a)

iespēju pirms termiņa izbeigt līgumu, kas noslēgts uz ilgu laika periodu — šajā gadījumā uz 33 gadiem —, pamatojoties uz neizpildi ļoti ierobežotā un konkrētā laika periodā;

b)

nokavējuma procentu noteikšanu — kas šajā gadījumā pārsniedz 18 % —, kuri neatbilst nokavējuma procentu noteikšanas kritērijiem citos patērētāju līgumos (patēriņa kredīti) un citās patērētāju līgumu jomās varētu tikt uzskatīti par negodīgiem, bet kuriem nekustamo īpašuma līgumu jomā nav skaidri noteikts tiesiskais limits, pat gadījumos, ja tie ir piemērojami ne tikai attiecībā uz nokavētajiem maksājumiem, bet arī attiecībā uz visu parādu līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā;

c)

to, ka aizdevējs vienpusēji izveido mainīgo procentu — gan pamatprocentu, gan nokavējuma procentu — likmes izvērtēšanas un noteikšanas mehānismus, kas saistīti ar iespējamo piedziņas vēršanu pret hipotēkas objektu un neļauj parādniekam, pret kuru vērsta izpilde, iebilst pret parāda aprēķinu pašā izpildes procedūrā, bet gan liek viņam piedalīties deklaratīvā procedūrā, kurā galīgais lēmums tiek pieņemts tikai pēc tam, kad izpildes procedūra ir noslēgusies vai, vismaz, parādnieks ir zaudējis savu hipotēkas vai nodrošinājuma objektu, kas ir īpaši būtisks jautājums gadījumā, ja aizdevums ir ņemts mājokļa iegādei un nolēmuma izpilde nozīmē izlikšanu no nekustamā īpašuma.