29.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/116

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām”

COM(2011) 625 final – 2011/0280 (COD),

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par vienotu TKO)”

COM(2011) 626 final – 2011/0281 (COD) (A-21),

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)”

COM(2011) 627 final – 2011/0282 (COD),

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību”

COM(2011) 628 final – 2011/0288 (COD),

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu piemērošanu 2013. gadā”

COM(2011) 630 final – 2011/0286 (COD),

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz vienotā maksājuma shēmu un atbalstu vīnogulāju audzētājiem”

COM(2011) 631 final – 2011/0285 (COD)

2012/C 191/21

Ziņotāja: Dilyana SLAVOVA

Līdzziņotājs: Franco CHIRIACO

Padome 2011. gada 14. novembrī un Eiropas Parlaments 25. oktobrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematiem

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām COM(2011) 625 final – 2011/0280 (COD),

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (Regula par vienotu TKO) COM(2011) 626 final – 2011/0281 (COD) (A-21),

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) COM(2011) 627 final – 2011/0282 (COD),

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību COM(2011) 628 final – 2011/0288 (COD),

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz lauksaimniekiem paredzētu tiešo maksājumu piemērošanu 2013. gadā COM(2011) 630 final – 2011/0286 (COD),

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz vienotā maksājuma shēmu un atbalstu vīnogulāju audzētājiem COM(2011) 631 final – 2011/0285 (COD)”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 10. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (25. aprīļa sēdē), ar 132 balsīm par, 14 balsīm pret un 21 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

Pārmaiņas ES lauksaimniecības modelī

1.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ar interesi sagaida Komisijas priekšlikumus tiesību aktiem un atzīmē, ka ir ņemti vērā daži, tomēr nebūt ne visi Komitejas iepriekšējos atzinumos paustie ieteikumi. It īpaši atzinumos NAT/449 un NAT/481 Komiteja ir norādījusi, ka turpmākā KLP jāveido, izlēmīgi aizstāvot Eiropas lauksaimniecības modeli, kura pamatā ir tādi principi kā pārtikas apgādes suverenitāte, ilgtspēja un gatavība reaģēt uz lauksaimnieku un patērētāju faktiskajām vajadzībām.

1.2   EESK atzīst lielo darbu, ko Komisija ieguldījusi turpmākās KLP izstrādē, lai piedāvātu dziļi eiropeisku projektu, kura pamatā ir iekļaujošas daudzveidības koncepcija. Aplūkojusi Komisijas centienus veidot jaunas partnerattiecības starp Eiropu un tās lauksaimniekiem, EESK uzskata, ka priekšlikumu ievirze ir pareiza, taču vairākās jomās tie tomēr ir ievērojami jāuzlabo.

1.3   Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze un ekstremālās klimata pārmaiņas nozīmē, ka pašos pamatos jāmaina pieeja, lai likvidētu neatbilstību starp solījumiem un lauku saimniecību ikdienas realitāti. Lauksaimnieki arvien vairāk saskaras ar tirgus spiedienu, un tā dēļ tiek pamesti veseli apgabali. Eiropas lauksaimniecības modelis ir vajadzīgāks nekā jebkad agrāk. EESK uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi, lai KLP 2014.–2020. gadā palīdzētu pārvarēt milzīgos šķēršļus, kas kavē lauksaimniecības nozares attīstību. Komiteja tomēr pauž nožēlu, ka Komisija nav paudusi skaidrāku apņemšanos attiecībā uz Eiropas lauksaimniecības modeli.

1.4   EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu saskaņā ar Eiropas lauksaimniecības modeli Eiropā uzlabot daudzfunkcionālas lauksaimniecības konkurētspēju, izmantojot dažādus pasākumus, piemēram, pētniecību, attīstību un konsultācijas, kā arī atzinīgi vērtē nodomu atlīdzināt tādus sabiedrības vajadzībām atbilstošus sasniegumus, kas līdz šim neatspoguļojās patēriņa cenās. EESK tomēr uzskata, ka paredzētie pasākumi nebūt nav pietiekami, lai nodrošinātu nepārtrauktu progresu ražošanas un nodarbinātības jomā un palīdzētu apmierināt pasaulē aizvien pieaugušo vajadzību pēc pārtikas. EESK norāda, ka turpmākajā KLP politikā jāņem vērā fakts, ka Eiropā ar lauksaimniecisko ražošanu tieši vai netieši ir saistīta viena sestā daļa darba vietu, un dažās dalībvalstīs šis skaitlis ir daudz lielāks. KLP vajadzētu būt svarīgai nozīmei nodarbinātības nodrošināšanā ES, it īpaši lauku rajonos, taču pašreiz tā darba vietas drīzāk samazina. Pārtraucot lauksaimniecisko ražošanu un mežsaimniecību darbību vienā reģionā, tiks zaudētas darba vietas arī ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītās augšupējās un lejupējās nozarēs, tostarp arī pārtikas rūpniecībā un kokapstrādes nozarē. Nākamajai KLP galvenā vērība ir jāvelta lauksaimnieku ģimeņu uzņēmumu un kooperatīvu saimnieciskās darbības uzlabošanai, lai tie varētu labāk piekļūt tirgum un labāk pārdot savus ražojumus.

1.5   Jaunajai KLP ir jāpalīdz uzlabot lauksaimniecības nozares sociāli ekonomiskos apstākļus un darba ņēmēju nodarbinātību un drošību, par atbalsta piešķiršanas noteikumu izvirzot pilnīgu atbilstību sociālajām klauzulām, tiesību aktiem un darba līgumiem. Tam jānotiek apstākļos, kad lauksaimniecības uzņēmumiem tiek pievērsta galvenā uzmanība sistēmas ietvaros, lai atzinīgi novērtētu reālo ekonomiku, sekmētu izpēti, inovāciju, paaudžu maiņu un atbalstītu pārtikas ražošanu, citastarp izmantojot reģionu pievienoto vērtību.

1.6   EESK vēlreiz aicina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju saglabāt stabilu KLP budžetu vismaz tādā apmērā, kāds tas ir pašreizējā budžeta periodā. Īpašas problēmas pašlaik rodas otrā pīlārā veidošanā, jo daudzas dalībvalstis acīmredzami vairs nevēlas vai nevar nodrošināt attiecīgi nepieciešamo līdzfinansējumu. Tas nepieņemami vājinās lauku attīstības politiku, tostarp vides politikas pasākumus, ko finansē otrā pīlāra ietvaros.

1.7   EESK uzskata, ka galvenajiem uzdevumiem KLP reformu procesā ir jābūt procedūru vienkāršošanai un elastīgai īstenošanai, kas atbilst dalībvalstu dažādajiem lauksaimniecības apstākļiem, samazina birokrātiju lauksaimniecības nozarē un atslogo iestādes, kuras pārvalda maksājumus.

Tiešie maksājumi

1.8   EESK atbalsta atteikšanos no vēsturiskajiem atsauces periodiem, ko izmantoja par pamatu lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta apjoma noteikšanai katrā valstī vai reģionā. EESK tomēr uzskata, ka vienots platībmaksājums ne vienmēr ir efektīvākais politikas instruments, īpaši, ja ņem vērā tādu argumentu kā atbalsts ienākumu nodrošināšanai (skatīt 4.3.2. punktu). Tāpēc iekšējā konverģence katrā valstī vai reģionā ļautu nodrošināt elastīgumu, garāku pārejas periodu un pakāpeniskas pārmaiņas visa perioda garumā.

1.9   EESK atzinīgi vērtē centienus samazināt atšķirības starp dažādu valstu lauksaimniekiem piešķirtā atbalsta apjomu. Jaunajā finanšu resursu sadalījumā starp dalībvalstīm par galvenajām turpmākās KLP iezīmēm būtu jākļūst līdzsvaram, taisnīgumam un pragmatismam, kā arī jāņem vērā lauksaimniecības daudzveidība visā ES. Šajā sakarā jāņem vērā lauksaimnieciskās darbības izmaksu un ienākumu struktūra dažādās dalībvalstīs. Ir svarīgi, lai jaunajā finanšu sadalījumā būtu delikāti ņemtas vērā gan veco, gan jauno dalībvalstu lauksaimnieku problēmas. Tieši tāpēc EESK aicina Komisiju valstu līdzekļus tiešajiem maksājumiem no jauna sadalīt saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un noteikt līdzsvarotu un piemērotu pārejas periodu plānotajai taisnīgajai konverģencei, ar kuru atsakās no vēsturiskās atsauces principiem. Mērķis ir nodrošināt, lai 2014.-2020. gada finanšu shēmas beigās nevienā valstī šie maksājumi nebūtu mazāki par 90 % no ES 27 dalībvalstu vidējā rādītāja.

1.10   EESK piekrīt lēmumam ieviest vienkāršotu atbalsta shēmu sīkzemniekiem, taču pauž šaubas par to, vai Komisijas ierosinātais atbalsta apjoms būs pietiekams, lai veicinātu mazo lauku saimniecību attīstību. Vienlaikus Komiteja aicina Komisiju skaidrāk definēt prasības sīkzemnieku statusa noteikšanai. Atkarībā no katrā dalībvalstī pastāvošajiem apstākļiem šī shēma varētu būt brīvprātīga.

1.11   EESK atbalsta principu, kas ir Komisijas priekšlikumu pamatā, proti, ka KLP maksājumi saskaņā ar I pīlāru ir jāpiešķir aktīviem lauksaimniekiem. Ir skaidri jādefinē, kas ir lauksaimnieciskā darbība, kas ir zeme, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumu, un kas ir aktīvs lauksaimnieks, kā arī jābūt ciešākai saiknei starp maksājumiem un saimniecisko darbību, lai nepieļautu, ka ierobežoto budžetu iztukšo maksājumi par neapstrādātu zemi, izņemot, ja pamatotu iemeslu tā ir dēļ atstāta atmatā. vai nelauksaimniecisku darbību. Kopā ar dalībvalstīm jānoskaidro, vai minēto principu ir iespējams efektīvi īstenot. Turklāt no aktīva lauksaimnieka definīcijas nevajadzētu izslēgt tos lauksaimniekus, kuri saņem maksājumus līdz EUR 5 000.

1.12   EESK atbalsta tiešo maksājumu pakāpenisku samazināšanu, nosakot nepārsniedzamo summu, un, kā minēts iepriekšējos atzinumos, mudina Komisiju pieņemt tādu īstenošanas metodi, kurā ņemtas vērā to saimniecību īpatnības, kas sastāv no kooperatīviem un lauksaimniecisko ražotāju apvienībām (1). Neizmantotiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpaliek dalībvalsts rīcībā pirmā vai otrā pīlāra ietvaros atbilstoši dalībvalsts līmenī pieņemtam lēmumam. EESK ierosina nodrošināt, ka tādā veidā pārskaitītiem līdzekļiem nebūtu vajadzīgs līdzfinansējums.

1.13   EESK uzskata, ka vajadzīga tāda divpusēja pieeja pamatmaksājumu shēmai, kuras pamatā būtu saimnieciskā darbība 2011. gadā un zemes īpašums, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumu, atsauces perioda sākumā — 2014. gadā. EESK uzskata, ka kritērijs “vienu maksājumtiesību izmaksa 2011. gadā saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu” nav taisnīgs.

1.14   EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto elastību starp pīlāriem. Ir ļoti svarīgi, lai tām dalībvalstīm, kurās tiešā atbalsta līmenis saglabājas zemāks par 90 % no ES vidējā līmeņa, būtu iespēja lauku attīstībai piešķirtos līdzekļus pārvietot arī pie līdzekļiem, kas tām piešķirti no I pīlāra. Šai iespējai jābūt pieejamai arī dalībvalstīm, kam ir neproporcionāli neliels I pīlārs vai kurās ir nelabvēlīgi dabas apstākļi. EESK ierosina, lai šāda izvēle būtu iespējama 10 % robežās.

1.15   EESK ir nemitīgi uzsvērusi, ka lauksaimniekiem vajadzētu un viņi arī varētu uzņemties lomu augsnes, bioloģiskās daudzveidības, dabas ainavu un vides saglabāšanā, tomēr pašreizējo apstākļu dēļ viņi nespēj to pienācīgi pildīt. Tādēļ tā ir atbalstījusi mērķorientētus tiešos maksājumus (sk. NAT/449). Ekoloģiskie komponenti ir orientēti tieši šajā virzienā. EESK aicina Komisiju novērtēt jauno pasākumu sekas, un, ja tie varētu apdraudēt lauku saimniecību ekonomisko līdzsvaru, ir nepieciešami kompensējoši. Ja vien iespējams, pasākumu pamatā jābūt risinājumiem, kas ir izdevīgi gan videi, gan izaugsmei. EESK uzskata par nepieņemamu situāciju, kad ES, no vienas puses, Eiropas lauksaimniekiem palielina atbilstības izmaksas un, no otras puses, ar tirdzniecības nolīgumiem pieļauj tādas lētas produkcijas importu, kurai nav jāatbilst tādiem pašiem noteikumiem.

1.16   I pīlāra ekoloģiskais komponents ir veids, kā radīt ciešāku un redzamāku saikni starp tiešajiem maksājumiem un vides sabiedriskajiem labumiem, ko sniedz lauksaimniecība. EESK uzskata, ka jāsaglabā šīs sistēmas vienkāršība un jānodrošina visu ES lauksaimnieku ieguldījums vides aizsardzībā. Ir jābūt iespējai, nosakot maksājumu apjomu ņemt vērā nelabvēlīgu dabas apstākļu ietekmētu teritoriju īpašās iezīmes. Ekoloģiski nozīmīgu platību pasākums jāīsteno tā, lai nepieļautu lauksaimniecībā izmantojamu zemju izslēgšanu no ražošanas. Līdz šim jau veiktie lauksaimniecības vides pasākumi (2. pīlārs) būtu jāatzīst par jaunajām vides prasībām (1. pīlārs), kā tas vispārīgi paredzēts arī attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību.

1.17   EESK atzinīgi vērtē iespēju dalībvalstīm izmantot brīvprātīga saistīta atbalsta shēmu, lai reaģētu uz konkrētām situācijām; tomēr lielāka elastīguma un subsidiaritātes nodrošināšanas interesēs ierosina atcelt to nozaru un ražojumu ierobežoto sarakstu, kuriem var piešķirt saistīto atbalstu, un ļaut dalībvalstīm pašām lemt par nozarēm un ražojumiem, kas atbilst atbalsta saņemšanas prasībām.

Tirgus instrumenti

1.18   EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikumi nav pietiekami efektīvi, lai novērstu aizvien pieaugošās tirgus svārstības un no tām izrietošās problēmas. Lisabonas līgumā minētais KLP mērķis, proti, lauksaimniecības tirgus stabilitātes garantēšana, neatspoguļojas tiesību aktu priekšlikumos.

1.19   EESK ir stingri pārliecināta, ka dažās lauksaimniecības nozarēs var efektīvi darboties arī piedāvājuma pārvaldības instrumenti. Tāpēc EESK iesaka tad, kad tiks vērtēta iespēja vēl neatcelt vīnogulāju stādīšanas tiesību kārtību un iespēja saglabāt cukura kvotas ilgāku laika posmu, veikt rūpīgu analīzi par tirgus attīstību.

1.20   Lai nodrošinātu lielākus ieņēmumus tirgū, ir svarīgi stiprināt lauksaimnieku un viņu organizāciju stāvokli pārtikas apritē. EESK atzinīgi vērtē to, ka ir paplašināts to produktu klāsts, attiecībā uz kuriem tiek atzītas ražotāju organizācijas un to apvienības, kā arī starpnozaru organizācijas. Ņemot vērā atšķirīgās struktūras un tradīcijas dalībvalstīs, jaunajiem noteikumiem vajadzētu būt tikai fakultatīviem. Komiteja atbalsta arī Komisijas priekšlikumus piensaimniecības nozarei, bet aicina Komisiju skaidri definēt terminu “ražotāju organizācija”. Ir arī ārkārtīgi svarīgi pielāgot ES konkurences noteikumus tā, lai ļautu ražotāju organizācijām un kooperatīviem nostiprināt savu stāvokli tirgū. EESK uzskata: lai uzlabotu lauksaimnieku līgumslēgšanas spēju ražošanas nozarē, jānodrošina apstākļi, kas ļautu attīstīties īsām un pašu lauksaimnieku pārvaldītām piegādes ķēdēm.

Lauku attīstība

1.21   EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu ciešāk saistīt KLP ar stratēģiju “Eiropa 2020” un Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju lauku attīstības jomā, īpašu uzmanību pievēršot pētniecībai, inovācijām un apmācībai. Īpaša uzmanība būtu jāvelta visneaizsargātāko sabiedrības grupu (imigrantu un nekvalificētu laukstrādnieku), kā arī jauniešu un sieviešu apmācībai, jo tie ir būtiski elementi lauksaimniecības nozares profesionalizācijai un tās konkurētspējas paaugstināšanai. Tāpēc ir svarīgi uzlabot kvalitāti, piekļuvi un informācijas un saziņas tehnoloģiju izmantošanu lauku reģionos. Lauku attīstības politikas pasākumiem atbilstoši Eiropas lauksaimniecības modeļa principiem jābūt virzītiem galvenokārt uz lauksaimniecības uzņēmumu novatorismu un konkurētspēju, lai, citastarp, atbalstītu uzņēmumu ieguldījumus, sekmētu paaudžu maiņu, atbalstītu piegādes ķēžu integrēšanas pasākumus un integrētu teritoriālo projektu īstenošanu, uzlabotu lauksaimniecības uzņēmumu un pārtikas ražošanas uzņēmumu attiecības, atbalstītu tādus pasākumus un metodes, kas nekaitē videi un klimatam, un konsolidētu procesu, pateicoties atbalsta un kvalificēšanas pasākumiem.

1.22   Ļoti pozitīvs aspekts Komisijas priekšlikumā ir Eiropas inovācijas partnerību ieviešana, lai uzlabotu saikni starp pētniekiem, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un padomdevējiem un nodrošinātu uz zināšanām balstītu lauksaimniecību un mežsaimniecību, kas izmanto profesionālus konsultāciju pakalpojumus. Šāda izpēte būtu jāveic arī par lauku ekonomiskās aktivitātes uzlabošanu, piemēram, tūrismu, amatniecību un citām darbībām, kas laukos var radīt darba vietas.

1.23   EESK atzinīgi vērtē priekšlikumos par lauku attīstības politiku pausto ierosinājumu atteikties no “asu sistēmas” un pievērsties tematiskai pieejai. Komiteja uzskata, ka dalībvalstis un reģioni tādējādi varēs rīkoties elastīgāk un ņemt vērā savus specifiskos apstākļus. Tomēr jānodrošina, ka svarīgi otrā pīlāra aspekti netiek pilnībā atstāti novārtā. Tāpēc liela nozīme ir principam, ka vides un klimata aizsardzības pasākumiem paredz 25 %. Minimāls piešķīrums būtu arī jāparedz vismaz LEADER koncepcijai.

1.24   EESK uzskata, ka ir būtiski, lai dalībvalstis nodrošinātu II pīlāram nepieciešamo līdzfinansējumu savlaicīgi. EESK nepiekrīt, ka būtu lietderīgi iekļaut II pīlārā riska pārvaldības pasākumus. Dalībvalstīm jānodrošina pietiekams valstu līdzfinansējums (2).

1.25   EESK uzskata, ka ir vajadzīgs jauns atsevišķs pasākums informētības uzlabošanai par bioloģisko lauksaimniecību; tā līdzfinansēšanas likmei ir jābūt vienādai ar likmi, kas ierosināta mazāk attīstītiem reģioniem (85 %). EESK aicina arī veicināt integrēto ražošanu un saglabājošo lauksaimniecību un uzsver, ka tās labvēlīgi ietekmē vidi.

1.26   Ņemot vērā grūtos apstākļus, ar ko sastopas kalnu un salu reģionu lauksaimnieki, EESK aicina Komisiju paredzēt 85 % līdzfinansējuma ne tikai mazāk attīstītajiem reģioniem, bet arī kalnu un salu reģioniem. Tas vispārīgi izriet no priekšlikuma kopējās ievirzes, bet nav tieši formulēts. Ierosinājums pārdefinēt “citus apgabalus”, ņemot vērā apgabalus, kurus ietekmē nelabvēlīgi apstākļi, vēl ir jāpārskata.

1.27   EESK atgādina Komisijai, Parlamentam un Padomei, ka daudzos Eiropas reģionos jau šobrīd liela problēma ir ūdens trūkums un sausums un ka klimata pārmaiņu dēļ situācija, visticamāk, pasliktināsies vēl vairāk. EESK uzsver to, cik svarīga nozīme ūdens izmantojuma, ūdens trūkuma un sausuma problēmu risināšanā ir integrētai plānošanai un ilgtspējīgai attīstībai, kam pamatā ir integrētas nozaru politikas, un to, ka vietās, ko parasti piemeklē ūdens trūkums un sausums, būtiska loma ir teritoriālajai plānošanai. Taču vienlaikus jāņem vērā arī papildu izmaksas, ko ziemeļos esošajām ES dalībvalstīm rada lauksaimniecībā izmantojamās zemes atūdeņošana.

1.28   EESK aicina turpmāk veidot līdzsvarotu, paredzamu, dzīvotspējīgu, nebirokrātisku, elastīgu un pārredzamu KLP, kas piesaistītu nozarei arī jaunāko paaudzi.

2.   Ievads

2.1   Lauksaimniecības politikai ES ir izšķirīga loma ne tikai tāpēc, ka lauksaimniecības zeme un meži aizņem vairāk nekā 90 % no izmantotās zemes platības un tiem ir būtiska nozīme resursu ilgtspējīgā izmantošanā un dabisko dzīvotņu saglabāšanā, bet it īpaši tāpēc, ka lauksaimniecība ar KLP starpniecību var palīdzēt Eiropai risināt nozīmīgas problēmas, tostarp saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi, klimata pārmaiņām, vides aizsardzību un lauku rajonu dzīvotspējas uzturēšanu, kā arī nodrošināt patērētājus ar nekaitīgu, augstas kvalitātes pārtiku. par pieejamām cenām.

2.2   Nākamie gadi būs izšķiroši, jo tajos jāliek pamati spēcīgai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, kas spēj atrisināt klimata pārmaiņu un starptautiskās konkurences problēmas un attaisnot sabiedrības cerības. Eiropai ir vajadzīgi lauksaimnieki un mežsaimnieki, un lauksaimniekiem un mežsaimniekiem ir vajadzīgs Eiropas atbalsts. Turklāt ekonomikas krīzes ietekmē nodarbinātības jautājums kļūst aktuālāks nekā jebkad. Šī iemesla dēļ Komisija ir ierosinājusi jaunu partnerību starp Eiropas iedzīvotājiem un lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, lai atrisinātu pārtikas nodrošinājuma, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas, izaugsmes un nodarbinātības problēmas.

2.3   Iepriekšējos atzinumos EESK ir izteikusi viedokli par problēmām, ar kurām Eiropas lauksaimniecībai droši vien nāksies sastapties, kā arī par to, kādiem jābūt KLP mērķiem un kā to attiecīgi vajadzētu reformēt. Komisijas paziņojumā, kas publicēts 2010. gadā, ir iekļauts vairums ieteikumu no agrākā EESK atzinuma par šo jautājumu — NAT/449 (3). Pēc minētā paziņojuma EESK atzinumā NAT/481 (4) tika ietverti turpmāki ieteikumi. Papildus tam EESK nesen iztirzāja dažas īpašas KLP problēmas, piemēram, grūtības, ar kurām sastopas jaunie lauksaimnieki (5), un problēmas apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi (6). EESK uzsver, ka Komisija, priekšlikumu izstrādādama, ir izmantojusi pavisam citu pieeju, nekā EESK bija ierosinājusi. Komiteja bija aicinājusi vispirms skaidri definēt KLP mērķus, tad noteikt to īstenošanai izmantojamos instrumentus un pēc tam apzināt finansiālās izmaksas. Tā uzskatīja, ka nav pareizi noteikt piešķīruma summu un pēc tam kaut kā sadalīt līdzekļus. Taču tieši to ir izdarījusi Komisija, un tagad tas rada sarežģījumus.

2.4   EESK vēlētos uzsvērt nozīmi, kāda lauksaimniecības nozarei ir nodarbinātības aspektā. ES lauksaimniecībā un lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē ir nodarbināti aptuveni 40 miljoni cilvēku, kas dzīvo lauku apgabalos, veidojot šo apgabalu pamatu un nodrošinot augstas kvalitātes pārtiku 500 miljoniem patērētāju. Un tomēr Eiropas lauksaimnieku ienākumi parasti ir tikai puse no vidējiem ienākumiem Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eurostat datiem par 2011. gada septembri kopējais lauksaimniecībā nodarbināto skaits visās 27 ES dalībvalstīs ir 11,7 miljoni pilnas slodzes darbinieku, no kuriem 10,8 miljoni (92 %) ir pastāvīgā darbā. Vairumā dalībvalstu lauksaimniecība joprojām ir lielākoties visas ģimenes nodarbošanās; četras piektdaļas (80 %) no visa lauksaimniecības darbaspēka ir lauksaimnieki vai viņu ģimenes locekļi. Nedaudz vairāk par trešdaļu (34 %) pastāvīgi lauksaimniecībā nodarbināto ES 27 dalībvalstīs ir sievietes. Salīdzinoši nedaudzi (6 %) no lauksaimniekiem ES 27 valstīs ir vecumā līdz 35 gadiem, toties relatīvi liels ir 65 un vairāk gadus sasniegušo īpatsvars (34 %). Turklāt ļoti ievērojama daļa no 30 miljoniem migrējošo ES darba ņēmēju ir sezonas strādnieki lauksaimniecībā (7).

3.   Priekšvēsture

3.1   Tiesību aktu priekšlikumu pamatā ir KLP budžeta shēma, kas formulēta Komisijas daudzgadu finanšu shēmas (DFS) priekšlikumā 2014.–2020. gadam. Šajā priekšlikumā KLP vispārējais budžets pēc pašreizējām cenām ir saglabāts 2013. gada līmenī, kas reālā izteiksmē nozīmē KLP budžeta samazinājumu.

3.2   DFS priekšlikumā paredzēts, ka ievērojama ES budžeta daļa arī turpmāk jāatvēl lauksaimniecībai, kas ir stratēģiski svarīga kopējā politika. Tādējādi, ievērojot pašreizējās cenas, ir ierosināts attīstīt KLP pamatvirzienus, I pīlāram atvēlot 317,2 miljardus euro (76 %) un II pīlāram — 101,2 miljardus (24 %), kas laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam kopā veido 418,4 miljardus euro.

3.3   EESK norāda, ka Komisijā šādu pieeju attiecībā uz lauksaimniecībai piešķiramo budžetu izdevās panākt, pateicoties vienīgi atsaucēm uz lauksaimniecības ekoloģiskā aspekta nepieciešamību. Tam būtu jāatspoguļojas arī pašreizējā politikā.

3.4   Tiesību aktu priekšlikumos paredzēts palielināt I un II pīlāra finansējumu, piešķirot papildu finansējumu 17,1 miljarda euro apmērā, no kuriem 5,1 miljards atvēlams pētniecībai un inovācijai, 2,5 miljardi — pārtikas nekaitīgumam un 2,8 miljardi — citās DFS pozīcijās paredzētajiem pabalstiem vistrūcīgākajām personām pārtikas iegādei, kā arī izveidojams jauns 3,9 miljardu euro rezerves fonds krīzes situācijām lauksaimniecībā; tādējādi kopējais 2014.-2020. gada budžets sasniedz 432,8 miljardus euro.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Komisijas reformu mērķus —palielināt konkurētspēju, uzlabot ilgtspēju un panākt lielāku efektivitāti.

4.2   ES budžets un KLP finanšu līdzekļi

4.2.1   EESK vēlreiz aicina Parlamentu, Padomi un Komisiju saglabāt KLP piešķirtos ES budžeta līdzekļus (8). Tas ir vajadzīgs, lai atbalstītu Eiropas lauksaimniecības modeli un dažādos pakalpojumus, ko sabiedrībai sniedz lauksaimnieciskā un mežsaimnieciskā darbība, piemēram, dzīvotspējīgu lauku kopienu un infrastruktūras saglabāšana, līdzsvarota reģionālā attīstība un nodarbinātība laukos, tradicionālo ainavu, nacionālā kultūras mantojuma un tradīciju un bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, vides aizsardzība un visaugstākie dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma standarti. Minētajos pakalpojumos ir ietverti Eiropas patērētājiem un nodokļu maksātājiem svarīgi aspekti. Tā kā Eiropas lauksaimnieki un mežsaimnieki sniedz minētos daudzfunkcionālos pakalpojumus, kas dod labumu sabiedrībai kopumā un bieži ir saistīti ar papildu izmaksām, kuras netiek kompensētas no tirgū gūtās peļņas, šī ieguldījuma atlīdzināšana ar publiskās intervences palīdzību ir nepieciešama un attaisnojama. Ekoloģiskā komponenta mērķis ir definētu minētos pakalpojumus, lai pamatotu un leģitimētu jaunus maksājumus, ko lauksaimniecība var pieprasīt sabiedrībai.

4.2.2   Finanšu un ekonomikas krīzes sekas un tās turpmākā ietekme uz Eiropas un pasaules ekonomiku, kā arī lēmumi par jauno stabilitātes paktu liek pārbaudīt ikvienu publiskā budžeta posteni. EESK atkārto, ka Eiropas lauksaimniecības modelis nevar darboties atbilstīgi pasaules tirgus cenām un noteikumiem, nedz arī par brīvu. Tādēļ politikai, kas atbalsta šo lauksaimniecības modeli, vajadzīgi pietiekami finanšu līdzekļi. Šajā sakarā ir sevišķi svarīgi, lai katrs instruments, kas maksā naudu (piemēram, tiešie maksājumi), būtu skaidri pamatots. Taču pašreizējos Savienības budžeta priekšlikumos laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (9) līdzekļi, kas piešķirti KLP, nemainīgu cenu izteiksmē noteikti būs samazināti. Lai gan Komisija atzīst kopējās lauksaimniecības politikas lielo stratēģisko nozīmi stratēģijas “Eiropa 2020” ilgtspējīgas izaugsmes mērķu sasniegšanā, KLP izdevumu īpatsvars Savienības budžetā samazināsies no 39,2 % 2014. gadā līdz 33,3 % 2020. gadā. Šajā jautājumā Komisija nav ņēmusi vērā EESK aicinājumu garantēt vismaz to budžeta kvotu, ko ES kopējai lauksaimniecības politikai ir piešķīrusi līdz šim.

4.3   Tiešie maksājumi

4.3.1   Iepriekš EESK ir piekritusi Komisijai, ka, nosakot atbalsta apjomu lauksaimniekiem, katrā dalībvalstī mums ir jāatsakās no vēsturiskā atsauces perioda, jo ievērojamās individuālās atšķirības atbalsta līmenī par vienu hektāru vairs nav attaisnojamas arī tāpēc, ka tās rada izkropļojumus iekšējā tirgū (10).

4.3.2   EESK tomēr ir pārliecināta, ka tieši maksājumi turpmāk jāpiešķir saskaņā ar šādiem trim pamatotiem argumentiem: tiek sniegti pakalpojumi Eiropas lauksaimniecības modeļa veidošanai (piemēram, ar ekoloģiskā komponenta starpniecību), Vienoti platībmaksājumi ne vienmēr ir efektīvākais politikas instruments šim nolūkam, jo kāpēc gan saimniecība ar 1 000 ha platību saņem ienākumu pārskaitījumu 1 000 reizes, bet saimniecība ar 25 ha platību tikai 25 reizes. Maksājumu pārskaitījumam jābūt saistītam ar darba vietām vai personām, nevis platību. Turklāt Eiropas lopkopju neizdevīgo situāciju nevar kompensēt ar maksājumiem par hektāru, jo tos saņem arī pārējie lauksaimnieki. Tāpēc būtu jāizpēta un jāpieļauj iespējas maksājumus dažādot atkarībā no papildu kritērijiem dalībvalstu līmenī. Arī dažās dalībvalstīs, kurās joprojām izmanto vēsturiskās atsauces, radīsies grūtības, ja papildus iekšējai konverģencei būs jāpanāk konverģence starp valstu tiešo maksājumu daļām. Minētajos gadījumos iekšējās konverģences nodrošināšanai būs vajadzīgs elastīgums, ilgāks pārejas periods un pakāpeniskas pārmaiņas visa perioda garumā  (11) .

4.3.3   Viens no svarīgākajiem uzdevumiem šajā reformā ir piedāvāt taisnīgāku risinājumu finansējuma sadalei starp dalībvalstīm. EESK atzinīgi vērtē centienus samazināt atšķirības starp dažādu valstu lauksaimniekiem piešķirtā atbalsta apjomu. Tā vēlas, lai finansiālie piešķīrumi lauku attīstībai tiktu pārskatīti, pamatojoties uz objektīvākiem kritērijiem, lai labāk sasniegtu politikas mērķus, un atzinīgi vērtē elastīgumu līdzekļu pārvietošanā no viena pīlāra uz otru.

4.3.4   EESK atzīst nevienlīdzīgo situāciju tiešo maksājumu sadalē starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Pēc EESK domām, lai saglabātu Eiropas lauksaimniecības modeļa saskaņotību, lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozare visās dalībvalstīs ir faktiski jāatbalsta vienādā veidā. Tiešo maksājumu pārdales gadījumā ir jāņem vērā lauksaimniecības izmaksu un ienākumu struktūra dalībvalstīs.

4.3.5   Ņemot vērā ne vien lauksaimnieku intereses, bet arī patērētāju un visas sabiedrības vajadzības, EESK nevēlas pieļaut turpmākus konkurences kropļojumus, kas atstāj sociālas sekas vairākās dalībvalstīs, it īpaši Baltijas valstīs. EESK iesaka pārdalīt I pīlāra tiešos maksājumus starp dalībvalstīm tā, lai nodrošinātu, ka budžeta perioda beigās neviena valsts nesaņem mazāk par 90 % no ES vidējā apjoma.

4.3.6   Pirmā pīlāra ekoloģiskais komponents ir veids, kā radīt ciešāku un redzamāku saikni starp tiešajiem maksājumiem un vides sabiedriskajiem labumiem, ko sniedz lauksaimnieki. Tas ir arī nozīmīgs solis, lai risinātu bioloģiskās daudzveidības problēmas, kas saistītas ar saimniekošanu. EESK atzinīgi vērtē šādu pieeju, taču pauž dažus ieteikumus.

—	Komisija pielikusi pūles, lai saglabātu šo sistēmu vienkāršu: paredzēti tikai trīs pasākumi, kuru izpildi būs viegli uzraudzīt ar satelīta palīdzību. Taču īstenošanas noteikumos būtu jāgādā, lai minētie pasākumi lauksaimniekiem neradītu nekādu papildu administratīvo slogu.

—

Ir svarīgi, lai visiem ES lauksaimniekiem ekoloģiskie pasākumi tiktu piemēroti līdzīgā veidā, tādējādi nodrošinot plašu ietekmi uz vidi un izvairoties no konkurences kropļojumiem starp dažādu reģionu lauksaimniekiem. Tomēr, piemērojot pasākumus valsts vai reģionālajā līmenī, varētu būt nepieciešams neliels elastīgums. Būtu jāpievērš uzmanība agrovides pasākumiem, kas atbilst ekoloģiskajam komponentam.

—

Pastāv bažas par iespējamo risku, ka ekoloģiskie pasākumi pārklāsies ar II pīlāra lauksaimniecības un vides pasākumiem (12). Minētie pasākumi ir skaidri jānošķir, lai lauksaimnieki, kas jau ir iesaistījušies lauksaimniecības un vides programmās, varētu turpināt efektīvi gūt labumu no minētā politikas instrumenta, neciešot ienākumu zaudējumus. Lauksaimnieki, kas ir iesaistījušies tādu lauksaimniecības un vides pasākumu īstenošanā, kuri atbilst ekoloģiskā komponenta noteiktajiem mērķiem, veicina šī ekoloģiskā komponenta realizēšanu. Līdz šim jau veiktie lauksaimniecības vides pasākumi (2. pīlārs) būtu jāatzīst par jaunajām vides prasībām (1. pīlārs), kā tas vispārīgi paredzēts arī attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību

4.3.7   Ekoloģiskie pasākumi būtu jāpielāgo un jāīsteno šādi:

—

Priekšlikums 7 % zemes izmantot ekoloģiskas nozīmes platībām nebūtu pieņemams, ja no ražošanas aprites tiktu izņemts nozīmīgs daudzums aramzemes. Tas varētu būt nelietderīgs, arī ņemot vērā pieaugošo globālo pārtikas pieprasījumu. Komisijai pēc iespējas drīzāk vajadzētu izstrādāt to pazīmju saraksta projektu, kuras atzītas par ekoloģiski prioritāras zemes pazīmēm. Ar šādu rīcību Komisijai būtu skaidri jāparāda, ka sarakstā pirmām kārtām iekļautas iezīmes, kas ir svarīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vai uzlabošanai, un starp tām noteikti iekļauti esošie koki, terases, piekrastes zonas, ziedu pļavas utt. Šie objekti jāuzskata par atbalsttiesīgām platībām, tostarp tajās valstīs, kuru tiesību aktos tie svītroti no lauksaimniecības zemes definīcijas. Piemērots saraksts ļautu arī ātri saprast, ka bieži paustās bažas par to, ka Komisija vēlas pilnībā izņemt no aprites 7 % zemes, ir nepamatotas. Visbeidzot būtu jārada arī iespēja galvenās pastāvīgās kultūras faktiski pielīdzināt ekoloģiskas nozīmes platībām; tādējādi tiktu popularizēta to ievērojamā vides un ekoloģiskā vērtība.

—

Komisijai skaidri jāparāda, ka kultūraugu dažādošana nenostādīs neizdevīgā stāvoklī it īpaši tos lauksaimniekus, kam pieder neliela aramzemes platība, lopkopības uzņēmumus, kam nav ganību, un lauksaimniekus tādos agroklimatiskajos un augsnes apstākļos, kuros nav iespējams audzēt citus kultūraugus. EESK iesaka šādos gadījumos pieļaut elastīgākus īstenošanas noteikumus, kurus ierosina dalībvalstis un apstiprina Komisija.

4.3.8   EESK norāda, ka situācija bioloģiskās daudzveidības jomā ir ļoti atšķirīga ne tikai dalībvalstīs, bet arī reģionos. Pirmkārt, nemainīga prioritārās zemes procentuālā daļa 7 % apmērā visos ES reģionos liekas drīzāk birokrātiska un nepiemērota. Ja pasākumus tomēr izvēlas tā, ka iespējams ņemt vērā visas lauku saimniecībās ietilpstošās esošās struktūras, kas dod ieguldījumu sugu attīstībā, lauksaimniekiem reģionos ar lielu dzīvās dabas struktūru bagātību (lielu bioloģisko daudzveidību) būs daudz vieglāk pielāgoties un īstenot pasākumus nekā lauksaimniekiem “iztīrītos” reģionos (ar nelielu bioloģisko daudzveidību). Tāpēc pareizā pieeja, kas Komisijai jāpiemēro Eiropas lauksaimniecības modeļa atbalstam, ir šāda: šos pasākumus ieviest saimniecību līmenī (izņemot mazās saimniecības).

4.3.9   EESK piekrīt Komisijas priekšlikumam saglabāt iespēju dalībvalstīm piešķirt maksājumus lauksaimniekiem kalnu apgabalos vai citos īpašiem dabas ierobežojumiem pakļautos apgabalos, uz kuriem attiecas II pīlāra pasākumi. EESK atzinīgi vērtē arī to, ka dalībvalstīm tiks dota iespēja piešķirt papildu maksājumus arī platībām, ko ietekmē nelabvēlīgi dabas apstākļi, saskaņā ar I pīlāra tiešo maksājumu noteikumiem. EESK mudina Komisiju nodrošināt vienkāršotas procedūras, kas ļautu visiem potenciālajiem maksājumu saņēmējiem izmantot šīs jaunās iespējas. Priekšlikumi par jaunu robežu noteikšanu apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi (t. s. “citi apgabali”) nav pietiekami pilnīgi un ir jāpārstrādā. No otras puses, Komiteja kritiski vērtē Komisijas priekšlikumus no jauna norobežot “citus nelabvēlīgu apstākļu ietekmētus reģionus” pēc 8 biofizikāliem kritērijiem un noteikt minimālo lauksaimniecības platību īpatsvaru 66 % apmērā. Pašreizējā formā šie noteikumi bez objektīva pamatojuma vairāku faktoru mijiedarbības dēļ nostādītu noteiktus reģionus, kuri ir nelabvēlīgākā stāvoklī, sliktākā situācijā. Jaunais tiesiskais regulējums jāveido, pienācīgi ņemot vērā minēto faktoru mijiedarbību.

4.3.10   EESK piekrīt, ka tiešo maksājumu nepārsniedzamā summa jānosaka, ņemot vērā attiecīgās valsts vai reģiona lauksaimniecības struktūru. Komiteja ir vienisprātis, ka nepārsniedzamā summa nosakāma elastīgi, ievērojot subsidiaritātes principu. Ierosinātā pakāpeniskā ierobežošanas shēma vērtējama atzinīgi, ja vien samazinātā summa tiek novirzīta katras valsts vājākajām lauksaimniecības nozarēm. Priekšlikumā minētā summa būtu jāaprēķina, atņemot augstākais 50 % no algām, ko lauksaimnieks faktiski izmaksājis un deklarējis iepriekšējā gadā, tostarp ar nodarbināšanu saistītus nodokļus un sociālās iemaksas. Turklāt ir jāņem vērā ģimenes darbaspēks.

4.3.11   Apzinoties, ka ir grūti definēt jēdzienu “aktīvs lauksaimnieks”, EESK tomēr ierosina definīcijā ietvert kritērijus par lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību, tostarp tiešo tirdzniecību vietējos tirgos, un sabiedriski lietderīgu patēriņa preču un pakalpojumu radīšanu (13). Jāpatur prātā arī reģiona nelabvēlīgā situācija un nepieciešamība pēc nepilna laika lauksaimnieciskās darbības, lai varētu saglabāt ģimenes vidējos ienākumus. EESK uzskata: lai dalībvalstis varētu noteikt, kam būtu jāsaņem tiešie maksājumi, tām vajadzīga lielāka rīcības brīvība pieņemt lēmumus par aktīva lauksaimnieka definīciju. Šajā sakarā būtu jāņem vērā atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošās platības. Turklāt no aktīva lauksaimnieka definīcijas nevajadzētu izslēgt tos lauksaimniekus, kuri saņem maksājumus līdz EUR 5 000.

4.3.12   EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu uzskatīt jaunu lauksaimnieku saimnieciskās darbības uzsākšanu par vienu no Savienības lauku attīstības prioritātēm un šai nolūkā īstenot arī lauku attīstības programmu tematiskās apakšprogrammas. Komiteja arī ļoti atzinīgi vērtē ierosinājumu saskaņā ar I pīlāru ieviest ienākumu atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem, kas uzsāk saimniecisko darbību. EESK mudina Komisiju nodrošināt vienkāršotas procedūras, kas ļautu visiem potenciālajiem maksājumu saņēmējiem izmantot šīs jaunās iespējas.

4.3.13   Lai dalībvalstis varētu stiprināt savu lauku attīstības politiku, tām ir dota iespēja pārvietot finansējumu no tiešo maksājumu līdzekļiem uz lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem. Taču dalībvalstīm, kurās tiešo atbalsta maksājumu līmenis ir zemāks par 90 % no Eiropas vidējā līmeņa, ir jāatļauj pārvietot finansējumu no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem uz tiešo maksājumu līdzekļiem. Šādai izvēlei ir jābūt ierobežotai, un to drīkst izdarīt tikai vienu reizi visā šīs regulas piemērošanas laikā. EESK iesaka Komisijai palielināt elastību līdzekļu pārvietošanā no II pīlāra uz I pīlāru, palielinot tos no 5 % līdz 10 % no tiešajiem maksājumiem.

4.3.14   EESK aicina Komisiju pārskatīt iecerēto savstarpējās atbilstības noteikumu paplašināšanu. Visu ar “Natura 2000” un ūdens pamatdirektīvu saistīto pienākumu un ierobežojumu iekļaušana savstarpējās atbilstības noteikumos var radīt izteiktu un neattaisnojamu nevienlīdzību lauksaimnieku vidū. Savstarpējās atbilstības noteikumos ir iespējams iekļaut atsevišķus pamatpienākumus, bet ne tos pienākumus, kuri lauksaimniekiem jāievēro saistībā ar aizsargātajām ūdens resursu teritorijām vai citām īpaši aizsargātajām teritorijām. Uz šiem pienākumiem būtu jāattiecina īpaši maksājumi otrā pīlāra ietveros.

4.4   Tirgus instrumenti

4.4.1   Galvenais priekšlikums saistībā ar tirgus pārvaldības politiku ir priekšlikums par budžetu (krīzes rezerves izveide) un par pārvaldību (Komisijai būs lielākas pilnvaras). Par tirgus instrumentiem nav daudz jaunu priekšlikumu. Lai rastu mūsdienīgus instrumentus cenu svārstību apkarošanai, ES ir jāveic šā jautājuma tautsaimnieciska izpēte. Šie instrumenti būtu jāpiemēro ES tirgū un arī starptautisko tirgu regulējumā, kas, kā uzsvērts 2011. gada jūnija G20 valstu sanāksmes secinājumos, ir grūts uzdevums.

4.4.2   EESK atgādina Komisijai, Parlamentam un Padomei, ka pēdējos gados piedzīvotās ārkārtīgi lielās cenu svārstības liecina par nepieciešamību ieviest efektīvākus tirgus pārvaldības instrumentus. EESK uzskata, ka ierosinātie tirgus instrumenti ir nepietiekami, un aicina nodrošināt pieprasījuma un piedāvājuma labāku koordinēšanu un pārtikas apritē atjaunot līdzsvaru attiecībā uz ietekmi tirgū. Saskaņā ar Līgumu viens no KLP mērķiem ir stabilizēt tirgus. Ir svarīgi, lai tirgi būtu stabili. Tāpēc EESK uzskata, ka tirgus instrumentu klāstam jābūt daudz vērienīgākam, lai izvairītos no lielām cenu svārstībām.

4.4.3   Komisija ierosina turpināt 2009. gadā iesākto pakāpenisko atteikšanos no piedāvājuma pārvaldības instrumentiem. Taču EESK uzskata, ka nevajadzētu atteikties no šiem instrumentiem. Tie paredzēti, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu cenu un no lauksaimniecības gūto ienākumu lielāku stabilitāti, sekmējot piedāvājuma pielāgošanu pieprasījumam. Daudzos gadījumos šie instrumenti ir apliecinājuši savu efektivitāti. Piedāvājuma regulēšanas instrumenti ir ļoti daudzveidīgi: ex-ante kontrole (piem., ražošanas tiesību piešķiršana), ex-post kontrole (piem., ražas iznīcināšana), ražošanas faktoru kontrole (piem., stādīšanas tiesības), tiesību uz piemaksu regulējums (piem., valstu noteiktā robežvērtība) u. c.

4.4.4   EESK iesaka veikt rūpīgu analīzi par ietekmi, kāda radīsies, ja tiks atlikta 2015. gadā paredzētā cukura kvotu izbeigšana. Attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas tiesībām, kuras beigsies vēlākais 2018. gadā, EESK, pauzdama atbalstu stādīšanas tiesību saglabāšanai, atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu izveidot augsta līmeņa grupu (ALG) ar mērķi apspriest vīna nozarē nepieciešamos pasākumus un uzsver, ka tirgus pārvaldības uzlabošanas nolūkā vīnogulāju stādīšanas tiesības būtu jāsaglabā arī pēc 2018. gada. Paredzēts, ka ALG sniegs savus ieteikumus līdz 2012. gada beigām.

4.4.5   Tā kā 27 valstu Eiropas Savienībā 77 % no pārtikas preču tirgus jau kontrolē tikai 15 tirdzniecības ķēdes, EESK uzskata, ka ir nepieciešams līdzsvarot tirdzniecības piedāvājumu iepretim izplatīšanas tirgus varai un ka jāpārbauda, vai konkurenci regulējošie tiesību akti ir pietiekami, lai tirgū nepieļautu dominējošu struktūru veidošanos un negodīgu līgumu slēgšanas praksi. Svarīgi ir pārbaudes procesā iesaistīt visas ieinteresētās grupas (14). Rezultātā būtu jāizdara izmaiņas ES konkurences tiesību aktos, kas regulē lauksaimniecības pārtikas nozari, un jānodrošina, ka tiek ņemtas vērā tai raksturīgās īpatnības, un, kā secinājusi augsta līmeņa ekspertu grupa piensaimniecības jautājumos, šie tiesību akti jāpielāgo to valstu noteikumiem, kuras konkurē ar ES pasaules tirgū.

4.4.6   Pēdējo gadu lielās cenu svārstības likušas domāt par turpmākās KLP jautājumiem saistībā ar iespējamiem ieguvumiem, ko dotu vairāk riska pārvaldības instrumentu un globālāka pieeja visas pārtikas aprites funkcionēšanai.

4.4.7   Komisijai ir jānodrošina arī instrumenti un finansējums, kas ļautu labāk un pārredzamāk gūt aktuālo informāciju par visu nozaru tirgiem un peļņu, tādējādi stiprinot ražotājus pārtikas apritē. EESK savos iepriekšējos atzinumos ir uzsvērusi nepieciešamību veicināt rakstiskus līgumus, pielāgot konkurences noteikumus, aizliegt negodīgu un konkurenci kropļojošu praksi, uzlabot ražotāju organizācijām noieta iespējas un stiprināt starpnozaru organizācijas (15). Daudz spēcīgāk kā līdz šim būtu jāveicina vietējās un reģionālās iniciatīvas, zemnieku tirgi, īss noieta posms (saistībā ar ēdnīcām, kolektīvo ēdināšanu utt.), kā arī tiešā pārdošana.

4.4.8   Lai varētu elastīgi reaģēt uz negaidītiem ārkārtas notikumiem, Komisija ierosina izveidot rezervi lauksaimniecības nozares krīzes gadījumiem ar aptuveni 500 miljonu euro lielu budžetu. Komisijai vajadzētu iekļaut šo instrumentu daudzgadu finanšu shēmā, sīkāk paskaidrot, kā darbosies šis jaunais instruments, un konkretizēt procedūras tādu pasākumu aktivizēšanai, kas spēj novērst tirgus darbības traucējumus. Ir svarīgi, lai šis instruments būtu pietiekami elastīgs, lai varētu rīkoties ātri un savlaicīgi.

4.4.9   Komisija nostiprina ražotāju, uzņēmēju un tirdzniecības organizāciju lomu, attiecinot to darbību uz visiem produktiem, uz kuriem attiecas lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas (TKO) noteikumi. Paturot prātā arī Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējās piezīmes (16), EESK uzskata, ka ir sīki jāprecizē Komisijas norādījumi par kritērijiem šādu organizāciju atzīšanai un pasākumiem to darbības uzraudzībai. Līdz ar to būtu arī jāpārbauda, ciktāl ar ierosināto pilnvarojumu pasludināt kolektīvas, vispārpiemērojamas saistības tiek ierobežota individuālo lauksaimnieku rīcības brīvība.

4.4.10   EESK piekrīt Komisijas priekšlikumam izmantot rakstiskus līgumus starp pusēm. No tiem tomēr varētu atbrīvot kooperatīvus un līdzīgas struktūras. Komisija norāda, ka šis solis ir obligāts tikai attiecībā uz piena produktiem, savukārt attiecībā uz citiem produktiem dalībvalstis to var piemērot pēc savas izvēles. EESK uzskata, ka Komisijai vajadzētu piemērot šo prasību arī visiem citiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas TKO, tostarp produktiem, kas ātri bojājas.

4.4.11   EESK iebilst pret iespēju izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem, kurus negatīvi ietekmē starptautisku tirdzniecības nolīgumu sekas. EESK atgādina, ka EGF ir jāizmanto galvenokārt to darba ņēmēju atbalstam, kas atbrīvoti no darba globalizācijas rezultātā notikušu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ, ja minētā štatu samazināšana ļoti nelabvēlīgi ietekmē reģionālo un vietējo tautsaimniecību (17). EESK uzskata: lai nodrošinātu EGF darbības maksimālu ietekmi, šis fonds nebūtu jāizmanto lauksaimniecības atbalstam.

4.4.12   Pēc jaunākajām aplēsēm aptuveni 16,3 % ES iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības robežas vai zem nabadzības sliekšņa. EESK atgādina par ieguldījumu, ko devusi Eiropas programma pārtikas izdalīšanai trūcīgajiem; tās gaitā visnabadzīgākajiem cilvēkiem katru gadu tiek izdalīts desmitiem miljonu maltīšu (2009. gadā no šīs programmas guva labumu vairāk nekā 18 miljoni cilvēku). EESK atzinīgi vērtē to, ka budžeta priekšlikumos 2014.–2020. gadam Eiropas maznodrošināto personu atbalsta programma ir skaidri minēta ārpus pirmā un otrā pīlāra. Tomēr, ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas piezīmes, būtu jāuzlabo tās darbības mehānismi (18). Komiteja uzskata, ka solidaritāte ar nelabvēlīgā stāvoklī esošām iedzīvotāju grupām ir vērtība, kuru ES vienmēr atbalstījusi ar dažādām rīcībpolitikām, un tai šis atbalsts ir jāturpina.

4.5   Lauku attīstība

4.5.1   EESK uzskata, ka otrais pīlārs ir svarīgākais instruments Eiropas lauksaimniecības modeļa saglabāšanai. Sarežģītais finansiālais stāvoklis daudzās dalībvalstīs būs cēlonis tam, ka daudzi pasākumi vairs netiksi līdzfinansēti vai vairs netiks pietiekami līdzfinansēti, un tas būtiski vājinās modeli. Tā ir būtiska problēma, kurai jāpievērš uzmanība sarunās par finanšu plānošanu 2014.–2020. gadam.

4.5.2   Atsakoties no līdzšinējā principa otrā pīlāra ietvaros, t. i., ar minimālu finansējumu atbalstītas trīs asis (un LEADER) aizstājot ar sešām prioritārām jomām, dalībvalstīm tiek dota (vēl) lielāka rīcības brīvība. EESK atzinīgi vērtē to, ka videi un klimata aizsardzības pasākumiem turpmāk paredzēs vismaz 25 % finanšu piešķīruma, un ierosina noteikt minimālā finansējuma apjomu arī LEADER vajadzībām. Būtu jānovērš, ka dalībvalstis atbalsta, piemēram, tikai ieguldījumus, taču nemaz neatbalsta, piemēram, lauksaimniecībā veiktus vides aizsardzības pasākumus, bioloģisko lauksaimniecību vai augšupējas iniciatīvas, kā LEADER.

4.5.3   Lai lauksaimniecība spētu veiksmīgāk konkurēt, Komisija ierosina saistīt KLP ar ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, galveno vērību veltot apmācībai, inovācijām un pētniecībai. EESK atbalsta šādu pieeju.

4.5.4   EESK piekrīt Eiropas inovāciju partnerības ieviešanai lauku attīstības politikā. EESK uzskata, ka šis instruments galvenokārt veicinās un atbalstīs pētniecības pasākumus, kam jāsekmē lauksaimniecības un mežsaimniecības ražība un ilgtspēja, jānodrošina efektīva vides resursu izmantošana, jāpalielina lauksaimniecības un mežsaimniecības ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām, jāuzlabo lauksaimniecības un mežsaimniecības darba kvalitāte un darba drošība, jāgarantē patērētāju drošība un veselība, jāveicina novatorisku lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnoloģiju izmēģināšana, jāuzlabo pārtikas preču transportēšana un loģistika un jāpievērš lielāka uzmanība ekoloģiski nekaitīgu pārtikas produktu iepakojumam. Pēc EESK domām, Eiropas inovāciju partnerība lauksaimniecībā un mežsaimniecībā uzlabos pētniecības un inovāciju kvalitāti un nodrošinās pārrobežu sinerģiju un sadarbību starp dažādām publiskām un privātām Eiropas organizācijām, kas šajā partnerībā ir iesaistītas.

4.5.5   EESK ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumus par lauku attīstības pasākumiem un mudina Komisiju dot dalībvalstīm brīvu iespēju ieviest īpašus pasākumus nozarēs, kas tām ir svarīgas, un piedāvāt attiecīgajiem reģioniem alternatīvas. Tam ir ārkārtīgi liela nozīme mūsu dabas saglabāšanā un aizsardzībā, kā arī mūsu kultūras ainavas veidošanā. EESK ir ievērojusi, ka Komisija cenšas piemērot stingrākus selektivitātes kritērijus attiecībā uz piekļuvi dažiem pasākumiem. EESK vēlas uzsvērt, ka šiem selektivitātes kritērijiem nevajadzētu kavēt to saimniecību attīstību, kuras jau ir sasniegušas noteiktu konkurētspējas līmeni.

4.5.6   EESK piekrīt, ka ir jāstiprina riska pārvaldības instrumenti, kurus izmanto KLP ietvaros. Komiteja uzskata, ka minētie instrumenti palīdzēs mazināt ienākumu svārstības un tirgus nestabilitāti. Apdrošināšanas produktu nostiprināšana un kopieguldījumu fondu izveide lauksaimniekiem varētu palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar lielākām svārstībām tirgū, lielāku pakļautību jaunām augu un dzīvnieku slimībām un biežākiem sliktiem laika apstākļiem. Komiteja piekrīt riska pārvaldības iekļaušanai otrajā pīlārā, bet uzskata, ka dalībvalstīm vispirms ir jāatrisina valsts līdzfinansējuma jautājums.

4.5.7   EESK atbalsta lēmumu īstenot mērķtiecīgu politiku nelabvēlīgu dabas apstākļu skartos apgabalos. Vienlaikus Komiteja pauž nozēlu, ka nav ņemti vērā atzinumā (19) par Komisijas paziņojumu COM(2009) 161 “Mērķtiecīgāks atbalsts lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi” ietvertie ieteikumi par minētajiem apgabaliem. Astoņi Komisijas ierosinātie biofiziskie kritēriji ir nepietiekami, lai jaunā definīcija būtu pamatota, leģitīma un pieņemama visā ES teritorijā.

4.5.8   EESK jau ir deklarējusi, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir būtiski svarīgs uzdevums, kas apliecina ne tikai ētiska un morāla rakstura saistības, bet ilgtermiņā ir arī stratēģiski nozīmīgs. Ir arī pietiekami daudz ekonomisku iemeslu, kādēļ ir nepieciešama ātrāka un rezultatīvāka rīcība.

4.5.9   EESK vērš uzmanību uz to, ka 2012. gada pārskatīšana ir unikāla iespēja problēmas, kas saistītas ar ūdens trūkumu un ārkārtas parādībām, piemēram, sausumu, integrēt kopējā ūdens resursu apsaimniekošanas politikas sistēmā.

4.5.10   EESK uzskata, ka ar II pīlāra palīdzību jārisina lielās sausuma, augsnes erozijas un pārtuksnešošanās problēmas, kas vērojamas ES dienvidu un Vidusjūras reģionos, un iesaka izstrādāt īpašu pasākumu šā jautājuma risināšanai. Taču vienlaikus jāņem vērā arī papildu izmaksas, ko ziemeļos esošajām ES dalībvalstīm rada lauksaimniecībā izmantojamās zemes atūdeņošana.

4.5.11   Lai nodrošinātu lopbarības sagādi un mazinātu atkarību no importētā proteīna, EESK aicina Komisiju, Parlamentu un Padomi apsvērt integrētas ES proteīna stratēģijas izstrādi.

4.5.12   Pārtikas nodrošinājumā un resursu lietderīgā izmantojumā arvien būtiskāks kļūst pārtikas atkritumu jautājums. EESK iesaka Komisijai aplūkot paraugprakses piemērus pārtikas atkritumu mazināšanā tādās valstīs kā Vācija un atbalstīt tās ar ES līmeņa tiesību aktiem.

4.5.13   Turpmākajos gados viens no nozīmīgākajiem jautājumiem būs ekonomikas pārvietošana, un lauksaimniecībā, ja vien iespējams, būtu jāsaglabā attiecīgās teritorijas pievienotā vērtība. Turklāt Eiropas Revīzijas palāta konstatējusi, ka LEADER programmu ietvaros izveidotās vietējās rīcības grupas nav pietiekami pievērsušās savu vietējo stratēģiju mērķu sasniegšanai (20). Tāpēc būtu lietderīgi kopējā lauksaimniecības politikā 2014.–2020. gadam iekļaut koriģējošus pasākumus, izmantojot jaunu politikas instrumentu, kas salīdzinājumā ar LEADER programmas pieeju ļautu atbalstīt plašāka mēroga teritoriālu projektu veidošanos.

4.5.14   EESK uzskata, ka KLP jābūt svarīgam līdzeklim saiknes ar patērētājiem veidošanai, palīdzot nodrošināt būtisku informāciju par to, kā tiek ražoti pārtikas produkti visā to vērtību ķēdē vai dzīves ciklā. Produktu izcelsmei ir jābūt patērētājam izsekojamai un pārredzamai, jo patērētājs var būt vislabākais sabiedrotais, lai panāktu tādu lauksaimniecisko ražošanu Eiropā, kas ir ilgtspējīgāka un vidi saudzējoša un rada kvalitatīvākas darba vietas.

---

(1)  CESE, OV C 132, 3.5.2011, 63.

(2)  CESE, OV C 132, 3.5.2011., 63. lpp., 4.2. punkts.

(3)  CESE, OV C 354, 28.12.2010.

(4)  CESE, OV C 132, 3.5.2011, 63.

(5)  CESE, OV C 376, 22.12.2011., 19-24. lpp.

(6)  CESE, OV C 255, 22.9.2010., 87. lpp.

(7)  Eurostat – Pārskats par lauku saimniecību struktūru (Farm Structure Survey).

(8)  CESE, OV C 132, 3.5.2011., 63. lpp., 1.10. punkts.

(9)  COM(2011) 500 final - “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ”

(10)  CESE, OV C 354, 28.12.2010, 35. lpp., 5.6.11. punkts.

(11)  CESE, OV C 132, 3.5.2011., 63. lpp., 1.4. punkts.

(12)  CESE, OV C 132, 3.5.2011., 63. lpp., 3.4.3. punkts.

(13)  CESE, OV C 132, 3.5.2011., 63. lpp., 1.5. punkts.

(14)  CESE, OV C 354, 28.12.2010, 35. lpp.

(15)  CESE, OJ C 48, 15.02.2011, 145. lpp.

(16)  Eiropas Revīzijas palāta. “Lielāki panākumi? Augļu un dārzeņu ražotāju darbības programmās paredzētā Eiropas Savienības atbalsta efektivitāte”. Īpašais ziņojums Nr. 8.

(17)  Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi.

(18)  Eiropas Revīzijas palāta. “Par Eiropas Savienības pārtikas palīdzību trūcīgām personām: mērķu, izmantoto līdzekļu un metožu novērtējums”. Īpašais ziņojums Nr. 6, 2009.

(19)  CESE, OV C 255, 22.9.2010., 87.– 91. lpp.

(20)  Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 5/2011.

---

---