Šajā regulā ir paredzēti vispārēji pārtikas aprites tiesību akti, un ar to pastiprina noteikumus attiecībā uz pārtikas un barības nekaitīgumu ES teritorijā.
Ar to arī izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), kas sniedz atbalstu pārtikas un barības zinātniskajā testēšanā un novērtēšanā.
Regula neattiecas uz produktu ražošanu savam patēriņam vai manipulācijām ar pārtiku mājās savam patēriņam.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Tirdzniecībā nedrīkst nonākt tāda pārtika, kas ir bīstama veselībai vai nav derīga lietošanai uzturā. Jāņem vērā tālāk norādītie faktori:
- parastie apstākļi, kādos patērētājs lieto pārtiku;
- informācija, ko sniedz patērētājam;
- īstermiņa un ilgtermiņa ietekme uz veselību;
- kumulatīvi toksiskā iedarbība;
- konkrētas kategorijas patērētāju veselības jutīgums, ja pārtika ir paredzēta minētajās kategorijas patērētājiem.
Ja kāds pārtikas vai barības produkts, kurš nav nekaitīgs, ir daļa no pārtikas vai barības partijas, tad pieņem, ka visa šī partija nav nekaitīga.
Pārtikas aprites tiesību aktus piemēro visos pārtikas aprites ķēdes posmos, sākot ar ražošanu, pārstrādi, pārvadāšanu un izplatīšanu un beidzot ar piegādi. Pārtikas uzņēmumiem ir jo īpaši:
- jānodrošina pārtikas, barības un produktīvo dzīvnieku izsekojamība visos ražošanas un izplatīšanas posmos;
- nekavējoties jāizņem pārtika vai barība no tirgus vai jāsaņem atpakaļ jau piegādātie produkti, ja tie tiek uzskatīti par kaitīgiem veselībai;
- jāinformē kompetentās iestādes un nepieciešamības gadījumā arī patērētāji.
EFSA sniedz zinātniskas konsultācijas un zinātnisku un tehnisku atbalstu Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm visos jautājumos saistībā pārtikas nekaitīgumu. Tā atbild arī par riska novērtējumu saskaņošanu, potenciālo risku identificēšanu un konsultāciju sniegšanu krīzes vadības procedūrās.
Ja risks tiek konstatēts riska analīzes rezultātā, ES valstis un Komisija var pieņemt pagaidu piesardzības pasākumus, kas palīdz nodrošināt augsta līmeņa veselības aizsardzību.
Ātrajā reaģēšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (Rapid Alert System for Food and Feed – RASFF), kurā iesaistās ES dalībvalstis, Komisija un EFSA, nodrošina informācijas apmaiņu attiecībā uz:
- pasākumiem, ko pieņem, lai ierobežotu pārtikas vai barības apriti vai tās izņemšanu no tirgus;
- darbībām, kas veiktas, lai novērstu, ierobežotu vai noteiktu īpašus nosacījumus pārtikas vai barības laišanai tirgū vai iespējamai izmantošanai;
- visiem gadījumiem, kad noraida ievestas pārtikas vai barības partiju.
Šī informācija attiecīgā gadījumā ir jādara pieejama plašai sabiedrībai.
Ja pārtika vai barība rada tādu nopietnu risku veselībai vai videi, ko nav iespējams ierobežot, Komisijas ārkārtas aizsargpasākumi var ietvert attiecīgā produkta tirdzniecības vai ievešanas apturēšanu. Ja Komisija nerīkojas, ES valstis var veikt līdzīgus pasākumus.
Komisijai kopā ar EFSA un ES dalībvalstīm jāizstrādā vispārējs krīzes vadības plāns, ko attiecina uz situācijām, kad ierastie ārkārtas aizsardzības pasākumi ir nepietiekami. Kad tiek konstatēta šāda situācija, Komisijai nekavējoties ir jāizveido krīzes centrs, kura uzdevums ir identificēt iespējas, kā aizsargāt cilvēku veselību.
ES mērķis ir aizsargāt patērētājus arī no krāpnieciskas vai maldinošas prakses pārtikas tirdzniecības jomā, piemēram, no pārtikas produktu viltošanas (piemēram, zirga gaļas lietošanu liellopu gaļas produktos), un nodrošināt pamatu, lai patērētāji varētu izdarīt uz informāciju balstītu izvēli attiecībā uz pārtikas produktiem.

Ar Regulu (ES) 2019/1381 par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē galvenokārt groza Regulu (EK) Nr. 178/2002. Tālāk ir norādīti tās mērķi.

Nodrošināt efektīvāku pārredzamību: sabiedrība varēs automātiski piekļūt visiem pētījumiem un informācijai, kas iesniegta, lai pamatotu jebkuru EFSA adresētu pieprasījumu, piemēram, visiem pētījumiem saistībā ar pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja pieprasījumu piešķirt atļauju riska novērtēšanas procesa sākumā. Pienācīgi pamatota konfidenciāla informācija netiks izpausta. Par šiem iesniegtajiem pētījumiem jāparedz apspriešanās ar ieinteresētajām personām un sabiedrību. Saņemot atsauksmes, pirms zinātnisko konsultāciju sniegšanas EFSA varēs piekļūt īpaši plašai pierādījumu bāzei.
Sekmēt iesniegto zinātnisko pētījumu neatkarību un ilgtspēju: EFSA tiks paziņots par visiem pētījumiem, kad tie tiks pasūtīti, ņemot vērā turpmāko pieteikumu iesniegšanas procedūru pirms iesniegšanas. Tādējādi tiks nodrošināts, ka uzņēmumi, kuri iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai, iesniedz visu būtisko informāciju un nekavē nelabvēlīgus pētījumus. Pirms dokumentācijas iesniegšanas EFSA arī sniegs vispārīgas konsultācijas pieteikumu iesniedzējiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ārkārtas apstākļos, ja pastāv nopietnas pretrunas vai pretrunīgi rezultāti, verifikācijas nolūkā Komisija var lūgt EFSA veikt papildu pētījumus. Komisija arī veiks faktu vākšanas misijas, lai novērtētu, vai laboratorijas piemēro attiecīgos standartus to testu un pētījumu veikšanai, kuri iesniegti EFSA. Faktu vākšanas misiju rezultāti tiek sniegti pārskata ziņojumā.
Pārvaldības un zinātniskās sadarbības uzlabošana: ES dalībvalstis, pilsoniskā sabiedrība un Eiropas Parlaments iesaistīsies EFSA pārvaldībā, iekļaujot pienācīgu skaitu pārstāvju tās valdē. ES dalībvalstis arī veicinās EFSA spēju attīstīties zinātniskajā jomā, piemēram, kopīgi izstrādājot projektus un apmainoties ar paraugpraksi, un īstenos veicināšanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka EFSA darbā pieņem labākos neatkarīgos ekspertus.
Visaptverošas riska paziņošanas nodrošināšana: vispārīgs riska paziņošanas plāns tiks pieņemts ar īstenošanas aktu, lai visā riska analīzes procesā nodrošinātu visaptverošu riska paziņošanas sistēmu, kā arī atklātu dialogu starp visām ieinteresētajām personām.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Regula (EK) Nr. 178/2002 ir spēkā no 2002. gada 21. februāra.

Regulas (ES) 2019/1381 jaunie noteikumi stājas spēkā no 2021. gada 27. marta.

KONTEKSTS

Ar Regulu (ES) 2019/1381 groza arī vēl šādus citu astoņu nozaru tiesību aktus (t. i., konkrētu saistīto nozaru tiesību aktus), ciktāl tie attiecas uz pārredzamības aspektiem:

Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē;
Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību;
Regula (EK) Nr. 1831/2003 par lopbarībā lietotām piedevām;
Regula (EK) Nr. 2065/2003 par kūpināšanas aromatizētājiem;
Regula (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku;
Regula (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem;
Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū; un
Regula (ES) 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem.

Plašāka informācija:

Pārskats par pārtikas nekaitīgumu (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1.–24. lpp.)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1381 (2019. gada 20. jūnijs) par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 1829/2003, (EK) Nr. 1831/2003, (EK) Nr. 2065/2003, (EK) Nr. 1935/2004, (EK) Nr. 1331/2008, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) 2015/2283 un Direktīvu 2001/18/EK (OV L 231, 6.9.2019., 1.–28. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1.–175. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (OV L 327, 11.12.2015., 1.–22. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1.–50. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (OV L 354, 31.12.2008., 1.–6. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4.–17. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29.–43. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1.–23. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 01.07.2022

Top