22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 228/95

1.1.

Komiteja pauž atbalstu Komisijas izstrādātajai politikai, kas vērsta uz neizbēgamā un paredzamā kravu autopārvadājumu pieauguma novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, tomēr norāda uz tālejošu mērķu trūkumu un pieejamo līdzekļu nepietiekamību.

1.2.

Komiteja piekrīt ierosinātajiem pasākumiem, proti,

1.3.

Komiteja uzskata, ka Marco Polo programma nav pilnībā sasniegusi tai izvirzītos mērķus, un līdz ar to tās darbība ir ierobežota. Komiteja secina, ka programmai piešķirtais budžets 60 miljonu EUR apmērā, iespējams, nebūs pietiekams, lai panāktu 25 miljardu tkm kravas novirzīšanu. Ņemot vērā šādā veidā gūto būtisko ietaupījumu (9,15 EUR) ārējo izmaksu jomā, Komiteja uzskata, ka jāizskata visas iespējas, kā nodrošināt vajadzīgos līdzekļus iespējami lielāka kravu apjoma novirzīšanai uz citiem transporta veidiem un sasniegt sākotnēji noteiktos mērķus. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka labums, ko gūs visa sabiedrība, kopumā vairākas reizes pārsniedz uzņēmumiem piešķirto tiešo subsīdiju apjomu. Kā norādīts atzinumos 842/2002 un 247/2005, Komiteja uzskata, ka programmas īstenošanas laikā Komisijai būtu jāierosina palielināt budžetu, lai nodrošinātu papildu līdzekļu pieejamību gadījumā, ja ierosināto rīcības plānu skaits pārsniegs iepriekš paredzēto.

1.4.

Komiteja ar pārsteigumu secina, ka, jaunajā regulā nav paredzēts atbalsts mazajiem uzņēmumiem, kas iesniedz priekšlikumus, neraugoties uz to, ka tas paredzēts un noteikts ietekmes novērtējumā. Komiteja pauž nožēlu, ka šis ieteikums nav ņemts vērā un vienlaikus ierosina atbalstu attiecināt arī uz mazajiem uzņēmumiem, jo Komiteja uzskata, ka minētie apsvērumi skar arī tos un ka šādu projektu izstrāde rada būtiskas izmaksas arī mazajiem uzņēmumiem.

1.5.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas gatavību samazināt priekšlikuma apstiprināšanai un finansēšanai paredzēto termiņu. Tomēr Komiteja norāda, ka uzņēmējdarbības vidē, kas strauji attīstās un kurā izšķiroša nozīme ir spējai ātri reaģēt uz tirgus pārmaiņām, ir jācenšas panākt katra pasākuma novērtēšanas, apstiprināšanas un atbalsta piešķiršanas termiņa samazināšana, izmantojot tādas iniciatīvas kā priekšlikumu iepriekšējs novērtējums vai vērtējuma procedūras daļēja pārstrukturēšana.

1.6.

Komiteja uzskata, ka iesniegto un finansēto projektu ģeogrāfiskais sadalījums nebija optimāls, un tādēļ nesekmēja ES mērķu sasniegšanu un nenodrošināja pienācīgu līdzsvaru starp dalībvalstīm kombinēto pārvadājumu jomā. Komiteja ierosina pievērst lielāku uzmanību šim jautājumam, ņemot vērā dienvidu valstu un Vidusjūras reģiona valstu problēmas. Komiteja uzskata, ka jāņem vērā nelabvēlīgu dabas apstākļu radītie trūkumi atsevišķās valstīs, piemēram, nepietiekami plašs dzelzceļa tīkls, gara piekrastes zona vai atrašanās uz salas, lai arī šo reģionu uzņēmumi varētu iesniegt priekšlikumus.

1.7.

Atgādinot jau iepriekš pausto nostāju, Komiteja uzskata, ka būtu jāveic pētījums par “nulles uzkrājumu” un “apritē esošo uzkrājumu” stratēģijām, lai noskaidrotu, vai tie sekmē vai kavē ilgtspējīgu transporta veidu izmantošanu. “Nulles uzkrājumu” prakse palielina kravu autopārvadājumu apjomu ar attiecīgi izrietošajām sekām enerģijas patēriņa un vides aizsardzības jomā. Šajā sakarā būtu jāizvērtē visa piegādes ķēde.

1.8.

Komiteja uzskata, ka ir jāizmanto autotransporta uzņēmumu pieredze un tie aktīvi jāiesaista programmās, kuru mērķis ir novirzīt kravu autopārvadājumus uz citiem transporta veidiem. Lai to panāktu, tiek ierosināts pastāvīgi informēt minētos uzņēmumus un palīdzēt tiem mainīt jau izstrādātos un izmantojamos darbības modeļus.

1.9.

Tā kā visi pieejamie resursi netika izmantoti, Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu jāizskata iespēja palielināt finansējuma robežvērtību, palielinot to no 35 % līdz 50 % kombinēto pārvadājumu, iekšējo ūdensceļu pārvadājumu, veicinošo pasākumu, jūras maģistrāļu un satiksmes noslogojuma samazināšanas jomā un no 50 % līdz 75 % kopīgo apmācības pasākumu jomā. Robežvērtība jāpaaugstina mazo uzņēmumu interesēs, jo salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem to nemainīgās izmaksas pārsniedz mainīgās izmaksas. Komiteja iesaka, īpaši veicinošo pasākumu jomā, palielināt atbalsta apjomu no 2 EUR/tkm līdz 3 EUR/tkm, jo šim jaunajam risinājumam būs pozitīva ietekme uz kravu autopārvadājumu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, un līdz ar to arī uz sabiedrisko domu.

1.10.

Komiteja iesaka Komisijai izstrādāt visiem lietotājiem paredzētus “Eiropas ceļvežus”, kuros visās Kopienas oficiālajās valodās apkopota informācija par visiem ES kombinētās satiksmes termināļiem un tiem raksturīgajām iezīmēm, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai plašāk informētu par īstenoto projektu rezultātiem un to finansēšanas mehānismiem, kā arī par priekšrocībām, ko gūst gan lietotāji ķēdes vidusposmā, gan tiešie lietotāji. Komiteja atbalsta ideju, ka Komisijai jāizstrādā īpaši plāni programmas popularizēšanai un tās nozīmes palielināšanai. Šajā sakarā Komiteja ierosina sadarbībā ar Komisiju rīkot konferences, informācijas dienas un kampaņas.

1.11.

Komiteja iesaka izvērtēt, vai Marco Polo programmas finansētajos projektos nevarētu iekļaut arī iniciatīvas, kas saistītas ar šķidro vielu transportēšanu pa cauruļvadiem un gāzes piegādi pārkraušanas vai kombinētā transporta termināļiem.

1.12.

Komiteja uzsver, ka sīkāk jāizvērtē šābrīža situācija jūras transporta nozarē (jūras un iekšējie ūdensceļi), jo tirgus sadrumstalotības dēļ tajā ir grūti ieviest kombinētā transporta sistēmas. Par to liecina kaut vai tas, ka pasākumi saistībā ar jūras maģistrālēm nav guvuši lielu atsaucību: 2007. gadā tie veidoja tikai 9 % no visiem priekšlikumiem, bet 2008. gadā – tikai 4 %; tas nozīmē, ka apstiprināto priekšlikumu skaits ir ļoti neliels, bet 2008. gadā netika apstiprināts neviens priekšlikums.

1.13.

Komiteja joprojām uzskata, ka noteiktais 36 mēnešu termiņš ir pārāk īss, lai īstenotu pasākumus kravu pārvadājumu novirzīšanai uz citiem transporta veidiem, un ierosina pagarināt šo termiņu vismaz līdz 48 mēnešiem.

1.14.

Komiteja uzskata, ka jāizvērtē atbalsta iespējas valsts mēroga projektiem, kas paredzēti kombinēto pārvadājumu veicināšanai un kravu autopārvadājumu novirzīšanai uz citiem transporta tīkliem. Komiteja uzskata, ka vienā dalībvalstī īstenotie vietējā līmeņa pasākumi var būt izdevīgi visiem transporta lietotājiem, kas šķērso attiecīgo dalībvalsti.

1.15.

Komiteja atkārtoti pauž atbalstu programmas darbības jomas paplašināšanai, iekļaujot tajā trešās valstis, pat ja tās nav ES kandidātvalstis, un norāda, ka programmas finansējums var segt šo valstu teritorijā īstenoto pasākumu izmaksas tikai tad, ja šie pasākumi sniedz tūlītējas un novērtējamas priekšrocības kādai konkrētai dalībvalstij.

1.16.

Komiteja uzskata, ka nekavējoties jāpublicē pārskats par veiksmīgi īstenotiem pasākumiem un to rezultātā ietaupītajiem līdzekļiem. Šī iniciatīva palīdzēs popularizēt programmu un iepazīstināt ar līdz šim gūtajiem rezultātiem.

1.17.

Komiteja norāda, ka Komisijai būtu jāaicina dalībvalstis apzināt visus esošos tīklus, kurus šobrīd neizmanto vai nepietiekami izmanto un kurus varētu atjaunot kravu pārvadājumu vajadzībām; šī prasība īpaši attiecas uz dzelzceļu, jūras un upju transporta ceļiem. Tādējādi iespēju robežās varētu izveidot maršrutus, kas, salīdzinājumā ar autoceļiem, būtu īsāki un atbilstīgāki ilgtspējīgas attīstības mērķim.

2.1.1.

Komitejas 2002. gada 17. un 18. jūlija atzinumā 842/2002 un 2005. gada 9. marta atzinumā 247/2005 par priekšlikumiem regulai, ar ko izveido programmas “Marco Polo I” un “Marco Polo II”, norādīts uz programmas trūkumiem un, uzskatot, ka nebūs iespējams īstenot Komisijas izvirzīto mērķi par kravu pārvadājumu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, ierosināts papildināt noteikumus ar konkrētiem pasākumiem. Abos atzinumos iekļauti šādi priekšlikumi:

2.1.2.

Komiteja arī pauda vēlmi kopā ar Komisiju izvērtēt iespēju pakāpeniski aizstāt “nulles uzkrājumu” praksi ar “apritē esošo uzkrājumu” praksi gadījumos, kad piegādes nav steidzamas.

—

Iesniegto priekšlikumu skaits nepārtraukti samazinās, proti, no 92 priekšlikumiem 2003. gadā līdz sešdesmit trim 2004. gadā, 62 — 2005. gadā un līdz 48 — 2006. gadā. Taču priekšlikumu, kuri ir apstiprināti un kuriem ir piešķirts finansējums, skaits ir nemainīgs, proti, 12 līdz 15.

—

Jāmin, ka kravu novirzīšanas pasākumi, kas sākotnēji bija iekļauti finansētajos projektos, ir realizēti 75 % apmērā, dzelzceļa būvdarbi — 99 % apmērā, taču iekšzemes ūdensceļu projekti ir realizēti tikai 45 % apmērā attiecībā pret sākotnēji plānoto.

—

Pirmās Marco Polo programmas rezultātā no autotransporta novirzīti 64 % kravu no paredzētā apjoma, taču tie ir tikai 5,8 % no kopējiem starptautisko kravu autopārvadājumiem Eiropas Savienībā, proti, izmaiņas ir diezgan niecīgas.

—

Tiek uzskatīts, ka priekšlikumu novērtēšanas procedūra, kas jāveic pirms līguma noslēgšanas un tā laikā, ir sarežģīta, nepārredzama, turklāt procedūra no sarunu sākšanas līdz līguma noslēgšanai ir ļoti laikietilpīga. Jāuzsver, ka daudzi dalībnieki uzskata, ka projektu atlases kritēriji ir nepārprotami un pārredzami, taču to nevar attiecināt uz procedūru, saskaņā ar kuru piešķir atzīmi, pamatojoties uz minētajiem kritērijiem, un uz atlasīto projektu galīgo priekšlikumu.

—

Noteiktie minimālie sliekšņi ir pārāk augsti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un neveicina jaunu kombinēto pārvadājumu ieviešanu, tādējādi sekmējot situāciju, kurā lielie uzņēmumi izstrādā nelielu skaitu projektu tā vietā, lai mazie un vidējie uzņēmumi izstrādātu lielu skaitu projektu. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzēta pieeja ļautu mazināt ceļu pārslogotību vietējā un reģionālajā līmenī.

—

Ņemot vērā, ka pēc uzaicinājuma nav saņemts pietiekams skaits priekšlikumu projektiem jūras maģistrāļu nozarē, ierosina uzraudzīt šādus projektus un veicināt dalību to īstenošanas procesā.

—

Ceļu noslogojuma mazināšanai sniegtā finansējuma aspekts jāpadara uzskatāmāks.