30.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/109

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteikumu un nosacījumu vienkāršošanu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem”

COM(2007) 765 galīgā redakcija – 2007/0279 (COD)

2009/C 100/17

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu 2008. gada 29. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteikumu un nosacījumu vienkāršošanu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 1. oktobrī. Ziņotājs – OPRAN kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 448. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 21., 22. un 23. oktobrī (23. oktobra sēdē), ar 39 balsīm par, 1 pret un 16 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.   Viens no galvenajiem katras valdības pienākumiem ir garantēt drošību. Var secināt, ka Eiropā neviena atsevišķa dalībvalsts pati nespēj nodrošināt savu drošību, un ir vajadzīga saskaņota un kopīga rīcība, lai tādējādi varētu pienācīgi kontrolēt militāra rakstura materiālu vai, plašākā izpratnē, aizsardzības aprīkojuma plūsmu.

1.2.   Tādēļ Komiteja risinājumu saskata vienotā Eiropas drošības sistēmā, vienlaicīgi atsakoties no tādu iekšēju šķēršļu noteikšanas Kopienā, kas rada nelabvēlīgas sekas. Protams, jāņem vērā tas, ka šobrīd īstenotā kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP), kā arī aizsardzības politika (AP – Līguma par Eiropas Savienību V sadaļa) ir starpvaldību līmeņa sadarbība, savukārt Komisijas iniciatīva par Kopienas teritorijā veikto sūtījumu vienkāršošanu pieskaitāma Kopienas pirmajam pīlāram (tā ir daļa no iekšējā tirgus tiesiskā regulējuma).

1.3.   Attieksme pret ar sūtījumiem saistītajiem šķēršļiem.

1.3.1.   Uzņēmēji uzskata, ka šobrīd spēkā esošā tiesiskā sistēma ir nepiemērota un nepilnīga, turklāt tā rada būtiskus administratīvus šķēršļus.

1.3.2.   Iestājoties pret sūtījumiem noteiktajiem šķēršļiem, nozares pārstāvju redzējums ir pat globālāks par Kopienas iekšējo sūtījumu perspektīvu. Globalizācijas ietekme uz ar aizsardzību saistītu ražojumu izgatavošanu ir neapšaubāma, jo šobrīd vairs tikai dažas kompleksas sistēmas ir ar 100 % eiropeisku izcelsmi, turklāt visās ir uzstādītas vismaz dažas trešās valstīs ražotas sastāvdaļas.

1.3.3.   Lai arī uzņēmēju redzējums ir globālāks, Komisijas uzsākto iniciatīvu viņi tomēr visumā atbalsta un uzskata, ka tā vērtējama kā ievērojams progress.

1.4.   Finansiālā ietekme.

1.4.1.   Precīzi aprēķināt Kopienas iekšējiem sūtījumiem noteikto šķēršļu radītās izmaksas ir ļoti sarežģīti, jo tikai nedaudzas šāda veida izmaksas ir publiskotas un lielākā daļa no šīm izmaksām rodas “neatbilstošas rīcības” vai “bezdarbības” dēļ (1). Aplēsts, ka 2003. gadā Kopienas iekšējiem sūtījumiem noteiktie šķēršļi radīja izmaksas vairāk nekā 3,16 miljardu EUR apmērā, tai skaitā (avots – UNISYS pētījums):

—

   netiešās izmaksas 2,73 miljardi EUR;

—

   tiešās izmaksas 0,43 miljardi EUR.

1.4.2.   Izmaksas parasti iedala šādi:

a)	tiešās izmaksas – strukturālas un ar dažādām norisēm saistītas izmaksas, ko rada pati licencēšanas procesa īstenošana;

b)

netiešās izmaksas (2) – šādas netiešās izmaksas galvenokārt saistītas ar attiecīgās nozares nepietiekamu organizētību (piemēram, šķēršļi apakšuzņēmuma līgumu noslēgšanai) un dalībvalstu nepilnīgu iepirkumu praksi (piemēram, pārmērīgu uzkrājumu veidošana, lai tādējādi kompensētu ilgstošas atļauju saņemšanas procedūras piegādātāja dalībvalstī).

1.5.   Komiteja uzskata, ka prioritāte ir dalībvalstu vienošanās par kopīgu instrumentu sistēmu, lai tādējādi pārvaldītu sūtījumus ES teritorijā. Kas attiecas uz ierosinātās direktīvas piemērošanas jomu, regulāri aktualizējamais ES Kopējo militāro preču saraksts jau šobrīd piedāvā kopēju valodu.

1.6.   Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu, kurā dalībvalstis aicinātas nodrošināt iespēju izsniegt globālas un vispārīgas licences un ieviest vismaz divu veidu vispārīgas licences.

1.6.1.   Visu dalībvalstu bruņotajiem spēkiem paredzēta vispārīga licence militārajam aprīkojumam (arī rezerves daļām un ar aprīkojuma tehnisko apkopi saistītajiem pakalpojumiem).

1.6.2.   Vispārīga licence, kurā regulēti komponentu sūtījumi sertificētiem uzņēmumiem (3).

1.7.   Vienlaikus ar koordināciju Padomes COARM foruma ietvaros jāsaglabā arī dalībvalstu pilnīga rīcības brīvība jautājumā par šajās valstīs izvietoto uzņēmumu eksportu ārpus ES, turklāt Komiteja uzskata, ka ar direktīvas palīdzību jānodrošina pietiekamas garantijas, lai tādējādi vairotu dalībvalstu savstarpējo uzticību eksporta kontroles efektivitātes jomā.

1.8.   Direktīvas priekšlikumā uzsvērts, ka sūtījumu saņēmušais uzņēmumus nedrīkst ar aizsardzību saistītus ražojumus vēlāk eksportēt uz trešo valsti, tādējādi pārkāpjot iespējamos eksporta ierobežojumus, ko izcelsmes dalībvalsts iekļāvusi sūtījumu licencē.

1.9.   Tomēr pēc tam, kad atsevišķi komponenti iekļauti kādā ražojumā, nodrošinot to, ka iekļautos komponentus kā patstāvīgus ražojumus nav iespējams nosūtīt vēlāk, dalībvalstīm būtu jāatturas noteikt atsevišķus eksporta ierobežojumus.

1.10.   Komiteja ņem vērā, priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā ietvertas visas 27 dalībvalstis, un tādēļ tas lietderīgi papildina 2005. gadā veikto UNISYS pētījumu.

1.11.   Komiteja uzskata, ka direktīvas priekšlikums ļoti labvēlīgi ietekmēs sadarbību rūpniecības jomā Eiropā un Eiropas aizsardzības nozares konkurētspējas attīstību, un iesaka pieņemt direktīvu, ievērojot šajā atzinumā iekļautās piezīmes.

2.   Ieteikumi un priekšlikumi

2.1.   Komiteja ir stingri pārliecināta, ka Komisijas ierosinātie principi, lai, izmantojot kopīgus licencēšanas instrumentus, vienkāršotu ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumus Kopienas teritorijā un efektīvas eksporta kontroles jomā panāktu dalībvalstu savstarpēju uzticību, nodrošinās ievērojamus ieguvumus un būtiski vienkāršos šīs kompleksās nozares darbību.

2.2.   Komiteja izsaka stingru atbalstu direktīvas neattiecināšanai uz eksporta politiku, kam arī turpmāk jābūt dalībvalstu kompetencē un kas joprojām ir starptautiskās sadarbības priekšmets, piemēram, Padomes rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu kontekstā.

2.3.   Komiteja uzsver, ka ierosinātajā direktīvā būs saglabāta uzņēmumu atbildība par tādu iespējamo eksporta ierobežojumu ievērošanu, kas noteikti sūtījumu licencē. Ja noteikti eksporta ierobežojumi ir spēkā kādā citā dalībvalstī, kura piegādā komponentus, tad par šādu ierobežojumu ievērošanu ir atbildīgs tas uzņēmumus, kurš vēlas saņemt eksporta licenci. Šim uzņēmumam jāgarantē attiecīgo eksporta ierobežojumu ievērošana, proti, tam jāiesniedz ar eksportu saistītie dokumenti, kas apliecina atbilstību jebkāda veida ierobežojumiem, tai valsts iestādei, kura izdod galīgo eksporta licenci.

2.4.   Kas attiecas uz oficiālu nostāju jautājumā par jutīgiem sūtījumiem no ES un trešām valstīm (4), Komiteja uzskata:

2.4.1.   ja sūtījumu licence izsniedzama par apakšsistēmām vai komponentiem, kas nav pieskaitāmi jutīgiem sūtījumiem un kurus paredzēts iebūvēt lielākās sistēmās tādā veidā, kas vēlāk vairs nepieļauj šo apakšsistēmu vai komponentu kā atsevišķu ražojumu nosūtīšanu vai eksportu uz trešām valstīm, tad būtu pietiekami, ja dalībvalstis no saņēmēja pieprasītu apliecinājumu par iekļaušanu, taču nenoteiktu atsevišķus eksporta ierobežojumus.

2.4.2.   Atpakaļizvešana uz trešām valstīm nav pieļaujama gadījumos, kad izcelsmes dalībvalsts tam nav piekritusi.

2.4.3.   Sūtījumu saņēmušais uzņēmumus nedrīkst ar aizsardzību saistītus ražojumus vēlāk eksportēt uz trešo valsti, tādējādi pārkāpjot iespējamos eksporta ierobežojumus, ko izcelsmes dalībvalsts iekļāvusi sūtījumu licencē.

2.4.4.   Dalībvalstīm ne tikai jānosaka, ka piegādātājiem šo valstu teritorijā jānodrošina detalizēta dokumentācija par to veiktajiem sūtījumiem, bet arī regulāri jāpārbauda, vai šie noteikumi tiek ievēroti.

2.4.5.   Piegādātājiem jāuzņemas atbildība par informācijas sniegšanu attiecīgajai dalībvalstij par sūtījuma galamērķi, ja tas zināms vēl pirms nosūtīšanas.

2.4.6.   Būtu jāsamazina sertifikācijas perioda garums, lai tādējādi uzlabotu sertifikācijas procesa pārskatāmību.

2.4.7.   Vienlaicīgi būtu arī jānosaka ilgāks termiņš, kura laikā dalībvalstu kompetentām iestādēm atļauts piekļūt piegādātāju dokumentiem, tādējādi gādājot par norišu lielāku pārredzamību, tāpat arī būtu jāatvēl vairāk laika, kas vajadzīgs valsts transponēto likumu vai noteikumu iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai.

2.5.   Komiteja šim mērķim ierosina izmantot valstu līmenī jau pieejamos resursus. Par sertifikātu izsniegšanu un pārvaldi atbildīgās valsts iestādes jau šobrīd uzrauga šo valstu teritorijā izvietotos aizsardzības nozares uzņēmumus, un līdz ar to šīs iestādes spēj veikt izmeklēšanu un auditu.

2.6.   Pēc Komitejas domām, lai no sadarbības rūpniecības jomā un no iekšējā tirgus izveides varētu gūt iespējami lielāku labumu, būtu jāpanāk augsts saskaņotības līmenis.

2.7.   Šajā sakarā Komiteja uzsver, ka ierosinātajā direktīvā par prioritāti būtu jānosaka vispārīga un globāla licencēšana un jāierobežo individuāla licencēšana, saglabājot to noteiktos gadījumos, kad tā joprojām ir nepieciešama.

2.8.   Šobrīd Komiteja pastāvošo “ES Kopējo militāro preču sarakstu (ES CML)” uzskata par “kopēju valodu”, kam arī turpmāk jāveido ar aizsardzību saistītu ražojumu ES iekšējo sūtījumu vadības pamats.

2.9.   Lai izvairītos no interpretācijas un ieviešanas problēmām, Komiteja uzskata, ka ES CML būtu jāizmanto un arī turpmāk katru gadu jāatjauno, izmantojot vispārīgas definīcijas, apzīmējot tā aprīkojuma veidus, uz ko attieksies jaunie noteikumi, līdz ar to atzīstot, ka ES CML ir aktuāls saraksts, kas aptver ieročus, munīciju un militāros materiālus, kā arī ar tiem saistītus pakalpojumus un darbus, ieskaitot īpašu IT datortehniku un attiecīgās lietojumprogrammas.

2.10.   Vienlaicīgi Komiteja uzsver, ka Komisijas iniciatīvas ierosinātas, ņemot vērā globalizācijas ietekmi uz Eiropu, īpaši uz tās aizsardzības nozari, un šo iniciatīvu galvenais mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzības spējas.

2.11.   Komiteja stingri iesaka Komisijai saskaņā ar Līgumu sekot ierosinātajā direktīvā regulētās īpašās jomas noteikumu pārkāpumiem, izmantojot tādas daudznacionālas ekspertu struktūras profesionālās spējas, kas cita starpā jāizveido arī tieši šim mērķim.

2.12.   Runājot par UNISYS pētījumā ierosināto priekšlikumu izveidot Kopienas iekšējo sūtījumu centralizētu datu bāzi, Komiteja uzskata, ka šis ierosinājums neatbilst ierastajai praksei un no tā būtu jāatsakās.

2.13.   Komiteja uzskata, ka ES dalībvalstu attiecību pārredzamībai jāaptver arī atbildīgo iestāžu apmaiņa ar informāciju par ES teritorijā pārdotiem ražojumiem vai nodotām tehnoloģijām, lai tādējādi novērstu jebkādus iespējamos pārkāpumus, diskrimināciju un/vai korupciju.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Valstu tiesiskais regulējums un procedūras.

3.1.1.   Dalībvalstu tiesību aktos izdalītas divu veidu preces: “militāras” un “divējāda lietojuma” (dual–use), kuras visbiežāk licencē divas dažādas iestādes; divējāda lietojuma un militāras preces nedrīkstētu uzskatīt par vienotu kopumu.

3.1.2.   Divējāda lietojuma preces paredzētas civiliem mērķiem, tomēr tās tiek kontrolētas, jo tās varētu izmantot arī militārām vai atsevišķām īpaši jutīgām ar militāro jomu nesaistītām (piemēram, drošība) vajadzībām. Šo kontroli īsteno ar tirdzniecības politiku atbilstoši Kopienas Regulai (1334/2000), kurā noteikts, ka eksportam uz trešām valstīm vajadzīgas individuālas, globālas vai vispārīgas licences. Turpretī divējāda lietojuma preču sūtījumi ES teritorijā atbilstoši iekšējā tirgus principam par preču brīvu apriti ir atbrīvoti no licencēšanas, izņemot tikai pašas jutīgākās preces, piemēram, kodolmateriālus.

3.1.3.   Ar aizsardzību saistītiem ražojumiem ir militārs pielietojums. Kopienā šobrīd nav sistēmas šo ražojumu apritei iekšējā tirgū, un to sūtījumus ES teritorijā kavē valstu neviendabīgi tiesību akti un nesamērīgas licencēšanas prasības. Tikai dažas dalībvalstis ir ieviesušas globālo licencēšanu un tikai viena valsts šobrīd regulāri izmanto vispārīgās licences. Lielāko daļu ES iekšējo sūtījumu joprojām kavē individuālā licencēšana, un uzņēmumi ar piegādes ķēdēm vairākās dalībvalstīs nespēj šīs piegādes ķēdes optimizēt neviendabīgo licencēšanas noteikumu dēļ piegādātāja dalībvalstīs.

3.1.4.   Visām dalībvalstīm ir vienots viedoklis par “divējāda lietojuma” Regulas izmantošanu, kas ir juridiski saistoša un daļa no ES pirmā pīlāra. (5)

3.1.5.   Dalībvalstis ir pieņēmušas un izmanto atšķirīgus “militārām precēm” paredzētus “munīcijas sarakstus”, kā arī ES Rīcības kodeksa ieroču eksporta jomā ietvaros – Padomes Kopējo militāro preču sarakstu. Daudzas dalībvalstis to tiesību aktos izmanto šos sarakstus (6), savukārt citas – pašas savus sarakstus.

3.1.6.   Līdz ar vienošanos par pamatnolīgumu (pazīstams arī kā priekšlīgums – Letter of Intent, LoI) sešas Eiropas lielākās ieroču ražotājvalstis (7) ieviesa sadarbības noteikumus sūtījumu un eksporta jomā, izmantojot sadarbības programmas, kuras nav daļa no ES sistēmas.

3.1.7.   Komisijas iniciatīva tādēļ attiecināma tikai uz sūtījumiem Kopienas teritorijā, savukārt eksportu uz trešām valstīm arī turpmāk regulēs spēkā esošā eksporta licenču sistēma.

4.   Draudi un šķēršļi

4.1.   Piemērojamu tiesību aktu izpratnē jāpievēršas šādiem šķēršļiem:

4.1.1.   tiesību aktu dažādība;

4.1.2.   valstu līmenī atšķirīgas tiesību sistēmas.

4.2.   Kas attiecas uz atbildīgajām iestādēm, jāpievēršas šādiem aspektiem:

4.2.1.   liels skaits dažādu iestāžu, kas atbildīgas par licenču pieprasījumu apstrādi Kopienas iekšējo sūtījumu jomā (dažādās valstīs pastāv 11 atšķirīgi pārvaldes modeļi);

4.2.2.   dažās valstīs (HU, PL, IE, FR, CH, CZ, PT) eksportētājam jāiegūst papildu licences/atļaujas, lai viņš būtu tiesīgs pieprasīt eksporta/importa/tranzīta licenci;

4.2.3.   kas attiecas uz bieži izmantoto “juste retour” (vai kompensācijas) principu, dalībvalstis to bieži pielieto, rūpniecisku vai ar nodarbinātību saistītu iemeslu vadītas, bet arī tādēļ, ka tās nevar būt patiešām drošas par ES partneru veiktajām piegādēm, kas zināmā mērā izskaidrojams ar šobrīd īstenoto praksi Kopienas iekšējo sūtījumu jomā (tādēļ arī priekšroka tiek dota vietējiem ražojumiem, kas nav atkarīgi no citu dalībvalstu sūtījumu licencēm).

5.   Rīcība šķēršļu novēršanai sūtījumiem Kopienas teritorijā

5.1.   Runājot par sūtījumiem, jebkādi ES aizsardzības tirgus darbības uzlabojumi jāīsteno, pamatojoties uz vairākām svarīgām prioritātēm.

5.1.1.   Drošība: sūtījumu vienkāršošana un savstarpēja uzticība ir cieši saistīta. Patiesībā, situācijā, kāda šobrīd valda Eiropā, šī uzticība nav visur vienlīdz liela. Sūtījumu vienkāršošana jāpapildina ar uzticību vairojošiem pasākumiem. Visu ES dalībvalstu prioritāte ir cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana. Tas ietver stingrāku kontroli ieroču izplatīšanai trešās valstīs, nodrošinot to eksporta ierobežojumu ievērošanu, ko saskaņā ar šādu politiku noteikušas dalībvalstis.

5.1.2.   Vienkāršota licencēšana: licenču sistēmā skaidri izpaužas valstu atbildība par ieroču tirdzniecību. Turklāt ar licenču palīdzību var noteikt iespējamus ierobežojumus ražojumu izmantošanai un to nosūtīšanas galamērķim. Valstu izsniegtās licences būtu jāsaglabā, jo atbildība arī turpmāk jāuzņemas pašām dalībvalstīm. Tātad vienkāršošanu varētu panākt ar licenču izsniegšanas vienkāršošanu un saskaņošanu, tādējādi rūpniecībā gādājot par lielāku paredzamību. Tam būtu jāveicina Eiropas aizsardzības nozares tehnoloģiskā un rūpnieciskā pamata nostiprināšanās, jo visi izmantotu vienus noteikumus, un visi – sevišķi MVU – varētu vieglāk piekļūt tām iespējām un partnerībām, ko piedāvā visas Eiropas tirgus.

5.1.3.   Juridisko pienākumu saskaņošana: līdzās ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumu procedūrām tai jāaptver arī attiecīgās nozares uzņēmumu juridiskie pienākumi. Tādēļ jāturpina saskaņot ar Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgu saistītie jautājumi (piemēram, izveidot kopīgu sistēmu aktīvu kontrolei).

5.1.4.   Miera nostiprināšana: šajā nozarē īstenojot jebkādas uzņēmējdarbības aktivitātes, pienācīgi jāievēro princips, ka ar aizsardzību saistīti ražojumi un divējāds lietojums nedrīkst pakļaut briesmām vai būt pretrunā ar ES veicinātām demokrātiskām vērtībām un miera stiprināšanu.

5.2.   Jaunai Kopienas iekšējai sistēmai var būt divējāda ietekme uz eksportu:

—	dalībvalstīm tiks piedāvāta iespēja paust viedokli gadījumā, ja tiks eksportēti tajās izgatavoti ar aizsardzību saistīti ražojumi, ja vien tie kā komponenti nebūs iekļauti sarežģītākās sistēmās;

—	sertifikācija veicinās to, ka uzņēmumi aktīvāk ievēros tādus dalībvalstu eksporta politikas lēmumus, kas jau tiek koordinēti rīcības kodeksa kontekstā, tādējādi panākot lielāku drošību ar nelikumīgu eksportu saistīto risku novēršanas jomā.

6.   Nobeiguma piezīme

6.1.   Komiteja uzskata, ka ar paziņojumu ar nosaukumu “Stratēģija Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanai un konkurētspējas uzlabošanai” un ar priekšlikumiem direktīvām “Par to, kā drošības un aizsardzības jomā atsevišķos gadījumos ir koordinējamas publisko iepirkumu procedūras, noslēdzot publiskus būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus” un par “Noteikumu un nosacījumu vienkāršošanu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem” Komisija ir sākusi īstenot svarīgu iniciatīvu, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības un drošības tirgu, un aicina Parlamentu un Padomi turpināt minēto iniciatīvu un iekļaut to visaptverošā pieejā, kas pilnveidos Eiropas drošības un aizsardzības politiku.

---

(1)  Savā pētījumā “Militārā aprīkojuma Eiropas vienotais tirgus – organizācija un sadarbība” profesors Keith Hartley iepazīstina ar četriem “liberalizācijas scenārijiem”, kas nodrošina ievērojami lielākus ikgadējos ietaupījumus, proti, no 3,8 līdz 7,8 miljardiem EUR gadā.

(2)  Svarīgs netiešās izmaksas izskaidrojošs faktors ir apstāklis, ka piegādātājs, kas atrodas vienā dalībvalstī, nevar garantēt pietiekamu piegādes drošību saņēmējam, kas atrodas kādā citā dalībvalstī.

(3)  Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu preču saņemšanas sertifikācija ir piesaistīta vispārīgajai licencēšanai un nevis globālajai licencēšanai. Protams, sertificēti uzņēmumi var piegādāt arī atsevišķus specifiskus komponentus aizsardzības vajadzībām, izmantojot globālās licences (ja šie komponenti nav iekļauti valstu vispārīgajā licencēšanas sistēmā).

(4)  “Trešā valsts” nozīmē jebkuru valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

(5)  Padomes 2000. gada 22. jūnija Regula (EK) Nr. 1334/2000, ar kuru ievieš Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei.

(6)  Eiropas Savienība, “ES Rīcības kodekss ieroču eksporta jomā”, 1998. gada 25. maijs, http://ue.eu.int/Newsroom/

(7)  FR, UK, DE, ES, IT, SE.

---