30.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/93

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES un Brazīlijas attiecības”

2009/C 100/15

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2008. gada 16. janvārī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“ES un Brazīlijas attiecības”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2008. gada 30. septembrī Ziņotājs – BARROS VALE kgs. Līdzziņotājs – IULIANO kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 448. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 22 un 23. oktobrī (22. oktobra sēdē), ar 116 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Kopsavilkums

1.1.   Šajā atzinumā apskatīta ES un Brazīlijas attiecību attīstība un Brazīlijas jauniegūtā politiskā un ekonomiskā loma, kas starptautiskajā mērogā kļūst arvien ievērojamāka.

1.2.   Tā kā 2007. gadā tika izveidota jauna ES un Brazīlijas stratēģiskā partnerība (1), 2007. gada 4. jūlijā norisinājās pirmā ES un Brazīlijas valstu vadītāju un valdību augstākā līmeņa sanāksme. Šajā atzinumā EESK izvirza ieteikumus saistībā ar priekšlikumiem, kas izklāstīti kopīgajā rīcības plānā, kura pamatā ir stratēģiskā partnerība, tajā skaitā līdzdalība un ekonomiskā un sociālā kohēzija, saimnieciskā un tirdznieciskā sadarbība, izglītība, pētniecība un izstrāde, sociālais dialogs, vide, klimata pārmaiņas, biodegvielas un imigrācija.

1.3.   Saistībā ar EESK lomu atzinumā ierosināts iedibināt ES un Brazīlijas pilsoniskās sabiedrības apaļo galda sarunas, vadoties pēc tādiem pašiem principiem kā iepriekš ar Indiju un Ķīnu. EESK sadarbības partneris šajā jaunajā struktūrā būtu Brazīlijas Ekonomikas un sociālās attīstības padome — Komitejai līdzīga Brazīlijas iestāde, ko 2003. gadā izveidoja Lula da Silva kgs. Atzinumā izvirzīti priekšlikumi par turpmāko apaļā galda sarunu dalībniekiem un darbību, kā arī precizēti jautājumi, kas, pēc Komitejas domām, būtu jāapskata dienas kārtībā un kas aptver ekonomikas, sociālos un vides jautājumus, daudzpusējās attiecības, trīspusējās attiecības starp ES, Brazīliju un trešām valstīm, Brazīlijas lomu Mercosurintegrācijā un ES un Mercosur attiecībās.

2.   Atzinuma mērķis

2.1.   Šā atzinuma mērķis ir sagatavoties ES un Brazīlijas pilsoniskās sabiedrības apaļā galda sarunu iedibināšanai, tāpat kā iepriekš ar Ķīnu un Indiju, un paust EESK nostāju attiecībā uz paša apaļā galda būtību.

2.2.   Jānorāda, ka apaļā galda sarunas veido daļu no plašākas ES stratēģijas, ar ko ir nodibināta ES un Brazīlijas stratēģiskā partnerība, un tas ir skaidri redzams Lisabonā notikušā ES un Brazīlijas sammita secinājumos, kuros ir pausts atbalsts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Brazīlijas Ekonomikas un sociālās attīstības padomes (CDES) sadarbībai kā abu pušu attiecību institucionālajam pamatam (2).

2.3.   Atzinumā apskatītas ES un Brazīlijas pašreizējās attiecības, to priekšvēsture un nākotnes perspektīvas, izcelta Brazīlijas nostāja attiecībā uz Mercosur un starptautisko sabiedrību, un pievērsta uzmanība jautājumiem, kas tieši vai netieši iespaido vai veido visus Brazīlijas un ES attiecību aspektus.

2.4.   EESK iniciatīva ir virzīta uz to, lai noteiktu veidu, kādā apaļais galds darbosies, kā arī galvenos jautājumus, kas iespaido sarunu forumu un tā darbību. Iniciatīva būs Eiropas pilsoniskās sabiedrības ieguldījums ES un Brazīlijas sammitā 2008. gada decembrī. Cerams, ka sammitā tiks saņemts politisks atbalsts, lai izveidotu šo apaļo galdu.

3.   Rīcības pamatprincipi

3.1.   Pamatojums.

3.1.1.   Kopš koloniālā perioda beigām līdz pat šim brīdim Brazīlija ir saglabājusi labas attiecības ar visām Eiropas valstīm. Tādēļ vienīgais jaunais elements idejā par ES un Brazīlijas attiecību strukturēšanu ir pati ES, kas iemieso vērtības un vēlas turpināt attīstīt sistemātisko un pastāvīgo abu teritoriju ilgstošās sadarbības veidošanu.

3.1.2.   Ir bijušas vairākas iniciatīvas, lai oficiāli noformētu šīs ciešās saites visos līmeņos, piemēram, saistībā ar organizēto pilsonisko sabiedrību tas redzams EESK un CDES 2003. gada jūlijā parakstītajā Iestāžu nolīgumā, pirms kura Eiropas Ekonomikas Kopiena 1992. gadā bija noslēgusi sadarbības pamatnolīgumu ar Brazīlijas Federatīvo Republiku. CDES, ar kuru EESK ir ciešas attiecības, tika izveidota 2003. gada maijā, un pašlaik to vada Republikas prezidents. Tās sastāvā ir 102 locekļi (3).

3.1.3.   Neraugoties uz abu pušu izrādīto apņēmību, attiecības, it īpaši ekonomiskajā un sociālajā ziņā, nav attīstījušās tā, kā bija cerēts, tomēr visas pazīmes norāda uz to, ka 2007. gadā tās nostiprinājās, īpaši ar tirdzniecību nesaistītās jomās. Saskaņā ar Komisijas 2007. gada maija paziņojumu tika aizsākta virkne iniciatīvu (4), un 2008. gadā darbība kļūs vēl intensīvāka, pamatojoties uz ES un Brazīlijas stratēģiskajām partnerattiecībām. Tomēr intensitāte, ar kādu dalībvalstis veic divpusējo integrāciju ar Brazīliju ekonomikas un uzņēmējdarbības jomās, atšķiras no ES un Brazīlijas lēnās sadarbības gan vispārīgi, gan konkrētās jomās. Eiropas valstu ieguldījumi Brazīlijā, sadarbība tirdzniecības un rūpniecības jomā, atbalsts attīstībai un sociālo dalībnieku dialogs ir pozitīvi vēstneši, kas liecina par skaidrāku un spēcīgāku pilsoniskās sabiedrības lomu sociālās dimensijas nodrošināšanā tajās ekonomiskajās un sociālajās attiecībās, kuras ir jānostiprina.

3.1.4.   Lisabonas sammits, kas norisinājās 2007. gada 4. jūlijā, beidzot augstākajā politiskajā līmenī noteica stabilu pamatu oficiālām divpusējām attiecībām, ieviešot mehānismus ilgstoša dialoga veidošanai un viešot cerības par jaunu un produktīvu attiecību posmu. Šī jaunā fāze veidojas kā stabilāki nozaru politikas dialogi, atbilde uz dažādām pašreizējām un turpmākām globālajām problēmām, tirdzniecības un ekonomikas sakaru paplašināšana un padziļināšana, Eiropas un Brazīlijas iedzīvotāju ciešākas saites.

3.1.5.   Komisijas paziņojumā teikts, ka ES un Brazīlijas stratēģiskā partnerība varētu sniegt ievērojamu atbalstu Brazīlijas virzībā uz pozitīvas vadības īstenošanu gan globālā, gan reģionālā mērogā. Šajā sakarā paredzēts, ka stratēģiskā partnerība papildinās un veicinās reģionālās integrācijas procesus, īpaši saistībā ar Mercosur un šīs organizācijas sarunām ar Eiropas Savienību par abu reģionu partnerības līguma nodrošināšanu un saistībā ar Dienvidamerikas valstu savienības (UNASUR) veicināšanu.

3.2.   Vispārīga informācija

3.2.1.   Brazīlijas teritorijas lielums (tā robežojas ar gandrīz visām Dienvidamerikas valstīm), iedzīvotāju skaits un ekonomika padara to par vienu no vadošajiem starptautiskajiem partneriem. Tai ir svarīga loma Mercosur attīstībā, Latīņamerikā kopumā un arvien lielāka nozīme sarunās par pasaules tirdzniecības noteikumiem. Jaunā gadsimta sākumā Brazīlija uzskatāma par vienu no jaunajiem pasaules mēroga dalībniekiem (BRIC  (5)). Brazīlijai, kas savu modeli izveidojusi, vadoties pēc Eiropas ekonomiskās un sociālās attīstības pieredzes, ir bijusi liela nozīme arī politiskās un sociālās dimensijas veicināšanā Mercosur stratēģijās, kuras patiesībā ir ļoti līdzīgas tām, kuras pieņemtas Kopienas integrācijas modelī.

3.2.2.   Ņemot vērā ES un Brazīlijas attiecību tālejošos mērķus, īpaši ekonomiskās un sociālās integrācijas jomā, jāstiprina Brazīlijas institucionālā struktūra, lai veidotu abu pušu mijiedarbību un sekmētu abu pušu vēlamās sadarbības efektivitāti un rezultātus.

3.2.3.   Brazīlijas attiecības ar ES pašlaik balstās uz tirdzniecības un ekonomiskajiem aspektiem, piemēram, biodegvielas, trīspusējā sadarbība (ES, Brazīlija un jaunattīstības valstis), tās nostāja un darbība līdztekus Eiropas Savienībai klimata pārmaiņu jautājumā un zinātnes un tehnikas jomā.

3.2.4.   Pateicoties Brazīlijas ievērojamajam stāvoklim pasaulē, tās divpusējās attiecības ar ES dalībvalstīm sniedzas ārpus ekonomikas un tirdzniecības attiecībām un ir cieši saistītas ar ārkārtīgi lielu dažādu Eiropas tautu kopienu klātbūtni Brazīlijā un ievērojamām Brazīlijas migrantu kopienām daudzās Eiropas valstīs. Jau gadsimtiem ir pastāvējusi cilvēku plūsma divos virzienos, kas veidojusi ciešu saikni starp Brazīliju un ES dalībvalstīm.

3.2.5.   Nākamais ES un Brazīlijas sammits notiks Riodežaneiro 2008. gada decembrī, un tas iezīmēs jaunu posmu neatkarīgi no tā, kāds progress varētu būt sasniegts ES un Mercosur līguma sakarā. ES ir ierosinājusi virkni mērķu, lai izveidotu pamatus kopīgam rīcības plānam, kuru varēs izstrādāt un piemērot vēlākais šā gada sammitā: kopīga darba plāna sagatavošana, daudzpusējas pieejas sekmēšana, pastiprināta cilvēktiesību aizsardzība, demokrātijas un pārvaldības standarti, sociālās un humānās attīstības veicināšana, vides aizsardzība, energoapgādes drošība, stabilitāte un labklājība Latīņamerikā, spēcīgākas ekonomiskās un tirdzniecības saites (koncentrējot uzmanību uz finanšu tirgus jautājumiem), informācijas sabiedrība, gaisa un jūras transports, zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība, abu pušu miera un izglītības, kultūras un pilsoniskās sabiedrības apmaiņas veicināšana.

3.2.6.   Lai arī ir svarīgi izveidot skaidrus ES un Brazīlijas attiecību priekšnoteikumus, ikdienas attiecības pārsvarā neveido tā sauktie “politiskie pārstāvji”, bet gan neskaitāmie pilsoniskās sabiedrības veidi. Šo attiecību galvenais virzītājspēks ir uzņēmumi, visa veida bezpeļņas organizācijas un pilsoņi gan individuāli, gan kolektīvi. Piemēram, arodbiedrībām un darba devēju apvienībām ir bijusi un būs nozīmīga loma valsts reformu procesos; savā pārskata ziņojumā par Ameriku (2006) ILO uzsvēra to, ka Brazīlijā ir uzlabota veselības aprūpe un darba drošība un ka arodbiedrības un uzņēmumi šajā valstī ir sapratuši darbinieku integritātes sekmēšanas nozīmi, kas neietver vienīgi algas paaugstinājuma pieprasīšanu. Arī NVO ir atbalstījušas valsts centienus resursu pārdalīšanā, sākot ar sociālo jomu un beidzot ar nabadzīgākajām teritorijām. Tas nav bijis tikai darbs cīņā ar nabadzību. Vēl viens faktors ir sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšana, pateicoties visa reģiona sociālo partneru, kooperatīvu un NVO tīklu līdzdalībai. Šis ir patiesi veiksmīgs attīstības modelis, kurā iesaistīta liela daļa pilsoniskās sabiedrības, kurš ir atzīts ANO Attīstības programmā un ar kura palīdzību, saņemot plašas sabiedrības aktīvu atbalstu, ir izdevies nodrošināt tautas attīstības indeksa uzraudzību visās 5 000 Brazīlijas pašvaldībās. Turklāt Eiropas Komisija norāda, ka 2005. gadā ES ar vietējo NVO atbalstu īstenoja 37 projektus, kuru kopējās izmaksas bija 24 miljoni EUR. Komisija (6) norāda, ka šajos projektos iesaistītie partneri ir apzinīgi, kompetenti, spējīgi risināt problēmas un piemēroties izmaiņām.

3.2.7.   ES un Brazīlijas attiecības vairākos līmeņos ir apgrūtinātas, jo nav skaidras politikas par portugāļu valodas izmantošanas veicināšanu un trūkst valodas izplatīšanas mehānismu.

3.2.8.   Ņemot vērā katras puses tirgus izmērus un to specifiskās iezīmes, ES tūrisma potenciāls Brazīlijā vēl nav atbilstoši sekmēts, un tas pats attiecas uz Brazīlijas tūrisma potenciāla sekmēšanu ES.

3.3.   Nākotnes perspektīvas

3.3.1.   Līdzdalības dimensija un ekonomiskā un sociālā kohēzija. Brazīlijas politikā attīstība un demokrātijas konsolidācija ir prioritātes. Šī procesa politiskā aspekta pamatā galvenokārt ir līdzdalības demokrātijas stiprināšana. Līdzdalības demokrātija balstās uz Brazīlijas konstitūciju, un ir izveidoti dažādi līdzdalības mehānismi. Organizēta pilsoniskā sabiedrība un jo īpaši CDES piešķir ievērojamu nozīmi šiem sabiedrības viedokļa izpausmes veidiem.

Brazīlija vāc pieredzi, kā dažādos līmeņos sekmēt līdzdalību, lai īstenotu galvenās programmas resursu sadalei un sociālā stāvokļa uzlabošanai. ES no savas puses jau vairākas desmitgades izmanto līdzīgu sistēmu, ieviešot praksē ekonomiskās un sociālās kohēzijas politiku. Gūto pieredzi ir lietderīgi salīdzināt, īpaši ņemot vērā to, ka, neraugoties uz Gini indeksa (7) uzlabošanos, reģionālās atšķirības Brazīlijā joprojām ir ievērojamas. Ir jāuzsver, ka minētie līdzdalības veidi satuvina sociālo partneru organizācijas (arodbiedrības un darba devējus), nevalstiskās organizācijas un valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, tādējādi izveidojot ieinteresēto personu tīklus, kuri ir kopīgi atbildīgi par attīstības un vienlīdzības politiku.

3.3.2.   Ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība un zemes jautājums. Jāievieš stratēģijas un instrumenti, lai atbalstītu aizvien plašākās ekonomiskās un tirdzniecības integrācijas attīstību, sākot ar stratēģiski svarīgām nozarēm, kurās Brazīlija un ES ir nozīmīgi partneri pasaules līmenī; turklāt jārada līdzdalības iespējas organizētai pilsoniskajai sabiedrībai, lai tā varētu uzraudzīt ieguldījumu tendences un sadarbības rezultātus. Brazīlija jau šobrīd ir viena no pasaules lielākajām pārtikas preču eksportētājvalstīm, un tā uzskata, ka spētu apmierināt pieaugošo pasaules pieprasījumu šajā jomā, ja saņemtu nepieciešamos ārvalstu ieguldījumus. Brazīlijas lauksaimniecības ražošanas apjoma pieaugums ir sasniegts drīzāk palielinot ražīgumu, nevis paplašinot apstrādātās zemes platību, kas varētu būt nozīmīgs faktors, lai samazinātu Amazones mežu izciršanu. Grūtības, kas radās PTO (Dohas sarunu laikā un progresēja G20 tikšanās laikā) saistībā ar debatēm par subsīdijām lauksaimniekiem un preču muitas tarifiem, atspoguļo ES un Brazīlijas interešu atšķirības. KLP reforma jāpielāgo, lai panāktu lielāku taisnīgumu un labāku līdzsvaru lauksaimniecības preču tirdzniecībā. Tāpat ir svarīgi panākt tirgus pārskatāmību un uzlabot pārtikas nekaitīgumu un dzīvnieku veselību, lai stiprinātu patērētāju uzticību.

3.3.3.   Sadarbība izglītības jomā. Minētais jautājums jāizvirza par apaļā galda sarunu prioritāti, jo sadarbība izglītības jomā ir viena no Komisijas izvēlētajām prioritātēm. EESK iesaka to saglabāt, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas pieredzei mūžizglītības jomā, ko kā daļu no sociālā dialoga un Luksemburgas nodarbinātības veicināšanas stratēģijas atbalsta Eiropas sociālie partneri. To varētu minēt kā Eiropas labo praksi, kas noderīga arī Brazīlijai. Ir pareizi, ka valsts stratēģijas dokumentā (Country Strategy Paper) likts uzsvars uz atbalstu augstākajai izglītībai, tomēr Brazīlija saskaras ar būtiskām problēmām pamatizglītības un vidējās izglītības jomā. Brazīliju un ES varētu ievērojami tuvināt, ieviešot apmaiņas programmas dažādu līmeņu izglītības iestādēm un jo īpaši iesaistot izglītojamos un mācībspēkus. ES pieredze izglītojamo apmaiņas jomā varētu kalpot kā pamats līdzīgai ES un Brazīliju aptverošai sistēmai papildus jau Valsts stratēģijas dokumentā 2007.–2013. gadam paredzētajai Erasmus Mundus programmai (kura neizbēgami ir ierobežota mēroga programma), kas veidotu vēl ciešāku saikni un labāku savstarpējo iepazīšanu nākotnē.

3.3.4.   Sadarbība pētniecības un izstrādes jomā. Dažādas attiecīgo zinātnisko un tehnoloģisko kopienu izmantotās pieejas, kā arī abu ekonomiku un kultūru izvēlētās prioritātes varētu radīt nozīmīgu savstarpējo papildināmību un sinerģiju. ES vajadzētu īpaši izpētīt iespēju Brazīlijas pētniekiem piemērot paātrinātu apmaiņas procedūru saskaņā ar ES Septīto pamatprogrammu zinātnes un tehnikas attīstībai.

3.3.5.   Sociālais dialogs Eiropas starptautiskajos uzņēmumos, kas darbojas Brazīlijā. Pieredze, ko guvušas Eiropas arodbiedrību komitejas, kuras ir Eiropas starptautisko uzņēmumu darbinieku informēšanas un viņu viedokļa uzklausīšanas instruments, ir vēl viens Eiropas labās prakses piemērs, ko brīvprātīgi vai uzņēmumu sociālās atbildības vārdā varētu ieviest Eiropas starptautiskajos uzņēmumos, kas darbojas Brazīlijā.

3.3.6.   Vide, klimata pārmaiņas un biodegvielas. Šobrīd klimata pārmaiņu novēršanas pasākumi un ilgspējīgu enerģijas avotu meklēšana ir starptautiskās darba kārtības galvenās prioritātes, tādēļ Brazīlija var būt nozīmīgs sadarbības partneris Eiropai un visai pasaulei arī biodegvielu, it īpaši bioetanola, nodrošināšanas jomā; šajā nozarē nesen sasniegts ievērojams progress. Turklāt Eiropa un Brazīlija var darboties kopīgi, lai izveidotu sadarbību ar Āfriku, nododot tai Brazīlijas tehnoloģiju un zinātību bioetanola ražošanas uzsākšanai un tādējādi veicinot tās attīstību ar jaunas paaudzes trīspusējas politiskas sadarbības palīdzību.

Eiropai un pasaulei nozīmīgs jautājums ir Amazones mežu saglabāšana. (8) Lai tos aizsargātu, ir jādibina starptautiskas partnerības, procesā iesaistot sabiedriskas un/vai privātas organizācijas, pastāvīgi paturot prātā ierobežojumus attiecībā uz šo pasaules mantojumu, ko nosaka Brazīlijas tiesību aktu un valsts suverenitāte. Sabiedriskais viedoklis un Brazīlijas iestādes šajā jautājumā reaģē ļoti jūtīgi, tomēr pašreizējā situācija pasaulē un paredzamā attīstība padara to par ļoti būtisku prioritāti Brazīlijas un Eiropas sadarbībā.

Jānorāda, ka pirms trim gadiem tika uzsākts oficiāls dialogs ar nosaukumu “ES un Brazīlijas dialogs par ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām”, lai gan līdz šim tas aprobežojas tikai ar darba kārtības noteikšanas sanāksmēm, lai abas puses pieņemtu nostāju apspriežamajos jautājumos.

3.3.7.   Nabadzība un sociālās problēmas. 2007. gadā Brazīlija ieņēma 70. vietu pasaulē pēc ANO tautas attīstības indeksa, kas ir diezgan pieticīgs rādītājs salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir līdzīgs ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības līmenis. Saskaņā ar ANO datiem no 2003. gada līdz 2005. gadam zem nabadzības robežas dzīvojošo Brazīlijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 19,3 %; šobrīd tie ir 22,8 % no kopējā iedzīvotāju skaita (jeb 43 miljoni iedzīvotāju). Lula kunga valdības īstenotās sociālās programmas ir ļāvušas īstenot vairākus nelielus, bet noderīgus pasākumus cīņā ar nabadzību un nevienlīdzību (9). Tomēr Brazīlija ir viena no valstīm ar vislielāko iekšējo nevienlīdzību; nabadzīgākie 20 % iedzīvotāju, galvenokārt valsts ziemeļaustrumu daļā, saņem 4,2 % no valsts līdzekļiem. Pēdējo gadu laikā ir palielinājusies izglītības pieejamība, tomēr reģionālajā līmenī vēl joprojām pastāv nevienlīdzība, it īpaši augstākās izglītības jomā. Lasītpratēju skaits ir diezgan liels (93,6 %) jaunu cilvēku vidū (15–24 gadi), kamēr pieaugušo vidū joprojām ir izplatīts analfabētisms (12 %). Arī veselības rādītāji ir uzlabojušies, un Brazīlija tērē 7,9 % no IKP veselības aprūpei (ESAO vidējais rādītājs ir 8,72 %). Sociālās politikas ir veicinājušas zīdaiņu mirstības līmeņa samazināšanos (36 no 1 000), tomēr šajā jomā vēl joprojām ir daudz darāmā, īpaši valsts ziemeļu un ziemeļaustrumu reģionos. Saskaņā ar UNAIDS aptuveni 650 000 Brazīlijas iedzīvotāju ir HIV inficēti; valsts tiesību aktos Brazīlija garantē vispārēju pieeju medicīniskajai aprūpei, tai skaitā pretretrovīrusu medikamentiem. Bezdarba līmenis samazinājās no 12,3 % līdz 8,4 % laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam. Arī jauniešu (vecumā no 18 līdz 24 gadiem) bezdarba līmenis samazinājās, bet vēl joprojām ir augsts. Tādēļ darba vietu radīšana, tāpat kā bērnu un piespiedu darba spēka izmantošanas izskaušana, ir valdības prioritāte (10). Zemes īpašuma tiesību iegūšana ir ļoti delikāts jautājums; tiek lēsts, ka 1 % zemes īpašnieku kontrolē pusi no auglīgās zemes. Zemes reforma ir valdības darba kārtībā, un tās mērķis ir iedalīt zemi 430 000 zemnieku ģimenēm. Šim procesam vajadzēja noslēgties līdz 2007. gadam, tomēr minētais mērķis ne tuvu nav sasniegts (11). Vēl daudz jādara, lai atrisinātu nopietno dzīvojamā fonda problēmu, kuras dēļ miljoniem brazīliešu joprojām dzīvo graustu rajonos.

3.3.8.   Migrācijas plūsma. Jau vairākus gadus migrācijas plūsmas starp Eiropu un Brazīliju ir pastāvīga un divvirzienu parādība. (Piezīme. Visa 20. gadsimta garumā no Eiropas uz Brazīliju emigrēja galvenokārt cilvēki no Itālijas un Vācijas, kā arī no Portugāles, Spānijas un Polijas attiecīgi izbraukušo iedzīvotāju skaitam dilstošā secība. Tādēļ Brazīlijā dzīvo vairāk nekā 30 miljoni itāļu izcelsmes iedzīvotāju un 8 miljoni vācu izcelsmes iedzīvotāju.) Migrācijas jautājumi jāiekļauj ES iniciatīvās un ierosinājumos par imigrāciju no trešām valstīm, ņemot vērā nepieciešamību apkarot nelegālo imigrāciju, tomēr rosinot migrācijas veidus, kas nes labumu abām iesaistītajām pusēm (12). ES valdībām jāatzīst, ka Eiropa atrodas demogrāfiskās lejupslīdes posmā, kamēr dažos Brazīlijas reģionos paredzams ievērojams iedzīvotāju skaita pieaugums (13). ES un Brazīlijas paredzamā stratēģiskā partnerība ir ļoti svarīga, tādēļ jautājumus par migrācijas plūsmu no Brazīlijas un uz to jārisina atbilstoši noteiktiem kritērijiem, t. i., abām pusēm jākoncentrējas uz vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru vienkāršošanu, jāsniedz plašāka informācija par legālas migrācijas iespējām, jāsekmē izglītojamo un zinātnieku apmaiņa, neveicinot intelektuāla darbaspēka emigrāciju. Kopīgi jāievieš pasākumi abpusējai kvalifikāciju, prasmju un pieredzes atzīšanai, kā arī pensiju pārnesamībai.

3.3.9.   “Cilvēku tuvināšana” Šā jautājuma nozīmība abu bloku valdībām tika atspoguļota Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē un minēta sanāksmes secinājumu 16. punktā (14). Lai gan Brazīliju un Eiropu šķir Atlantijas okeāns, tās vieno kopīga vēsture, tādēļ tām ir jāveicina apmaiņa un jāuzzina vairāk par otras sabiedrību, dabu un vidi, mākslu, kultūru un zinātni. Pilsoniskā sabiedrība ir lielisks līdzeklis, lai veicinātu kultūras, sporta un citus pasākumus, kas Brazīlijas un Eiropas iedzīvotājiem ļautu labāk iepazīt vienam otru un regulāri organizēt kopīgus pasākumus.

3.3.10.   Ekonomiskās attiecības Tirdzniecības apjoms starp Brazīliju un ES skaidri palielinās, kā liecina Brazīlijas valdības dati par laika posmu no 2008. gada janvāra līdz 2008. gada maijam; eksporta apjoms no Brazīlijas uz ES ir palielinājies par 19 % salīdzinājumā ar to pašu laika posmu iepriekšējā gadā. ES ir galvenais Brazīlijas eksporta galamērķis pēc LAIA (Latīņamerikas Integrācijas asociācija), Āzijas un ASV. ES ir Brazīlijas otra lielākā tirdzniecības partnere pēc Āzijas. Ja šādas abpusējās tirdzniecības tendences turpināsies 2008. gadā, varētu tikt sasniegts tirdzniecības apjoma rekords – 84 miljardi USD (25 % pieaugums salīdzinājumā ar 2007. gadu) (15). Tirdzniecības apjoms starp ES un Brazīliju varētu būt vēl lielāks, tomēr, lai tas notiktu, ir jāvienkāršo procedūras, jāsamazina birokrātija un jānodrošina standartu un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana. Brazīlijas valdībai arī jāpārskata muitas nodokļi, kas noteikti atsevišķu preču importam, jo tie kavē ES preču ievešanu Brazīlijā.

4.   ES un Brazīlijas apaļā galda sarunas

4.1.   Organizācija un darbība.

4.1.1.   ES un Brazīlijas apaļā galda izveidošana būtu skaidrs signāls tam, cik nozīmīgas abām pusēm ir nākotnes attiecības.

4.1.2.   EESK uzskata, ka apaļā galda sanāksmei jānotiek divas reizes gadā, vienu reizi Brazīlijā un otru – Eiropā, lai palielinātu un attīstītu pilsoniskās sabiedrības nozīmi ES un Brazīlijas partnerattiecībās.

4.1.3.   Dalībai apaļā galda sarunās jābūt līdzsvarotai, ar vienādu skaitu EESK un CDES pārstāvju. Katrā delegācijā būtu lietderīgi iekļaut 12 locekļus.

4.1.4.   Apaļā galda sanāksmes dalībniekiem pašiem jāapspriež un jānosaka darbības principi, lai nodrošinātu līdzsvaru un konsekventus darbības noteikumus.

4.1.5.   EESK uzskata, ka ļoti lietderīgi būtu EESK mājas lapā izveidot ES un Brazīlijas apaļā galda sarunām veltītu sadaļu, kuras mērķis būtu veicināt pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu.

4.2.   Ierosinātie temati turpmākajai dialoga darba kārtībai.

Pievienotā vērtība, ko apaļā galda sarunas varētu sniegt stratēģisko partnerattiecību attīstībai, lielākoties ir atkarīga no prioritāri apspriestajiem jautājumiem. Tādēļ EESK uzskata, ka priekšroka dodama šādu tematu apspriešanai (16).

4.2.1.   Ekonomikas un sociālie jautājumi

—	Ekonomiskā sadarbība, divpusēja tirdzniecība un investīcijas;

—	globalizācijas sekas, tās negatīvās ietekmes mazināšana un ieguvumu palielināšana;

—	sociālo modeļu novērtēšana, pieredzes apmaiņa, politikas priekšlikumu izstrāde šajā jomā, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības nozīmi un efektīvu darbību;

—	PTO priekšlikumu, modeļu un pasākumu progresa novērošana;

—	migrācijas plūsmas analīze un sadarbība saistībā ar emigrējušo eiropiešu tiesību aizsardzību Brazīlijā un imigrējušo brazīliešu tiesību aizsardzību Eiropā, lai tos kā pilsoņus pilnā mērā integrētu galamērķa valstu sabiedrībā;

—	pieredzes apkopošana sociālo un darba attiecību jomā, jo īpaši runājot par sociālo partneru nozīmi līdzsvarotas valstu attīstības nodrošināšanā, par darba devēju un darba ņēmēju attiecībām, par arodbiedrību organizāciju un biedriem, darba tiesību aktiem un sarunām par darba koplīguma slēgšanu;

—	pārtikas nekaitīguma un augu aizsardzības jautājumu apspriešana saistībā ar lauksaimniecības preču tirgus darbību un savstarpējo tirdzniecību, veicinot pieredzes un paraugprakses apmaiņu, lai nodrošinātu šīs nozares ilgtspējīgu attīstību;

—	informācijas sabiedrības jautājumu apspriešana un IKT nozīme ilgtspējīgas valstu attīstības kontekstā;

—	debates par uzņēmumu sociālo atbildību un izpratnes veicināšanas kampaņu rīkošana dažādu ieinteresēto personu vidū, lai uzņēmēji varētu ātri un efektīvi pārņemt atbilstošās sistēmas;

—	tādu iniciatīvu apspriešana un veicināšana, kas paredz pieņemt un efektīvi integrēt koncepcijas par dzimumu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un etnisko un sociālo minoritāšu tiesībām;

—	infrastruktūras un pakalpojumu jautājuma apspriešana, vēršot uzmanību uz tādām jomām kā autoceļu būvēšana un enerģijas konsorciju izveide;

—	pieredzes apmaiņa darba pamatstandartu jomā;

—	publiska un privātā sektora partnerību potenciāls valsts mērķu sasniegšanā, kā arī iespējamie šķēršļi šādām partnerībām.

4.2.2.   Politiskie un diplomātiskie jautājumi un atbalsts attīstībai

—	Trīspusēja sadarbība starp ES, Brazīliju un trešām valstīm, pašreizējās situācijas un iniciatīvu analīze, kā arī apspriešanās par nākotnes iniciatīvām un rīcību;

—	ES un Mercosur integrācijas progresa uzraudzība;

—	ES un Brazīlijas stratēģiskās partnerības izmantošana, lai veicinātu reģionālo integrāciju, pilnveidotu Mercosur un veidotu šīs organizācijas attiecības ar Eiropu.

4.2.3.   Vide un enerģija

—	Vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības kā valsts izaugsmes un pasaules attīstības pamata novērtēšana un rīcība minētajā jomā;

—	enerģētikas problēmu, alternatīvo enerģijas avotu un sadarbības izvērtēšana šajā jomā, jo tie ir cilvēku, valstu un planētas nākotnei svarīgi un izšķiroši jautājumi. Saistībā ar minēto tematu īpašs uzsvars jāliek uz biodegvielām un nepieciešamību ieviest to tirdzniecības noteikumus un standartus.

4.2.4.   Pētniecība, izstrāde un intelektuālais īpašums

—	Abpusēja intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība;

—	zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības pasākumu izstrāde, lai veicinātu pētniecību, kas sekmē savstarpējus ieguvumus.

4.2.5.   Izglītība

—	Skolu un universitāšu apmaiņas programmu veicināšana, izveidojot izglītojamo un mācībspēku apmaiņas programmas, apmācības periodus un citus zināšanu nodošanas un pilnveidošanas veidus izglītības jomā;

—	izglītības un apmācības jautājumu apspriešana un analīze saistībā ar mūžizglītību, kas ir individuālās un kolektīvās attīstības pamats.

4.2.6.   Kultūras apmaiņa un tūrisms

—	Kultūras apmaiņas sekmēšana, pašreizējās situācijas un vēstures izpratnes veicināšana, tā rosinot labāk iepazīt un izprast vienam otru;

—	pētījumi par tūrisma nozīmi ES un Brazīlijas tuvināšanā un stratēģiju izveide līdzsvarotas un ilgtspējīgas tūrisma attīstības veicināšanai.

---

(1)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Gatavošanās ES un Brazīlijas partnerības izveidei”, COM(2007) 281 galīgā redakcija, 30.5.2007.

(2)  ES un Brazīlijas sammits Lisabonā 2007. gada 4. jūlijā, kopīgā paziņojuma 16. punkts, PR 11531/07 (Press 162).

(3)  Apmēram puse no CDES locekļiem ir sociālie partneri. Tās locekļi nāk arī no privātiem uzņēmumiem, laicīgām un reliģiozām NVO, asociācijām, kuras pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, tie nāk no darba ņēmēju un kooperatīvu apvienībām, studentu organizācijām un universitāšu rektoru vidus, kā arī no pētījumu un pētniecības centriem, kas specializējas sociālajās zinātnēs, ekonomikā, valsts politikā u. c.

(4)  Saistībā ar pilsonisko sabiedrību īpaša uzmanība jāpievērš šādiem aspektiem: kopīgais (CDES un EESK) seminārs jūlijā Brazīlijā par tematu “ES un Mercosur: kā pilsoniskās sabiedrības iestādes var dot ieguldījumu valsts un reģionālajā attīstībā?” un EESK un CDES Kopīgās deklarācijas parakstīšana, kas nosaka pušu nodomu pastiprināt ES un Brazīlijas attiecības.

(5)  Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna.

(6)  Brazil – Country Strategy Paper (Brazīlijas valsts stratēģijas dokuments) (2007–2013).

(7)  Tas ir parametrs, ko bieži izmanto, lai aprēķinātu nevienmērīgu ienākumu sadali, grafiski attēlojot iedzīvotāju skaitu uz vertikālās ass un ienākumus uz horizontālās ass.

(8)  Brazīlijas valdība pašlaik īsteno Ilgtspējīgas Amazones plānu (Sustainable Amazon Plan – PAS), kas ietver stratēģijas, prognozes un pasākumus attiecībā uz Amazoni un kas ir sagatavots, lai šajā reģionā veiktu valsts pasākumus, piemēram, mežu izciršanas ierobežošanai, ne tikai vides, bet arī integrētas valdības politikas aspektā. Lai atbalstītu emisiju apjoma samazināšanu Amazones reģionā, ir nodibināts fonds, kuram var ziedot jebkurš interesents; fonds ir izveidots, lai atbalstītu praksē pārbaudītus pasākumus, nevis eksperimentālus vai izmēģinājuma projektus.

(9)  Skatīt inovatīvo “Bolsa Familia” programmu (2,38 miljardi BRL), kas ļāvusi sniegt atbalstu 8,7 miljoniem ģimeņu (saskaņā ar datiem 2007. gada beigās).

(10)  Bērnus minētā problēma skar visvairāk. Saskaņā ar SDO datiem 2002. gadā aptuveni 450 000 nepilngadīgo bija spiesti strādāt mājas darbus, lauksaimniecībā vai seksa nozarē.

(11)  Zemnieku kustība “Movimento dos Sem Terra” (1,5 miljoni biedru) aicina ieviest radikālu zemes reformu. Minētā organizācija vēl nav iesaistīta CDES.

(12)  Attiecībā uz ES imigrācijas noteikumiem EESK pētījumi un ierosinājumi ir pilnīgi dokumentēti vairākos atzinumos par ierosinātajiem pasākumiem, kā arī pašiniciatīvas un izpētes atzinumos.

(13)  Saskaņā ar Brazīlijas PNAD datiem 2006. gadā Brazīlijā vidējais dzimstības līmenis bija 2 bērni uz vienu sievieti.

(14)  http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/er/95167.pdf (dokuments pieejams tikai angļu valodā).

(15)  Turpmākai informācijai par minēto jautājumu, lūdzu, skatīt finanšu pielikumus.

(16)  Ierosināto tēmu saraksts izveidots, ņemot vērā Lisabonas stratēģijas nosacījumus, jo tas ir ārkārtīgi svarīgs ES stratēģiskais instruments. Tādēļ EESK, izstrādājot priekšlikumus, nedrīkst pārāk daudz atkāpties no minētajā dokumentā ietvertajām pamatnostādnēm, koncepcijām un mērķiem.

---