Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra””

(COM(2020) 628 final)

(2021/C 220/11)

Ziņotājs:

Paul RÜBIG

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 11.11.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.3.2021.
Pieņemts plenārsesijā	24.3.2021.
Plenārsesija Nr.	559
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	254/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē jauno EPT programmas ieceri un programmas atjaunošanu. Jaunā EPT nav “tas pats, tikai vairāk”, bet gan patiess “jaunais kurss” ES pētniecībai, tehnoloģijām un inovācijai.

1.2.

EESK ļoti atzinīgi vērtē dokumentā iekļauto norādi, ka uzsvars tiek likts uz pētniecības un inovācijas rezultātu ātru izmantošanu ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā. Taisnīgas pārkārtošanās procesa nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem elementiem, lai nodrošinātu, ka pētniecība un inovācija atbalsta ES tautsaimniecību un nodarbinātību.

1.3.

EESK visnotaļ atbalsta viedokli, ka pētniecības jomā ir vajadzīga jauna pārvaldība, lai likvidētu administratīvos un regulatīvos šķēršļus inovācijai.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka jaunais EPT dokuments kopumā atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ko Komiteja atbalsta. Vienlaikus sekmējot pārkārtošanos uz noturīgāku Eiropas ekonomiku, virzībā uz ilgtspējīgu Eiropas ekonomiku ļoti svarīga ir iekļaujoša atveseļošana, kas nevienu Eiropas iedzīvotāju neatstāj novārtā (1).

1.5.

EESK vēlas norādīt, ka svarīga ir gudra pētniecības un izstrādes instrumentu apvienošana visos līmeņos (reģionālā, valstu, ES, globālajā līmenī). Pētniecība, izstrāde un inovācija būtu jāveicina, izmantojot plašos ES struktūrfondus, kā arī tiešus un netiešus pasākumus (piem., nodokļu stimulus) pētniecībai un izstrādei.

1.6.

EESK iesaka, ka ES labklājībai būtiski svarīgas ir šādas galvenās nozares un tehnoloģijas: — digitāli uzņēmējdarbības modeļi, — tehnoloģijas preču un pārtikas ražošanai, — klīniskie pētījumi, farmācijas un biotehnoloģijas nozare, — kosmosa tehnoloģijas, — tīrs ūdens un sanitārija.

1.7.

EESK norāda, ka kompleksajai EPT programmas atjaunošanai ļoti svarīga ir arī pētniecība sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

1.8.

EESK vēlas uzsvērt, ka ES pētniecība atpaliek patentu jomā. Āzija ir palielinājusi savu daļu patentu pieteikumos pasaulē. 2019. gadā Āzija iesniedza 65 % no patentu pieteikumiem pasaulē. Eiropas patentu daļa ir samazinājusies un pašlaik ir tikai 11,3 % no patentu pieteikumiem pasaulē.

1.9.

Vairāki pētījumi liecina, ka uzņēmējdarbības kultūras ziņā ES atpaliek no ASV un Āzijas. Uzņēmējdarbības kultūrai ir jāpievērš uzmanība izglītībā, tostarp augstākajā izglītībā. Tāpēc uzņēmējdarbības kultūrai jābūt nozīmīgai visā procesā – no inovācijas fundamentālajos un lietišķajos pētījumos līdz jaunu tehnoloģiju tirgvedībai.

1.10.

Eiropas Inovācijas padome un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) ar savām zināšanu un inovāciju kopienām ir nozīmīgi partneri un instrumenti pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanas paātrināšanā un ES pētniecības un inovācijas fokusa pārvirzīšanā uz radikālu jauninājumu radīšanu, kas apmierina konkrētas iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības, it īpaši saistībā ar lielākajām sabiedrības problēmām. Accelerator paver novatoriskiem jaunuzņēmumiem ar lielu izaugsmes potenciālu iespēju saņemt ievērojamus ES līdzekļus, savukārt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts pēc definīcijas cenšas savās zināšanu un inovāciju kopienās panākt pētniecības izcilību tādā jomā kā tehnoloģiju virzīti jauninājumi; tāpēc gan Eiropas Inovācijas padome, gan Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts ir nozīmīgi partneri centienos paātrināt pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanu.

1.11.

EESK uzsver, ka ir jāpiemēro zinātniskās un ētiskās integritātes princips, lai novērstu kaitējumus cilvēku veselībai, finanšu līdzekļu zaudējumus un zinātniskas neveiksmes.

1.12.

Eiropa īpaši atpaliek no ASV un Āzijas tajā ziņā, cik ātri par novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem pārtop pētniecības un izstrādes rezultāti. Tāpēc EESK mudina Komisiju pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas politikā vienlaikus tiekties uz “izcilību” un “ātrumu”.

1.13.

EESK iesaka Eiropas Komisijai savā jaunajā pētniecības un inovācijas stratēģijā tiekties uz piedāvājuma līdzsvarotību šādās jomās: — augsto tehnoloģiju rūpnieciskās ražošanas, kā arī pakalpojumu nozares pētniecība un izstrāde/pētniecība un inovācija, — tirgum pievilcīgi jauninājumi (uz pieprasījumu balstīti jauninājumi), kā arī tehnoloģiju virzīti jauninājumi.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka jauna EPT programmas iecere un tās atjaunošana ir svarīgi dokumenta elementi. Dokuments tādējādi apliecina, ka jaunā EPT nav “tas pats, tikai vairāk”, bet gan patiess “jaunais kurss” ES pētniecībai, tehnoloģijām un inovācijai. Viens no galvenajiem “jaunā kursa” aspektiem ir mērķis būtiski palielināt inovācijas ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrību. Ar šo “jauno kursu” ES-27 ir galīgi apņēmusies apturēt notiekošo procesu, proti, atpalikšanu no Ķīnas un Dienvidkorejas fundamentālo pētījumu, kā arī lietišķo pētījumu, patentu pieteikumu, augsto tehnoloģiju produktu un pakalpojumu jomā. “Jaunā kursa” mērķis ir vēl labāk izglītot un apmācīt Eiropas iedzīvotājus visās pētniecības un izstrādes, inovācijas un uzņēmējdarbības jomās un tādējādi pilnībā atraisīt Eiropas sabiedrības inovācijas potenciālu.

2.2.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pieeju palielināt inovācijas ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrību. EESK uzsver, ka organizēta pilsoniskā sabiedrība ir sociālās inovācijas katalizators. Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība tagad ir nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk, un patiesa sociālā inovācija ir iespējama tikai tad, ja tajā piedalās organizēta pilsoniskā sabiedrība (2).

2.3.

Āzija, it īpaši Ķīna un Koreja, pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami uzlabojusi savus rezultātus pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā. Ķīna ne tikai ir palielinājusi savu pētniecības un izstrādes izdevumu daļu no 0,55 % (1995. gadā) līdz 2,2 % (2018. gadā), bet arī pārspējusi Eiropas Savienību kopējā pētniecībai un izstrādei atvēlētajā budžetā, 2017. gadā iztērējot 496 miljardus USD, kamēr ES iztērēja 430 miljardus USD. Saskaņā ar ES 2020. gada rezultātu pārskatu par rūpnieciskajām pētniecības un izstrādes investīcijām laika posmā no 2018. līdz 2019. gadam ES uzņēmumi palielināja pētniecību un izstrādi par 5,6 %, ASV uzņēmumi – par 10,8 %, savukārt Ķīnas uzņēmumi – par 21,0 %.

2.4.

ESAO zinātnes, tehnoloģiju un rūpniecības rezultātu pārskata ziņojumi cita starpā liecina, ka ES īpaši atpaliek digitālo pakalpojumu uzņēmumu un tā dēvēto radikālo tehnoloģiju virzīto jauninājumu jomā. EESK atbalsta Eiropas digitalizācijas ceļu, izmantojot iespējas ekonomikai, tajā pašā laikā aizsargājot sabiedrības vērtības un pamattiesības. Uz cilvēku vērsta nostāja visās Komisijas iniciatīvās ir vērtējama ļoti atzinīgi, lai pilnveidotu Eiropas pieeju progresam (3).

2.5.

“Radikālu” jauninājumu izstrādes veicināšana (4), vienlaikus aizsargājot taisnīgas pārkārtošanās procesu, ir viens no lielākajiem uzdevumiem tuvākajā nākotnē.

2.6.

EESK pilnībā atbalsta to, ka skaidri tiek uzsvērta tā dēvētā divējādā pārkārtošanās, t. i., digitālā pārkārtošanās un zaļais kurss.

2.7.

EESK atzinīgi vērtē centienus nodrošināt, ka pētniecības un inovācijas rezultāti ātri tiek izmantoti ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā. Taisnīgas pārkārtošanās process, t. i., virzība uz zaļāku/klimatam labvēlīgu Eiropu, taisnīgu digitālo nākotni, respektējot darba ņēmēju tiesības un viedokļus, kā izklāstīts dokumentā, ir viens no svarīgākajiem elementiem, lai nodrošinātu, ka pētniecība un inovācija atbalsta ES ekonomiku un nodarbinātību.

2.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka jaunais EPT dokuments kopumā atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ko tā atbalsta. Vienlaikus sekmējot pārkārtošanos uz noturīgāku Eiropas ekonomiku, virzībā uz ilgtspējīgu Eiropas ekonomiku ļoti svarīga ir iekļaujoša atveseļošana, kas nevienu Eiropas iedzīvotāju neatstāj novārtā (5).

2.9.

EESK vēlas norādīt, ka svarīga ir gudra pētniecības un izstrādes instrumentu apvienošana visos līmeņos (reģionālā, valsts, ES līmenī). Pētniecība, izstrāde un inovācija būtu jāveicina, izmantojot plašos ES struktūrfondus, kā arī tiešus un netiešus pasākumus (piem., nodokļu stimulus) pētniecībai un izstrādei.

3.   Eiropas pētniecības telpa jaunā kontekstā

3.1.

Kā norādīts Komitejas vispārīgajās piezīmēs, EESK nepārprotami uzskata, ka gadījumā, ja ES pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas stratēģija arī turpmāk būs “tā pati, tikai vairāk”, tā arvien vairāk zaudēs globālajā konkurencē pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā, it īpaši Ķīnai, Korejai un ASV.

3.2.

EESK uzsver, ka ir jāpiemēro zinātniskās un ētiskās integritātes princips, lai novērstu kaitējumus cilvēku veselībai, finanšu līdzekļu zaudējumus un zinātniskas neveiksmes.

3.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju izstrādāt “jauno kursu” ES pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas programmai.

3.4.

Modernākā, efektīvi pārvaldīta pētniecības un izstrādes infrastruktūra ir viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanas paātrināšanu.

3.5.

EESK skatījumā pētniecības un inovācijas infrastruktūras ikdienas pārvaldību varētu padarīt profesionālu. Daļai no šīs dārgās pētniecības un inovācijas infrastruktūras izmantošana ir salīdzinoši zema – dažos gadījumos infrastruktūra tiek izmantota mazāk nekā 25 % no darba stundām gadā.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas atvērtās zinātnes iniciatīvas (EOSC).

3.7.

EESK piekrīt viedoklim, ka dokumentā minētās tehnoloģijas ir ļoti svarīgas, stratēģiskas ES pamattehnoloģijas, un ierosina pievienot šādas svarīgas tehnoloģijas un nozares: — digitāli uzņēmējdarbības modeļi, — tehnoloģijas preču un pārtikas ražošanai, — klīniskie pētījumi, farmācijas un biotehnoloģijas nozare, — kosmosa tehnoloģijas, — tīrs ūdens un sanitārija.

3.8.

Digitāli uzņēmējdarbības modeļi pašlaik ir straujāk augošie uzņēmumi pasaulē un tādi būs arī turpmākajos gados. Pietiek tikai minēt e-komerciju (piem., Amazon), ceturto rūpniecisko revolūciju, interneta bankas pakalpojumu izmantošanu, e-azartspēles, digitālos sociālos tīklus (piem., Facebook), e-drošību utt.

3.9.

EESK norāda, ka kompleksajai EPT programmas atjaunošanai ļoti svarīga ir arī pētniecība sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

3.10.

EESK uzskata, ka ES pētniecība atpaliek patentu jomā. Āzija ir palielinājusi savu daļu patentu pieteikumos pasaulē. 2019. gadā Āzija iesniedza 65 % no patentu pieteikumiem pasaulē. Eiropas patentu daļa ir samazinājusies un pašlaik ir 11,3 % no patentu pieteikumiem pasaulē.

3.11.

Citas svarīgas pētniecības un inovācijas tēmas (cita starpā) ietver preču ražošanu (kas vienmēr ir bijusi un joprojām ir spēcīga ES pozīcija), IT, programmatūru un mākslīgo intelektu, kā arī vidējās tehnoloģijas.

3.12.

Lielākā daļa darbvietu Eiropas Savienībā joprojām ir vidējo tehnoloģiju jomā (kas arī vienmēr ir bijusi viena no ES spēcīgajām pozīcijām). Augstās tehnoloģijas, protams, ir svarīgas, taču arī vidējo tehnoloģiju jomā ir liels izaugsmes un darbvietu potenciāls.

3.13.

Koronavīrusa krīze ir nopietna cilvēces problēma, un būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai izstrādātu Covid-19 apkarošanai vajadzīgās vakcīnas un ārstniecības līdzekļus. Šī krīze atklāja vairākas problēmas, kas jārisina, lai nākotnē novērstu līdzīgas pandēmijas, un it īpaši tas attiecas uz mūsu attiecībām ar dabu un dzīvniekiem. Eiropas pētniecībai un inovācijai ir jāuzņemas svarīga loma šo problēmu apzināšanā, izpētē un risināšanā. No otras puses, krīzei nevajadzētu būt vienīgajai ES pētniecības un inovācijas ilgtermiņa stratēģijas pamatnostādnei.

3.14.

Vairāki pētījumi liecina, ka uzņēmējdarbības kultūras ziņā ES atpaliek no ASV un Āzijas. Uzņēmējdarbības kultūrai ir jāpievērš uzmanība izglītībā, tostarp augstākajā izglītībā. Tāpēc uzņēmējdarbības kultūrai jābūt nozīmīgai visā procesā – no inovācijas fundamentālajos un lietišķajos pētījumos līdz jaunu tehnoloģiju tirgvedībai. Uzņēmējdarbības kultūrai jābūt vienai no galvenajām kompetencēm visā ES pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā un tādējādi, protams, arī jaunajā EPT.

4.   Iecere – spēcīgāka Eiropas pētniecības telpa nākotnei

4.1.

Paziņojumā vairākas rindkopas ir veltītas jauniem kopīgiem tehnoloģiju ceļvežiem, jaunai rūpniecības stratēģijai un, pēc Komisijas domām, svarīgām nākotnes tehnoloģijām. EESK vēlreiz vēlas uzsvērt, ka visas šīs tēmas ir jāskata ciešā saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Citiem vārdiem, pētniecība un izstrāde ir jāvirza, it īpaši ar jauno EPT un kopīgo tehnoloģiju ceļvežiem, ar kuriem var atbalstīt jebkuru no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu jomām. EESK ir pārliecināta, ka konstruktīvs sociālais un pilsoniskais dialogs visos līmeņos veicinās stratēģijas sekmīgu īstenošanu.

4.2.

EESK atzinīgi vērtē centienus stiprināt Eiropas Savienības sadarbību pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā. Jebkura ES dalībvalsts viena pati vienkārši ir pārāk maza, lai konkurētu ar lielām pētniecības valstīm, piemēram, ASV vai Ķīnu. Individuālajām dalībvalstīm trūkst “apjomradītu ietaupījumu”, kas ir ļoti svarīgi, it īpaši lieliem radikāliem jauninājumiem. Eiropas sasniegumi zinātnes un tehnoloģiju jomā ir nozīmīgi, un pētniecība un izstrāde ir neatņemama Eiropas ekonomikas sastāvdaļa. Eiropa ir mājvieta ievērojamiem pētniekiem, kas darbojas dažādās zinātnes disciplīnās, it īpaši fizikā, matemātikā, ķīmijā un inženierzinātnēs. Zinātnisko pētniecību Eiropā atbalsta rūpniecība, Eiropas universitātes un vairākas zinātniskās iestādes. Eiropas zinātniskās pētniecības rezultāti pastāvīgi ir labākie pasaulē. Sadarbība ir nozīmīgs elements efektīvā inovācijā jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, un konkurence ir galvenais globālajā ekonomikā notiekošās inovācijas virzītājspēks. Tāpēc EESK iesaka ar ES “jauno kursu” pētniecībai, tehnoloģijām un inovācijai nodrošināt dalībvalstu sadarbības un konkurences līdzsvarotību.

4.3.

Eiropas Inovācijas padome un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) ar savām zināšanu un inovāciju kopienām ir nozīmīgi partneri un instrumenti pētniecības un inovācijas izmantošanas paātrināšanā un ES pētniecības un inovācijas fokusa pārvirzīšanā uz radikālu jauninājumu radīšanu, kas apmierina konkrētas iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības, it īpaši saistībā ar lielākajām sabiedrības problēmām.

5.   Pētniecības un inovācijas rezultātu iedzīvināšana ekonomikā

5.1.

Paziņojuma minēts, ka “ES atpaliek no saviem galvenajiem globālajiem konkurentiem uzņēmējdarbības pētniecības un izstrādes intensitātē, it īpaši augsto tehnoloģiju nozarēs, un inovatīvu MVU darbības izvēršanā, un tas negatīvi ietekmē ražīgumu un konkurētspēju. (..) Lai mainītu šo tendenci un arī stiprinātu Eiropas rūpniecisko un tehnoloģisko neatkarību, kritiski svarīgi ir atraisīt ieguldīšanu uzņēmējdarbības, pakalpojumu un publiskā sektora inovācijā. Lai atbalstītu ES pārkārtošanos uz ekoloģisko un digitālo ekonomiku, ES vajag pilnīgi izmantot savus izcilos pētniecības un inovācijas rezultātus.” EESK piekrīt šai nostājai, bet vēlas uzsvērt, ka digitālās pārkārtošanās procesam it īpaši ir vajadzīga atbildīga pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas koncepcija. EESK vēlreiz pauž pilnīgu atbalstu ES stratēģijai, kas vērsta uz uzticama un antropocentriska mākslīgā intelekta meklēšanu, un attiecībā uz mākslīgo intelektu vēlreiz rosina izmantot pieeju “procesu kontrolē cilvēks”, kā tā aicinājusi rīkoties kopš pirmā atzinuma par mākslīgo intelektu 2017. gadā (6).

5.2.

Eiropa īpaši atpaliek no ASV un Āzijas tajā ziņā, cik ātri par novatoriskiem produktiem un pakalpojumiem pārtop pētniecības un izstrādes rezultāti. Tāpēc EESK mudina Komisiju pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas politikā vienlaikus tiekties uz “izcilību” un “ātrumu”.

5.3.

EESK noteikti ievērojusi paziņojumā minēto atziņu, ka pētniecības un inovācijas rezultātu pārvēršanai dzīvotspējīgos produktos un inovācijas ķēdei ir jāpievērš uzmanība. Taču lielākā daļa dokumentā ierosināto darbību un pasākumu joprojām ir vērsti uz inovācijas ķēdes ievades pusi (augstākā izglītība, pētnieku karjeras iespējas talantīgiem cilvēkiem, vairāk līdzekļu publiskajai un fundamentālajai pētniecībai utt.).

5.4.

EESK mudina Komisiju tiekties uz labu līdzsvaru starp koncentrēšanos uz inovācijas ķēdes ievades pusi un izlaides pusi.

5.5.

EESK mudina Komisiju vēl vairāk stimulēt tirgum pievilcīgas inovācijas, piemēram, šādi: — izplatot vadošo lietotāju (lead user) koncepcijas, — ieguldot sistemātiskos sociālās inovācijas pētījumos, lai prognozētu, kā sabiedrība sākotnēji vērtēs jaunus produktus un pakalpojumus.

6.   Pakalpojumu nozares

6.1.

Rūpnieciskās ražošanas procesos var nodrošināt augstu automatizācijas līmeni, proti, saražot ļoti lielus apjomus ar mazām darbaspēka izmaksām un starptautiski konkurētspējīgām ražošanas izmaksām, pat neraugoties uz augsto stundas likmi Eiropā. Pakalpojumu nozarēs situācija ir sarežģītāka. Uzņēmējdarbības modeļi digitālo pakalpojumu nozarē arī var būt ļoti automatizēti. Tomēr pakalpojumus privātpersonām, piemēram, matu griezšanu, masāžu utt., nevar automatizēt. Visu minēto iemeslu dēļ ES savā jaunajā pētniecības un inovācijas stratēģijā būtu ļoti ieteicams tiekties uz labi līdzsvarotu klāstu augsto tehnoloģiju rūpnieciskās ražošanas un pakalpojumu nozaru piedāvājumā.

7.   Pētnieku karjeras attīstības sistēmas padziļināšana

7.1.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumā ierosinātos pasākumus tehnoloģiskās un zinātniskās izcilības un gados jauno pētnieku mobilitātes uzlabošanai, taču mudina Komisiju pastiprināt pasākumus arī attiecībā uz gados jauno pētnieku un novatoru uzņēmējdarbību. Tas ietvertu labākas karjeras iespējas pētniekiem, kā arī augstākas algas, jo īpaši pētniekiem, kuri uzsāk savu karjeru. Turklāt auglīga šķiet universitāšu savienošana ar ekonomikas struktūrām, lai nodrošinātu inovācijas pārveidi realizējamos produktos. EESK ierosina izveidot vienotu reģistru ar ES pētniekiem un novatoriem, norādot pamata profesionālās pētniecības datus, lai labāk savienotu ES pētniekus un novatorus.

7.2.

Pamatprasmes un inovācijas kultūra, jaunas mācīšanās un mācīšanas tehnoloģijas, individuāla apmācība

7.2.1.

EESK gribētu vēlreiz norādīt, ka ļoti svarīgas ir ne tikai galvenās stratēģiskās tehnoloģijas – lai ES plauktu, ļoti svarīgas ir arī galvenās darba ņēmēju kompetences un inovācijas kultūra visos ES uzņēmumos.

7.2.2.

Jaunajai EPT programmai, jaunajai pētniecības un inovācijas programmai un jaunajam Eiropas Pētniecības un inovācijas paktam īpaši svarīgi ir šāds elements: inovācijas kultūras un uzņēmējdarbības kultūras veicināšana ES uzņēmumos – gan vadībā, gan starp darba ņēmējiem –, piemēram, piedāvājot darbiniekiem piemērotus mācību kursus.

8.   Iedzīvotāju iesaiste

8.1.

EESK piekrīt paziņojumā minētajam, ka “lai panāktu lielāku sabiedrisku ietekmi un uzlabotu uzticēšanos zinātnei, jaunās EPT pamatā būs pilsoņu, vietējās sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās”. EESK pauž atbalstu Eiropas Komisijas pieejai, kuras pamatā ir ideja, ka “pētniecības organizācijām un rūpniecībai būtu jāiesaista pilsoņi tehnoloģiju izvēlē”.

8.2.

Sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, patērētāju organizācijas, NVO u. c., būtu jāiesaista kā aktīvi partneri Eiropas pētniecības un inovācijas procesos un projektos, it īpaši tad, ja pētniecība ietekmē cilvēkus vai intereses, ko sociālie partneri un minētās organizācijas pārstāv. Šo partneru iesaistīšana agrīnā posmā vairos ieinteresētību, izpratni, līdzatbildību un atbalstu inovācijai un atbalstīs taisnīgas pārkārtošanās procesus, kas ir vajadzīgi, it īpaši radikāliem jauninājumiem. Tas arī palīdzēs pētniekiem izprast viņu radīto jauninājumu ietekmi uz sabiedrību kopumā un jau procesa sākumposmā novērst iespējamo negatīvo ietekmi. Tāpēc EESK ir arī aicinājusi īstenot daudznozaru pieeju noteiktās pētniecības jomās, kurām ir ietekme uz vairākām pētniecības jomām. Atkal jāatzīmē, ka viena no šīm jomām ir mākslīgā intelekta joma, saistībā ar kuru EESK ir aicinājusi pētniecībā un inovācijā iesaistīt gan humanitārās zinātnes, gan tiesību, ekonomikas, ētikas, psiholoģijas u. c. zinātnes un neaprobežoties tikai ar tikai tehnisko elementu (7).

8.3.

ES ekonomika ir ļoti atkarīga no tās preču un pakalpojumu eksporta.

8.4.

Tāpēc tehnoloģiju izvēlei nevajadzētu būt balstītai tikai uz ES iedzīvotāju vēlmēm attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, bet arī uz visu 7,8 miljardu pasaules iedzīvotāju vēlmēm. EESK aicina Komisiju īpaši veicināt pētniecību un inovāciju, kas kalpo ANO izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.

8.5.

Kā norādīts mūsu vispārīgajās piezīmēs politiķi, plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība ir labāk jāinformē par pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas nozīmību.

8.6.

Tāpēc saistībā ar paziņojumu un ES jauno pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas stratēģiju ir svarīgi arī izstrādāt gudrus veidus un stratēģijas informēšanai par pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas un to rezultātu nozīmīgumu.

9.   Jaunās EPT pārvaldība

9.1.

EESK piekrīt, ka pārredzama uzraudzības sistēma (EPT rezultātu pārskats) būs būtiski svarīga, lai pārraudzītu ES rezultātus globālajā konkurencē pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā. EESK atbalsta viedokli, ka pētniecības jomā ir vajadzīga jauna pārvaldība, lai likvidētu administratīvos un regulatīvos šķēršļus inovācijai.

---

(1)  EESK priekšlikumi par pārveidi un atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes: “Eiropas Savienībai jāvadās pēc principa, ka tā ir kopīga likteņa kopiena” (OV C 311, 18.9.2020., 1. lpp.), 5.3.1. punkts.

(2)  EESK priekšlikumi par pārveidi un atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes: “Eiropas Savienībai jāvadās pēc principa, ka tā ir kopīga likteņa kopiena” (OV C 311, 18.9.2020., 1. lpp.), 6.8. punkts.

(3)  OV C 364, 28.10.2020., 101. lpp.

(4)  Clayton M. Christensen, The Innovator's Dilemma – When New Technologies Cause Great Firms to Fail, 2016.

(5)  EESK priekšlikumi par pārveidi un atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes: “Eiropas Savienībai jāvadās pēc principa, ka tā ir kopīga likteņa kopiena” (OV C 311, 18.9.2020., 1. lpp.), 5.3.1. punkts.

(6)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.

(7)  OV C 288, 31.8.2017., 1. lpp.