14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/1

Ziņotājs:

Roman HAKEN

1.1.

EESK konstatē, ka pēdējos divdesmit gados Leader pieeja ir apliecinājusi savu efektivitāti. Tā ir palīdzējusi ieinteresētajām personām lauku apgabalos izvērtēt attiecīgā reģiona potenciālu ilgtermiņā un bijusi iedarbīgs un efektīvs instruments attīstības politikas īstenošanai. Eiropas Komisija šo partnerības metodi ir veicinājusi, lai finansētu projektu idejas saistībā ar ES iniciatīvām Urban, URBACT, EQUAL, kā arī vietējā līmeņa programmu Agenda 21, pārejas pilsētu kustību un teritoriālās nodarbinātības līgumiem. Tas arī izskaidro, kā radās sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA, ko angļu valodā apzīmē ar akronīmu CLLD – Community-Led Local Development), ko var uzskatīt par sava veida Leader pieejas atjaunināšanu un izmaiņām pārejas posmā.

1.2.

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir vietējam līmenim paredzēts instruments, kas papildina citus vietējās attīstības atbalsta veidus. Šis instruments var mobilizēt un iesaistīt vietējās kopienas un organizācijas tā, lai tās sekmētu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība stiprina teritoriālo kohēziju un ļauj īstenot citus konkrētus politiskus mērķus, arī attiecību ar trešo valstu partneriem ietvaros. Tā ļauj panākt ilgtspējīgu izaugsmi – efektīvi izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus) izveidot jaunas, kvalitatīvas darbvietas un uzņēmumus, kuri saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” pamatojas uz vietējās sabiedrības īstenotajiem pasākumiem klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā.

1.3.

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība iespējami ātrāk jāpārveido par viedu instrumentu, lai palīdzētu vietējiem dalībniekiem pārvarēt ekonomikas un sociālo krīzi un atjaunot uzticību Eiropas Savienības politikai. Jāuzsver inovatīvie projekti, jaunas, kvalitatīvas darbvietas un uzņēmumi un jāizvērš pasākumi, kas atbilstīgi jaunajai stratēģijai “Eiropa 2020” paredzēti klimata pārmaiņu mazināšanai un sekmē ilgtspējīgu attīstību un sociālo iekļautību. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir jauns partnerības veids, kura mērķis ir atbalstīt sociālo inovāciju ģenerēšanu.

1.4.

Lielākā daļa dalībvalstu šo instrumentu ir iekļāvušas savos partnerattiecību līgumos, tādējādi apliecinot, cik nozīmīga patlaban ir vietējā attīstība (1). Šo daudzpusējās pārvaldības veidu būtu lietderīgi paplašināt, to attiecinot uz visiem pasākumiem, kas tiek finansēti no ESI fondiem, un, iespējams, visiem fondiem vajadzētu noteikt obligātu izlietošanas apmēru (vismaz 5 %). EESK atbalsta to, ka visām ES dalībvalstīm vajadzētu pakāpeniski sākt lietot šo instrumentu, izmantojot partnerības principu un apmainoties ar labas prakses piemēriem.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada Padomes prezidentvalstis Grieķija un Itālija pievērš lielu uzmanību kohēzijas politikai, kas ir efektīvs līdzeklis, lai stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un pārvarētu pašreizējo ekonomikas krīzi Eiropā.

1.6.

EESK cer, ka šis atzinums savukārt kļūs par atbalsta punktu izmēģinājuma projektiem (kurus finansē galvenokārt ar Eiropas Komisijas līdzekļiem), lai pārbaudītu sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumenta darbību tur, kur to pašlaik nepiemēro, proti, piepilsētu un pilsētu apstākļos, un tādējādi paplašinātu tā izmantošanas iespējas. Komiteja atbalsta 2014.–2020. gada plānošanas periodā un vietās, kur par šo metodi tiks pausta interese, tās attiecināšanu uz visiem fondiem un izmantošanu gan laukos, gan pilsētās. Tas nozīmē, ka ir jāapvieno pārstāvības demokrātija un līdzdalības demokrātija. Īsāk sakot, tas ir instruments, kas publiskās pārvaldes iestāžu pārstāvjiem ļauj partnerattiecību ietvaros sadarboties ar organizētu pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem.

1.7.

EESK uzskata, ka vietējiem dalībniekiem, t. i., iedzīvotājiem, partneriem no ekonomikas un sociālās jomas, bezpeļņas nevalstiskajām organizācijām un vietējām pašvaldībām, jādod iespēja piedalīties, piemēram, vietējās attīstības stratēģijā attiecīgajā teritorijā, izmantojot sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodi. Pamatojoties uz to lauku apgabalu pieredzi, kuri izmantojuši Leader pieeju, svarīgi ir piešķirt saturu sabiedrības virzītai vietējai pilsētvides attīstībai, lai pilsētas un iedzīvotāji apzinātos, kādus pasākumus varētu ierosināt saistībā ar sabiedrības virzītu vietējo attīstību pilsētās.

1.8.

EESK ar sarūgtinājumu konstatē, ka bieži vien publisko iestāžu administrācija nemaz neatbalsta sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodi, lai gan tā ir efektīva. Svarīgi ir strādāt pie stratēģijas, kas kvalitatīvi informētu un orientētu dalībniekus, un mērķtiecīgāk vērsties pie publiskajām iestādēm, lai plašāk izmantotu iespēju izstrādāt un īstenot vietējās attīstības stratēģijas. Jautājums par īpašuma tiesībām uz darba rezultātu šādās grupās ir būtiski svarīgs attīstības stratēģiju stabilitātei ilgtermiņā, kā arī stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanai. Lai šis instruments darbotos sekmīgi, svarīgi ir tam nodrošināt politisko atbalstu visos līmeņos (Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā).

1.9.

EESK norāda, ka sabiedrības virzītā vietējā attīstībā būtu vairāk jāiesaista partneri no sociālās un ekonomikas jomas, kā arī organizēta pilsoniskā sabiedrība un ka priekšnosacījums ir nostiprināt to spēju veikt šo funkciju. Iedzīvotāju interešu un vajadzību pilnvērtīgas pārstāvēšanas pamatu veido visu partneru tieša iesaistīšana partnerībā ar publisko administrāciju.

1.10.

EESK uzskata, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir jauna parādība reģionālajā politikā, un tā nav pietiekami pazīstama ne vietējā līmenī, ne dažās dalībvalstīs vai platformās, kas apvieno šīs pieejas iespējamos dalībniekus. Lai sekmētu jaunā instrumenta – sabiedrības virzītas vietējās attīstības – piemērošanu ES politikā, sīki jāanalizē un jāizvērtē, kā katra konkrētā dalībvalsts to uztver, un vienlaikus jāsniedz ieteikumi efektīvai īstenošanai. Tādējādi mūsu rīcībā būs arī pētījums, kurā ne tikai norādīti labas prakses piemēri, bet arī izklāstītas neveiksmes, kuras nākotnē nevajadzētu pieļaut. EESK vēlas piedalīties šāda pētījuma sagatavošanā kopā ar Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padomes un Reģionu komitejas kompetentajiem dienestiem. Uz tā pamata varētu izveidot sadarbības grupu par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kura darbotos kā starpiestāžu forums.

1.11.

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības jomā EESK atbalsta:

1.12.

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodi var piemērot ne tikai ESI fondu līdzekļiem, bet arī ar mērķi pārdalīt pašu līdzekļus (kas piešķirti vietējā, reģionālajā un valsts līmenī). Tāpēc izstrādāt attīstības stratēģijas un konkrētus projektus un piešķirt līdzekļus to īstenošanai ir svarīgi, nevis vadoties no ES paredzētajām dotācijām, bet tā, lai tie atspoguļotu reālās vajadzības attiecībā uz izmaiņām vietējās kopienas dzīves kvalitātē.

1.13.

EESK uzskata, ka ir svarīgi stingri ievērot sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodes pamatprincipus. Subsīdiju saņemšanā par ex ante priekšnosacījumu obligāti jānosaka tādu līdzsvarotu partnerību pastāvēšana, kurās piedalās vietējā sabiedrība. Lai vietējā attīstība noritētu efektīvi, nedrīkst pieļaut tikai formālus pasākumus, ar kuriem subsīdiju saņemšanas nolūkā par partnerības pieeju vienīgi ziņo, bet to nekonkretizē. Lai izvairītos no sabiedrības virzītas vietējās attīstības principu sagrozīšanas, ir jāizstrādā efektīva kontroles un uzraudzības sistēma.

1.14.

EESK konstatē, ka šai metodei ir vērā ņemamas iezīmes, turklāt ne tikai ekonomikas krīzes apstākļos: publiskā budžeta finanšu plūsmu pārredzamība, publiskās pārvaldes iestāžu un iedzīvotāju liela savstarpējā uzticēšanās un ieguldīto līdzekļu efektivitāte. Arī ANO, ESAO, Pasaules Banka un citas iestādes atbalsta šādas uz partnerību balstītas pieejas. Runa ir par paplašinātu pieeju, kas atbalsta sabiedrības virzītas vietējās attīstības metožu izmantošanu ārpus Eiropas, piemēram, saistībā ar pirmspievienošanās sarunām, attīstības politiku un centieniem līdz 2015. gadam īstenot ANO noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī ievērot saistības klimata pārmaiņu jomā.

1.15.

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības jomā EESK saskata iespējamos uzdevumus nākamajā plānošanas periodā saistībā ar vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu. Tie ir:

1.16.

EESK iesaka lietot precīzu terminoloģiju, lai nošķirtu sabiedrības virzītas vietējās attīstības programmas dažādos piemērošanas veidus, kā tas ir lauku vietējās rīcības grupu un zivsaimniecības vietējās rīcības grupu gadījumā. Mēs ierosinām, piemēram, pilsētvides vietējās rīcības grupas saukt par “pilsētvides partnerībām”, bet sabiedrības virzītu vietējo attīstību pilsētvidē apzīmēt ar saīsinājumu CLLD-U. Tas palīdzētu labāk saprast, par kādu teritoriju ir runa, un atšķirt finanšu plūsmas un to, kam tās paredzētas. Vienlaikus, ņemot vērā Leader programmas panākumus, mēs iesakām arī izskatīt iespēju pārdēvēt sabiedrības virzītu vietējo attīstību, izmantojot pievilcīgu akronīmu, kuru visi dalībnieki labprāt pieņemtu. Nosaukums ir veicināšanas kampaņas neatņemama sastāvdaļa, savukārt izteiciens “sabiedrības virzīta vietējā attīstība” nosaka metodi un var atrasties zemsvītras piezīmē.

2.1.

Leader pieejas pamatprincipi, to pievienotā vērtība un piemērošana sabiedrības virzītas vietējās attīstības metodē

2.2.

Reģionu komiteja“uzskata, ka “uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība” ir svarīgs instruments pilsētu un lauku reģionu saskaņotai attīstībai, – tas stiprina spēju veidot saikni ar apkārt esošajiem piepilsētu un lauku reģioniem” (3).

2.3.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir izstrādājusi virkni atzinumu par sadarbību un līdzdalību partnerībā, atsauces uz kuriem ir minētas zemsvītras piezīmē (4).

2.4.

Eiropas Komisija ir sagatavojusi šādus dokumentus sabiedrības virzītas vietējās attīstības īstenošanai, kuru pamatā ir Leader metodes pieredze: “Eiropas strukturālie un investīciju fondi – Norādījumi dalībvalstīm un programmu vadības iestādēm – Norādījumi saņēmējiem – Norādījumi par sabiedrības virzītu vietējo attīstību” (5) un “Norādījumi sabiedrības virzītai vietējai attīstībai saistībā ar struktūrfondiem un investīciju fondiem” (6).

2.5.

Šos dokumentus vajadzētu izplatīt efektīvāk reāli proaktīvas informācijas stratēģijas ietvaros. Sabiedrības virzītas vietējās attīstības dalībnieku un ekspertu kopīgajām sanāksmēm ir jāparedz arī telpa, kurā varētu apspriest un salīdzināt pieejas, kas tiek īstenotas dažādos ES reģionos. EESK varētu piedāvāt, piemēram, šim nolūkam nepieciešamo aprīkojumu.

3.1.

Leader programmas pamatvienība ir vietējās rīcības grupas. Runa ir par vietējo partnerību, kurā ir proporcionāli pārstāvētas kā nozares, tā darbības jomas. Vietējās rīcības grupām ir juridiskas personas statuss, un to rīcībā ir pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procedūru kopums. Eiropas Savienībā kopumā ir 2  402 vietējās rīcības grupas, ko atbalsta ar lauku attīstības programmām un citām Leader tipa iniciatīvām; tās aptver 77 % ES teritorijas (7), t. i., gandrīz 90 % lauku teritoriju un vairāk nekā 50 % ES iedzīvotāju (8).

3.2.

Tā kā Leader pieeja izrādījās ļoti efektīva, tās darbības jomu vajadzētu paplašināt un iespēju robežās attiecināt uz visām Eiropas Savienības lauku teritorijām. Vienlaikus ir jānodrošina to noteikumu atbilstība, kas reglamentē starptautisko sadarbību starp vietējās rīcības grupām, kuras darbojas dažādās dalībvalstīs.

3.3.

Minēsim dažas ierosinātās programmas prioritātes 2014.–2020. gadam:

4.1.

Teritorijās, kurās pilsēta ir tuvu laukiem, ir labvēlīga vide, lai efektīvi īstenotu sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Šāda veida instruments ļauj reaģēt uz pārmaiņām attiecīgajā teritorijā un ņemt vērā teritorijas funkcionālās saiknes. Pilsētu un piepilsētas lauku teritoriju vieno ļoti cieša saikne, kurai būtu jāparedz īpaša pieeja.

4.2.

Piepilsētu teritorijām raksturīgas īpašas problēmas (uzdevumi), kuras var atrisināt ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības palīdzību. Galvenie uzdevumi ir ilgtspējīga mobilitāte, sociāli viendabīgas sabiedrības veidošana un prioritāšu noteikšana augsnes izmantošanas jomā. Piepilsētu teritorijas izveidojušās pie pilsētām, kurās ir vairāk nekā 25  000 iedzīvotāju. Šeit jāmin ESAO un EK kopīgais pētniecības projekts RURBAN, kura mērķis ir apzināt un izvērtēt formālas un neformālas partnerattiecības starp pilsētām un laukiem un to ieguldījumu vietējā attīstībā (9).

4.3.

Kopš 2007. gada vietējās attīstības pieeju izmanto arī saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu, lai ar zivsaimniecības vietējās rīcības grupu palīdzību atbalstītu zvejnieku kopienu ilgtspējīgu attīstību.

5.1.

Nav vienotas pilsētvides definīcijas, tāpēc par pamatu ņemti valsts un vietējā līmenī spēkā esošie noteikumi un paražas. Lai definētu lauku teritoriju, izmanto šādu kritēriju: maksimālais iedzīvotāju skaits pilsētās nedrīkst pārsniegt 25  000. Pēc analoģijas to var piemērot arī pilsētu teritorijām (nosakot, ka minimālais iedzīvotāju skaits ir 10  000, bet maksimālais 1 50  000). Publiskās pārvaldes iestādes varētu piedalīties ar attiecīgās teritorijas kompetento pārstāvju starpniecību, kuru vidū ideālā variantā būtu pārstāvji gan no pilsētas centrālās pašvaldības, gan no pilsētas rajonu vai citu administratīvo vienību (piemēram, konkrēta kvartāla, sociāli nelabvēlīgas teritorijas, problemātisku pilsētas teritoriju utt.) pašvaldībām.

5.2.

Idejas var smelties dažu pilsētu konkrētajā pieredzē, ko tās guvušas, iesaistoties darbības programmā Urbact II, Eiropas zināšanu pilnveidošanas forumā (10) (un pavisam drīz pilsētvides attīstības forumā) (11). Jānorāda arī uz pārejas pilsētu un permakultūras kopienu pieredzi, ar kuru starpniecību tūkstošiem vietējo kopienu visā ES sekmīgi popularizēja sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

5.3.

Divdesmit gadu pieredze lauku vidē nozīmē arī to, ka sākotnēji, piemēram, pārejas periodā, kuru vērtēs, pilsētas smelsies idejas no laukiem. Praksē, pateicoties ekspertu atbalstam un konsultācijām, šo pieeju varēs sekmīgi izvērst.

5.4.

Jau 2007.–2013. gada plānošanas periodā pilsētu līmenī izveidoja konsultatīvas struktūras – Urbact vietējā atbalsta grupas, kas bija iesaistītas vietējo rīcības plānu izstrādes procesā. Bet atšķirībā no tā, kas paredzēts Leader pieejā un sabiedrības virzītā vietējā attīstībā, tās bija diezgan neformālas konsultatīvas ekspertu grupas, kurās dažādu jomu pārstāvība nebija obligāta. Grupas sastāvu veidoja, pamatojoties uz konkrētā projekta tematiku. Darbības programmā Urbact II nebija paredzēts finansiāls atbalsts vietējā atbalsta grupu darbībai. Lai palielinātu partnerības principa darbības efektivitāti arī pilsētvidē, jāveido partnerības, kas balstītas uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Lai šādas partnerības darbotos, tām jāpiešķir finanšu līdzekļi. “Šo pieeju var piemērot arī pilsētu teritorijās un teritorijās, kas aptver tās mazās un vidējās pilsētas ar to funkcionālajām zonām, kuras ir vietējie un apakšreģionālie centri” (12).

5.5.

Ņemot vērā pilsētās risināmās problēmas, dažādas darbības programmas veido piemērotu instrumentu, lai finansētu izmēģinājuma projektus sabiedrības virzītas vietējās attīstības ietvaros. Tāpēc, lai finansētu pilsētu teritorijas (piemēram, vides jomā, kultūras objektu un mantojuma aizsardzības jomā utt.) (13), mēs ierosinām izmantot minēto pieeju un stratēģijas, ko tā rada izmēģinājuma programmu ietvaros.

5.6.

Būtu lietderīgi apzināt dažādu dalībvalstu labas prakses piemērus par to, kā noris pilsētu attīstība, izmantojot partnerības pieeju, un šos piemērus iekļaut pētījumā, kas minēts šā atzinuma 1.10. punktā. Partnerības īstenošanā var balstīties arī uz rīcības kodeksu “Partnerības princips, īstenojot vienotā stratēģiskā satvara fondus – elementi ES Rīcības kodeksam attiecībā uz partnerību” (14).

6.1.

Sabiedrības virzītai vietējai attīstībai jāpalīdz iedzīvotājiem efektīvi un pastāvīgi attīstīt viņu kopienas un pilsētas. Pateicoties šim instrumentam, iedzīvotāji var tieši iesaistīties savas kopienas dzīves kvalitātes uzlabošanā; tā ir reāla integrējoša izaugsme, kuras rezultāti redzami vietējā līmenī. Pats par sevi saprotams, ka šā instrumenta īstenošanai ir jāpiešķir līdzekļi, lai palielinātu veiktspēju un visi partneri spētu pienācīgi veikt savas funkcijas, nevis vērotu šo procesu no malas, kā arī spētu pilnībā piedalīties horizontālā partnerībā saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu. Jāatbalsta arī pieredzes bagātāko dalībnieku un ekspertu palīdzība un konsultācijas, t. i., kvalifikācijas celšana un apmācība. Izskatāmajā priekšlikumā vienlaikus jāanalizē un jāizskaidro Leader pieejas efektivitātes un panākumu iemesli, kā arī jāpamato, kādēļ sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju ir lietderīgi paplašināt, to ietverot visās ar Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem saistītajās programmās, lai sekmīgi īstenotu kohēzijas politiku.

6.2.

Tur, kur šī metode vēl netiek izmantota, jāveic starpposma novērtējums, lai šo metodi ESI fondiem piemērotu 2014.–2020. gada periodā.

6.3.

Šajā aspektā būtiska nozīme ir sociālo un ekonomisko partneru, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, vietējo un reģionālo pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu īpašo zināšanu apmaiņai. Šo apmaiņu vajadzētu atbalstīt daudzām pusēm.

6.4.

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju izstrādei vajadzīgs zināms laiks; tomēr ir arī svarīgi, lai noteiktā periodā būtu pietiekami daudz laika to īstenošanai, kā arī atbilstīgs budžets, ar ko finansēt dažādus pasākumus. Gan pārāk ilgs sagatavošanas termiņš bez ietekmes uz teritoriju (īstenotu projektu veidā), gan arī pasākumu sasteigta finansēšana (sakarā ar izmantošanas termiņa beigām) var izraisīt neuzticību šim instrumentam.

6.5.

Citas problēmas, kas jārisina, lai pareizi izmantotu sabiedrības virzītu vietējo attīstību, ir birokrātija un pārmērīgi administratīvie šķēršļi, novēlota maksājumu atmaksa, projektu priekšfinansējums no galīgo saņēmēju resursiem vai aizdevumiem, kuru procentu likmes jāsedz galīgajiem saņēmējiem. Šajā sakarā ir iespējams paredzēt pamatkapitāla finansējuma modeļus, publiskā un privātā sektora finansējumu vai banku sektora organizētu līdzdalību ar valdības garantijām.

6.6.

Bieži vien dalībvalstis iet tālāk par Eiropas Komisijas tiesību aktos noteikto un ievieš citus noteikumus, kas nav prasīti, bet ir saistīti ar attiecīgās valsts birokrātiju; šie noteikumi ievērojami sarežģī subsīdiju izmantošanu un ar savu sarežģītību un iespējamām sekām attur subsīdiju pretendentus no to saņemšanas. Dažas valsts iestādes cenšas arī maksimāli samazināt izdevumus, kas saistīti ar teritorijas aktivizēšanu un mazu vietējās rīcības grupu pārvaldīšanu. Tomēr šī pieeja var novest pie visas sistēmas darbības krīzes.

6.7.

EESK prasa paredzēt apmācītāju sagatavošanu: jānodrošina valstu un reģionālo dalībnieku apmācība tehniskās palīdzības ietvaros, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 par vispārīgiem noteikumiem 5. pantu. Tāpat ir jānodrošina nepieciešamie apstākļi, lai reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī izveidotu un efektīvi izmantotu tīklus, jo darbība tīklā sniedz ievērojamu pievienoto vērtību.

6.8.

Būtu vērtīgi apkopot dažādu dalībvalstu labas prakses piemērus, kurus varētu iekļaut pētījumā, kas minēts šā atzinuma 1.10. punktā.