13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/100

1.1

Veicinot Eiropas tuvināšanos iedzīvotājiem, Komisija lielu nozīmi piešķir Kopienas tiesību aktu vienkāršošanai un precizēšanai, lai tos padarītu pieejamākus vienkāršajiem iedzīvotājiem, tādējādi viņiem sniedzot jaunas iespējas un izdevību izmantot viņiem piešķirtās konkrētās tiesības. Šo mērķi nevar sasniegt, kamēr daudzie noteikumi, kas vairākas reizes un bieži vien būtiski tikuši grozīti, daļēji atrodami sākotnējā dokumentā, bet daļēji — vēlākajos lēmumos par tā grozījumiem. Lai iepazītos ar spēkā esošajiem noteikumiem, ir nepieciešams izskatīt daudzus dokumentus un salīdzināt dažādus lēmumus. Vairākkārt grozīto noteikumu kodifikācija ir nepieciešama arī tādēļ, lai Kopienas tiesības padarītu skaidras un pārskatāmas.

1.2

Skatāmā priekšlikuma mērķis ir veikt Padomes 1968. gada 19. jūlija Regulas (EEK) Nr. 1017/68, ar ko konkurences noteikumus attiecina uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšzemes ūdensceļiem, kodifikāciju. Jaunā regula aizstās dažādos tajā ietvertos tiesību aktus; priekšlikums ļauj pilnībā saglabāt kodificēto tiesību aktu saturu, tos tikai apkopojot un ieviešot tādus formālus grozījumus, kas nepieciešami kodifikācijas veikšanai.

2.1

Lai gan priekšlikums pilnībā atbilst otrajā punktā paredzētajiem nosacījumiem, EESK uzskata par nepieciešamu steidzami izvērtēt, vai 5. panta 2. punkts pašreizējā redakcijā nav novecojis. Tajā paredzētais periods, kas ir “sešu mēnešu laikā no pievienošanās dienas”, norādītajām valstīm (Austrijai, Somijai, Zviedrijai, un desmit dalībvalstu grupai, kas pievienojās vēlāk) jau sen ir beidzies. Piektā panta 2. punktam būtu jēga tikai gadījumā, ja attiecīgie nolīgumi, lēmumi un savstarpēji pieņemtā prakse vēl tiktu izvērtētas vai apspriestas kādā ES iestādē, bet vispirms to vajadzētu noskaidrot.

2.2

Turklāt tādā gadījumā būtu jāizmanto burtisks Līguma 81. panta 1. punkta formulējums, jo 81. panta 1. punkts attiecināms tikai uz nolīgumiem “uzņēmumu starpā”, nevis visiem nolīgumiem, un tikai “uzņēmumu apvienību” lēmumiem, nevis visiem lēmumiem.

2.3

EESK izmanto šo izdevību, lai vēlreiz atgādinātu ES iestādēm, ka jūras transporta un iekšzemes ūdensceļu transporta apvienošana, nosaucot tos par “ūdensceļu transportu”, — kā tas ir darīts, veicot Baltās grāmatas par transportu vidusposma pārskatīšanu, Eiropas Komisijas tiesību aktu izstrādes un darba plānā 2007. gadam, Padomes prezidentvalsts Vācijas programmā, kā arī prezidentvalstu Vācijas, Portugāles un Slovēnijas daudzgadu programmā vai arī Eiropas Parlamentā notiekošajās diskusijās par Komisijas priekšlikumu par atbildību nelaimes gadījumos pasažieru pārvadājumos pa ūdensceļiem — var būt nopietnu politisku pārpratumu avots. Iekšzemes ūdensceļu un ūdens transporta līdzekļu tiesiskais regulējums pilnīgi atšķiras no tā, kas attiecas uz tuvsatiksmes un tālsatiksmes jūras transportu. Skatāmajā priekšlikumā norādīts atbilstošs tiesiskais pamats, kas līdz šim ir bijis viegli izmantojams politikā, piemēram, iekšzemes transporta politikā, ietverot dzelzceļa transportu, autoceļu transportu, iekšzemes kuģošanu, kā arī vairākveidu pārvadājumus.