Prasība, kas celta 2010. gada 11. janvārī — Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome

(Lieta T-18/10)

2010/C 100/64

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Inuit Tapiriit Kanatami (Otava, Kanāda), Nattivak Hunters & Trappers Association (Qikiqtarjuaq, Kanāda), Pangnirtung Hunters’ and Trappers’ Organisation (Pangnirtung, Kanāda), Jaypootie Moesesie (Qikiqtarjuaq, Kanāda), Allen Kooneeliusie (Qikiqtarjuaq, Kanāda), Toomasie Newkingnak (Qikiqtarjuaq, Kanāda), David Kuptana (Ulukhaktok, Kanāda), Karliin Aariak (Iqaluit, Kanāda), Efstathios Andreas Agathos (Atēnas, Grieķija), Canadian Seal Marketing Group (Kvebeka, Kanāda), Ta Ma Su Seal Products (Cap-aux-Meules, Kanāda), Fur Institute of Canada (Otava, Kanāda), NuTan Furs, Inc (Catalina, Kanāda), Inuit Circumpolar Conference Greenland (ICC) (Nuuk, Kanāda), Johannes Egede (Nuuk, Kanāda), Kalaallit Nunaanni Aalisartut Piniartullu Kattuffiat (KNAPK) (Nuuk, Kanāda) (pārstāvji — J. Bouckaert, M. van der Woude un H. Viaene, lawyers)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu inuītu tautības roņu mednieki un mednieki, kas izliek slazdus, indivīdi, kuri citā veidā ir iesaistīti citās darbībās saistībā ar izstrādājumiem no roņiem, organizācijas, kas pārstāv inuītu, kā arī citu indivīdu un uzņēmumu, kas nodarbojas ar izstrādājumu no roņiem apstrādi, intereses, lūdz atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem (1), kurā ir noteikti ierobežojumi izstrādājumu no roņiem laišanai Eiropas Savienības tirgū.

Prasītāji savu prasījumu atbalstam izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, prasītāji uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome ir pieļāvuši kļūdu tiesību piemērošanā, izmantojot EKL 95. pantu (šobrīd — LESD 114. pants) kā juridisko pamatu apstrīdētās regulas pieņemšanai. Šajā sakarā prasītāji norāda, ka Eiropas [Savienības] tiesas pastāvīgā judikatūra apstiprina, ka ĖKL 95. pantā norādīto pasākumu patiesajam mērķim jābūt iekšējā tirgus izveides un darbības apstākļu uzlabošanai un nepietiek vienīgi ar faktu, ka tie attiecas uz iekšējā tirgus izveidi, lai EKL 95. pants būtu piemērojams. Prasītāji uzskata, ka apstrīdētā regula nerada šādu uzlabojumu, kā to pieprasa Eiropas Savienības tiesu judikatūra, bet gan, gluži pretēji, tā noteikti izslēdz jebkādu iespēju pastāvēt izstrādājumu no roņiem, uz kuriem attiecas regula, iekšējam tirgum.

Otrkārt, prasītāji apgalvo, ka atbildētāji ir pieļāvuši kļūdu tiesību piemērošanā, pārkāpjot subsidiaritātes principu un samērīguma principu, kuri ir iekļauti LES 5. pantā un sīkāk izstrādāti Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes [samērīguma] principa piemērošanu. Prasītāji uzskata, ka atbildētāji nepierāda, kādēļ ir nepieciešama iejaukšanās Eiropas Savienības līmenī. Prasītāji norāda, ka vienīgi divas dalībvalstis jau ir noteikušas izstrādājumu no roņiem aizliegumu. Turklāt viņi apgalvo, ka, pat ja darbība Eiropas Savienības līmenī atbilstu subsidiaritātes prasībai, lai sasniegtu regulā noteiktos mērķus, būtu pieticis ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem. Prasītāji iebilst pret to, ka atbildētāji izvēlējās gandrīz pilnīgu izstrādājumu no roņiem aizliegumu tā vietā, lai pieņemtu mazāk ierobežojošas alternatīvas, piemēram, marķēšanas prasības.

Treškārt, prasītāji uzskata, ka apstrīdētā regula nepamatoti ierobežo prasītāju iztikas līdzekļus, samazinot viņu saimniecisko darbību līdz tradicionālām medību metodēm un iztikai. Prasītāji apgalvo, ka, neraugoties uz šo tiešo iejaukšanos viņu ikdienas dzīvē, nedz Padome, nedz Parlaments viņus nekad nav uzklausījis. Turklāt prasītāji norāda, ka atbildētāji nav līdzsvarojuši inuītu sabiedrības intereses izdzīvot Arktikā ar dažu Savienības pilsoņu morālo pārliecību, un tādējādi ir pārkāpuši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 1. protokola 1. pantu un ECR 8. pantu, lasot to kopsakarā ar ECK 9. un 10. pantu, un, kā tas ir izskaidrots tiesu judikatūrā, arī to pamattiesības tikt uzklausītiem.

(1)  OV L 289, 36. lpp.