—

atcelt [konfidenciāli] (1) ģenerāldirektores 2020. gada 27. februāra lēmumu piemērot prasītājam rājienu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti 2019. gada 12. jūnija Administratīvo izmeklēšanu un disciplināro procedūru vispārējie īstenošanas noteikumi (turpmāk tekstā – “VĪN”), jo Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs (IDOC) pirms izmeklēšanas uzsākšanas neesot ne izanalizējis informāciju, kas norādot uz iespējamo pienākumu neizpildi, un šo informāciju apliecinošos dokuments, ne arī sagatavojis par šo jautājumu paziņojumu iecēlējinstitūcijai.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts VĪN 3. panta 1. punkts un 7. panta 4. punkts, ciktāl IDOC ir nosūtījis [konfidenciāli] ģenerāldirektorei apsardzes darbinieku dežūras dienesta konfidenciālu ziņojumu par prasītāja uzklausīšanu vai ciktāl IDOC, pārkāpjot savas pilnvaras, turpināja izmeklēšanu, nenoskaidrojot, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, lai gan šī ģenerāldirektore bija informēta par ziņojumu. Prasītājs apgalvo, ka no lietas materiāliem izriet, ka [konfidenciāli] ģenerāldirektore bija informēta par ziņojumu attiecībā uz pārkāpumu, kura dēļ tika uzsākta izmeklēšana un disciplinārlieta, lai gan šis ziņojums bija konfidenciāls, un ka sākotnējā analīzē tostarp bija jāpārbauda, vai viņas paziņojumi atbilda šim ziņojumam, kurā turklāt bija ietverti pierādījumi par to, ka ģenerāldirektore bija saistīta ar pārkāpumu, ka viņa bija pieprasījusi drošības ziņojumu un ka viņa bija darījusi zināmu, ka informēs augstākstāvošos.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts VĪN 4. pants, ciktāl procedūra netika īstenota saprātīgā termiņā. Prasītājs apgalvo, ka starp izmeklēšanas sākšanu un sākotnējo analīzi, pēc tam starp šo analīzi un apsūdzības liecinieku uzklausīšanu, un, visbeidzot, starp šīm un prasītāja uzklausīšanām notika nepamatoti pārtraukumi, kā rezultātā liecinieki aizmirsa būtiskus elementus vai katrā ziņā tos nepieminēja. Prasītājs uzskata, ka šie trūkumi pārkāpa viņa tiesības uz aizstāvību un negatīvi ietekmēja iestādes rīcības brīvību.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts VĪN 15. panta 1. un 2. punkts, ciktāl IDOC nav pārbaudījusi virkni faktu, kas izvirzīti aizstāvībā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts VĪN 28. panta b) punkts, ciktāl iecēlējinstitūcija nav sagatavojusi disciplinārziņojumu un tajā nav norādīts, kādus pienākums, iespējams, prasītājs nav izpildījis. Prasītājs apgalvo, ka, pretēji tam, kas tika paziņots 2018. gada 5. decembra lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu, 2018. gada 6. decembra disciplinārajā ziņojumā, kuru sagatavoja IDOC, kaut arī tai šajā ziņā nebija pilnvaru, netika norādīti pārmestie fakti, tāpēc lēmumā par soda piemērošanu izvirzītie iebildumi atšķiras no tiem, kas norādīti izmeklēšanas gala ziņojumā.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts VĪN 28. panta a) punkts un 3. pants, ciktāl disciplinārziņojumā nav norādīti visi apstākļi, kas varētu mīkstināt atbildību un atbrīvot no tās. Prasītājs apgalvo, ka acīmredzamu kļūdu vērtējumā dēļ IDOC izmeklēšanas ziņojumā neminēja dažus cēloņus, kas varētu atbrīvot no atbildības vai mīkstināt to, kuri tai bija jāpārbauda, pamatojoties uz nevainīguma prezumpciju, un jāuzskata par pierādītiem, ja vien tie nav apstrīdēti, kas nozīmēja to, ka viņa atbildību nevarēja apšaubīt.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta pirmais ievilkums, Civildienesta noteikumu IX pielikuma 11. pants, VĪN 29. un 30. pants, kā arī nav ievērotas tiesības uz aizstāvību, ciktāl izvirzītais iebildums nebija skaidri norādīts procedūras sākumā, un tāpēc prasītājs nevarēja efektīvi aizstāvēties.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas tiesību kļūdas un kļūdas faktos, vai no tām izrietošas kļūdas vērtējumā.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka nav pierādīts, ka pārkāpuma, kas bija pamats izmeklēšanai un disciplinārlietai, laikā prasītājs lietoja nepiemērotu valodas stilu.