(1)

Iestāde 2017. gada 3. maijā sāka oficiālu izmeklēšanu saistībā ar iespējamu valsts atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam Landsvirkjun, izsniedzot valsts garantijas attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem (“procedūras sākšanas lēmums”) (2).

(2)

Uzņēmums Landsvirkjun2017. gada 15. septembra vēstulē (3) iesniedza savas piezīmes (4). Savukārt Iestāde iesniedza šīs piezīmes Islandei (5). Iestāde nesaņēma piezīmes no citām ieinteresētajām personām.

(3)

Islandes iestādes iesniedza savas piezīmes 2017. gada 25. septembra vēstulē (6).

(4)

Iestāde 2018. gada 23. martā tikās ar uzņēmuma Landsvirkjun un Islandes iestāžu pārstāvjiem. Pēc sanāksmes un Iestādes jautājumu saņemšanas 2018. gada 27. martā (7) uzņēmums Landsvirkjun2018. gada 11. aprīlī iesniedza papildu informāciju (8). Islandes iestādes 2018. gada 12. aprīlī informēja Iestādi, ka tās piekrīt uzņēmuma Landsvirkjun argumentiem, un neuzskatīja, ka jāiesniedz papildu apsvērumi (9).

(5)

Iestāde 2018. gada 6. jūnijā apsprieda šo jautājumu sīkāk sanāksmē ar Islandes iestādēm un uzņēmumu Landsvirkjun. Uzņēmums Landsvirkjun2018. gada 7. jūnijā nosūtīja Iestādei papildu informāciju (10). Pēc sanāksmes un papildu informācijas saņemšanas no uzņēmuma Landsvirkjun Iestāde lūdza Islandes iestādēm sniegt papildu precizējumus (11). Islandes iestādes 2018. gada 29. jūnija vēstulē nosūtīja prasīto informāciju (12).

(6)

Landsvirkjun ir publiskās partnerības uzņēmums, kuru reglamentē Tiesību akts par Landsvirkjun (13). No 2007. gada 1. janvāra visas Landsvirkjun īpašumtiesības pārņēma Valsts kase. Uzņēmums Landsvirkjun pieder valstij – tieši ar Valsts kases starpniecību (99,9 %) un netieši ar Eignarhlutir ehf. starpniecību (0,1 %), kas ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura pilnībā pieder Valsts kasei.

(7)

Saskaņā ar Islandes iestāžu teikto (14) attiecībā uz uzņēmuma parāda portfeli Landsvirkjun ir pakļauts ārvalstu valūtas maiņas (“FX”) un procentu likmju riskam. Lai kontrolētu un pārvaldītu šos riskus, Landsvirkjun izmanto dažādus atvasināto instrumentu līgumus.

(8)

Kā paskaidrots procedūras sākšanas lēmumā, Iestāde izskatīja šādus Landsvirkjun noslēgtos atvasināto instrumentu līgumus – FX mijmaiņas līgumus, FX iespējas līgumus un procentu likmju mijmaiņas līgumus (15). Procedūras sākšanas lēmumā Iestāde sniedza šo atvasināto instrumentu līgumu aprakstus, pamatojoties uz Islandes iestāžu skaidrojumiem (16).

(9)

Ar 2006. gada 26. septembra vēstuli (17) Iestāde sāka 3. protokola II daļas 17. panta 2. punktā paredzēto procedūru esošo atbalsta pasākumu jomā attiecībā uz atsevišķiem pasākumiem par labu Islandes elektrouzņēmumiem, tostarp neierobežotām valsts garantijām uzņēmumam Landsvirkjun. Minētajā vēstulē Iestāde informēja Islandes iestādes par savu sākotnējo viedokli, ka šie pasākumi ietver esošu valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar EEZ līguma darbību.

(10)

Iestāde Lēmumā Nr. 302/09/COL (18) secināja, ka neierobežotā valsts garantija uzņēmumam Landsvirkjun ir esošs valsts atbalsts. Minētajā lēmumā Iestāde ierosināja Islandes iestādēm veikt likumdošanas, administratīvos un citus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkādu nesaderīgu atbalstu, kura pamatā ir neierobežotas valsts garantijas izsniegšana uzņēmumam Landsvirkjun.

(11)

Islandes iestādes 2009. gada 8. augusta vēstulē (19) piekrita ierosinātajiem pasākumiem un pašas apņēmās informēt Iestādi par pasākumiem, ko tās veiks Lēmuma Nr. 302/09/COL īstenošanai. Pēc papildu informācijas apmaiņas ar Islandes iestādēm Iestāde Lēmumā Nr. 159/13/COL (20) Islandes piekrišanu atbilstīgo pasākumu veikšanai attiecībā uz esošo atbalsta shēmu un izbeidza lietu.

(12)

Procedūras sākšanas lēmumā Iestāde izklāstīja savu sākotnējo viedokli par to, ka pastāv ar konkrētām garantijām saistīts atbalsts un ka šīs garantijas, iespējams, nesader ar EEZ līguma darbību.

(13)

Saskaņā ar Iestādes sākotnējo viedokli konkrētās valsts garantijas bija izsniegtas uzņēmumam Landsvirkjun attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem vismaz kopš 2013. gada. Procedūras sākšanas lēmumā Iestāde paskaidroja, ka vairāki aspekti, kas nepieciešami valsts atbalsta novērtējumam saistībā ar garantijām uzņēmumam Landsvirkjun attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, joprojām ir neskaidri (21).

(14)

Iestāde nevarēja izslēgt to, ka pastāv ar garantijām saistīts valsts atbalsts. Attiecībā uz ekonomiskajām priekšrocībām Iestāde sākotnēji uzskatīja, ka konkrētās garantijas neatbilst 3.2. punkta b), c) un d) apakšpunkta nosacījumiem valsts atbalsta pamatnostādnēs par valsts garantijām (“garantiju pamatnostādnes”) (22) un ir priekšrocība valsts atbalsta noteikumu izpratnē. Iestāde izteica šaubas par to, vai garantijas var atzīt par saderīgām ar EEZ līguma darbību.

(15)

Islande un uzņēmums Landsvirkjun ir iesnieguši piezīmes gan par Landsvirkjun noslēgtajiem atvasināto instrumentu līgumiem, gan valsts garantijām. Piezīmju daļas, kas ir būtiskas šim lēmumam, apkopotas 4. un 5. iedaļā.

(16)

Atsaucoties uz procedūras sākšanas lēmuma 20. punktu (23), Islande apgalvo, ka, pretēji tam, kas tika norādīts Iestādes 2016. gada 27. jūnija atgādinājuma vēstulē, uzņēmums Landsvirkjun spēja noslēgt riska ierobežošanas atvasināto instrumentu līgumus bez valsts garantijām. Atgādinājuma vēstulē paustais pretējais apgalvojums ir kļūda, ko tobrīd Islande nekonstatēja. Turklāt attiecīgais tiesiskais regulējums neuzliek uzņēmumam Landsvirkjun par pienākumu iegūt valsts garantiju, lai noslēgtu atvasinātā instrumenta līgumu. Uzņēmums Landsvirkjun katru gadu var pieteikties garantijai, kas attiecas uz riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, līdz konkrētai kumulatīvai nominālvērtībai.

(17)

Atsaucoties uz procedūras sākšanas lēmuma 20., 24., 33. un 39. punktu (24), Islande skaidro, ka garantijas drīzāk izsniedza finanšu un ekonomikas lietu ministrs, nevis Valsts parāda pārvalde (“Government Debt Management – GDM”), kas ir Centrālās bankas struktūrvienība Valsts kases un tirgus operāciju nodaļā. GDM ir uzticēti konkrēti, ar valsts garantijām saistīti uzdevumi, taču tas nenozīmē, ka GDM ir uzticēts šīs garantijas izsniegt (25).

(18)

Islande neapstrīd nedz to, ka konkrētās valsts garantijas ir attiecināmas uz valsti, nedz arī to, ka selektīvas priekšrocības konstatēšanas gadījumā tās ir spējīgas izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm.

(19)

Tomēr Islande apstrīd Iestādes sākotnējo konstatējumu (26), ka konkrētās garantijas varētu radīt uzņēmumam Landsvirkjun priekšrocības.

(20)

Saskaņā ar Islandes teikto attiecīgās garantijas ir inkaso garantijas, kurām saistībā ar uzņēmumu Landsvirkjun nav konkrētas vērtības. Pastāv tikai teorētiska iespēja iekasēt maksājumus no valsts. Islande apgalvo, ka uzņēmums Landsvirkjun slēdz atvasināto instrumentu līgumus tikai riska ierobežošanas nolūkos, t. i., lai samazinātu Landsvirkjun finanšu risku, ko rada pamatā esošie finanšu darījumi. To kā īpašnieks pieprasa valsts, kā arī direktoru padomes noteiktā Landsvirkjun riska pārvaldības politika. Islande arī apgalvo, ka Landsvirkjun slēdz atvasināto instrumentu līgumus bez valsts garantijas atbilstīgi noteikumiem, kas ir identiski garantēto līgumu noteikumiem.

(21)

Atsaucoties uz procedūras sākšanas lēmuma 65. punktu (27), Islande apgalvo, ka konkrētās garantijas ietilpa tā tiesiskā regulējuma darbības jomā, uz kuru attiecās Iestādes lēmums Nr. 302/09/COL, gan pirms, gan pēc grozījumiem, kas izdarīti pēc minētā lēmuma pieņemšanas. Islande atsaucas uz korespondenci starp Iestādi un Islandes iestādēm, kura apliecina minēto skaidrojumu.

(22)

Tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru uzņēmumam Landsvirkjun tiek izsniegtas valsts garantijas, pamatojas uz Tiesību aktu par valsts garantijām (29) un Tiesību aktu par Landsvirkjun. Uzņēmums Landsvirkjun jau tika izveidots kā partnerība saskaņā ar iepriekš piemērojamo Tiesību aktu par Landsvirkjun (30).

(23)

Saskaņā ar Valsts garantiju tiesību akta 1. pantu valsts nekad neizsniedz garantiju bez tiesiska pamata (31). Uzņēmuma Landsvirkjun gadījumā valsts garantiju juridiskais pamats ir Tiesību akts par Landsvirkjun. Saskaņā ar Tiesību aktu par Landsvirkjun pirms un pēc esošā atbalsta procedūras īpašnieku garantija ir inkaso garantija. Turklāt garantijas drīzāk izsniedz finanšu un ekonomikas lietu ministrs, nevis GDM.

(24)

Inkaso garantija atšķiras no parasti piemērojamajiem saistību noteikumiem, kas attiecas uz partnerības uzņēmumu īpašniekiem. Saskaņā ar Tiesību aktu Nr. 50/2007 par partnerības uzņēmumiem īpašnieki ir atbildīgi par partnerības uzņēmuma saistībām, pamatojoties uz tiešu, neierobežotu un beznosacījumu garantiju, un tādējādi par visām uzņēmuma saistībām bez ierobežojumiem.

(25)

Saskaņā ar inkaso garantiju kreditoram pirms tiesvedības sākšanas pret valsti jāizmanto visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret Landsvirkjun. Praksē tas nozīmē, ka kreditoram jāpierāda tas, ka parādnieks ir maksātnespējīgs saskaņā ar Islandes tiesību aktu vispārīgajiem principiem. Tādējādi kreditoram būtu nepieciešama nesekmīga apķīlāšana vai pirms vēršanās pie garantijas devēja oficiāli jāsāk Bankrota tiesību aktā izklāstītās procedūras (vai jāiesaistās tajās kopā ar citiem) (32). Sakarā ar ļoti apgrūtinošu un ilgstošu procedūru un prasību, ka pirms vēršanās pie garantijas devēja attiecībā uz uzņēmumu tiek izmantoti visi līdzekļi, inkaso garantijai kreditoru skatījumā ir daudz mazāka vērtība. Landsvirkjun atsaucas arī uz Iestādes iepriekšējo praksi šajā jomā (33).

(26)

Runājot par konkrētiem atvasināto instrumentu līgumiem, ko sedza valsts garantija, jānorāda, ka šie atvasināto instrumentu līgumi attiecās uz pamatā esošajām finansiālajām saistībām (aizdevumiem vai obligācijām), kas stājās spēkā pirms atbilstīgā pasākuma īstenošanas esošā atbalsta procedūras ietvaros (34).

(27)

Uzņēmums Landsvirkjun norāda, ka tas strukturē savu finansējumu pilnīgā saskaņā ar standarta praksi, kas pastāv visās ESAO valstīs attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, un ka atvasināto instrumentu līgumi veido neatņemamu riska pārvaldības daļu. Landsvirkjun ar darījumu partneriem slēdz ISDA jumta līgumus (35), kuros izklāstīti standarta noteikumi, kas piemērojami visiem starp šīm pusēm noslēgtajiem atvasināto finanšu instrumentu darījumiem (36).

(28)

Landsvirkjun ir USD un citās valūtās izteiktas finansiālās saistības gan ar mainīgām, gan nemainīgām procentu likmēm (37). Tādēļ uzņēmums Landsvirkjun ir pakļauts FX un procentu likmju riskam. Landsvirkjun ierobežo šos riskus, izmantojot atvasināto instrumentu līgumus, lai konvertētu finanšu saistības, kas izteiktas citās valūtās, nevis USD (savā funkcionālajā valūtā kopš 2008. gada), uz USD un finanšu saistības ar mainīgām procentu likmēm uz nemainīgām procentu likmēm.

(29)

Landsvirkjun izmanto atvasināto instrumentu līgumus tikai riska ierobežošanas nolūkos (38). Landsvirkjun neslēdz atvasināto instrumentu līgumus spekulatīvu vai arbitrāžas nolūku dēļ (39). To, ka atvasināto instrumentu līgumus izmanto tikai riska ierobežošanai, ir noteicis arī Landsvirkjun īpašnieks – valsts. Lai apstiprinātu šos apgalvojumus, uzņēmums Landsvirkjun iesniedza iekšējus dokumentus un vēstules no sava īpašnieka (40).

(30)

Uzņēmums Landsvirkjun arī skaidro, ka tā politika ir neizmantot nekādas – ne privātas, ne valsts – garantijas darījumiem. Ņemot vērā valsts garantiju sistēmā veiktos grozījumus, Landsvirkjun sāka apspriest garantēto atvasināto instrumentu līgumu atjaunošanu, pēdējo valsts garantiju atceļot 2017. gada jūlijā (41). Landsvirkjun spēj un tiešām arī slēdz atvasināto instrumentu līgumus bez valsts garantijām. Uzņēmums Landsvirkjun ir arī sniedzis pierādījumus par to, ka valsts garantiju atcelšana nebija par pamatu atvasināto instrumentu līgumu ekonomisko noteikumu grozījumiem (42).

(31)

Uzņēmums Landsvirkjun uzskata, ka, izsniedzot valsts garantijas attiecībā uz konkrētajiem atvasināto instrumentu līgumiem, netika piešķirtas nekādas priekšrocības.

(32)

Pēc būtības riska ierobežošanas atvasinātais instruments samazinās riskantumu, kam vajadzētu samazināt prēmiju, kura samaksāta par garantiju, kas saistīta ar pamatā esošo darījumu. Landsvirkjun atgādina, ka neizpildīto atvasināto instrumentu līgumu grozīšana, lai atceltu valsts garantiju, uzņēmumam nav radījusi nekādas papildu izmaksas. Nosacījumi un prasības attiecībā uz Landsvirkjun finansējumu ar valsts garantiju vai bez tās nav mainījušies (43).

(33)

Uzņēmums Landsvirkjun ir iesniedzis divus ziņojumus par valsts garantiju ietekmi uz atvasināto instrumentu līgumiem (44). Saskaņā ar šiem ziņojumiem valsts garantiju ekonomiskās priekšrocības attiecībā uz atvasināto instrumentu portfeli vispār nepastāvēja.

(34)

Uzņēmums Landsvirkjun arī skaidro, ka laikposmā no 2010. gada līdz 2017. gadam tā skaidrās naudas apmērs sasniedza 142–287 miljonus USD. Šis lielais skaidrās naudas apmērs tika turēts likviditātes riska vajadzībām, t. i., kā rezerve neparedzētam riskam. Lielā likviditāte rada alternatīvās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar prēmijām, kuras pašlaik tiek maksātas valstij. Uzņēmums varētu turēt nevis skaidru naudu, bet gan atpirkt obligācijas no tirgus un/vai iepriekš apmaksātus / amortizētus aizdevumus no to aizdevējiem. Tas ne tikai ietaupītu procentus, bet arī [0,1–2] % garantijas maksu, ko Landsvirkjun pašlaik maksā par garantētajām obligācijām un aizdevumiem.

(35)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja šajā līgumā nav noteikts citādi, jebkurš atbalsts, ko piešķir EK dalībvalstis, EBTA valstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci par labu atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, nav savienojams ar šā līguma darbību.”

(36)

Tādēļ, lai pasākumu kvalificētu kā atbalstu šā noteikuma izpratnē, ir jābūt izpildītiem šādiem kumulatīviem nosacījumiem: i) pasākumam jābūt valsts vai no valsts līdzekļiem piešķirtam, ii) tam jāpiešķir uzņēmumam priekšrocības, iii) tam jārada labvēlīgi apstākļi konkrētiem uzņēmumiem un iv) tam jāspēj izkropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt tirdzniecību (45). Iestāde konstatē, ka ir lietderīgi sākt savu vērtējumu, nosakot, vai garantijas attiecībā uz konkrētajiem atvasināto instrumentu līgumiem piešķīra uzņēmumam Landsvirkjun priekšrocības.

(37)

Iestāde piekrīt Islandes iestādēm un Landsvirkjun, ka uz konkrētajām garantijām attiecas Islandes tiesību akti par valsts garantijām, tostarp Tiesību akts par Landsvirkjun, kam tika piemērota esošā atbalsta procedūra (46).

(38)

Pašreizējai oficiālajai izmeklēšanai, kas ierosināta ar procedūras sākšanas lēmumu, ir šaurāka ievirze nekā esošā atbalsta procedūrai, jo tā aptver tikai Landsvirkjun tiesību akta piemērošanu valsts garantijām, kas attiecas uz atsevišķiem atvasināto instrumentu līgumiem.

(39)

Procedūras sākšanas lēmumā Iestāde apšaubīja to, vai garantijas atbilst garantiju pamatnostādņu 3.2. punkta b), c) un d) apakšpunkta nosacījumiem (47), kas ļautu izslēgt atbalsta esību (48).

(40)

Neskarot jautājumu par to, vai ir ievēroti garantiju pamatnostādnēs izklāstītie nosacījumi par valsts atbalsta izslēgšanu, kā paskaidrots turpmāk, un pamatojoties uz informāciju, kas oficiālās izmeklēšanas gaitā saņemta no Islandes un Landsvirkjun, Iestāde konstatē, ka konkrētās valsts garantijas neradīja uzņēmumam Landsvirkjun priekšrocības (49).

(41)

Priekšrocība EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums nebūtu varējis gūt parastos tirgus apstākļos, tas ir, bez valsts iejaukšanās (50). Iestāde ir vairākkārt uzsvērusi, ka garantija var būt priekšrocība atbilstīgi EEZ līguma 61. panta 1. punktam (51).

(42)

Garantijas priekšrocība ir tāda, ka ar šo garantiju saistīto risku uzņemas valsts. To, ka valsts uzņemas risku, parasti vajadzētu atlīdzināt, maksājot atbilstīgu prēmiju (52). Tomēr saskaņā ar garantiju pamatnostādnēm, “ja individuāla garantija vai garantiju shēma, kurā valsts iesaistījusies, nedod uzņēmumam nekādu priekšrocību, tā nav valsts atbalsts” (53). Garantiju pamatnostādņu 3.2.–3.5. punktā izklāstīti nosacījumi par atbalsta izslēgšanu atsevišķās garantijās un garantiju shēmās. Saskaņā ar garantiju pamatnostādņu 3.6. punktu, “ja netiek nodrošināta atbilstība kādam no 3.2. līdz 3.5. punktā minētajiem nosacījumiem, tas nenozīmē, ka šādu garantiju vai shēmu automātiski uzskata par valsts atbalstu.”

(43)

Pēc 2010. gada 1. janvāraLandsvirkjun ir izdevies apspriest ar atvasināto instrumentu līgumu darījumu partneriem valsts garantiju atcelšanu, un pēdējā šāda garantija tika atcelta 2017. gada jūlijā (54). Kā liecina oficiālās izmeklēšanas laikā sniegtie pierādījumi, valsts garantiju atcelšana nemainīja atvasināto instrumentu līgumu ekonomiskos noteikumus (55).

(44)

Iestāde uztver to, ka darījumu partneri bija gatavi atcelt valsts garantijas, neprasot labākus ekonomiskos noteikumus, kā norādi, ka garantijas neradīja uzņēmumam Landsvirkjun priekšrocības.

(45)

Turklāt uzņēmums Landsvirkjun nav izmantojis privātas garantijas, un, kā liecina oficiālās izmeklēšanas laikā sniegtā informācija, nav iespējams noteikt tirgus cenu garantijām, kas attiecas uz riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem.

(46)

Lai kvantitatīvi novērtētu garantijas piešķirtās iespējamās priekšrocības (ja tirgus cenu nevar noteikt), garantiju pamatnostādnēs ir paredzēts salīdzināt ekonomiskos noteikumus darījumam ar garantiju un bez tās (56).

(47)

Konkrēto valsts garantiju atcelšana nemainīja attiecīgo atvasināto instrumentu līgumu ekonomiskos noteikumus. Tāpēc nevar uzskatīt, ka garantijas rada priekšrocības uzņēmumam Landsvirkjun. Turklāt Iestādes rīcībā nav norāžu vai informācijas, kas liecinātu, ka tobrīd, kad valsts garantijas faktiski tika izsniegtas, attiecīgo atvasināto instrumentu līgumu ekonomiskie noteikumi būtu citādi bez valsts garantijām. Tādējādi Iestādei jāpieņem, ka valsts garantiju atcelšana (vai nepastāvēšana) nemainīja attiecīgo atvasināto instrumentu līgumu ekonomiskos noteikumus jebkurā šo garantiju pastāvēšanas posmā.

(48)

Secinājumu par to, ka garantijas, kas attiecas uz konkrētiem atvasināto instrumentu līgumiem, neradīja priekšrocības uzņēmumam Landsvirkjun, pamato arī 33. apsvērumā minētie ziņojumi. Jo īpaši Zanders (konsultāciju uzņēmums, kas specializējas finanšu pakalpojumos) Landsvirkjun uzdevumā analizēja Landsvirkjun turējumā esošo atvasināto instrumentu izlasi un aprēķināja šo atvasināto instrumentu līgumu attiecīgās normas (57). Ziņojumā tika norādīts, ka šādas normas, kas bija robežās no [(–)2–2] līdz [10–15] bāzes punktiem, atbilst tām normām, kuras novērotas līdzīgiem atvasināto instrumentu līgumiem, ko noslēguši uzņēmumi ar salīdzināmu kredītreitingu, kuri atšķirībā no Landsvirkjun neguva labumu no inkaso garantijas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Zanders ziņojumā secināts, ka caurmērā inkaso garantijas dēļ starp Landsvirkjun un citiem uzņēmumiem nepastāv cenu noteikšanas priekšrocības. Attiecīgi ziņojumā secināts, ka uzņēmums Landsvirkjun neguva ekonomisku labumu no šādas garantijas.

(49)

Cita konsultāciju uzņēmuma – Summa Consulting slf – ziņojumā attiecībā uz riska ierobežošanas atvasināto instrumentu cenu noteikšanu norādīts, ka, “ņemot vērā Landsvirkjun stabilo bilanci, labo likviditātes stāvokli un kredītu kvalitāti, ir maz ticams, ka valsts garantija vai tās neesība būtiski ietekmēs Landsvirkjun noslēdzamo atvasināto instrumentu līgumu cenu noteikšanu” (58).

(50)

Turklāt Landsvirkjun izmantoja garantētos atvasināto instrumentu līgumus tikai riska ierobežošanas nolūkos, t. i., lai konvertētu savas finanšu saistības, kas izteiktas citās valūtās, nevis USD (savā funkcionālajā valūtā kopš 2008. gada), uz USD un finanšu saistības ar mainīgām procentu likmēm uz nemainīgām procentu likmēm (59). Saskaņā ar oficiālās izmeklēšanas laikā iesniegto informāciju atbilstīgo pasākumu īstenošana esošā atbalsta procedūras gaitā sekmēja valsts garantiju ierobežošanu līdz 80 % no konkrēto atvasināto instrumentu līgumu vērtības un garantijas attiecībā uz riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem tika ierobežotas līdz konkrētai kumulatīvai nominālvērtībai (60). Tādējādi nevar teikt, ka uz uzņēmumu Landsvirkjun vai valsti kā tā garantijas devēju ir attiekušās neierobežotas saistības, kas izriet no šīm garantijām.

(51)

Turklāt saskaņā ar Landsvirkjun tiesību akta 1. pantu konkrētās garantijas ir inkaso garantijas. Saskaņā ar inkaso garantiju kreditoram pirms tiesvedības sākšanas pret valsti jāizmanto visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret Landsvirkjun (61). Iestāde ir iepriekš secinājusi, ka, lai gan priekšrocības netiek izslēgtas, šāda veida garantija rada mazāku risku (62). Kā liecina Landsvirkjun, katru gadu laikposmā no 2010. gada līdz 2017. gadam uzņēmuma skaidrā nauda un tās ekvivalenti pārsniedza zaudējumus, kas reģistrēti saistībā ar garantētajiem atvasinātajiem instrumentiem (63). Tādējādi visi garantijas devēja riski tika samazināti.

(52)

Kā paskaidrots 36. apsvērumā, lai pasākums būtu valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, jābūt kumulatīvi izpildītiem visiem četriem nosacījumiem. Tā kā konkrētās garantijas nepiešķir uzņēmumam Landsvirkjun priekšrocības, novērtējums attiecībā uz citiem nosacījumiem nav jāveic.

(53)

Pamatojoties uz iepriekš minēto novērtējumu, Iestāde secina, ka valsts garantijas uzņēmumam Landsvirkjun attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, lai ierobežotu Landsvirkjun ārvalstu valūtas maiņas risku un procentu likmju risku, no kurām pēdējā garantija tika atcelta 2017. gada jūlijā, nebija valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē,