Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62010CN0105

Lieta C-105/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 25. februārī iesniedza Korkein oikeus (Somija) — Staatsanwaltschaft/Malik Gataev, Khadizhat Gataeva

OV C 100, 17.4.2010, p. 32–34 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

17.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/32


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 25. februārī iesniedza Korkein oikeus (Somija) — Staatsanwaltschaft/Malik Gataev, Khadizhat Gataeva

(Lieta C-105/10)

2010/C 100/48

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Virallinen syyttäjä (prokuratūra)

Atbildētāji: Malik Gataev, Khadizhat Gataeva

Prejudiciālie jautājumi

1)

Kā interpretēt saistību starp Direktīvas 2005/85/EK (1) (Patvēruma direktīva) un Pamatlēmuma 2002/584/TI (2) noteikumiem, ja trešās valsts pilsonis, kura nodošana tiek pieprasīta, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, ir pieprasījis patvērumu dalībvalstī, kurai ir jāizpilda orderis, un ja patvēruma pieteikums tiek izskatīts vienlaicīgi ar lietu par apcietināšanas ordera izpildi?

a)

Vai priekšroka dodama direktīvas 7. panta 1. punktā paredzētajām tiesībām palikt dalībvalstī pieteikuma izskatīšanas laikā, vai arī tā paša panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apcietināšanas ordera izpilde ir pamats, kas ir primārs attiecībā pret 1. punktā paredzētajām tiesībām? Vai patvēruma pieteikums izskatīšanas stadijā ļauj atteikt nodošanu Pamatlēmuma nozīmē, lai arī šāds atteikuma pamats nav minēts Pamatlēmuma 3. un 4. pantā?

b)

Vai direktīvas 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas dalībvalstīm piešķir rīcības brīvību noteikt veidu, kādā tās valsts tiesību aktos vēlas reglamentēt a) apakšpunktā minēto jautājumu?

c)

Kā interpretēt direktīvas 7. pantu saistībā ar iepriekš minētajiem jautājumiem īpašā gadījumā, kad persona, kuras nodošana tiek pieprasīta, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, ir iesniegusi patvēruma pieteikumu, pamatojoties būtībā uz tādiem pašiem iemesliem, ko tā izvirza, lai iebilstu pret nodošanu?

d)

Ja patvērums tiek piešķirts, vai tas nozīmē, ka izpildes dalībvalstij ir jāatsaka nodošana? Šajā gadījumā turklāt tiek uzdots ceturtais prejudiciālais jautājums (a)–c) apakšpunkts).

2)

Vai Pamatlēmums, ņemot vērā principu, kas ir noteikts Pamatlēmuma 1. panta 2. punktā, un LES 6. panta 1. punkta noteikumus, kā arī Eiropas Savienības pamattiesību hartas noteikumus, ir jāinterpretē tādējādi, ka papildus Pamatlēmuma 3. un 4. pantā minētajiem atteikuma pamatiem, ņemot vērā Pamatlēmuma preambulas 12. un 13. apsvērumu, nodošanu var arī atteikt citu pamatu dēļ, kas izriet no šajos apsvērumos minētajiem apstākļiem?

a)

Ja Pamatlēmums ir interpretējams šādā nozīmē, uz kādiem pamatiem izpildes dalībvalsts var pamatoties vai tai ir jāpamatojas? Vai dalībvalsts var izmantot interpretācijas principus, kurus saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju Eiropas Cilvēktiesību Tiesa ir izstrādājusi judikatūrā par izdošanu? Vai dalībvalsts var pamatoties arī uz iemesliem, kas paplašina atteikuma pamatus salīdzinājumā ar interpretācijas principiem, kurus ECT noteikusi savā judikatūrā?

b)

Ja Pamatlēmums ir jāinterpretē tādējādi, ka apcietināšanas ordera izpildi var atteikt arī citu pamatu dēļ papildus tiem, kas ir minēti Pamatlēmuma 3. un 4. pantā, vai no tā izriet, ka Pamatlēmums atļauj dalībvalstij atteikt soda izpildei izdota apcietināšanas ordera izpildi arī tādu iemeslu dēļ, kas attiecas uz ordera izsniegšanas valstī taisītā sprieduma saturu vai motivāciju vai arī uz tiesvedības, kurā spriedums taisīts, likumību un kas izraisa vajadzību, lai par šiem aspektiem izvirzītie iebildumi tiktu izvērtēti izpildes dalībvalstī? Ar kādiem nosacījumiem vai kādu precīzu iemeslu dēļ šāda pārbaude (“révision au fond”) ir iedomājama?

c)

Vai Pamatlēmums ir jāinterpretē tādējādi, kas tas dalībvalstij ļauj atteikt nodošanu, pamatojoties uz soda izpildei izdotu apcietināšanas orderi, ja ir pamatotas aizdomas, ka tiesvedība, kurā sods ticis piespriests, nav bijusi taisnīga, jo attiecīgās tiesas valsts iestādes bija pakļāvušas apsūdzēto vajāšanai, kas ir izpaudusies kā diskriminējoša apsūdzība?

3)

Vai Pamatlēmuma noteikumus var interpretēt tādējādi, ka tādā situācijā, kurā nodošanu var atlikt nopietnu humānu iemeslu, piemēram, veselības dēļ Pamatlēmuma 23. panta 4. punkta nozīmē, nodošanu var atteikt galīgi, ja nodošanas nesamērīgumu nevar novērst, atliekot izpildi?

4)

Ja Pamatlēmums ir jāinterpretē tādējādi, ka apcietināšanas ordera izpildi var atteikt tādu pamatu dēļ, kas nav skaidri minēti pašā Pamatlēmumā, kādi nosacījumi attiecas uz šādu atteikumu, ja it īpaši apcietināšanas orderis ir izdots soda izpildei?

a)

Vai ir attiecīgi jāpiemēro Pamatlēmuma 4. panta 6. punkta noteikumi? Citiem vārdiem, vai apcietināšanas ordera izpildi var atteikti tikai tad, ja persona, kuras nodošana tiek pieprasīta, ir izpildes dalībvalsts pilsonis vai rezidents un šī valsts apņemas sodu vai drošības līdzekli izpildīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem?

b)

Vai atteikumam ir vismaz jāpiemēro nosacījums, ka valsts, kurai tiek prasīta nodošana, pati apņemas izpildīt sodu vai drošības līdzekli saskaņā ar valsts tiesību aktiem?

c)

Ja Pamatlēmums ir jāinterpretē tādējādi, ka dažos gadījumos tas atļauj atteikt soda izpildei izdota apcietināšanas ordera izpildi tādu iemeslu dēļ, kas attiecas uz ordera izsniegšanas valstī taisītā sprieduma saturu vai motivāciju vai arī uz tiesvedības, kurā spriedums taisīts, likumību, vai atteikums ir pieļaujams arī tad, ja nav izpildīti a) vai b) apakšpunktā minētie nosacījumi?

5)

Kāda nozīme saistībā ar apcietināšanas ordera izpildi ir vai var būt faktam, ka apcietinātā persona, kas ir trešās valsts pilsonis, iebilst pret nodošanu, apgalvodama, ka tai ordera izsniegšanas valstī draud izraidīšana uz trešo valsti?

a)

Kāda nozīme ir šādam iebilduma pamatam, ņemot vērā Pamatlēmuma noteikumus, kā arī pienākumus, kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām, tostarp Direktīvu 2004/83/EK (3) un Direktīvu 2005/85/EK ordera izsniegšanas dalībvalstij paredzēti attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem?

b)

Vai šajā sakarā nozīme ir Pamatlēmuma 28. panta 4. punktam, saskaņā ar kuru personu, kas nodota uz Eiropas apcietināšanas ordera pamata, neizdod trešajai valstij bez tās dalībvalsts, kas nodevusi personu, kompetentās iestādes piekrišanas? Vai šis aizliegums papildus nodošanai sakarā ar noziedzīgu nodarījumu attiecas arī uz izsūtīšanu no valsts teritorijas, kā, piemēram, uz izraidīšanu, un ar kādiem nosacījumiem?

6)

Vai valsts tiesai ir pienākums, ko Tiesa atzinusi 2005. gada 16. jūnija sprieduma lietā C-105/03 Pupino 34. un 42.–44. punktā, interpretēt valsts tiesības atbilstoši Pamatlēmumam neatkarīgi no tā, vai šī interpretācija ir labvēlīga vai nelabvēlīga ieinteresētajai personai, ja vien runa nav par šī sprieduma 44. un 45. punktā minētu situāciju?


(1)  Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīva 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (OV L 326, 13. lpp.).

(2)  Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 1. lpp.).

(3)  Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.).


Top