2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/167

Ziņotājs:

Tomas ABRAHAMSSON

1.1.

EESK kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu grozīt Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem. Kā norādīts atbilstības ziņojumā (“REFIT, Kursa korekcija: ES pasažieru kuģu drošības jomā pieņemto tiesību aktu atbilstības pārbaudes”, COM(2015) 508 final), Direktīvā 2009/45/EK dažviet trūkst skaidrības vairākās definīcijās un prasībās, kuras dažkārt ir novecojušas vai dublējas, tāpēc pasažieru kuģu tiesiskais regulējums tiek piemērots nekonsekventi. Ierosināto grozījumu mērķis ir vienkāršot tiesību aktus, novērst pārklāšanos un dublēšanos un precizēt prasības un darbības jomu, vienlaikus saglabājot pašreizējo drošības līmeni.

1.2.

Katru gadu ar iekšzemes pasažieru kuģiem tiek pārvadāti 120 miljoni cilvēku, tādēļ ES pasažieru kuģu drošības tiesiskajam regulējumam ir ļoti liela nozīme. Tomēr priekšlikumā, ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK, no direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgti visi mazie kuģi, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, savukārt patlaban izslēgti ir tikai esošie pasažieru kuģi, bet ne jaunie.

1.3.

Minētā priekšlikuma pamatojumā norādīts, pirmkārt, tas, ka no 1 950 mazajiem kuģiem Direktīva 2009/45/EK šobrīd attiecas tikai uz 70, un, otrkārt, subsidiaritātes princips: šie kuģi ir būvēti daudzveidīgam pakalpojumu klāstam un ieviest vienotus noteikumus būs ārkārtīgi sarežģīti. Tādēļ piemērotāk būtu reglamentēt dalībvalstu līmenī.

1.4.

Minēto pamatojumu EESK pieņem zināšanai, taču pasažieru drošības interesēs iesaka regulējumu arī turpmāk attiecināt uz jauniem kuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 metrus.

1.5.

Priekšlikumā par Direktīvas 2009/45/EK grozīšanu ir paskaidrots, ka šīs direktīvas izpratnē alumīnijs ir tēraudam līdzvērtīgs materiāls un ka tādējādi ir piemērojami attiecīgie ugunsdrošības standarti. Patlaban ne visas dalībvalstis sertificē alumīnija kuģus saskaņā ar šo direktīvu, tāpēc ir izveidojusies neviendabīga situācija. Šo precizējumu EESK vērtē atzinīgi.

1.6.

EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka pašreizējos ES pasažieru kuģu drošības noteikumos liela nozīme piešķirta tam, cik ērti šie kuģi ir pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem (Direktīvas 2009/45/EK 17. apsvērums), un pauž gandarījumu par ES standartu ievērojamo pievienoto vērtību salīdzinājumā ar starptautiskajiem standartiem, kuros šajā ziņā nav nekādu obligātu noteikumu. EESK augstu novērtē šo noteikumu un uzskata, ka tas būtu jāattiecina uz visu veidu iekšzemes pasažieru pārvadājumu kuģiem.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē precizējumu, ko Komisija ieviesusi jaunajā za) punktā. Tajā paskaidrots, ka “līdzvērtīgs materiāls” ir alumīnija sakausējums vai jebkurš cits ugunsdrošs materiāls, kas pēc tam, kad bijis attiecīgi pakļauts standarta uzliesmošanas testam, nodrošinātās izolācijas dēļ saglabā tēraudam līdzvērtīgas strukturālās un integritātes īpašības. Tā kā dažas dalībvalstis nav sertificējušas alumīnija kuģus saskaņā ar šo direktīvu, EESK šo precizējumu principā vērtē atzinīgi. Tomēr EESK iesaka sadarbībā ar valstu ekspertiem vēl sīkāk precizēt attiecīgo tehnisko standartu, kas iekļauts Direktīvas 2009/45/EK pielikumā.

2.1.

Eiropa ģeogrāfiskā ziņā ir kā milzīga pussala, un tas labi parāda, cik izšķiroša nozīme ir jūras transporta pakalpojumiem, tostarp pasažieru pārvadājumiem. ES ostas ik gadu izmanto vairāk nekā 400 miljoni cilvēku, no kuriem 120 miljoni ceļo ar iekšzemes pasažieru kuģiem. Tāpēc ES ūdeņos ir svarīgi nodrošināt visaugstākos drošības standartus, paturot prātā, ka kuģu drošības noteikumi lielā mērā ietekmē arī citas jomas, tostarp vidi, darba tiesības, ES iedzīvotāju mobilitāti un tirdzniecības sekmēšanu uz pasažieru kuģiem, jo tie atbilst vienādiem standartiem visā Savienībā.

2.2.

Pēc Estonia katastrofas Starptautiskā Jūrniecības organizācija pieņēma vairākus grozījumus Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), tostarp prasības uzlabot ro-ro tipa kuģu stabilitāti bojājumu gadījumā.

2.3.

Tomēr negadījumi joprojām notiek, tāpēc Eiropā pēdējos divos gadu desmitos ir ieviesti papildu noteikumi par pasažieru kuģu drošību; daži no tiem ir specifiski, piemēram, par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, un līdztekus SOLAS iekļautajiem noteikumiem par starptautiskajiem reisiem ir īpaši noteikumi, kas attiecas arī uz reisiem starp divām vai vairākām dalībvalstīm, kā arī vēl liels skaits ES noteikumu par reisiem vienas valsts teritorijā.

2.4.

Priekšlikumi izriet no REFIT programmas, ko Komisija īsteno attiecībā uz šiem tiesību aktiem par pasažieru kuģu drošību. Saīsinājums REFIT nozīmē “Normatīvās atbilstības un izpildes programma” (Regulatory Fitness and Performance).

2.5.

Mērķis bija pēc iespējas vienkāršot un racionalizēt spēkā esošos Eiropas noteikumus par pasažieru kuģu drošību, lai:

2.6.

Šis saskaņotais priekšlikumu kopums ir piemērots šo mērķu sasniegšanai. Tiesību aktu kopumā par pasažieru kuģu drošību iekļauti priekšlikumi pārskatīt gandrīz visus Eiropas drošības noteikumus par pasažieru kuģiem, izņemot, protams, tīri tehnisko Direktīvu 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem.

2.7.

Tiesību aktu kopumā ir trīs šādi priekšlikumi:

2.8.

Šajā atzinumā galvenā uzmanība pievērsta pirmajam minētajam priekšlikumam.

2.9.

Direktīva 2009/45/EK, kas datēta ar 2009. gada 6. maiju, ir pārstrādāta redakcija Direktīvai 98/18/EK, kura bija jāatceļ skaidrības labad. Ar Direktīvu 2009/45/EK tika ieviests vienots drošības līmenis pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus. Tomēr tagad, pēc 15 gadiem, Komisija uzskata, ka šī direktīva ir jāpārskata, jo atbilstības pārbaudē ir secinājusi, ka spēkā esošās prasības ir jāvienkāršo un jāprecizē, un šo secinājumu stingri atbalsta arī EESK.

2.10.

Izstrādādama vairākus atzinumus, EESK ir aktīvi iesaistījusies tā tiesiskā regulējuma tapšanā, kas attiecas uz kuģošanas drošību. Jautājumā par pasažieru kuģu drošību ir vērts atzīmēt, ka komiteja 1996. gada 29. maijā nāca klajā ar atzinumu par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (1), kam 2002. gada 11. decembrī sekoja komitejas atzinums par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro tipa pasažieru kuģiem un par Direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem pārskatīšanu. Turklāt jānorāda, ka nedaudz tuvākā pagātnē – 2008. gada 16. janvārī – komiteja bez iebildumiem atbalstīja priekšlikumu par iepriekšminēto Direktīvas 98/18/EK pārstrādāšanu.

2.11.

Ņemot vērā Komisijas nule veiktās pārskatīšanas nozīmīgumu, EESK vēlas parādīt, ka iekšzemes tirdzniecībā iesaistīto pasažieru kuģu drošības nepārtrauktu uzlabošanu tā uzskata par ļoti svarīgu.

3.1.

Direktīva 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem ir piemērojama kuģiem, kas izgatavoti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla, un ātrgaitas kuģiem neatkarīgi no to garuma. Minētā direktīva ir spēkā visā Eiropas Savienībā un attiecas tikai uz vietējiem reisiem, un tajā noteiktas tehniskās prasības kuģa konstrukcijai, stabilitātei, ugunsdrošībai un dzīvības glābšanas aprīkojumam, pamatojoties gan uz SOLAS konvencijas (grozītās Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, 1974. gads) noteikumiem, gan uz dažām prasībām, kas ieviestas pēc vairākiem kuģošanas negadījumiem, kuros gājuši bojā cilvēki; tādēļ ir jācenšas mazināt zināmo tiesiskā regulējuma sadrumstalotību.

3.2.

Pēc atbilstības pārbaudes, kas veikta saskaņā ar REFIT (Eiropas Komisijas īstenoto Normatīvās atbilstības un izpildes programmu) un labāka regulējuma programmu, Komisija ir secinājusi, ka minētās direktīvas nodrošināto drošības, efektivitātes un proporcionalitātes līmeni varētu paaugstināt. Tādēļ ierosinātās pārskatīšanas mērķis ir vienkāršot un optimizēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, kurš aizvien pilda savu uzdevumu un ir ļoti vajadzīgs, bet kurā ir jālikvidē dažas novecojušas, neskaidras vai savstarpēji dublējošās prasības un definīcijas.

3.3.

Pašlaik spēkā esošajā direktīvā Komisija ierosina izdarīt dažas izmaiņas:

3.4.

REFIT ziņojumā arī ieteikts izstrādāt vadlīnijas vai standartus maziem kuģiem un kuģiem, kas nav būvēti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla, par šo vadlīniju vai standartu pamatu izmantojot funkcionālas prasības, kuras ir daļa no mērķorientēta standarta regulējuma.

3.5.

Visbeidzot, ir vērts atzīmēt, ka Komisijas priekšlikuma nolūks ir saglabāt pašreizējo kopējo drošības līmeni, kas Direktīvā 2009/45/EK noteikts kuģiem, kuri veic vietējos reisus ES ūdeņos, jo tas atvieglo kuģa nodošanu no viena valsts reģistra citam un gādā par vienlīdzīgu konkurenci vietējos reisos.

4.1.

EESK norāda, ka ES pasažieru kuģu drošības noteikumu un standartu atbilstības pārbaudi var būt ietekmējis datu trūkums, tāpēc rosina uzlabot datu vākšanas un uzraudzības sistēmas, lai ES pēcieviešanas novērtējumus padarītu stabilākus.

4.2.

Pieņemot zināšanai iemeslus, kuru dēļ no direktīvas darbības jomas izslēgti mazi kuģi (garumā līdz 24 metriem), EESK tomēr uzskata, ka noteikumi arī turpmāk būtu jāpiemēro jauniem kuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 metrus.

4.3.

REFIT ziņojumā, tāpat kā Direktīvas 2009/45/EK preambulas 17. apsvērumā, ir norādīts, ka personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ES standarti nodrošina piekļuvi pasažieru prāmju pakalpojumiem vietējos reisos, – elements, kam starptautiskajos standartos ir ieteikuma, nevis obligātas prasības raksturs. Šo prasību EESK vērtē ļoti atzinīgi un uzskata, ka tā būtu jāattiecina uz visu veidu iekšzemes pasažieru pārvadājumu kuģiem.

4.4.

EESK arī uzskata, ka ir būtiski, lai visiem pasažieriem uz kuģa būtu detalizēta informācija par drošību uz attiecīgā kuģa. Vitāli svarīgi ir garantēt, ka šāda detalizēta informācija ir pieejama arī personām ar invaliditāti.

5.1.1.

Panta h) punkts – “jauna kuģa” definīcija (“kuģis, kuram ķīlis bija ielikts vai kurš bija līdzīgā būvniecības posmā 1998. gada 1. jūlijā vai pēc minētās dienas”) ir novecojusi, taču nekādas izmaiņas nav ierosinātas.

5.1.2.

Panta u) punkts – nav paskaidrota “uzņemšanas valsts” aizstāšana ar “ostas valsti”. EESK iesaka Komisijai izskaidrot šo terminoloģisko un, iespējams, arī saturisko izmaiņu.

Turklāt šķiet, ka šajā punktā direktīva nenošķir kuģus, kas kuģo ar ES karogu, no kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, taču tam var būt nozīme, jo attiecīgie kuģi veic jūras kabotāžu (Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža)).

5.1.3.

Jauns za) punkts – šajā punktā precizēts, ka “līdzvērtīgs materiāls” ir alumīnija sakausējums vai jebkurš cits ugunsdrošs materiāls, kas pēc tam, kad bijis attiecīgi pakļauts standarta uzliesmošanas testam, nodrošinātās izolācijas dēļ saglabā tēraudam līdzvērtīgas strukturālās un integritātes īpašības. Tā kā dažas dalībvalstis nav sertificējušas alumīnija kuģus saskaņā ar šo direktīvu, EESK šo precizējumu principā vērtē atzinīgi. EESK tomēr iesaka sadarbībā ar valstu ekspertiem vēl sīkāk precizēt attiecīgo tehnisko standartu, kas iekļauts Direktīvas 2009/45/EK pielikumā.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka jaunā “līdzvērtīga materiāla” definīcija, it īpaši atsauce uz “jebkuru citu ugunsdrošu materiālu”, var būt maldinoša, jo tajā nav pietiekami precizēts, kāda veida materiālam līdzvērtīgam jābūt materiālam, lai grozītā direktīva tam būtu piemērojama.

5.1.4.

Jauns zd) punkts – ierosinātajā “atpūtas jahtas/kuģa” definīcijā lasāms, ka tas ir “transportlīdzeklis, ar ko nepārvadā kravu un ar ko pārvadā ne vairāk kā 12 pasažierus, un kas nav iesaistīts tirdzniecībā, neatkarīgi no piedziņas līdzekļiem”. EESK uzskata, ka skaidrības labad būtu jāpatur pašreizējais formulējums – “pasažierus komerciālos nolūkos”.

5.2.1.

Panta 1. punkta a) apakšpunkts – [Šī direktīva attiecas uz] “jauniem un esošiem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks”. Priekšlikumā, ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK, šādā veidā tiek izslēgti visi mazie kuģi, savukārt pašreizējā regulējumā ir izslēgti tikai esošie kuģi, bet ne jauni kuģi, kas īsāki par 24 metriem. Par “jauna kuģa” definīciju skatīt 5.1.1. punktu iepriekš tekstā.

5.2.2.

Kā izslēgšanas pamatojums norādīts fakts, ka no 1 950 mazajiem kuģiem Direktīva 2009/45/EK pašlaik attiecas tikai uz 70.

5.2.3.

Otrs norādītais izslēgšanas pamatojums ir subsidiaritātes princips, jo šie kuģi ir būvēti daudzveidīgam pakalpojumu klāstam un ieviest vienotus noteikumus būs ārkārtīgi sarežģīti, tāpēc piemērotāk būtu reglamentēt dalībvalstu līmenī.

5.2.4.

EESK uzskata, šie argumenti ir grūti izprotami. Ja direktīva neattiecas uz 96 % no mazo kuģu flotes, jo šie kuģi nav būvēti no tērauda vai līdzvērtīgiem materiāliem, vai arī darbojas vienīgi ostas teritorijā utt., tad tādu kuģu izslēgšana, kas īsāki par 24 metriem, šiem kuģiem nedod nekādu labumu. Taču kā ar atlikušajiem 4 %?

5.2.5.

Ja noteiktiem kuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 metrus, saskaņoti noteikumi ir nepiemēroti, dalībvalstis jau šobrīd var pieļaut direktīvas 9. pantā paredzētos izņēmumus. Taču, ja direktīvas grozījumu priekšlikums šajā punktā tiks pieņemts, uz dažiem līdz pat 24 metrus gariem kuģiem direktīva vairs neattieksies.

5.2.6.

Pasažieru kuģis, kura garums ir 24 metri, nav automātiski uzskatāms par nelielu, jo tas var uzņemt pat 250 pasažierus. Šeit būtu vietā norādīt, ka vienādas tiesības uz drošību ir gan 23,9 metrus, gan 24,1 metru garu kuģu pasažieriem. Šo iemeslu dēļ EESK uzskata, ka regulējums arī turpmāk būtu jāattiecina uz jauniem kuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 metrus, un dalībvalstis var turpināt pieļaut izņēmumus, ja uzskata tos par lietderīgiem.

—

terminu “apsekojums” aizstāt ar terminu “inspekcija” saskaņā ar 5. pantu un

—

saskaņā ar 5. pantu sniegt precīzu atsauci uz inspekciju prasībām atbilstīgi ierosinātajai jaunajai direktīvai (COM(2016) 371 final), ar ko atceļ Direktīvu 1999/35/EK.