2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/106

Ziņotājs:

Raymond HENCKS

1.1.

Dažādi Komisijas pasūtītie pētījumi liecina, ka paku pārrobežu piegādes tarifi, jo īpaši privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), dažkārt gandrīz piecas reizes pārsniedz iekšzemes sūtījumu tarifus un ka šīs atšķirības nav izskaidrojamas ar darbaspēka vai citām izmaksām galamērķa valstī. Tādēļ ES patērētāji un e-mazumtirgotāji nevar pilnā mērā izmantot vienotā tirgus priekšrocības.

1.2.

EESK atzīst, ka ir kļuvusi nepieciešama Komisijas turpmāka rīcība, lai visi e-mazumtirgotāji un patērētāji, jo īpaši privātpersonas un MVU attālos apgabalos, varētu gūt labumu no paku pārrobežu piegādes pakalpojumiem, kas būtu gan pieejami, gan augsti kvalitatīvi un par pieņemamām cenām.

1.3.

Izmantojot izskatāmo regulu, kas tomēr attiecas vienīgi uz universālā pakalpojuma sniedzējiem, kuri veic paku piegādes pakalpojumus, Komisija vēlas vērsties pret pārāk augstajiem tarifiem.

1.4.

EESK pauž bažas par to, ka minētajā regulā paredzētie pasākumi, konkrēti, tarifu un galatarifu pārredzamības ieviešana, standartpiedāvājuma publicēšana, kā arī tarifu pieejamības novērtēšana, par kuru nepieciešamību nav šaubu, bez papildu pasākumiem var būt nepietiekami un maz rosināt ieinteresētos paku pārrobežu piegādes pakalpojumu sniedzējus piemērot saprātīgus tarifus.

1.5.

EESK ir sarūgtināta, ka Komisija iespējamos stingrākos pasākumus atliek līdz 2018. gada beigām, cerot, ka situācija līdz tam laikam uzlabosies. Komisija tomēr nesniedz nekādas norādes par saviem turpmākajiem nodomiem, ja cerētais uzlabojums neīstenosies.

1.6.

Ņemot vērā to, kas jau ir izdarīts mobilo telefona sakaru viesabonēšanas maksas jomā, EESK aicina Komisiju pēdējo reizi stingri pieprasīt visiem paku pārrobežu piegādes pakalpojumu sniedzējiem samazināt tarifus, kā arī jau tagad paziņot, ka gadījumā, ja tas netiks izdarīts, Komisija ieviesīs tarifu regulējumu un ierobežojumu.

1.7.

Attiecībā uz cenu pieejamības novērtēšanu EESK jau vairākus gadus aicina precizēt jēdzienu “vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi par pieejamu cenu” un ieviest likumdošanas pasākumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu definēt rādītājus, lai noteiktu minēto pakalpojumu pieejamību cenas ziņā. Tādēļ komiteja uzskata, ka izskatāmās regulas noteikumi ir pirmais solis pareizajā virzienā, ņemot vērā to, ka vajadzības gadījumā šāds novērtējums būs jāpapildina ar attiecīgiem pasākumiem.

2.1.

Internetā pasūtītu preču fiziska piegāde ir viens no galvenajiem e-komercijas izaugsmes aspektiem. Eiropas Savienībā e-komercija pārrobežu līmenī attīstās daudz lēnāk nekā valstu līmenī. Piemēram, 2014. gadā un ļoti atšķirīgā mērā atkarībā no dalībvalsts tikai 15 % patērētāju iepirkās tiešsaistē citās dalībvalstīs salīdzinājumā ar 44 % patērētāju, kuri iepirkās savā valstī.

2.2.

Tarifi un internetā pasūtītu preču fiziskas piegādes kvalitāte un procedūras, kā arī paku iespējamās atgriešanas nosacījumi ir viens no faktoriem, kas ietekmē patērētāja lēmumu veikt pasūtījumu tiešsaistē. Tātad tiešsaistes pircēja apmierinātība daļēji ir atkarīga no viņa pieredzes saistībā ar piegādi. Efektīvu piegādes risinājumu pieejamība par samērīgu cenu ir īpaši svarīga MVU, mikrouzņēmumiem un privātajiem patērētājiem attālos apgabalos vai nomaļos reģionos.

2.3.

Daudzās dalībvalstīs līdz 31,5 kg smagu paku piegāde ir strauji augošs pakalpojums. Daudzi operatori ir izstrādājuši risinājumus, kas varētu labāk atbilst klientu vajadzībām, jo īpaši pateicoties virknei tādu papildu pakalpojumu kā standarta sūtījums vai vēlāka piegāde, eksprespiegāde vai piegāde tajā pašā dienā, sekošana sūtījumam, piegādes apstiprinājums, piegādes vietas izvēle, paku saņemšanas punkti, paku automāts, ierakstīts sūtījums, deklarēta vērtība utt. Pasta sūtījumus, kuru svars ir mazāks par 2 kg un kuri veido aptuveni 80 % sūtījumu, ko rada e-komercija, bieži vien uzskata par sīkpakām un vēstuļpasta sastāvdaļu.

2.4.

Līdz 10 kg smagu paku piegāde – un šī robežvērtība var tikt palielināta līdz 20 kg – ietilpst universālā pakalpojuma sniegšanas saistībās, ar kurām saskaņā dalībvalstīm ir jānodrošina, lai visiem lietotājiem visā valsts teritorijā par pieņemamām cenām būtu pieejami valsts un pārrobežu pamatpakalpojumi.

2.5.

E-komercijas tirgus ir ļoti daudzveidīgs. Tajā bieži vien dominē vairāki lieli e-mazumtirgotāji, kas katru dienu izsūta lielu skaitu paku un kas tādēļ ir ļoti labi sagatavoti, lai vestu sarunas par tarifiem un sūtījumu nosacījumiem ar paku piegādes pakalpojumu operatoriem, uz kuriem tiek izdarīts spiediens piešķirt “sarunu ceļā” panāktos ārkārtīgi izdevīgus tarifus un īpašus piegādes nosacījumus. Bieži vien šie e-mazumtirgotāji paši sedz izmaksas, kas ir saistītas ar paku piegādi, tostarp pārrobežu piegādi. Tikai daži lieli paku piegādātāji var konkurēt šajā “sarunu ceļā” veidotajā gan valsts, gan pārrobežu tirgū; turklāt pārrobežu tirgū vajadzīga arī piekļuve starptautiskās piegādes tīklam.

2.6.

Taču pašlaik šādu iespēju nav ne attiecībā uz maziem vai gadījuma pārrobežu pirkumiem tiešsaistē, ne individuālajiem sūtītājiem, tostarp daudzajiem MVU; piegādes pakalpojumiem nav sarunātu tarifu, bet piekļuve starptautiskās piegādes tīklam ir ļoti dārga. Tādējādi galarezultātā patērētājam bieži vien ir jāmaksā pārmērīgi augstas cenas par piegādi. Šajos gadījumos pārrobežu piegādes tarifi var trīs līdz piecas reizes pārsniegt iekšzemes sūtījumu tarifus (1), un šīs atšķirības nav izskaidrojamas ar darbaspēka vai citām izmaksām galamērķa valstī. Piemēri pārmērīgi augstām cenām un būtiskām atšķirībām dažādu dalībvalstu divpusējās attiecībās ir dokumentēti Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā (SWD(2016) 166 final).

2.7.

Šī problēma jau gadiem ir Komisijas uzmanības lokā, un tā ir izstrādājusi vairākus paziņojumus par šo jautājumu:

2.8.

Komisija vēlējās izstrādāt risinājumus, kas labāk atbilstu klientu vēlmēm.

2.9.

Tā kā šie pasākumi tikai daļēji bija veiksmīgi, Komisija bija spiesta sagatavot šajā atzinumā izskatāmo regulu, ko papildina pavaddokuments (SWD(2016) 167 final), pielikums (COM(2016) 285 final) un 289 lappuses biezs ietekmes novērtējums (SWD(2016) 166 final).

3.1.

Paku pārrobežu piegādes pakalpojumu uzlabošana ir viens no pasākumiem, kas paredzēts “Digitālā vienotā tirgus stratēģijā Eiropai”, kuras mērķis ir veicināt patērētāju un uzņēmumu piekļuvi digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Savienībā.

3.2.

Ierosinātie pasākumi paredz:

4.1.

Ņemot vērā to, ka Komisijas dažādajām iniciatīvām, tostarp 2012. gada zaļajai grāmatai “Integrēts paku piegādes tirgus e-tirdzniecības izaugsmei Eiropas Savienībā” un 2013. gada “Ceļvedim vienotā tirgus pilnveidei paku piegādes jomā – sekmēt uzticēšanos piegādes pakalpojumiem un veicināt tirdzniecību internetā” (2) bija ļoti ierobežoti panākumi pārrobežu tarifu jomā, tagad ir kļuvusi nepieciešama Komisijas turpmāka rīcība, lai visi e-mazumtirgotāji un patērētāji, jo īpaši privātpersonas un MVU attālos apgabalos, varētu gūt labumu no paku pārrobežu piegādes pakalpojumiem, kas būtu gan pieejami, gan augsti kvalitatīvi un par pieņemamām cenām.

4.2.

Briseles Sentluisas Universitātes pētījumā ir secināts, ka universālā pakalpojuma sniedzēju paku pārrobežu piegādes pakalpojumu cenas, ko maksā privātpersonas un mazie uzņēmumi, ir gandrīz piecas reizes augstākas nekā iekšzemes sūtījumu cenas; savukārt Copenhague Economics pētījumā ir konstatēts, ka citu operatoru cenas ir trīs līdz piecas reizes augstākas par iekšzemes cenām, un šīs atšķirības nav izskaidrojamas ar darbaspēka vai citām izmaksām galamērķa valstī.

4.3.

Tāpēc EESK konstatē, ka neatkarīgi no paku piegādes pakalpojuma privātpersonām un mazajiem uzņēmumiem noteiktās cenas ir pārāk augstas. Komisija plāno risināt šo problēmu, uzdodot valstu regulatīvajām iestādēm novērtēt paku pārrobežu piegādes tarifu pieejamību.

4.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija, lai nezaudētu vēl vairāk laika, ir izvēlējusies izstrādāt regulu. Komiteja tomēr pauž bažas, ka šajā regulā ierosinātie pasākumi atkal būs neefektīvi. Paredzot ieviest vienīgi tādus pasākumus kā tarifu un galatarifu pārredzamība, standartpiedāvājuma publicēšana, kā arī tarifu pieejamības novērtēšana, par kuru nepieciešamību nav šaubu, pastāv risks, ka bez papildu pasākumiem tie maz rosinās ieinteresētos piegādes pakalpojumu sniedzējus piemērot saprātīgus tarifus.

4.5.

EESK ir sarūgtināta, ka Komisija iespējamos stingrākos pasākumus atliek līdz 2018. gada beigām, līdz tiks sagatavots novērtējuma ziņojums par izskatāmās regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā Komisija plāno izvērtēt, vai ir uzlabota paku pārrobežu piegādes pakalpojumu pieejamība cenu ziņā un vai universālā pakalpojuma sniedzēji, kuri veic paku piegādi, ir piešķīruši pārredzamu un nediskriminējošu vairumtirdzniecības pārrobežu piekļuvi. Komisija tomēr nesniedz nekādas norādes par saviem turpmākajiem nodomiem, ja minētais uzlabojums un nediskriminējošā piekļuve neīstenosies.

4.6.

EESK dotu priekšroku, ka Komisija ieņemtu tādu pašu nostāju kā attiecībā uz mobilo telefona sakaru viesabonēšanas maksu vai vismaz pēdējo reizi stingri pieprasītu visiem paku pārrobežu piegādes pakalpojumu sniedzējiem samazināt cenas, kā arī jau tagad paziņotu, ka gadījumā, ja tas netiks izdarīts, Komisija ieviesīs tarifu regulējumu un ierobežojumu.

4.7.

Turklāt regulā paredzētie priekšlikumi attiecībā uz tarifu un galatarifu pārredzamību, standartpiedāvājuma publicēšanu, tarifu pieejamības novērtēšanu un pārredzamu un nediskriminējošu pārrobežu piekļuvi attiecas tikai uz universālā pakalpojuma sniedzējiem, kuri veic paku piegādes pakalpojumus.

4.8.

Taču paku piegāžu kopējā tirgū universālā pakalpojuma sniedzēju īpatsvars svārstās no 10 % (Bulgārija, Spānija, Apvienotā Karaliste, Itālija) līdz 25 % (Čehijas Republika, Dānija, Francija, Igaunija), un universālā pakalpojuma saistības ietver tikai nelielu šo paku daļu (5–10 %). No tā izriet, ka izskatāmā regula attiecas tikai uz nenozīmīgu tirgus daļu, kas tomēr ir svarīga patērētājiem un MVU attālos apgabalos, kuros nav citu alternatīvu.

4.9.

Attiecībā uz cenu pieejamības novērtēšanu EESK jau vairākus gadus aicina precizēt jēdzienu “vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi par pieejamu cenu” un ieviest likumdošanas pasākumus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu definēt rādītājus, lai noteiktu minēto pakalpojumu pieejamību cenas ziņā (3). Tādēļ komiteja uzskata, ka izskatāmās regulas noteikumi ir pirmais solis pareizajā virzienā, ņemot vērā to, ka vajadzības gadījumā šāds novērtējums būs jāpapildina ar attiecīgiem pasākumiem.

4.10.

Tomēr izskatāmajā regulā paredzētā novērtēšana aprobežosies tikai ar to sūtījumu kategoriju tarifiem, kas minēti regulas pielikumā esošajā publiskajā pārrobežu tarifu sarakstā, proti, 0,5, 1, 2 vai 5 kg smagām pakām (ar sekošanu un lokalizāciju vai bez tās). Ņemot vērā paku pārrobežu piegādes tarifu iespējamo turpmāko regulējumu, EESK uzskata, ka šāda novērtēšana būtu jāpaplašina, attiecinot to arī uz pakām, kas sver 10, 15 un 20 kg.