Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Jau no paša sākuma Eiropas Savienības (ES) galvenais mērķis ir bijis ar tās kohēzijas politikas palīdzību samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības tās ļoti dažādajos reģionos. Ar Lisabonas līgumu tika pievienota trešā dimensija: teritoriālā kohēzija.

Tās ietvaros ES fondu līdzekļus izmanto nolūkā palīdzēt visām ES dalībvalstīm un reģioniem to ekonomiskajā un sociālajā attīstībā un risināt konkrētas problēmas tādos reģionos kā:

• reģioni, kuros ir smagi un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi (piemēram, reģioni ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, salas, pārrobežu vai kalnu reģioni);
• teritorijas, kuras skārusi zaļā un digitālā pārkārtošanās;
• lauku teritorijas.

Kohēzijas mērķiem paredzētais finansējums parasti tiek pārvaldīts sadarbībā starp Eiropas Komisiju un valstu vai reģionu iestādēm. Tas ir vērsts uz ES prioritātēm un ir pieejams galvenokārt no:

• Eiropas Reģionālās attīstības fonda;
• Eiropas Sociālā fonda;
• Kohēzijas fonda;
• Taisnīgas pārkārtošanās fonda.

Citi ES fondi, kas ar ieguldījumu palīdzību atbalsta kohēziju, ir šādi:

• Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds;
• Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai;
• Eiropas Investīciju banka.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 174.–178. pantā ir noteikts ES kohēzijas politikas juridiskais pamats.

SKATĪT ARĪ:

• Eiropas Reģionu komiteja
• Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)
• Eiropas Investīciju banka (EIB)
• Eiropas Sociālais fonds (ESF)
• Dalībvalstis
• Strukturālie un investīciju fondi
• Subsidiaritāte
• Eiropas komunikāciju tīkli (TEN)
• Kopīgi noteikumi par ES fondiem (2021.–2027. gads) (kopsavilkums)
• Eiropas Parlamenta faktu lapa par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (Eiropas Parlaments)
• ES reģionu un pilsētu attīstība (Eiropas Komisija)
• Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija (Eiropas Reģionu komiteja)