24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/46

Ziņotājs:

Stefano MALLIA

Līdzziņotājs:

Cristian PÎRVULESCU

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas “Eiropas programmu migrācijas jomā”, kura, kā uzskata komiteja, simbolizē pilnīgi jaunu izpratni par to, ka migrācijas problēmas ir jārisina Eiropas līmenī, un mudina dalībvalstis kopīgi atbalstīt šīs programmas īstenošanu.

1.2.

Tūlītējs ES uzdevums ir iegūt kontroli pār pašreizējo haotisko situāciju un nodrošināt pienācīgu attieksmi pret cilvēkiem, kuri lūdz starptautisko aizsardzību. EESK atbalsta “karsto punktu” (hotspots) tūlītēju izveidi, lai palīdzētu valstīm, kuras saskaras ar lielu migrantu pieplūdumu, un pieprasa, lai tiem tiktu nodrošināti vajadzīgie resursi un atbalsts.

1.3.

EESK uzskata, ka pašreizējā situācija prasa, lai ES izveidotu patiesi kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kas balstīta uz saskaņotām procedūrām visā ES. Tas ietver vienotu patvēruma statusu un patvēruma lēmumu savstarpēju atzīšanu, kopīgu atbildību un pasākumus attiecībā uz pārcelšanu un mītnesvietas maiņu un pārskatītu Dublinas regulu. Vajadzīgas solidāras un noturīgas sloga sadales sistēmas, galvenokārt pastāvīga, taisnīga un obligāta kārtība, kādā personas, kas meklē aizsardzību, tiek sadalītas starp visām ES dalībvalstīm. Turklāt jāmeklē ilgtermiņa risinājumi, kurus varētu izmantot, ja masveida migrācija turpinās vai turpmāk sākas atkal.

1.4.

Eiropas sabiedrība noveco un saskaras ar prasmju trūkumu, ko var risināt ar migrācijas palīdzību. Tomēr Eiropas Savienībai ir vajadzīga efektīvāka imigrācijas politika. ES vajadzētu izstrādāt visaptverošu likumīgās migrācijas politiku, kuras mērķis ir uzņemt jaunpienācējus un kas ir pārredzama un taisnīga. Vienlaikus tomēr ir jāatzīst, ka migrācija nav vienīgā iespējamā atbilde uz darbaspēka trūkumu darba tirgū un uz demogrāfiskajām problēmām un ka dalībvalstis var izskatīt citus, piemērotākus risinājumus.

1.5.

Migrantu un bēgļu integrācija ir ļoti svarīgs uzdevums, kas ES un tās dalībvalstīm jārisina, izveidojot stabilas integrācijas sistēmas. EESK uzskata, ka integrācijas neveikšanas izmaksas ievērojami pārsniedz integrācijas izmaksas. EESK saistībā ar tās ilglaicīgo ieguldījumu Eiropas integrācijas/migrācijas forumā uzskata, ka integrācija ir divvirzienu process, kurā būtiska nozīme ir sociālajiem partneriem, vietējām pašvaldībām un pilsoniskajai sabiedrībai. Prioritāte būtu jāpiešķir piekļuvei darba tirgum un, konkrētāk, kvalifikāciju un profesionālās un valodu apmācības atzīšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu integrācijai.

1.6.

ES ir jāaizsargā savas ārējās robežas. Ņemot vērā pašreizējās drošības situācijas sarežģītību, ir vairāk vajadzīgi pasākumi Eiropas, nevis valstu līmenī, un tas var ietvert atsevišķu valstu kompetenču kopīgošanu šajā jomā.

1.7.

Visas ES ārpolitikas jomas ir jāoptimizē, un tām jākoncentrējas uz palīdzību migrantu izcelsmes valstīm, lai sasniegtu cilvēku drošības, stabilitātes un labklājības pienācīgu līmeni. EESK labi apzinās, ka tas ir ilgtermiņa mērķis, kura sasniegšana būs saistīta ar milzīgām grūtībām.

1.8.

Ir jāpastiprina sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā, lai nodrošinātu Atgriešanas direktīvas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu.

1.9.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti svarīga loma migrācijas krīzes risināšanā, piemēram, nodrošinot pirmos nepieciešamos reaģēšanas pasākumus, migrantiem ierodoties, un organizējot turpmākās darbības, lai viņus integrētu sabiedrībā un darba tirgū. Ir būtiski, lai valdības, vietējās pašvaldības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas sadarbotos, ar mērķi izveidot kultūras un sociālo konsensu starp Eiropas valstīm par to, ka ir svarīgi un izdevīgi ieguldīt imigrantu integrēšanā sabiedrībā un darba tirgū.

1.10.

Tāpēc EESK aicina ES un tās dalībvalstis palielināt finansējumu un materiālo atbalstu valstu NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

1.11.

Attiecīgie finanšu līdzekļi ir jāsarūpē ar visas starptautiskās sabiedrības kopīgiem pūliņiem. Šajā saistībā būtu arī jāprecizē, ka izdevumi, kas dalībvalstīm rodas saistībā ar patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanu un integrāciju, nav pastāvīgi un strukturāli izdevumi un tādēļ tie nebūtu jāņem vērā strukturālā budžeta deficīta aprēķinos. Vajadzīgie līdzekļi jāsarūpē, nesamazinot Eiropas Savienībā sociālajiem mērķiem atvēlētos līdzekļus. Šiem mērķiem paredzēto līdzekļu samazināšana negatīvi ietekmētu dažu sabiedrības grupu atbalstu.

2.1.

Eiropas Komisija savu paziņojumu “Eiropas programma migrācijas jomā” publicēja 2015. gada 13. maijā. To un turpmākos īstenošanas priekšlikumus Padomes dažādas konfigurācijas apsprieda laikposmā no jūnija līdz oktobrim. EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, uzskatot, ka tas ir visaptverošs un vērsts uz būtiskākajiem elementiem.

2.2.

Programmā ierosinātās iniciatīvas pašlaik tiek īstenotas, un dalībvalstis pakāpeniski apzinās, ka tikai kolektīva rīcība, kas balstās uz solidaritātes un kopīgas atbildības principiem, var palīdzēt efektīvi risināt ar migrāciju saistītās problēmas. Efektīvai rīcībai ir vajadzīga lielāku resursu mobilizācija no ES budžeta, kā arī lielāks dalībvalstu ieguldījums. Šajā saistībā būtu arī jāprecizē, ka izdevumi, kas dalībvalstīm rodas saistībā ar patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanu un integrāciju, nav pastāvīgi un strukturāli izdevumi un tādēļ tie nebūtu jāņem vērā strukturālā budžeta deficīta aprēķinos.

2.3.

Finansējuma ziņā ES ir trīskāršojusi resursus Frontex kopīgajām operācijām Poseidon un Triton. Līdztekus šim palielinājumam vairākas dalībvalstis izvieto kuģus un lidaparātus. Eiropas Komisija ir arī piešķīrusi 1,8 miljardus EUR no ES budžeta, lai izveidotu Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā, mobilizējusi 60 miljonus EUR kā ārkārtas finansējumu priekšposteņa dalībvalstīm, ierosinājusi pārmitināšanas shēmu ar finansējumu 50 miljonu EUR apmērā un atbrīvojusi 30 miljonus EUR reģionālās attīstības un aizsardzības programmai.

2.4.

ES vadītāji ir apņēmušies palielināt līdzekļus Frontex, Eiropolam un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO), lai stiprinātu ES ārējās robežas, īpašu uzsvaru liekot uz “karstajiem punktiem”, lai nodrošinātu migrantu identifikāciju, reģistrāciju un pirkstu nospiedumu ņemšanu. Tomēr ir vajadzīgs ES finansiālais atbalsts, lai nodrošinātu, ka “karstie punkti” darbojas efektīvi un sasniedz savu mērķi.

2.5.

Padomes sanāksmēs jūlijā un septembrī tika panākta vienošanās par 160 000 migrantu pārcelšanu no Grieķijas un Itālijas, kā arī 22 000 tādu cilvēku pārmitināšanu, kuriem vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Šo lēmumu sekmīga īstenošana, kas pašlaik ir tās sākotnējā posmā, ir izšķirīgs faktors jebkuras turpmākās ES migrācijas politikas panākumiem.

2.6.

Eiropas Komisija 2015. gada 23. septembrī pieņēma 40 pārkāpuma lēmumus pret vairākām dalībvalstīm par to, ka tās neīsteno tiesību aktus, ar ko izveido kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. EESK atzinīgi vērtē šo lēmumu, taču pauž būtiskas bažas sakarā ar to, ka bija jāizmanto šis mehānisms, lai pārliecinātu dalībvalstis pienācīgi īstenot ES tiesību aktus šajā īpaši svarīgajā jomā.

2.7.

Starptautiskā mērogā ir pieņemti vairāki lēmumi, kas vispārējo situāciju varētu uzlabot. Tie ir – ES budžeta līdzekļu palielināšana, lai sniegtu bēgļiem tūlītēju palīdzību, dialoga un sadarbības stiprināšana ar trešām valstīm, tādām kā Libāna, Jordānija un Turcija, un kandidātvalstīm Rietumbalkānos, kā arī humānās palīdzības palielināšana 2016. gadā un Ārkārtas trasta fonda Āfrikai izveide. Vajadzīgie līdzekļi jāsarūpē, nesamazinot Eiropas Savienībā sociālajiem mērķiem atvēlētos līdzekļus. Šiem mērķiem paredzēto līdzekļu samazināšana negatīvi ietekmētu dažu sabiedrības grupu atbalstu. EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome 2015. gada 23. septembrī atbalstīja kopīgo rīcības plānu ar Turciju kā daļu no visaptverošas sadarbības programmas, kas balstīta uz kopīgu atbildību, savstarpējām saistībām un izpildi.

3.1.1.

Viedrobežu koncepcija ir apsveicama un jau sen vajadzīga iniciatīva. Galvenais uzdevums, kas saistīts ar stiprākām un viedākām robežām, ir nodrošināt, lai netiktu pārkāptas migrantu cilvēktiesības. Turklāt neizraidīšanas princips nedrīkst tikt apdraudēts pat tad, ja tas būs sarežģīti, jo atšķirība starp bēgļiem un ekonomiskajiem migrantiem ne vienmēr ir skaidra un acīmredzama. Attiecībā uz viedrobežām pilnībā jāievēro pamattiesības un pamatbrīvības.

3.1.2.

Šengenas nolīgums ir viens no ES pīlāriem, un tam ir vairāk nekā tikai simboliska nozīme Eiropas integrācijas jomā. Tā ir viena no vislabāk redzamajām Eiropas pilsoņu tiesībām, kas viņiem sniedz reālu sajūtu par Eiropu bez robežām. EESK vēlas, lai iespējami ātrāk tiktu atjaunota Šengenas režīma normāla darbība, un neatlaidīgi aicina dalībvalstis veikt visus iespējamos pasākumus, lai novērstu pilnīgu sistēmas sabrukumu.

3.1.3.

Līdz šim ir panākta vienošanās par 160 000 bēgļu pārcelšanu Eiropas Savienībā. Šo vienošanos ātri īstenojot, varētu gūt daudz pieredzes, kas būtu lietderīga, lai izstrādātu ilgtermiņa risinājumus, kurus varētu izmantot, ja masveida migrācija turpinās vai turpmāk sākas atkal. EESK uzskata, ka ir vajadzīgs lielāks vēriens. Cilvēku masveida pārvietošanās globālā mērogā nerims vēl daudzus gadus.

3.1.4.

Visu dalībvalstu interesēs ir ieviest noturīgu, solidāru risinājumu sistēmu gadījumam, ja masu migrācija turpinās. Kā tūlītējs pasākums būtu jāievieš pastāvīga, taisnīga un obligāta kārtība, kādā personas, kas meklē aizsardzību, tiek sadalītas starp visām ES dalībvalstīm. Tā jābalsta uz pastāvīgu sadales koeficientu, pamatojoties uz vairākiem apsvērumiem, tādiem kā attiecīgās valsts tautsaimniecības un teritorijas lielums, IKP, nodarbinātības iespējas un prasmju trūkums, attiecīgu nacionālo/etnisko kopienu un minoritāšu pastāvēšana uzņēmējvalstī. Šāds sadales koeficients būtu periodiski jāpārskata. Būtu arī jāņem vērā patvēruma meklētāja vēlmes, ciktāl tās ir saistītas ar faktoriem, kas atvieglo integrāciju (piemēram, valodas zināšanas, ģimenes locekļu atrašanās attiecīgajā valstī u. c.). Cerams, ka tas izbeigs Padomes nemitīgās un ar nesaskaņām piesātinātās sanāksmes, kas ir negatīvi ietekmējušas Eiropas tēlu.

3.1.5.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu iedarbināt civilās aizsardzības mehānismu un mobilizēt migrācijas pārvaldības atbalsta grupas, kā arī ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt ārkārtas situācijas.

3.1.6.

EESK arī atzinīgi vērtē to, ka ir palielināts ES finansējums Frontex, EASO un Eiropolam 2015. gadā un par 600 miljoniem EUR palielināts finansējums visām trim aģentūrām 2016. gadā, lai palīdzētu visvairāk skartajām valstīm. Šie centieni ir jāpapildina ar efektīvu atgriešanas politiku. Pašlaik tikai aptuveni 38 % no tiem, kas atzīti par tādiem, kuriem nav vajadzīga aizsardzība, ir nosūtīti atpakaļ uz savām valstīm.

3.1.7.

Eiropas Savienības atbalsts jaunattīstības valstīm aizvien vairāk jāsaista ar iekšējām reformām, kā arī jāveicina efektīva sadarbība migrācijas jautājumos, jo īpaši attiecībā uz likumīgu migrāciju (ieskaitot pagaidu pārvietošanos/vīzas) un atgriešanas politiku. ES dalībvalstīm tomēr ir svarīgi pildīt savas saistības piešķirt palīdzībai attīstības jomā 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI).

3.1.8.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu pastiprināt diplomātiskos centienus, lai izcelsmes un tranzītvalstis iesaistītu uz sadarbību balstītos pasākumos, kuru mērķis ir risināt problēmu. Pirmais ieguldījums šajos centienos bija augstākā līmeņa sanāksme par migrāciju, kas notika 2015. gada 11. un 12. novembrī Valetā.

3.1.9.

Šajā sakarā jo īpaši jāuzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāuzklausa savi partneri tādā pašā mērā, kā ar tiem jārunā, un pret tiem arī jāizturas kā pret partneriem. ES un tās Āfrikas un Tuvo Austrumu partneru attiecībās joprojām ir daudz pārpratumu un atšķirīgu nostāju attiecībā uz sasniedzamajiem mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.

3.1.10.

EESK atzinīgi vērtē ES apņemšanos turpināt ciešāku sadarbību ar tādām starptautiskām organizācijām kā UNHCR, UNDP, IOM un Starptautiskais Sarkanais Krusts. Tomēr komiteja konstatē, ka daudzas ES dalībvalstis nepilda savas saistības, un viens no šādiem piemēriem ir neveiksmīgā situācija saistībā ar atbalstu Pasaules Pārtikas programmai.

3.1.11.

EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas priekšlikumu – humāno palīdzību 2016. gadā palielināt par 300 miljoniem EUR, lai apmierinātu bēgļu pamatvajadzības.

3.1.12.

EESK atbalsta patvēruma piešķiršanas lēmumu savstarpējās atzīšanas principu. Saskaņā ar LESD 78. pantu ES ir jāizstrādā kopēja starptautiskās aizsardzības politika, kuru veido “vienots patvēruma statuss (..), kas ir derīgs visā Savienībā”. Ja ES aģentūra šādu ES mēroga statusu nepiešķir, vienīgā alternatīva ir valstu lēmumu savstarpējā atzīšana.

3.1.13.

EESK pilnībā atbalsta Komisijas apņemšanos līdz 2016. gada martam iesniegt priekšlikumus attiecībā uz Dublinas regulas reformu. Tā arī atbalsta Komisijas apņemšanos vienlaikus iesniegt jaunu tiesību aktu kopumu par likumīgo migrāciju, tostarp pārskatīto Zilās kartes direktīvu.

3.1.14.

ES ārējo robežu aizsardzība būtu jānodrošina kopīgiem spēkiem, un dalībvalstīm šim nolūkam būtu jāapvieno fiziskie un intelektuālie resursi.

3.1.15.

EESK pilnībā atbalsta “karsto punktu” tūlītēju izveidi. Tomēr, lai tie varētu efektīvi darboties, tiem jābūt pilnībā nokomplektētiem ar personālu un nodrošinātiem ar visiem nepieciešamajiem resursiem. Tādas vietas kā Itālija un Grieķija, kur katru dienu ierodas tūkstošiem migrantu, no pilnīga haosa var pasargāt tikai ievērojamu finanšu un fizisko resursu apvienošana.

3.1.16.

EESK pievienojas UNHCR nopietnajām bažām par reģistrācijas un atlases procesu “karstajos punktos”, kuros imigranti ierodas pie ES robežām.

3.2.1.

ES var samazināt migrācijas plūsmas līdz kontrolējamam līmenim tikai tad, ja tā mērķtiecīgi iesaistās daudzo problēmu risināšanā, kas skar migrantu izcelsmes valstis. Lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi panākt stabilitāti, mieru un labklājību, vēl nebijušas pūles būs jāpieliek ne tikai Eiropai, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai. ES jācenšas pastiprināt starptautiskos centienus, jo īpaši ar ANO palīdzību.

3.2.2.

Eiropas Savienībai ir jāpaplašina sava institucionālā klātbūtne galvenajās izcelsmes un tranzīta valstīs, izveidojot īpašus migrācijas centrus kā pagaidu vai pastāvīgas iestādes patvēruma pieteikumu izskatīšanai. Vairāk uzmanības un palīdzības ir nepieciešams tādām valstīm kā Alžīrija, Maroka, Mali, Lībija, Libāna un Turcija.

3.2.3.

EESK uzskata, ka viens no programmas galvenajiem mērķiem ir izveidot tādu ES migrācijas politiku, kas nodrošina likumīgās migrācijas iespēju, vienlaikus veicinot migrantu efektīvu integrāciju. EESK sagaida pirmos tiesību aktu un politikas priekšlikumus šajās jomās un ir gatava atbalstīt Eiropas Komisiju šo priekšlikumu izstrādē.

3.2.4.

EESK mudina dalībvalstis pilnībā ievērot un aktīvi īstenot 1951. gada Ženēvas konvenciju un pretoties spiedienam pazemināt bēgļiem paredzēto aizsardzības un pakalpojumu līmeni.

3.2.5.

EESK atbalsta kopīgu patvēruma politiku, kas balstīta uz vienkāršotām, kopējām procedūrām. Šādai politikai arī jābūt balstītai uz bēgļa statusa un ar šo statusu saistīto tiesību kopīgu definīciju, lai novērstu bēgļu centienus izvēlēties izdevīgākas “labākās attieksmes” valstis.

3.2.6.

Izcelsmes valsts informācijas sistēma ir jāpilnveido. Patvēruma pieteikumiem no cilvēkiem, kuriem ir viena un tā pati izcelsmes valsts un kuri, iespējams, ir līdzīgā situācijā, bieži vien ir atšķirīgi rezultāti. Ieviestajai sistēmai vajadzētu būt pietiekami elastīgai un uzticamai, lai reālajā laikā varētu pētīt un analizēt norises izcelsmes valstīs. Sadarbība starp dalībvalstu drošības dienestiem būtu pastāvīgi jāuzlabo, jo tie ir svarīgs informācijas avots.

3.2.7.

Lielāka prioritāte būtu jāpiešķir likumīgās migrācijas organizēšanai un vīzu politikai, procesa digitalizācijai, kvalifikāciju atzīšanai un izglītības mobilitātes iegūšanai.

3.2.8.

ES būtu vairāk jāiesaistās atpakaļnosūtīšanas pārvaldībā un reintegrācijas pasākumu atbalstīšanā. Pilotprojektam atpakaļnosūtīšanai uz Pakistānu un Bangladešu pašreizējā ārkārtas situācijā ir tikai ierobežota nozīme. EESK stingri iesaka plānot un īstenot līdzīgus projektus, piešķirot tiem pienācīgu finansējumu un institucionālo atbalstu.

3.2.9.

Robežkontroles pastiprināšana tranzītvalstīs, jūras patruļu skaita palielināšana un kontrabandistu kuģu iznīcināšana var palīdzēt, bet tie nav vienīgie ilgtspējīgie līdzekļi problēmas risināšanai. ES ir uz pareizā ceļa, ja vien tā izvēlas visaptverošu pieeju, labāk izmantojot savus daudzveidīgos instrumentus un ievērojamos resursus.

3.3.1.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti svarīga loma migrācijas krīzes risināšanā. Pilsoniskās sabiedrības dalībnieki var sniegt būtisku palīdzību, nodrošinot pirmos vajadzīgos reaģēšanas pasākumus, migrantiem ierodoties. Tomēr pilsoniskajai sabiedrībai var būt pat vēl svarīgāka loma attiecībā uz ilgtermiņa pasākumiem, kas vajadzīgi, lai migrantus integrētu sabiedrībā. Pilsoniskā sabiedrība var pieņemt tiešus personiskus risinājumus, kuri ir tik svarīgi visos bēgļu uzņemšanas un izmitināšanas posmos.

3.3.2.

EESK augstu vērtē solidaritāti, ko izrādījušas atsevišķas pilsoniskās sabiedrības grupas un privātpersonas, sniedzot brīvprātīgu palīdzību patvēruma meklētājiem. Tomēr šai pozitīvajai un spontānajai reakcijai trūkst pietiekama vēriena, lai tā varētu efektīvi atrisināt krīzes radītās problēmas. EESK aicina ES dalībvalstis atzīt un novērtēt pilsoniskās sabiedrības lomu, palielinot atbalstu valstu NVO un pilsoniskajai sabiedrībai, lai nodrošinātu strukturētāku un efektīvāku atbildes reakciju. Dalībvalstu valdībām ir īpašs pienākums apzināt pilsonisko sabiedrību un sadarboties ar to savās teritorijās, kā arī palielināt atbalstu, lai uzlabotu pilsoniskās sabiedrības spējas.

3.3.3.

Turklāt EESK iesaka Komisijai censties un nodrošināt, ka dalībvalstis saskaņā ar partnerattiecību nolīgumiem saņem vairāk līdzekļu struktūrfondiem, lai vairāk ESF un ERAF līdzekļu varētu novirzīt migrācijas plūsmu pārvaldībai un integrācijas pasākumiem. Šos līdzekļus pirmām kārtām vajadzētu saņemt NVO un uz vietas iesaistītajām organizācijām. Tiem būtu jāpapildina līdzekļi, kurus pašlaik nodrošina Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds.

3.3.4.

EESK vērš uzmanību uz Eiropas Migrācijas forumu, kas pārņēma Eiropas Integrācijas foruma funkcijas, kuru 2009. gadā izveidoja EESK un Eiropas Komisija. Šis forums ir platforma dialogam starp ES iestādēm un pilsonisko sabiedrību imigrācijas, patvēruma un migrantu integrācijas jomā.

4.1.

EESK uzskata, ka ir svarīgi un visnotaļ būtiski nodrošināt pārredzamu, paredzamu un taisnīgu sistēmu likumīgai migrācijai uz ES. Eiropas iedzīvotāji noveco, un to skaits palielinās tikai par 0,2 % gadā, kas ir ievērojami mazāk par paaudžu nomaiņai vajadzīgo līmeni. Ir aprēķināts, ka Eiropa līdz 2050. gadam zaudēs aptuveni 30 miljonus cilvēku darbspējīgā vecumā, un, ja nekas netiks steidzami darīts, demogrāfiskā slodze lielākajā daļā ES dalībvalstu turpinās strauji pieaugt, produktivitāte samazināsies, uzņēmumi tiks slēgti, un pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, jo īpaši ņemot vērā sabiedrības novecošanos, būtiski palielināsies.

4.2.

Ar kolektīvu un organizētu rīcību, kas balstīta uz solidaritāti, Eiropas Savienība pašreizējo situāciju var pārvērst par iespēju mainīt esošo demogrāfisko tendenci un tās sociāli ekonomiskās sekas. Migrantu integrēšana darba tirgū sekmē ekonomikas izaugsmi un veicina viņu patstāvību. No otras puses, politika, kas atstāj novārtā integrāciju, pārliek migrantu atbalsta nodrošināšanas slogu uz publiskajiem dienestiem un var radīt sociālu spriedzi ar ievērojamām sekām.

4.3.

EESK atzīst, ka integrācija ir lielā mērā atkarīga no darba tirgus integrācijas. Tomēr ir vairāki ar imigrācijas ietekmi uz darba tirgu saistīti faktori, kas būtu jāskaidro. Tie ir imigrantu ietekme uz atalgojuma līmeni, darbvietu pieejamība, spiediens uz fiskālo sistēmu (veselības aprūpi un izglītību) un kultūru daudzveidības ietekme.

4.4.

Komiteja jau ir izstrādājusi izpētes atzinumu (1), kas bija pamats, lai sagatavotu ministru konferenci Saragosā 2010. gadā (2), kurā pieņēma svarīgu deklarāciju par migrantu integrāciju darba tirgū un par uzdevumiem, kas jārisina Eiropas un valstu iestādēm un sociālajiem partneriem.

4.5.

Pētījumi rāda, ka kopumā migranti ekonomikā iegulda vairāk, nekā no tās paņem, viņu ietekme uz fiskālo sistēmu ir minimāla un viņi palīdz Eiropai novērst demogrāfisko deficītu un stimulēt ekonomikas izaugsmi. Tomēr migrācija visus Eiropas reģionus neietekmē vienādi, tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē tās ietekme vietējā līmenī. Turklāt ir būtiska atšķirība starp migrantu ierašanos organizētā veidā, īstenojot kādu politiku, un tūkstošiem migrantu pēkšņu pieplūdumu, ko būtu grūti kontrolēt un kas radītu būtisku slogu vietējām, reģionālajām un valstu struktūrām, kā tas noticis pēdējās nedēļās.

4.6.

Migrantu integrācija darba tirgū ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tādiem kā bezdarba līmenis uzņēmējvalstīs, migrantu prasmes un prasmju līmenis, sagatavošana pirms ieceļošanas valodas zināšanu un formālās izglītības ziņā, kā arī organizācijas un struktūras, kas izveidotas uzņēmējvalstīs, lai veicinātu imigrantu, tostarp bēgļu, integrāciju darba tirgū. Tieši šajās jomās pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroša loma.

4.7.

Tomēr pastāv arī citi faktori, kas apgrūtina ātru integrāciju, piemēram, kvalifikāciju atzīšana, birokrātiski šķēršļi, pārredzamības trūkums, sabiedrības aizspriedumi par migrantiem, ekspluatācija un juridiski šķēršļi, ko rada novecojuši likumi un ES tiesību aktu neizpilde vai lēna transponēšana.

4.8.

Arodbiedrībām un darba devēju apvienībām ir izšķirīga nozīme ar imigrantu integrāciju darba tirgū saistīto problēmu risināšanā. EESK iesaka integrācijas politikas un ar to saistīto pasākumu sagatavošanā, izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī pilnībā iesaistīt sociālos partnerus.

4.9.

Valstu valdībām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un sociālajiem partneriem ir jāsadarbojas, lai sabiedrībā panāktu konsensu par veidiem un līdzekļiem, kā migrantus integrēt tautsaimniecībā un sabiedrībā un, pirmām kārtām, kā novērst cīņu starp dažādām nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām.

4.10.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiski svarīga loma, palīdzot migrantiem iegūt pieeju izglītībai, apmācībai un nodarbinātībai un vēršoties pret diskrimināciju izglītības nozarē, darba tirgū un sabiedrībā kopumā.