iepriekš minēto šķirņu veidu ietvaros audzēšanai izmantojamo šķirņu sastāvs gadu no gada var mainīties.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem “Szentesi paprika” ražošanas posmiem jānorit 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

—	paprikas stādu ražošanai un audzēšanai,

—	jo īpaši dažu šķirņu veidu un dažu šķirņu integrētajai un bioloģiskajai audzēšanai,

—	audzēšanas perioda izvēlei,

—	audzēšanas teritorijas izveidei,

—	augsnes sagatavošanai un mēslošanai,

—	stādīšanai,

—	balsta struktūru izveidei,

—	augu uzturēšanas darbiem (fitotehnika),

—	laistīšanai un nodrošināšanai ar barības vielām,

—	mikroklimata kontrolei,

—	ekoloģisku un integrētu kaitēkļu apkarošanas metožu lietošanai,

—	novākšanai, produkta sagatavošanai, sākotnējai uzglabāšanai un uzglabāšanai,

—	augu atlieku likvidēšanai, ražošanas iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

“Szentesi paprika” šķirošanu pēc lieluma un marķēšanu veic ražošanas vietā vai jebkurā citā piemērotā vietā, kas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Papriku saiņo partijās: uz paplātēm, grozos, polietilēna maisos (pa 3, 5, 20, 30, 40, 50 60, 80 papriku vienā partijā; pēc svara: grozos, Raschel tīkliņos (pa 0,35, 0,5, 0,7, 1, 2 kg papriku vienā vienībā) vai kartona kārbās: iepakojumos M10, M20, M30 (2,5, 10, 12, 14 kg papriku vienā vienībā). Dažiem šķirņu veidiem paredzētos iepakojumus var jebkurā brīdī mainīt tirdzniecības apsvērumu dēļ.

Lai saglabātu katram šķirņu veidam, jo īpaši katrai šķirnei raksturīgo kvalitāti un viendabīgumu, kā arī garšu, smaržu, aromātus, konsistenci un viengabalainību, kas veido AĢIN “Szentesi paprika” specifiku, kā arī lai nodrošinātu produktu izsekojamību, iesaiņošanai jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

—	Uz iepakojuma jābūt norādītiem vārdiem “Szentesi paprika”,

—	jāpielīmē svītru kods, kas padara iespējamu “Szentesi paprika” izsekojamību.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

“Szentesi paprika” ražošanas apgabals, uz kuru attiecas aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), atrodas Csongrád departamentā un ir viendabīga teritorija.

“Szentesi paprika” audzē turpmāk minētajās Csongrád departamenta apdzīvoto vietu administratīvajās robežās: Derekegyháza, Fábiánsebestyén, Felgyő, Mindszent, Nagymágocs, Nagytőke, Szegvár un Szentes.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Faktori, kas ietekmē paprikas kultūras kvalitāti, jo īpaši gaisa temperatūra un gaisma, kā arī augsnes un hidroloģiskie apstākļi, ir izveidojuši īpaši labvēlīgu vidi, lai, izmantojot apūdeņošanu, audzētu Szentes reģionam raksturīgo papriku; šī audzēšana iesākās ar bulgāru dārzkopju jaunatklājēju darbu (tie bija dārzkopji, kuri nelielos mērogos izmantoja īpašas metodes, ar steidzināšanas paņēmienu audzējot siltumnīcās un izmantojot apūdeņošanu), kuri iekārtojās uz dzīvi šajā reģionā XIX gs. otrajā pusē.

Szentes reģionam raksturīgās tradicionālās audzēšanas teritorija atrodas tieši Ungārijas dienvidaustrumos, vienā no Lielā līdzenuma viszemākās ieplakas baseiniem. Topogrāfiski teritorija aizņem ļoti īpašu vietu, jo te plešas valsts viszemākās vietas; reljefa paaugstinājumiem ir trīs nogāzes, kuras no kaimiņu departamentiem stiepjas līdz Tisza upes ielejai. Vissvarīgākā reģiona hidroloģiskās sistēmas ūdenstece ir Tisza, kas arī norobežo visu ģeogrāfisko ainavu. Reģionam raksturīgo virszemes ūdenstilpju daudzuma dēļ dominē kaļķainas augsnes un melnzemes ieleju iluviālo soloncu augsnes. Augsnēm ražošanas teritorijā ir labas fizikālās īpašības, tām ir granulu veida struktūra, tās ātri sasilst, tās ir viegli sārmainas, tajās ir daudz ūdens un barības vielu, tajās ir arī paaugstināts humusa saturs un tām ir bieza aramkārta.

Ražojot “Szentesi paprika”, klimatiskie faktori, kas augļiem piešķir tiem raksturīgās īpašības ir, pirmkārt, gaisma un saulaino stundu daudzums, un, otrkārt, liela nozīme ir temperatūrai un izstarotā siltuma daudzumam. Szentes reģiona tradicionālās audzēšanas teritorijā dominē kontinentālam klimatam raksturīgas īpašības. Saules spīdēšanas sadalījums reģionā ir vienmērīgs. Vidēji gadā saule spīd 2 050 stundu. Ja ņem vērā tendences, kādas gada vidējās temperatūras ziņā valda ražošanas teritorijā, jāatzīst, ka tas ir viens no valsts vissiltākajiem apgabaliem. Gada vidējā temperatūra ir + 10 °C līdz + 11 °C, temperatūru kopsumma veģetācijas periodā sasniedz 3 200 °C līdz 3 300 °C; šāds faktors ļoti labvēlīgi ietekmē paprikas audzēšanu, kas ir siltumprasīga kultūra.

Taču attiecībā uz nokrišņu daudzumu gadā šis rajons ir visnabadzīgākais visā valstī, jo gada vidējais nokrišņu daudzums tajā ir 500 līdz 550 mm. Nokrišņu precīzs sadalījums gadā ir šāds: 40 % nokrišņu ziemā un 60 % nokrišņu vasarā. Šo kultūru audzē, izmantojot apūdeņošanu, kas attīstīta, pateicoties labvēlīgajiem hidroloģiskajiem apstākļiem un bulgāru dārzkopju izveidotajai apūdeņošanai, kas ļāva ražot šo ļoti mitrumprasīgo papriku.

5.2.   Produkta specifika

Galvenās šajā ģeogrāfiskajā apgabalā audzētās “Szentesi paprika” īpašības un organoleptiskā vērtība ir: izteikta garšvielu garša – maiga vai pikanta, izteikta paprikas smarža vai tāda, kas atgādina maltu papriku, plāna. Augļu mīkstums ir no 3 līdz 7 mm biezs; tas ļauj pilnībā izbaudīt to garšu un aromātu arī tad, kad to patērē svaigu, kas parasti arī notiek.

Baltā “Szentesi paprika”: nogatavojusies tā rada patīkamu sajūtu, tai pieskaroties, tās miza ir gluda, slidena; tās gals ir smails un ieliekts, tās mīkstums ir kraukšķīgs un biezs. Svaigas paprikas smarža un aromāti ir īpaši specifiski, kas atspoguļoti arī populārā patērētāju teicienā: “Szentesi paprikai ir garša!”.

Sīvā “Szentesi paprika” ir ar izteikti smailu galu, tā ir spīdīga, gluda vai viegli viļņota; tā ir gara un ar smailu galu; tās mīkstuma konsistence ir stingra. Produktam ir izteikts paprikas aromāts, tas ir pikants, tam ir patīkams aromāts un garša. “Szentesi paprika”, kas pieder pie Kárpia grupas, ir koniska viegli saplacināta forma; tās mīkstuma konsistence ir stingra; tās miza ir vidēji bieza. Tās virsma ir gluda, spīdīga, un ģeogrāfiskās vides ietekmē (gaisma, siltums) tai ir īpaši pievilcīga spilgti sarkana samtaina krāsa.

“Szentesi paprika” tomātpaprikai (plakanā paprika) ir ļoti īpaša – saplacinātas lodes – forma; lai gan tās mīkstums ir biezs, tās miza ir ļoti plāna un virsma gluda, gatavs auglis ir tumši sarkanā krāsā.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Saiknes ar ģeogrāfisko apgabalu pamatā ir jau sen iegūtā labā reputācija un vietējo lauksaimnieku, “Szentesi paprika” ražotāju prasmes, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

“Szentesi paprika” reputācija

Paprikas audzēšana, izmantojot apūdeņošanu, kas raksturīga Scentes reģionam attīstījusies, pateicoties bulgāru dārzkopju jaunatklājēju darbam, kuri apmetās uz dzīvi šajā reģionā XIX gs. otrajā pusē. Tāpēc pazīstamās “Szentesi paprika” ražošana kopš tā laika nekad nav pārtrūkusi. Arī mūsdienās šā produkta reputācija ir svarīga, par to liecina pirmā godalga, kas iegūta 2006. gadā Debrecenā, dārzkopju izstādē, kas tika organizēta līdztekus gadatirgum Farmer Expo, kurā bija pārstāvēti 300 vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Svaigam patēriņam domātā paprika 2007. gadā ieguva Magyar Termék Nagydíj (Ungārijas produkta balvu).

Daudzi vēsturiski fakti apstiprina gadsimtiem ilgo saikni starp “Szentesi paprika” reputāciju un ģeogrāfisko apgabalu. Var izsekot tam, kā Ungārijā parādījās saldā paprika līdz periodam, kad bulgāru dārzkopji apmetās Szegvár reģiona Úsztató major 1875.–1876. gada ziemā. Saskaņā ar Lauksaimniecības lielās uzskaites datiem 1895. gadā 92,74 % no kopējās Ungārijas paprikas produkcijas bija koncentrēti valsts dienvidaustrumu daļā, Scentes reģionā. Dārzkopji iznomāja melnzemes zemienes un aluviālus zemes gabalus tagadējā Csongrád departamenta reģionā, kuros daudz augšņu, kas satur strauji sasilstošu humusu, un, ja bija iespējams, izvēlējās zemes gabalus lēzenās nogāzēs. Lai drīzāk iegūtu ražu, viņi izmantoja iepriekš uzbriedinātas sēklas un siltumnīcas. Viņi piekopa arī jauktu audzēšanu dēstu audzētavās, piemēram, blakus paprikai audzējot jaunos gurķu stādus, kuri palika turpat augam pēc tam, kad paprika bija izstādīta audzējamajās platībās. Pārstādāmos dēstus viņi pārpiķēja kopā ar visu sakņu sistēmu. Viņi tos bagātīgi un regulāri laistīja: apūdeņošanai viņi izmantoja sasilušu stāvošu ūdeni vai ūdeni no seklām un lēnām ūdenstecēm. Viņi pielietoja unikālu ūdens savākšanas un drenāžas metodi. Tolaik Szentes reģionā izmantoja riteni, tā saukto riteni ar kausiņiem, ka bija pielāgots tekošā ūdens līmenim.

Vietējās prasmes

Szentes reģiona tradicionālās kultūras teritorijā augsnes virskārta ļoti labi saglabā siltumu. Tā kā augsne, kurā tiek audzēta “Szentesi paprika” uzņem vairāk siltuma nekā izdala, pirmajās rīta stundās starojuma radītais siltums, kas uzkrājies augsnē un gaisā, izplatās un izraisa temperatūras paaugstināšanos. Līdzsvarotais mikroklimats, ko nodrošina sabalansēts siltuma režīms un audzēšana, izmantojot apūdeņošanu, ko ieviesa bulgāru dārzkopji, dara siltumprasīgo un mitrumprasīgo “Szentesi paprika” par ļoti garšīgu produktu.

Dabas faktorus papildina reģiona uzņēmēju cilvēkfaktori un praktiskā pieredze, kas iegūta steidzinātajā audzēšanā (temperatūras kontrole, aerācija, aizsardzība pret tiešajiem saules stariem, augu kopšana), kas ģimenēs nodota no paaudzes paaudzē. Tādā veidā uzkrātās prasmes var kompensēt pēdējās desmitgadēs novēroto ekstrēmo laikapstākļu negatīvo ietekmi, nodrošinot un, ja iespējams, saglabājot “Szentesi paprika” garšu, krāsu, aromātu, kā arī neparasto formu, kas piemīt dažu šā produkta iegūšanai izmantojamo šķirņu veidu paprikai.

Bulgāru dārzkopju ieviestā tehnoloģija aptuveni 150 gadu ilgajā audzēšanas laikā ir attīstījusies, lai atbilstu laikmeta prasībām. Galveno faktoru ietekme paprikas audzēšanā ir tikusi pārvērtēta ražošanas laikā, un ir parādījušās jaunas ražošanas metodes. No audzēšanas aizsākuma līdz 20. gs. 60. gadiem kā pašus svarīgākos audzēšanas faktorus varēja minēt labus augsnes apstākļus, apūdeņošanas iespējas (Tisza, Körös un apūdeņošanas kanālu sistēma), saules spīdēšanas ilgumu (iespēja iegūt agrīnu ražu) un augsnes sasilšanu jau agri pavasarī. Nākamais periods bija no 20. gs. 60. gadiem līdz 80. gadu beigām. Paprikas ražotāji sāka izmantot agro sasilšanu, lai audzētu siltumnīcās, optimāli izmantojot lielo saules spīdēšanas stundu skaitu ziemas un pavasara mēnešos. Zemes siltumenerģijas ietekmē, kas tika atklāta reģionā, laikposmā no 1960. līdz 1980. gadam “Szentesi paprika” no kultūras, ko audzē laukā, kļuva par siltumnīcas augu, kur to plaši audzē kā bezaugsnes kultūru, izmantojot attiecīgus substrātus.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts (3))

Lauku attīstības biļetens (Vidékfejlesztési Értesítő) 2011. gada 16. novembris, LXI gads, Nr. 6, 317. lpp.

http://elelmiszerlanc.kormany.hu/minosegpolitika

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skat. 2. atsauci.

---