This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52020BP1906
Resolution (EU) 2020/1906 of the European Parliament of 14 May 2020 with observations forming an integral part of the decision on discharge in respect of the implementation of the budget for the SESAR Joint Undertaking for the financial year 2018
Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2020/1906 (2020. gada 14. maijs) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2020/1906 (2020. gada 14. maijs) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
OV L 417, 11.12.2020, p. 222–226
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
11.12.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 417/222 |
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2020/1906
(2020. gada 14. maijs)
ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu
EIROPAS PARLAMENTS,
— |
ņemot vērā lēmumu par SESAR kopuzņēmuma 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, |
— |
ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu, |
— |
ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu, |
— |
ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0044/2020), |
A. |
tā kā 2007. gada februārī tika izveidots SESAR kopuzņēmums (“Kopuzņēmums”), lai vadītu Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes projekta (SESAR) programmu, kuras mērķis ir modernizēt Savienības [gaisa] satiksmes pārvaldību; |
B. |
tā kā pēc Padomes Regulas (ES) Nr. 721/2014 pieņemšanas programma SESAR 2020 pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim; |
C. |
tā kā Kopuzņēmums tika izveidots kā publiskā un privātā sektora partnerība ar Savienību un Eirokontroli kā dibinātājiem; |
D. |
tā kā Savienības ieguldījums programmas SESAR 2 2014.–2024. gadam izvēršanas posmā, kuru finansē no “Apvārsnis 2020”, ir 585 000 000 EUR; tā kā saskaņā ar jaunajiem “Apvārsnis 2020” dalības nolīgumiem sagaidāmais Eirokontroles ieguldījums ir aptuveni 500 000 000 EUR, bet citu aviācijas nozari pārstāvošo partneru ieguldījumam jābūt vismaz 500 000 000 EUR, un 90 % no tā veidos Eirokontroles un citu partneru ieguldījums natūrā, |
Vispārīga informācija
1. |
pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas pārskatu par Kopuzņēmuma 2018. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) konstatē, ka šie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem; |
2. |
pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatā norādīto, proti, to, ka Kopuzņēmuma 2018. finanšu gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi; |
3. |
norāda, ka veiksmīgu Savienības finansētu projektu svarīgs priekšnoteikums ir efektīva saziņa; uzskata, ka ir svarīgi palielināt Kopuzņēmuma sasniegumu redzamību un izplatīt informāciju par to pievienoto vērtību; aicina Kopuzņēmumu īstenot proaktīvu komunikācijas politiku, sociālajos plašsaziņas līdzekļos vai citos plašsaziņas līdzekļos informējot plašu sabiedrību par pētījumu rezultātiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni par Savienības atbalsta ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot šo rezultātu nonākšanai tirgū; |
4. |
aicina Revīzijas palātu izvērtēt ieguldījumu natūrā aprēķināšanas un novērtēšanas metodikas pareizību un uzticamību; šajā izvērtējumā izskata, cik labi izstrādātas un stabilas ir pamatnostādnes attiecībā uz ieguldījumu natūrā procedūras īstenošanu, tādējādi sekmējot ieguldījumu natūrā plānošanas, ziņošanas un sertifikācijas procesu; |
5. |
atgādina, ka SESAR ir Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīvas tehnoloģiskais pīlārs un tā uzdevums ir koordinēt un īstenot pētniecisko darbu, lai palīdzētu pārvarēt SES sadrumstalotību; norāda, ka viens no galvenajiem Kopuzņēmuma sasniegumiem ir brīvā maršrutu noteikšana, lai saīsinātu lidojumus un samazinātu degvielas emisijas; tāpēc uzskata, ka Kopuzņēmumu arī turpmāk varētu izmantot aviācijas nozares ilgtspējas veicināšanai; |
6. |
uzsver, ka Kopuzņēmuma veiktajam darbam ir svarīga nozīme, palīdzot paātrināt inovāciju ieviešanu; turklāt uzsver tā nozīmi U-space nozīmīgā pilnveidē un plāna izstrādāšanā attiecībā uz bezpilota lidaparātu drošu ieviešanu un izmantošanu gaisa telpā zemā augstumā, kas ir pamats modernai un strauji augošai nozarei; |
Budžeta un finanšu pārvaldība
7. |
norāda, ka 2018. gada budžets ietvēra maksājumu apropriācijas 94 800 000 EUR apmērā (2017. gadā – 90 900 000 EUR) un saistību apropriācijas 129 517 762 EUR apmērā (2017. gadā – 109 900 000 EUR); ierēķinot iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, kuras Kopuzņēmums bija no jauna iekļāvis 2018. gada budžetā, un piešķirtos ieņēmumus, kopējais pieejamais maksājumu budžets bija 166 465 000 EUR (2017. gadā – 213 000 000 EUR) un kopējais pieejamais saistību budžets bija 175 918 000 EUR (2017. gadā – 130 900 000 EUR); |
8. |
norāda, ka 2016. gada decembrī SESAR 1 tika oficiāli slēgts un pēdējais galīgais dotācijas maksājums tika veikts 2017. gada decembrī, un iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas 40 000 000 EUR apmērā tika pārnestas uz 2018. gadu, lai atmaksātu pārāk lielos naudas ieguldījumus, kas saņemti no nozari pārstāvošajiem SESAR 1 dalībniekiem, un lai apmaksātu novēlotas, bet joprojām pamatotas izmaksu deklarācijas par Septītās pamatprogrammas un Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektiem; ar bažām norāda, ka 2018. gada beigās tikai 1 800 000 EUR (5 %) no šīm apropriācijām varēja izmantot koriģējošajiem maksājumiem, 20 000 000 EUR (50 %) bija jāatceļ un 18 200 000 EUR (45 %) tika pārnesti uz 2019. gadu; pauž nožēlu par to, ka 2018. gada beigās SESAR 1 noslēguma posmā Kopuzņēmums joprojām uzrādīja lielu neizpildīto saistību apmēru, proti, 61 400 000 EUR, un ka šie Kopuzņēmumam piešķirtie līdzekļi netiks pilnībā izlietoti; |
Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un TEN-T
9. |
norāda, ka no 1 284 300 000 EUR ieguldījuma natūrā un naudā, kas pārējiem dalībniekiem ir jāiemaksā Kopuzņēmuma pamatdarbībās un administratīvajās darbībās (700 000 000 EUR no Eirokontroles un 584 300 000 EUR no gaisa satiksmes nozares dalībniekiem), līdz 2018. gada beigām Kopuzņēmums bija validējis ieguldījumus 1 099 800 000 EUR apmērā (560 700 000 EUR no Eirokontroles un 539 100 000 EUR no gaisa satiksmes nozares); |
Daudzgadu budžeta izpilde saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”
10. |
norāda, ka no 585 000 000 EUR lielās Savienības iemaksas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” līdz 2018. gada beigām kopējais Savienības (Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE)) naudas ieguldījums Kopuzņēmuma pamatdarbībā bija 216 900 000 EUR un ka pārējie dalībnieki bija apņēmušies veikt Kopuzņēmuma programmas SESAR 2020 pamatdarbībai paredzētas iemaksas natūrā un naudā vismaz 1 000 000 000 EUR apmērā (tiek lēsts, ka tie būtu 500 000 000 EUR no Eirokontroles, ko papildinātu 500 000 000 EUR no gaisa satiksmes nozares); norāda arī to, ka 2018. gada beigās pārējie dalībnieki bija veikuši naudas iemaksas 14 400 000 EUR apmērā un bija veikuši validētas iemaksas natūrā 114 000 000 EUR apmērā, bet par vēl 120 200 000 EUR lielām iemaksām natūrā bija paziņots, taču tās vēl nebija validētas; |
11. |
norāda, ka attiecībā uz SESAR 2020 Kopuzņēmums 2018. gada beigās bija izpildījis attiecīgi 81 % un 61 % no saistību un maksājumu apropriācijām, kas pieejamas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, un atcēlis aptuveni 44 600 000 EUR (35 %) no pieejamajām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriācijām (saistību un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis 2017. gadā bija attiecīgi 80,24 % un 67,97 %); |
12. |
norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka 2018. gadā pieejamo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriāciju zemais izpildes un augstais atcelšanas līmenis galvenokārt ir saistīts ar Kopuzņēmuma piesardzīgo budžeta plānošanu un to, ka budžeta plānošanā un uzraudzībā netika pilnībā ņemta vērā iepriekšējos gados neizlietoto maksājumu apropriāciju summa; |
Sniegums
13. |
pieņem zināšanai Kopuzņēmuma galvenos snieguma rādītājus 2018. gadā, jo īpaši prognozētās PPP piesaistes koeficienta vērtības programmas beigās:
|
14. |
norāda, ka Kopuzņēmums ir sasniedzis galvenos politikas un pamatdarbības mērķus, kas norādīti vienotajā programmdokumentā laikposmam no 2017. līdz 2019. gadam; |
15. |
atgādina Kopuzņēmumam savu aicinājumu veikt pasākumus, lai sasniegtu visam laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam noteikto piesaistes koeficienta mērķrādītāju, kas ir 1,41; |
16. |
konstatē, ka pārvaldības izmaksu īpatsvars (administratīvais budžets / darbības budžets) joprojām ir zem 5 %, kas liecina par salīdzinoši racionālu un efektīvu Kopuzņēmuma organizatorisko struktūru; |
17. |
norāda, ka SESAR kopuzņēmums ir viens no vairākiem kopuzņēmumiem, kas izmantoja lielāku sinerģiju, īstenojot pamatdarbības kopā ar Savienības decentralizētajām aģentūrām attiecīgajās pētniecības un inovācijas jomās, un Kopuzņēmums jo īpaši sadarbojās ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru bezpilota lidaparātu jomā; |
18. |
norāda, ka Kopuzņēmuma 2018. gada darbības pārskatā informācija par galvenajiem snieguma rādītājiem attiecībā uz dzimumu līdzsvaru ir sniegta tikai par 2017. gadu, bet par 2018. gadu nav; norāda, ka informācija par 2017. gadu ir saistīta ar Kopuzņēmuma 2016. gada uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus “Apvārsnis 2020” ietvaros un ka galvenos snieguma rādītājus raksturojošie skaitļi ir šādi: sieviešu īpatsvars pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos – 15,4 %; sieviešu īpatsvars projektu koordinatoru vidū – 12 %; sieviešu īpatsvars Komisijas padomdevēju un ekspertu grupās u. c. – 33,3 %; |
19. |
norāda, ka Kopuzņēmums ir īstenojis trīs galvenās iniciatīvas, kas ir bijušas svarīgas, lai noteiktu redzējumu par gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) nākotni Eiropā 2018. gadā, un ka šo sasniegumu rezultāti, kurus ir atzinusi visa ATM kopiena, ir nodoti Komisijai, kas veiks nākamos pasākumus, lai tos iekļautu aviācijas jomas tiesiskajā regulējumā un politikas satvarā; |
20. |
atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir ne tikai devis rezultātus sagatavojošos pētniecības projektos, bet arī ir pierādījis savu nozīmīgo lomu inovācijā aviācijas jomā, integrējot jaunus dalībniekus, kas nav tradicionālie ATM pētniecības un inovācijas dalībnieki; |
Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras
21. |
norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu 2018. gada 31. decembrī Kopuzņēmumā strādāja 42 darbinieki (2017. gadā – 40 darbinieki); |
22. |
konstatē, ka 2018. gadā Kopuzņēmums parakstīja 48 līgumus, tostarp 37 īpašos līgumus, ar kuriem īsteno Kopuzņēmuma pamatlīgumus un iestāžu nolīgumus, un tika īstenotas 12 iepirkuma procedūras: piecas sarunu procedūras bez iepriekšējas līguma paziņojuma publicēšanas, piecas sarunu procedūras attiecībā uz ļoti zemas, zemas un vidējas vērtības līgumiem, trīs atklātas procedūras un viena balva; |
23. |
norāda, ka saskaņā ar DG MOVE deleģēšanas nolīgumu Kopuzņēmums 2018. gada janvārī izsludināja atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētījumiem un demonstrācijām par bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldību Eiropā (U-Space Call), kam maksimālo dotācijas summu – 9 500 000 EUR – finansē no Komisijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) fonda; ar dziļām bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka, lai gan uzaicinājumā iekļautajos piešķiršanas kritērijos kopumā tika ievērotas Regulā (ES) Nr. 1316/2013 (1)noteiktās ievirzes, Revīzijas palāta konstatēja vairākas pārklāšanās un neatbilstības starp piešķiršanas kritērijiem un to apakškritērijiem, kas var apdraudēt dotāciju novērtēšanas procesa vispārējo efektivitāti un ir jārisina uzaicinājuma izstrādes un sagatavošanas posmā; |
Iekšējā kontrole
24. |
konstatē, ka Kopuzņēmuma ex ante kontroles procedūras ir uzticamas un ka Kopuzņēmums jo īpaši veic to dotāciju saņēmēju ex post revīzijas, kas ir saņēmuši Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgos maksājumus, savukārt attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumiem par ex post revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests; norāda, ka ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars, par kuru Kopuzņēmums ziņoja 2018. gada beigās, bija 1,29 % Septītajā pamatprogrammā un 1,33 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”; |
25. |
pēc iepazīšanās ar pasākumiem, ko Kopuzņēmums veicis saistībā ar Parlamenta rezolūciju par 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, konstatē, ka Kopuzņēmums ir veicis pasākumus, lai kliedētu Parlamenta bažas, konkrētāk, Kopuzņēmums ir iecēlis jaunu Budžeta un finanšu grupas vadītāju, šajā grupā ir jauns finanšu speciālists un finanšu asistents, Kopuzņēmums ir sācis finanšu direktora darbā pieņemšanas procedūru un ir ieviesta jauna budžeta procedūra, kuras rezultātā ir laikus sagatavots detalizēts budžets; |
Iekšējās revīzijas
26. |
norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) ir sagatavojis galīgo revīzijas ziņojumu par koordināciju starp Kopuzņēmumu un Kopējo atbalsta centru (CSC) un CSC instrumentu un pakalpojumus īstenošanu, kā rezultātā tika sniegti trīs svarīgi ieteikumi; norāda, ka Kopuzņēmums ir izstrādājis detalizētu rīcības plānu šo ieteikumu pamatā esošo risku novēršanai, kuru bija paredzēts īstenot 2019. gadā; |
27. |
norāda, ka 2018. gadā Iekšējās revīzijas struktūras (IAC) darbības koncentrējās uz ticamības revīzijām un konsultāciju pakalpojumiem; norāda, ka IAC veica pēcpārbaudes revīziju par darbā pieņemšanu un aktīvi piedalījās Kopuzņēmuma riska novērtēšanā, sadarbojās ar IAS, Revīzijas palātu un citiem attiecīgajiem revīzijas dalībniekiem, uzraudzīja to Kopuzņēmuma rīcības plānu īstenošanu, kuri saistīti ar iepriekšējām revīzijām, un veica turpmākus pasākumus saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru; |
28. |
norāda, ka Kopuzņēmums 2018. gada jūlijā organizēja korporatīvā riska pārvaldības darbsemināru, lai ziņotu par riska pārvaldību un apstiprinātu galvenās izmaiņas, kas saistītas ar korporatīvajiem riskiem; |
Ar SESAR projekta izvēršanas fāzi saistītie jautājumi
29. |
konstatē, ka Revīzijas palāta 2019. gadā publicēja Īpašo ziņojumu Nr. 11/2019 par Savienības regulu par gaisa satiksmes pārvaldības modernizāciju; norāda, ka šajā īpašajā ziņojumā Revīzijas palāta vērtēja to, cik labi Komisija ir pārvaldījusi SESAR izvēršanu kopš 2011. gada, vai Savienības intervence ir bijusi virzīta uz projektiem, kam atbalsts vajadzīgs visvairāk, un vai tā ir radījusi pievienoto vērtību gaisa satiksmes pārvaldībai Savienībā; norāda, ka nākotnē ir vajadzīga efektīva gaisa satiksmes pārvaldība, lai nodrošinātu drošību un efektivitāti; |
30. |
ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem, ka lielākā daļa revidēto projektu tiktu finansēti bez finansiāla atbalsta no Savienības, finansēšanas shēmas īstenošanā bija nepilnības (īpaši nepietiekama prioritāšu noteikšana), un ATM snieguma ieguvumi ekspluatācijas vidē vēl ir jāapliecina; |
31. |
aicina Komisiju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tā veikusi, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus, jo īpaši attiecībā uz projektu atlasi; |
32. |
atbalsta ieteikumus, ko Revīzijas palāta sniegusi šo problēmu risināšanai, un norāda, ka Komisija ir pieņēmusi visus Revīzijas palātas ieteikumus; aicina Komisiju veikt Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanas pēcpārbaudi; |
Transports un tūrisms
33. |
norāda, ka Kopuzņēmums savu budžetu ir atspoguļojis divās atsevišķās daļās: 1) SESAR 1 un 2) SESAR 2020; ņem vērā arī to, ka SESAR 1 saņēma līdzfinansējumu no TEN-T un Septītās pētniecības pamatprogrammas, bet SESAR 2020 saņem līdzfinansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”; |
34. |
norāda, ka saistību apropriāciju izpildes līmenis bija 83 %, bet maksājumu apropriāciju – 47 % (SESAR 1: 99 % un 5 %, savukārt SESAR 2020: 81 % un 61 %); norāda, ka zemais vispārējais maksājumu izpildes līmenis galvenokārt ir saistīts ar zemo SESAR 1 izpildes līmeni, kas atspoguļo tā projektu finansiālo slēgšanu un programmas pabeigšanu, kā arī Kopuzņēmuma centienus pēc iespējas samazināt darbības izmaksas; |
35. |
uzsver, ka gan Eiropas gaisa telpas turpmākai attīstīšanai SES2+ satvarā, gan bezpilota lidaparātu integrēšanai ir vajadzīgi pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi; |
36. |
norāda, ka Kopuzņēmums īstenoja savas operācijas, pilnībā ievērojot četrus dažādus satvarus: pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmu attiecībā uz bezpilota lidaparātu U-space demonstrējumu pasākumiem, kā arī diviem īpašiem satvariem saistībā ar aktīvu ģeogrāfisko zonu izveides pakalpojumu (AGS) un pētījumu, kura mērķis ir izstrādāt priekšlikumu par Eiropas gaisa telpas turpmāko struktūru; atzīst, ka šie atšķirīgie juridiskie satvari sarežģī Kopuzņēmuma darbību, un tāpēc pauž Kopuzņēmumam atzinību par inovācijas projektu sekmīgo īstenošanu; |
37. |
uzsver, ka Kopuzņēmuma veiktajam darbam ir svarīga nozīme, palīdzot paātrināt inovāciju ieviešanu; turklāt uzsver tā nozīmi U-space nozīmīgā pilnveidē un plāna izstrādāšanā attiecībā uz bezpilota lidaparātu drošu ieviešanu un izmantošanu gaisa telpā zemā augstumā, kas ir pamats modernai un strauji augošai nozarei; uzsver Kopuzņēmuma nozīmi, gatavojoties Eiropas ATM ģenerālplāna atjaunināšanai virzībā uz Eiropas digitālo gaisa telpu, kas notiks, īstenojot vispusīgu un uz pasažieriem orientētu aviācijas digitālo pārveidi; tādēļ uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Kopuzņēmuma loma būtu jāatzīst un jānostiprina; |
38. |
norāda, ka Kopuzņēmums turpināja SESAR 1 finanšu un administratīvo slēgšanu; norāda, ka faktiskais programmas kopējais izpildes līmenis ir 89,9 %; norāda, ka Kopuzņēmumam virtuālajā bankas kontā ir 30,7 miljoni EUR, lai segtu visas atlikušās SESAR 1 saistības, un ka saskaņā ar maksājumu un līdzekļu atgūšanas prognozēm pēc SESAR 1 slēgšanas Kopuzņēmuma rīcībā vajadzētu palikt aptuveni 30,6 miljonus EUR lielam pārpalikumam; atgādina, ka SESAR 1 uzkrātie budžeta līdzekļi tiks izmantoti, lai atmaksātu Kopuzņēmuma dalībnieku iemaksātos līdzekļus, un atlikusī neizmantotā summa tiks atmaksāta Savienībai; |
39. |
norāda, ka 2018. gads bija pirmais gads, kad SESAR 2020 darbojās bez SESAR 1 projektiem; turklāt norāda, ka no 96,0 miljonus EUR lielajiem ieņēmumiem, kurus SESAR 2020 saņēma 2018. gadā, Savienības ieguldījums bija 88,2 miljoni EUR un Eirokontroles ieguldījums bija 5,2 miljoni EUR; |
40. |
norāda, ka neizlietotās maksājumu apropriācijas 2018. gadā ir radījušas pārpalikumu 19,3 miljonu EUR apmērā (no tiem 0,05 miljoni EUR attiecas uz SESAR 1 un 19,25 miljoni EUR – uz SESAR 2020), kas paliek Kopuzņēmumā, un ka kumulatīvais pārpalikums ir 77,24 miljoni EUR (no tiem 30,93 miljoni EUR attiecas uz SESAR 1 un 46,31 miljons EUR – uz SESAR 2020); |
41. |
norāda, ka pēdējās SESAR 1 revīzijas, kas tika veiktas attiecībā uz 2017. gadā veiktajiem maksājumiem, tika sāktas 2018. gadā un ka ir pabeigts 4. revīziju cikls, kuru veidoja 23 revīzijas astoņās dalībvalstīs; pauž bažas par to, ka 2018. gadā atlikušais kļūdu īpatsvars bija 5,07 %; |
42. |
pieņem zināšanai 2018. gada salīdzinošā cilvēkresursu novērtējuma rezultātus – 61,67 % operatīvu štata vietu, 28,57 % administratīvu štata vietu un 9,76 % neitrālu štata vietu. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).