30.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/77

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kā eksperimenti sociālajā jomā var sekmēt aktīvas iekļaušanas valsts politikas izstrādi Eiropā?”

2009/C 100/13

Nākamās Eiropas Savienības prezidentvalsts Francijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrija 2008. gada 5. marta vēstulē lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izstrādāt izpētes atzinumu par tematu

“Kā eksperimenti sociālajā jomā var sekmēt aktīvas iekļaušanas valsts politikas izstrādi Eiropā?”.

Šā lūguma pamatā ir Augstā komisāra aktīvai solidaritātei cīņā pret nabadzību izklāstītie sākotnējie pamatelementi.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 11. septembrī. Ziņotājs – BLOCH-LAINÉ kgs, līdzziņotājs – EHNMARK kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 448. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 22 un 23. oktobrī (23. oktobra sēdē), ar 66 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Ievads.

1.1.   Šā atzinuma pieprasījums ir saistīts ar Francijas valdības lēmumu novembrī Grenoblē rīkot tikšanos par eksperimentiem sociālajā jomā Eiropā. Tikšanās mērķis ir Kopienas un dalībvalstu līmenī veicināt kopīgu ieinteresētību par eksperimentiem un to izmantošanu kā līdzekli valsts politikas izstrādei sociālajā jomā, tostarp arī cīņai pret nabadzību ar “aktīvas iekļaušanas” palīdzību. Konferences uzdevums būs sekmēt eksperimentu “kultūru” šajā jomā un, vajadzības gadījumā, turpmāk izstrādāt jaunas iniciatīvu programmas, kurām Komisija varētu sniegt atbalstu. Nākamās prezidentvalstis – Čehijas Republika un Zviedrija –, ja tās būs ieinteresētas, varēs šo darbu turpināt.

1.2.   Šajā sakarā ir svarīgi (no Francijas prezidentūras viedokļa), pirmkārt, apzināt un darīt zināmu 27 dalībvalstu praksi attiecīgajā jomā un, otrkārt, izvērtēt tās piemērotību, pilnveidošanas iespējas, kopīgas izstrādes, izplatīšanas un tālāk nodošanas iespējas. Plānoto, uzsākto vai īstenoto eksperimentu mērķiem nav noteikti nekādi ierobežojoši nosacījumi; tajos būtu jāatspoguļo dalībnieku, sadarbības veidu, juridisko metožu un praktisko pasākumu daudzveidība. Galīgais mērķis ir stingri noteiktā, reālā iespējami īsākā termiņā izveidot regulāri atjauninātas informācijas bāzi par novērtētiem eksperimentāliem jauninājumiem Eiropas izcilības tīkla ietvaros.

1.3.   Pēc piezīmju un norādījumu apkopošanas atzinuma mērķis ir apstiprināt nostāju un sagatavot ieteikumus.

2.   Piezīmes un norādījumi.

2.1.   Bažas, kas rosināja šo atzinuma pieprasījumu, nav ne negaidītas, ne sporādiskas, ne arī neparedzamas. Eiropā (tāpat kā Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā) sociālajā jomā veikti neskaitāmi eksperimenti.

2.1.1.   Pēdējos desmit gados dažās ES dalībvalstīs par šo tematu veikti izcili pētījumi, aptaujas un zinātniskā izpēte. Ir notikušas, notiek vai tiek gatavotas daudzas noderīgas starptautiskas sanāksmes, darba grupas, semināri un kolokviji.

2.1.2.   Taču “eksperimenti sociālajā jomā” kā koncepcija daudzos aspektos šobrīd vēl ir ļoti neskaidra: plašās un daudzveidīgās jomas aprises ir neskaidras; tās saturs, kas nepārtraukti attīstās, ir ļoti daudzveidīgs; tās sastāvdaļu definīcijas dažkārt ir ļoti neprecīzas; visbeidzot, rezultātu novērtējums (ja tāds vispār ir) bieži vien ir pārāk neskaidrs vai strīdīgs, jo tas ir divdomīgs un diskutējams.

2.1.3.   Par šo tematu, protams, ir pieejami saturiski pat ļoti interesanti katalogi, atskaites, liecības un piezīmes. Tomēr Komitejai šķiet (ja vien tā nekļūdās), ka līdz šim nekur – ne ministrijās, decentralizētajās pašvaldībās, valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēs, Kopienas konsultatīvajās iestādēs, ne arī sociālo partneru “vadības” organizācijās (1) u. c. – nav vispusīgu reģistru šā vārda metodoloģiskajā nozīmē.

2.1.4.   Ņemot vērā noteikto termiņu, šā atzinuma mērķis nebija plaši apkopot eksperimentus, kas būtu noderīgi valsts politikas izstrādei. Pamatideja bija izstrādāt īsu atzinumu, kura nosaukums “izpētes atzinums” (sākotnējs, iepriekšējs) burtiskā nozīmē atspoguļo tā mērķi – apzināt pārbaudītus un noderīgus prakses piemērus Eiropā ne tikai iestāžu, bet arī NVO līmenī.

2.2.   “Eksperimenta” jēdziens sociālajā jomā sākotnēji netika iekļauts Kopienas politiku vadlīnijās. Pirmā programma cīņai pret nabadzību (1975–1980) jau paredzēja nelielu projektu eksperimentus. Otro (1985–1989) un trešo programmu (1989–1994) cita starpā raksturo vēlme apkopot gūto pieredzi. Taču eksperimenta jēdziens tajās netika uzsvērts. Neraugoties uz to, ka Amsterdamas līgumā ieviestie jauninājumi un ievērojamais progress, kas panākts Lisabonas Eiropadomē, skaidri atspoguļo vēlmi kopīgi izvērtēt “labas prakses” piemērus, valstu programmās vai rīcības plānos un kopīgajos ziņojumos par sociālo aizsardzību eksperimentālajiem pasākumiem pievērsta niecīga uzmanība. Arī “atklātās koordinācijas metodei” netika pievērsta pietiekama uzmanība.

2.2.1.   Tomēr sociālās politikas jomā Eiropas Savienībā pēdējo gadu laikā ir īstenots liels progress. Lieli nopelni tajā ir Eiropas Komisijai. Pateicoties divām darba sanāksmēm ar Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorātu, Komitejai bija iespēja pārdomāt programmas EQUAL, PROGRESS un “profesionālapskates” veiksmīgos rezultātus. Šā atzinuma raksturs un forma neļauj tajā sīki izklāstīt minētos aspektus.

2.2.2.   Savlaicīgi tiks sagatavota dokumentācija, lai to varētu izmantot iepriekš minētajā konferencē Grenoblē šā gada novembrī. Tajā būs iekļauta informācija par veiksmīgiem novatoriskiem eksperimentiem. Tajā būs norādītas arī noderīgas tīmekļa vietnes.

2.2.3.   Atgādināsim tikai dažus faktus: programmas EQUAL ietvaros, kas darbojās sešus gadus (2002–2008) un tagad ir beigusies, trīs miljardi euro no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem ieguldīti jauninājumos sociālajā jomā, kas saistīti ar darba tirgu un aktīvu sociālo iekļaušanu vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tās ietvaros izveidotas 3 480 partnerības ar vairāk nekā 2 000 dalībniekiem. Tā bija paredzēta vairāk nekā 200 000 nelabvēlīgā situācijā nonākušām personām. Tā, iespējams, ir visatbilstošākā un visplašākā Eiropā īstenotā jauninājumu programma sociālajā jomā.

2.2.4.   Papildus šiem skaitļiem, EQUAL un “salīdzinošie pārskati” ES līmenī ļāva izveidot līdz šim nebijušu metodoloģisku zināšanu kopumu. Iespējams, ka tieši tas būs vissvarīgākais turpmākajā darbā. Daļa no šīm zināšanām ir skaidri izklāstītas rokasgrāmatās. EESK uzskata, ka arī turpmāk ir jāveic novērtējums par šo programmu rezultātiem un ietekmi uz sociālo iekļaušanu.

2.2.5.   Attiecībā uz izpētes posmā apkopotajām darbībām EESK ar visaptverošu pieeju īpašu uzmanību pievērsa novatoriskiem eksperimentiem, kas paredzēti iekļaušanai ar uzņēmējdarbības palīdzību. Šajā sakarā Komiteja konsultējās ar NVO sadarbības tīklu pārstāvjiem un organizācijām (2), kas uzklausīšanas sēdē (3) varētu iepazīstināt ar plaši izpētītiem un novērtētiem veiksmīgiem pasākumiem, ko Eiropas sociālie uzņēmumi īstenojuši, integrējot ar darba palīdzību. Komiteja apzinās, ka “aktīva iekļaušana” ietver sevī daudz plašāku jēdzienu nekā integrācija ar darba palīdzību. Bet tā kā integrācijā ar darba palīdzību ir iesaistīti pieredzējuši dalībnieki, kas apvienojušies labi organizētos tīklos, pirmajā posmā tikšanās ar viņiem bija ļoti noderīga.

2.2.6.   Arī uzklausīšanas sēdē (2008. gada 16. jūnijā) apkopotā informācija un sēdes protokols tiks iekļauts dokumentācijā, kas būs pieejams iepriekš minētajā konferencē. Šajā atzinumā uzsvērsim šādus norādījumus.

2.2.6.1.   Vairāki eksperimenti, kuru pamatā ir novatorisku ideju liela daudzveidība un kuriem ir atšķirīgs juridisks statuss, ir devuši pozitīvus rezultātus.

2.2.6.2.   Visus minētos piemērus raksturo dažādu aktīvi iesaistīto pušu efektīva sadarbība.

2.2.6.3.   Vairākās valstīs veiktos pasākumus atbalstīja ar likumiem. Bet bieži vien tas ir prasījis daudz laika.

2.2.6.4.   Šajā jomā “laika faktors” ir noteicošais. Vairākos aspektos lielas bažas rada eksperimentu ilgtspēja (piemēram, EQUAL programmas pabeigšana). Jārisina jautājums, kā nodrošināt ieinteresēto pušu, īpaši vietējo pašvaldību, iesaistīšanos ilgtermiņā.

2.2.6.5.   Visas iesaistītās puses uzsver, ka eksperimentu izmaksu un rezultātu attiecības vērtējumam jābalstās uz visaptverošu novērtējumu un līdzekļiem.

2.2.6.6.   Tāpat tiek uzsvērts, ka būtiska nozīme ir ES līmeņa darbībai gan prasmju nodošanas, gan arī uzsākto projektu ilgtspējas jomā.

3.   Nostāja.

3.1.   Komiteja pauž pārliecību, ka novatoriski eksperimenti ir potenciāli noderīgs līdzeklis Eiropas Savienības dalībvalstu un starptautisko politiku izstrādē. To varētu pamatot šādi.

3.1.1.   Tiek atzīts, ka mūsdienās nabadzības un atstumtības formas ir sarežģītas, un tādēļ ilgu laiku to analīze un prognozēšana bija apgrūtināta. Iegūto datu apjoms, īpaši Eiropas Savienības ierosināto pētījumu rezultātā, pēdējos gados ir ievērojami palielinājies. Bet attiecībā uz risinājumiem jāatzīst, ka pastāv vēl daudz nezināmā un neskaidrā. Vairākās valstīs īstenotās vispārējās politikas nav sasniegušas izvirzītos mērķus. Vispārējie noteikumi, kas izstrādāti uz teorētisku pieņēmumu bāzes, drīz pēc to ieviešanas izrādījās nepiemēroti, neefektīvi, pat novecojuši vai kaitīgi; tas notika tādēļ, ka noteikumos netika konkrēti ņemti vērā risināmo problēmu galvenie iemesli, to specifika un savstarpējā saikne vai arī tādēļ, ka savlaicīgi netika paredzētas vai atklātas negatīvās sekas. Eksperiments pēc savas būtības ir līdzeklis, ar kura palīdzību, izmantojot uzmanīgu novērošanu, ieviest precizējumus, labojumus un plašākā nozīmē izvairīties no “viltus labām idejām”.

3.1.2.   Zinātnieku darbā būtiska nozīme ir metodei, ko filozofijā sauc par “induktīvo” metodi (“virzība no faktiem uz teoriju”). Savukārt, sociālās politikas jomā izmantojot “deduktīvo” metodi (“virzību no teorijas uz konkrētā gadījuma izpēti”), ir pieļautas kļūdas (4). Jāprecizē, ka mūsu nodoms nebūt nav aicināt atteikties no vispārīgām politikām un tās vienkārši aizstāt ar konkrētiem eksperimentāliem pasākumiem. Tas būtu absurdi. Taču ikreiz, kad tas iespējams, būtu plaši jāizmanto novatoriski eksperimenti, lai sekmētu un sniegtu atbalstu vispārīgās valsts politikas izstrādei. Ir jāattīsta un jāpilnveido eksperimentālie jauninājumi kā dalībvalstu un Kopienas iestāžu pārvaldības līdzeklis Eiropas Savienībā.

3.1.3.   Atšķirībā no tūlītējas vispārējas noteikumu piemērošanas, eksperimenta laikā bieži vien ir vieglāk noskaidrot, kā mobilizēt dažādus iesaistītos un vēlmi sadarboties izrādījušos dalībniekus iespējami tuvāk katras personas reālajām vajadzībām.

3.1.4.   Eksperiments pieļauj “tiesības kļūdīties”, neradot lielus zaudējumus un neizraisot ikreiz skeptisku attieksmi.

3.1.5.   “Eksperimenti sociālajā jomā” jāiekļauj sociālās solidaritātes sistēmās, tiem jābalstās uz vispārpieņemtiem jēdzieniem un ieinteresēto dalībnieku atbildību. Eksperimentu izmantošana arī veicinātu “atklātās koordinēšanas metodes” darbības jomas stiprināšanu un paplašināšanu.

3.2.   Lai gan šādi argumenti visbiežāk tiek atbalstīti, tomēr nedrīkst aizmirst, ka dažkārt pastāv arī šaubas un piesardzība, kas jāņem vērā un jāapspriež, lai izvairītos no efektīvu pasākumu diskreditēšanas vai šķēršļiem to īstenošanā.

3.2.1.   Šajā jautājumā visbiežāk izteiktie iebildumi ir šādi.

3.2.1.1.   Termins “eksperiments” ir šokējošs, jo cilvēki nav izmēģinājuma trusīši; labāk būtu lietot terminu “pētījumi” vai vēl labāk – “jauninājumi”.

3.2.1.2.   Ko darīt, lai pētījumi sociālajā jomā nebūtu tikai laboratorijas prakse? Kā atklāt tādas parādības kā parodija, šķietamība, izkropļojums, ilūzija, karikatūra vai geto?

3.2.1.3.   Pētījumu norises vietu un mēroga specifika parasti un neizbēgami padara eksperimentus nereproducējamus.

3.2.1.4.   Pastāv iespēja, ka eksperimenti varētu kļūt par attaisnojumu valsts lēmējiestādēm, kuras nevēlas īstenot vispārējas reformas. Eksperimenti var ierobežot vai atcelt esošos un aizsargājošos sociālos noteikumus.

3.2.1.5.   Eksperimentu rezultātā vieni var gūt nepamatotas priekšrocības vai arī, atsakoties no tiem, tiks gūts īslaicīgs un pārejošs labums un sagādāta sāpīga vilšanās.

3.2.1.6.   Vai novērtējuma protokoli ir ticami?

3.3.   Lai atspēkotu minētos iebildumus un piesardzību, EESK uzskata, ka ir būtiski skaidri noteikt, kādi eksperimenti būtu jāveic ar valsts lēmējiestāžu atbalstu un to atbildībā.

3.3.1.   Kā jau iepriekš minēts (2.1.2. punktā), “eksperimentu” jēdziens sociālajā jomā vēl ir “neskaidrs”. Šāds Komitejas izteikums nav domāts kā izsmiekls. Ja tas tā būtu, tas būtu nenopietni, nelietderīgi un necienīgi; bet šajā gadījumā tas tā nav. Komitejas vienīgā vēlme ir apkopot pārdomas ar mērķi pēc iespējas samazināt šīs koncepcijas “neskaidros” aspektus.

3.3.2.   Lai to panāktu, pirmais solis neapšaubāmi ir vienoties par definīciju. Tas nebūs viegli, jo pastāvīgi rodas neskaidrības saistībā ar saturu. Galvenā neskaidrība ir tā, vai “eksperimentu” mērķis sociālajā jomā ir tikai apstiprināt pastāvošas metodes vai arī tie paredzēti, lai izstrādātu jauninājumus.

3.3.3.   Komiteja nevēlas ieslīgt definīciju doktrinārā un semantiskā saraksta izskatīšanā. Komiteja pievērsa uzmanību divām definīcijām.

3.3.3.1.   Pirmo definīciju izstrādājis šajā joma pazīstams ASV institūts (5). Tajā paredzēti četri posmi:

—	izlases veidā noteikt saņēmējus un kontroles grupu (random assignment),

—	valsts politikas pasākumi (policy intervention),

—	uzraudzības pasākumi (follow up data collection),

—	novērtējums (evaluation).

3.3.3.2.   Otru definīciju izstrādājusi Francijas ministrija, kas pieprasījusi šo atzinumu; tajā paredzēti šādi aspekti:

—	sociālās politikas atjaunināšana, kas sākotnēji norisinās nelielā mērogā, ņemot vērā tās neparedzamās sekas;

—	atjaunināšana jāveic apstākļos, kas nodrošina tās seku novērtēšanu;

—	un orientējoties uz turpmāku vispārēju piemērošanu.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja dod priekšroku un stingri atbalsta otro definīciju.

3.3.4.   Vēlreiz atgādinām, ka eksperimentālās inovācijas ideju ir ļoti daudz. Netrūkst arī neskaidru labas gribas izpausmju; ar tām ir “bruģēts ceļš uz elli”. Vislielākā kļūda attiecībā uz “eksperimentu” koncepciju sociālajā jomā un tās nākotni būtu veicināt valsts iniciatīvas, kuras jau sākotnēji nolemtas neveiksmei vai arī kuras nav iespējams reproducēt.

3.3.5.   EQUAL programma, piemēram, ļāva izstrādāt noteikumus un metodes, ar kurām pārbaudīt veiksmes un neveiksmes faktorus. Komiteja uzsver un atzinīgi vērtē galvenokārt Eiropas Sociālā fonda vadītāju paveikto darbu, kas varētu būt noderīgs visām vietējām un valstu lēmējiestādēm, kuras vēlas uzsākt novatorisku eksperimentu projektus.

3.3.6.   Uzmanība būtu jāvelta tikai tādiem eksperimentiem, kurus raksturo

3.3.6.1.

precīzi noteikti pasākumu termiņi un izmaksas,

3.3.6.2.

izmantoto līdzekļu precīza plānošana,

3.3.6.3.

dažādu dalībnieku – valsts pārvaldes iestāžu, pētnieku, sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku (fondu, kooperatīvu, savstarpējās palīdzības iestāžu, apvienību u. c.) aktīva un efektīva iesaistīšanās un pastāvīga sadarbība,

3.3.6.4.

pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt eksperimentu “mērķa grupu” aktīvu un konkrētu līdzdalību to izstrādē, īstenošanā un rezultātu novērtēšanā, tātad arī eksperimentu un politikas “līdzveidošanā”. Eiropas kultūrā cilvēks pirmām kārtām ir persona, nevis “lietotājs”, “subjekts”, “klients”, “vēlētājs” vai tāds, kas saņem palīdzību utt.,

3.3.6.5.

metodoloģiski izstrādāta un pirms darbības uzsākšanas stingri noteikta uzraudzības un īpaši vērtēšanas sistēma; šajā sistēmā jāiekļauj nopietni ietekmes novērtējumi, jāparedz uzticamu vērtētāju iesaistīšana un tai ir jābūt izstrādātai, lai varētu nopietni izvērtēt rezultātu ilgtspēju,

3.3.6.6.

pieredzes atkārtošanas iespēju atbilstīga izvērtēšana (ņemot vērā, ka arī nepārvietojamā projektā var būt noderīgi elementi un sastāvdaļas).

3.3.6.7.   Visi minētie nosacījumi, protams, ne vienmēr nodrošinās eksperimentu veiksmīgu rezultātu. Ja nenotiek principiāla atteikšanās no eksperimentiem, ir jārēķinās arī ar neveiksmi.

4.   Ieteikumi.

4.1.   Vispārīgas nostādnes.

4.1.1.   Ne eksperimenti, ne inovācija patiesībā vēl nav Eiropas sociālās stratēģijas, ne arī “atklātās koordinācijas metodes” neatņemama sastāvdaļa. Tomēr pēdējos gados ir izveidojies kopējs konceptuāls pamats: ideja par sociālās politikas modernizēšanu; novērtējums kā viens no efektīvas pārvaldības galvenajiem faktoriem; pieredzes apmaiņa un labas prakses nodošana. Komisija 2008. gada 2. jūlijā pieņēma atjauninātu Sociālo programmu, kurā liela vērība pievērsta atklātās koordinācijas metodes stiprināšanai sociālajā jomā. Dokumentā uzsvērts, ka PROGRESS programma nodrošinās atbalstu “eksperimentiem” sociālajā jomā. Bet lai to panāktu, ir aktīvi jādarbojas un jāsekmē šā mērķa sasniegšana, un ir svarīgi pārliecināties, ka EQUAL programmas principi tiks iekļauti Eiropas Sociālā fonda turpmākajā pārvaldībā un darbībā. Papildus jau veiktajiem pasākumiem, jauninājumu programmās aktīvas iekļaušanas jomā varētu iesaistīties arī Eiropas Sociālais fonds un struktūrfondi.

4.1.2.   EESK iesaka izstrādāt integrētāku pieeju, koncepciju daudzām un dažādām Eiropas programmām, lai straujāk sekmētu novatoriskus “eksperimentus” sociālās kohēzijas un iekļaušanas jomā. To varētu attiecināt, piemēram, uz Pētniecības un izstrādes 7. programmu un dažām reģionālās attīstības programmām (Jeremie, Jaspers, Mikrokredīti), dažām lauku attīstības programmām (piemēram, Leader), kā arī ilgtspējīgas attīstības programmām.

4.2.   “Eksperimentu” projekti sociālajā jomā cīņai pret atstumtību parasti ir vietējā un valsts līmeņa dalībnieku iniciatīvas rezultāts, bet Eiropas iestāžu un īpaši Komisijas darbība varētu būt aktīvāka un sniegt izšķirošo sviras efektu. Pašreizējais periods ir labvēlīgs šā jautājuma risināšanai.

4.3.   Pirmām kārtām ir svarīgi apzināt pašreizējo situāciju Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs. Tā ir arī viena no problēmām, kas rosināja šā atzinuma pieprasījumu; ņemot vērā tā izstrādes termiņu un plašo tematiku, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka atzinums ir tikai pirmais solis turpmākā darba sagatavošanā.

4.3.1.   Šajā sakarā Komiteja neiesaka izveidot kārtējo novērošanas centru pēc tradicionālā iestāžu modeļa. Komiteja uzskata, ka šis sarežģītais risinājums, kas prasīs izdevumus, nedos cerētos rezultātus. Komiteja stingri iesaka izveidot struktūru Eiropas tīkla veidā, kura uzdevums būtu apkopot un izplatīt informāciju par ES dalībvalstīs veiktajiem eksperimentiem, to saturu, formu, nosacījumiem, gūtajām atziņām un rezultātiem. Tajā ir jāiesaista dažādi dalībnieki: pētniecības iestādes un partneri, kas kopīgi atbild par projektiem (politiskie, ekonomiskie un sociālie partneri…). Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma šā tīkla izveidē, darbībā un ilgtspējīgā attīstībā. Atbildība par to būtu jāuzņemas Komisijai. Šajā tīklā sava loma ir arī EESK, kas ir “tilts” ar organizētu pilsonisko sabiedrību, un, ja Komiteja saņemtu uzaicinājumu, tā savu iespēju robežās labprāt tajā iesaistītos.

4.3.2.   Komiteja iesaka izmantot tādus pieejamus avotus kā EQUAL rezultātus, salīdzinošos pārskatus, NVO pieredzes jomas (6).

4.3.3.   Komiteja ierosina veikt aktīvus pasākumus, lai iekļautu valstu programmu plānos, kā arī kopīgajos ziņojumos jaunāko informāciju par novatoriskiem eksperimentiem sociālajā jomā.

4.3.4.   Parlaments un Padome varētu regulāri organizēt vismaz vienu tikšanos gadā par sociālo “eksperimentu” tematiku, ikreiz aplūkojot kādu konkrētu darbības jomu. Tādējādi varētu iekļaut Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību programmā vienu vai vairākus kopīgus šiem jautājumiem veltītus pasākumus.

4.3.5.   Būtu lietderīgi biežāk rīkot “salīdzinoša novērtējuma sanāksmēm” līdzīgas vietējā līmeņa tikšanās Eiropā.

4.3.6.   Šo ieteikumu mērķis ir veicināt pakāpenisku “kartogrāfijas” izstrādi par aktīvas iekļaušanas teritoriālajiem projektiem, kuriem Kopiena varētu sniegt savu atbalstu un kuri varētu sekmēt sociālos eksperimentus starptautiskā līmenī. Regulāra “veiksmīgu piemēru” un labas prakses apzināšana varētu bagātināt Kopienas līmenī tik nozīmīgo apmaiņas procesu un pieredzes tālāk nodošanu Eiropas Savienībā.

4.4.   Komiteja vēlas, lai turpmāk pieejamā finansējuma apjoms būtu līdzīgs EQUAL programmas finansējumam.

4.5.   Atzinīgi ir vērtējams fakts, ka EQUAL programmas atbildīgās personas un citi šīs programmas eksperti uzsver, ka jāturpina pārdomas par “eksperimentiem” sociālajā jomā, jāizstrādā to nākotnes perspektīvas un jānoskaidro labākais veids, kā Eiropas Savienība varētu tajā aktīvāk piedalīties un attīstīt zināšanas, tostarp īstenošanas un atkārtošanas iespēju un profesionālās ētikas jautājumos. Lai sekmētu šīs lietas tālākvirzību, Komiteja vēlas, lai Komisija ierosinātu Padomei izstrādāt ziņojumu, kurā visos nozīmīgākajos aspektos būtu izvērtēta sociālo “eksperimentu” pievienotā vērtība Eiropā. Vienlaikus tā būtu iespēja rast atbildes arī uz vairākiem citiem jautājumiem.

4.5.1.   Joprojām nav skaidrs, cik liela plaisa pastāv starp eksperimentiem sociālajā jomā un to atzīšanu, īpaši to vispārēju piemērošanu. Šī plaisa nav nejaušība, kļūme vai banāla sagadīšanās. Jautājums par šo “plaisu” ir aktīvi jārisina.

4.5.2.   Vai ir nepieciešams precīzi paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem nosaka tos eksperimentus sociālajā jomā un jauninājumus, kuri ir vērā ņemami?

4.5.3.   Vai ir jāprecizē konceptuālas vadlīnijas, pēc kurām nosaka, ko uzskata par jauninājumu un ko ne? Ja jā, tad kādā veidā?

4.5.4.   Eksperimenti iekļaušanas jomā galvenokārt paredzēti, lai novērstu pastāvošās problēmas, proti, rastu tām risinājumu. Kā, risinot šo jautājumu, piešķirt lielāku nozīmi preventīviem pasākumiem – vai mēģinot prognozēt turpmākās problēmas (demogrāfiskās, ekonomiskās un sociālās), kas šobrīd vēl nav plaši izplatītas?

4.5.5.   Kā paplašināt partnerību skaitu starp aktīvas iekļaušanas procesā iesaistītajiem dalībniekiem? Kā uzlabot apvienību, iekļaušanas un vispārējo tiesību iestāžu sadarbību, lai izstrādātu un pilnveidotu efektīvu iekļaušanas procesu? Kā stiprināt, vairot iespējas pārvarēt atstumtību un kā panākt iekļaušanu uzņēmumu sociālās atbildības paplašināšanas ietvaros? Vai jāsekmē, piemēram, sadarbība ar uzņēmumu padomēm? Vai jāatbalsta prasība, lai uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits pārsniedz noteikto robežvērtību, ik gadus publicētu ziņojumu par šo tematu?

5.   Secinājumi.

5.1.   Mūsdienas “eksperimenti” sociālajā jomā ir viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem, kas jārisina valsts, centrālo, decentralizēto iestāžu, dalībvalstu un Eiropas Savienības pārvaldības jomā. To var uzskatīt par sarežģītu, prasīgu un pilnveidojamu metodoloģisku līdzekli, kura efektivitāte būs ilgtspējīga.

5.1.1.   EESK uzsver, ka konkrēti eksperimentāli pasākumi nekādā gadījumā nevar aizstāt vispārīgās valsts politikas. Komiteja uzskata, ka novatoriski eksperimenti var sekmēt šo politiku izstrādi.

5.2.   Eiropas Savienība ir tiesīga noteikt valstu un vietējo politiku sistēmu. Tas ir viens no ES galvenajiem mērķiem. Proti, cīņa pret nabadzību un aktīvas iekļaušanas nodrošināšana. Eiropas Savienība jau ir uzsākusi pilnīgi jaunu, drosmīgu un pārdomātu darbību. Tomēr šajā jomā tā var veikt daudz vairāk Eiropas nākotnes un tās iedzīvotāju labā.

5.3.   EESK iesaka, lai Eiropas Savienība, veltot tam vajadzīgo laiku un līdzekļus, novēršot tādējādi liekas ilūzijas, uzņemas pienākumu plašāk un aktīvāk izplatīt, veicināt un atbalstīt novatoriskus sociālos eksperimentus dažādās, mainīgās un nozīmīgās iekļaušanas politikas darbības jomās.

---

(1)  Centrālajās, federālajās, konfederālajās vai citās.

(2)  Nacionālā padome iekļaušanas veicināšanai ar uzņēmējdarbības palīdzību (CINAE), ES sadarbības tīkls nabadzības mazināšanai (EAPN), EMES, Eiropas sociālās integrācijas uzņēmumu tīkls (ENSIE), Eiropas Nacionālo organizāciju federācija darbam ar bezpajumtniekiem (FEANTSA).

(3)  Uzklausīšanas sēde notika 2008. gada 16. jūnijā, pēc 2008. gada 22. aprīlī notikušās sagatavošanas sanāksmes.

(4)  Jāatgādina, ka traģiskākā aspektā un plašākā mērogā dažādas ideoloģijas un dogmas bija un joprojām ir briesmīgu katastrofu cēlonis.

(5)  URBA Institute.

(6)  Savu ieguldījumu šajā darbā varētu sniegt EESK un NVO sadarbības komiteja.

---