Prasība, kas celta 2006. gada 21. februārī — UPM-Kymmene pret Komisiju

(Lieta T-53/06)

(2006/C 86/80)

viesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UPM-Kymmene (Helsinki, Somija) (pārstāvji — B. Amory, E. Friedel, F. Bimont, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz Tiesu daļēji atcelt Komisijas 2005. gada 30. novembra Lēmumu C(2005) 4634 final lietā COMP/F/38.354 — Industrial bags. Prasītāja neapstrīd konstatēto faktu atbilstību materiālajiem apstākļiem, bet apgalvo, ka lēmumā ir pieļautas dažādas kļūdas faktu vērtējumā par prasītājas meitas sabiedrību Rosenlew Saint Frères Emballage un tās lomu karteļa darbībā, un tā prasa samazināt soda naudas apmēru, apgalvojot, ka tas ir nepamatots un nesamērīgs.

Pamatojot savu prasību, prasītāja apgalvo, ka, piemērojot EKL 81. panta 1. punktu, ir pieļautas faktu kļūdas. Prasītāja norāda, ka lēmums nav spēkā, jo trūkst pierādījumu par vienu un nepārtrauktu pārkāpumu, ko būtu izdarījis Rosenlew Saint Frères Emballage. Otrkārt, prasītāja norāda, ka Komisija nepareizi novērtēja pārkāpuma ilgumu. Atbilstoši prasītājas apgalvojumam Komisija nav pierādījusi, ka Rosenlew Saint Frères Emballage ir piedalījies karteļa darbībās bloka maisu nozarē un Valveplast Eiropas līmeņa sanāksmēs pēc 2004. gada 20. decembra. Turklāt prasītāja norāda, ka nav pietiekamu pierādījumu par Rosenlew Saint Frères Emballage dalību Francijas grupas sanāksmēs par vaļējiem maisiem līdz 1999. gada 31. janvārim.

Prasītāja turklāt norāda, ka ir pārkāpti tādi vispārējie principi kā samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un taisnīguma principi, kā arī pieļautas kļūdas vērtējumā, nosakot soda naudu.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārsniegusi Regulas 1/2003 23. panta 2. punktā paredzētās diskrecionārās varas robežas, nosakot tādu sākotnējo soda naudas apmēru, kas nav samērīgs ar izdarītā pārkāpuma smagumu. Šajā sakarā prasītāja apstrīd preventīvā koeficienta “2” piemērošanu un apgalvo, ka kopējā karteļa rūpniecisko maisu tirgus daļa 1996. gadā nav piemērots pamats soda naudas pamatsummas aprēķināšanai.

Otrkārt, prasītāja norāda, ka Komisija ir kļūdaini novērtējusi Rosenlew Saint Frères Emballage dalības ilgumu karteļa darbībās.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi faktu, ka prasītāja tika uzskatīta par atbildīgu tikai kā mātes sabiedrība, un, šādi rīkojoties, Komisija ir pārkāpusi taisnīguma principu.

Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā noteiktus vainu mīkstinošus apstākļus un nepareizi piedēvēja recidīvismu kā vainu pastiprinošu apstākli.

Visbeidzot, runājot par galīgo soda naudas apmēru, prasītāja, ņemot vērā karteļa ierobežoto iedarbību uz konkurenci un tā ģeogrāfisko apmēru, apstrīd to, ka Komisija ir karteli raksturojusi kā ļoti nopietnu konkurences noteikumu pārkāpumu.

Prasītāja arī apgalvo, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo administratīvās procedūras laikā tai netika dota pieeja noteiktiem būtiskiem pierādījumiem, uz kuriem balstījās Komisija, lai pierādītu Rosenlew Saint Frères Emballage izdarītā pārkāpuma ilgumu un apjomu.