30.4.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/1

---

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētās nodaļas Atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mazo un vidējo uzņēmumu būtiskā nozīme, lai veicinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Mūsdienīgās MVU politikas pārskats””

COM(2007) 592 galīgā redakcija

2009/C 100/01

Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2007. gada 4. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mazo un vidējo uzņēmumu būtiskā nozīme, lai veicinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Mūsdienīgās MVU politikas pārskats””

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 1. oktobrī. Ziņotājs – Burns kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 448. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 21., 22. un 23. oktobrī (22. oktobra sēdē), ar 85 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Ieteikumi un secinājumi.

1.1.   Uzņēmēju domāšanas veidu skolēnos jāsāk attīstīt ļoti agri. Skolēnos jāveido izpratne, ka sava uzņēmuma nodibināšana ir viena no nodarbinātības iespējām, kas pieejama ne tikai pārtikušiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar augstāko izglītību.

1.2.   Komisijai ir jāmudina valstu valdības sadarboties ar tādām organizācijām kā Eiropas Profesionālās izglītības centrs (CEDEFOP), dažādām MVU apvienībām un EESK, lai darba devēju vadībā izveidotu atzītu, uz uzņēmējdarbību vērstu Eiropas mēroga sistēmu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, kas atbilstu uzņēmumu, īpaši MVU, vajadzībām.

1.3.   Komisijai sadarbībā ar valstu valdībām Eiropā ir jāizveido un jāievieš efektīva sistēma intelektuālā īpašuma, izgudrojumu un jauninājumu aizsardzībai.

1.4.   Konsultējoties ar valdībām, ir jāsniedz precīza informācija par izmaiņām, par kurām panākta vienošanās apspriešanās procesā, un tam jānotiek pirms jaunu direktīvu, likumu vai citi tiesību aktu ieviešanas.

1.5.   Komisijai jāpārskata kārtība, kā notiek apspriešanās ar MVU apvienībām un profesionālām organizācijām. Fakts, ka MVU līdzdalība konsultācijās ar valdību ir saistīta ar zināmām izmaksām, ir jāatzīst, un jāapsver iespēja atlīdzināt izdevumus to MVU īpašniekiem, kuri uzaicināti aktīvi piedalīties apspriešanās norisēs.

1.6.   Valstu valdības un pašvaldības ir vairāk jāiesaista ar MVU saistītajās norisēs un darbībās, kā tas norādīts termiņa vidusposma pārskatā. Eiropas Komisijas popularizētie labas prakses piemēri neattaisno cerības, jo dažu valstu valdības un pašvaldības ignorē vai noraida priekšlikumus, kas palīdzētu radīt labvēlīgu vidi MVU darbībai.

1.7.   Subsīdijas un negodīga konkurence traucē brīvā tirgus darbību. Komisijai jāņem vērā brīvu konkurenci traucējošo subsīdiju ietekme uz maziem un vidējiem uzņēmumiem kā iepriekšējā posma, tā arī pakārtotos tirgos. Subsīdiju piešķiršana ir pieļaujama sociālu, ar vides aizsardzību saistītu vai citu iemeslu dēļ, bet tās nav piešķiramas ražošanas atbalstam. Piešķirot jebkāda veida subsīdijas vai dotācijas, turpmāk vienmēr ir jāievēro princips, ka “subsīdijas, kas piešķirtas kādam konkrētam uzņēmumam, no tā konkurentu viedokļa ir negodīgas konkurences izpausme”.

1.8.   Tiesību aktiem, kas ietekmē uzņēmējdarbību, ir jābūt skaidri un saprotami formulētiem. Tajos nedrīkst iekļaut neskaidrus, mulsinošus vai dažādi interpretējamus noteikumus.

1.9.   MVU definīcija ir jāpārskata un jānodrošina tādi dati, kas parādītu, kādas būtu sekas, ja mikrouzņēmumu un MVU definēšanai izmantotu citādu gada apgrozījumu un gada kopējās bilances rādītājus (skatīt 4.5.2. punktu).

1.10.   Kas attiecas uz mikrouzņēmumu un MVU piekļuvi ES dotācijām un projektu finansējumam, jāievieš īpašas procedūras. Minētajās procedūrās jāņem vērā mazāku uzņēmumu sevišķi ierobežotie laika resursi.

1.11.   Problēma, kas jāatzīst un jārisina, ir uzņēmumu nodošana no vienas paaudzes otrai.

2.   Ievads (pamatojums).

2.1.   Lielākā daļa politiķu un ekonomistu atzīst, ka Eiropas ekonomikas un sociālajā politikā īpaša uzmanība ir jāvelta mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī mikrouzņēmumu attīstībai.

2.2.   Eiropas Komisija 2005. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Mūsdienīga MVU politika izaugsmei un nodarbinātībai”. Minētās politikas mērķis ir nodrošināt, lai visi ES politiskie pasākumi MVU atbalstam būtu saskaņoti un lai to izstrādē vairāk tiktu novērtētas MVU vajadzības. Minētajā paziņojumā bija paredzēta rīcība piecās jomās:

1)	uzņēmējdarbības un iemaņu veicināšana;

2)	MVU piekļuves tirgum uzlabošana;

3)	birokrātisku šķēršļu mazināšana;

4)	dialoga un konsultāciju stiprināšana ar MVU sektora dalībniekiem;

5)	MVU izaugsmes potenciāla uzlabošana.

2.3.   Minētās politikas galvenais uzdevums bija radīt labvēlīgu vidi Eiropas MVU darbībai. Tika atzīts, ka šī mērķa sasniegšanai ir vajadzīgi visu atbildīgo iestāžu (gan ES, gan arī valstu un reģionu līmenī) saskaņoti centieni, lai nodrošinātu, ka dažādie izstrādātie pasākumi papildina cits citu un nekavē MVU attīstību.

2.4.   Komisija 2007. gada 4. oktobrī pieņēma paziņojumu ar nosaukumu “Mazo un vidējo uzņēmumu būtiskā nozīme, lai veicinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Mūsdienīgās MVU politikas pārskats” (1). Minētais dokuments ir Komisijas ziņojums politiķiem un dažādām iestādēm par to, cik sekmīgi “Eiropai” (līdz šim) izdevies sasniegt 2005. gadā pieņemtajā paziņojumā izvirzītos mērķus.

3.   Piezīmes par termiņa vidusposma pārskatu.

3.1.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzīst, ka Eiropas Komisija, risinot ekonomikas un sociālos jautājumus, MVU velta lielāku uzmanību. Komiteja arī norāda, ka Komisija, neraugoties uz visiem dalībvalstu valdību noteiktajiem ierobežojumiem, ir mēģinājusi visā Eiropā radīt MVU darbībai labvēlīgāku ekonomisko vidi. EESK piekrīt arī Komisijas viedoklim, ka vēl ir daudz darāmā, lai varētu uzskatīt, ka Eiropā radīta MVU darbībai patiešām labvēlīga vide.

3.2.   EESK atbalsta principu, ka politiķiem un likumdevējiem vispirms jādomā par mazajiem uzņēmumiem (“Think Small First”). Lai arī Komisija atbalsta šādu principu, EESK tomēr nav pārliecināta, ka arī visas pārējās valstu valdību un pašvaldību struktūras ar to dažādajām aģentūrām un organizācijām piekrīt šādam viedoklim vai mērķim.

3.3.   EESK piekrīt viedoklim, ka jēdziens “MVU”, kas apzīmē vai raksturo attiecīgo uzņēmējdarbības sektoru, pašreiz ir iekļauts lielākajā daļā Komisijas dokumentu par uzņēmējdarbību, tomēr tā ar bažām secina, ka jēdziena “MVU” iekļaušana dokumenta tekstā vēl nebūt nenozīmē, ka minētie uzņēmumi tiks iesaistīti attiecīgajās norisēs vai ieteiktajos politikas pasākumos. Mēs arī paužam bažas par to, ka vērā nav ņemts pašnodarbināto, brīvo profesiju un mikrouzņēmumu pārstāvju viedoklis. Tādēļ Komiteja nepiekrīt viedoklim, ka “MVU šobrīd ir pilnībā integrēti Kopienas politikā”.

3.4.   Ikviens tiesību akts ietekmē mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Daudzu atsevišķu tiesību aktu kopējā ietekme ievērojami apgrūtina MVU darbību, un to reti atzīst politiķi un valsts pārvaldes darbinieki. Mazajiem uzņēmumiem to ierobežotais laiks un resursi ir jāvelta darbam ar klientiem. Jo vairāk laika jāpavada, aizpildot pārvaldes iestāžu dokumentus un risinot birokrātiskus jautājumus, jo mazāk laika atliek rūpēm par labklājību un nodarbinātību, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.

3.5.   Daudzos MVU joprojām valda uzskats, ka Eiropas un valstu valdību noteiktās procedūras ir pārlieku birokrātiskas, pārāk atkarīgas no trešo pušu izsniegtām atļaujām un pārāk dārgas. Atbildīgajiem ierēdņiem trūkst arī izpratnes par to, ka uzņēmumiem ir jāmeklē līdzsvars starp tādiem faktoriem kā risks, laiks, izmaksas un ieguvumi. Lielākajā daļā MVU minētie apsvērumi ir noteicošie, izvērtējot iesaistīšanos projektos, izstrādes pasākumos, konsultācijās, kā arī lemjot par atbilstības nodrošināšanu vai pieteikumu iesniegšanu, lai saņemtu uzņēmējdarbības veicināšanai paredzēto atbalstu.

3.6.   Kopīga ir visu mazo, vidējo un mikrouzņēmumu prasība pēc vienlīdzīgiem uzņēmējdarbības nosacījumiem visā Eiropā. EESK uzskata, ka minētais mērķis netiks īstenots tuvākajā laikā. MVU sūdzības par negodīgu konkurenci pārāk bieži tiek interpretētas kā vēlme saņemt subsīdijas vai panākt īpaša režīma noteikšanu, taču patiesībā tie tikai vēlas, lai tiktu nodrošinātas to tiesības uz godīgu un vienlīdzīgu konkurenci.

3.7.   MVU pauž neapmierinātību ar tiesību aktiem, jo tie ir neskaidri un grūti saprotami. Lielos uzņēmumos ir juristi, kas palīdz interpretēt tiesību aktus. Daudzi mazi uzņēmumi tādus izdevumus nevar atļauties. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tiesību normas būtu skaidri un precīzi formulētas, kā arī neradītu pārpratumus un nebūtu dažādi interpretējamas.

3.8.   EESK uzskata, ka Komisija un Eiropas valstu valdības nav izpratušas šo problēmu, un tādēļ Eiropā vieniem un tiem pašiem tiesību aktiem ir daudz un dažādas atšķirīgas interpretācijas. Mēs arī uzskatām, ka valstu valdības pārāk bieži cenšas “uzlabot” tiesību aktus, nosakot vēl stingrākas prasības (gold plating). Tādēļ MVU ir grūti saprast un ieviest valstu tiesību aktus. Tas arī kavē pārrobežu uzņēmējdarbības attīstību.

4.   Īpaši jautājumi.

4.1.   Uzņēmējdarbības un iemaņu veicināšana.

Uzņēmēju domāšanas veids un izglītība

4.1.1.   Vajadzība radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgāku sociālo un ekonomisko vidi izriet no integrētas politikas, kuras mērķis ir ne tikai mainīt attieksmi, bet arī uzlabot iedzīvotāju prasmes. Tomēr arī paši izglītības politikas veidotāji nav izauguši tādā izglītības sistēmā, kas veicina uzņēmēju domāšanas veidu, tādēļ viņiem trūkst praktisku zināšanu par to, kas sekmē uzņēmēju domāšanas veidu vai rosina pārliecību uzsākt uzņēmējdarbību.

4.1.2.   Kaut arī ievērojami līdzekļi ir ieguldīti, lai izglītības gaitā tiktu attīstītas uzņēmējdarbībai nepieciešamās īpašības, atbalsta struktūras nav īpaši efektīvas un nenodrošina uzņēmējdarbībai vajadzīgo prasmju apguvi, kā arī nerada vidi, kas mudinātu cilvēkus uzsākt patstāvīgu darbību. Skolēniem jāmāca saprast, ka uzņēmuma dibināšana ir tikpat interesenta iespēja kā algota darba meklēšana vai mācības universitātē.

4.1.3.   Liela daļa līdzekļu ir paredzēta 16 gadu vecumu sasniegušiem vai vecākiem skolēniem. Komiteja uzskata, ka no personības attīstības viedokļa uzņēmējdarbībai nepieciešamo īpašību attīstība minētajā vecuma posmā ir novēlota, un tā ir jāsāk daudz agrāk.

4.1.4.   Īpaša uzmanība būtu jāvelta to studentu uzņēmēju domāšanas veidam un izglītībai, kuri pēc pilna laika studiju beigšanas (iespējams) varētu turpināt ģimenes uzņēmējdarbību (uzņēmumu pārņemšana). Atsevišķās Eiropas daļās tā ir kļuvusi par nopietnu problēmu un ir steidzami jārisina.

4.1.5.   Liela nozīme uzņēmējdarbības un izglītības veicināšanā var būt sociālajiem partneriem. Tādēļ ir svarīgi, lai uzņēmēji un šie partneri ciešāk sadarbotos un tādējādi panāktu lielāku izpratni par uzņēmējdarbību un izglītību, kā arī nodrošinātu pozitīvu atbalstu minētajām jomām.

4.1.6.   Skolēniem jāpalīdz saprast, ka darbs ir iespēja kļūt noteicējam par savu dzīvi, rast izdevības, būt uzņēmīgam, riskēt un, iespējams, uzsākt uzņēmējdarbību.

Apmācība un prasmes apliecinoši dokumenti

4.1.7.   Visi mazie uzņēmumi apmāca savus darbiniekus, tomēr tikai nedaudzi darba ņēmēji saņem dokumentāru apliecinājumu par iegūto kvalifikāciju. Īpaši šī problēma izpaužas tādās jomās kā veselība un drošība, vide un arī citas jomas, kurās kvalifikācijai ir juridiska nozīme. Komisijai un par profesionālo apmācību (PA) atbildīgajām valstu iestādēm ir jāvelta lielākas pūles, lai kvalifikācijas apliecinājuma dokumentos tiktu norādīts, tieši kādi uzdevumi uzņēmumā tiek veikti. Brīvajās profesijās tādēļ radušās īpašas problēmas ar tādas apmācības nodrošināšanu, kas atbilst patiesajām vajadzībām.

4.1.8.   Pēc EESK domām, tieši fakts, ka nav izdevies izveidot uz nodarbinātību vērstu profesionālās apmācības un kvalifikācijas sistēmu, būtiski kavē uzņēmēju un jo īpaši MVU darbinieku izaugsmi, kā arī Eiropas uzņēmumu attīstību. Tā kā šī problēma netiek atzīta un risināta, kopumā apšaubāms ir Komisijas apgalvojums, ka tās pasākumi uzņēmējdarbības iniciatīvas un prasmju veicināšanai ir bijuši sekmīgi.

4.2.   MVU piekļuves tirgum uzlabošana.

4.2.1.   Komiteja atzīst, ka Komisija ir centusies novērst nevajadzīgus šķēršļus, kas kavē piekļuvi tirgum. EESK tomēr pauž bažas, ka Eiropas valstu valdības nav īstenojušas Komisijas vislabākās ieceres. MVU piekļuvi jauniem tirgiem īpaši kavē fakts, ka Eiropā nav izstrādāta un ieviesta stabila sistēma intelektuālā īpašuma, izgudrojumu un jauninājumu aizsardzībai. Nevajadzētu aizmirst, ka, uzņēmējiem ir iespējas izmantot koncesijas vai kapitālieguldījumus, lai dibinātu MVU trešās valstīs un nodarbinātu ES iedzīvotājus. Tādiem MVU jāsaņem līdzvērtīgi atvieglojumi, un nav pieļaujams kavēt šo uzņēmumu produkcijas nokļūšanu ES tirgū vismaz uzņēmējdarbības uzsākšanas periodā.

4.2.2.   Pēc Komitejas domām, publiskais iepirkums ir vēl viens tirgus, ko varētu padarīt atvērtāku un pārskatāmāku un līdz ar to pieejamāku MVU. Publiskā iepirkuma īpatsvars Eiropas Savienības IKP ir aptuveni 16 %, un, lai arī MVU piekļuve minētajam tirgum ir nedaudz uzlabota, daži ļoti svarīgi jautājumi, kas bija jāmin arī vidusposma pārskatā, nav atrisināti.

—	MVU nozīme publiskajā iepirkumā tiek pārlieku maz novērtēta.

—

Vietējo pašvaldību un valstu valdību ierēdņi uzskata, ka MVU nav pietiekami uzticami, un tādēļ šiem uzņēmumiem bieži tiek radīti neattaisnojami šķēršļi. Jo īpaši prasība iegūt trešās personas oficiālu atzinumu par uzņēmuma spēju veikt attiecīgos uzdevumus, kas ir nosacījums dalībai konkursos, ir saistīta ar augstām izmaksām un bieži vien nevajadzīga, lielai daļai MVU liedzot iespēju iesniegt piedāvājumus publiskā pasūtījuma saņemšanai.

—	MVU, kas iesniedz piedāvājumus pasūtījuma saņemšanai un uzskata, ka pasūtījuma piešķiršana ir bijusi negodīga, izsaka neapmierinātību par to, ka šādu sūdzību izskatīšanas procedūras nav pārredzamas.

4.3.   Birokrātisku šķēršļu mazināšana.

4.3.1.   Birokrātisku noteikumu un nevajadzīgu tiesību aktu ir tik daudz, ka ir grūti izvērtēt, kas ir paveikts šo šķēršļu mazināšanai. Nevajadzīgu noteikumu, priekšrakstu un valsts noteiktu (aģentūras, publiskās iestādes un licencēšanas iestādes) politikas pasākumu lielais apjoms ir nopietns šķērslis MVU un mazajai uzņēmējdarbībai. Īpaši lielu satraukumu Komiteja pauž par to, ka vidusposma pārskatā nepietiekama uzmanība veltīta minētajai problēmai, it īpaši valdības aģentūru, publisko iestāžu un licencēšanas iestāžu radītajiem birokrātiskajiem šķēršļiem. Minēto struktūru lēmumus bieži nav iespējams oficiāli pārsūdzēt, jo tās uzskatāmas par neatkarīgām, ar valdību nesaistītām struktūrām, kas tādēļ nav pakļautas valdības kontrolei.

4.4.   Dialoga un konsultāciju stiprināšana ar MVU sektora dalībniekiem.

4.4.1.   Apspriešanās ar MVU apvienībām ir nopietna problēma, kas nav minēta vidusposma pārskatā. Eiropā notiek apspriešanās ar dažām profesionālajām apvienībām un uzņēmumu apvienībām (2), tomēr iesaistīto uzņēmumu apvienību skaits ir ļoti neliels un šķiet, ka īpaši maz pārstāvētas ir profesionālās apvienības, kas pārstāv mazākos uzņēmumus.

4.4.2.   Apspriešanās valstu valdību līmenī nebauda MVU uzticību, un tie uzskata, ka politisko lēmumu pieņēmēji ignorē MVU sūdzības. Lielākā daļa mazo uzņēmumu uzskata, ka “apspriešanās” procesā nemaz nav iecerēts mainīt sākotnējos ieteikumus vai arī paredzēts tajos veikt vien nebūtiskas izmaiņas.

4.4.3.   Mikrouzņēmumi un MVU bieži tiek raksturoti kā “pārāk atšķirīgi” vai “pārāk slikti organizēti”, un tādēļ pārlieku sarežģīti ir to viedokļus iekļaut galīgajos ieteikumos. Tā tas ir pat gadījumos, kad apspriešanās temats ir MVU un mazās uzņēmējdarbības attīstība. Pārāk bieži šādās situācijās lielo uzņēmumu viedokļi tiek uzklausīti vairāk nekā mikrouzņēmumu un MVU paustie uzskati.

4.5.   Mazo uzņēmumu definīcija.

4.5.1.   EESK ar nožēlu secina, ka vidusposma pārskatā nav minētas problēmas saistībā ar MVU definīciju, kas, mūsuprāt, ir novecojusi (3). Ražīguma uzlabošana, pateicoties mehanizācijai un darba organizācijai, ir būtiski izmainījusi uzņēmumu darbības principus.

—	Vairāk nekā 98 % Eiropas uzņēmumu šobrīd pieskaitāmi MVU kategorijai.

—	Darbu, ko kādreiz veica 50 darbinieki, šobrīd var paveikt 10 darbinieki.

—	Ja mēs vēlamies palīdzēt mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir vajadzīga patiesajam stāvoklim atbilstoša šo uzņēmumu definīcija. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ spēkā esošie tiesību akti MVU jomā ne vienmēr sasniedz vēlamos mērķus.

4.5.2.   Pašreizējās definīcijas:

Uzņēmuma kategorija	Nodarbināto skaits	Gada apgrozījums		Gada kopējā bilance
Vidējie uzņēmumi	< 250	€ 50 miljoni	vai	€ 43 miljoni
Mazie uzņēmumi	<50	€ 10 miljoni	vai	€ 10 miljoni
Mikrouzņēmumi	< 10	€ 2 miljoni	vai	€ 2 miljoni

4.6.   Mazo uzņēmumu, pašnodarbināto un brīvo profesiju statuss.

4.6.1.   EESK ar nožēlu atzīmē, ka vidusposma pārskatā nav minētas pašreizējās problēmas saistībā ar “pašnodarbinātību”. Pārāk daudzās Eiropas valstīs ir radīti mākslīgi šķēršļi tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas izkopt savas uzņēmēja dotības un izveidot mazu uzņēmumu. ES nav izstrādāta “pašnodarbinātības” tiesiskā definīcija, un tādēļ “pašnodarbinātības” statuss tiek izmantots negodīgi, turklāt tas rada neskaidrības uzņēmējiem un ierēdņiem.

4.6.2.   Šādi administratīvi pārkāpumi traucē to “oficiāli” pašnodarbināto personu darbību, kas attīstīta mazo uzņēmējdarbību, maksā nodokļus un ievēro visus attiecīgos tiesību aktus.

4.6.3.   Šajā jomā pastāvošās problēmas ir jāatzīst. “Pašnodarbinātības” definīcijai jābūt svarīgai prioritātei Komisijas darba kārtībā, tomēr līdz šim minētās problēmas esamība nav atzīta vai tikusi ignorēta.

4.7.   Mazo uzņēmumu pārstāvība.

4.7.1.   Termiņa vidusposma pārskatā nav atzīts, cik svarīgs apstāklis ir tas, kā noris apspriešanās ar MVU un kā to viedokļi ir pārstāvēti valstu un Eiropas līmenī. Valdību rīkotās konferencēs uzņēmumu apvienības pārāk bieži pārstāv cilvēki, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, un tāpēc neizprot problēmas vai nav ar tām saskārušies.

4.7.2.   Daudzās Komisijas struktūrās minētā problēma ir apzināta, taču, šķiet, ka nekas nav paveikts, lai rastu risinājumu.

4.7.3.   Apspriešanās procesam arī turpmāk jānotiek kā tiešsaistē, tā arī klātienē visās ES oficiālajās valodās, lai nodrošinātu, ka tiek uzklausīts plašāka uzņēmēju loka viedoklis.

4.8.   Piekļuve ES līdzekļiem.

4.8.1.   Projektu un dotāciju veidā pieejamo līdzekļu apjoms ir palielinājies, taču mikrouzņēmumiem un MVU ir grūtības šiem līdzekļiem piekļūt, jo:

—	procedūras ir pārāk birokrātiskas;

—	tās ir pārlieku laikietilpīgas;

—	informācijas par finansējumu meklēšanai un pieteikumu iesniegšanai paredzētā palīdzība lietotājiem nav ērti izmantojama;

—	grāmatvedības procedūras tiek regulāri mainītas, un bieži vien jāizmanto trešo pušu dārgi revīzijas pakalpojumi, kas palielina birokrātisko slogu un izmaksas.

4.8.2.   Lai mikrouzņēmumi un MVU varētu piekļūt ES līdzekļiem, jāievieš īpašas procedūras, ņemot vērā mikrouzņēmumu un MVU ierobežotos darba laika resursus.

---

(1)  COM(2007) 592 galīgā redakcija.

(2)  Piemēram, Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu apvienība (UEAPME), mazo un vidējo uzņēmumu oficiālais pārstāvis Eiropas sociālajā dialogā.

(3)  http://ec.europa.eu/enterprise/enterprise_policy/sme_definition/sme_user_guide.pdf

---