28.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 188/19

—

ņemot vērā Padomes 2005. gada 3. oktobra lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Horvātiju,

—

ņemot vērā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par Horvātijas 2009. gada progresa ziņojumu (1),

—

ņemot vērā Horvātijas 2010. gada progresa ziņojumu, ko Komisija publicēja 2010. gada 9. novembrī (SEC(2010)1326),

—

ņemot vērā ES un Horvātijas Apvienotās parlamentārās komitejas vienpadsmitās sanāksmes ieteikumus, kas pieņemti 2010. gada 29. martā Zagrebā, un divpadsmitās sanāksmes ieteikumus, kas pieņemti 2010. gada 30. novembrī Briselē,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā Eiropas Parlaments joprojām pilnībā ir gatavs atbalstīt Horvātijas dalību Eiropas Savienībā un ir cieši apņēmies palīdzēt, lai tās pievienošanās process tiktu ātri un sekmīgi pabeigts;

B.

tā kā pievienošanās sarunās Horvātija ir panākusi ievērojamu progresu un tajās ir sākusies noslēguma fāze; tā kā ir konstatēts ievērojams vispārējais progress īpaši attiecībā uz sarunu sadaļās noteikto kritēriju izpildi;

C.

tā kā sarunas ar Horvātiju varētu pabeigt 2011. gada pirmajā pusē, ja apņēmīgi tiks turpinātas nepieciešamās reformas, jo īpaši stiprinot valsts pārvaldi un tiesu iestādes, turpinot apkarot korupciju, nodrošinot bēgļu atgriešanās procesa stabilitāti, pilnībā sadarbojoties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai(ICTY), turpinot privatizācijas procesu un pieņemot restrukturizācijas plānus grūtībās nonākušajām kuģu būvētavām;

D.

tā kā reformas ir jāturpina arī pēc pievienošanās sarunu noslēgšanas, lai valsts un tās pilsoņi pilnībā varētu gūt labumu no dalības Eiropas Savienībā;

E.

tā kā iespējamā dalība Eiropas Savienībā ir spēcīgs stimuls citām Rietumbalkānu reģiona valstīm integrācijai Eiropā un nepieciešamo politisko, ekonomisko un tiesisko reformu veikšanai, kā arī miera un stabilitātes stiprināšanai un mierīgas līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai reģionā, pamatojoties uz labām kaimiņattiecībām; tā kā ES būtu jāpastiprina to Horvātijas kaimiņvalstu iespējas iestāties Eiropā, kuras piedalās Saloniku procesā,

1.

atzinīgi vērtē Horvātijas būtisko progresu, kas panākts pievienošanās sarunu noslēgšanai nepieciešamo kritēriju izpildē; aicina Horvātiju apņēmīgi turpināt nepieciešamās reformas, lai varētu panākt atbilstību noslēguma kritērijiem un pabeigt sarunas; aicina Komisiju izmantot visu savu veiktspēju, lai atbalstītu Horvātijas centienus panākt kritēriju izpildi;

2.

atzinīgi vērtē Ungārijas prezidentūras apņemšanos sarunas beigt 2011. gada pirmajā pusē, ja visi kritēriji un normas būs ievēroti;

3.

pauž pārliecību, ka ātra Horvātijas pievienošanās ir svarīga gan Eiropas, gan reģionālajā dimensijā un tā vēl vairāk pamudinātu pārējās Rietumbalkānu valstis apņēmīgi sākt un ieviest ar pievienošanos saistītās reformas;

4.

joprojām pauž bažas par to, ka saskaņā ar jaunākā Eurobarometer pētījuma datiem lielākā daļa Horvātijas pilsoņu uzskata, ka dalība Eiropas Savienībā valstij nedos labumu; mudina Horvātijas iestādes un pilsonisko sabiedrību ar Komisijas atbalstu strādāt pie tā, lai palīdzētu Horvātijas pilsoņiem saprast, ka Eiropas projekts ir arī viņu interesēs; aicina Horvātijas valdību sniegt lielāku politisko atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas cenšas sekmēt valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, un šos nevalstiskos dalībniekus labāk iesaistīt pievienošanās procesā; uzskata, ka ir īpaši svarīgi sniegt pilsoņiem skaidru un uz faktiem balstītu informāciju par ietekmi, kādu izraisīs Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai;

5.

atzinīgi vērtē to, ka 2010. gada jūnijā Horvātijas parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma būtiskus grozījumus konstitūcijā, kas nepieciešami, lai pievienotos Eiropas Savienībai; pauž cerību, ka pieņemtie konstitucionālie grozījumi palīdzēs pieņemt arī pārējos tiesību aktus; pauž nožēlu par to, ka parlaments un valdība neizmantoja izdevību, lai konstitūcijā ieviestu labāku minoritāšu, piemēram, LGBT, aizsardzību un vides aizsardzības ilgtspējas principu;

6.

uzsver — lai gan ir veikti turpmāki pasākumi valsts pārvaldes stiprināšanai, administratīvajās procedūrās arvien pastāv būtiski trūkumi, jo administratīvā veiktspēja joprojām ir nepietiekama, jo īpaši valsts administratīvās reformas sarežģītības dēļ; aicina Horvātijas valdību novērst būtisko kavēšanos decentralizācijas procesa īstenošanā, tostarp izstrādājot un ieviešot decentralizācijas stratēģiju un veicot turpmākus pasākumus politiskās ietekmes mazināšanai valsts pārvaldē, kā arī sekmējot valsts pārvaldes profesionalitāti un ētiku; uzskata, ka šajā sakarībā galvenā nozīme ir skaidras, uz panākumiem balstītas paaugstināšanas stratēģijas un pārskatītas atalgojuma politikas pieņemšanai;

7.

Norāda, ka korupcija varētu būt bijusi izplatīta Horvātijā un joprojām ir smaga vispārējā problēma; atzinīgi vērtē Horvātijas valdības centienus veikt stingrus pasākumus visu veidu korupcijas apkarošanai; uzsver, ka valdība īpašu uzmanību pievērsa korupcijas apkarošanas tiesiskajai un institucionālajai struktūrai, tostarp izmeklēšanai, kriminālvajāšanai, kā arī starpiestāžu un starptautiskajai sadarbībai; atzīmē pašreiz izskatītās augsta līmeņa pretkorupcijas lietas, kurās iesaistīts bijušais ministru prezidents, divi bijušie ministri, augsta ranga amatpersonas un vairāki valsts uzņēmumu vadītāji; pauž cerību, ka tiesas prāvas būs pārredzamas un taisnīgas, un atgādina, ka Horvātijas iestādēm, cik svarīgi ir korupcijas lietas izmeklēšanas procesā nodrošināt aizsardzību pret politisku iejaukšanos; atzinīgi vērtē īpašu pretkorupcijas un organizētās noziedzības departamentu izveidi četrās lielākajās valsts tiesās, kur tiesnešus pārbauda un viņi saņem papildu apmācību; aicina OLAF cieši sadarboties ar Horvātijas iestādēm, lai ieviestu skaidrību iespējamajās augstāka līmeņa korupcijas lietās, kuras varētu būt notikušas ES iestādes;

8.

norāda — lai gan cīņa pret korupciju joprojām ir viena no valdības prioritātēm, līdz tiesai nonākušas tikai dažas korupcijas lietas un lielākā daļa no tām paliek kriminālvajāšanas vai izmeklēšanas stadijā; aicina Horvātijas iestādes turpmāk stiprināt korupcijas apkarošanas iestāžu, jo īpaši Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (USKOK), administratīvo veiktspēju un turpināt sekmēt politiskās atbildības kultūras veidošanu; atzīmē Horvātijas iestāžu centienus novērst korupciju, apmācot tiesnešus un citas valsts amatpersonas un informējot plašāku sabiedrību; uzsver, ka šajā jomā jādara vairāk, jo īpaši uzlabojot valsts izdevumu pārredzamību; atzinīgi vērtē valdības pūles novērst trūkumus politisko pasākumu un vēlēšanu kampaņu finansēšanā;

9.

neatkarīgu un objektīvu tiesu iestāžu izveides nolūkā atzinīgi vērtē vērā ņemamos centienus turpināt tiesu iestāžu reformas, jo īpaši pārskatītā tiesu iestāžu reformas rīcības plāna pieņemšanu; atzinīgi vērtē progresu, kas panākts turpinot iesākto, neizskatīto lietu skaita samazināšanu, jo īpaši attiecībā uz tādām lietām, kuru izskatīšana ilgst vairāk nekā trīs gadus, un tiesu sistēmas racionalizēšanu, veidojot lielākas tiesas, apgabaltiesas un komerciālās tiesas, kā arī veidojot kārtību tiesnešu specializēšanai; atzīmē pozitīvos pasākumus, tostarp attiecībā uz valsts tiesu iestāžu padomi, Juridiskās akadēmijas neatkarību un tiesu iestāžu darbinieku skolas izveidi, lai stiprinātu tiesu sanāksmju neatkarību, uzlabotu galveno tiesnešu karjeras attīstību un disciplināro atbildību, kā arī attiecībā uz vispārējo drošības garantiju pieņemšanu tiesu iestāžu neatkarības veicināšanai;

10.

uzsver — lai arī tiesās ir samazinājies iesākto, neizskatīto lietu skaits, tomēr tiesiskumu un pilsoņu uzticēšanos tiesu sistēmai joprojām kaitīgi ietekmē daudzās neizskatītās lietas un pārmērīgi ilgās tiesu procedūras; ar nožēlu atzīmē — lai gan tiesnešu skaits ir liels, tiesās nepietiek atbalsta personāla, tādēļ aicina Horvātijas iestādes novērst šo neatbilstību; uzsver, ka tiesas lēmumu izpilde joprojām sagādā problēmas;

11.

atzīmē, ka Komisija vēl nav konstatējusi pietiekamu progresu tiesu infrastruktūras un aprīkojuma ziņā galvenokārt pienācīga finansējuma trūkuma dēļ; pauž cerību, ka šī sistēma sāks darboties pēc iespējas drīz, lai Horvātijā varētu pabeigt iesāktās, neizskatītās lietas, izskaust tiesas spriedumu kavēšanos un panākt to efektīvu un steidzamu sagatavošanu; mudina Horvātijas iestādes turpināt uzlabot tiesu iestāžu neatkarību, efektivitāti un resursus; aicina Komisiju nodrošināt, ka valsts pārvaldes un tiesu iestāžu reformas tiek sekmīgi īstenotas pirms Horvātijas iestāšanās Eiropas Savienībā; aicina Komisiju izvērtēt ietekmi un rezultātus, kas iegūti, tiesu iestāžu reformai un korupcijas apkarošanai izmantojot ES piešķirto finansējumu;

12.

atzīmē Starptautisko Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai prokurora paziņojumu ANO Drošības padomē (UNSC) 2010. gada 6. decembrī; atzinīgi vērtē Horvātijas iestāžu vispārēju atsaucību, atbildot uz prokurora palīdzības pieprasījumiem, un to, ka uz šādiem pieprasījumiem atbild pienācīgi un tiek nodrošināta piekļuve lieciniekiem un pierādījumiem; tomēr aicina Horvātijas valdību paātrināt administratīvo izmeklēšanu saistībā ar pieprasītajiem militārajiem dokumentiem un precizēt joprojām pastāvošās neskaidrības valdības ziņojumos prokuratūrai, kas tika minētas prokurora pēdējā paziņojumā UNSC un vēl nav novērstas;

13.

atzinīgi vērtē Horvātijas starpiestāžu darba grupas centienus nodrošināt pilnīgu atskaiti par pieprasīto dokumentu iespējamo atrašanās vietu; turklāt aicina Padomi apsvērt Starptautisko Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai Pirmstiesas palātas nostāju, proti, to, ka ar pietiekamu noteiktību nevarēja konstatēt, vai pieprasītie artilērijas žurnāli joprojām pastāv;

14.

ar gandarījumu atzīmē, ka Horvātija pēc savas iniciatīvas joprojām īsteno tiesvedību attiecībā uz kara noziegumiem un prokurori turpina pārskatīt vēl neatrisinātās kara noziegumu lietas un aizmuguriski pieņemtus spriedumus, kā arī piemērot standarta pasākumus, lai nodrošinātu vienotu praksi, neņemot vērā atbildētāja nacionālo piederību; tomēr atzīmē, ka nepieciešami turpmāki uzlabojumi kara noziegumu izskatīšanā, lai nodrošinātu pilnīgi objektīvas un neitrālas tiesas prāvas un risinātu nesodāmības problēmu, kā arī uzlabotu liecinieku aizsardzību; mudina Horvātijas iestādes šajā jomā turpināt sekmēt dialogu un sadarbību ar kaimiņvalstīm; pauž atzinību Horvātijas valdībai par programmu 1990. gadu konflikta mīnu neitralizēšanai un mudina iestādes turpināt īstenot programmu, īpašu uzmanību pievēršot vissmagāk skartajiem austrumu rajoniem;

15.

lai risinātu joprojām pastāvošos trūkumus valstī īstenotajā kriminālvajāšanā par kara noziegumiem, uzsver, ka steidzami jāturpina šāda kriminālvajāšana; aicina, lai kriminālkodekss tiktu atjaunināts atbilstoši starptautisko tiesību augstākajiem standartiem, jo īpaši attiecībā uz to, kā definēti noziegumi pret cilvēci, normas par pavēļu devēju atbildību un kā likumos definēti seksuālās vardarbības noziegumi; aicina turpmāk pilnveidot liecinieku aizsardzības pasākumus;

16.

atzinīgi vērtē vispārējo progresu saistībā ar bēgļu atgriešanos un pauž gandarījumu par to, ka sabiedrības naids pret serbiem, kuri atgriežas valstī, tās lielākajā daļā ir samazinājies; tomēr atzīmē, ka bēgļi un personas, kas atgriezušās valstī, joprojām saskaras ar daudzām problēmām, un tādēļ aicina Horvātijas iestādes atvieglot šo personu integrāciju, turpinot novērst šķēršļus pastāvīga rezidenta statusa iegūšanai, atbilstoši finansējot un paātrinot dzīvojamo māju atjaunošanas programmas īstenošanu un sākot sociālos un ekonomikas atlabšanas projektus; aicina Horvātijas iestādes bez kavēšanās izskatīt atlikušos pieteikumus, par svarīgāko uzdevumu noteikt pārsūdzību izskatīšanu un censties atveseļot kara skarto mazāk attīstīto reģionu ekonomiku, kā arī turpināt uzlabot personu atgriešanās noturību, sekmēt etnisko samierināšanu etniskās tolerances apstākļos un pieņemt etnisko un kultūras daudzveidību;

17.

atzīmē, ka vārda brīvība, tostarp plašsaziņas līdzekļu plurālisms, ir noteikta Horvātijas valsts likumos un valstī kopumā tiek ievērota; tomēr aicina Horvātijas iestādes turpināt veikt pasākumus, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu neatkarību un radītu apstākļus to profesionālai darbībai, un joprojām demonstrēt apņemšanos nodrošināt, ka plašsaziņas līdzekļi darbojas bez politiskās iejaukšanās un tiek garantēta regulatīvo iestāžu neatkarība; tomēr mudina Horvātijas iestādes arī turpmāk rūpīgi izmeklēt iebiedēšanas lietas un lietas, kurās tiek izdarīts politisks vai komerciāls spiediens un pastiprināt izmeklēšanu saistībā ar tiem žurnālistiem izteiktajiem draudiem, kuri strādā pie korupcijas, organizētās noziedzības un citu nelikumīgu darbību lietām; tādēļ atzinīgi vērtē Zagrebas apgabaltiesas nolēmumu iknedēļas laikraksta redaktora slepkavības lietā;

18.

turklāt atzīmē, ka valsts apraides Horvātijas radio un televīzijas sabiedriskajā raidorganizācijā (HRT) joprojām pastāv nopietnas pārvaldes problēmas, kas sākās pēc tam, kad HRT programmu padome vairākkārt neveiksmīgi mēģināja ievēlēt jaunu HRT direktoru, un tas traucē HRT darbībai; atzinīgi vērtē to, ka spēkā ir stājies jauns tiesību akts par radio un televīziju, un pauž cerību, ka HRT pārvaldes struktūra tiks depolitizēta un tiks nodrošināta redakcionālā neatkarība;

19.

atzinīgi vērtē relatīvo progresu, kas panākts sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā; atzīmē, ka aptuveni 25 % parlamenta deputātu vietu, kā arī gandrīz pusi no valsts sektora administratīvo amatu vietām ieņem sievietes un tas liecina par panākumiem dzimumu līdztiesības jomā; lai arī dzimumu nodarbinātības koeficients ir pozitīvs Horvātijas ekonomikas aspekts, tomēr uzsver, ka joprojām ir ļoti maz sieviešu, kuras ieņem amatu uzņēmuma vadībā, un ka pastāv algu atšķirības starp dzimumiem; tādēļ aicina turpmāk aktīvi sekmēt sieviešu iesaistīšanos ekonomikas un politisko iestāžu lēmumu pieņemšanā un bez kavēšanās ieviest dzimumu līdztiesības likumu, tostarp vienāda atalgojuma principu; uzskata, ka sieviešu sociālā aizsardzība Horvātijā pašlaik ir augstākā līmenī nekā tās kaimiņvalstīs; aicina Horvātijas iestādes lielāku uzmanību veltīt tam, lai novērstu vardarbību ģimenē;

20.

atzinīgi vērtē to, ka Horvātija bija viena no pirmajām valstīm, kura piekrita pievienoties starptautiskajai konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām; aicina Horvātijas iestādes turpināt ieviest pašreizējos pasākumus un pieņemt konkrētus un pārredzamus papildu plānus, lai reformētu iestāžu sistēmu un tiesisko veiktspēju, un risinātu jautājumu par to personu ar garīgo spēju traucējumiem pieaugošo skaitu, kuras tiek izmitinātas pārblīvētās iestādēs, tā vietā, lai dzīvotu kopienās, kas nodrošinātu personu ar invaliditāti juridiskās tiesības un cilvēktiesības; tā kā konstitūcijā konkrētai noteiktas garīgi slimu cilvēku pamattiesības dzīvot sabiedrībā, iesaka Horvātijas iestādēm veikt reformas saskaņā ar šo prasību, nodrošinot alternatīvas aprūpes iespējas; mudina Horvātiju turpināt ieviest attiecīgos juridiskos noteikumus par personu ar invaliditāti iespējām piekļūt ēkām;

21.

atzīmē pozitīvo attīstību minoritāšu tiesību ievērošanas un aizsardzības jomā, lielāku vērību pievēršot minoritāšu jautājumiem saistībā ar uzlabotām attiecībām reģionā; atzinīgi vērtē konstitucionālo noteikumu stiprināšanu minoritāšu jomā un to, ka minoritāšu organizācijām pieejamais finansējuma līmenis ir tikai nedaudz samazinājies, lai gan ir ieviesti finanšu taupības pasākumi; tomēr uzsver nepieciešamību veikt pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu romu minoritātes iedzīvotājus;

22.

uzsver, cik svarīgs ir dialogs ar pilsonisko sabiedrību, un pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu politikas prioritāšu noteikšanā; atzīst, ka Horvātijas valdības centienus apspriesties ar pilsonisko sabiedrību; aicina valsts iestādes veikt turpmākus pasākumus, lai legalizētu un palielinātu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju dalību politikas veidošanas procesā un iestāžu darbības uzraudzībā; uzsver pilsoniskās sabiedrības būtisko nozīmi plašākā reģionālajā sadarbībā sociālajos un politiskajos jautājumos;

23.

atzinīgi vērtē saistībā ar cietumu sistēmu panākto progresu, jo īpaši saistībā ar jaunu cietumu būvniecības sākšanu, kā arī jaunas probācijas sistēmas ieviešanu; tomēr atzīmē, ka ieslodzīto vajadzības saistībā ar veselības aprūpi, higiēnas prasībām, telpām un svaiga gaisa pieejamību, kā arī darba iespējām cietumu pārblīvētības dēļ vēl joprojām netiek pilnībā ņemtas vērā;

24.

atzinīgi vērtē uzlabojumus attiecīgo iestāžu darbā saistībā ar kriminālvajāšanu tā sauktajos naida noziegumos; mudina iestādes padziļināt darbu, izstrādājot pienācīgu naida noziegumu klasifikāciju un definīciju, jo īpaši attiecībā uz noziegumiem upura seksuālās orientācijas, kultūras vai etniskās piederības dēļ;

25.

atzinīgi vērtē progresu, kas panākts naida noziegumu tiesību aktu ieviešanā; tomēr norāda, ka iestādēm apņēmīgāk jārisina lietas par draudiem rasu piederības dēļ un par neiecietību pret seksuālajām minoritātēm;

26.

norāda — lai gan ekonomikas lejupslīde ir palēninājusies, Horvātijas ekonomika turpina sarukt, samazinoties arī reālajam IKP; atzinīgi vērtē ekonomikas atveseļošanas plānus un vienlaicīgi aicina valdību šos ieteikumus iestrādāt stingros politikas pasākumos;

27.

aicina Horvātijas valdību novērst ekonomikas strukturālos trūkumus un samazināt tās nozīmi resursu pārdalīšanā, veicot strukturālu reformu konkurētspējas uzlabošanai; uzsver, ka nepieciešama valsts sektora optimizēšana, kā arī turpmāka fiskālā konsolidēšana un reformas, kuru mērķis ir valsts izdevumu samazināšana; turklāt norāda, ka nepieciešami nopietni centieni, lai veiktu reformas Horvātijas veselības aprūpes nozarē, sociālajās sistēmās un valsts palīdzības politikā, tā panākot rentabilitāti un noturīgu valsts izdevumu līmeni saskaņā ar stabilu fiskālās politikas struktūru;

28.

aicina Horvātijas valdību novērst ļoti zemo nodarbinātības līmeni, veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu nodarbinātību, izskatot neelastīgos darba tirgus noteikumus un novēršot demotivējošos faktorus darba ņēmēju dalībai darba tirgū un šajā nolūkā nodrošinot profesionālo izglītību, apmācību un mūžizglītību;

29.

ar prieku konstatē, ka Horvātijas spēja uzņemties ES dalībvalsts pienākumus turpina uzlaboties — augsta līmeņa atbilstība Kopienas tiesību aktiem panākta lielākajā daļā jomu; tomēr mudina Horvātijas iestādes īpašu uzmanību pievērst administratīvajai veiktspējai, kas nepieciešama pienācīgas īstenošanas nodrošināšanai, lai valsts pēc pievienošanās varētu palielināt savu guvumu no dalības ES;

30.

atzīmē grūtībās nonākušo kuģu būvētavu izsoles 2010. gada maijā; aicina Horvātijas valdību pēc iespējas ātri pabeigt pārstrukturēšanu šajā jomā, lai panāktu atbilstību svarīgam kritērijam pievienošanās sarunās, kas nepieciešams konkurences sadaļas pagaidu slēgšanai;

31.

atzinīgi vērtē vērā ņemamās pūles administratīvās un iestāžu veiktspējas uzlabošanā, kā arī pirmspievienošanās palīdzības vispārējās pārvaldes sistēmas stiprināšanā, lai pienācīgi sagatavotos kohēzijas un lauku politikas ieviešanai pēc Horvātijas iestāšanās Eiropas Savienībā;

32.

mudina Horvātijas valdību uzlabot koordinēšanu starp valsts centrālās pārvaldes iestādēm, kas atbild par vides pārvaldību, jo īpaši par teritoriālo plānošanu un atkritumu, ūdens un gaisa kvalitātes pārvaldību, lai varētu pienācīgi saglabāt vienreizējo vidi un uzturēt augsta līmeņa bioloģisko daudzveidību; jo īpaši aicina valdību kā prioritāru un neatliekamu uzdevumu veikt padziļinātu pētījumu par pašreizējo administratīvo struktūru vides politikas veidošanas un pārvaldības jomā;

33.

ar gandarījumu atzīmē, ka Horvātijas ģeogrāfiskais novietojums un trīs Eiropas transporta koridori, kas šķērso valsti, kravām, kas dodas uz vai pienāk no Austrumiem un Tālajiem austrumiem, nodrošina rentablu piekļuvi Centrālās Eiropas tirgiem, un uzsver, ka nepieciešama ostu, dzelzceļa un autoceļu integrēta attīstība, nodrošinot savienojumus ar Eiropas koridoriem, lai saglabātu transporta pakalpojumiem pievilcīgo stāvokli;

34.

atzīmē, ka Horvātija ir panākusi ievērojamu progresu, saskaņojot valsts politiku, tiesību aktus un regulējumu ar ES tiesību aktiem elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju jomā un mudina Horvātijas iestādes veicināt pēc iespējas plašāku piekļuvi internetam; atzinīgi vērtē to, ka sekmīgi veikta pāreja uz digitālās televīzijas apraidi; tomēr pauž nožēlu par to, ka konkurence fiksēto platjoslas pakalpojumu tirgū joprojām ir ierobežota, lai gan ir ieviesti attiecīgi noteikumi;

35.

atzīmē, ka strukturālās problēmas joprojām pastāv lauksaimniecībā un ka privātās saimniecības joprojām darbojas uz mazas, sadalītas zemes platības ar ierobežotu jaudu apjomradītu ietaupījumu panākšanai;

36.

atzinīgi vērtē Horvātijas dalību Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) darbībās un misijās, jo īpaši militārajā operācijā “EU NAVFOR Atalanta” un ES civilajās misijās EUPOL Afganistānā un EULEX Kosovā, kā arī Horvātijas ieguldījumu ES sevišķu uzdevumu bataljonos ar aktīvu līdzdalību Ziemeļu sevišķu uzdevumu bataljonā un Vācijas vadītajā sevišķu uzdevumu bataljonā; turklāt ar gandarījumu atzīmē Horvātijas regulāru pievienošanos Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) deklarācijām, kopējām nostājām un paziņojumiem, ja vien Horvātija tiek aicināta pievienoties, gan Eiropas Savienības, gan starptautisko organizāciju līmenī;

37.

mudina Horvātiju turpināt centienus saglabāt un turpmāk attīstīt labas kaimiņattiecības un turpināt spēcīgi un aktīvi visos līmeņos sekmēt reģionālo sadarbību; pauž atzinību Horvātijas prezidentam par dziļas cieņas paušanu kara noziegumos cietušajiem Bosnijas pilsoņiem oficiālās vizītes laikā Sarajevā 2010. gada aprīlī; uzskata šādu iniciatīvu un žestu par Horvātijas apņemšanos taisnīgi, patiesi un ar cieņu risināt vēstures jautājumus ar kaimiņvalstīm; atzinīgi vērtē arī Horvātijas prezidenta un ministru prezidenta kopējo paziņojumu par atbalstu Bosnijas un Hercegovinas teritoriālajai integritātei un suverenitātei un tās dalībai ES un NATO; norāda, ka progress reģionālās sadarbības jomā nav bijis noturīgs, un tādēļ mudina Horvātijas valdību un tās kaimiņvalstu valdības pastiprināt dialogu, kura mērķis ir reģiona pilsoņu samierināšana un noteiktu un savstarpēji pieņemamu risinājumu panākšana visos divpusēji risināmajos jautājumos, jo īpaši attiecībā uz galīgajiem nolīgumiem par valsts robežām, pazudušajām personām, īpašuma atdošanu un bēgļu atgriešanos, kā arī pilsoņu izdošanu saistībā ar kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;

38.

atzinīgi vērtē to, ka 2010. gada 29. novembrī ir stājies spēkā nolīgums starp Slovēniju un Horvātiju par robežu strīda izskatīšanu šķīrējtiesā; uzskata, ka ieilgušā robežstrīda izbeigšana starp kaimiņvalstīm ir svarīgs signāls visām šā reģiona valstīm, lai veicinātu dialoga veidošanas un kompromisa panākšanas kultūru; atgādina nolīguma par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā 10. panta noteikumus, saskaņā ar kuru abām pusēm jāatturas no jebkādām darbībām vai paziņojumiem, kas varētu padziļināt strīdu vai apdraudēt šķīrējtiesas darbu;

39.

aicina panākt progresu divpusējo strīdu izbeigšanā ar kaimiņvalstīm, piemēram, robežjautājumos ar Serbiju, Melnkalni un Bosniju un Herecgovinu, lai šie strīdi pēc Horvātijas iestāšanās ES nekļūtu par šķērsli turpmākai Savienības paplašināšanai;

40.

pauž atzinību Horvātijai un Serbijai par apņemšanos un centieniem stiprināt pilsoņu samierināšanos savstarpējas uzticēšanās gaisotnē; atzinīgi vērtē Serbijas prezidenta Boris Tadić un Horvātijas prezidenta kopēju braucienu uz Vukovaru, kur Serbijas prezidents pauda cieņu un atvainojās par noziegumiem, kas izdarīti pie Ovčaras netālu no Vukovaras, un vispārēju apņemšanos izmeklēt pazudušo personu likteni un risināt bēgļu un personu, kas atgriezušās valstī, jautājumu, jo tie ir svarīgi soļi, lai panāktu samierināšanos; atzinīgi vērtē Horvātijas prezidenta Ivo Josipović izteiktos cieņas apliecinājumus Horvātijas karā cietušajiem serbiem; atzinīgi vērtē 2010. gada 29. jūnijā starp Horvātiju un Serbiju parakstīto nolīgumu par to personu izdošanu, kas tiek turētas aizdomās vai ir sodītas par noziegumiem saistībā ar organizēto noziedzību vai korupciju, kā arī 2010. gada 1. oktobrī starp Horvātiju un Melnkalni parakstīto nolīgumu par personu izdošanu, kas ir būtisks solis efektivitātes uzlabošanai cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību un nesodāmības novēršanai reģionā;

41.

atzinīgi vērtē reģionālo iniciatīvu “Brdo process”, ko Horvātija un Slovēnija sāka 2010. gada martā, jo īpaši Horvātijas, Slovēnijas un Serbijas nolīgumu par kopēja dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma izveidi, lai veicinātu kravu pārvadājumus starp Rietumeiropu un Turciju un Grieķiju caur šīm valstīm; uzskata, ka, atvieglojot robežkontroles un muitas kontroles, ne tikai ievērojami samazināsies transporta izdevumi un ceļā pavadītais laiks, bet tas arī atspoguļo apņemšanos samierināšanos realizēt konkrētos, praktisko pasākumos, no kuriem ekonomisko labumu gūs visi;

42.

uzskata, ka reģiona ekonomisko attīstību var paātrināt, Horvātijai un Serbijai cieši sadarbojoties Donavas stratēģijas īstenošanā, jo tas ļautu šīs valstis vēl vairāk savienot ar Eiropas Savienību, izmantojot dažāda veida sadarbību transporta, vides un ekonomiskās attīstības jomā saistībā ar Donavas makroreģionu;

43.

uzsver, ka ir nepieciešams spēkstaciju būvi Donavas krastos un ar to saistītos regulējošos pasākumus īstenot ar vislielāko rūpību un saskaņā ar mūsdienīgām vides prasībām; šajā sakarībā pieprasa rēķināties ar Eiropā vienreizējo dabas ainavu un jau no paša sākuma piemērot ES spēkā esošos noteikumus attiecībā uz atļauju piešķiršanu; uzskata, ka šie principi jāattiecina arī uz atbilstošu citu upju baseinu pārveidošanu celtniecības darbu rezultātā;

44.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Horvātijas valdībai un parlamentam.