Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018TN0046

    Lieta T-46/18: Prasība, kas celta 2018. gada 30. janvārī – Comune di Milano/Padome

    OV C 94, 12.3.2018, p. 35–36 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    12.3.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 94/35


    Prasība, kas celta 2018. gada 30. janvārī – Comune di Milano/Padome

    (Lieta T-46/18)

    (2018/C 094/46)

    Tiesvedības valoda – itāļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Comune di Milano (Milāna, Itālija) (pārstāvji: F. Sciaudone un M. Condinanzi, advokāti)

    Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

    Prasījumi

    Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    LESD 263. panta izpratnē atcelt Padomes 2017. gada 20. novembra 3579. sanāksmē Vispārējo lietu padomes sastāvā pieņemto lēmumu par jauno Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) biroja atrašanās vietu, kas ir publicēts preses paziņojumu lapā, kas ietver ziņojumu [Outcome of the Council meeting (3579th Council meeting)], Presse 65, provisional version, daļā, kurā ir noteikts, ka Eiropas Zāļu aģentūras biroja jaunā atrašanās vieta tiek pārcelta uz Amsterdamu;

    piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

    1.

    Pirmais pamats – pilnvaru nepareiza izmantošana.

    Šajā ziņā tiek norādīts, ka Padomes izmantotās atlases procedūras mērķis bija identificēt labāko piedāvājumu EMA biroja atrašanās vietas pārcelšanai, ņemot vērā iepriekš noteiktos atlases kritērijus. Savukārt, EMA biroja jaunās atrašanās vietas noteikšana ar izlozes palīdzību un bez nekādas papildus veiktas pierādījumu iegūšanas ir pretrunā procesuālo noteikumu pieņemšanas laikā noteiktajam mērķim atlasīt labāko piedāvājumu, izmantojot pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procedūru, pamatojoties uz tehniskiem vērtējumiem un iepriekš noteiktiem specifiskiem kritērijiem, neļauj pārbaudīt abu kandidatūru – Milānas un Amsterdamas – nelīdzvērtīgumu.

    2.

    Otrais pamats – labas pārvaldības un pārskatāmības principa pārkāpums.

    Šajā ziņā tiek norādīts, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, jo lēmumu pieņemšanas procesa rezultātu raksturo sekojošais: i) tādu formu un noteikumu neievērošana, kuru mērķis ir nodrošināt nepieciešamo pārskatāmību; ii) nepietiekama to elementu izvērtēšana, kuriem ir nozīme attiecīgajā novērtējumā.

    3.

    Trešais pamats – Padomes 2009. gada 1. novembra lēmuma, ar ko pieņem iekšējo reglamentu, pārkāpums, kā arī 2017. gada 31. oktobra procesuālo normu pārkāpums.

    Šajā ziņā tiek norādīts, ka noteikumi, kas raksturo balsošanas norisi un 2017. gada 20. novembra lēmuma iznākumu, veido daudzus iemeslus, kāpēc 2017. gada 20. novembra lēmums ir nelikumīgs to īpašo noteikumu pārkāpuma dēļ, kuri Padomei bija jāievēro.


    Top