Prasība, kas celta 2010. gada 24. februārī — Ungārija/Komisija

(Lieta T-89/10)

2010/C 100/99

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārijas Republika (pārstāvji — J. Fazekas, M. Z. Fehér un K. Szíjjártó)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja daļēji apstrīd Komisijas 2009. gada 14. decembra Lēmuma [C(2009)10151] par Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbilstoši konverģences mērķim līdzfinansētajam Savienības strukturālajam atbalstam paredzētajā rīcības programmā “Satiksme” ietilpstošo lielprojektu ar nosaukumu “Autostrādes M43 posms starp Segedu un Mako”. Minētajā lēmumā Komisija atļāva minētajam lielprojektam piešķirt finansējumu no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Turklāt apstrīdētā lēmuma I pielikuma sadaļā “Neatbilstīgie izdevumi” Komisija noraidīja Ungārijas iestāžu lūgumu minētajā projektā ietvert PVN maksājumus.

Prasības pamatojumā prasītāja norāda, ka Komisija pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, pārkāpjot Savienības tiesību normas, konkrēti, Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (1) 56. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 1084/2006 (2) 3. pantu.

Prasītāja uzskata, ka Regulas Nr. 1084/2006 3. panta e) punktā esot skaidri noteikts, ka atbalstam no Kohēzijas fonda līdzekļiem nav atbilstīgs atgūstamais pievienotās vērtības nodoklis. Pēc prasītājas domām, no šīs tiesību normas nešaubīgi izriet, ka neatgūstamais pievienotās vērtības nodoklis turpretim ir atbilstīgs. Tādējādi, ņemot vērā, ka apstrīdētajā lēmumā paredzētā lielprojekta atbalsta saņēmējs saskaņā ar Savienības [un] valsts tiesību normām par PVN nav nodokļa maksātājs un tādēļ nevar pretendēt uz samaksātā priekšnodokļa, kas no tā iekasēts, atmaksu, prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā Komisijai neesot vajadzējis izslēgt atbalstu izdevumiem minētā nodokļa formā.

Turklāt prasītāja sūdzas, ka, ņemot vērā, ka Komisija arīdzan neuzskatīja par atbilstīgiem izdevumus, kuri Regulā Nr. 1084/2006 nav tikuši ietverti atbilstīgo izdevumu starpā, lai arī attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā tie ir īpaši noteikti par atbilstīgajiem izdevumiem, Komisija apstrīdētajā lēmumā esot atņēmusi dalībvalstīm saskaņā ar Regulas Nr. 1083/2006 56. panta 4. punktu piekrītošo kompetenci.

Prasītāja turklāt norāda, ka Komisijas uzskats, ka no atbalsta saņēmēja iekasētais PVN esot “atgūstams” līdz ar PVN, ko iekasē kopā ar atbalsta saņēmēja uzceltās infrastruktūras apsaimniekotāja saņemto ceļa nodevu, ir Regulas Nr. 1084/2006 3. panta e) punktā esošā jēdziena “atgūstams pievienotās vērtības nodoklis” pārlieku plaša izpratne, kurai ne vien nav rodams pamatojums minētās tiesību normas redakcijā, bet kura ir arī pretrunā Savienības tiesību normām par PVN.

Visbeidzot, prasītāja norāda, ka ne Regulā Nr. 1083/2006, ne Regulā Nr. 1084/2006 neesot pieļauta tāda izpratne, atbilstoši kurai Komisija, nosakot atbilstīgos izdevumus, tostarp atbilstīgo PVN, varētu savu lēmumu pamatot ar to, ka saistībā ar projekta īstenošanu un infrastruktūras apsaimniekošanu dalībvalsts būtu varējusi izvēlēties citu juridisku risinājumu. Pēc prasītājas domām, organizēt valsts infrastruktūru pārvaldību un ar tām saistītos sabiedriskos pakalpojumus pamatā ietilpst dalībvalstu kompetencē. Tādējādi prasītāja turklāt norāda, ka, ja vien tiek izpildīti Savienības tiesību normās paredzētie nosacījumi, Komisijai jāpieņem dalībvalsts izdarītā izvēle, lai arī atkarībā no tā, vai atbalsta saņēmējam vai nu ir PVN nodokļa maksātāja statuss, vai tā nav, tās rezultātā tiek ietekmēta atbilstīgo izdevumu noteikšana.

(1)  Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 25. lpp.).

(2)  Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/94 atcelšanu (OV L 210, 79. lpp.).