13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/48

1.1

Komiteja piekrīt, ka ir svarīgi uzlabot pesticīdu lietošanas ilgtspēju, lai optimāli izmantotu to pozitīvo iedarbību un samazinātu to negatīvo ietekmi uz lauksaimniecību, vidi, patērētājiem, operatoriem un visu sabiedrību kopumā.

1.2

Komiteja principā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, jo tajā ir risināta Eiropas pilsoņu labklājībai, dzīves kvalitātes un ekosistēmas aizsardzībai un lauku attīstībai ļoti nozīmīga problēma, kā arī ar produkcijas pozitīvo attīstību saistītie jautājumi, lai tie paliktu konkurētspējīgi iekšējā un starptautiskajā tirgū arī no arvien labākas kvalitātes aspekta.

1.3

Komiteja uzskata, ka ir lietderīgi valstu līmenī izstrādāt rīcības plānus, lai noteiktu riska samazināšanas mērķus un lai uzsāktu īstu saskaņošanas politiku Eiropas līmenī.

1.3.1

Plānu saturam jāizpaužas atbilstošos pasākumos valsts, reģionālajā un vietējā mērogā, jo sevišķi ņemot vērā ilgtspējas trīs dimensijas, proti, ekonomisko ietekmi, sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi.

1.4

Komiteja uzskata, ka apmācība un informācija ir divi galvenie elementi racionālai un ilgtspējīgai lauksaimnieciskās produkcijas aizsardzības sistēmu izmantošanai, lai izvairītos no iespējamas negatīvās ietekmes uz vidi.

1.4.1

Apmācībai jābūt paplašinātai uz visām ieinteresētajām nozarēm, ieskaitot publiskas struktūras un iestādes, kā arī neprofesionālos lietotājus. Šajā sakarā ir acīm redzams, ka jāsaglabā valstu apmācības sistēmas, kuras pārvalda labi pārbaudītas struktūras.

1.5

Komiteja uzskata, ka izpratni veicinošām kampaņām jābūt objektīvām un neitrālām, tām ir jāizceļ gan ar ražošanu saistītie ieguvumi, gan riski un jo īpaši tām jābūt vērstām uz neprofesionāliem lietotājiem, proti, vietējām publiskām iestādēm un struktūrām.

1.6

Attiecībā uz piesardzības pasākumu ieviešanu īpaši paaugstināta riska jomās, kā arī attiecībā uz prasībām sakarā ar izsmidzināšanu no gaisa, Komiteja uzskata, ka būtu ieteicams dot priekšroku zināmai subsidiaritātes pakāpei.

1.7

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi paredzēt atbilstošu vietu lauksaimniecības un augu aizsardzības pētniecībai, lai līdz minimumam samazinātu risku, kas pastāv vienmēr, kad tiek izmantotas ķīmiskas vielas un ķīmisko vielu maisījumi.

1.8

Turklāt Komiteja uzskata, ka pienācīga uzmanība jāpievērš sadarbībai gan ar starptautiskajām organizācijām, kā, piemēram, FAO (Pārtikas un lauksaimniecības organizācija), ESAO un PVO (WHO).

1.9

Komiteja uzskata, ka lauksaimniecības un pārtikas tirgu globalizācija prasa Kopienas rīcību Eiropas ražošanas un veselības standartu izplatīšanā pasaules mērogā, sevišķi ar to ieviešanu Codex Alimentaris palīdzību.

2.1

Ar terminu “pesticīdi” apzīmē aktīvas vielas un produktus, kas paredzēti iedarbībai uz dzīvo organismu pamatprocesiem, tāpēc ar tiem var nonāvēt vai ierobežot kaitīgos organismus (1) Tomēr Komisijas priekšlikumā ir atsauce arī uz specifiskāku “augu aizsardzības līdzekļu” definīciju (2).

2.2

Pesticīdi tiek uzskatīti par svarīgiem, lai aizsargātu kultūraugus no insektiem, grauzējiem un dabīgām patogēnām vielām, bet tie var arī uzkrāties vidē un radīt nopietnus draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai, īpaši, ja tie piesārņo dzeramo ūdeni. Attiecībā uz cilvēku iespējamie riski saistās ar vēzi, ģenētiskām izmaiņām, kā arī pastāvīgiem kaitējumiem imūnsistēmai.

2.3

Risks cilvēka veselībai var rasties pesticīdu tiešas vai netiešas iedarbības, to nepareizas pielietošanas vai negadījumu rezultātā, jo īpaši to lietošanas laikā vai pēc lietošanas lauksaimniecībā, zaļo zonu apkopē vai citās darbībās.

2.4

Ar katru atsevišķu pesticīdu sastāvā esošo aktīvo vielu saistītie riski tiek novērtēti attiecīgo atļauju piešķiršanas procedūrās, taču ķīmisko vielu maisījumu iedarbības sekām nav pietiekama novērtējuma dalībvalstu līmenī. Tāpēc šobrīd būtu ļoti grūti novērtēt visu šobrīd lietoto vielu kopējo ietekmi uz cilvēka veselību (3).

2.5

Netieša iedarbība uz tiem, kas atrodas vai dzīvo pesticīdu pielietošanas zonā (smidzināšanas laikā notikušas aizneses veidā), vai uz patērētājiem (atlieku veidā lauksaimniecības produktos vai ūdenī) var būt vēl stiprāka uz īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Konkrētāk, nesen veiktā pētījumā (4) tika apstiprināts, ka īpaši jutīgi ir cilvēka embriji, kuru neiroloģiskā attīstība tika nelabvēlīgi ietekmēta pēc tam, kad to mātes bija pakļautas pesticīdu iedarbībai.

2.6

Ir jāņem vērā risks, kuru izraisa vidē pārmērīgi lielas un neparedzētas ķīmisku vielu izplūdes ūdenī, gaisā un augsnē ar kaitīgu ietekmi uz augiem, savvaļas floru un faunu, vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību kopumā.

2.6.1

No otras puses, nevajag aizmirst, ka modernā sabiedrība balstās uz plašu mēslojumu, biocīdu, pārtikas piedevu, insekticīdu, pesticīdu un herbicīdu klāstu, kuriem ir daudzi pozitīvi aspekti, jo tie nodrošina augstāku kvalitātes un pārtikas drošības līmeni.

2.7

Izmantojot atbildīgi, minētās vielas palīdz nodrošināt to, ka labas kvalitātes izejvielas, pārtikas produkti un augļi un dārzeņi ir nopērkami par pietiekami zemām cenām, un tos var atļauties visi patērētāji. Aizsardzības līdzekļu izmatošana ražas aizsardzībā nodrošina augstu rentabilitāti, pazemina sēnīšu un baktēriju radīto dabīgo toksīnu līmeni, samazina ražas zaudējumus un nodrošina pietiekamu un ilgtspējīgu pārtikas piedāvājumu iekšējā un pasaules tirgū.

2.7.1

Turklāt visas fungicīdas, insekticīdas un herbicīdas vielas, pirms atļaut to laišanu tirgū vai izmantošanu, ir pakļautas stingram apstiprināšanas procesam.

2.8

Komiteja piekrīt, ka ir svarīgi uzlabot pesticīdu lietošanas ilgtspēju, lai optimāli izmantotu to pozitīvo iedarbību un samazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi, patērētājiem un operatoriem. Šis mērķis palīdzētu uzlabot operatoru un lauksaimniecības uzņēmumu tēlu, kas piesardzīgi izmanto augu aizsardzības līdzekļus.

2.9

Komiteja uzskata, ka vairāk jāuzsver pozitīvie rezultāti, kādus lauksaimnieki gūst no racionālākas un pārdomātākas augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas. Turklāt jau pirms daudziem gadiem tie paši lauksaimnieki apņēmās izstrādāt racionālākas metodes, tādas kā integrētā kultūraugu apsaimniekošana un integrētā augu aizsardzība, vēloties daudz konkrētāk pielietot integrēto lauksaimniecību, un šī tendence, pēc Komitejas domām, ir jāatbalsta.

2.10

Īsts nākotnes izaicinājums ir ne vien drošas un augstas kvalitātes produkcijas — gan tradicionālās, gan bioloģiskās — piegādāšana “uzmanīgākiem” patērētājiem, bet arī apmierināt tos, kas meklē produkciju par pieņemamu cenu ar tikpat likumīgām kvalitātes garantijām.

2.11

Jautājums par pesticīdu izmantošanas vides aspektu integrāciju atbilst Kopienas Sestā rīcības plānā vides jomā (2002–2012) noteiktajām prioritātēm, kurš paredz izstrādāt un ieviest septiņas tematiskās stratēģijas.

2.12

Pastāv izteikta mijiedarbība starp jau pieņemtajās tematiskajās stratēģijās ierosinātajiem ieteikumiem, īpaši attiecībā uz gruntsūdeņu un faunas un floras dabas resursu aizsardzību, augsnes aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanu, kā arī atliekām un iepakojumiem, un izskatāmo pamatdirektīvas priekšlikumu.

2.12.1

Tematiskajā stratēģijā par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu ir paredzēti jauni vides un veselības aizsardzības pasākumi. Starp tiem atrodas direktīvas priekšlikums par pamata radīšanu pesticīdu izmantošanas lielākai ilgtspējai, kas ir arī šā atzinuma temats.

2.12.2

Komisija ir izstrādājusi arī ietekmes novērtējumu dažādiem iespējamiem scenārijiem, kas izriet no paredzēto pasākumu piemērošanas attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī uz to izmaksām: “zaudējumi (produkcijas aizsardzības līdzekļu nozarei un lauksaimniekiem, operatoru apmācības finansiālajam atbalstam, kā arī pielietošanai izmantojamo iekārtu sertificēšanai un uzturēšanai) un priekšrocības (lauksaimniekiem, kas samazinājuši pesticīdu pielietošanu un apmācības, uzturēšanas un sertificēšanas uzņēmumiem) līdzsvarojas” (5).

2.13

Kopējā neto ietekme, kas atbilst ārējo izmaksu samazinājumam, ir acīmredzami pozitīva: “Ņemot vērā Vācijā veikta daudzpusīga pētījuma rezultātus, var izdarīt secinājumu, ka pesticīdu lietošanas optimizācija, samazinot ar to saistītos nevēlamos blakus efektus, piemēram, kaitīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, dotu ES kopējo ieguvumu, kas pārsniegtu 200 milj. euro gadā”. (6)

2.14

EESK 2003. gadā (7) jau ir bijusi iespēja izteikties par labu Komisijas iniciatīvai izstrādāt tematisku stratēģiju attiecībā uz pesticīdu izmantošanu. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka ir lietderīgi šeit nepārprotami pieminēt gan kultūraugu aizsardzības aspektu, ko var panākt, izmantojot pesticīdus, gan citas metodes, t.i., bioloģiskos pesticīdus, augu ekstraktus, profilakses metodes, bioloģiskās metodes un atsevišķu augu izturību pret dažiem kaitēkļiem, kuru riskus un ieguvumus ir svarīgi izvērtēt, balstoties uz nopietniem zinātniskiem atzinumiem.

3.1

Komisijas priekšlikuma mērķis ir pasargāt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi no bīstamas nepiemērotas un pārmērīgas pesticīdu izmantošanas lauksaimniecībā un ekosistēmā, samazinot riskus un negatīvās ietekmes, “atbilstīgi vajadzībai nodrošināt kultūraugiem nepieciešamo aizsardzības līmeni”.

3.2

Tas īpaši paredz:

4.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, jo tajā ir risināta Eiropas iedzīvotāju un patērētāju labklājībai, dzīves kvalitātes aizsardzībai, lauksaimniecībai un ekosistēmai ļoti nozīmīga problēma.

4.2

Pasaules mērogā pesticīdu pārdošanas vērtība gadā tiek lēsta ap 25 miljardiem euro un pesticīdi joprojām tiek plaši izmantoti jaunattīstības valstīs, pat ja to tirgos vērojama stagnācija vai sašaurināšanās (8). No otras puses, lauksaimniecības un pārtikas tirgus globalizācija liek pievērt aizvien lielāku uzmanību Codex Alimentarius atbilstošo ražošanas un veselības standartu ievērošanai, lai izvairītos no Gresham likuma (9) ietekmes uz šiem tirgiem.

4.3

Tomēr dažādās pasaules daļās milzīgs pesticīdu daudzums tiek izšķiests vai lietots bez vajadzības, un liels cilvēku skaists cieš no saindēšanās, jo lauksaimnieki, operatori un vietējās iestādes nepazīst un nav informētas par jauniem tehnoloģiskiem pielietojumiem, un iekārtas, kuras izmanto pesticīdu pielietošanai, bieži vien ir novecojušas, vai tās netiek atbilstoši uzturētas. Turklāt bīstamas vielas, kas ES jau ir aizliegtas, joprojām izmanto jaunattīstības valstīs (10).

4.4

Komiteja uzskata, ka īpaši lietderīgi ir ieviest valstu rīcības plānus ar kvantitatīviem mērķiem un īstenošanas grafikiem, lai noteiktu piemērotus pasākumus riska samazināšanai valsts, reģionālajā un vietējā mērogā, ņemot vērā trīs ilgtspējas dimensijas, proti, ekonomisko ietekmi, sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi.

4.5

Lauksaimnieciskās produkcijas aizsardzības līdzekļu sociāli atbildīga izmantošana ir svarīga, lai sasniegtu arvien progresīvākus sociālos mērķus, rīkojoties, no vienas puses, tā, ka lauksaimnieki paši uzņemas atbildību pārtikas apritē, ražojot patērētājiem augstas kvalitātes produkciju, un, no otras puses, Lisabonas stratēģijas ietvaros nodrošinot atbilstošus lauksaimnieciskās konkurētspējas līmeņus gan iekšējā, gan pasaules tirgū.

4.6

Ilgtspējas ekonomiskā dimensija nodrošina, ka vielas tiek izmantotas tikai vajadzīgajā daudzumā, lai dažādas slimības atrastos zem bīstamības sliekšņa, tādējādi uzlabojot kultūraugu ražas apjomu un lauksaimniecības produktu pieejamību, kā arī lauksaimnieciskās pārvaldības saimnieciskumu.

4.7

Ekoloģiskajā aspektā jāizvairās no riskiem, kas izriet no pārmērīgas gadījuma rakstura ķīmisko vielu klātbūtnes ūdenī, augsnē, gaisā un pārstrādātajos lauksaimniecības un pārtikas produktos. Šīm vielām ir negatīva ietekme uz cilvēku, floru un faunu, uz vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību vispār. No otras puses, ir jāņem vērā, ka ir jānovērš augu slimību izplatīšanās un vairošanās.

4.8

Lai neradītu iekšējā tirgus konkurences kropļojumus, ieviešot valstu rīcības plānus, ir svarīgi, lai pasākumi, kas tiks pieņemti, balstītos uz visā ES kopīgām direktīvām un kritērijiem.

4.9

Izglītība, apmācība un informācija ir galvenie elementi racionālai un ilgtspējīgai lauksaimnieciskās produkcijas aizsardzības sistēmu izmantošanai, kā arī obligāts priekšnosacījums, lai nodrošinātu lauksaimniecības paraugprakses un izvairītos no iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi. Tas jo sevišķi attiecas uz integrētu visu ieinteresēto nozaru apmācību, tajā skaitā publiskajām iestādēm un struktūrām, kā arī neprofesionālajiem lietotājiem.

4.10

Dalībvalstis ir ieviesušas atšķirīgas apmācības sistēmas, kas balstās uz valstu tiesību aktu mehānismiem un noteikumiem un kuras pārvalda labi pārbaudītas struktūras. Komiteja uzskata, ka līdz ar to ir nepieciešama elastīga Kopienas mēroga atsauce, pateicoties kurai būtu iespējama integrācija ar dažādu lietotāju grupu prasībām, arī uz didaktiskiem un saturiskiem pamatiem, par kuriem Eiropas mērogā (11) būtu vienojušās ieinteresētās puses un kuri būtu apspriesti vietējā mērogā nozares dialoga un sociālo partneru attiecību ietvaros.

4.11

To pašu var teikt par informatīvajām un izpratni veicinošām kampaņām, kurām jābūt objektīvām un neitrālām attiecībā uz iespējamo kultūraugu aizsardzības paņēmienu priekšrocībām un kaitīgās ietekmes riskiem. Atsevišķās dalībvalstīs šīs kampaņas varētu finansēt ar ražas aizsardzības līdzekļu nodevas starpniecību. Šādā veidā iegūtos līdzekļus varētu izmantot lietotāju, īpaši neprofesionālo, informēšanai, izmantojot dažādus paņēmienus, bet jo sevišķi ar vienkāršu un atjaunotu tehnisko rokasgrāmatu palīdzību internetā.

4.12

Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm ir svarīgi ieviest pesticīdu izmantošanas iekārtu tehniskās pārbaudes un regulāras uzturēšanas sistēmas, pamatojoties uz kopīgiem un saskaņotiem standartiem saskaņā ar pamatprasībām.

4.13

Attiecībā uz piesardzības pasākumu ieviešanu īpaši paaugstināta riska jomās, kā, piemēram, ūdeņu aizsardzība (12), kurai jābūt saskaņā ar šīs jomas pamatdirektīvu, un nozares, ko nosaka Natura 2000, ir jāņem vērā vietējos apstākļus un dažādus kultūraugu veidus, kā, piemēram, rīsu audzēšanu.

4.13.1

EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt paraugprakšu ievērošanu, lai mazinātu riskus, līdzsvarotā un pārdomātā veidā nosakot kopīgas normas un minimālos parametrus, tomēr atstājot dalībvalstu kompetencē pasākumu izvēli un to stingru uzraudzību, neieviešot vispārēju aizliegumu, kurš, pēc Komitejas domām, ir pārmērīgi stingrs pasākums.

4.14

Attiecībā uz prasību ievērot stingrus ierobežojumus izsmidzināšanai no gaisa EESK uzskata, ka ir uzmanīgi jāizvērtē fakts, ka pastāv ģeogrāfiskas teritorijas un apstākļi, kur šo paņēmienu nevar aizvietot ar kādu citu, un ka varbūt ir lietderīgi piešķirt ļoti ierobežotas šīs darbības atļaujas tā, lai nodrošinātu maksimālu drošības un operatoru profesionālo zināšanu līmeni, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz cilvēka veselību un vidi. Dalībvalstīm un dažāda līmeņa kompetentajām varas iestādēm būtu jāveic regulārs drošības līmeņu un profesionālo zināšanu uzraudzības darbs saskaņā ar vienotām riska novērtēšanas procedūrām.

4.15

Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros (13) arvien vairāk tiek atbalstīta integrētu kultūraugu apsaimniekošanas paņēmienu izstrāde (Integrated Crop Management — ICM) (14), kur vajadzētu pakāpeniski un saskaņoti iekļaut jaunas integrētas kaitēkļu apkarošanas metodes (Integrated Pest Management — IPM). Komiteja atbalsta ICM paņēmienus, kas ir viens no pamatnosacījumiem, lai sasniegtu ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas.

4.16

No otras puses, ir ļoti grūti nodalīt dažādus kultūraugu aizsardzības paņēmienus no virknes citu lauksaimniecisko paņēmienu (seka u.c.). Ja līdz 2014. gadam dalībvalstīm ir obligāti jāizstrādā vispārējie IPM standarti, tad Komiteja uzskata, ka tam jānotiek, veicinot lietotāju plašu līdzdalību, pilnībā ņemot vērā ICM vispārējos paņēmienus, kā arī tehnikas un tehnoloģiskās izpētes progresu nozarē, kuru jāatbalsta un jānostiprina Kopienas P&A 7. pamatprogrammas darba plānos.

4.17

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi atbilstošu vietu atvēlēt lauksaimniecības un augu aizsardzības pētniecībai par jaunu, modernu tehnoloģiju nekaitīguma līmeni, kā arī par ķīmisko vielu un ķīmisko vielu maisījumu izmantošanas riska mazināšanu Septītās pamatprogrammas PTA (2007–2013) darba plānu un konkursu ietvaros.

4.18

Pašiniciatīvas atzinumā “KLP nākotne” (15) EESK ir norādījusi dažādas iespējas, lai lauksaimniecības politikā labāk integrētu vides aspektus. Tā atgādina, ka tā saucamais lauksaimniecības politikas “otrais pīlārs” paredz, ka jaunajā struktūrfondu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam un valsts un reģionālajos lauku attīstības plānos dalībvalstis veicinātu kompensāciju mehānismus lauksaimniekiem, kuriem izdodas samazināt ar ķīmisko pesticīdu izmantošanu saistītos riskus (16).

4.19

IPC paņēmienu definīcijai jābūt saskaņā ar jaunajām normām attiecībā uz kultūraugu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, bet IPM paņēmienu standartiem vajadzēs ņemt vērā dažādus dabas un klimatiskos apstākļus, kādi ir ES.

4.20

Ar lauksaimnieciskās produkcijas aizsardzības līdzekļiem jārīkojas un tie jāuzglabā tā, lai novērstu jebkādu iespējamo risku veselībai un videi. Komiteja uzskata, ka papildus jau piedāvātajam Kopienas līmenī vajadzētu noteikt minimālus uzglabāšanas standartus vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem un lauksaimniekiem (17).

4.21

Attiecībā uz saskaņotu indikatoru sistēmu datu par pesticīdu laišanu tirgū un izmantošanu vākšanai un obligātai izziņošanai Komiteja pilnībā piekrīt, ka ir jābūt pieejamiem statistikas datiem un ka tie obligāti regulāri jāvāc, pamatojoties uz Eiropas līmenī saskaņotiem riska un izmantošanas indikatoriem.

4.22

Komiteja uzsver datu saskaņotības nozīmi, kas jāpieprasa visām ieinteresētajām pusēm, un nepieciešamību izvairīties no jebkādas dublēšanas un no nevajadzīga sloga gan no birokrātiskā, gan no tehniskās sarežģītības viedokļa.

4.23

Indikatoriem vajadzētu balstīties uz riska pakāpi, nevis uz izmantoto produktu vai to atlieku apjomu, uz ietekmi uz veselību, arī ar WHO/OMS analīžu starpniecību, un attiekties arī uz slimību un patogēno parādību, kas skar produkciju, izplatības līmeņiem.

4.24

Komiteja uzskata, ka ir lietderīgi paredzēt atbilstošu vietu starptautiskās sadarbības aspektiem gan ar tādām organizācijām kā FAO  (18) (Pārtikas un lauksaimniecības organizācija) vai ESAO (19), gan ar kaimiņu reģioniem, īpaši ar Vidusjūras reģiona valstīm, Balkāniem un kaimiņvalstīm.