This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0196
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS European Strategy for a Better Internet for Children
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Eiropas stratēģija „Bērniem labāks internets”
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Eiropas stratēģija „Bērniem labāks internets”
/* COM/2012/0196 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Eiropas stratēģija „Bērniem labāks internets” /* COM/2012/0196 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI Eiropas stratēģija „Bērniem
labāks internets” Kā uzsvērts paziņojumā „ES plāns par
bērnu tiesībām”[1],
neieguldot pietiekamus līdzekļus politikas virzienos, kas skar
bērnus[2],
tas ilgtermiņā varētu būtiski ietekmēt mūsu
sabiedrību. Eiropas digitalizācijas programmas[3] mērķis ir
nodrošināt digitālo tehnoloģiju pieejamību ikvienam ES
iedzīvotājam, taču bērniem ir īpašas vajadzības,
un viņi ir sevišķi apdraudēti internetā,
tādēļ šajā jomā jārod īpašs risinājums,
lai nodrošinātu, ka internets kļūst par vietu, kur bērni
var iegūt zināšanas, sazināties, attīstīt savas
prasmes, kā arī uzlabot darba un nodarbinātības izredzes[4]. Bērni aizvien vairāk saskaras ar internetu, jo attiecīgo
ierīču klāsts kļuvis plašāks, bet lietotāju
vecums – mazāks. Tādēļ patlaban ir
jāizstrādā atbilstīga stratēģija, kurā
ņemtas vērā viņu vajadzības. Ir jāizveido
bērniem paredzēts jauns un kvalitatīvāks saturs un
pakalpojumu klāsts. Ir jāgarantē bērnu drošība
tiešsaistē. Savukārt situācijas analīze liecina, ka,
nodrošinot bērniem iespēju internetu izmantot labāk un
plašāk, tiek pavērtas iespējas intensīvi attīstīt
uzņēmējdarbību saistībā ar novatorisku
tiešsaistes saturu un pakalpojumiem. Ņemot vērā
priekšrocības, ko sniedz iekšējā tirgus lielums, Eiropas
uzņēmumi var izdevīgi izmantot šīs iespējas izaugsmes
un nodarbinātības jomā. Padomes
2011. gada 28. novembra secinājumos par bērnu
aizsardzību digitālajā pasaulē ir uzsvērts – lai
izveidotu bērniem labāku internetu, ir jāapvieno dažādi
politikas virzieni. Darbības tiek plānotas gan valsts, gan Eiropas,
gan arī nozares līmenī. Tās jāiekļauj ES
mēroga stratēģijā, kurā noteiktas pamatprasības
un novērsta sadrumstalotība. Regulējoši pasākumi
joprojām ir viena no iespējām, tomēr, ja iespējams, no
tiem vajadzētu izvairīties, priekšroku dodot pašregulējošiem
rīkiem, kuri ir vairāk pielāgojami, kā arī izglītošanai
un iespēju nodrošināšanai. Stratēģijas pamatā ir
četri galvenie pīlāri, kas viens otru papildina: 1) atbalsts
jauniešiem paredzēta kvalitatīva tiešsaistes satura izveidei; 2)
lielāka informētība un plašākas iespējas; 3)
bērniem drošas tiešsaistes vides izveide un 4) seksuālas vardarbības
pret bērnu un bērnu seksuālas izmantošanas apkarošana.
Stratēģijā ierosināts, lai Komisija, dalībvalstis un
visi nozares vērtību ķēdē iesaistītie
dalībnieki īstenotu virkni darbību. 1. Kādēļ tieši
tagad vajadzīga Eiropas stratēģija? 1.1. Jaunas iespējas
bērniem un uzņēmējdarbības attīstībai Lai gan internets netika izveidots,
domājot par bērnu vajadzībām, vecāku sniegtā
informācija liecina, ka Eiropā vecuma grupā no 6 līdz
17 gadiem internetu lieto 75 % bērnu[5]. Bērni, kuriem ir
15 un 16 gadi, apgalvo, ka internetu sākuši lietot 11 gadu
vecumā. Salīdzinājumam – 9 un 10 gadus veci bērni
apgalvo, ka viņi internetu sākuši lietot vidēji 7 gadu
vecumā. Vecuma grupā no 9 līdz 16 gadiem 33 % bērnu,
kuri lieto internetu, norādījuši, ka šajā nolūkā
izmanto mobilo tālruni vai citu mobilo ierīci[6]. Bērniem ir īpašas vajadzības,
viņi ir sevišķi apdraudēti, un šī atšķirīgā
nianse ir jāatzīst. Internets un informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas (IKT) piedāvā bērniem plašas
iespējas izklaidēties, mācīties, būt novatoriskiem un
radošiem, sazināties un izpaust sevi, sadarboties un iesaistīties
sabiedriskajā dzīvē, izzināt pasauli un attīstīt
būtiskas prasmes, kā arī īstenot savas tiesības[7]. Taču bērni arī
jāaizsargā. Pievēršot uzmanību bērnu
vajadzībām, paveras plašas uzņēmējdarbības
iespējas. Plānots, ka 2012. gadā digitālā satura
pasaules tirgus vērtība būs lielāka par 113 miljardiem
eiro[8]. Mobilo lietotņu tirgus
vērtība bija 5 miljardi eiro, un līdz 2015. gadam
plānots pieaugums līdz pat 27 miljardiem eiro, ko
galvenokārt radītu spēļu pārdošana un vairāk nekā
5 miljardi mobilo sakaru abonementu visā pasaulē. Plānots,
ka videospēļu pasaules tirgū pārdošanas apjomi
pārsniegs 62 miljardus eiro[9].
Planšetdatori, viedtālruņi un klēpjdatori, ko bērni izmanto
ļoti daudz, ir guvuši plašu popularitāti, tādēļ
saistībā ar maziem bērniem un pusaudžiem paredzēto radošo
un izglītojošo tiešsaistes saturu, kas izmantojams interaktīvi,
tirgus potenciāls ir liels. Tiešsaistes un mobilās lietotnes un
spēles paver vēl nebijušas iespējas attīstīt
uzņēmējdarbību, it īpašiem maziem un vidējiem
uzņēmumiem (MVU) un šāda satura veidotājiem, jo tās
ļauj tiešā veidā sazināties ar potenciālajiem
lietotājiem/klientiem. Bērni paši varētu kļūt par
tiešsaistes satura veidotājiem un sākt
uzņēmējdarbību. 1.2. Pašreizējie trūkumi
un problēmas 1.2.1. Tirgus sadrumstalotība Komisijas ziņojumā[10] par to, kā
dalībvalstīs tiek īstenoti pašreizējie ieteikumi bērnu
drošības jomā, konstatēts, ka, risinot problēmas
digitālajā vidē, dalībvalstis kopumā palielina savus
centienus, tomēr veiktie pasākumi nav pietiekami. Dažādi
politikas pasākumi – gan regulējoši, gan pašregulējoši – tiek
īstenoti visās dalībvalstīs, piemēram,
vecākvadība, satura klasifikācija un ziņošana par
kaitējošu un nelikumīgu saturu. Apvienotajā Karalistē interneta
pakalpojumu sniedzēji (IPS) ir pieņēmuši prakses kodeksu[11], ar kuru tiek sekmēta
„apzināta izvēle”[12],
bet kura īstenošana paliek katra IPS ziņā; Francijā
interneta pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums nodrošināt
bezmaksas vecākvadības programmatūru; Vācijā var
izmantot apstiprinātu „jaunatni aizsargājošu programmatūru”, lai
neļautu bērniem piekļūt tīmekļa vietnēm,
kurās publicēts kaitējošs saturs. Citās valstīs
šādu noteikumu nav. Vācija arī īsteno
pašregulācijas sistēmu, kas ļauj pakalpojumu sniedzējiem
klasificēt dažādu veidu tiešsaistes saturu, piemēram, video,
tīmekļa vietnes vai tiešsaistes spēles. Apvienotajā
Karalistē viens no Bailey ziņojumā[13] sniegtajiem ieteikumiem
paredzēja atbilstīgi vecuma grupām klasificēt mūzikas
videoierakstus. Citās valstīs noteikumu par tiešsaistes satura
klasifikāciju nav. Somijā un Beļģijā
apspriesti arī nozaru rīcības kodeksi, kas, pirmkārt,
attiecas uz sociālo plašsaziņas līdzekļu jomu, un,
otrkārt, pakalpojumu sniedzēju plašāku loku. Tādās valstīs kā
Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Itālijā vai
Čehijā, saņemot atbalstu no dažādām
ieinteresētajām personām, piemēram, policijas, NVO vai
nozares pārstāvjiem, ir ieviesti dažādi mehānismi, ar kuru
starpniecību iespējams ziņot par kaitējošu un
nelikumīgu saturu un rīcību. Lai gan šie pasākumi var pozitīvi
ietekmēt valsts mēroga tirgu un lietotājus, tie arī
varētu radīt lielāku tirgus sadrumstalotību un
šķēršļus, it īpaši Eiropas pakalpojumu sniedzējiem,
tostarp MVU, kuriem nav resursu, lai pielāgotos dažādām citu
valstu politikas sistēmām, un kuri nevar izmantot vienotā
digitālā tirgus priekšrocības. Tajā pašā laikā ir
skaidrs, ka ne visiem bērniem Eiropā ir vienāda līmeņa
iespējas un aizsardzība tiešsaistē. 1.2.2. Nespēja Eiropas
tirgū ieviest aizsardzības pasākumus un kvalitatīvu saturu Pagaidām bērni nav atzīta par
izpētes vērtu mērķauditoriju. Iespēja
ierīcēs vai pakalpojumos integrēt rīkus, kuri nodrošina
bērnu aizsardzību un ļauj viņiem droši un atbildīgi
lietot internetu (piemēram, izmantojot vecākvadības rīku),
bieži tiek vērtēta kā tāda, kas rada pārāk lielas
izmaksas, turklāt uzņēmumi ne mazākajā mērā
nav ieinteresēti izstrādāt un izmantot šādus rīkus, ja
tiem nav pārliecības, ka attiecīgais tirgus būs pietiekami
liels, lai ieguldījumi atmaksātos. Vecākvadības rīku
salīdzinošais vērtējums[14]
atklāj, ka pārsvarā lietderīgi izmantojami ir tikai
rīki angļu valodā. Jaunas ierīces rada papildu
problēmas: nav daudz tādu rīku, kas būtu piemēroti
spēļu konsolēm, planšetdatoriem un mobilajiem
tālruņiem, proti, ierīcēm, ko bērni aizvien
vairāk pieslēdz internetam, un nav risinājumu tiem
lietotājiem, kuri tiešsaistes saturam piekļūst mobilajos
tālruņos vai planšetdatoros, izmantojot lietotni, nevis
pārlūkprogrammu. Tajā pašā laikā
kvalitatīvs saturs nav pieejams pietiekamā apjomā.
Saskaņā ar Eiropas mēroga pētījumu[15] tikai 32 % bērnu
vecumā no 9 līdz 12 gadiem uzskata, ka tiešsaistē ir
pietiekami daudz viņu vecuma „bērniem piemērota” satura[16]. Piemēram, lietotņu nozarē tiek
izmantotas tādas satura klasifikācijas sistēmas, kas nav
paredzētas Eiropas tirgum un lietotājiem. 1.2.3. Risku pārvaldība,
lai uzlabotu uzticēšanos pakalpojumiem un saturam Pētījumi liecina, ka Eiropā,
neskatoties uz ievērojamajām atšķirībām valstu
starpā, visās valstīs sastopamie riski ir diezgan
līdzīgi[17].
Četri no desmit bērniem Eiropā 2010. gadā
ziņojuši, ka ir saskārušies ar kādu no turpmāk
minētajiem riskiem: sazināšanās tiešsaistē ar personu, ko
viņi nekad nav satikuši klātienē; saskarsme ar lietotāju
veidotu saturu, piemēram, vietnēm, kurās atbalstīta
anoreksija, paškaitējums, narkotiku lietošana vai pašnāvības;
saskarsme ar seksuāla rakstura attēliem tiešsaistē un personas
datu ļaunprātīga izmantošana; došanās uz tikšanos
klātienē ar personām, kas pirmo reizi satiktas tiešsaistē;
kļūšana par kiberiebiedēšanas upuri[18]. Parādās arī jauni
uzvedības modeļi, piemēram, ar mobilo tālruni uzņemtu
tādu videoierakstu izplatīšana, kuros redzama citu bērnu fiziska
ietekmēšana[19],
vai seksuāla rakstura attēlu vai ziņojumu nosūtīšana
vienaudžiem vai saņemšana no tiem[20]. Aizvien populārāki kļūst
jauni pakalpojumi, kas var ietekmēt privātumu, piemēram,
atrašanās vietas noteikšana. Tieššaistē krietni pieaug reklāmu
skaits, taču bērniem nav attīstīta spēja to
izvērtēt kritiski[21].
Turklāt internets aizvien plašāk
tiek izmantots, lai savervētu potenciālos cilvēku
tirdzniecības upurus, tostarp bērnus, un reklamētu savus
pakalpojumus[22].
Tā ir arī vide, kas ļauj viegli izplatīt materiālus,
kuros atainota vardarbīga izturēšanās pret bērnu. Lai gan
šis aspekts nav saistīts ar interneta izmantošanu bērnu vidē,
tā ir problēma, kas attiecas uz bērniem kā upuriem.
Saskaņā ar Interneta uzraudzības organizācijas (Internet
Watch Foundation jeb IWF) sniegto informāciju vairāk
nekā 40 % vietņu (URL, kas noteiktas pēc mitināšanas
pakalpojumu sniedzēja atrašanās vietas), par kurām iegūti
pierādījumi saistībā ar seksuālu vardarbību pret
bērnu, atrodas Eiropā un Krievijā. Attēlus, kuros atainota
seksuāla vardarbība pret bērnu, tagad tiešsaistē izplata ne
vien tīmekļa vietnēs, bet arī citos kanālos,
piemēram, vienādranga tīklos. Ņemot vērā to, ka
internetā nav robežu, un to, ka attēli, kuros atainota
vardarbīga izturēšanās pret bērnu, ir nelikumīgi
visā Eiropā, pasākumi šajā jomā arī jāveic
Eiropas līmenī. 1.2.4. Nepietiekamas prasmes Lai gan paredzams, ka līdz
2015. gadam 90 % darba vietu visās nozarēs būs
vajadzīgas tehniskās prasmes, tikai 25 % jauniešu visā
Eiropas Savienībā norādījuši, ka viņiem ir augsta
līmeņa pamata prasmes darbā ar internetu (piemēram, prasmes
izmantot internetu zvanu veikšanai, izveidot tīmekļa vietni vai
koplietot vienādranga datnes)[23].
Pētījumi liecina, ka Eiropas bērniem būtiski trūkst
digitālo prasmju, neskatoties uz izplatīto viedokli par to, ka
viņi ir „digitālā laikmeta” bērni. Piemēram, 38 %
no 9–12 gadus veciem bērniem Eiropā, kuri lieto internetu,
norādījuši, ka viņiem ir profils sociālās
tīklošanās vietnē. Tomēr tikai 56 % no 11 un
12 gadus veciem bērniem norādījuši, ka zina, kā
nomainīt savus privātuma iestatījumus[24]. Pētījumos arī
atklāts, ka daudzas digitālās prasmes un tiešsaistes
darbības ir saistītas[25].
Tādēļ ar drošību saistītu prasmju pilnveidošana var
palīdzēt attīstīt citas prasmes, kuras saistītas ar
citām tiešsaistes darbībām. 2. Jauna ekosistēma:
Eiropas stratēģija „Bērniem labāks internets” Gadu gaitā Eiropas līmenī ir
izstrādāti visdažādākie politiskie pasākumi, lai
sniegtu atbalstu bērniem. Tomēr bieži vien tie bijuši specifiski
pasākumi, piemēram, tādi, kas orientēti uz plašsaziņas
līdzekļiem[26]
vai tehnoloģiskajām platformām[27],
turklāt tie nav apvienoti saskaņotā sistēmā. Līdz
šim ES politikas jomās nav pietiekami atzīts, ka saistībā
ar internetu bērni ir īpaša mērķauditorija, kurai
nepieciešama jauna ekosistēma, kas atbilstu šo bērnu
vajadzībām. Eiropai ir nepieciešama tāda stratēģija,
ar kuru būs iespējams novērst tirgus sadrumstalotību un
radīt visiem ES bērniem drošāku un bagātinošu vidi
tiešsaistē. Ir ierosināts apvienot virkni
instrumentu, kas veidoti, pamatojoties uz tiesību aktiem,
pašregulāciju un finansiālu atbalstu. Tiesību aktu
lietderība netiks apšaubīta, tomēr priekšroka tiks dota
pašregulācijai, kas joprojām ir viselastīgākā
regulējuma sistēma, ar kuru var sasniegt reālus rezultātus
šajā jomā. Tomēr tam jābūt dinamiskam procesam,
kurā tiek rasti risinājumi jaunām problēmām,
piemēram, saistībā ar tehnoloģiju konverģenci[28], un izmantoti atbilstīgi
mehānismi, lai veiktu salīdzinošo vērtēšanu un
neatkarīgu uzraudzību. Komisija finansēs arī tās
stratēģijā paredzētās darbības, kas
saistītas ar Drošāka interneta programmu[29] (2009–2013), Eiropas
infrastruktūras savienošanas instrumentu[30]
un programmu „Apvārsnis 2020” (no 2014. gada)[31]. 2.1. Bērniem un jauniešiem
paredzēts augstas kvalitātes saturs tiešsaistē Sekmējot bērniem un jauniešiem
paredzēta augstas kvalitātes tiešsaistes satura izveidi, iegūst
gan bērni un jaunieši, gan vienotais digitālais tirgus. Šajā
stratēģijā ir atbalstīti divi darbības virzieni, kas
ir savstarpēji cieši saistīti un kuros rezultātus iespējams
sasniegt vienīgi tad, ja tos īsteno kopīgi. 2.1.1. Atbalsts bērniem
paredzēta radoša un izglītojoša tiešsaistes satura izveidei Maziem bērniem ir vajadzīgs
„rotaļu laukums tiešsaistē”, kur viņi varētu gan
spēlēties, gan mācīties; pusaudži varētu gūt
labumu no radošām un izglītojošām spēlēm, kas veicina
viņu iztēli un pozitīvu interneta izmantošanas pieredzi.
Tajā pašā laikā tehnoloģijas aizvien vairāk izmantos
visu vecuma grupu klasēs. Interaktīvā mācīšanās,
izmantojot tehnoloģijas, var veicināt radošumu un kritisko
domāšanu. Tādēļ ir jāatbalsta tāda satura
izveide, kas sekmē gan bērnu attīstību, gan Eiropas vienoto
digitālo tirgu. Dažas dalībvalstis, piemēram, Vācija, ir
aizsākušas iniciatīvas, lai sekmētu bērniem paredzēta
kvalitatīva satura izveidi un pamanāmību atbilstīgi
īpašiem kritērijiem un/vai standartiem. 2.1.2. Pozitīvas tiešsaistes
pieredzes sekmēšana maziem bērniem Lielākā daļa jauniešu
joprojām tiešsaistes saturu vairāk „patērē”, nevis veido
jaunu. Mērķis ir sekmēt radošumu un pozitīvu interneta
izmantošanas praksi, kas jauniešiem ne vien palīdzēs attīstīt
savas digitālās prasmes, bet arī sniegs tiem iespējas
veidot pašiem savu pasauli droši un radoši, organizēt kopienas un
aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Šāda
pieeja varētu arī radīt tehnoloģiskus jauninājumus un
novest pie jaunu uzņēmumu dibināšanas, kas savukārt
palīdzētu attīstīt vienoto digitālo tirgu. Komisija: ·
atbalstīs tādiem rīkiem
paredzētas sadarbspējīgas platformas, ar kuriem tiek
nodrošināta piekļuve vecumam piemērotam saturam (piemēram,
„baltie” saraksti[32]
vai bērniem piemērotas pārlūkprogrammas), kā arī
izvērtēs jautājumu par pastāvīgu kvalitātes
kontroli; ·
sekmēs inovācijas bērnu veidotā
un bērniem paredzētā radošā saturā, atbalstot
projektus un iniciatīvas, piemēram, konkursu „Labākais
bērniem paredzētais tiešsaistes saturs”. Nozares pārstāvjiem: ·
jāizstrādā un
jāpiedāvā tāds bērniem paredzēts kvalitatīvs
saturs, kas ir interaktīvs un paredzēts tieši šai auditorijai,
kā arī lietotājiem ērti rīki, kuri veicina viņu
radošumu un palīdz mācīties; ·
finansiāli un/vai tehniski jāatbalsta
iniciatīvas šajā jomā, ar kurām klajā nākuši paši
bērni, skolas vai NVO. Dalībvalstīm: ·
kopā ar Komisiju jāatbalsta un
aktīvi jāsekmē iniciatīvas, kuru mērķis ir
izveidot bērniem paredzētu augstas kvalitātes saturu
tiešsaistē; ·
ar Komisijas atbalstu savā starpā
jānodrošina saskaņotība šajā jomā un
jāīsteno standarti attiecībā uz bērniem paredzētu
kvalitatīvu saturu tiešsaistē[33]. 2.2. Lielāka
informētība un plašākas iespējas Bērniem, vecākiem,
audzinātājiem un skolotājiem ir jāapzinās, ar
kādiem riskiem bērni var saskarties tiešsaistē un kādi ir
tie rīki un stratēģijas, ko izmantojot, bērni var sevi
aizsargāt vai novērst šādus riskus. Bērniem ir
jāattīsta kritiskā domāšana un digitālo
tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasme, lai
viņi varētu aktīvi piedalīties sabiedriskajā
dzīvē. Jānodrošina vecumam piemērotu rīku
pieejamība bērniem un jāsniedz padoms par šo rīku
izmantošanu, tādējādi palīdzot viņiem darboties
tiešsaistē droši un atbildīgi. Informētības un iespēju
palielināšanas pasākumos galvenā uzmanība
jāpievērš tādiem jautājumiem kā lielāka
bērnu pašaizsardzība un atbildības uzņemšanās
tiešsaistē. 2.2.1. Digitālo tehnoloģiju
un plašsaziņas līdzekļu lietotprasme[34] un tiešsaistes
drošība mācību programmā Digitālo tehnoloģiju un
plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un prasmes ir
nozīmīgas saistībā ar interneta izmantošanu bērnu
vidē. Bērni internetu sāk lietot ļoti agrīnā
vecumā, tādēļ izglītošana par drošību
tiešsaistē jāsāk jau agrā bērnībā,
īstenošanas stratēģijas pielāgojot mazu bērnu un
pusaudžu dažādajām vajadzībām un autonomijas pakāpei.
Skolas vide ir vispiemērotākā, lai uzrunātu lielāko
daļu bērnu neatkarīgi no viņu vecuma, ienākumiem vai
izcelsmes, kā arī citas lielākās mērķauditorijas,
kurām paredzēta informācija par drošību internetā,
piemēram, skolotājus un (netiešā veidā) vecākus.
Drošība tiešsaistē kā atsevišķs priekšmets jau tagad ir
iekļauts skolu mācību programmās 23 valstu
izglītības sistēmās visā Eiropā[35], tomēr šīs
mācības ir nepietiekamas, jo trūkst atbilstīgu tiešsaistes
mācību līdzekļu. Arī Eiropas digitalizācijas
programmā pausts aicinājums tiešsaistes drošību iekļaut
mācību programmā. Dalībvalstīm: ·
jāpaātrina stratēģiju
īstenošana, lai tiešsaistes drošību iekļautu mācību
programmās līdz 2013. gadam; ·
jāpastiprina ikdienējā
izglītošanās par drošību tiešsaistē, kā arī
jāievieš „drošības tiešsaistē” politika skolās un
atbilstīga skolotāju apmācība; ·
jāatbalsta publiskā un privātā
sektora partnerības, lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus. Komisija: ·
atbalstīs paraugprakses apzināšanu un
apmaiņu dalībvalstu starpā saistībā ar formālo un
ikdienējo izglītošanos par drošību tiešsaistē,
atbilstīga izglītības satura izveidi, kā arī
publiskā un privātā sektora partnerības, kas
orientētas uz bērniem, vecākiem, skolotājiem un
audzinātājiem; ·
izstrādās īpašu Europass
digitālo prasmju moduli un pilnveidos rādītājus attiecībā
uz IKT izmantošanu un ietekmi izglītības jomā. Nozares pārstāvjiem: ·
pamatojoties uz pašreizējām
iniciatīvām, jāiesaistās publiskā un privātā
sektora partnerībās, lai atbalstītu tādu interaktīvu
rīku un platformu izveidi, ar kuru starpniecību skolotājiem un
bērniem tiek piedāvāti izglītojoši un informatīvi
materiāli[36]. 2.2.2. Plašāka
informētības palielināšana un jaunatnes līdzdalība Laba prakse ir jāievieš plašāk,
informācijas kampaņās konsekventi sasniedzot visus bērnus,
vecākus, skolotājus un audzinātājus visā Eiropas
Savienībā[37].
Informētības palielināšanas stratēģijās
jāņem vērā mazāku bērnu un pusaudžu
atšķirīgais attīstības līmenis, īpašu
uzmanību pievēršot jaunākajiem un
visneaizsargātākajiem bērniem, tostarp tiem, kuriem ir
mācīšanās iemaņu un intelektuālas attīstības
traucējumi. Vienlaikus visu vecumu bērniem vērtīga ir
stratēģija, kas paredz mācīšanos no vienaudžiem, no kuriem
viņi var uzzināt par savām tiesībām un atbildību
tiešsaistē. Komisija: ·
no 2014. gada finansēs ES
mērogā savstarpēji izmantojamas pakalpojumu infrastruktūras
izveidi, lai atbalstītu Drošāka interneta centrus, kuri sniedz
informāciju par drošību tiešsaistē un piedāvā
sabiedrības informēšanas rīkus, kā arī platformas
jaunatnes iesaistīšanai. Platformā būs arī ietverti paraugprakses
apmaiņas kritēriji[38]; ·
saskaņā ar ES jaunatnes
stratēģiju[39]
modernizēs Eiropas Jaunatnes portālu, piedāvājot izmantot
drošu un dinamisku virtuālo vidi, kurā jaunieši var koplietot
informāciju. Mērķis ir panākt, lai šis portāls
kļūtu par paraugu vietnei, kurā, uzrunājot visus Eiropas
jauniešus, tostarp tos, kuriem ir mazāk iespēju, sniegta
kvalitatīva informācija par mācībām, darbu,
brīvprātīgo darbu, jauniešu apmaiņas programmām, kultūru,
radošumu, veselību un citām ar jaunatni saistītām
jomām visā Eiropā, kā arī piedāvātas
iespējas iesaistīties tiešsaistē. Dalībvalstīm: ·
kopā ar Komisiju jāatbalsta
sabiedrības informētības palielināšanas kampaņas
valsts līmenī; ·
jāiesaista bērni, gatavojot valsts
mēroga kampaņas un/vai izstrādājot tiesību aktus, kuri
ietekmēs interneta izmantošanu bērnu vidē; ·
kopā ar Komisiju jāatbalsta valsts
līmenī izveidotās jauniešu grupas. Nozares pārstāvjiem jāatbalsta plašāka informētības
palielināšana, ·
piešķirot finansējumu un sniedzot
tehnisku atbalstu nevalstiskajām organizācijām un
izglītības darbiniekiem, lai tie varētu nodrošināt savus
resursus; ·
izplatot informatīvus materiālus saviem
klientiem tirdzniecības vietās vai savos tiešsaistes kanālos. 2.2.3. Vienkārši un
spēcīgi ziņošanas rīki lietotājiem Lai bērniem nodrošinātu iespējas
aizsargāt sevi pret tādiem riskiem kā kiberiebiedēšana vai
iedraudzināšana (grooming)[40],
ES līmenī jābūt pieejamiem spēcīgiem
mehānismiem, kurus izmantojot, iespējams ziņot par tādu
saturu un kontaktiem visos tiešsaistes pakalpojumus un ierīcēs, kas
šķiet kaitējoši bērniem. Šie mehānismi arī papildinās
mērķi iedzīvotājiem atvieglot ziņojumu iesniegšanu par
kibernoziegumiem, it īpaši saistībā ar valstu
kibernoziedzības brīdinājumu platformu tīkla izveidi un
topošo Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centru[41]. Tajā pašā laikā tie
papildinās uzticības tālruņus „116”, kuri piedāvā
palīdzību un atbalstu bezvēsts pazudušiem bērniem un
viņu vecākiem[42],
jo vardarbība pret bērniem tiešsaistē var būt viens no
iemesliem bērnu bezvēsts pazušanai. Nozares pārstāvjiem: ·
sadarbībā ar atbilstīgajiem valsts
dalībniekiem jāizveido un ES mērogā jāievieš
mehānisms, kas ļauj bērniem, kuri izmanto viņu
pakalpojumus, ziņot par kaitējošu saturu un rīcību. Tam
jābūt pamanāmam, viegli atrodamam, atpazīstamam, pieejamam
visiem un visos tiešsaistes izmantošanas posmos, kuros bērnam var rasties
šāda vajadzība. Saistībā ar to jāievieš skaidri
noteiktas un visiem saprotamas ziņojumu sniegšanas kategorijas un skaidra
tehniskā atbalsta infrastruktūra, kas ļauj veikt ātrus un
piemērotus turpmākus pasākumus. Saņemtie ziņojumi
jāizskata atbilstīgi datu aizsardzības jomā spēkā
esošajiem tiesību aktiem. Komisija: ·
sekmēs sadarbību starp nozares
pārstāvjiem, kuri noslēguši Eiropas mēroga
pašregulācijas vienošanās, un Drošāka interneta centru palīdzības
tālruņiem; ·
apsvērs iespēju veikt regulējošus
pasākumus, ja ar nozares iniciatīvu neizdosies sasniegt
rezultātus; ·
turpinās nodrošināt pareizu
Universālā pakalpojuma direktīvas īstenošanu
attiecībā uz dalībvalstu pienākumu aktivizēt
uzticības tālruņa „116000” līnijas, kā arī
nodrošinās finansējumu bezvēsts pazudušo bērnu
uzticības tālruņu izveidei un darbībai. Dalībvalstīm: ·
jāsniedz atbalsts, kas vajadzīgs
ziņošanas mehānismu izveidei un ieviešanai, it īpaši tad, ja
jāizveido sadarbība ar partneriem, piemēram,
palīdzības tālruņiem un tiesībaizsardzības
iestādēm; ·
jāuzrauga šo partneru darbības
lietderība valsts līmenī; ·
jāaktivizē uzticības
tālruņa „116000” līnijas. 2.3. Bērniem drošas
tiešsaistes vides izveide Iespējas un izglītojoša
informācija ir jāpaplašina, taču papildus arī jāveic
aizsardzības pasākumi. Tas jādara tādēļ, ka
bērni ne vienmēr saprot, ar kādiem riskiem viņi var
saskarties tiešsaistē, un/vai ne vienmēr apzinās, kādas
sekas var radīt viņu darbība. Taču, saskaroties ar
kaitējošu rīcību vai saturu, bērni var piedzīvot
sāpīgu pieredzi tiešsaistē vai tikt apdraudēti
reālajā pasaulē. Tādēļ ir jāīsteno
pasākumi, kas neļautu bērniem nonākt saskarsmē ar
šādu saturu vai rīcību. Ierosinātās darbības
paredzētas gan maziem bērniem, gan pusaudžiem, jo dažāda vecuma
bērni jaunās tehnoloģijas izmanto atšķirīgi, un nav
iespējams viens standarta risinājums, kas būtu piemērots
visiem bērniem vai visām situācijām saistībā ar viņu
drošību tiešsaistē. Vajadzības gadījumā ir
norādītas tās atšķirības pieejā, kas attiecas uz
konkrētu vecuma grupu. 2.3.1. Vecumam piemēroti
privātuma iestatījumi Lai gan apdraudēts ir visu lietotāju
privātums, bērni ir sevišķi neaizsargāta grupa. It
īpaši ļoti mazi bērni nezina, kā nomainīt savus
privātuma iestatījumus, un nesaprot, kādas sekas var radīt
viņu darbība; viņi, piemēram, var kļūt par viegli
sasniedzamu mērķi tiem, kuri vēlas iedraudzināt bērnu,
vai nonākt situācijā, kad tiek apdraudēta viņa
reputācija interneta vidē. Tādēļ bērnu
privātuma noklusējuma iestatījumiem jābūt tādiem,
kas nodrošina iespējami lielāku drošību. Paredzams, ka nozares pārstāvji: ·
ieviesīs[43]
pārredzamus un vecumam piemērotus privātuma noklusējuma
iestatījumus, sniedzot nepilngadīgajiem skaidru informāciju un
brīdinājumus par sekām, ko var radīt jebkuras izmaiņas
viņu privātuma noklusējuma iestatījumos, kā arī
kontekstuālu informāciju par privātuma līmeni visiem
datiem, kas jānorāda vai ko vēlams norādīt
saistībā ar profila izveidi tiešsaistē; ·
ieviesīs elektroniskās
identifikācijas un autentifikācijas tehniskos līdzekļus. Komisija: ·
ir ierosinājusi jaunu Datu aizsardzības
regulu, kurā īpaši ņemts vērā bērnu
privātums un ieviestas „tiesības tikt aizmirstam”; ·
plāno 2012. gadā iesniegt
priekšlikumu par Eiropas elektroniskās autentifikācijas sistēmu,
kas ļaus izmantot personisku informāciju (it īpaši vecumu), lai
nodrošinātu atbilstību ierosinātās Datu aizsardzības
regulā izklāstītajiem noteikumiem par vecumu; ·
atbalstīs pētniecību un
izstrādi (R&D), lai izstrādātu un ieviestu
elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas tehniskos
līdzekļus attiecīgo pakalpojumu jomās visā Eiropas
Savienībā. Dalībvalstīm: ·
jānodrošina ES tiesību aktu
īstenošana šajā jomā valsts līmenī; ·
jāsekmē pašregulējošu pasākumu
pieņemšana nozarē un jāuzrauga to īstenošana valsts
līmenī; ·
jāatbalsta informētības
palielināšanas pasākumi valsts līmenī. 2.3.2. Vecākvadības
plašāka pieejamība un izmantošana 80 % vecāku uzskata, ka
vecākvadības rīku plašāka pieejamība un
lietderīgāka izmantošana varētu palīdzēt viņu
bērniem internetu izmantot drošāk un efektīvāk[44]. Tomēr vidēji tikai
28 % vecāku Eiropā bloķē vai filtrē
tīmekļa vietnes, ko apmeklējuši viņu bērni[45]. Ja pienācīgi tiek
ievērota vārda brīvība, tad vecākvadība ir tikai
papildu pasākums, ar kuru paaugstina mazu bērnu aizsardzības
līmeni, neļaujot viņiem apmeklēt tīmekļa vietnes
ar nepiemērotu saturu, jo ar šo rīku palīdzību
iespējams izmantot iestatījumus, kam atbilstīgi tiek
filtrēts saturs un uzraudzīta darbība tiešsaistē. Ir
jānodrošina vecākvadības rīku plašāka pieejamība
un izmantošana vairākās valodās, lai vecāki varētu
apzināti izvēlēties, vai izmantot šos rīkus. Nozares pārstāvjiem: ·
jānodrošina tādu vecākvadības
rīku pieejamība, kuri ir vienkārši konfigurējami,
lietotājiem ērti un visiem pieejami visās Eiropā internetam
pieslēdzamās ierīcēs. Rīkiem jābūt
efektīviem neatkarīgi no ierīces veida un satura, kas var
būt arī lietotāju veidots saturs. Ir jāievēro
atbilstība paraugpraksei, lai nodrošinātu atbildību un
pārredzamību. Turklāt ir jāsekmē rīku
izmantošana, lai par tiem būtu informēta iespējami plašāka
auditorija un tos izmantotu pēc iespējas vairāk. Komisija: ·
atbalstīs vecākvadības rīku un
attiecīgo atbalsta pasākumu salīdzinošo novērtēšanu un
testēšanu, lai vecākiem un bērniem nodrošinātu
iespējas; ·
atbalstīs pētniecību un izstrādi,
lai izvērtētu, kā var nodrošināt vecuma grupu un satura
klasifikācijas sistēmu savietojamību ar lietderīgiem
vecākvadības rīkiem, kurus var izmantot arī tad, ja valodu
skaits ir lielāks; ·
izvērtēs, kādi tiesību akti
būtu piemērojami, ja ar nozares pašregulāciju neizdosies
sasniegt rezultātus. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
atbalstīt nozares pārstāvju
centienus šajā jomā un uzraudzīt šo rīku ieviešanu
ierīcēs, kas pārdotas attiecīgās valsts
teritorijā; ·
testēt un sertificēt
vecākvadības rīkus; ·
sekmēt to pieejamību. 2.3.3. Vecuma grupu un satura
klasifikācijas plašāka izmantošana Viens no riskiem tiešsaistē ir bērnu
saskarsme ar nepiemērotu, piemēram, pornogrāfiska vai
vardarbīga rakstura, saturu. Mērķis ir Eiropas mērogā
ieviest vecuma grupu un satura klasifikācijas pieeju, kas būtu
vispārēji piemērojama, pārredzama, konsekventa un
izmantojama attiecībā uz dažādu saturu/pakalpojumiem (tostarp
tiešsaistes spēlēm, lietotnēm, kā arī izglītojošu
un cita veida kultūras saturu), un izpētīt novatoriskus
risinājumus (piemēram, lietotāju piešķirts vai
automātisks vērtējums). Šajā sistēmā
jāievieš vecākiem saprotams iedalījums vecuma grupās,
tomēr vienlaikus tiek atzīts, ka dažādās valstīs viens
un tas pats saturs var tikt novērtēts kā dažādām
vecuma grupām piemērots. Šī pieeja konsekventi jāizmanto
visās nozarēs, tādējādi izvairoties no pašreizējo
sistēmu atšķirīgās izmantošanas dažādos
plašsaziņas līdzekļos ar mērķi sekmēt konkurenci
tirgū. Nozares pārstāvjiem: ·
pamatojoties uz panākumiem, kas sasniegti ar
pašreizējām iniciatīvām, piemēram, PEGI,
jāizveido ES vecuma grupu un satura klasifikācijas pieeja, kas
būtu piemērojama visiem pakalpojumiem, kā izklāstīts
iepriekš; ·
jāizvērtē, kā varētu
nodrošināt šo sistēmu savietojamību ar vecākvadības
rīkiem. Komisija
atbalstīs: ·
pašregulāciju šajā jomā, taču
arī izvērtēs, kādi tiesību akti būtu
piemērojami, ja ar nozares pašregulāciju neizdosies sasniegt
rezultātus; ·
no 2014. gada – sadarbspējīgu
platformu ieviešanu, lai piedāvātu vecumam piemērotus
pakalpojumus. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
sadarboties atbilstīgi regulējumam, ko
tās ieviesušas šajā jomā, un mudināt attiecīgās
ieinteresētās personas valsts līmenī sniegt savu
ieguldījumu, lai noteiktu un īstenotu ES vecuma grupu un satura
klasifikācijas sistēmas; ·
atbalstīt sūdzību izskatīšanas
procesu, kas nepieciešams šādu sistēmu pareizai darbībai. 2.3.4. Reklāma un
pārāk liela maksa tiešsaistē Bērniem, it īpaši mazākiem, nav
attīstīta spēja kritiski izvērtēt reklāmas
ziņojumus. Virtuālajā pasaulē bērni par
virtuālajām precēm bieži vien var samaksāt, izmantojot savus
mobilos tālruņus, proti, piezvanot vai nosūtot īsziņu,
tādējādi viņiem pirms tam nav jāsaņem vecāku
atļauja[46].
Bērni var arī meklēt piekļuvi tiešsaistes
azartspēlēm vai tīmekļa vietnēm, kur tiek
piedāvātas spēles uz naudu. Savos tālruņos viņi
var lejupielādēt zvanu signālus vai piekļūt internetam
nejauši. Visas šīs darbības var radīt augstas izmaksas. Mērķi ir šādi: nodrošināt,
ka tādas reklāmas standarti, kas publicēta bērniem
paredzētās tīmekļa vietnēs, garantē tādu
pašu aizsardzības līmeni kā audiovizuālo pakalpojumu
sniedzēju izvietotās reklāmas standarti[47]; panākt, lai
attiecībā uz reklāmu, kas balstīta uz uzvedību,
netiktu veidoti segmenti bērnu mērķauditorijai; nodrošināt,
ka maksa par bērnu darbībām tiešsaistē vai mobilajos
tālruņos nav neparedzēti liela. Nozares pārstāvji ievēro spēkā esošos tiesību aktus[48], it īpaši tos, kas
attiecas uz profilu izveidi tiešsaistē un uz uzvedību balstītu
reklāmu. Nozares pārstāvjiem: ·
jāsniedz pārredzama, skaidra un vecumam
piemērota informācija par tiešsaistē iegādājamo
pakalpojumu maksu un jāizvairās no tādu noklusējuma
iestatījumu izmantošanas, kas bērniem ļauj viegli
piekļūt augstas kvalitātes pakalpojumiem par papildu maksu; ·
jāizvairās no bērnu uzrunāšanas
tiešā veidā un mudināšanas iegādāties virtuālas
preces vai papildināt kredītu ar mobilo tālruņu vai citu
tādu līdzekļu starpniecību, kurus izmantojot, pirms tam nav
jāsaņem vecāku atļauja. Lai bērniem un vecākiem
nodrošinātu izvēles iespējas, būtu jāievieš
savlaicīgi kontekstuāli brīdinājumi par to, ka tiks
iekasēta papildu maksa; ·
darbības pamatā jāizmanto
pašregulējoši standarti, piemēram, Eiropas Reklāmas standartu
alianses noteiktie standarti par reklāmu, kas balstīta uz
uzvedību[49],
un aktīvi jāīsteno pasākumi, lai nepieļautu bērnu
saskarsmi ar jebkāda veida nepiemērotu reklāmu tiešsaistes
plašsaziņas līdzekļos; ·
pieņemt pasākumus, lai novērstu
bērnu iesaistīšanos tiešsaistes azartspēlēs. Komisija: ·
paātrinās pašreizējo ES noteikumu
izpildi un sekmēs jaunus pašregulēšanas pasākumus, lai
efektīvāk pasargātu bērnus no nepiemērotas
reklāmas un pārāk lielas maksas; ·
izvērtēs citus tiesību aktus, ja ar
nozares pašregulāciju neizdosies sasniegt rezultātus; ·
topošajā Patērētāju
programmā plašāk aplūkos jautājumu par bērniem kā
patērētājiem; ·
paziņojumā par tiešsaistes
azartspēlēm iekšējā tirgū, kas jāiesniedz
2012. gadā, izvērtēs, kā vislabāk uzlabot
nepilngadīgo personu aizsardzību. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
nodrošināt, lai uzņēmumi, kuri savu
darbību veic valsts līmenī, ievērotu tiesību aktus
šajā jomā; ·
atbalstīt nozares pārstāvjus,
izstrādājot rīcības kodeksus saistībā ar
nepiemērotu reklāmu tiešsaistē, un uzraudzīt to
īstenošanu valsts līmenī. 2.4. Seksuālas
vardarbības pret bērnu un bērnu seksuālas izmantošanas
apkarošana Internetā aizvien vairāk tiek
izplatīti tādi attēli, kuros atainota seksuāla
vardarbība pret bērnu. Šajā sakarībā
jārisina vairākas problēmas – jāapzina, jāglābj
un jāatbalsta upuri, jāvēršas pret noziedzniekiem un
jāierobežo attēlu nepārtraukta aprite, atklājot un
izdzēšot no interneta materiālus, kuros atainota seksuāla
vardarbība pret bērnu, kā arī novēršot to
atkārtotu augšupielādi. 2.4.1. Ātrāka un
sistemātiska tādu materiālu identificēšana, kuros atainota
seksuāla vardarbība pret bērnu un kurus izplata dažādos
tiešsaistes kanālos, kā arī šādu materiālu paziņošana
un izņemšana no aprites Jānodrošina, lai pašreizējie
ziņošanas punkti, proti, uzticības tālruņi, uz kuriem
zvanot, iedzīvotāji var ziņot par nelikumīgu saturu,
kļūtu pamanāmāki, cita starpā tos sasaistot ar visiem
ES mēroga ziņošanas mehānismiem un pasākumiem, kuri
paredzēti ziņošanai par kibernoziegumiem un kurus varētu izveidot
turpmāk. Jāuzlabo rādītāji saistībā ar
tādu attēlu sistemātisku atklāšanu, kuros atainota
seksuāla vardarbība pret bērnu, kā arī to
izņemšanu no aprites un atkārtotas augšupielādes novēršanu. Darbībām šajā jomā
jāatbilst jaunajai direktīvai par seksuālas vardarbības
pret bērniem un pornogrāfijas apkarošanu[50], E-tirdzniecības
direktīvai[51],
kā arī spēkā esošajiem tiesību aktiem datu
aizsardzības jomā un ES Pamattiesību hartai. Komisija: ·
atbalstīs sadarbību starp nozares
pārstāvjiem, tiesībaizsardzības iestādēm un
uzticības tālruņiem, lai uzlabotu procesu kopumā un
saīsinātu laiku, kas vajadzīgs, lai no apgrozības
izņemtu attēlus, kuros atainota vardarbīga izturēšanās
pret bērnu, kā arī koordinēs rīku un resursu
kopēju izmantošanu un arī turpmāk atbalstīs INHOPE
uzticības tālruņu tīklu, lai sabiedrībai būtu
vienkāršāk ziņot par nelikumīgu saturu, veiktu
atbilstīgas darbības, ar kurām arī turpmāk
paredzēts samazināt novēlotu izņemšanu, un
izvērtētu iespējas palielināt pamanāmību
sabiedrībā; ·
atbalstīs pētniecību un
izstrādi saistībā ar novatoriskiem tehniskiem risinājumiem
policijas izmeklēšanas darbā un šo risinājumu ieviešanu, proti,
mēģinot panākt efektīvāku tādu materiālu
identificēšanu un salīdzināšanu ar paraugu, kuros atainota
vardarbīga izturēšanās pret bērnu un kuri tiek
izplatīti dažādos interneta kanālos, kā arī
izdzēšot šādus attēlus un novēršot to atkārtotu
augšupielādi; ·
atbalstīs apmācības
tiesībaizsardzības jomā; ·
pieņems horizontālu iniciatīvu par
paziņošanas un darbības procedūrām. Ar šo iniciatīvu
tiks novērsti it īpaši tie šķēršļi, kas traucē
izmantot lietderīgu paziņošanas un izņemšanas mehānismu
attiecībā uz visām nelikumīga satura kategorijām,
tostarp attēliem, kuros atainota vardarbīga izturēšanās
pret bērnu[52].
Dalībvalstīm: ·
jāpalielina resursi tām
tiesībaizsardzības iestādēm, kas cīnās pret
tādu materiālu izplatīšanu tiešsaistē, kuros atainota
vardarbīga izturēšanās pret bērnu; ·
atbilstīgi direktīvai par seksuālas
vardarbības pret bērniem apkarošanu jānodrošina lietderīgu
izmeklēšanas instrumentu pieejamība, lai izmeklētājiem
būtu lielākas iespējas identificēt cietušos bērnus,
garantējot efektīvu aizsardzības pasākumu ieviešanu un
tādējādi nodrošinot demokrātisko atbildību šādu
instrumentu izmantošanā; ·
kopā ar citiem dalībniekiem
jāatbalsta to valsts līmenī izveidoto uzticības
tālruņu darbība un pamanāmība, uz kuriem zvanot,
iedzīvotāji var ziņot par nelikumīgu saturu
tiešsaistē; ·
jāatbalsta efektīvāka sadarbība
starp uzticības tālruņiem un nozares pārstāvjiem
saistībā ar tādu materiālu izņemšanu, kuros atainota
vardarbīga izturēšanās pret bērnu. Nozares pārstāvjiem: ·
ierosinās rīkoties, veicot arī
aktīvākus pasākumus, lai no interneta izdzēstu
materiālus, kuros atainota vardarbīga izturēšanās pret
bērnu; ·
jāstiprina sadarbība ar
tiesībaizsardzības iestādēm un uzticības
tālruņiem, lai pilnveidotu paziņošanas un izņemšanas
procedūras un noteiktu kritērijus; ·
ierosinās izstrādāt un izmantot
tādus rīkus, lai varētu efektīvāk identificēt
attēlus, kuros atainota vardarbīga izturēšanās pret
bērnu, īstenot paziņošanas un izņemšanas procedūras un
novērst atkārtotu augšupielādi. 2.4.2. Sadarbība ar
starptautiskajiem partneriem, apkarojot seksuālu vardarbību pret
bērnu un bērnu seksuālu izmantošanu Tā kā internetam nav robežu,
starptautiskā sadarbība ir būtiska. Risinot jautājumus
atbilstīgi lielākas saskaņotības un ilgtspējības
principiem, ir jāizmanto pasaules mēroga pieeja. Pastāv liela
iespēja, ka attēli, kuros atainota seksuāla vardarbība pret
bērnu, tiek aplūkoti un paziņoti vienā valstī,
izmitināti otrā valstī, bet augšupielādēti –
trešā valstī; konstatēts, ka vairāk nekā puse no
materiāliem, kuros atainota seksuāla vardarbība pret bērnu
un par kuriem 2011. gadā Interneta uzraudzības organizācija
(IWF) saņēma informāciju, ir turēti ārpus
Eiropas[53].
Tajā pašā ziņojumā atzīmēts, ka līdz ar
izmaiņām tehnoloģiju jomā izplatīšanas metodes un
materiālu pieejamības iespējas kļūst aizvien
daudzveidīgākas; tādēļ uzticības
tālruņu darbiniekiem jāturpina izstrādāt savas
stratēģijas un rīki, lai tie varētu kopīgi identificēt
materiālus, kuros atainota vardarbīga izturēšanās pret
bērnu un kuri tiešsaistē tiek izplatīti arvien jaunos veidos. Komisija: ·
mudinās INHOPE uzticības
tālruņu tīklu paplašināt savu dalībnieku loku no visas
pasaules, kurā patlaban aptvertas tādas valstis kā Krievija,
Japāna, ASV, Dienvidāfrika, Austrālija un Koreja; ·
atbalstīs Eiropas Padomes Konvencijas par
kibernoziegumiem īstenošanu, kā arī tās principu
sekmēšanu, nodrošinot tehniskus un juridiskas aizsardzības
pasākumus; ·
sadarbosies ar starptautiskajiem partneriem,
izmantojot tādas struktūras kā ES un ASV darba grupu
kiberdrošības un kibernoziedzības jomā, kura ir noteikusi
kopējās prioritātes šajā jomā, tostarp sadarbību
bērnu pornogrāfijas izdzēšanā no interneta un plašāku
iespēju nodrošināšanu bērniem tiešsaistē; ·
piedalīsies 2012. gada rudenī
paredzētās ES un ASV konferences organizēšanā; ·
mēģinās izveidot sadarbību ar
valstīm no citiem pasaules reģioniem un atbalstīs pasaules
mēroga sadarbību. Dalībvalstis
ir aicinātas: ·
atbalstīt Komisijas centienus paplašināt
sadarbību ar starptautiskajiem partneriem. Nozares pārstāvji ir aicināti: ·
apmainīties ar paraugpraksi šajā
jomā un sadarboties ar partneriem visā pasaulē. 3. Secinājumi Lai gan internets, tam pieslēdzamās
ierīces un mūsdienās pieejamie pakalpojumi netika radīti
īpaši bērniem, pētījumi liecina, ka tieši šī
lietotāju kategorija kļūst aizvien nozīmīgāka.
Tādējādi bērni ir īpaša grupa, kurai jāpievērš
uzmanība – pašreizējā bērnu rīcība
tiešsaistē palīdzēs noteikt, kāda būs
digitālā vide nākotnē. Eiropas mērogā apvienoti
centieni šajā jomā veicinās savstarpēji izmantojamu un
ilgtspējīgu infrastruktūru izveidi, lai nodrošinātu
bērniem labāku internetu, un sekmēs izaugsmi un inovāciju.
Palielinot bērnu informētību, attīstot viņu
digitālās prasmes un plašsaziņas līdzekļu
lietotprasmi, uzlabosies viņu darba un nodarbinātības izredzes,
turklāt viņiem būs vieglāk kļūt par
pārliecinātiem pilsoņiem digitālajā laikmetā.
Sekmējot bērniem paredzētā interaktīvā satura
potenciālu, būs vieglāk izveidot spēcīgu Eiropas
vienoto digitālo tirgu. Ir jāievieš pastāvīga un
efektīva nozares pašregulācija ar mērķi jauniešiem
nodrošināt aizsardzību un iespējas, ieviešot atbilstīgus
kritērijus un neatkarīgas uzraudzības sistēmas, lai
tādējādi uzlabotu uzticēšanos ilgtspējīgam un
atbildīgam pārvaldības modelim, ar kura palīdzību
būs iespējams rast risinājumus, kas būs
elastīgāki, savlaicīgāki un tirgum piemērotāki
par jebkuru regulatīvo iniciatīvu. Tajā pašā laikā
Komisija arī turpmāk centīsies panākt, lai darba
kārtībā dažādos pasākumos, piemēram, Interneta
pārvaldības forumā, iekļautu tēmas par bērnu
drošību tiešsaistē, kā arī dalīsies
informācijā par paraugpraksi ar citām starptautiskām organizācijām,
kuras darbojas šajā jomā. Tā turpinās mudināt ES
finansētu projektu ietvaros sadarboties ar starptautiskiem partneriem,
kā arī organizēs Drošāka interneta foruma starptautisko
konferenci, kurā kopš 2004. gada tiekas ieinteresētās
personas no visas pasaules, lai apspriestu bērnu drošību
tiešsaistē. Dalībvalstu iestādes, nozares
pārstāvji un citas attiecīgās ieinteresētās
personas ir aicinātas atbalstīt ierosināto stratēģiju
un veikt pasākumus, lai sadarbībā ar visām
pārējām ieinteresētajām grupām nodrošinātu
tās sekmīgu īstenošanu. Komisija visā Eiropā ieviesīs
politikas jomu un darbību salīdzinošo vērtējumu
attiecībā uz bērnu drošību tiešsaistē, tostarp
izanalizējot izmantotos resursus un to sadalījumu starp Komisiju,
dalībvalstīm, privāto sektora un brīvprātīgajiem
dalībniekiem. Tā arī cieši uzraudzīs, kā tiek
īstenota pašreizējā pašregulācijas vienošanās, ko
parakstījuši nozares pārstāvji. Darbību pārskats Darbība || Galvenie dalībnieki || Termiņi 1. pīlārs – Bērniem un jauniešiem paredzēts augstas kvalitātes saturs tiešsaistē Atbalsts bērniem paredzēta radoša un izglītojoša tiešsaistes satura izveidei || Komisija ar dalībvalstu un nozares pārstāvju atbalstu || Nepārtraukti no 2012. gada Pozitīvas tiešsaistes pieredzes sekmēšana maziem bērniem || Komisija ar dalībvalstu un nozares pārstāvju atbalstu || Nepārtraukti no 2012. gada 2. pīlārs – Lielāka informētība un plašākas iespējas Digitālo tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un tiešsaistes drošība mācību programmā || Dalībvalstis ar Komisijas un nozares pārstāvju atbalstu || Līdz 2013. gadam Plašāka informētības palielināšana un jaunatnes līdzdalība || Komisija ar dalībvalstu un nozares pārstāvju atbalstu || Nepārtraukti no 2012. gada Vienkārši un spēcīgi ziņošanas rīki lietotājiem || Nozares pārstāvji ar Komisijas un dalībvalstu atbalstu || Pirmie rezultāti līdz 2012. gada beigām, darbība īstenota pilnībā 18 mēnešu laikā 3. pīlārs – Bērniem drošas tiešsaistes vides izveide Vecumam piemēroti privātuma iestatījumi || Nozares pārstāvji ar Komisijas un dalībvalstu atbalstu || Pirmie rezultāti līdz 2012. gada beigām, darbība īstenota pilnībā 18 mēnešu laikā Vecākvadības plašāka pieejamība un izmantošana || Nozares pārstāvji ar Komisijas un dalībvalstu atbalstu || Pirmie rezultāti līdz 2012. gada beigām, darbība īstenota pilnībā 18 mēnešu laikā Vecuma grupu un satura klasifikācijas plašāka izmantošana || Nozares pārstāvji ar Komisijas un dalībvalstu atbalstu || Pirmie rezultāti līdz 2012. gada beigām, pilnībā sagatavoti priekšlikumi 18 mēnešu laikā Reklāma un pārāk liela maksa tiešsaistē || Nozares pārstāvji ar Komisijas un dalībvalstu atbalstu || Nepārtraukti no 2012. gada 4. pīlārs – Seksuālas vardarbības pret bērnu un bērnu seksuālas izmantošanas apkarošana Ātrāka un sistemātiska tādu materiālu identificēšana, kuros atainota seksuāla vardarbība pret bērnu un kurus izplata dažādos tiešsaistes kanālos, kā arī šādu materiālu paziņošana un izņemšana no aprites || Komisija ar dalībvalstu un nozares pārstāvju atbalstu || Nepārtraukti no 2012. gada, pirmie rezultāti līdz 2012. gada beigām Sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, apkarojot seksuālu vardarbību pret bērnu un bērnu seksuālu izmantošanu || Komisija ar dalībvalstu un nozares pārstāvju atbalstu || Nepārtraukti no 2012. gada [1] COM(2011) 60, galīgā
redakcija. [2] Šajā kontekstā termins
„bērni” attiecas uz visiem cilvēkiem, kas jaunāki par
18 gadiem, kā tas noteikts ANO Konvencijā par bērna
tiesībām. [3] COM(2010) 245 galīgā redakcija/2. [4] Svarīgākās prioritātes ES
stratēģijā e-prasmju jomā „E-prasmes
21. gadsimtā”, COM(2007) 496. [5] Flash Eurobarometer 2008. [6] Avots: Livingstone, S., Haddon, L., Görzig, A. un Ólafsson,
K., Risks and safety on the internet: The perspective of European
children. Full findings, 2011, sagatavots projekta „EUKidsOnline II”
ietvaros. [7] Kā noteikts ES plānā par bērnu
tiesībām (COM(2011) 60 galīgā redakcija), kurā ir
iekļauti vispārīgi principi ar mērķi nodrošināt,
ka ES rīcība kalpo par paraugu, lai garantētu to
Pamattiesību hartas un UNCRC noteikumu ievērošanu, kuri
attiecas uz bērnu tiesībām. Īstenojot ES plānu par
bērnu tiesībām, Komisija ir izveidojusi Bērnu
stūrīti tiešsaistē (http://europa.eu/kids-corner/) un ES
tīmekļa vietni par bērna tiesībām (http://ec.europa.eu/0-18/). [8] http://www.tavess.com/DigitalContentDelivery_June11.php, informācijas izguves datums: 20.3.2012. Visi skaitļi
izteikti ASV dolāros, kas konvertēti eiro pēc 2012. gada
20. marta valūtas kursa. [9] The Economist, tiešsaistes izdevums,
informācijas izguves datums: 20.3.2012. Visi skaitļi izteikti ASV
dolāros, kas konvertēti eiro pēc 2012. gada 20. marta
valūtas kursa, http://www.economist.com/node/21541164?frsc=dg%7Cb. [10] Bērnu aizsardzība digitālajā
pasaulē, COM(2011) 556 galīgā redakcija. [11] Vecākvadības prakses kodekss, ko
parakstījuši BT, Talk Talk, Virgin Media un Sky;
http://www.productsandservices.bt.com/consumer/assets/downloads/BT_TalkTalk_Sky_Virgin_Code_of_Practice_28_Oct.pdf. [12] Tas nozīmē, ka klientiem, izdarot pirkumu, tiek
uzdots jautājums, vai viņi vēlas uzstādīt
vecākvadības rīku, kas tiek piedāvāts kā
bezmaksas pakalpojums. [13] http://www.education.gov.uk/inthenews/inthenews/a0077662/bailey-review-of-the-commercialisation-and-sexualisation-of-childhood-final-report-published.
[14] Komisija finansē SIP salīdzinošo
pētījumu, kurā eksperti novērtējuši tos produktus,
rīkus un pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem kontrolēt
bērnu piekļuvi nepiemērotam saturam. [15] Sk. 6. zemsvītras piezīmi. [16] Komisija kopā ar Drošāka interneta centriem
Beļģijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā,
Islandē, Itālijā, Latvijā, Nīderlandē,
Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā, Ungārijā
un Vācijā 2011. gadā noorganizēja Eiropas mēroga
konkursu, kurā vērtēja bērniem paredzētu
kvalitatīvu tiešsaistes saturu. Konkursā vērtēja divas
kategorijas: pieaugušo veidotu saturu un pusaudžu veidotu saturu, kas
paredzēts mazākiem bērniem. Kategorijā „pieaugušo veidots
saturs” iesniegto paraugu skaits ievērojami atšķīrās starp
valstīm, kuras piedalījās konkursā, proti, 3 no
Portugāles, 6 – Itālijas, 7 – Slovēnijas, 84 – Polijas, 92 –
Vācijas un 200 – Nīderlandes. [17] Avots: Livingstone, S. un Haddon, L., EU Kids Online
Final Report, 2009, sagatavots projekta „EUKidsOnline I”
ietvaros. [18] Avots: O'Neill, B., Livingstone, S., un McLaughlin, S., Final
recommendations for policy, methodology and research, 2011, sagatavots
projekta „EUKidsOnline II” ietvaros. [19] Zināms kā „happy slapping”. [20] Zināms kā „sekstings”. [21] ESAO, „The protection of children online: Risks faced by
children online and policies to protect them”, OECD Digital Economy Papers,
Nr. 179, OECD Publishing, 2011. [22] Sk. Eiropola 2011. gada ziņojumu par
Organizētās noziedzības draudu izvērtējumu un Eiropas
Padomes 2007. gada pētījumu par interneta
ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā savervēt
potenciālos cilvēku tirdzniecības upurus. [23] E-prasmju faktu lapa: http://eskills-week.ec.europa.eu/c/document_library/get_file?uuid=6f0a6d8e-49e7-42ac-8f2b-f5adba460afc&groupId=10136. [24] Avots: Livingstone, S., Ólafsson, K. un Staksrud, E., Social
Networking, Age and Privacy, 2011, sagatavots projekta „EUKidsOnline II”
ietvaros. [25] Sk. 6. zemsvītras piezīmi. [26] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada
10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus
dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos
paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu
(Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva); Padomes 1998. gada
24. septembra Ieteikums 98/560/EK par Eiropas audiovizuālās
un informācijas pakalpojumu nozares konkurētspējas
attīstību, veicinot valstu programmas, kuru mērķis ir
panākt pielīdzināmu un efektīvu mazgadīgo personu un
cilvēka cieņas aizsardzības līmeni; Eiropas Parlamenta un
Padomes 2006. gada 20. decembra Ieteikums 2006/952/EK par
nepilngadīgo un cilvēka cieņas aizsardzību un par
tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo
un tiesšaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju. [27] „Eiropas vienošanās par mobilo tālruņu
drošāku lietošanu jaunākiem pusaudžiem un bērniem”, ko
parakstījuši mobilo sakaru operatori, apliecina šo personu apņemšanos
nodrošināt piekļuves kontroles mehānismus, palielināt
informētību un sekmēt izglītošanu, klasificēt
komerciālu saturu un cīnīties pret nelikumīgu saturu mobilo
sakaru produktos vai internetā; „Drošāku socializēšanās
tīklu principi Eiropas Savienībai”, ko parakstījuši sociālo
tīklu pārstāvji, uzliek viņiem šādus pienākumus:
sniegt plašāku izglītojošu informāciju par drošību,
nodrošināt vecumam atbilstīgus pakalpojumus, sniegt lietotājiem
iespējas attiecībā uz rīkiem un tehnoloģijām,
nodrošināt viegli izmantojamus ziņošanas mehānismus,
reaģēt uz paziņojumiem par nelikumīgu saturu un
rīcību, sniegt un sekmēt iespējas drošā veidā
izmantot personas datus un aizsargāt savu privāto dzīvi, kā
arī novērtēt līdzekļus, ar kuru palīdzību
iespējams izvērtēt nelikumīgu vai aizliegtu
saturu/rīcību; PEGI ir Eiropas mērogā panākta
30 valstu vienošanās par datorspēļu un videospēļu
klasifikāciju atbilstīgi vecuma grupai. [28] Pašregulācijas pamatā sākotnēji
būs „Koalīcija ar mērķi padarīt
internetu par mūsu bērniem labāku vietu”, kura izveidota
Komisijas vadībā un kuru atbalsta vairums lielo uzņēmumu,
kas darbojas Eiropā visās rūpniecības nozarēs un kas
ir apņēmušies līdz 2012. gada decembrim īstenot
pasākumus piecos konkrētos darbības virzienos. [29] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada
16. decembra Lēmums Nr. 1351/2008/EK, ar ko izveido daudzgadu
Kopienas programmu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un
citas saziņas tehnoloģijas. [30] Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF)
izveidots saistībā ar paziņojumu par daudzgadu finanšu
shēmu un Eiropas budžetu 2020. gadam, COM(2011) 500, I un
II daļa; Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko
izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu,
COM(2011) 665 – neskarot galīgo lēmumu un galīgās
summas, kas paredzētas priekšlikumos par CEF un ES daudzgadu
finanšu shēmu, un ņemot vērā plašāku politisko
kontekstu saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. [31] ES Pētniecības un inovācijas pamatprogramma,
neskarot galīgo lēmumu un galīgās summas, kas
paredzētas priekšlikumos par programmu „Apvārsnis 2020” un ES
daudzgadu finanšu shēmu, un ņemot vērā plašāku
politisko kontekstu saistībā ar stratēģiju
„Eiropa 2020”. [32] Šajā kontekstā termins attiecas uz pārbaudītiem
sarakstiem ar tīmekļa vietnēm, kurās pieejams jauniešiem
paredzēts augstas kvalitātes tiešsaistes saturs. Šos sarakstus
sagatavotu un atjauninātu nozares speciālisti (privātajā
un/vai valsts sektorā), ņemot vērā lietotāju
ieteikumus vai sarakstā iekļaujamo uzņēmumu tiešā
veidā nosūtītus pieteikumus (kā piemēru var minēt
Vācijas iniciatīvu fragFINN). [33] Saistībā ar Drošāka interneta programmu
2010. gadā tika sagatavots saraksts ar pamatnostādnēm par
bērniem un jauniešiem paredzēta tiešsaistes satura izveidi un
nodrošināšanu, http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/docs/competition/final_draft.pdf.
[34] Komisija ir izveidojusi Eiropas pieeju, kā
sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi
digitālajā vidē, kas izklāstīta Komisijas
paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas Ekonomikas un
sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas pieeja, kā
sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi
digitālajā vidē”, COM(2007) 833, un Komisijas
2009. gada 20. augusta Ieteikumā par plašsaziņas
līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē, lai
veicinātu audiovizuālās un satura industrijas
konkurētspēju un iekļaujošu zināšanu sabiedrību,
C(2009) 6464. [35] http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/thematic_reports/121EN.pdf. [36] Piemēram, www.teachtoday.eu. [37] Izmantojot arī jau ieviestos pasākumus, piemēram,
Eiropas e-prasmju nedēļu. [38] Jāpieņem vajadzīgie tiesību akti. [39] COM(2009) 200 galīgā redakcija un Padomes
2009. gada 27. novembra rezolūcija par atjauninātu
regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018). [40] Iedraudzināšana ir tīša darbība
nolūkā iedraudzēties un izveidot emocionālu saikni ar
bērnu, lai pēc tam bērnu iesaistītu seksuālā
darbībā vai seksuāli izmantotu. [41] COM(2012) 140 final. [42] Komisijas 2007. gada 15. februāra
Lēmums 2007/116/EK par valsts numuru sērijas, kas sākas ar
„116”, rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti
saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību; Eiropas
Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta
Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un
lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru
tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma
direktīva). [43] Pasākumi privātuma un datu aizsardzības
jomā jāīsteno atbilstīgi attiecīgajiem Eiropas
tiesību aktiem, tostarp secinājumiem pēc pašreizējās
Datu aizsardzības direktīvas jau uzsāktās
pārskatīšanas. Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada
24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību
attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu
apriti. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes
regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas
datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti,
COM(2012) 11 final. [44] Sk. 5. zemsvītras piezīmi. [45] Sk. 6. zemsvītras piezīmi. [46] Nīderlandes fonds „Mans bērns tiešsaistē” (My
Child online) 2011. gadā sagatavoja ziņojumu „Pas op je
Portemonnee”, kurā norādīts, ka aizvien vairāk tiek
iesniegtas sūdzības par naudu, ko bērni iztērējuši
virtuālajā pasaulē. Apvienotās Karalistes
„Paziņojumā par internetu, e-tirdzniecību, bērniem un
jauniešiem” (Briefing on the internet, e-commerce, children and young people)
sniegts pārskats par jautājumiem, kas attiecas uz bērniem un
e-tirdzniecību. [47] Kā norādīts Audiovizuālo mediju
pakalpojumu direktīvā. [48] Tostarp patlaban spēkā esošās
direktīvas – Datu aizsardzības direktīvu un e-Privātuma
direktīvu. Uz bērniem orientētā reklāmā un
tirdzniecības praksē jāievēro atbilstība Eiropas
Parlamenta un Padomes Negodīgas komercprakses
direktīvai 2005/29/EK. [49] http://www.easa-alliance.org/page.aspx/386. [50] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada
13. decembra Direktīvā 2011/93/ES par seksuālas
vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un
bērnu pornogrāfijas apkarošanu kriminālatbildība ir
paredzēta par pārkāpumiem saistībā ar bērnu
pornogrāfiju, bērnu iedraudzināšanu, seksuālu
vardarbību ar tīmekļkameras (webcam) starpniecību
vai bērnu pornogrāfijas aplūkošanu tīmeklī bez
datņu lejupielādēšanas. [51] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada
8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas
sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko
tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par
elektronisko tirdzniecību), kurā izklāstīti
paziņošanas un izņemšanas procedūru pamatprincipi. [52] Minēts paziņojumā „Vienota sistēma
uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam
e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum”, COM(2011) 942. [53] Interneta uzraudzības organizācija
(Apvienotās Karalistes uzticības tālrunis), Annual and
Charity Report 2011.