Prasība, kas celta 2009. gada 18. septembrī — E.ON Ruhrgas un E.ON/Komisija

(Lieta T-360/09)

2009/C 282/97

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: E.ON Ruhrgas AG, Essen (Vācija), un E.ON AG, Diseldorfa (Vācija) (pārstāvji — G. Wiedemann un T. Klose, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas apstrīd Komisijas 2009. gada 8. jūlija Lēmumu C (2009) 5355, galīgā redakcija, lietā COMP/39.401 — E.ON/GDF. Apstrīdētajā lēmumā prasītājām un citiem uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods par EK līguma 81. panta 1. punkta pārkāpumu, jo tās piedalījās aizliegtu vienošanos noslēgšanā un saskaņotu darbību veikšanā dabasgāzes nozarē.

Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza sešus pamatus.

Pirmkārt, prasītājas apšauba EKL 81. panta 1. punkta piemērojamību, jo Komisijas apstrīdētās vienošanās neesot pretrunā aizliegumam noslēgt aizliegtas vienošanās. Šajā sakarā tās it īpaši apgalvo, ka runa ir par pieņemamiem papildu ierobežojumiem Kopienu uzņēmuma MEGAL izveidei.

Otrkārt, prasītājas pakārtoti norāda, ka Komisija, vērtēdama pārkāpuma ilgumu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Šajā sakarā tās apgalvo, ka apstrīdētās vienošanās vairs nebija spēkā jau īsi pēc liberalizācijas sākuma un katrā ziņā ar 2004. gada 13. augusta formālo vienošanos par atcelšanu.

Treškārt, prasītājas apgalvo, ka tās ir tikušas diskriminētas, salīdzinot ar Komisijas paralēli pieņemtā 2004. gada 26. oktobra lēmuma adresātiem lietā GDF/ENI un GDF/Enel. Šajā sakarā tās norāda, ka šajās lietās Komisija, atsaucoties uz liberalizāciju, atteicās uzlikt naudas sodus, kas tai esot bijis jādara arī šajā gadījumā, jo attiecīgās lietas no visiem būtiskajiem aspektiem ir salīdzināmas, pat identiskas.

Ceturtkārt, prasītājas apgalvo, ka attiecībā uz nolīgumiem, kas it kā noslēgti 1975. gadā, jau ir iestājies noilgums, jo tās vairs nebija spēkā jau vairāk nekā piecus gadus pirms Komisijas uzsāktās izmeklēšanas.

Piektkārt, prasītājas apgalvo, ka naudas sods ir aprēķināts nepareizi.

Visbeidzot, tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi principus, kas attiecas uz atbildību par Konkurences tiesību pārkāpumiem, jo E.ON AG nevar būt ne tieši, ne netieši atbildīga par E.ON Ruhrgas AG, iespējams, izdarītajiem pārkāpumiem.