16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 309/133

1.1

SESAR ir tās vienotās Eiropas gaisa telpas iniciatīvas tehniskā daļa, ko uzsāka 2004. gadā nolūkā veikt reformas gaisa satiksmes kontroles organizēšanā. Tās gaitā ieviesīs jaunas komunikācijas, kontroles un datortehnoloģijas saziņai starp dienestiem uz zemes un gaisakuģi, tādējādi uzlabojot un atvieglojot gaisa satiksmes kontrolieru un pilotu darbu. Lai gan pilota kabīnes tiek aizvien vairāk automatizētas, šobrīd kontrolieri un piloti joprojām sazinās, izmantojot radio sakarus.

1.2

SESAR ir jaunas paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēma, kam būs izšķiroša nozīme, nodrošinot aizvien pieaugošās gaisa satiksmes vadību. SESAR uzlabos gaisa satiksmes drošību un ekoloģisko sniegumu un arī turpmāk nodrošinās Eiropai vadošo vietu pasaules gaisa satiksmes tirgū. Komisija attīstīs šo nozīmīgo rūpniecisko projektu sadarbībā ar Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju (Eirokontroli) un ražotājiem.

1.3

Eiropai būs efektīvākā gaisa satiksmes kontroles infrastruktūra pasaulē. Saskaņā ar aprēķiniem SESAR īstenošanas tīrā pašreizējā vērtība, kas tiktu iegūta, uzlabojot gaisa satiksmes efektivitāti, varētu būt 20 miljardi euro. Projekta tiešo un netiešo seku rezultātā varētu rasties 50 miljardu euro liels ieguldījums. Projekts radīs gandrīz 200 000 augstas kvalifikācijas darbavietu.

1.4

Gaisa satiksmes attīstības prognozes Eiropā rāda, ka periodā līdz 2025. gadam tās intensitāte ievērojami pieaugs. Šo pieaugumu nebūs iespējams nodrošināt bez gaisa satiksmes kontroles infrastruktūras pilnīgas atjaunināšanas, lai optimizētu aviācijas maršrutus un novērstu pārslogojumu. SESAR uzlabos arī gaisa satiksmes drošību, ko šobrīd apdraud novecojošas tehnoloģijas un sadrumstalota gaisa satiksmes kontrole.

1.5

Eiropas Komisija un Eirokontrole kopīgi finansēja 43 miljonu euro (50,5 miljonu ASV dolāru) vērto projektu, kas tika piešķirts 30 aviolīniju, gaisa navigācijas organizāciju un aviācijas iekārtu ražotāju konsorcijam. Līgums aptver Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes vadības izpētes programmas (SESAR, agrākais nosaukums SESAME) definēšanas fāzi. Divus gadus ilgajā definēšanas fāzē tiks izstrādāta ne tikai veidojamās gaisa satiksmes vadības (ATM) sistēmas uzbūve, bet arī ieviešanas grafiks periodam līdz 2020. gadam.

1.6

Definēšanas fāzes kopējās izmaksas, ieskaitot 43 miljonus euro vērto līgumu, būs 60 miljoni euro. Eiropas Komisija un Eirokontrole katra sedz pusi no izmaksām; Eirokontroles ieguldījums aptver finansējumu, augsti kvalificētu personālu un izpēti. EK ir aprēķinājusi, ka attīstības fāzes finansēšanai būs vajadzīgi 300 miljoni euro gadā, un šo summu nodrošinās Komisija, ražotāji un Eirokontrole. Jau tagad gaisa satiksmes vadības izpētei un izstrādei tērē 200 miljonus euro gadā, šie līdzekļi tiks novirzīti SESAR.

1.7

Definēšanas fāzi pilnībā apmaksā Komisija un Eirokontrole. Paredzēts, ka definēšanas fāzē ražotāji segs trešdaļu ar programmu saistīto izdevumu — aptuveni 100 miljonus euro gadā septiņu gadu periodā. Gan ES, gan Eirokontrole katra piešķirs 100 miljonus euro gadā.

1.8

Vēl nav skaidrs, kuri ražotāji apmaksās to izdevumu daļu, kas jāsedz ražotājiem, proti, 100 miljonus euro gadā, kā arī nav skaidrs, cik lielu summu maksās katrs ražotājs. Ražotāju ieguldījuma apjoms ir jānosaka, bet vispirms jāatrisina tādi sarežģīti jautājumi kā intelektuālā īpašuma tiesības, konkurences noteikumi u.c.

1.9

Ieskatu par to, kādu naudas summu ražotāji piešķirs SESAR, dod pašreizējie pētniecības un izstrādes izdevumi gaisa satiksmes vadības jomā. To apjoms ir 200 miljoni euro gadā, no kuriem 75 miljonus nodrošina aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji. Ievērojamu daļu šo līdzekļu, kuru izmantošana līdz šim bija sadrumstalota, un varbūt pat tos visus saņems SESAR.

1.10

Projektā iesaistījušies šādi partneri: gaisa satiksmes vadības pētniecības un izstrādes centri, Eirokontroles militārais direktorāts (EURAMID), Lielbritānijas civilās aviācijas dienests (UK CAA), ražotāji ārpus Eiropas (Boeing, Honeywell, Rockwell-Collins), arodorganizācijas (Gaisa satiksmes kontrolieru apvienību starptautiskā federācija (IFATCA), Eiropas Pilotu apvienība (ECA) un Eiropas Transporta darbinieku apvienība (ETF).

1.11

Definēšanas fāzē iesaistījušies šādi uzņēmumi:

2.1

Jebkura iniciatīva, kuras mērķis ir modernizēt gaisa satiksmes kontroli Eiropā, vērtējama kā konstruktīva.

2.2

Ar šādu iniciatīvu palīdzību varētu panākt efektīvāku maršrutēšanu, palielināt degvielas ietaupījumus un samazināt lidojumu ilgumu pasažieriem.

2.3

Izveidojot funkcionālus gaisa telpas blokus, tiktu nodrošināta optimāla gaisa telpas izmantošana, tajā pašā laikā ievērojot reģionālos nolīgumus un ņemot vērā vietējo kopienu, kas dzīvo zem funkcionālajiem gaisa blokiem esošās pilsētās, mazpilsētās un ciematos, vajadzību pēc normāliem dzīves apstākļiem un intereses.

2.4

Tā kā SESAR projekts novērsīs pārklāšanos pētniecības un attīstības darbā, tam nevajadzētu palielināt gaisa satiksmes izmantotāju kopējo ieguldījumu pētniecībā un izstrādē.

2.5

Pēc Eiropas Kopienas pievienošanās Eirokontrolei Komisija un Eirokontrole parakstīja sadarbības pamatnolīgumu par Eiropas vienotās gaisa telpas ieviešanu un pētniecību un izstrādi gaisa satiksmes vadības jomā. Šim solim vajadzētu uzlabot drošību un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darba efektivitāti.

2.6

Kopuzņēmumam jāizmanto integrēta pieeja, visus (tehniskos, darbības, regulēšanas un institucionālos) jautājumus risinot ar publisko un privāto partneru kopīgām pūlēm un tādējādi nodrošinot veiksmīgu pāreju no definēšanas fāzes uz ieviešanas fāzi un no pētniecības un attīstības uz ekspluatāciju.

2.7

Pēc definēšanas fāzes pabeigšanas būtu jāpārskata kopuzņēmuma finansējuma apjoms. Visām pusēm būs jāizvērtē jebkuru tādu papildu izmaksu ietekme, kuras jāsedz privātajam sektoram, pieprasot samaksu no lietotājiem, jo galarezultātā tās, iespējams, būtu jāsedz pasažieriem.

2.8

SESAR ieviešanas fāzei paredzētais publisko iestāžu piešķirtais budžets būtu jāpapildina ar privātā sektora iemaksām.

2.9

Ņemot vērā šajā procesā iesaistīto dalībnieku skaitu, kā arī finanšu resursus un tehniskās zināšanas, kas tam ir nepieciešamas, ir ļoti būtiski izveidot juridisku vienību, kas spētu nodrošināt SESAR projektam piešķirto līdzekļu koordinētu pārvaldību ieviešanas fāzes laikā.

2.10

Definēšanas fāzē iesaistīto uzņēmumu skaits ir ierobežots, un tie nevar pārstāvēt Eiropas aviācijas rūpniecību kopumā. Eiropas Komisijai būtu jādod iespēja iesaistīties definēšanas fāzē arī mazākiem partneriem, jo īpaši jaunajām dalībvalstīm.

2.11

SESAR būs jāīsteno pakāpeniski. Galīgais jeb ieviešanas posms būtu jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Komisijai būtu jāizvirza skaidri starpposma mērķi, lai paātrinātu projekta īstenošanu un samazinātu ieviešanas perioda ilgumu.

2.12

Tā kā SESAR uzlabos efektivitāti, būtu jāsamazina maksa par Eiropas gaisa satiksmes pakalpojumiem.