EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62013CN0102

Lieta C-102/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2012. gada 18. decembra rīkojumu lietā T-205/11 Vācija/Komisija 2013. gada 1. martā iesniedza Vācijas Federatīvā Republika

OV C 164, 8.6.2013, p. 8–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

8.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/8


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2012. gada 18. decembra rīkojumu lietā T-205/11 Vācija/Komisija 2013. gada 1. martā iesniedza Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-102/13 P)

2013/C 164/13

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze un J. Möller)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 18. decembra rīkojumu lietā T-205/11,

atzīt prasību par pieņemamu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai pēc būtības, un

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus par tiesvedību Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 18. decembra rīkojumu lietā T-205/11 Vācija/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja Vācijas Federatīvās Republikas prasību atcelt Komisijas 2011. gada 26. janvāra Lēmumu 2011/527/ES par valsts atbalstu C-7/10 (ex CP 250/09 un NN 5/10), ko īstenoja Vācija — Shēma nodokļu zaudējumu pārnešanai grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšanas gadījumā (“Sanierungsklausel”).

Vācijas valdība balsta savu apelācijas sūdzību uz diviem pamatiem, katrs no kuriem ir saistīts ar iebildumu par nepietiekamu pamatojumu:

pareizas tiesvedības principa, kas ir īpaša vispārējā tiesiskās noteiktības principa izpausme, pārkāpums, jo Vispārējā tiesa nepareizi klasificējusi Komisijas izvēlēto procedūru apstrīdētā lēmuma paziņošanai un nav noteikusi nekādas prasības attiecībā uz to, kādas formalitātes ir jāievēro, lai pret paziņojumu par saņemšanu paziņotu lēmumu saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulas Nr. 659/1999 (1), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 7. pantu;

pareizas tiesvedības principa, kas ir īpaša vispārējā tiesiskās noteiktības principa izpausme, pārkāpums, jo Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka Komisija, atsaucoties uz prasības celšanas nokavējumu, nav iesniegusi pierādījumus par to, ka paziņojumu ir saņēmusi identificējama persona un ka šī persona bija tiesīga saņemt paziņojumus.


(1)  OV L 83, 1. lpp.


Top