—

ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā pēc nelikumīgajām jaunās Nacionālās asamblejas prezidentūras un Prezidija vēlēšanām (parlamentārais apvērsums) (1),

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2020. gada 1. aprīļa paziņojumu par ASV priekšlikumu un situāciju saistībā ar koronavīrusa pandēmiju Venecuēlā,

—

ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2020. gada 30. aprīļa paziņojumu par ārkārtas veselības situāciju Venecuēlā,

—

ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2020. gada 6. maijā paustos brīdinājumus par valsts humanitārās un ekonomiskās krīzes graujošo ietekmi uz cilvēktiesībām,

—

ņemot vērā ANO augstās komisāres Michelle Bachelet2020. gada 2. jūlija cilvēktiesību ziņojumu par Venecuēlu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) un Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) 2020. gada 1. aprīļa kopīgo paziņojumu presei par Venecuēlas bēgļu un migrantu stāvokli Covid-19 krīzes laikā,

—

ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāra 2020. gada 5. janvāra un 2020. gada 26. jūnija paziņojumu par stāvokli Venecuēlā,

—

ņemot vērā Limas grupas 2020. gada 20. februāra, 2. marta, 2. aprīļa un 16. jūnija paziņojumus,

—

ņemot vērā PV/AP 2020. gada 4. jūnija un 16. jūnija deklarācijas par jaunākajām norisēm Venecuēlā,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas 2020. gada 11. jūnija paziņojumu par nesenajiem uzbrukumiem Venecuēlas Nacionālajai asamblejai,

—

ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas 2020. gada 16. jūnija paziņojumu par Venecuēlas vēlēšanu struktūras uzticamības mazināšanos un 2020. gada 24. jūnija paziņojumu par politiskās krīzes pasliktināšanos Venecuēlā,

—

ņemot vērā Padomes 2020. gada 29. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2020/898, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (2), ar kuru pievienoja 11 vadošas Venecuēlas amatpersonas sarakstam ar personām, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus,

—

ņemot vērā 2020. gada 26. maija starptautisko līdzekļu devēju konferenci, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem,

—

ņemot vērā Venecuēlas Konstitūciju,

—

ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

—

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis gadiem ilgi atbalsta Venecuēlas iedzīvotājus un kopienas, kas uzņem bēgļus; tā kā 2020. gada 26. maijā Eiropas Savienība un Spānijas valdība ar UNHCR un IOM atbalstu sasauca starptautisko līdzekļu devēju konferenci, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem; tā kā starptautiskie līdzekļu devēji ir apsolījuši piešķirt kopumā 2,544 miljardus EUR, no kuriem tikai 595 miljoni EUR ir tiešas dotācijas, savukārt pārējie līdzekļi ir vienkārši nosacījuma aizdevumi; tā kā konferences laikā daži aizņēmēji pauda bažas par birokrātiskajām grūtībām un sarežģīto regulējumu, ar kuru tie sastapās aizdevumu saņemšanā; tā kā 595 miljoni EUR tiešo dotāciju tik tikko segs izmaksas, kas gadā vajadzīgas šādas nepieredzētas krīzes seku pārvarēšanai Venecuēlas kaimiņvalstīs; tā kā starptautiskajai sabiedrībai ir jārod inovatīvi risinājumi, lai piesaistītu citus iespējamos finanšu resursus nolūkā palīdzēt Venecuēlas iedzīvotājiem apmierināt viņu ārkārtas vajadzības papildus humānajai un ilgtermiņa sadarbības palīdzībai;

B.

tā kā ES palīdzība pārsniedz 319 miljonus EUR gan Venecuēlā, gan ārpus tās; tā kā humānajai palīdzībai ir atvēlēti 156 miljoni EUR, attīstībai — 136 miljoni EUR un stabilitātei un mieram — 27 miljoni EUR;

C.

tā kā jau tāpat smagā politiskā, ekonomiskā, institucionālā, sociālā un daudzdimensionālā humanitārā krīze Venecuēlā ir vēl vairāk pasliktinājusies un saasinājusies pandēmijas laikā; tā kā arvien lielāks zāļu un pārtikas trūkums, smagie cilvēktiesību pārkāpumi, hiperinflācija, politiskā apspiešana, korupcija un vardarbība apdraud cilvēku dzīvi un spiež viņus pamest valsti;

D.

tā kā arvien lielāks skaits Venecuēlas iedzīvotāju, jo īpaši neaizsargātās grupas, piemēram, sievietes, bērni un slimi cilvēki, cieš no uztura nepietiekamības, jo ir ierobežota piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, zālēm, pārtikai un ūdenim;

E.

tā kā Venecuēlas valsts veselības aizsardzības sistēma ir ievērojami novājināta režīma nepareizas rīcības dēļ, kas ir izraisījusi būtisku zāļu trūkumu un medicīniskās ārstēšanas iespēju nepieejamību; tā kā dati, ko režīms sniedzis saistībā ar Covid-19 pandēmiju, nav pietiekami ticami un tiem neuzticas ne Venecuēlā, ne arī starptautiskajā sabiedrībā;

F.

tā kā pašreizējā daudzdimensionālā krīze Venecuēlā rada vislielāko iedzīvotāju pārvietošanos, kāda šajā reģionā jelkad ir pieredzēta; tā kā aptuveni pieci miljoni venecuēliešu ir pametuši valsti un 80 % no viņiem ir pārvietoti valstīs šajā reģionā; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem Venecuēlas bēgļu krīze ir otrā lielākā krīze pasaulē pēc Sīrijas; tā kā paredzams, ka līdz 2020. gada beigām kopējais to cilvēku skaits, kuri bēg no situācijas pasliktināšanās Venecuēlā, varētu pārsniegt 6,5 miljonus;

G.

tā kā saskaņā ar UNHCR datiem to venecuēliešu skaits, kuri meklē patvērumu visā pasaulē, ir palielinājies par 2 000 %; tā kā 650 000 ir iesnieguši patvēruma pieteikumus visā pasaulē un aptuveni divi miljoni ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas no citām Amerikas valstīm; tā kā 12 % iedzīvotāju ir pametuši valsti un katru dienu vidēji 5 000 cilvēku turpina pamest valsti;

H.

tā kā pašreizējā globālā sabiedrības veselības ārkārtas situācija ir pasliktinājusi jau tā katastrofālo situāciju, ar ko saskaras daudzi bēgļi un migranti no Venecuēlas, kā arī viņu uzņēmējvalstis; tā kā daudzi bēgļi un migranti ir atkarīgi no dienas algas, kura nav pietiekama, lai segtu pamatvajadzības, piemēram, pajumti, pārtiku un veselības aprūpi;

I.

tā kā saskaņā ar sākotnējiem ziņojumiem par pandēmiju, kas ir pārpludinājusi valsts veselības aprūpes sistēmu, slimnīcas ir pilnas ar koronavīrusa pacientiem un desmitiem veselības aprūpes darbinieku ir inficējušies;

J.

tā kā nelikumīgā Venecuēlas Augstākā tiesa, kuru kontrolē Nicolás Maduro režīms, 2020. gada 26. maijā nepamatoti ratificēja Luis Parra iecelšanu Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja amatā; tā kā nelikumīgajā sesijā, kas notika 2020. gada janvārī, netika ievērota ne juridiskā procedūra, ne arī demokrātijas konstitucionālie principi, liedzot (dažkārt ar spēku) lielam vairākumam demokrātiski ievēlēto pārstāvju piedalīties sesijā un līdz ar to arī balsot; tā kā šīs nelikumīgās parlamentārās sesijas laikā pieņemtā nelikumīgā lēmuma rezultātā ES Padome ir noteikusi sankcijas vēl 11 amatpersonām par viņu lomu demokrātijas un tiesiskuma apdraudēšanā, tostarp Luis Parra un Augstākās tiesas Konstitucionālās palātas priekšsēdētājam Juan Jose Mendoza; tā kā Juan Guaidó ir izslēdzis sevi no pārejas valdības un N. Maduro nevar būt šādas valdības daļa;

K.

tā kā 2020. gada 13. jūnijā nelikumīgā Augstākā tiesa atkārtoti iecēla jaunus Nacionālās vēlēšanu padomes locekļus, lai gan tai nebija nekādu juridisku pilnvaru to darīt; tā kā saskaņā ar Venecuēlas konstitūcijas 187. un 296. pantu par šo iecelšanu ir atbildīga tikai un vienīgi Nacionālā asambleja, kas ir Venecuēlas iedzīvotāju demokrātiski ievēlēta struktūra; tā kā Eiropas Parlaments neatzīs nevienu lēmumu vai nolēmumu, ko vienpusēji pieņēmušas šīs nelikumīgās struktūras; tā kā ES sankciju sarakstam tika pievienotas arī par šiem lēmumiem atbildīgās amatpersonas;

L.

tā kā Nicolás Maduro lika Eiropas Savienības pastāvīgajam pārstāvim pamest valsti 72 stundu laikā pēc tam, kad ES noteica mērķtiecīgas sankcijas pret vairākām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, un tā kā viņš draudēja veikt turpmākas represijas arī pret Spānijas vēstnieku; tā kā 2020. gada maijā tika ziņots par iebiedēšanas gadījumiem, kas vērsti pret Francijas vēstniecību Karakasā, tostarp pārtraucot ūdens un elektrības piegādi vēstnieka dzīvesvietai; tā kā režīms ir nolēmis atcelt šo lēmumu un neizraidīt ES pastāvīgo pārstāvi;

M.

tā kā N. Maduro režīms ir vērsies pret politiskajām partijām Acción Democrática, Primero Justicia un Un Nuevo Tiempo, sistemātiski tās vajājot ar nelikumīgiem Augstākās tiesas nolēmumiem, kas pret partijas locekļu gribu atņem tām nacionālās padomes; tā kā N. Maduro režīms klasificēja demokrātisko politisko partiju Voluntad Popular kā teroristu organizāciju;

N.

tā kā demokrātiskā starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, ir stingri noraidījusi šo vēlēšanu farsu un visas šīs nelikumīgās darbības; tā kā šī rīcība ir vēl vairāk samazinājusi demokrātijai atvēlēto telpu līdz absolūtam minimumam un ir radījusi ievērojamus šķēršļus politiskās krīzes noregulējumam Venecuēlā; tā kā ir ļoti svarīgi izveidot līdzsvarotu un iekļaujošu valsts ārkārtas valdību, kas aptvertu visus valsts demokrātiskos politiskos un sociālos sektorus un spētu risināt pašreizējās humanitārās vajadzības, lai pārvarētu pieaugošo krīzi;

O.

tā kā starptautisko standartu ievērošana, neatkarīga un līdzsvarota Nacionālā vēlēšanu padome un vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas nodrošina politisko partiju un kandidātu netraucētu līdzdalību, ir uzticama vēlēšanu procesa stūrakmeņi, kuri nodrošina brīvas un taisnīgas likumdevēja un prezidenta vēlēšanas;

P.

tā kā nelikumīga finansēšana un režīma ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās rada būtiskus draudus Eiropas demokrātijām;

Q.

tā kā ES ārlietu lēmumu īstenošana ir dalībvalstu iestāžu kompetencē, bet Komisijai ir pienākums uzraudzīt ES tiesību aktu īstenošanu;

R.

tā kā 2020. gada 12. jūnijā Kaboverdes iestādes arestēja uzņēmēju Alex Saab, kurš ir iesaistīts vairākās korupcijas shēmās, kas saistītas ar N. Maduro režīmu, un tagad gaida tiesas nolēmumu un iespējamu izdošanu; tā kā A. Saab lieta parāda, cik plaši Venecuēlā ir izplatījusies korupcija, kamēr valsts ir ierauta nepieredzētā humanitārajā krīzē; tā kā Transparency International korupcijas uztveres 2019. gada indeksā šī valsts ierindojas 173. vietā no 180;

S.

tā kā kopš iedzīvotāju masveida nemieru sākuma 2014. gadā ir palielinājies politieslodzīto skaits, un pašlaik viņu ir vairāk nekā 430; tā kā tiek ziņots arī par 11 eiropiešu aizturēšanu Venecuēlā; tā kā SKT pašlaik sākotnēji izskata daudzus ziņojumus par režīma veiktu spīdzināšanu kā noziegumiem pret cilvēci; tā kā Covid-19 krīzes laikā ir palielinājušās represijas, patvaļīgas aizturēšanas un spīdzināšana; tā kā augstās komisāres M. Bachelet2020. gada 2. jūlija ziņojumā par Venecuēlu ir dokumentētas vairāk nekā 1 300 drošības spēku veiktas nāves soda izpildes bez tiesas sprieduma laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. maijam;

T.

tā kā N. Maduro režīms nesniedza pārredzamu informāciju, nepieņēma starptautisko humāno palīdzību un nepiešķīra prioritāti visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu vajadzībām un tiesībām; tā kā 2020. gada 1. jūnijā Venecuēlas Bolivāra Republikas Tautas veselības varas ministrija un Nacionālās asamblejas padomdevēja grupa Covid-19 jautājumā noslēdza vienošanos atļaut ar Amerikas Veselības organizācijas (PAHO) starpniecību Venecuēlai apolitiski sniegt humāno palīdzību un tā kā gadu gaitā režīms ir noraidījis jebkādu humānās palīdzības veidu;

U.

tā kā N. Maduro režīms kopš 2016. gada ir atbalstījis nelikumīgu nerūpniecisku zelta ieguvi Amazones reģionā Venecuēlā, lai finansētu nelikumīgus bruņotus grupējumus; tā kā šis zelts tiek izvests no valsts, izmantojot nelikumīgus kanālus, lai to pārdotu un nelikumīgi apmainītu uz ārvalstīm; tā kā šis tā dēvētais asiņainais zelts tiek iegūts un izmantots uz cilvēktiesību un vides rēķina nelikumīgos un noziedzīgos apstākļos, kas nopietni apdraud gan cilvēktiesības, gan vidi;

V.

tā kā ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai apturētu plašāka reģiona drošības apdraudējumu, ko rada saiknes starp N. Maduro diktatūras režīmu, teroristu grupām un organizētiem bruņotiem grupējumiem, kas veic noziedzīgas darbības Venecuēlā,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.