22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 228/90

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu atjaunināt Direktīvu 92/75/EEK par obligāto enerģijas patēriņa marķējumu sadzīves tehnikai. Minētā direktīva jau ir pazīstama ne vien miljoniem patērētāju, bet arī ražošanas un tirdzniecības nozarei.

1.2.

Komiteja uzskata, ka šāda sistēma ļāva

1.3.

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt galvenos aspektus, kas ir vajadzīgi, lai turpinātu īstenot veiksmīgu politiku šajā jomā:

1.4.

Komiteja uzskata, ka, pārskatot marķējuma sistēmu, jāsaglabā tās veiksmes elementi: vienkāršība, pārredzamība, uzticamība un salīdzināšanas iespējamība. Tajā pašā laikā jānodrošina atjaunināšana, izmantojot elastīgus un dinamiskus ražojuma raksturlielumu klasifikācijas mehānismus, kā arī jāpanāk, ka patērētājs apzināti izvēlas efektīvākus un ilgtspējīgākus ražojumus un precīzākus standartus.

1.5.

Pirms direktīvu attiecināt uz jaunām “ar energopatēriņu saistītām” ražojumu grupām, EESK iesaka katrā nozarē veikt ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, kas būtu skaidra, pārredzama, visām ieinteresētajām pusēm pieņemama un uz zinātniskiem pierādījumiem balstīta.

1.6.

Turklāt Komiteja uzskata, ka ir lietderīgi nodrošināt Direktīvas 92/75/EEK (1) pareizu darbību, uzlabojot un pilnveidojot dinamiskus pārklasificēšanas mehānismus (2).

1.7.

Komiteja atbalsta energomarķējuma (Energy Label) sistēmas attiecināšanu uz citiem ražojumiem, kas patērē enerģiju, jo šādā veidā sniegtā informācija ir skaidra, pārredzama un tirgū viegli salīdzināma un tā var kļūt par veiksmīgu tirgvedības instrumentu.

1.8.

EESK uzskata, ka citiem ražojumiem vai pakalpojumiem, kas nepatērē enerģiju, bet ir saistīti ar energopatēriņu, atbilstošāki var izrādīties citi informatīvie un vides instrumenti.

1.9.

Pēc Komitejas domām, jānovērš, ka pārklājas jebkādi tiesību akti, kuri bieži vien ir savstarpēji konkurējoši un/vai pretrunīgi, palielina izmaksas un birokrātisko slogu, bet katrā nozarē jāievēro integrēta pieeja, kas apvieno trīs ilgtspējas pīlārus.

1.10.

Komiteja piekrīt, ka ir svarīgi nodrošināt iespēju veikt stimulējošus pasākumus, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem par valsts atbalstu.

1.11.

Runājot par ierosinātajiem noteikumiem publiskā iepirkuma jomā, Komiteja iesaka rīkoties piesardzīgi, ieviešot saistošus pasākumus, un uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt dalībvalstu rīcības brīvību un pareizo kombināciju, izmantojot brīvprātīgus zaļā publiskā iepirkuma pasākumus.

2.1.

Padomes 1992. gada 22. septembra Direktīva 92/75/EEK par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes, ir pamatdirektīva, kuras mērķis ir sadzīves tehnikas tirgus orientēšana uz energoefektīvākiem ražojumiem, sniedzot patērētājiem un tirgum noderīgu un salīdzināmu informāciju.

2.2.

Energomarķējuma galvenie pozitīvie aspekti ir šādi:

2.3.

Lai gan minētā sistēma attiecas tikai uz dažām nozarēm un tā precīzi jāizanalizē un jāizpēta nozarēs, Komiteja uzskata, ka tā ļāva

2.4.

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt: pašreizējā direktīva par energopatēriņa marķējumu ir viens no veiksmīgākajiem Kopienas instrumentiem, jo tās pamatā ir

2.5.

Attiecīgās nozares, kas ievērojami ietekmē vidi, aptver šādus ražojumus: ledusskapjus, saldētavas un to kombinācijas; veļas mazgājamās mašīnas, žāvējamos aparātus un to kombinācijas, trauku mazgājamās mašīnas, plītis, ūdens sildītājus un apkures katlus, gaismas avotus un gaisa kondicionēšanas ierīces. Šajās nozarēs 2009. un 2010. gadā ir paredzēts atjaunināt energomarķējumu.

2.6.

Komisijas uzdevumā veikti provizoriskie pētījumi par enerģiju patērējošiem ražojumiem pierādīja, ka minēto ražojumu lietošanas laikā rodas vairāk nekā 80 % no to ietekmes uz apkārtējo vidi.

2.7.

Direktīvas 92/75/EKK darbības jomas attiecināšana uz citām mājsaimniecības iekārtām un uz visām “ar energopatēriņu saistīto ražojumu grupām”, izņemot transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas citi tiesību akti, ir ļoti būtisks grozījums un vērienīgs pasākums. Tikpat svarīgi ir pārskatīt Direktīvu 2005/32/EK par ekodizainu.

2.8.

Paredzēt enerģijas ietaupījumus “jebkurai precei, kas tās izmantošanas laikā ietekmē enerģijas patēriņu, ko laiž tirgū un/vai nodod ekspluatācijā Kopienā, tostarp sastāvdaļām, kuras paredzēts iestrādāt ar energopatēriņu saistītajos ražojumos”, nozīmē, ka noteikumi attiecas ne tikai uz ražojumiem, kas tieši patērē enerģiju, bet arī uz tiem, kuri tiešā vai netiešā veidā ietekmē enerģijas patēriņu to izmantošanas laikā, piemēram, durvis un logi, būvmateriāli un pārklājumi.

2.9.

Šo jauno ražojumu un nozaru iekļaušana grozītās direktīvas darbības jomā varētu izraisīt parametru grozījumus, kas jāņem vērā energomarķējumā, kā arī radīt nepieciešamību grozīt pašu marķējumu, pievienojot dažādus parametrus atkarībā no nozares un ražojuma.

2.10.

Tika paziņots, ka Enerģijas marķējuma direktīvas pārstrādāšana ir prioritāte Energoefektivitātes rīcības plānā (3), kā arī Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānā (SCP/SIP) (4), par ko Komitejai jau bija iespēja paust savu atzinumu (5). Minētie plāni aptver ne vien energomarķējumu, bet arī ekomarķējumu (Eco-Label), marķējumu Energy-Star, ekodizaina tehniskās prasības, ēku efektivitātes standartus, EMAS izcilības standartu un citu informāciju par vidi, piemēram, produktu vides deklarācijas (Environmental Product Declarations), kā arī daudzus nozaru marķējumus, sevišķi pārtikas nozarē (6).

2.11.

Komitejai bija arī iespēja izteikt ierosinājumus par zaļo publisko iepirkumu, proti, pilnveidot zaļo publisko iepirkumu (Green public procurememnt – GPP), “nosakot “ekoloģisku” ražojumu tehniskās specifikācijas (jāsāk ar ražojumiem, kuru nelabvēlīgā ietekme uz vidi ir vislielākā)”. Komiteja ieteica

3.1.

Priekšlikuma mērķis ir paplašināt spēkā esošā Kopienas tiesiskā regulējuma (8) darbības jomu, kas šobrīd aptver tikai sadzīves tehniku. Šāds pasākums ļautu marķēt visus ar energopatēriņu saistītos ražojumus, ieskaitot mājsaimniecības, komerciālās un rūpniecības nozares ražojumus un atsevišķus ražojumus, kuri nepatērē enerģiju un kuriem ir nozīmīgs enerģijas taupīšanas potenciāls (piemēram, logiem).

3.2.

Priekšlikuma vispārīgais mērķis ir nodrošināt ražojumu brīvu apriti un uzlabot to energoefektivitāti.

3.3.

Ierosinātā pamatdirektīva par energomarķējumu ir Direktīvas 92/75/EKK pārstrādātā versija, kas ietver arī noteikumus par publisko iepirkumu un stimulējošiem pasākumiem. Komisija uzskata, ka tā būs pamats integrētai ilgtspējīgai un videi draudzīgai ražojumu politikai, kas veicinās un stimulēs pieprasījumu pēc labākiem ražojumiem un palīdzēs patērētājiem izdarīt labāku izvēli.

3.4.

Komisija uzskata, ka ierosinātā pamatdirektīva papildinās citus spēkā esošos Kopienas instrumentus, piemēram, Ekodizaina direktīvu (9), Energy Star regulu (10) un Ekomarķēšanas regulu (11).

—

tas ir marķējums, kurā, pamatojoties uz vienotiem kritērijiem, kas nodrošina pilnīgu salīdzināšanas iespējamību un dinamisku pārklasificēšanu, skaidri un saprotami norādīts ražojumu energopatēriņš lietošanas laikā. Tādam vajadzētu būt atjauninātajam energomarķējumam (maināmi standarti / neierobežota marķēšanas skala + mazāk energoefektīvu ražojumu pakāpeniska izņemšana no aprites);

—

tas ir marķējums, kurā līdzās energopatēriņam tiek vērtēti arī energoefektivitātes, ūdens patēriņa, trokšņa rādītāji, kā arī atbilstība noteikumiem u.c. Tādēļ ir grūtības objektīvi salīdzināt marķētos un citus ražojumus, kā arī veikt dinamisku pārklasificēšanu. Būtu labāk, ja minēto marķējumu Direktīvas 2005/32/EK pārskatīšanas laikā iekļautu ražojumu ekodizaina marķējumā;

—

var arī pieņemt nozares ad hoc direktīvu, kā to izdarīja Komisija, publicējot direktīvas priekšlikumu par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti (13).