Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un nosaka instrumenta mērķus un kritērijus finansējuma saņemšanai.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Komisija 2022. gada maijā nāca klajā ar plānu REPowerEU, lai novērstu ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Grozījumu Regula (ES) 2023/435 ļauj ES dalībvalstīm to atveseļošanas un noturības plānos iekļaut REPowerEU nodaļas, lai paātrinātu ES pāreju uz tīru enerģiju.

Vēl viena grozījumu regula – Regula (ES) 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (STEP) iniciatīvu, – ļauj dalībvalstīm to atveseļošanas un noturības plānos ieviest pasākumus, ar kuriem atbalsta investēšanas darbības, kas veicina STEP mērķu sasniegšanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ANM mērķis ir veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju:

uzlabojot dalībvalstu noturību, gatavību krīzēm, pielāgošanās spēju un izaugsmes potenciālu;
mazinot Covid-19 krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, jo īpaši uz sievietēm;
sekmējot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu;
atbalstot zaļo pārkārtošanos (skatīt kopsavilkumu) un palīdzot sasniegt ES 2030. gadam izvirzītos klimata mērķrādītājus un 2050. gada klimatneitralitātes mērķi;
veicinot digitālo pārkārtošanos;
palielinot ES energosistēmas noturību, drošību un ilgtspēju.

ANM finansējums ir pieejams pasākumiem, kas “nenodara būtisku kaitējumu”, t. i., nekaitē videi un nerada kārtējos izdevumus šādās sešās politikas jomās:

zaļā pārkārtošanās;
digitālā pārveide;
gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme;
sociālā un teritoriālā kohēzija;
veselība, ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība;
politika nākamajai paaudzei, piemēram, izglītības un prasmju jomā.

Dažus pagaidu atbrīvojumus var piešķirt attiecībā uz tām REPowerEU nodaļām, kurās paredzēti pasākumi, ar kuriem kliedē ES tūlītējās bažas par enerģētisko drošību, samazina iespējamo kaitējumu videi un kuri neapdraud ES klimata mērķu sasniegšanu.

ANM budžets 648 miljardu EUR (pašreizējās cenās) apmērā:

sastāv no dotācijām 357 miljardu EUR apmērā;
sastāv no aizdevumiem 291 miljarda EUR apmērā;
neaizstāj kārtējos valsts budžeta izdevumus, izņemot pamatotus gadījumus;
papildina finanšu atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citām ES programmām;
ievēro papildināmības principu* attiecībā uz ES finansējumu.

Ar grozījumiem ANM regulā nolūkā iekļaut REPowerEU dalībvalstīm ir darītas pieejamas papildu dotācijas no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un Brexit korekcijas rezerves (BAR). Tādēļ dotācijas 357 miljardu EUR apmērā tagad ir sadalītas šādās daļās: 338 miljardi EUR – sākotnējās ANM dotācijas, 17,3 miljardi EUR – ETS dotācijas un 1,6 miljardi EUR – BAR dotācijas. Turklāt dalībvalstis līdz 2023. gada augustam varēja pieprasīt aizdevuma atbalstu. No kopējiem pieejamajiem līdzekļiem 385 miljardu EUR apmērā līdz 2023. gada beigām tika piešķirts gandrīz 291 miljards EUR. Šo divu izmaiņu (vairāk pieejamu dotāciju no ETS un BAR un mazāk pieprasīto aizdevumu nekā kopējais pieejamais finansējuma apjoms) rezultātā kopējais ANM finansējums līdz 2023. gada beigām sasniedza 648 miljardus EUR. Iepriekš minētā summa 723 miljardu EUR apmērā bija ANM dotāciju (338 miljardi EUR) un ANM aizdevumu (385 miljardi EUR) maksimālā summa saskaņā ar ANM regulu.

Ar grozījumu Regulu (ES) 2024/795 izveido STEP iniciatīvu, kuras mērķis ir stiprināt ES suverenitāti un drošību, paātrināt tās zaļo un digitālo pārkārtošanos, kāpināt tās konkurētspēju un samazināt tās stratēģiskās atkarības trīs stratēģiski svarīgās nozarēs: digitālās tehnoloģijas un dziļo tehnoloģiju inovācija, tīrās un resursefektīvās tehnoloģijas un biotehnoloģijas. Grozījumu regula ļauj izmantot resursus no esošajām ES programmām, piemēram, ANM, neveidojot jaunus fondus. Jaunie noteikumi ļauj dalībvalstīm to atveseļošanas un noturības plānā kā aplēstās izmaksas iekļaut naudas iemaksas summu dalībvalsts nodalījuma vajadzībām. Tas attiecas tikai uz pasākumiem, kas atbalsta investēšanas darbības, kas veicina STEP mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar InvestEU (skatīt kopsavilkumu) dalībvalstis var izvēlēties piešķirt līdz pat 10 % no to valsts piešķīruma ar STEP saistītiem instrumentiem.

Lai izmantotu šā mehānisma sniegto atbalstu, dalībvalstis ir sagatavojušas un iesniegušas valsts atveseļošanas un noturības plānus, kuros izklāstītas reformas un ieguldījumus, ko tās īstenos no laikposmā no pandēmijas sākuma 2020. gada februārī līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī skaidri starpposma rādītāji un mērķrādītāji. Dalībvalstis var saņemt finansējumu līdz iepriekš noteiktai maksimālajai summai. Plāni bija jāveido tā, lai vismaz 37 % budžeta būtu paredzēti klimata pasākumiem un 20 % – digitālajiem pasākumiem. Plāniem bija arī jābūt saderīgiem ar:

Dalībvalstis var arī pārskatīt savus plānus, pamatojoties uz pieejamo juridisko pamatojumu, kas izklāstīts ANM regulā, ieskaitot to spēju pierādīt, ka objektīvu apstākļu dēļ konkrētu starpposma rādītāju un mērķrādītāju īstenošana nav iespējama.

ANM ir balstīts uz sniegumu. Tas nozīmē, ka Komisija izmaksā līdzekļus katrai dalībvalstij tikai tad, kad tā ir sasniegusi noteiktos starpposma rādītājus un mērķrādītājus ceļā uz tās plānā minēto reformu un ieguldījumu īstenošanu. Kad ir sasniegti starpposma rādītāji un mērķrādītāji, valstu valdības pieprasa maksājumus (līdz divām reizēm gadā).

Komisija:

novērtē dalībvalstu plānu atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu;
ja tā iesniedz priekšlikumu Padomei apstiprināt valsts plānu, tā nosaka starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas dalībvalstij jāsasniedz tās reformās un ieguldījumu projektos, kā arī ANM finanšu ieguldījumu;
ir tiesīga noraidīt vai pieņemt plānu grozījumus;
nekavējoties nosūta valstu plānus Eiropas Parlamentam un Padomei;
uzrauga mehānisma īstenošanu un novērtē sasniegumus;
novērtē dalībvalstu maksājumu pieprasījumus, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti starpposma rādītāji un mērķrādītāji, un – ja tie ir sasniegti – sadala attiecīgos līdzekļus dalībvalstīm vai – ja tie nav sasniegti – var nolemt (daļēji) apturēt maksājumu līdz brīdim, kad dalībvalsts sasniedz attiecīgo starpposma rādītāju vai mērķrādītāju;
izveido atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu;
iesniedz gada pārskatus Parlamentam un Padomei.

Dalībvalstīm:

jānovērš, jāatklāj un jāizbeidz krāpšana, korupcija un interešu konflikti saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu;
divreiz gadā Eiropas pusgada kontekstā jāziņo par panākumiem to plānu īstenošanā.

Reizi divos mēnešos attiecīgā Parlamenta komiteja var aicināt Komisiju apspriest panākumus mehānisma īstenošanā.

Komisija Parlamentam un Padomei ir iesniegusi šādus ziņojumus:

pārskata ziņojums – līdz 2022. gada 31. jūlijam;
ziņojums par ANM vispārējo īstenošanu – līdz 2024. gada 20. februārim (tas tika iesniegts arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai).

Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats

Komisija 2021. gada decembrī atklāja atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu, kas ir publiska tiešsaistes platforma, kuras mērķis ir parādīt progresu, kas panākts, īstenojot ANM kopumā, kā arī individuālos valsts atveseļošanas un noturības plānus.

Deleģētie akti

Ar Deleģēto Regulu (ES) 2021/2105 papildina Regulu (ES) 2021/241, nosakot metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem. Šo metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, tostarp attiecībā uz bērniem un jauniešiem un uz dzimumu līdztiesību, saistībā ar mehānismu balsta uz lēstajiem izdevumiem, kas paredzēti apstiprinātajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ar Deleģēto regulu (ES) 2021/2106 papildina Regulu (ES) 2021/241, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Regulu (ES) 2021/241 piemēro kopš 2021. gada 19. februāra.
Grozījumu Regulu (ES) 2023/435 piemēro kopš 2023. gada 1. marta.
Grozījumu Regulu (ES) 2024/795 piemēro kopš 2024. gada 1. marta.

KONTEKSTS

ANM ir ES Eiropas Atveseļošanas instrumenta stimulu paketes centrālais elements. Tas ļauj Komisijai piesaistīt finansējumu, lai palīdzētu novērst Covid-19 pandēmijas izraisīto tiešo ekonomisko un sociālo kaitējumu.
Tas ir cieši saskaņots ar Komisijas prioritātēm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Plašāka informācija:

Atveseļošanas un noturības mehānisms (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Papildināmības princips. Viens no ES strukturālo un investīciju fondu pamatprincipiem. Saskaņā ar šo principu ES strukturālo un investīciju fondu ieguldījums nedrīkst aizstāt dalībvalsts valsts vai līdzvērtīgus strukturālus izdevumus attiecīgajos reģionos.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.).

Regulas (ES) 2021/241 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30.–89. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2105 (2021. gada 28. septembris), ar kuru, nosakot metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 429, 1.12.2021., 79.–82. lpp.).

Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23.–27. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020., 1.–10. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas zaļais kurss (COM(2019) 640 final, 11.12.2019.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1.–222. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1.–77. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32.–46. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 30.04.2024

Top