EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011AP0465

Gada budžetam piemērojamie finanšu noteikumi ***I Eiropas Parlamenta 2011. gada 26. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010)0815 – C7-0016/2011 – 2010/0395(COD))

OV C 131E, 8.5.2013, p. 158–269 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

8.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 131/158


Trešdiena, 2011. gada 26. oktobris
Gada budžetam piemērojamie finanšu noteikumi ***I

P7_TA(2011)0465

Eiropas Parlamenta 2011. gada 26. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības gada budžetam (COM(2010)0815 – C7-0016/2011 – 2010/0395(COD)) (1)

2013/C 131 E/26

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

GROZĪJUMS

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

(1)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus, tostarp izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Lisabonas līgumu noteiktos grozījumus, Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 skaidrības labad būtu jāaizstāj ar šo regulu.

(1)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus, tostarp izmaiņas, lai ņemtu vērā ar Lisabonas līgumu noteiktos grozījumus, Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 skaidrības labad būtu jāaizstāj ar šo regulu , ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru atbilstoši Lisabonas līgumam .

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

(2)

Ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteica budžeta principus un finanšu noteikumus, kas jāievēro visos tiesību aktos un visām iestādēm. Minētās regulas pamatprincipi, koncepcija un struktūra, kā arī budžeta un finanšu vadības pamatnoteikumi ir jāsaglabā. Atkāpes no šiem pamatprincipiem būtu jāpārskata un pēc iespējas jāvienkāršo, ņemot vērā to aktualitāti, to pievienoto vērtību Savienības gada budžetam (turpmāk „budžets”) un slogu, ko tās uzliek ieinteresētajām personām. Ir nepieciešams uzturēt un nostiprināt finanšu reformas galvenos elementus — finanšu dalībnieku lomu, kontroles integrāciju operatīvajos dienestos, iekšējos revidentus, budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABB), uzskaites principu un noteikumu modernizāciju un pamatprincipus dotācijām.

(2)

Ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 noteica budžeta principus un finanšu noteikumus , kas reglamentē vispārējā budžeta izstrādi un izpildi, nodrošinot pareizu un efektīvu pārvaldību, kontroli un Savienības finanšu interešu aizsardzību, kā arī veicinot pārredzamību, un kas jāievēro visos tiesību aktos un visām iestādēm. Minētās regulas pamatprincipi, koncepcija un struktūra, kā arī budžeta un finanšu pārvaldības pamatnoteikumi ir jāsaglabā. Atkāpes no šiem pamatprincipiem būtu jāpārskata un pēc iespējas jāvienkāršo, ņemot vērā to aktualitāti, to pievienoto vērtību Savienības gada budžetam (turpmāk „budžets”) un slogu, ko tās uzliek ieinteresētajām personām. Ir nepieciešams uzturēt un nostiprināt finanšu reformas galvenos elementus — finanšu dalībnieku lomu, kontroles integrāciju operatīvajos dienestos, iekšējos revidentus, budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABB), grāmatvedības principu un noteikumu modernizāciju un pamatprincipus dotācijām.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

GROZĪJUMS

 

(4a)

Attiecībā uz Savienības pētniecības pamatprogrammām būtu jāturpina vienkāršot noteikumus un procedūras atbilstoši Eiropas Parlamenta 2010. gada 11. novembra rezolūcijai par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (2) un galīgajam ziņojumam, ko sagatavoja ekspertu grupa par Septītās pamatprogrammas īstenošanas starpposma novērtējumu un publicēja 2010. gada 12. novembrī, pamatojoties uz Lēmuma Nr. 1982/2006/EK 7. panta 2. punktu.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

(5)

Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 tika sašaurināta, nosakot tajā vienīgi vispārējos principus un pamatnoteikumus, kas attiecas uz visu budžeta nozari, ko aptver Līgumi, savukārt īstenošanas noteikumi tika izklāstīti Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, lai radītu labāku šo noteikumu hierarhiju un padarītu Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 vieglāk lasāmu. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „LESD”) Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Tāpēc daži noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, būtu jāiekļauj šajā regulā. Komisijas pieņemtajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem par šīs regulas piemērošanu būtu jāietver tikai tehniskas detaļas un īstenošanas kārtība.

(5)

Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 tika sašaurināta, nosakot tajā vienīgi vispārējos principus un pamatnoteikumus, kas attiecas uz visu budžeta nozari, ko aptver Līgumi, savukārt īstenošanas noteikumi tika izklāstīti Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, lai radītu labāku šo noteikumu hierarhiju un padarītu Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 vieglāk lasāmu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „LESD”) 290. pantu Komisijai ar leģislatīvu aktu var deleģēt pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, tikai lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvā akta elementus. Tāpēc daži noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, būtu jāiekļauj šajā regulā.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

(8)

Noteikumi, ar kuriem reglamentē iepriekšējā finansējuma procentus, būtu jāvienkāršo, jo tie rada pārlieku administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem un Komisijas dienestiem un pārpratumus starp Komisijas dienestiem, dalībniekiem un partneriem. Vienkāršošanas nolūkā, jo īpaši attiecībā uz dotāciju saņēmējiem, un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu būtu jāatceļ pienākums aprēķināt iepriekšējā finansējuma procentus un atgūt tos. Tomēr būtu jāparedz iespēja iekļaut šādu pienākumu deleģēšanas līgumā, lai būtu iespējama iepriekšējā finansējuma radīto procentu izmantošana konkrētu delegātu pārvaldītām programmām vai šādu procentu atgūšana.

(8)

Noteikumi, ar kuriem reglamentē iepriekšējā finansējuma procentus, būtu jāvienkāršo, jo tie rada pārlieku administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem un Komisijas dienestiem un pārpratumus starp Komisijas dienestiem, dalībniekiem un partneriem. Vienkāršošanas nolūkā, jo īpaši attiecībā uz dotāciju saņēmējiem, un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu nekavējoties būtu jāatceļ pienākums aprēķināt iepriekšējā finansējuma procentus un atgūt tos. Tomēr būtu jāparedz iespēja iekļaut šādu pienākumu deleģēšanas līgumā, lai būtu iespējama iepriekšējā finansējuma radīto procentu izmantošana konkrētu delegātu pārvaldītām programmām vai šādu procentu atgūšana.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

(11)

Līgumā noteikts, ka daudzgadu finanšu shēmu pieņem kā regulu. Tāpēc dažus 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas noteikumus ir nepieciešams iekļaut šajā regulā. Lai nodrošinātu budžeta disciplīnu, īpaši jāizveido saikne starp daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējo budžeta procedūru. Tāpat ir jāiekļauj noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes apņemšanos ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

(11)

Tā kā saskaņā ar Līgumu daudzgadu finanšu shēmu turpmāk pieņems kā regulu un tādēļ ir attiecīgi jāgroza Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, ir loģiski atsevišķus Iestāžu nolīguma noteikumus iekļaut šajā regulā. Lai nodrošinātu budžeta disciplīnu, īpaši jāizveido saikne starp daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējo budžeta procedūru. Tāpat ir jāiekļauj noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes apņemšanos ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

 

(13a)

Ieņēmumi, ko nevalstiskas trešās personas guvušas, cenšoties īstenot Savienības leģitīmos mērķus, tādus kā cīņa pret cigarešu kontrabandu un viltošanu (piemēram, „Phillip Morris” nolīgums), būtu jāuzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem, jo īpaši gadījumos, kad to pamatā ir vienošanās, kas noslēgtas alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūrā.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

(16)

Attiecībā uz proporcionalitātes noteikumiem kā daļu no kredītrīkotāja veiktā riska novērtējuma būtu jāievieš jēdziens par pieļaujamo kļūdas risku. Iestādēm būtu jāspēj novirzīties no vispārējā 2 % būtiskuma sliekšņa, ko Revīzijas palāta izmanto, lai spriestu par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Budžeta izpildes apstiprinātājiestādei piemērotāks pamats vērtējumiem par riska pārvaldību Komisijā ir pieļaujamie riska līmeņi. Eiropas Parlamentam un Padomei tāpēc būtu jānosaka pieļaujamais kļūdas risks katrā politikas jomā, ņemot vērā kontroļu izmaksas un noderīgumu.

(16)

Lai noteiktu kļūdas risku, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu un veicot atbilstīgas kontroles, un attiecīgi rīkotos, būtu jāizmanto pārvaldības instruments, kas uzrāda šo kļūdas risku.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

 

(16a)

LESD 15. pantā ir noteikts, ka iestādes darbojas iespējami atklāti, un ir iestrādāts pārredzamības princips, kas paredz, ka Savienības budžeta izpildes jomā pilsoņiem jābūt iespējai uzzināt, kur un kādiem nolūkiem Savienība izlieto līdzekļus. Šāda informācija sekmē demokrātiskas debates, veicina pilsoņu līdzdalību Savienības lēmumu pieņemšanas procesā un stiprina Savienības izdevumu institucionālo kontroli un uzraudzību. Tas būtu jānodrošina, publicējot — vēlams, izmantojot modernus komunikācijas instrumentus — attiecīgu informāciju par galīgajiem līgumslēdzējiem un Savienības līdzekļu galasaņēmējiem, ņemot vērā viņu likumīgās tiesības uz konfidencialitāti un drošību un — attiecībā uz fiziskajām personām — tiesības uz privātās dzīves aizsardzību un personas datu aizsardzību. Tādēļ iestādēm būtu jāizmanto selektīva pieeja, ievērojot proporcionalitātes principu. Pieņemot lēmumus par publicēšanu, būtu jāpamatojas uz atbilstīgiem kritērijiem, lai sniegtu lietderīgu informāciju.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

 

(23a)

Ļoti mazas un mazas vērtības dotāciju gadījumā var piemērot vienkāršotas uzskaites un apstiprinājuma procedūras, tā veidojot saņēmēja vajadzībām atbilstošu pieeju.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

 

(23b)

Var apstiprināt arī dotāciju piešķiršanu fundamentālo pētījumu jomā, kur pēc zinātniskās izpētes darbības nav iespējams uzrādīt tās iznākumu vai rezultātu.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

(24)

Pieredze ar publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP), kas ir institucionalizētas kā Savienības organizācijas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantu, liecina, ka būtu jāpievieno papildu alternatīvas, lai paplašinātu instrumentu izvēli un iekļautu organizācijas, kuru noteikumi ir elastīgāki un pieejamāki privātiem partneriem nekā Savienības iestādēm piemērojamie. Šādas alternatīvas būtu īstenojamas ar netiešu vadību. Alternatīvai būtu jābūt organizācijai, kas izveidota ar pamataktu un kurai ir finanšu noteikumi, kuros būtu jāņem vērā principi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu vadību. Šie principi būtu jāpieņem ar deleģēto regulu, un to pamatā būtu jābūt principiem, kas jāievēro trešām struktūrām, kurām uzticēti budžeta izpildes uzdevumi. Cita alternatīva būtu PPP izpilde, ko veic organizācijas, kuru darbību reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības.

(24)

Pieredze ar publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP), kas ir institucionalizētas kā Savienības organizācijas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantu, liecina, ka būtu jāpievieno papildu alternatīvas, lai paplašinātu instrumentu izvēli un iekļautu organizācijas, kuru noteikumi ir elastīgāki un pieejamāki privātiem partneriem nekā Savienības iestādēm piemērojamie. Šādas alternatīvas būtu īstenojamas ar netiešu pārvaldību. Alternatīvai būtu jābūt organizācijai, kas izveidota ar pamataktu un kurai ir finanšu noteikumi, kuros būtu jāņem vērā principi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību. Šie principi būtu jāpieņem ar deleģēto regulu , par kuru būtu jākonsultējas ar Eiropas Revīzijas palātu, un to pamatā vajadzētu būt principiem, kas jāievēro trešām struktūrām, kurām uzticēti budžeta izpildes uzdevumi.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

(25)

LESD 317. panta nolūkiem šajā regulā būtu jāiekļauj dalībvalstu pamatpienākumi attiecībā uz kontroli un revīziju, ja tās netieši izpilda budžetu ar dalītu vadību; šādi pienākumi šobrīd ir noteikti tikai nozaru regulās. Tāpēc ir nepieciešams iekļaut noteikumus, izveidojot saskanīgu sistēmu visām attiecīgajām politikas jomām, par saskaņotu administratīvu struktūru valstu līmenī, kopēju vadību un kontroles pienākumiem attiecībā uz šādām struktūrām, ikgadēju vadības sagatavotu ticamības deklarāciju ar tai pievienotu neatkarīgu revīzijas atzinumu un dalībvalstu ikgadēju deklarāciju, kurā tās uzņemas atbildību par tām uzticēto Savienības līdzekļu vadību, finanšu grāmatojumu noskaidrošanu un atcelšanas un koriģēšanas mehānismiem, kuru darbību nodrošina Komisija. Detalizētiem noteikumiem būtu jāpaliek nozaru regulās.

(25)

LESD 317. un 290. panta nolūkiem šajā regulā būtu jāiekļauj dalībvalstu pamatpienākumi attiecībā uz kontroli un revīziju, ja tās netieši izpilda budžetu ar dalītu pārvaldību; šādi pienākumi šobrīd ir noteikti tikai nozaru regulās. Tāpēc ir nepieciešams iekļaut noteikumus, izveidojot saskanīgu sistēmu visām attiecīgajām politikas jomām, par saskaņotu administratīvu struktūru valstu līmenī , kas nerada papildu administratīvas kontroles struktūras, bet ļauj dalībvalstīm akreditēt struktūras, kuras pilnvarotas pārvaldīt Savienības līdzekļus . Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām noteikt struktūru vai organizāciju, kas veiktu akreditējošās iestādes funkcijas un kas varētu būt vienā administratīvajā līmenī ar akreditējamo struktūru vai jau būtu atbildīga par citu iestāžu uzraudzību; tam nevajadzētu izslēgt iespēju dalībvalstīm izvēlēties jebkādu citu struktūru, ciktāl tas atbilst šīs regulas noteikumiem. Turklāt šajā regulā vajadzētu paredzēt kopējus vadības un kontroles pienākumus attiecībā uz šādām struktūrām, ikgadēju vadības sagatavotu ticamības deklarāciju ar tai pievienotu neatkarīgu revīzijas atzinumu un dalībvalstu ikgadēju deklarāciju, kurā tās uzņemas atbildību par tām uzticēto Savienības līdzekļu pārvaldību, finanšu grāmatojumu noskaidrošanu un atcelšanas un koriģēšanas mehānismiem, kuru darbību nodrošina Komisija , lai izveidotu saskaņotu tiesisko pamatu, kas uzlabotu arī vispārējo juridisko noteiktību un kontroles efektivitāti, kā arī novēršanas pasākumus un Savienības finanšu interešu aizsardzību. Detalizētiem noteikumiem būtu jāpaliek nozaru regulās.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

 

(33a)

Visi likumdevējai iestādei iesniegtie priekšlikumu projekti būtu jāsagatavo tā, lai tiem varētu piemērot lietotājdraudzīgas informācijas tehnoloģijas (t. s. e-pārvaldību), un būtu jānodrošina budžeta pārvaldības procesā apstrādāto datu savietojamība, lai uzlabotu efektivitāti. Būtu jāparedz vienoti datu nosūtīšanas standarti elektroniskā formātā pieejamiem datiem. Šo mērķu sasniegšanai būtu jāparedz pārejas periods divu gadu garumā no šīs regulas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

 

(38a)

Vienreizēji maksājumi un vienotas likmes būtu jāizmanto brīvprātīgi un jāpiemēro tikai atbilstošos gadījumos. Būtu jāprecizē attiecībā uz vienotajām likmēm un vienreizējiem maksājumiem izmantotā terminoloģija.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

38.b apsvērums (jauns)

 

(38b)

Būtu jāierosina attiecināmo izmaksu sīkāks skaidrojums vai konstruktīva to definīcija, jo tas uzlabotu pilnu izmaksu segšanas — proti, tiešo un netiešo izmaksu, pirms un pēc pētniecības fāzes — principa ievērošanu.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

43.a apsvērums (jauns)

 

(43a)

Lai revidētajai struktūrai dotu pietiekamu laiku to Revīzijas palātas konstatēto trūkumu novēršanai, kuri varētu ietekmēt revidētās struktūras galīgos pārskatus vai pakārtoto darījumu likumību un/vai pareizību, Revīzijas palāta nodrošina, ka visi šādi revīzijas konstatējumi tiek savlaicīgi nosūtīti attiecīgajai iestādei vai struktūrai.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

(44)

Būtu jāatjaunina noteikumi par provizoriskajiem un galīgajiem pārskatiem, jo īpaši, lai tiktu iesniegta informācija, ar kuru būtu jāpapildina pārskati, ko Komisijas grāmatvedim nosūta konsolidācijas nolūkā. Būtu jāiekļauj arī atsauce uz apliecinājuma vēstuli, kuru iestādes un organizācijas, ko finansē no budžeta, pievieno, nosūtot Revīzijas palātai savus galīgos pārskatus, kā arī atsauce uz apliecinājuma vēstuli, ko pievieno, nosūtot Savienības galīgos konsolidētos pārskatus. Visbeidzot, būtu jānosaka īsāks termiņš Revīzijas palātai apsvērumu izteikšanai par provizoriskajiem pārskatiem no iestādēm, kas nav Komisija, un no budžeta finansētajām organizācijām, lai tās varētu sastādīt galīgos pārskatus, ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes.

(44)

Būtu jāatjaunina noteikumi par provizoriskajiem un galīgajiem pārskatiem, jo īpaši, lai tiktu iesniegta informācija, ar kuru būtu jāpapildina pārskati, ko Komisijas grāmatvedim nosūta konsolidācijas nolūkā. Būtu jāiekļauj arī atsauce uz apliecinājuma vēstuli, kuru iestādes un organizācijas, ko finansē no budžeta, pievieno, nosūtot Revīzijas palātai savus galīgos pārskatus, kā arī atsauce uz apliecinājuma vēstuli, ko pievieno, nosūtot Savienības galīgos konsolidētos pārskatus. Visbeidzot, būtu jānosaka īsāks termiņš Revīzijas palātai apsvērumu izteikšanai par provizoriskajiem pārskatiem no iestādēm, kas nav Komisija, un no budžeta finansētajām organizācijām, lai tās varētu sastādīt galīgos pārskatus, ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes. Lai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru noslēgtu nākamajā gadā pēc izskatāmā gada, tiks izveidota darba grupa, kas izstrādās priekšlikumus procedūrai nepieciešamā laika saīsināšanai.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

45. apsvērums

(45)

Attiecībā uz informāciju, kas Komisijai jāiesniedz saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu, īpaši jāpiemin, ka Komisijai saskaņā ar LESD 318. pantu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojums par Savienības finansēm, kas balstīts uz sasniegtajiem rezultātiem. Tādēļ šajā regulā ir jāievieš atbilstoši noteikumi par šādu ziņojumu saistībā ar citām spēkā esošajām ziņošanas prasībām.

(45)

Attiecībā uz informāciju, kas Komisijai jāiesniedz saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu, īpaši jāpiemin, ka Komisijai saskaņā ar LESD 318. pantu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojums par Savienības finansēm, kas balstīts uz sasniegtajiem rezultātiem. Tādēļ šajā regulā ir jāievieš atbilstoši noteikumi par šādu ziņojumu saistībā ar citām spēkā esošajām ziņošanas prasībām. Šajā ziņojumā būtu jāiekļauj informācija par to, kas personāla politikā sasniegts dzimumu līdztiesības jomā.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

(48)

Ārējo darbību īstenošanas īpašos noteikumus ir nepieciešams pielāgot izmaiņām, kas ierosinātas saistībā ar īstenošanas metodēm.

(48)

Ārējo darbību īstenošanas īpašos noteikumus ir nepieciešams pielāgot izmaiņām, kas ierosinātas saistībā ar īstenošanas metodēm , un ir jāierosina diferencēta pieeja gadījumos, kad Eiropas Savienībai nākas reaģēt uz ārkārtējām humanitārām situācijām, starptautiskām krīzēm vai demokrātiskas pārejas procesiem trešās valstīs .

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

54.a apsvērums (jauns)

 

(54a)

Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot deleģēto aktu sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem.

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un atbilstīgi nosūtītu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

55. apsvērums

(55)

Šī regula būtu jāpārskata tikai vajadzības gadījumā. Pārāk bieža pārskatīšana rada neproporcionālas izmaksas sakarā ar administratīvo struktūru un procedūru pielāgošanu jaunajiem noteikumiem. Turklāt laika periods varētu būt pārāk īss, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus par spēkā esošo noteikumu piemērošanu.

svītrots

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

56.a apsvērums (jauns)

 

(56a)

Šīs regulas uztveramība būtu jāuzlabo, pievienojot rādītāju, kurā iekļauts gan katra panta nosaukums, gan finanšu terminu glosārijs,

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

1. pants

Šajā regulā paredzēti noteikumi par Savienības gada budžeta (turpmāk – „budžets”) izveidi un izpildi, kā arī par pārskatu sagatavošanu un revīziju.

1.    Šajā regulā paredzēti noteikumi par Eiropas Savienības vispārējā budžeta (turpmāk — „budžets”) sagatavošanu un izpildi, kā arī par pārskatu sagatavošanu un revīziju.

 

2.     Šajā regulā:

jēdziens „iestāde” attiecas uz Eiropas Parlamentu, Eiropadomi un Padomi, Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Revīzijas palātu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, Eiropas Ombudu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD);

Eiropas Centrālo banku neuzskata par Savienības iestādi.

Visas atsauces uz „Savienību” tiek uzskatītas par atsaucēm uz Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

2. pants

Jebkuriem noteikumiem par budžeta ieņēmumu vai izdevumu izpildi, kas ietverti citā tiesību aktā, ir jāatbilst budžeta principiem, kas izklāstīti II sadaļā .

Jebkuriem noteikumiem par budžeta ieņēmumu vai izdevumu izpildi, kas ietverti citā tiesību aktā, ir jāatbilst šai regulai un sīki izstrādātajiem šīs regulas piemērošanas noteikumiem, kas ietverti 199. pantā minētajā deleģētajā regulā .

Šo regulu piemēro Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam (turpmāk "iestāde(s)").

Visos likumdevējai iestādei iesniegtajos priekšlikumos un priekšlikumu grozījumos skaidri norāda noteikumus, kas ietver atkāpes no šīs regulas vai deleģētajām regulām, kuras pieņemtas saskaņā ar šo regulu, un attiecīgajā paskaidrojuma rakstā norāda konkrētos iemeslus, kas pamato šādas atkāpes.

Šo regulu nepiemēro Eiropas Centrālajai Bankai.

 

Šo regulu piemēro administratīvo izdevumu veikšanai saistībā ar apropriācijām, kuras budžetā ir paredzētas Euratom Apgādes aģentūrai.

 

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

2.a punkts (jauns)

 

2.a pants

Personas datu aizsardzība

Šī regula neskar to prasību īstenošanu, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

1.    Budžets ir tiesību akts, kurā katram finanšu gadam prognozē un apstiprina visus ieņēmumus un izdevumus, ko uzskata par nepieciešamiem Savienībai un Eiropas Atomenerģijas kopienai .

1.    Visi ieņēmumi un izdevumi ir jāiekļauj budžetā un tā pielikumos, par katru finanšu gadu norādot arī prognozes un visus apstiprinātos ieņēmumus un izdevumus, ko uzskata par nepieciešamiem Savienībai.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

2.   Savienības ieņēmumus un izdevumus veido:

2.   Savienības ieņēmumus un izdevumus veido:

a)

Savienības ieņēmumi un izdevumi , ieskaitot administratīvos izdevumus, kas iestādēm paredzēti saskaņā ar noteikumiem Līgumā par Eiropas Savienību attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un darbības izdevumus, kas paredzēti šo noteikumu īstenošanai, ja tos maksā no budžeta ;

a)

Savienības ieņēmumi un izdevumi;

b)

Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumi un ieņēmumi.

b)

ieņēmumi un izdevumi, kas paredzēti attiecīgā Eiropas Attīstības fonda īstenošanai.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Šā panta 2. punktā minētie Savienības izdevumi ietver:

a)

administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus, kas iestādēm paredzēti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un šo noteikumu īstenošanai nepieciešamos darbības izdevumus, ja tos sedz no budžeta, un

b)

minēto noteikumu īstenošanai nepieciešamos darbības izdevumus, ja tos sedz no budžeta, tostarp arī saistītos atbalsta izdevumus;

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.b punkts (jauns)

 

2.b     Budžetā iekļauj nodrošinājumu aizņēmumu un aizdevumu operācijām, kurās Savienība iesaistās, pārvaldot Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), kā arī maksājumus Garantiju fondam ārējai darbībai.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

4.   Procenti, kas uzkrājas par līdzekļiem, kuri ir Savienības īpašums, nepienākas Savienībai, ja vien līgumos ar pilnvarotajām struktūrām, kas uzskaitītas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) līdz viii) daļā, un dotāciju lēmumos vai līgumos ar saņēmējiem nav norādīts citādi. Šādos gadījumos šos procentus izmanto attiecīgajai programmai vai atgūst.

4.   Procenti, kas uzkrājas par līdzekļiem, kuri ir Savienības īpašums, nepienākas Savienībai, ja vien līgumos ar pilnvarotajām struktūrām, kas uzskaitītas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) līdz viii) daļā, nav norādīts citādi. Šādos gadījumos šos procentus izmanto attiecīgajai programmai un tos atvelk no summām, kas pienākas attiecīgajam saņēmējam, vai gadījumos, ja tas būtu neiespējami, nepraktiski vai neefektīvi, atgūst.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

5.a pants (jauns)

 

5.a pants

Termiņa beigas

1.     Dienās izteikts termiņš beidzas attiecīgā laikposma pēdējās dienas beigās.

2.     Nedēļās, mēnešos vai laikposmos, kas pārsniedz vienu mēnesi, — gados, pusgados vai ceturkšņos — izteikts termiņš beidzas tās pēdējās nedēļas vai pēdējā mēneša dienas beigās, kura pēc nosaukuma vai skaita atbilst dienai, kurā iekrīt attiecīgais notikums vai laiks.

3.     Ja mēnešos izteikta termiņa pēdējā mēnesī nav tā datuma, kurā termiņam būtu jābeidzas, tad termiņš beidzas minētā mēneša pēdējā dienā.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

5.b pants (jauns)

 

5.b pants

Termiņa pagarināšana

Ja termiņu pagarina, jauno termiņu rēķina no iepriekšējā termiņa beigām.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

5.c pants (jauns)

 

5.c pants

Svētdienas un svētku dienas; sestdienas

Ja darbība jāveic konkrētā dienā vai noteiktā termiņā un šī konkrētā diena vai termiņa pēdējā diena ir svētdiena, oficiāli atzīta svētku diena vai sestdiena, šo dienu aizstāj nākamā darbdiena.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

 

aa)

vai, pienācīgi pamatotos gadījumos, par summām, kas paredzētas vēl nepabeigtiem ar ēkām saistītiem projektiem 195. panta 3. punkta nozīmē, ja saistību radīšanas procedūras sagatavošanas posmi vēl nav pabeigti līdz 31. decembrim un minētās summas ir nepieciešamas darbu paātrināšanai vai parāda agrākai atmaksāšanai; tādā gadījumā par šīm summām var uzņemties saistības līdz nākamā gada 31. decembrim; un

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

Pirmā daļa – 9. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

ba)

par attiecīgām summām no pašu resursu sistēmas;

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

Pirmā daļa – 9. pants – 4. punkts

4.   Nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti finanšu gada beigās, automātiski pārnes vienīgi uz nākamo finanšu gadu.

4.   Nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti finanšu gada beigās, automātiski pārnes vienīgi uz nākamo finanšu gadu. Tas pats attiecas uz atceltām un neizlietotām apropriācijām (saistību un maksājumu), uz kurām neattiecas 2. un 3. punkts, kā arī uz neizlietotām pieejamām rezervēm katrā izdevumu kategorijā līdz daudzgadu finanšu shēmas maksimālajam apjomam, kuras veido „kopēju DFS rezervi” un kuras izdevumu kategorijās iekļauj nākamajā finanšu gadā atkarībā no to vajadzībām.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts

6.   Neskarot 10. pantu, apropriācijas, kas iekļautas rezervē, un apropriācijas personāla izdevumiem nevar pārnest.

6.   Neskarot 10. pantu, apropriācijas, kas iekļautas rezervē, un apropriācijas personāla izdevumiem nevar pārnest. Šajā pantā personāla izdevumi ietver to iestāžu locekļu un darbinieku atalgojumu un pabalstus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

Pirmā daļa – 9.a pants (jauns)

 

9.a pants

Neizlietotās n gada saistību un maksājumu apropriācijas, kā arī atceltās apropriācijas ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu ikgadējā budžeta procedūrā var pārnest uz n + 1 gada budžetu vai uz kādu no nākamo gadu budžetiem.

Komisija līdz n gada 1. oktobrim iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai prognozi par n gadā neizlietotajām un atceltajām saistību un maksājumu apropriācijām.

Katra no budžeta lēmējiestādēm vajadzības gadījumā norāda, kā piešķirt neizlietotās apropriācijas vai nu n + 1 gada budžetā, vai turpmākajos gados.

Lēmumu kopīgi pieņem abas budžeta lēmējiestādes saskaņā ar LESD 314. pantā noteikto procedūru.

Neizlietotās un atceltās apropriācijas iekļauj kādā no budžetiem, neierēķinot daudzgadu finanšu shēmas maksimālajos apjomos.

Neizlietotās un atceltās apropriācijas var piešķirt vai nu konkrētai programmai, vai iekļaut provizoriskā nodaļā. Tādā gadījumā dalībvalstu resursi tiks prasīti tikai pēc tam, kad budžeta lēmējinstitūcija būs pieņēmusi lēmumu par konkrētu izlietojuma mērķi.

Ja pēc gada budžeta pieņemšanas katrā finanšu shēmas kategorijā ir palikuši rezerves līdzekļi līdz maksimālajam apjomam, budžeta lēmējinstitūcija līdz finanšu gada beigām var lemt pārnest jebkurā kategorijā neizlietotās rezerves uz kādu no nākamajiem daudzgadu finanšu shēmas darbības gadiem. Daudzgadu finanšu shēmas kopējais apjoms nemainās.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

3.   Ja tas vajadzīgs Savienības darbību nepārtrauktībai un pārvaldes vajadzībām, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var apstiprināt gan saistībām, gan maksājumiem summas , kas divas vai vairāk reizes pārsniedz provizorisko divpadsmitdaļu un ir lielākas par summām, kas automātiski pieejamas saskaņā ar 1. un 2. punktu . Tā nekavējoties iesniedz Eiropas Parlamentam lēmumu par apstiprinājumu.

3.   Ja tas vajadzīgs Savienības darbību nepārtrauktībai un pārvaldes vajadzībām, Padome pēc Komisijas pieprasījuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, papildus summām, kas automātiski darītas pieejamas saskaņā ar 1. un 2. punktu, gan saistībām, gan maksājumiem var apstiprināt izdevumus, kuri pārsniedz vienu provizorisko divpadsmitdaļu , bet nepārsniedz divas provizoriskās divpadsmitdaļas . Tā nekavējoties iesniedz Eiropas Parlamentam lēmumu par apstiprinājumu.

Lēmums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja Eiropas Parlaments ar locekļu vairākumu šajā laikā nav nolēmis samazināt minētos izdevumus.

Lēmums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja Eiropas Parlaments ar locekļu kopskaita balsu vairākumu šajā termiņā nav nolēmis samazināt minētos izdevumus.

Ja Eiropas Parlaments nolemj samazināt minētos izdevumus, Padome pārskata lēmumu par apstiprinājumu, ņemot vērā summu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments .

Ja Eiropas Parlaments nolemj samazināt minētos izdevumus, spēkā stājas samazinātā summa .

Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnībā, un tās nav dalāmas.

Ja attiecīgajai nodaļai saskaņā ar šā punkta 1. daļu piešķirtās divas provizoriskās divpadsmitdaļas nav pietiekamas, lai segtu izdevumus, kas nepieciešami Savienības darbību nepārtrauktības nodrošināšanai jomā, uz kuru attiecas minētā nodaļa, izņēmuma kārtā var atļaut pārsniegt apropriācijas, kas minētajā budžeta nodaļā iekļautas iepriekšējā finanšu gadā. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumu saskaņā ar šajā punktā noteiktajām procedūrām. Tomēr nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt tādu kopējo apropriāciju apjomu, kāds budžetā bija pieejams iepriekšējā finanšu gadā.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

15. pants

Finanšu gada saldo

Budžeta saldo pārnešana

1.   Katra finanšu gada saldo iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus pārpalikuma gadījumā vai kā maksājumu apropriācijas deficīta gadījumā.

1.   Katra finanšu gada saldo pēc tam, kad ir veikta līdzekļu pārnešana saskaņā ar 9. un 10. pantu, iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā papildu ieņēmumus pārpalikuma gadījumā vai kā maksājumu apropriācijas vienīgi deficīta gadījumā , stingri ievērojot Padomes lēmuma par pašu resursiem 7. pantu, bet neparedzot dalībvalstu iemaksu Savienības budžetā kvaziautomātisku pielāgošanu .

2.   Šādas ieņēmumu vai maksājumu apropriāciju tāmes iegrāmato budžetā, izpildot budžeta procedūru, un iekļauj grozījumos, ko iesniedz saskaņā ar 35. pantu. Tās sagatavo saskaņā ar Padomes Regulu, ar ko īsteno Lēmumu par Savienības pašu resursu sistēmu.

2.   Šādas ieņēmumu vai maksājumu apropriāciju tāmes iegrāmato budžetā, izpildot budžeta procedūru, un iekļauj grozījumu vēstulē, ko iesniedz saskaņā ar 35. pantu.

3.   Pēc tam, kad izveidoti pārskati par katru finanšu gadu, visas neatbilstības tāmēm iegrāmato nākamā finanšu gada budžetā kā budžeta grozījumus, kas paredzēti vienīgi šai neatbilstībai. Šādā gadījumā Komisijai 15 dienu laikā pēc provizorisko pārskatu iesniegšanas ir jāiesniedz budžeta grozījumu projekts.

3.   Pēc tam, kad ir izveidoti pārskati par katru finanšu gadu, visas neatbilstības tāmēm iegrāmato nākamā finanšu gada budžetā kā budžeta grozījumus, kas paredzēti šai neatbilstībai , vai — pārpalikuma gadījumā — attiecīgajām papildu apropriācijām . Komisijai 45 dienu laikā pēc provizorisko pārskatu iesniegšanas ir jāiesniedz budžeta grozījumu projekts.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

15.a pants (jauns)

 

15.a pants

Maksājumu un saistību apropriāciju rezerve

Kārtējās daudzgadu finanšu shēmas iepriekšējo budžeta gadu pārpalikumu un neizlietotās saistības, kā arī atceltās apropriācijas iekļauj maksājumu un saistību apropriāciju rezervē.

Šo rezervi izmanto pirmkārt visām papildu un/vai neparedzētajām vajadzībām, kā arī lai kompensētu negatīvu rezervi saskaņā ar 44. pantā noteikto procedūru.

Lēmumu izmantot šo rezervi kopīgi pieņem abas budžeta lēmējiestādes pēc Komisijas priekšlikuma.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

16. pants

Daudzgadu finanšu shēmu un budžetu izstrādā un izpilda euro un pārskatus veido euro.

Daudzgadu finanšu shēmu un budžetu izstrādā un izpilda euro un pārskatus veido euro.

Tomēr 65. pantā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un – avansu kontu gadījumā – avansu pārzinis, un – Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) administratīvās pārvaldības vajadzībām – atbildīgais kredītrīkotājs ir pilnvarots veikt operācijas valstu valūtās, kā paredzēts deleģētajā regulā, kas ir minēta 199. pantā.

Tomēr 65. pantā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un — avansu kontu gadījumā — avansu pārzinis, un — Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta administratīvās pārvaldības vajadzībām — atbildīgais kredītrīkotājs ir pilnvarots veikt operācijas valstu valūtās, kā paredzēts deleģētajā regulā.

 

Šādu valūtas operāciju rezultātus uzrāda attiecīgās iestādes pārskatu atsevišķā pozīcijā; šo noteikumu pēc analoģijas piemēro arī 196.b pantā minētajām struktūrām.

 

Komisija ar piemērotiem līdzekļiem nodrošina, ka valūtas kursu svārstību ietekme uz Savienības darbinieku atalgojumu un kompensācijām tiek izlīdzināta vismaz reizi mēnesī, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret euro noteiktiem darījumiem un algām, kas jāizmaksā citā valūtā. Aprēķinu pamatā ir InforEURuro maiņas kurss.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

ea)

konkurences jomā uzliktie naudas sodi, citi naudas sodi un summas, kas tiek saņemtas pēc strīdu izšķiršanas ārpustiesas kārtībā, pēc vienošanos vai citu līdzīgu nolīgumu noslēgšanas, vai arī nevalstisko trešo pušu kompensācijas maksājumi;

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – otrā daļa (jauna)

 

Tomēr b) apakšpunktā minētajā gadījumā saistību apropriācijas var darīt pieejamas, ja attiecīgā dalībvalsts paraksta ieguldījumu nolīgumu euro. Šo noteikumu nepiemēro 173. panta 2. punktā un 175. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

3.   Iekšējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

3.   Iekšējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

a)

ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai darbu, kas veikts pēc to pieprasījuma;

a)

ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai darbu, kas veikts pēc to pieprasījuma;

b)

ieņēmumi, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, ierīces, iekārtas, materiālus, kā arī tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, kad uzskaites vērtība ir pilnībā amortizēta;

b)

ieņēmumi, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, ierīces, iekārtas, materiālus, kā arī tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, kad uzskaites vērtība ir pilnībā amortizēta;

c)

ieņēmumi no nepareizi samaksātu summu atmaksas;

c)

ieņēmumus no nepareizi samaksātu summu atmaksas saskaņā ar 77. pantu ;

 

ca)

ieņēmumi no priekšfinansējuma procentiem saskaņā ar 5. pantu;

d)

ieņēmumi no preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanas un darbu veikšanas citiem dienestiem, iestādēm vai struktūrām, ieskaitot šādu citu iestāžu vai struktūru atmaksātās summas par komandējuma naudu, kas samaksāta to vārdā;

d)

ieņēmumi no preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanas un darbu veikšanas citiem dienestiem, iestādēm vai struktūrām, ieskaitot šādu citu iestāžu vai struktūru atmaksātās summas par komandējuma naudu, kas samaksāta to vārdā;

e)

saņemtie apdrošināšanas maksājumi;

e)

saņemtie apdrošināšanas maksājumi;

f)

ieņēmumi no pārdošanas, izīrēšanas vai citiem līgumiem saistībā ar tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu;

f)

ieņēmumi no pārdošanas, izīrēšanas, atmaksāšanas vai citiem līgumiem saistībā ar tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu;

g)

ieņēmumi no publikāciju un filmu pārdošanas, tostarp arī elektroniskajos nesējos.

g)

ieņēmumi no publikāciju un filmu pārdošanas, tostarp arī elektroniskajos nesējos.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

19. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Visi atsevišķie ziedojumi Komisijai, kuri pārsniedz EUR 999, vai viena līdzekļu devēja ziedojumu kopsumma, kas konkrētā gadā pārsniedz minēto summu, ir izsekojami ar tam paredzētas tīmekļa vietnes starpniecību.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

1.    Ar 199. pantā minēto deleģēto regulu var precizēt, kādos gadījumos konkrētus ieņēmumus var ieturēt no maksājumu pieprasījumiem, ko tad nodod tīrās summas samaksai.

1.    No maksājumu pieprasījumiem, kurus pēc tam iesniedz tīrās summas maksājumam, var veikt šādus atskaitījumus:

 

a)

līgumsodi, kas piemēroti publiskā iepirkuma līgumu pusēm vai dotāciju saņēmējiem;

 

b)

atlaides, atmaksājumi un rabati, kas piemēroti atsevišķiem rēķiniem un izmaksu deklarācijām;

 

c)

procenti, kas gūti no priekšfinansējuma maksājumiem;

 

d)

korekcijas saistībā ar nepamatoti izmaksātām summām.

 

Pirmās daļas d) apakšpunktā minētās korekcijas var ieturēt tieši, atvelkot no tāda paša veida jauniem maksājumiem tam pašam saņēmējam saistībā ar to pašu nodaļu, pantu un finanšu gadu, uz kuriem attiecas pārmaksājums un kuri ir starpposma maksājumu vai saldo maksājumu pamatā.

 

Pirmās daļas c) un d) apakšpunktā minētajiem atskaitījumiem piemēro Savienības grāmatvedības noteikumus.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

Pirmā daļa – 21. pants – 1. punkts

1.   Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.

1.   Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos. Darbības apropriācijas un ieguldījumus norāda atsevišķi.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

2.   Komisija savā budžeta sadaļā var autonomi pārvietot apropriācijas, kā aprakstīts 23. pantā , vai pieprasīt budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinājumu apropriāciju pārvietošanai gadījumos, kas aprakstīti 24. pantā .

2.   Komisija savā budžeta iedaļā var pārvietot apropriācijas, kā aprakstīts 23. pantā ; savukārt apropriāciju pārvietošanai gadījumos, kas aprakstīti 24. pantā, Komisija vai pārējās iestādes pieprasa budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinājumu;

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

3.     Apropriācijas drīkst pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi pro memoria.

svītrots

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

4.     Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, var pārvietot vienīgi tad, ja šādus ieņēmumus izlieto tiem mērķiem, kuriem tie paredzēti.

svītrots

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

Pirmā daļa – 22. pants – 3. punkts

3.   Katra iestāde, izņemot Komisiju, var budžeta lēmējinstitūcijai ierosināt savā budžeta iedaļā veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, pārsniedzot 10 % no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu. Šādai pārvietošanai piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

3.   Katra iestāde, izņemot Komisiju, var budžeta lēmējinstitūcijai ierosināt savā budžeta iedaļā veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, pārsniedzot 15 % no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu. Šādai pārvietošanai piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

Grozījums Nr. 54, 262, 267 un 268

Regulas priekšlikums

23. pants

1.   Komisija savā budžeta iedaļā drīkst autonomi :

1.   Komisija savā budžeta iedaļā drīkst:

a)

pārvietot saistību apropriācijas katras nodaļas robežās;

a)

pārvietot saistību apropriācijas katras nodaļas robežās;

b)

pārvietot maksājumu apropriācijas katras sadaļas robežās;

b)

pārvietot maksājumu apropriācijas katras sadaļas robežās , pirms tam informējot Parlamentu un Padomi un ja neviena no šīm iestādēm trīs nedēļu laikā neiebilst pret šādu pārvietojumu ;

c)

attiecībā uz personāla un administratīviem izdevumiem , kas ir kopēji vairākām sadaļām, – pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu;

c)

attiecībā uz personāla un administratīviem izdevumiem — pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu , nepārsniedzot 15 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietojumu, un nepārsniedzot 30 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, uz kuru veic pārvietojumu ;

d)

attiecībā uz darbības izdevumiem — pārvietot apropriācijas starp nodaļām vienas sadaļas robežās ne vairāk kā 10 % apmērā no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums.

d)

attiecībā uz darbības izdevumiem — pārvietot apropriācijas starp nodaļām vienas sadaļas robežās ne vairāk kā 15 % apmērā no apropriācijām, kas paredzētas gadam, kurš norādīts pozīcijā, no kuras veic pārvietojumu;

 

Trīs nedēļas pirms šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās pārvietošanas Komisija par savu nodomu šādi rīkoties informē budžeta lēmējinstitūciju. Ja viena no budžeta lēmējiestādēm šajā trīs nedēļu termiņā min pienācīgi pamatotus iemeslus, piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

2.   Komisija savā budžeta iedaļā var lemt par šādiem apropriāciju pārvietojumiem no vienas sadaļas uz otru ar nosacījumu, ka tā par savu lēmumu nekavējoši informē budžeta lēmējinstitūciju:

2.   Komisija savā budžeta iedaļā var nolemt pārvietot no vienas sadaļas uz otru

(a)

apropriāciju pārvietojumi no 43. pantā minētās „uzkrājumu” sadaļas, vienīgais nosacījums rezerves atbrīvošanai ir pamatakta pieņemšana saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas paredzēta LESD 294. pantā ;

apropriācijas no 43. pantā minētās „uzkrājumu” sadaļas, kur vienīgais nosacījums rezerves atbrīvošanai ir pamatakta pieņemšana saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas paredzēta LESD 294. pantā , ar nosacījumu, ka tā par savu nodomu šādi rīkoties nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju.

(b)

attiecīgi pamatotos ārkārtas gadījumos saistībā ar starptautiskām humānām katastrofām un krīzēm, kas notiek pēc budžeta gada 1. decembra, Komisija var kārtējā budžeta gada neizmantotās budžeta apropriācijas, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas budžeta sadaļās, pārvietot uz budžeta sadaļām, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem. Tūlīt pēc šādas pārvietošanas veikšanas Komisija informē abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes.

2.a     pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos saistībā ar starptautiskām humānām katastrofām un krīzēm, kas notiek pēc budžeta gada 1. decembra, Komisija var kārtējā budžeta gada neizmantotās budžeta apropriācijas, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas budžeta sadaļās, pārvietot uz budžeta sadaļām, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem.

 

Tūlīt pēc šādu pārvietojumu veikšanas vai šādas apropriāciju izmantošanas nākamajam gadam Komisija informē abas budžeta lēmējiestādes.

 

2.b     Pārvietojumu pamatojošu informāciju Komisija var sniegt dienesta darba dokumentā.

 

2.c     Komisija attiecībā uz savu budžeta iedaļu var ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai veikt citus pārvietojumus papildus 1. punktā minētajiem.

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

24. pants – virsraksts

Pārvietojumi, ko Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai

Pārvietojumi, ko iestādes iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

1.    Komisija savu priekšlikumu par pārvietojumiem vienlaicīgi iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.    Iestādes savus priekšlikumus iesniedz vienlaikus abām budžeta lēmējiestādēm .

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

2.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumus par apropriāciju pārvietošanu saskaņā ar 3. līdz 6. punkta noteikumiem, ja otrās daļas I sadaļā nav noteikts citādi.

2.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem lēmumus par apropriāciju pārvietošanu saskaņā ar 3. , 4. un 6. punkta noteikumiem, ja otrās daļas I sadaļā nav noteikts citādi.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

3.   Izņemot steidzamus gadījumus, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlaments apspriež Komisijas priekšlikumu sešu nedēļu laikā pēc dienas, kad abas iestādes saņēmušas priekšlikumu par katru pārvietojumu.

3.   Izņemot pienācīgi pamatotus steidzamus gadījumus, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlaments apspriež iestādes priekšlikumu sešu nedēļu laikā pēc dienas, kad abas iestādes saņēmušas priekšlikumu par katru pārvietojumu.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

24. pants – 4. punkts

4.   Priekšlikums par pārvietojumu ir apstiprināts, ja sešu nedēļu laikā:

4.   Priekšlikums par pārvietojumu ir apstiprināts, ja sešu nedēļu laikā:

a)

Eiropas Parlaments un Padome to apstiprina;

abas budžeta lēmējiestādes to apstiprina;

b)

to apstiprina vai nu Eiropas Parlaments, vai Padome , un otra iestāde atturas no rīcības;

viena no budžeta lēmējiestādēm to apstiprina, bet otra iestāde atturas no rīcības;

c)

Eiropas Parlaments un Padome atturas no rīcības vai nav pieņēmušas Komisijas priekšlikumam pretēju lēmumu.

abas budžeta lēmējiestādes atturas no rīcības vai nav pieņēmušas pārvietojuma priekšlikumam pretēju lēmumu.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

24. pants – 5. punkts

5.     Šā panta 4. punktā minētais sešu nedēļu termiņš tiek samazināts līdz trim nedēļām, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome nelūdz citādi, gadījumos, ja:

a)

pārvietojums ir mazāks nekā 10 % no apropriācijām pozīcijai, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, un nepārsniedz 5 miljonus euro;

b)

pārvietojums attiecas vienīgi uz maksājumu apropriācijām un kopējā pārvietojuma summa nepārsniedz 100 miljonus euro.

svītrots

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

24. pants – 6. punkts

6.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome ir grozījusi pārvietojumu un otra iestāde ir to apstiprinājusi vai atturējusies no rīcības, vai Eiropas Parlaments un Padome kopīgi ir grozījuši pārvietojumu, par apstiprinātu uzskata mazāko no Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajām summām, ja vien Komisija neatsauc savu priekšlikumu.

6.   Ja viena no abām budžeta lēmējiestādēm ir grozījusi pārvietojumu, bet otra iestāde ir to apstiprinājusi vai atturas no rīcības, vai arī ja abas iestādes ir grozījušas pārvietojumu, par apstiprinātu uzskata mazāko no Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajām summām, ja vien attiecīgā iestāde neatsauc savu priekšlikumu.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

24.a pants (jauns)

 

24.a pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz pārvietojumiem

1.     Apropriācijas drīkst pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai iekļauti atgādinājumi „pro memoria”.

2.     Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, var pārvietot vienīgi tad, ja šādus ieņēmumus izlieto mērķiem, kuriem tie paredzēti.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

2.   Lēmumus par pārvietošanu, lai ļautu izlietot ārkārtas palīdzības rezervi, pieņem budžeta lēmējinstitūcija pēc Komisijas priekšlikuma vai Komisija maksimāli 10 % gada apropriāciju pozīcijā, no kuras veic pārvietojumu .

2.   Lēmumus par pārvietošanu, lai ļautu izlietot ārkārtas palīdzības rezervi, pieņem budžeta lēmējinstitūcija pēc Komisijas priekšlikuma. Par katru darbību jāiesniedz atsevišķs priekšlikums.

Piemēro 24. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Ja Eiropas Parlaments un Padome nepiekrīt Komisijas priekšlikumam un netiek panākta kopēja nostāja par šīs rezerves izmantošanu, Eiropas Parlaments un Padome nelemj par Komisijas priekšlikumu pārvietošanai.

Piemēro 24. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Ja abas budžeta lēmējiestādes nepiekrīt Komisijas priekšlikumam un netiek panākta kopēja nostāja attiecībā uz šīs rezerves izlietošanu, abas budžeta lēmējiestādes nelemj par Komisijas iesniegto pārvietojumu priekšlikumu.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

3.   Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc izpildes rādītājiem katrai darbībai, un tērētājas iestādes sniedz informāciju budžeta lēmējinstitūcijai. Šādu informāciju sniedz reizi gadā, iekļaujot to, vēlākais, budžeta projekta pavaddokumentos.

3.   Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc izpildes rādītājiem katrai darbībai, un tērētājas iestādes sniedz informāciju budžeta lēmējinstitūcijai. Šādu 34. panta 2.a punkta d) apakšpunktā norādītu informāciju sniedz reizi gadā, iekļaujot to, vēlākais, budžeta projekta pavaddokumentos.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

27. pants – 1.a punkts (jauns)

 

1.a     Budžeta procedūras laikā Komisija sniedz nepieciešamo informāciju, lai varētu salīdzināt atšķirības starp pieprasītajām apropriācijām un sākotnējām prognozēm, kas iekļautas finanšu pārskatos. Šī informācija ietver datus par likumdevējas iestādes veikto darbu un sasniegto stadiju iesniegto priekšlikumu izskatīšanā. Attiecīgos gadījumos pieprasītās apropriācijas pārskata, ņemot vērā virzību pamatakta apspriešanā.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

2.   Lai mazinātu krāpšanas un pārkāpumu iespēju, 1. punktā minētajā finanšu pārskatā sniedz informāciju par iekšējās kontroles sistēmu, risku novērtējumu, kā arī par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.

2.   Lai mazinātu krāpšanas un pārkāpumu iespēju, 1. punktā minētajā finanšu pārskatā sniedz informāciju par iekšējās kontroles sistēmu, šo sistēmu ietvaros veicamo pārbaužu izmaksu un ieguvumu aplēsi un risku novērtējumu, kā arī par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

 

aa)

precīzi, saskaņoti un pārredzami kontroles noteikumi, ievērojot iesaistīto pušu tiesības;

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

d)

krāpšanas un pārkāpumu novēršana, atklāšana un labošana ;

d)

krāpšanas un pārkāpumu novēršana, atklāšana un korektīvo pasākumu pēcpārbaude, neskarot 3. nodaļā definētos finanšu dalībnieku pienākumus ;

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

28. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir starptautiskā paraugprakse, un tā jo īpaši ietver šādus jautājumus:

a)

uzdevumu nošķiršana;

b)

atbilstīga riska pārvaldības un kontroles stratēģija, tostarp kontrole saņēmēju līmenī;

c)

interešu konflikta novēršana;

d)

pietiekamas revīzijas liecības un datu integritāte datu sistēmās;

e)

darbības uzraudzības un konstatēto iekšējās kontroles nepilnību un izņēmumu kontroles procedūras;

f)

iekšējās kontroles sistēmas pareizas darbības periodiskas pārbaudes.

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

28. pants – 2.b punkts (jauns)

 

2.b     Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir šādi elementi:

a)

atbilstīgas riska pārvaldības un kontroles stratēģijas īstenošana, ko attiecīgie kontroles ķēdē iesaistītie dalībnieki saskaņo savā starpā;

b)

kontroles rezultātu pieejamība visiem attiecīgajiem kontroles ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem;

c)

attiecīgā gadījumā paļaušanās uz īstenošanas partneru pārvaldības deklarācijām un neatkarīgu revidentu atzinumiem, ar nosacījumu, ka veiktā darba kvalitāte ir atbilstoša un pieņemama un ka tas ir noticis saskaņā ar pieņemtajiem standartiem;

d)

korektīvo pasākumu, tostarp, ja vajadzīgs, arī atturošu sodu, savlaicīga piemērošana;

e)

politikas noteikšana, pamatojoties uz skaidriem un nepārprotamiem tiesību aktiem;

f)

vairākkārtējas kontroles likvidēšana;

g)

kontroles izmaksu un ieguvumu attiecības uzlabošanas princips, ņemot vērā 29. pantā minēto kļūdas risku.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

29. pants

Pieļaujamais kļūdas risks

Kļūdas risks

Likumdevēja iestāde saskaņā ar LESD 322. pantā noteiktu procedūru lemj par pieļaujamā kļūdas riska līmeni piemērotā budžeta daļu apkopojumā. Šo lēmumu ņem vērā ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā saskaņā ar 157. panta 2. punktu.

Iesniedzot pārskatītus vai jaunus izdevumu priekšlikumus, Komisija novērtē ar ierosināto tiesību aktu saistīto administratīvo un kontroles sistēmu izmaksas, kā arī kļūdas riska līmeni katram līdzekļu veidam un katrai dalībvalstij.

Pieļaujamā kļūdas riska līmeni pamato ar kontroļu izmaksu un noderīguma analīzi. Dalībvalstis un 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās struktūras un personas pēc pieprasījuma ziņo Komisijai par savām kontroles izmaksām, kā arī par to pasākumu skaitu un apjomu, ko finansē no budžeta.

Ja programmas īstenošanas gaitā kļūdu līmenis pastāvīgi ir augsts, Komisija konstatē kontroles sistēmu trūkumus un analizē iespējamo korektīvo pasākumu izmaksas un priekšrocības, un veic atbilstošus pasākumus, piemēram, vienkāršo piemērojamos noteikumus, pārstrādā programmu, pastiprina kontroli vai nepieciešamības gadījumā izbeidz konkrēto darbību.

Pieļaujamā kļūdas riska līmeni cieši uzrauga un pārskata, ja notiek ievērojamas pārmaiņas attiecībā uz kontroles apstākļiem.

Valstu administratīvo un kontroles sistēmu pilnīgas efektivitātes nodrošināšanas būtisks elements ir dalībvalstu akreditēto struktūru iesniegtās pārvaldības deklarācijas par šīm sistēmām.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

29.a pants (jauns)

 

29.a pants

Pienākumu nošķiršana

Grāmatveža un maksātāja pienākumus nošķir.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – trešā daļa

Konsolidētos gada pārskatus un katras iestādes sagatavoto ziņojumu par budžeta un finanšu vadību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Konsolidētos gada pārskatus un katras iestādes sagatavoto ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību tūlīt pēc pieņemšanas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr. 280

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts

2.   Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par to līdzekļu saņēmējiem, kas ir Komisijas budžetā, ja budžetu īsteno centralizēti un tieši tās departamenti vai Savienības delegācijas saskaņā ar 53. panta otro daļu, un to informāciju par līdzekļu saņēmējiem, ko sniedz struktūras, kurām budžeta īstenošanas uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem vadības veidiem.

2.   Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par līgumslēdzējiem un līdzekļu saņēmējiem, kā arī informāciju par tā pasākuma precīzu būtību un mērķi, kurš finansēts no budžeta, ja budžetu izpilda centralizēti , un to informāciju par līgumslēdzējiem un līdzekļu saņēmējiem, ko sniedz struktūras, kurām budžeta izpildes uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem pārvaldības veidiem.

 

Šo pienākumu pilda arī pārējās iestādes attiecībā uz saviem līgumslēdzējiem un attiecīgā gadījumā līdzekļu saņēmējiem.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

31. pants – 3. punkts

3.   Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 un drošības prasības, ņemot vērā katra vadības veida īpašās iezīmes, kā minēts 53. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ievērojot attiecīgus katrai nozarei paredzētus īpašus noteikumus .

3.   Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības, un fizisku personu gadījumā — viņu tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001.

 

Fizisku personu gadījumā tiek publicēts tikai līgumslēdzēja vai līdzekļu saņēmēja vārds, atrašanās vieta, piešķirtā summa un tās piešķiršanas nolūks, un šo informāciju atklāj, pamatojoties uz atbilstīgiem kritērijiem, piemēram, summas piešķiršanas regularitāti, piešķīruma veidu vai apmēru. Nosakot publicējamās informācijas detalizācijas pakāpi un informācijas atklāšanas kritērijus, ņem vērā konkrētajai nozarei un katram 55. pantā minētajam pārvaldības veidam raksturīgās iezīmes; datu detalizācijas pakāpi un kritērijus nosaka ar 199. pantā minētās deleģētās regulas palīdzību vai — vajadzības gadījumā — attiecīgajos nozares noteikumos.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

32. pants – 1. punkts

Eiropas Parlaments, Eiropadome un Padome, Eiropas Savienības Tiesa, Revīzijas palāta, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un EĀDD sastāda savu ieņēmumu un izdevumu tāmi un katru gadu līdz 1. jūlijam nosūta to Komisijai.

Eiropas Parlaments, Eiropadome un Padome, Eiropas Savienības Tiesa, Revīzijas palāta, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un EĀDD sagatavo savu ieņēmumu un izdevumu tāmi un katru gadu līdz 1. jūlijam nosūta to Komisijai un vienlaikus informatīvos nolūkos arī budžeta lēmējinstitūcijai .

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

32. pants – 3. punkts

Minētās iestādes ik gadu ne vēlāk kā 1. jūlijā arī nosūta šīs tāmes budžeta lēmējinstitūcijai informācijas nolūkiem. Komisija sastāda pati savas tāmes, kuras tā arī nosūta budžeta lēmējinstitūcijai līdz tam pašam datumam .

Komisija sagatavo pati savas tāmes, kuras tā arī nosūta budžeta lēmējinstitūcijai tūlīt pēc pieņemšanas .

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

33. pants

Katra struktūra, kas minēta 200. pantā, saskaņā ar tās dibināšanas dokumentu katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai tās ieņēmumu un izdevumu tāmi, ieskaitot štatu sarakstu un tās darba programmas projektu.

Katra struktūra, kas minēta 200. pantā, saskaņā ar tās dibināšanas dokumentu katru gadu ne vēlāk kā 31. martā nosūta vienlaikus Komisijai un budžeta lēmējinstitūcijai tās ieņēmumu un izdevumu tāmi, ieskaitot štatu sarakstu un tās darba programmas projektu.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts – otrā daļa

Budžeta projektā iekļauj Savienības ieņēmumu un izdevumu vispārējā pārskata kopsavilkumu un konsolidē tāmes, kas minētas 32. pantā.

Budžeta projektā iekļauj Savienības ieņēmumu un izdevumu vispārējā pārskata kopsavilkumu , tostarp maksājumu un saistību rezerves vispārēju kopsavilkuma pārskatu, un konsolidē tāmes, kas minētas 32. pantā.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts – pirmā daļa

2.    Ja vajadzīgs, Komisija pievieno budžeta projektam turpmāko gadu finanšu plānojumu.

2.   Komisija pievieno budžeta projektam turpmāko gadu finanšu plānojumu.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

34. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Komisija budžeta projektam pievieno arī:

a)

iepriekšējā gada finanšu pārvaldības analīzi un nesamaksātās saistības;

b)

attiecīgā gadījumā — atzinumu par citu iestāžu tāmēm, kurā var ietvert atšķirīgas tāmes, pievienojot izmaiņu pamatojumu;

c)

jebkādu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu saistībā ar iestāžu štatu sarakstiem un dotācijām, ko Komisija piešķir 196.b pantā minētajām struktūrām un Eiropas skolām. Šādā darba dokumentā, kurā iekļauts pēdējais apstiprinātais štatu saraksts, norāda:

i)

visus Savienības nodarbinātos darbiniekus, tostarp tās juridiski pastāvīgās struktūras, klasificējot pēc līguma veida,

ii)

pārskatu par politiku amata vietu, ārējo darbinieku un dzimumu līdzsvara jomā,

iii)

to amata vietu skaitu, kas tiešām ir aizpildītas budžeta projekta iesniegšanas gada sākumā, norādot to sadalījumu pa pakāpēm un administratīvām nodaļām,

iv)

amata vietu uzskaitījumu pa politikas jomām,

v)

attiecībā uz katru ārštata darbinieku kategoriju — pamatojoties uz apstiprinātajām apropriācijām sākotnēji prognozēto pilnas slodzes amata vietu skaitu, kā arī to personu skaitu, kas budžeta projekta iesniegšanas gada sākumā faktiski ieņem šīs amata vietas, norādot to sadalījumu pa funkciju grupām un vajadzības gadījumā — pa pakāpēm, un

d)

darbības pārskatus, kas ietver:

i)

informāciju par dažādu darbību tādu visu iepriekš noteikto mērķu sasniegšanu, kuri ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar konkrētiem termiņiem, kā arī par jauniem mērķiem, kas izmērāmi atbilstīgi rādītājiem,

ii)

pilnīgu pamatojumu un izmaksu un ieguvumu pieeju attiecībā uz ierosinātajām apropriāciju apjoma izmaiņām,

iii)

skaidru pamatojumu intervencei ES līmenī, ievērojot, inter alia, subsidiaritātes principu,

iv)

informāciju par iepriekšējā gada darbību īstenošanas līmeni un īstenošanas līmeni kārtējā gadā.

Izvērtēšanas rezultātus ņem vērā un uz tiem atsaucas, minot kā pierādījumu iespējamiem ieguvumiem no ierosinātajiem budžeta grozījumiem.

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

34. pants – 2.b punkts (jauns)

 

2.b     Ja Komisija uztic budžeta izpildi publiskā un privātā sektora partnerībām (PPP), tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā norāda:

a)

gada pārskatu par iepriekšējā gadā spēkā esošo PPP darbības rezultātiem;

b)

gadam, kura budžeta projekts tiek iesniegts, izvirzītos mērķus, norādot visas īpašās budžeta vajadzības konkrētā mērķa sasniegšanai;

c)

iepriekšējā gada administratīvās izmaksas un budžeta izpildi kopumā un pa veidiem, kā noteikts 196.a pantā, kā arī klasificējot pēc konkrētas PPP;

d)

finanšu ieguldījumu no Savienības budžeta un citu partneru natūrā veikto ieguldījumu vērtību attiecībā uz katru PPP;

e)

štatu tabulas, pēc analoģijas piemērojot 2.a punkta c) apakšpunktu, attiecībā uz tām PPP, kur izdevumus par darbiniekiem pilnībā vai daļēji sedz no Savienības līdzekļiem; šīs štatu tabulas ņem vērā, gatavojot darba dokumentu saskaņā ar 2.a punkta c) apakšpunktu;

Ja PPP izmanto finanšu instrumentus, darba dokumentā par katru PPP un katru finanšu instrumentu norāda 2.c punktā prasītos datus, neskarot tā noteikumus.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

34. pants – 2.c punkts (jauns)

 

2.c     Ja Komisija izmanto finanšu instrumentus, tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā norāda:

a)

finanšu instrumentu veidā emitēto kapitālu, ko finansē no Savienības budžeta, un kopējo katrā finanšu instrumentā ieguldīto kapitālu, tostarp arī no trešo personu puses, — gan kopā, gan pēc katra finanšu aizņemto līdzekļu īpatsvara pašu kapitālā, kā arī pēc līdzdalības kapitālā un kvazikapitāla ieguldījumu vērtības;

b)

iepriekšējā gadā saņemtos ieņēmumus un atmaksājumus un prognozi gadam, uz kuru attiecas budžeta projekts;

c)

to Savienības iespējamo un pastāvošo saistību kopējo apjomu, ko nosaka finanšu instrumentu izmantošana iepriekšējā gadā un kopumā, sadalot šādi:

i)

visas iespējamās saistības pret trešām pusēm, kuru pamatā ir garantijas,

ii)

visas iespējamās saistības, kuru pamatā ir to kredītlīniju maksimāla izmantošana, kuras piešķirtas trešajām personām,

iii)

visi iespējamie kopējie zaudējumi, ko varētu radīt subordinētie parādi un līdzdalība kapitālā vai kvazikapitālā, kā arī

iv)

jebkādas citas iespējamas vai pastāvošas saistības un jebkāda informācija, kas ir vai varētu būt nozīmīga risku novērtēšanai;

d)

ar paredzamo un neparedzamo risku saistītos budžetā iekļautos piešķīrumus kopumā un par katru finanšu instrumentu atsevišķi;

e)

to gadījumu īpatsvaru un kopskaitu, kad vērtības zuduma vai bankrota dēļ tika izmantotas garantijas vai subordinēts parāds vai līdzdalība kapitālā vai kvazikapitālā radīja zaudējumus, iepriekšējā gadā un visā attiecīgā finanšu instrumenta darbības laikā;

f)

vidējo laika posmu starp finanšu instrumentu izmaksu saņēmējiem subordinēta parāda kapitāla („mezanīna”) veidā un šāda kapitāla izņemšanu; ja šis laiks pārsniedz trīs gadus, Komisija ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā nāk klajā ar rīcības plānu šī perioda saīsināšanai;

g)

finanšu instrumentu izmantošanas (absorbcijas) ģeogrāfisko izplatību, norādot sadalījumu pa dalībvalstīm un pa finanšu instrumentu veidiem;

h)

administratīvos izdevumus, kuru pamatā ir jebkādas pārvaldības izmaksas, atmaksājumi vai citas summas, kas izmaksātas par finanšu instrumentu pārvaldību gadījumos, kad tā uzticēta trešām personām, gan kopā, gan pēc pārvaldnieka un pārvaldāmā finanšu instrumenta;

i)

štatu tabulas, pēc analoģijas piemērojot 2.a punkta c) apakšpunktu, ja izdevumus par darbiniekiem pilnībā vai daļēji sedz no Savienības līdzekļiem; šīs štatu tabulas ņem vērā, gatavojot darba dokumentu saskaņā ar 2.a punkta c) apakšpunktu.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

34. pants – 3. punkts

3.   Budžeta projektam Komisija pievieno arī jebkādu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu savu budžeta pieprasījumu pamatojumam.

3.   Budžeta projektam Komisija pievieno arī jebkādu citu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu savu budžeta pieprasījumu pamatojumam.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

34. pants – 4. punkts – otrā daļa – d apakšpunkts

d)

sniedz visu to darbinieku sīku uzskaitījumu, kuri budžeta projekta iesniegšanas brīdī ir nodarbināti Savienības delegācijās, kopā ar sadalījumu pa ģeogrāfiskajiem reģioniem, valstīm un misijām, atsevišķi norādot štata darbiniekus, līgumdarbiniekus, vietējos darbiniekus, valstu norīkotos ekspertus, kā arī norāda apropriācijas, kas budžeta projektā paredzētas citiem šādiem darbiniekiem, veicot atbilstīgas aplēses to darbinieku pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē, kurus var nodarbināt, nepārsniedzot paredzētās apropriācijas.

d)

sniedz visu to darbinieku sīku uzskaitījumu, kuri budžeta projekta iesniegšanas brīdī ir nodarbināti Savienības delegācijās, kopā ar sadalījumu pa ģeogrāfiskajiem reģioniem, dzimumiem, valstīm un misijām, atsevišķi norādot štata darbiniekus, līgumdarbiniekus, vietējos darbiniekus, valstu norīkotos ekspertus, kā arī norāda apropriācijas, kas budžeta projektā paredzētas citiem šādiem darbiniekiem, veicot atbilstīgas aplēses to darbinieku pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē, kurus var nodarbināt, nepārsniedzot paredzētās apropriācijas.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

34. pants – 4.a punkts (jauns)

 

4.a     Komisija budžeta projektam pievieno priekšlikumu izmantot maksājumu un saistību apropriāciju rezervi, lai segtu jaunas vajadzības, kas gada budžetā vai regulā, ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu, sākotnēji netika paredzētas;

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

34. pants – 4.b punkts (jauns)

 

4.b     Turklāt Komisija kopā ar budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei darba dokumentu par ēku politiku, ko īsteno katra iestāde un struktūra 196.b panta nozīmē, tajā ietverot šādu informāciju:

a)

attiecībā uz katru ēku — izdevumi un jomas, ko sedz attiecīgo budžeta pozīciju apropriācijas;

b)

turpmākajos gados paredzamā platību un atrašanās vietu vispārējā plānojuma attīstība, ietverot ēku projektus, kas nonākuši 195. panta 3. punktā minētajā plānošanas posmā un jau ir identificēti;

c)

galīgie noteikumi un izmaksas, kā arī attiecīga informācija par jaunu ēku projektu īstenošanu, kas iepriekš iesniegta budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar 195. panta 3. punktā noteikto procedūru un kas nav iekļauta iepriekšējo gadu darba dokumentos;

d)

galīgie noteikumi un izmaksas saistībā ar līgumu pagarinājumiem, uz kuriem neattiecas 195. panta 3. punktā noteiktā procedūra, bet kuru gada izmaksas pārsniedz EUR 500 000.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

35. pants

Līdz brīdim, kad tiek sasaukta Samierināšanas komiteja, kas minēta LESD 314. pantā , Komisija var pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa citas iestādes — katra attiecībā uz savu budžeta iedaļu —, vienlaicīgi iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei budžeta projekta grozījumu vēstules, pamatojoties uz jaunu informāciju, kas nav bijusi pieejama laikā, kad tika izstrādāts budžeta projekts, iekļaujot tajā grozījumu vēstuli , kurā atjauninātas izdevumu tāmes lauksaimniecībai.

Pamatojoties uz jaunu informāciju, kas nav bijusi pieejama laikā, kad tika izstrādāts budžeta projekts , Komisija var pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa citas iestādes — katra attiecībā uz savu budžeta iedaļu —, savlaicīgi un vienlaikus iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei budžeta projekta grozījumu vēstules, pirms tiek sasaukta Samierināšanas komiteja, kas minēta LESD 314. pantā . Starp tām var būt arī grozījumu vēstule , kurā ir atjauninātas izdevumu tāmes lauksaimniecībai.

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

36. pants

Samierināšanas komitejas sagatavotā dokumenta apstiprināšana

svītrots

Kad Samierināšanas komiteja ir vienojusies par kopīgo dokumentu, Eiropas Parlaments un Padome cenšas iespējami drīz apstiprināt Samierināšanas komitejas sagatavoto dokumentu atbilstoši LESD 314. panta 6. punktam un savam iekšējam reglamentam.

 

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

38. pants

 

1.    Komisija iesniedz budžeta grozījumu projektus Eiropas Solidaritātes fonda izmantošanai, kā arī budžeta grozījumu projektu katrā turpmāk minētajā gadījumā:

 

a)

pārpalikums,

 

b)

tradicionālo pašu resursu un pievienotās vērtības nodokļa un nacionālā kopienākuma bāzes prognožu pārskatīšana,

 

c)

prognozēto ieņēmumu palielināšana un maksājumu apropriāciju samazināšana.

1.   Ja ir ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, no kuriem nav iespējams izvairīties, Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektu .

Ja ir ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, no kuriem nav iespējams izvairīties, Komisija var iesniegt divus papildu budžeta grozījumu projektus gadā .

Citu iestāžu, izņemot Komisijas, pieprasījumus izdarīt budžeta grozījumus apstākļos, kas minēti iepriekšējā punktā, nosūta Komisijai.

Citu iestāžu, izņemot Komisijas, pieprasījumus izdarīt budžeta grozījumus apstākļos, kas minēti iepriekšējā punktā, nosūta Komisijai.

Pirms budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Komisija un citas iestādes izskata iespēju attiecīgās apropriācijas piešķirt atkārtoti, ņemot vērā jebkādu paredzamo apropriāciju nepilnīgu izmantošanu.

Pirms budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Komisija un citas iestādes izskata iespēju attiecīgās apropriācijas piešķirt atkārtoti, ņemot vērā jebkādu paredzamo apropriāciju nepilnīgu izlietojumu.

2.   Komisija katru gadu ne vēlāk kā 1. septembrī, izņemot ārkārtas gadījumus, vienlaicīgi iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei budžeta grozījumu projektus. Tā var pievienot atzinumu citu iestāžu pieprasītajiem budžeta grozījumiem.

2.   Komisija vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz budžeta grozījumu projektus aprīlī un/vai augustā, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtas gadījumus vai Solidaritātes fonda izmantošanas gadījumus, kad budžeta grozījumu projektu drīkst iesniegt visu gadu jebkurā laikā . Tā var pievienot atzinumu citu iestāžu pieprasītajiem budžeta grozījumiem.

3.   Eiropas Parlaments un Padome tos apspriež, ņemot vērā to steidzamību.

3.   Eiropas Parlaments un Padome tos apspriež, ņemot vērā to steidzamību.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

a)

ieņēmumu un izdevumu vispārīgs pārskats;

a)

ieņēmumu un izdevumu vispārīgs pārskats , nodalot ar darbību saistītos izdevumus no ieguldījumiem ;

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

41. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Administratīvos izdevumus klasificē šādi:

a)

izdevumi par personālu, kas apstiprināts štatu sarakstā: šeit iekļauj apropriāciju summu un štatu sarakstā iekļauto amata vietu skaitu, kas atbilst šiem izdevumiem;

b)

izdevumi par ārējiem darbiniekiem un citi izdevumi, kas minēti 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā un ko finansē no daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas „Administrācija”;

c)

izdevumi par ēkām un citi saistīti izdevumi, tostarp par uzkopšanu un uzturēšanu, nomu un īri, telekomunikācijām, ūdeni, gāzi un elektrību;

d)

ārējie darbinieki un tehniskā palīdzība, kas ir tieši saistīta ar programmu īstenošanu.

Tādus Komisijas administratīvos izdevumus, kas ir kopīgi vairākām sadaļām, norāda atsevišķā kopsavilkuma pārskatā, tos klasificējot pēc veida.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

41. pants – 2.b punkts (jauns)

 

2.b     Kad vien iespējams un vajadzīgs, panti un posteņi atbilst konkrētām operācijām, kuras veic konkrētas darbības ietvaros. Šīs regulas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā nosaka pantu un posteņu klasifikācijas pamatnostādnes, kuru mērķis ir nodrošināt pēc iespējas lielāku budžeta pārredzamību un lakonismu.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

44. pants – 2. daļa

Šo rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietošanu saskaņā ar 21. un 23. pantā noteikto procedūru.

Šo rezervi izlieto pēc iespējas drīzāk un līdz finanšu gada beigām, vispirms izmantojot maksājumu un saistību apropriāciju rezervi, kā noteikts 15. panta 3.a punktā, vai veicot pārvietošanu saskaņā ar 21. un 23. pantā noteikto procedūru.

Grozījums Nr. 95 un 287

Regulas priekšlikums

46. pants – 1. punkts

1.   Budžetā uzrāda:

1.   Budžetā uzrāda:

a)

ieņēmumu un izdevumu vispārīgajā pārskatā:

a)

ieņēmumu un izdevumu vispārīgajā pārskatā:

i)

Savienības paredzamos ieņēmumus attiecīgajā finanšu gadā;

i)

Savienības paredzamos ieņēmumus attiecīgajā finanšu gadā;

ii)

paredzētos ieņēmumus iepriekšējā finanšu gadā un ieņēmumus n — 2 gadā;

ii)

paredzētos ieņēmumus iepriekšējā finanšu gadā un ieņēmumus n — 2 gadā;

iii)

saistību un maksājumu apropriācijas attiecīgajam finanšu gadam;

iii)

saistību un maksājumu apropriācijas attiecīgajam finanšu gadam;

iv)

saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam finanšu gadam;

iv)

saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam finanšu gadam;

v)

paredzētos izdevumus un samaksātos izdevumus n – 2 gadā;

v)

paredzētos izdevumus un samaksātos izdevumus n – 2 gadā , šo otro skaitli izsakot arī kā procentu no budžeta ;

vi)

attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu, kā izklāstīts 41. panta 1. punktā;

vi)

attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu, kā izklāstīts 41. panta 1. punktā;

b)

katrā budžeta iedaļā ieņēmumus un izdevumus uzrāda, ievērojot tādu pašu uzbūvi, kā norādīts a) apakšpunktā;

b)

katrā budžeta iedaļā ieņēmumus un izdevumus uzrāda, ievērojot tādu pašu uzbūvi, kā norādīts a) apakšpunktā;

c)

par personālu:

c)

par personālu:

i)

katrai budžeta iedaļai — štatu sarakstu, kurā noteikts amatu skaits katrai pakāpei katrā kategorijā un katrā dienestā, kā arī pastāvīgo un pagaidu amatu skaits, kas ir atļauts budžeta apropriāciju robežās;

i)

katrai budžeta iedaļai — štatu sarakstu, kurā sniegts visaptverošs pārskats par kopējiem cilvēkresursiem un kurā noteikts amata vietu skaits katrai pakāpei katrā kategorijā un katrā dienestā, kā arī pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaits, kas ir apstiprināts budžeta apropriāciju robežās , pievienojot arī dokumentu, kurā sniegts pārskats par līgumdarbinieku un vietējo darbinieku pilnas slodzes ekvivalentiem ;

ii)

to štatu sarakstu, kuram maksā no zinātniskās izpētes un tehnoloģijas attīstības apropriācijām par tiešām darbībām, un to štatu sarakstu, kam no tām pašām apropriācijām maksā par netiešām darbībām; štatu sarakstus klasificē pēc kategorijām un pakāpēm, kā arī iedala pēc pastāvīgiem un pagaidu amatiem, kas ir atļauti budžeta apropriāciju robežās;

ii)

to štatu sarakstu, kuram maksā no zinātniskās izpētes un tehnoloģijas attīstības apropriācijām par tiešām darbībām, un to štatu sarakstu, kam no tām pašām apropriācijām maksā par netiešām darbībām; štatu sarakstus klasificē pēc kategorijām un pakāpēm, kā arī iedala pēc pastāvīgajām un pagaidu amata vietām, kas ir apstiprinātas budžeta apropriāciju robežās;

iii)

zinātnisko un tehnisko darbinieku klasifikācijas pamatā var būt pakāpju grupas saskaņā ar katrā budžetā iekļautajiem nosacījumiem; štatu sarakstā sīki jānorāda to augsti kvalificēto tehnisko vai zinātnisko darbinieku skaits, kuriem piešķirtas īpašas priekšrocības saskaņā ar īpašiem noteikumiem Civildienesta noteikumos;

iii)

zinātnisko un tehnisko darbinieku klasifikācijas pamatā var būt pakāpju grupas saskaņā ar katrā budžetā iekļautajiem nosacījumiem; štatu sarakstā sīki jānorāda to augsti kvalificēto tehnisko vai zinātnisko darbinieku skaits, kuriem piešķirtas īpašas priekšrocības saskaņā ar īpašiem noteikumiem Civildienesta noteikumos;

iv)

štatu sarakstu, kurā norādīts amatu skaits pēc pakāpēm un kategorijām katrai pantā minētajai struktūrai, kas saņem dotācijas no budžeta. Štatu sarakstos līdztekus attiecīgajā finanšu gadā atļauto amatu skaitam norāda iepriekšējā gadā atļauto amatu skaitu;

iv)

štatu sarakstu, kurā norādīts amata vietu skaits pēc pakāpēm un kategorijām katrai 196.b pantā minētajai struktūrai, kas saņem dotācijas no budžeta. Štatu sarakstos līdztekus attiecīgajā finanšu gadā apstiprināto amata vietu skaitam norāda iepriekšējā gadā apstiprināto amata vietu skaitu;

 

ca)

attiecībā uz starptautisku organizāciju finansēšanu — Komisijas iedaļai pievienotā dokumentā:

 

i)

visu ieguldījumu kopsavilkumu sadalījumā pa Savienības programmām/ fondiem un pa starptautiskajām organizācijām,

 

ii)

pamatojumu tam, kāpēc Savienībai ir izdevīgāk finansēt šīs starptautiskās organizācijas nekā rīkoties tieši;

d)

par aizņēmuma un aizdevuma operācijām:

d)

par aizņēmuma un aizdevuma operācijām:

i)

vispārējā ieņēmumu pārskatā — budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgām operācijām un ir paredzētas, lai reģistrētu atmaksājumus no saņēmējiem, kuri sākotnēji nav pildījuši saistības un kuru dēļ piemērotas izpildes garantijas. Šīm pozīcijām pieliek atgādinājumu „pro memoria” un pievieno attiecīgas piezīmes;

i)

vispārējā ieņēmumu pārskatā — budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgām operācijām , jo īpaši finanšu instrumentu izmantošanai (130. un 131. pants), un ir paredzētas, lai reģistrētu atmaksājumus no saņēmējiem, kuri sākotnēji nav pildījuši saistības un kuru dēļ piemērotas izpildes garantijas , kā arī visus ieņēmumus, kas rodas no finanšu instrumentu izmantošanas . Šajās pozīcijās iekļauj atgādinājumu „pro memoria” un pievieno attiecīgas piezīmes;

ii)

Komisijas iedaļā:

ii)

Komisijas iedaļā:

budžeta pozīcijas, kurām ir Savienības izpildes garantijas attiecībā uz minētajām darbībām. Pie šīm pozīcijām atgādinājums „pro memoria” atrodas tik ilgi, kamēr nav radušies faktiski maksājumi, kas jāsedz ar galīgiem resursiem;

budžeta pozīcijas, kurām ir Savienības izpildes garantijas un finanšu instrumenti attiecībā uz minētajām darbībām. Šajās pozīcijās atgādinājums „pro memoria” atrodas tik ilgi, kamēr nav radušies faktiski maksājumi, kas jāsedz ar galīgiem resursiem;

piezīmes ar norādi uz pamataktu un paredzēto darbību apjomu, ilgumu un Savienības dotajām finanšu garantijām attiecībā uz šīm darbībām;

piezīmes ar norādi uz paredzēto darbību pamataktu un apjomu, ilgumu un Savienības dotajām finanšu garantijām vai citiem finanšu instrumentiem, kurus Savienība izmanto attiecībā uz šīm darbībām;

 

visaptverošs aprēķins par finanšu instrumentiem paredzēto līdzekļu kopsummas īpatsvaru Savienības budžetā;

iii)

kā norādi Komisijas iedaļai pievienotā dokumentā:

iii)

kā norādi Komisijas iedaļai pievienotā dokumentā:

 

visu līdzdalību kapitālā, izmantojot finanšu instrumentus vai PPP, kam pievienotas īpašas piezīmes par gūtajiem rezultātiem;

notiekošās kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu;

notiekošās kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu;

kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu par attiecīgo finanšu gadu;

kapitāla operācijas un parādu pārvaldīšanu par attiecīgo finanšu gadu;

e)

KĀDP izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā „KĀDP” ar īpašiem budžeta pantiem. Minētie panti attiecas uz KĀDP izdevumiem un ietver īpašas budžeta pozīcijas, kurās norāda vismaz atsevišķas nozīmīgākās misijas .

e)

KĀDP izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā „KĀDP” ar īpašiem budžeta pantiem. Minētie panti attiecas uz KĀDP izdevumiem un ietver īpašu budžeta pozīciju katrai misijai;

 

ea)

visus attiecīgā Eiropas Attīstības fonda ieņēmumus un izdevumus iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Komisijas iedaļā .

Grozījums Nr. 281

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

b)

ka netiek pārsniegts kopējā amatu skaita limits, kas atļauts katram štatu sarakstam .

b)

ka attiecīgā iestāde vai institūcija kopā ar citām Savienības institūcijām un citām iestādēm ir piedalījusies salīdzinošajā novērtēšanā, kas tika sākta ar Komisijas personāla rūpīgu pārbaudi .

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

49. pants

49. pants

Ja, īstenojot Savienības aktu, tiktu pārsniegtas budžetā pieejamās apropriācijas vai daudzgadu finanšu shēmā pieejamie piešķīrumi, finanšu izteiksmē šādu aktu var īstenot tikai pēc tam, kad ir izdarīti grozījumi budžetā un vajadzības gadījumā atbilstīgi pārskatīta finanšu shēma.

49. pants

Ja, īstenojot Savienības aktu, tiktu pārsniegtas budžetā pieejamās apropriācijas vai daudzgadu finanšu shēmā pieejamie piešķīrumi, finanšu izteiksmē šādu aktu var īstenot tikai pēc tam, kad ir izdarīti grozījumi budžetā un vajadzības gadījumā atbilstīgi pārskatīta finanšu shēma. Šajā pantā un neskarot 4. panta 2. punktu, uzskata, ka pastāv Savienības akts, ja aizņemšanās vai aizdošanas operācijas skar tā kārtējā gada vai to nākamo gadu vispārējo DFS rezervi (9. panta 4. punkts), uz kuriem attiecas daudzgadu finanšu shēma.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

50. pants – 2. punkts

2.   Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.

2.   Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu , un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic kontroles un revīzijas pienākumus .

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

51. pants – 1. punkts – otrā daļa

Pamatakts ir tiesību akts, ar kuru nodrošina juridisko pamatu darbībai un budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai.

Pamatakts ir tiesību akts, ar kuru nodrošina juridisko pamatu darbībai un budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai. Piemēro 2. pantu.

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

51. pants – 3. punkts

3.   Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, pamatakts var būt kādā no veidiem , kas norādīti Līguma par Eiropas Savienību 26. panta 2. punktā, 28. panta 1. punktā, 29. pantā, 31. panta 2. punktā, 33. un 37. pantā .

3.   Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk — LES) V sadaļu, pamatakts var būt viens no turpmāk minētajiem aktu veidiem :

 

Padomes lēmums, kas vajadzīgs, lai noteiktu un īstenotu kopējo ārpolitiku un drošības politiku (LES 26. panta 2. punkts);

 

Padomes lēmums par operacionālu rīcību starptautiskās situācijas dēļ (LES 28. panta 1. punkts);

 

Padomes lēmums, kas nosaka Savienības attieksmi īpašos ģeogrāfiskos vai tematiskos jautājumos (LES 29. pants);

 

Padomes lēmums, kas nosaka Savienības rīcību vai nostāju vai ar kuru īsteno lēmumu par šādu rīcību vai nostāju (LES 31. panta 2. punkta 1.–3. ievilkums), vai Padomes lēmums par īpašā pārstāvja izvirzīšanu (LES 31. panta 2. punkta 4. ievilkums, LES 33. pants);

 

nolīgumi, kas noslēgti ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām (LES 37. pants).

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

51. pants – 5. punkts – b apakšpunkts – 2.a un 2.b daļa (jauna)

 

Apropriāciju kopsumma a) apakšpunktā minētajām izmēģinājuma programmām nedrīkst pārsniegt EUR 40 miljonus vienā budžeta gadā.

Apropriāciju kopsumma šā punkta pirmajā daļā minētajām jaunajām sagatavošanas darbībām nedrīkst pārsniegt EUR 50 miljonus vienā budžeta gadā, un sagatavošanas darbībām faktiski atvēlēto apropriāciju kopsumma nedrīkst pārsniegt EUR 100 miljonus;

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

51. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

c)

apropriācijas sagatavošanas pasākumiem LES V sadaļas piemērošanas jomā. Šie pasākumi ir īslaicīgi un ir izstrādāti, lai paredzētu nosacījumus Savienības darbībai, īstenojot KĀDP mērķus un pieņemot vajadzīgos tiesību aktus.

c)

apropriācijas sagatavošanas pasākumiem LES V sadaļas (kurā ietverti Vispārīgie noteikumi par Savienības ārējo darbību un īpašie noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku) piemērošanas jomā. Šie pasākumi ir īslaicīgi un izstrādāti, lai paredzētu nosacījumus Eiropas Savienības darbībai, sasniedzot KĀDP mērķus un pieņemot vajadzīgos tiesību aktus.

Savienības krīzes pārvarēšanas operāciju nolūkā sagatavošanas pasākumi ir, inter alia, paredzēti, lai izvērtētu darbības vajadzības, nodrošinātu līdzekļu ātru sākotnējo piešķiršanu vai uz vietas radītu apstākļus darbības sākšanai.

Savienības krīzes pārvarēšanas darbībām sagatavošanas pasākumi ir, inter alia, paredzēti, lai izvērtētu darbības vajadzības, nodrošinātu līdzekļu ātru sākotnējo piešķiršanu vai uz vietas radītu apstākļus darbības sākšanai.

Sagatavošanas pasākumiem piekrišanu dod Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma .

Sagatavošanas pasākumiem piekrišanu dod Padome , šajā procesā pilnībā iesaistot Komisiju, iepriekš un savlaicīgi apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un to sīki informējot par sagatavošanās pasākumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz darbībām KĀDP un kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā .

Lai nodrošinātu sagatavošanas pasākumu ātru īstenošanu, Savienības Augstais pārstāvis pēc iespējas drīz informē Komisiju par Padomes ieceri uzsākt sagatavošanas pasākumu un īpaši par šim nolūkam aplēstajiem līdzekļiem. Saskaņā ar šo regulu Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu līdzekļu ātru izmaksu;

Lai nodrošinātu sagatavošanas pasākumu ātru īstenošanu, Savienības Augstais pārstāvis pēc iespējas drīz informē Eiropas Parlamentu un Komisiju par Padomes ieceri uzsākt sagatavošanas pasākumu un īpaši par šim nolūkam aplēstajiem līdzekļiem. Saskaņā ar šo regulu Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu līdzekļu ātru izmaksu;

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

54. pants – 1. punkts

1.   Visiem finanšu dalībniekiem un jebkurām citām personām, kas iesaistītas budžeta izpildē, vadībā, revīzijā vai kontrolē, ir aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm. Ja izveidojas šāda situācija, attiecīgajai personai jāatturas no šādu darbību veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei .

1.   Visiem finanšu dalībniekiem un jebkurām citām personām, kas iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp sagatavošanas darbībās , revīzijā vai kontrolē, ir aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm. Ja izveidojas šāda situācija, attiecīgajai personai jāatturas no šādu darbību veikšanas un jānodod jautājums savam tiešajam priekšniekam, kurš rakstiski apstiprina, vai pastāv interešu konflikts . Ja interešu konflikts tiek konstatēts, persona, kas tajā iesaistīta, pārtrauc savu darbību attiecīgajā jomā. Tiešais priekšnieks personīgi veic turpmākas atbilstošas darbības.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

54. pants – 2. punkts

2.   Interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar labuma saņēmēju.

2.   Interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kas minēta 1. punktā, pienākumu objektīvu pildīšanu sabiedrības acīs negatīvi ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko vai valstisko piederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas tai ir kopīgas ar labuma saņēmēju.

 

Darbības, kas var nozīmēt interešu konfliktu, cita starpā var būt šādas:

 

a)

nepamatotu tiešu vai netiešu priekšrocību piešķiršana sev vai trešai personai, ar kuru pastāv asinsradniecība, svainība vai cita veida īpaša saistība;

 

b)

atteikšanās piešķirt iespējamajam labumguvējam, saņēmējam, kandidātam vai konkursa dalībniekam tiesības vai priekšrocības, uz kurām tam ir tiesības, vai pārāk lielu tiesību piešķiršana;

 

c)

nepamatotu vai neatļautu darbību veikšana vai obligāti veicamu darbību neveikšana.

 

Par interešu konfliktu uzskata gadījumus, kad iespējamais labumguvējs, pieteikuma iesniedzējs, kandidāts vai konkursa dalībnieks ir štata darbinieks, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi, līgumdarbinieks, vietējais palīgs vai valsts norīkots eksperts.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

a)

ar savu struktūrvienību palīdzību, Savienības delegāciju palīdzību saskaņā ar 53. panta otro daļu vai ar 59. pantā minēto izpildaģentūru palīdzību;

a)

ar savu struktūrvienību palīdzību, ar Savienības delegāciju darbinieku, kas strādā attiecīgās delegācijas vadītāja uzraudzībā, palīdzību, ievērojot 53. panta otro daļu, vai ar 59. pantā minēto izpildaģentūru palīdzību;

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

55. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

b)

netieši ar dalītu vadību kopā ar dalībvalstīm vai, uzticot budžeta izpildes uzdevumus:

b)

netieši, dalot pārvaldību ar dalībvalstīm, vai saskaņā ar īpašu noteikumu pamataktā, kurā gadījumos, kas nav i) un iv) daļā minētie gadījumi, norādīti arī īstenošanas partneru un darbību veidi , atsevišķus konkrētus budžeta izpildes uzdevumus uzticot:

i)

trešām valstīm vai to ieceltām organizācijām;

i)

trešām valstīm vai to ieceltām organizācijām;

ii)

starptautiskām organizācijām un to aģentūrām;

ii)

starptautiskām organizācijām un to aģentūrām;

iii)

finanšu iestādēm, kam saskaņā ar VIII sadaļu ir uzticēta finanšu instrumentu īstenošana;

 

iv)

Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam vai citam bankas meitasuzņēmumam;

iv)

Eiropas Investīciju bankai vai Eiropas Investīciju fondam;

v)

200. un 201. pantā minētajām organizācijām;

v)

kā arī 196.b un 196.c pantā minētajām organizācijām;

vi)

publisko tiesību subjektiem vai organizācijām, uz kurām attiecas privāttiesības un kas pilda publisko pasūtījumu, ja vien šīs pēdējās sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

vi)

publisko tiesību subjektiem vai organizācijām, uz kurām attiecas privāttiesības un kas pilda publisko pasūtījumu, ja vien šīs pēdējās sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

vii)

organizācijām, uz kurām attiecas kādas dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kas sniedz pietiekamus finanšu nodrošinājumus;

 

viii)

personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā šīs regulas 51. panta nozīmē.

viii)

personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā šīs regulas 51. panta nozīmē.

 

Komisija saglabā atbildību par budžeta izpildi (LESD 317. pants) un informē Eiropas Parlamentu par darbībām, ko veikušas i) līdz viii) daļā minētās struktūras. Finanšu pārskatā (27. pants) sniedz konkrētas i) līdz viii) daļā minētas struktūras izvēles izsmeļošu pamatojumu.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

55. pants – 1.a punkts (jauns)

 

1.a     Finansēšanas lēmumā, ko pievieno gada darbības pārskatam (63. panta 9. punkts), norāda izvirzīto mērķi, plānotos rezultātus, izpildes metodi un finansēšanas plāna kopējo summu. Tajā iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norāda aptuvenu katrai darbībai piešķirto finansējumu un indikatīvu īstenošanas grafiku.

Netiešas pārvaldības gadījumā tajā norāda arī izraudzīto īstenošanas partneri, izvēlei izmantotos kritērijus un tam uzticētos uzdevumus.

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

55. pants – 1.b punkts (jauns)

 

1.b     Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta i) līdz viii) daļā uzskaitītās struktūras un personas pilnībā sadarbojas, aizstāvot Eiropas Savienības finanšu intereses. Eiropas Revīzijas palāta un OLAF visos gadījumos ir tiesīgi visaptveroši īstenot savas LESD noteiktās pilnvaras, veicot šādi pārvaldīto līdzekļu revīziju.

Komisija izpildes uzdevumus deleģē ar nosacījumu, ka pastāv pārredzamas, nediskriminējošas, efektīvas un lietderīgas procedūras šo uzdevumu faktiskās izpildes izskatīšanai tiesā vai tiek īstenots šādu procedūru uzlabošanai paredzēts rīcības plāns.

Grāmatvedis glabā to struktūru un personu sarakstu, kam deleģēti konkrēti īpaši norādīti izpildes uzdevumi, un pievieno to gada pārskatiem kā pielikumu. Pēc budžeta lēmējinstitūcijas pieprasījuma tai iesniedz visus nolīgumus, kas slēgti ar šādām struktūrām vai personām.

Struktūras un personas, kuras uzskaitītas 1. punkta b) apakšpunkta i) līdz viii) daļā un kurām deleģēti izpildes uzdevumi, saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu reizi gadā. Veiktos pasākumus dara zināmus Komisijai.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

56. pants – 1. punkts

 

Pienākumi budžeta izpildes jomā dalītas pārvaldības gadījumā

1.   Dalībvalstis, pārvaldot Savienības līdzekļus, ievēro pareizas finanšu vadības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības darbības atpazīstamību. Šim nolūkam dalībvalstis izpilda kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas izrietošos pienākumus, kas noteikti šajā regulā. Nozaru noteikumos var būt noteikti papildu noteikumi.

1.    Ja Komisija budžeta izpildi nodrošina, īstenojot dalītu pārvaldību, budžeta izpildes funkcijas deleģē dalībvalstīm. Dalībvalstis, pārvaldot Savienības līdzekļus, ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības darbības atpazīstamību. Šim nolūkam Komisija un dalībvalstis izpilda katra savus kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas izrietošos pienākumus, kas noteikti šajā regulā. Nozaru noteikumos nosaka papildu noteikumus.

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

56. pants – 2. punkts

 

Konkrētie dalībvalstu pienākumi

2.   Dalībvalstis, pildot uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi, novērš, atklāj un koriģē pārkāpumus un krāpšanu . Šim nolūkam tās veic iepriekšējas un vēlākas kontroles, tostarp vajadzības gadījumā pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu no budžeta finansēto darbību efektīvu un pareizu izpildi, nepareizi izmaksāto līdzekļu atgūšanu un tiesvedības uzsākšanu vajadzības gadījumā.

2.   Dalībvalstis, pildot ar budžeta izpildi saistītus uzdevumus, veic visus likumdošanas, regulatīvos, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, jo īpaši:

 

a)

pārliecinās, ka no budžeta finansētās darbības tiek faktiski veiktas, un nodrošina, ka tās tiek pareizi īstenotas, un šajā nolūkā akreditē un uzrauga struktūras, kas atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli;

 

b)

novērš, atklāj un koriģē pārkāpumus un krāpšanu;

 

Šim nolūkam tās, ievērojot proporcionalitātes principu un saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu un 3. līdz 5. punktu un attiecīgajiem nozares noteikumiem, veic ex ante un ex post kontroles, tostarp vajadzības gadījumā pārbaudes uz vietas attiecībā uz darījumu reprezentatīvo paraugu. Tās arī atgūst nepareizi izmaksātos līdzekļus un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību. Veicot riska novērtēšanu vai piemērojot nozares noteikumus, Komisija var novērtēt dalībvalstīs izveidotās sistēmas.

 

Ja dalībvalstis par atklātajām kļūdām un/vai pārkāpumiem nekavējoties ziņo Komisijai un šīs kļūdas un/vai pārkāpumus novērš, proti, atgūst visas nepamatoti izmaksātās summas, tām nepiemēro ar šīm kļūdām un/vai pārkāpumiem saistītas finanšu korekcijas par laika periodu līdz atklāšanai.

Dalībvalstis piemēro saņēmējiem iedarbīgus, preventīvus un samērīgus sodus, to paredz nozaru noteikumi un valstu tiesību akti.

Dalībvalstis piemēro saņēmējiem iedarbīgus, atturošus un samērīgus sodus, ja to paredz nozaru noteikumi un konkrēti noteikumi valstu tiesību aktos .

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

56. pants – 3. punkts

 

Akreditējošās iestādes loma un kompetence

3.   Saskaņā ar nozaru noteikumiem dalībvalstis akreditē vienu vai vairākas publiskā sektora struktūras, kas ir vienpersoniski atbildīgas par to līdzekļu pareizu vadību un kontroli, attiecībā uz kuriem ir piešķirta akreditācija. Tas neskar iespēju šīm struktūrām veikt uzdevumus, kas nav saistīti ar Savienības līdzekļu pārvaldīšanu, vai uzticēt atsevišķus no saviem uzdevumiem citām struktūrām.

3.   Saskaņā ar nozaru noteikumos paredzētajiem kritērijiem un procedūrām dalībvalstis akreditē struktūras, kas ir atbildīgas par to Savienības līdzekļu pārvaldību un iekšējo kontroli, attiecībā uz kuriem ir piešķirta akreditācija. Tas neskar iespēju šīm struktūrām veikt uzdevumus, kas nav saistīti ar Savienības līdzekļu pārvaldīšanu, vai uzticēt atsevišķus no saviem uzdevumiem citām struktūrām. Ņemot vērā veikto revīzijas un kontroles pasākumu rezultātus, akreditējošā iestāde arī uzrauga, lai akreditētās struktūras darbotos atbilstoši akreditācijas kritērijiem. Akreditējošā iestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp aptur vai atceļ akreditāciju, lai novērstu trūkumus akreditētajām struktūrām uzticēto uzdevumu izpildē. Komisijas loma akreditācijas procesā, kam piemēro 2. daļu, ir sīkāk noteikta nozaru noteikumos, ņemot vērā arī riska līmeni attiecīgajā politikas jomā.

Dalībvalsts iestāde piešķir akreditāciju saskaņā ar nozaru noteikumiem, lai nodrošinātu, ka struktūra spēj pareizi pārvaldīt līdzekļus. Nozaru noteikumos var būt noteikta arī Komisijas loma akreditācijas procesā.

 

Akreditējošā iestāde ir atbildīga par struktūras uzraudzību un visiem nepieciešamajiem pasākumiem, tostarp akreditācijas apturēšanu un atcelšanu, kas veicami, lai novērstu trūkumus tās darbā.

 

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

56. pants – 4. punkts

 

Akreditētās struktūras loma un kompetence

4.   Struktūras, kas akreditētas saskaņā ar šā panta 3. punktu:

4.    Dalībvalstis atbilstošā līmenī, izmantojot struktūras, kas akreditētas saskaņā ar šā panta 3. punktu:

a)

izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

a)

izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

b)

izmanto gada grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

b)

izmanto grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju par attiecīgo gadu ;

c)

to darbību pārbauda ar neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no akreditētās struktūras;

c)

sniedz vajadzīgos datus un informāciju saskaņā ar 5. punktu ;

d)

saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina Savienības līdzekļu saņēmēju ex post publiskošanu reizi gadā ;

d)

saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina Savienības līdzekļu saņēmēju ex post publiskošanu. Visa veida personas datu apstrāde notiek atbilstoši valstu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

f)

nodrošina personas datu aizsardzību atbilstoši Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem principiem.

 

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

56. pants – 5. punkts

 

Akreditēto struktūru sniegtās informācijas saturs, iesniegšanas laiks un revīzija

5.   Saskaņā ar šā panta 3. punktu akreditētās struktūras līdz nākamā finanšu gada 1. februārim iesniedz Komisijai:

5.   Saskaņā ar 3. punktu akreditētās struktūras līdz nākamā finanšu gada 1. martam iesniedz Komisijai:

a)

pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot uzticētos uzdevumus;

a)

akreditēto struktūru gada pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot uzticētos uzdevumus, un kas iesniegti Komisijai, pieprasot izdevumu atmaksāšanu, tostarp par avansa maksājumiem un summām, attiecībā uz kurām notiek vai ir pabeigtas atgūšanas procedūras. Šai informācijai pievieno vadības atbildības deklarāciju, kurā apliecina par līdzekļu pārvaldību atbildīgo personu viedokli, ka:

 

šī informācija ir pareizi izklāstīta, pilnīga un precīza;

 

izdevumi ir izlietoti paredzētajam mērķim saskaņā ar nozaru noteikumiem;

 

ieviestās kontroles procedūras nodrošina vajadzīgās garantijas pakārtoto darījumu likumībai un pareizībai; deklarācijas pielikumā norāda kļūdu īpatsvaru katrai līdzekļu kategorijai un sniedz kļūdu analīzi, kā arī — ja vajadzīgs — atrunas;

b)

visu veikto revīziju un kontroļu rezultātu kopsavilkumu, tostarp sistemātisku vai atkārtotu trūkumu analīzi, kā arī veiktās vai plānotās darbības šo trūkumu novēršanai;

b)

galīgo revīzijas ziņojumu kopsavilkumu un veikto kontroļu kopsavilkumu, tostarp atkārtotu vai sistēmisku trūkumu analīzi, kā arī veiktās vai plānotās darbības šo trūkumu novēršanai un šo darbību rezultātus .

c)

vadības sagatavotu ticamības deklarāciju par pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu, iekšējās kontroles sistēmu pareizu darbību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu vadības principa ievērošanu;

Šā punkta a) apakšpunktā minētajiem gada pārskatiem un b) apakšpunktā minētajam kopsavilkumam pievieno saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem sagatavotu neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par to, vai pārskatos ietvertā informācija pareizi un patiesi atspoguļo faktisko situāciju, vai izdevumi, kurus Komisijai prasa atmaksāt, ir likumīgi un pareizi, un vai pienācīgi darbojas ieviestās kontroles sistēmas. Ja, veicot pārbaudi, rodas pamats šaubīties par vadības atbildības deklarācijā sniegtajiem apliecinājumiem, minētajā atzinumā to norāda. Atzinuma pielikumā norāda kļūdu īpatsvaru katrā līdzekļu kategorijā un iekļauj kļūdu analīzi un atrunas.

d)

neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par šā punkta c) apakšpunktā minēto vadības sagatavoto ticamības deklarāciju, kurā skatīti visi tās elementi.

 

Ja dalībvalsts vienā politikas jomā ir akreditējusi vairāk nekā vienu struktūru, tā līdz nākamā finanšu gada 15. februārim iesniedz Komisijai kopsavilkuma pārskatu par attiecīgo politikas jomu, apkopojot valsts līmenī visas vadības sagatavotās ticamības deklarācijas un neatkarīgo revidentu atzinumus par tām .

Ja dalībvalsts vienā politikas jomā ir akreditējusi vairāk nekā vienu struktūru , kas atbildīga par līdzekļu pārvaldību , tā līdz nākamā finanšu gada 15. martam iesniedz Komisijai kopsavilkuma pārskatu par attiecīgo politikas jomu, apkopojot valsts līmenī visas vadības sagatavotās ticamības deklarācijas un attiecīgos neatkarīgo revidentu atzinumus.

 

Dalībvalstis atbilstošā līmenī publicē šo informāciju ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā pēc šo dokumentu iesniegšanas Komisijai.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

56. pants – 6. punkts

 

Konkrētie Komisijas pienākumi

6.   Komisija:

6.    Lai nodrošinātu līdzekļu izlietojumu atbilstīgi piemērojamiem noteikumiem, Komisija:

 

-a)

uzrauga, kā dalībvalstis pilda savus pienākumus, jo īpaši veicot revīzijas programmu īstenošanas gaitā;

a)

piemēro procedūras savlaicīgai akreditēto struktūru finanšu grāmatojumu noskaidrošanai, nodrošinot pārskatu pilnīgumu, precizitāti un pareizību un ļaujot savlaicīgi veikt noskaidrošanu pārkāpumu gadījumos ;

a)

piemēro procedūras savlaicīgai akreditēto struktūru finanšu grāmatojumu noskaidrošanai, nosakot, vai pārskati ir pilnīgi, precīzi un patiesi ;

b)

izslēdz no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot Savienības tiesību aktus.

b)

svītro no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot Savienības tiesību aktus;

 

ba)

pārtrauc maksājumu termiņus un aptur maksājumus, ja dalībvalsts veiktajā uzraudzībā vai saskaņā ar 3. punktu akreditētās struktūras darbībā ir būtiski trūkumi.

Ar nozaru noteikumiem reglamentē nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Komisija var apturēt maksājumus dalībvalstīm vai deleģētais kredītrīkotājs var tos pārtraukt.

Pēc tam, kad dalībvalsts ir sniegusi savus apsvērumus, Komisija var nolemt pilnībā vai daļēji atcelt maksājumu pārtraukšanu vai atlikšanu. Komisijas kompetentais deleģētais kredītrīkotājs savā gada darbības pārskatā informē par visiem pienākumiem, kas noteikti šajā punktā.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

56. pants – 6.a punkts (jauns)

 

Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālo sadarbību

 

6.a     Nozaru noteikumus definē, ņemot vērā Eiropas teritoriālās sadarbības programmu vajadzības, un tas jo īpaši attiecas uz vadības sagatavotās ikgadējās deklarācijas saturu, akreditācijas procesu un revīzijas funkciju.

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

56. pants – 6.b punkts (jauns)

 

Valstu ticamības deklarācijas

 

6.b     Dalībvalstis sagatavo valsts līmeņa deklarāciju par līdzekļiem, kas izlietoti, īstenojot dalītas pārvaldības sistēmu. Šo deklarāciju paraksta atbilstošā politiskā līmenī, to sagatavo, pamatojoties uz 5. punkta c) apakšpunktā prasīto informāciju, un tajā obligāti raksturo vismaz ieviesto iekšējās kontroles sistēmu darbības efektivitāti un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Par šo deklarāciju ir jāsaņem neatkarīgas revīzijas struktūras atzinums, un deklarācija par attiecīgo finanšu gadu ir jāiesniedz Komisijai līdz nākamā gada 15. martam.

Izstrādājot pamatnostādnes šādu valsts deklarāciju sagatavošanai, konsultējas ar Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Savienības dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomiteju.

Ja dalībvalsts atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem ir iesniegusi valsts deklarāciju, to ņem vērā, saskaņā ar šā panta 6. punktu izstrādājot Komisijas revīzijas un kontroles stratēģijas un saskaņā ar 29. pantu nosakot riska pakāpi dalībvalstī; deklarāciju nosūta budžeta lēmējinstitūcijai, pēc analoģijas piemērojot 63. panta 9. punktu.

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

57. pants – 1. punkts

1.   Struktūras un personas, kurām saskaņā ar 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir uzticēti budžeta izpildes uzdevumi, ievēro pareizas finanšu vadības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un, pārvaldot Savienības līdzekļus, nodrošina Savienības darbības atpazīstamību. Pārvaldot Savienības līdzekļus, tās garantē Savienības finanšu interešu aizsardzību tādā līmenī, kas ir vienāds ar šajā regulā prasīto, un pienācīgi ņem vērā:

1.    Citas struktūras un personas, kas nav dalībvalstis, bet kurām saskaņā ar 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir uzticēti budžeta izpildes uzdevumi, ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un, pārvaldot Savienības līdzekļus, nodrošina Savienības darbības atpazīstamību. Pārvaldot Savienības līdzekļus, tās garantē Savienības finanšu interešu aizsardzību tādā līmenī, kas ir vienāds ar šajā regulā prasīto, un pienācīgi ņem vērā:

a)

uzticēto uzdevumu raksturu un iesaistītās summas;

a)

uzticēto uzdevumu raksturu un iesaistītās summas;

b)

iesaistītos finanšu riskus;

b)

iesaistītos finanšu riskus;

c)

nodrošinājuma līmeni, ko veido to sistēmas, noteikumi un procedūras apvienojumā ar Komisijas pasākumiem, ko veic uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai un atbalstam.

c)

nodrošinājuma līmeni, ko veido to sistēmas, noteikumi un procedūras apvienojumā ar Komisijas pasākumiem, ko veic uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai un atbalstam.

Grozījums Nr. 117 un 282

Regulas priekšlikums

57. pants – 2. punkts

2.   Šim nolūkam 1. punktā minētās struktūras un personas:

2.   Šim nolūkam 1. punktā minētās struktūras un personas saskaņā ar standartiem, kas līdzvērtīgi Savienības standartiem, vai, ja šādu līdzvērtīgu standartu nav, saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, kuri noteikti līgumā, ar ko uztic konkrētu īstenošanas uzdevumu izpildi :

a)

izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

a)

izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

b)

izmanto gada grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

b)

izmanto gada grāmatvedības sistēmu, kas savlaicīgi sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

c)

to darbību pārbauda ar neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no attiecīgās struktūras vai personas;

c)

to darbību pārbauda ar neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no attiecīgās struktūras vai personas;

d)

piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu no Savienības līdzekļiem, izmantojot dotācijas, iepirkumu un finanšu instrumentus;

d)

piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu no Savienības līdzekļiem, izmantojot dotācijas, iepirkumu un finanšu instrumentus;

e)

saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina Savienības līdzekļu saņēmēju ex post publiskošanu reizi gadā;

e)

saskaņā ar 31. panta 2. punktu nodrošina Savienības līdzekļu saņēmēju ex post publiskošanu reizi gadā , kā arī personas datu aizsardzību, ievērojot Direktīvā 95/46/EK noteiktos principus ;

f)

nodrošina personas datu pieņemamu aizsardzību.

f)

nodrošina personas datu pieņemamu aizsardzību , kā noteikts Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001 .

Personas, kas minētas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) daļā, var šīs prasības apmierināt pakāpeniski. Tās pieņem savus finanšu noteikumus ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

Neatkarīgi no 196.b un 196.c panta noteikumiem tās pieņem savus finanšu noteikumus ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu. Personas, kas minētas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) daļā, šā punkta a) līdz e) apakšpunktā noteiktās prasības var apmierināt pakāpeniski sava pilnvaru termiņa pirmajos sešos mēnešos .

Grozījums Nr. 300

Regulas priekšlikums

57. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

 

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, stingrākus līdzdalības noteikumus nepiemēro ar atpakaļejošu spēku, un saņēmējiem neprasa pārrēķināt finanšu pārskatus, kurus Komisija jau apstiprinājusi.

Grozījums Nr. 288

Regulas priekšlikums

57. pants – 3.a punkts (jauns)

 

3.a     Savienības institūcijas un iestādes aktīvi veicina ziņošanu gadījumos, kad pastāv aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem dalībvalstīs saistībā ar Savienības finansējumu.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

57. pants – 4. punkts – otrā daļa

Deleģētais kredītrīkotājs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt maksājumus šādām struktūrām vai personām nolūkā veikt turpmākas pārbaudes, ja viņam ir kļuvusi zināma informācija par būtiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmas darbībā, vai attiecīgās struktūras vai personas apliecinātie izdevumi ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu un nav koriģēti, ar nosacījumu, ka maksājumu pārtraukšana ir nepieciešama, lai novērstu būtisku kaitējumu Savienības finanšu interesēm.

Neatkarīgi no 89. panta noteikumiem deleģētais kredītrīkotājs var pilnīgi vai daļēji pārtraukt maksājumus šādām struktūrām vai personām nolūkā veikt turpmākas pārbaudes, ja viņam ir kļuvusi zināma informācija par būtiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmas darbībā, vai attiecīgās struktūras vai personas apliecinātie izdevumi ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu un nav koriģēti, ar nosacījumu, ka maksājumu pārtraukšana ir nepieciešama, lai novērstu būtisku kaitējumu Savienības finanšu interesēm.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

57. pants – 5. punkts

5.   Šā panta 1. punktā minētās struktūras un personas iesniedz Komisijai:

5.   Šā panta 1. punktā minētās struktūras un personas iesniedz Komisijai:

a)

pārskatu par uzticēto uzdevumu izpildi;

a)

pārskatu par uzticēto uzdevumu izpildi;

b)

pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot uzticētos uzdevumus;

b)

pārskatus par izdevumiem, kas radušies, pildot uzticētos uzdevumus;

c)

visu veikto revīziju un kontroļu rezultātu kopsavilkumu, tostarp sistemātisku vai atkārtotu trūkumu analīzi, kā arī veiktās vai plānotās darbības šo trūkumu novēršanai;

c)

visu veikto revīziju un kontroļu rezultātu kopsavilkumu, tostarp sistemātisku vai atkārtotu trūkumu analīzi, kā arī veiktās vai plānotās darbības šo trūkumu novēršanai;

d)

vadības sagatavotu ticamības deklarāciju par pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu, iekšējās kontroles sistēmu pareizu darbību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu vadības principa ievērošanu ;

d)

vadības sagatavotu deklarāciju , ar ko sniedz pamatotu pārliecību par to, ka:

 

i)

pārskatos ietvertā informācija pareizi un patiesi atspoguļo faktisko situāciju,

 

ii)

pārskatos norādītie līdzekļi ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu,

 

iii)

ieviestās kontroles procedūras nodrošina vajadzīgās garantijas pakārtoto darījumu likumībai un pareizībai;

e)

neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu par šā punkta d) apakšpunktā minēto vadības sagatavoto ticamības deklarāciju, kurā skatīti visi tās elementi.

e)

šiem dokumentiem pievieno saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem sagatavotu neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par pārskatu pilnīgumu, precizitāti un ticamību, par ieviesto kontroles procedūru pareizu darbību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Ja, veicot pārbaudi, rodas pamats šaubīties par vadības sagatavotajā deklarācijā sniegtajiem apliecinājumiem, revīzijas struktūra par to ziņo.

Šos elementus, izņemot e) apakšpunktā minēto revidenta atzinumu, iesniedz Komisijai līdz nākamā finanšu gada 1. februārim. Revidenta atzinumu iesniedz līdz 15. martam.

Šos elementus, izņemot e) apakšpunktā minēto revidenta atzinumu, iesniedz Komisijai līdz nākamā finanšu gada 1. februārim. Revidenta atzinumu iesniedz līdz 15. martam.

Šie pienākumi neskar noteikumus, kas ir ietverti nolīgumos, kas noslēgti ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm. Šie noteikumi ietver vismaz minēto struktūru pienākumu iesniegt Komisijai reizi gadā apliecinājumu, ka attiecīgā finanšu gada laikā Savienības ieguldījums ir izmantots un uzskaitīts saskaņā ar šā panta 2. punktā noteiktajām prasībām un pienākumiem, kas noteikti nolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo starptautisko organizāciju vai trešo valsti.

Šie pienākumi neskar noteikumus, kas ir ietverti nolīgumos, kuri noslēgti ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm. Šie noteikumi ietver vismaz minēto struktūru pienākumu reizi gadā iesniegt Komisijai kompetentās augstākās revīzijas iestādes pārbaudītu apliecinājumu, ka attiecīgā finanšu gada laikā Savienības ieguldījums ir izmantots un uzskaitīts saskaņā ar šā panta 2. punktā noteiktajām prasībām un pienākumiem, kas noteikti nolīgumā, kurš noslēgts ar attiecīgo starptautisko organizāciju vai trešo valsti. Revīziju rezultāti tiek darīti zināmi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei. Tas neskar Eiropas Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt izmeklēšanu.

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

57. pants – 6. punkts

6.   Komisija:

6.   Komisija:

a)

nodrošina uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzību un novērtēšanu;

a)

uzrauga, lai šīs struktūras pildītu savus pienākumus, jo īpaši veicot revīzijas un vērtēšanas darbības programmu īstenošanas gaitā;

b)

piemēro procedūras savlaicīgai pilnvaroto struktūru un personu finanšu grāmatojumu noskaidrošanai, nodrošinot pārskatu pilnīgumu, precizitāti un pareizību un ļaujot savlaicīgi veikt noskaidrošanu pārkāpumu gadījumos;

b)

piemēro procedūras savlaicīgai struktūru grāmatojumu noskaidrošanai, konstatējot, vai pārskati ir pilnīgi, precīzi un pareizi, un ļaujot savlaicīgi veikt noskaidrošanu nepilnību gadījumos;

c)

izslēdz no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot piemērojamos noteikumus .

c)

izslēdz no Savienības finanšu izdevumiem izmaksas, kas veiktas, pārkāpjot Savienības tiesību aktus .

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

57. pants – 7. punkts

7.   Šā panta 5. un 6. punktu nepiemēro struktūrām un personām , kam budžeta lēmējinstitūcija piemēro atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

7.   Šā panta 5. un 6. punktu nepiemēro Savienības struktūrām, kam piemēro atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru gadījumos, kad šīs struktūras nodrošina Savienības budžeta izpildi .

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

57. pants – 7.a punkts (jauns)

 

7.a     Šā panta 1., 2. un 3. punktu pēc analoģijas piemēro to apropriāciju netiešajai pārvaldībai, kuras Eiropas Parlaments ir piešķīris savām politiskajām grupām. Šajā nolūkā Eiropas Parlaments veic īstenošanas pasākumus, ņemot vērā politisko grupu konkrētās vajadzības.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

62. pants – 6.a punkts (jauns)

 

6.a     Atbildīgajam kredītrīkotājam viņa pienākumus var palīdzēt pildīt darbinieki, kuriem uzticēts kredītrīkotāja pakļautībā veikt konkrētas darbības, kas vajadzīgas budžeta izpildei, kā arī finanšu un vadības informācijas sagatavošanai. Lai novērstu jebkādus interešu konfliktus, attiecībā uz darbiniekiem, kuri palīdz atbildīgajam kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, ir spēkā 54. pantā noteiktie pienākumi.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

62. pants – 6.b punkts (jauns)

 

6.b     Katra iestāde informē budžeta lēmējinstitūciju ikreiz, kad deleģētais kredītrīkotājs sāk pildīt pienākumus, kad viņa pienākumi mainās vai kad viņš beidz savu pienākumu izpildi.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

62. pants – 6.c punkts (jauns)

 

6.c     Katra iestāde savos iekšējos noteikumos nosaka tādus apropriāciju pārvaldības pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem savas budžeta iedaļas pareizai izpildei. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras gaitā šos iekšējos noteikumus dara zināmus Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

63. pants – 6. punkts – 2. daļa

Iepriekšējas kontroles veic darbinieki, kas nav atbildīgi par vēlākām kontrolēm. Darbinieki, kas ir atbildīgi par vēlākām kontrolēm, nav pakļauti darbiniekiem, kas ir atbildīgi par iepriekšējām kontrolēm.

Ex ante kontroles veic darbinieki, kas nav atbildīgi par ex post kontrolēm. Darbinieki, kas ir atbildīgi par ex post kontrolēm, nav pakļauti darbiniekiem, kas ir atbildīgi par ex ante kontrolēm , un otrādi .

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

63. pants – 8. punkts

8.   Jebkurš darbinieks, kas iesaistīts finanšu vadībā un darījumu kontrolē, uzskatot, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro, rakstveidā informē par to deleģēto kredītrīkotāju un, ja tas neveic nekādus pasākumus, komisiju, kas minēta 70. panta 6. punktā. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, viņš informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

8.   Jebkurš darbinieks, kas iesaistīts finanšu pārvaldībā un darījumu kontrolē, uzskatot, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro, rakstveidā informē par to deleģēto kredītrīkotāju un, ja tas neveic nekādus pasākumus, komisiju, kas minēta 70. panta 6. punktā.

 

Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm, šāds darbinieks par to informē iestādes un struktūras, kuras šādam nolūkam norādītas attiecīgos tiesību aktos. Krāpniecības gadījumos pēdējo minēto pienākumu pilda arī neatkarīgie revidenti, kas īsteno ar Savienības finanšu pārvaldību saistītas procedūras. Par šādas informācijas sniegšanu viņus nevar saukt pie atbildības.

 

Darbinieku, kas pilda šajā punktā minētos pienākumus, aizsargā attiecīgās Civildienesta noteikumu normas.

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

65. pants – 7.a punkts (jauns)

 

7.a     Komisijas grāmatvedis definē noteikumus par fiduciāro kontu pārvaldību un šo kontu izmantošanu.

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

69. pants – 2. punkts

2.   Ikviens kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis saucams pie disciplināras atbildības, un tas maksā kompensāciju, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, neskarot 70., 71. un 72. pantu. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

2.   Ikviens kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis saucams pie disciplināras atbildības, un tas maksā kompensāciju, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, neskarot 70., 71. un 72. pantu. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kuras šādam nolūkam norādītas attiecīgos tiesību aktos, jo īpaši OLAF .

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

4. iedaļa – virsraksts

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

-76. pants (jauns)

 

-76. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā:

a)

atgūšana ir ikviena darbība, ko veic, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus; būtībā tas nozīmē, ka attiecīgo līdzekļu saņēmēji atmaksā nepareizi saņemtās summas. Ja attiecīgo līdzekļu faktiskā summa nav nosakāma, atgūstamo summu var aprēķināt, izmantojot citas zinātniskas metodes. Šādas metodes principā ir jānosaka pirms līdzekļu izmaksāšanas;

b)

finanšu korekcijas ir darbības, ko galvenokārt veic, lai novērstu trūkumus vadības sistēmās. Šo korekciju rezultātā finansējumu ietur no dalībvalstīm vai trešām valstīm, vai citiem tiesību subjektiem, kas nenodrošina Savienības noteikumu pareizu piemērošanu. Šīs korekcijas var veikt arī tādēļ, lai sekmētu attiecīgā Savienības ieguldījuma juridiskajā pamatā noteikto Savienības politikas nostādņu īstenošanu.

Visas finanšu korekcijas, par kurām pieņemts attiecīgs lēmums un kuras veicamas attiecībā uz katru līdzekļu kategoriju un katru dalībvalsti, tiek norādītas pārskatos saskaņā ar 132. pantu.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

76. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Debitoram izsniedz parādzīmi, kas atbilst iekasēšanas rīkojumam un kas ir Komisijai saistoša tajā redakcijā, kādā tā izsniegta.

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

76. pants – 2. punkts

2.    Iestādes , pieņemot lēmumu, var oficiāli konstatēt kā debitoru parādu summu, kas pienākas no personām, kuras nav dalībvalstis; šāds lēmums jāizpilda LESD 299. panta nozīmē.

2.    Padome, Komisija vai Eiropas Centrālā banka , pieņemot lēmumu, var oficiāli konstatēt kā debitoru parādu summu, kas pienākas no personām, kuras nav dalībvalstis, un šāds lēmums ir izpildāms LESD 299. panta nozīmē. Pārējo iestāžu gadījumā šādu LESD 299. panta nozīmē izpildāmu lēmumu to vārdā var pieņem Komisija, ievērojot nosacījumus, kas definēti deleģētajā regulā, kura minēta 199. pantā.

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

77. pants – 1. punkts – 2. daļa

Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot noteikta lieluma drošus Savienības prasījumus pret parādniekiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, ar tādiem noteikta lieluma drošiem prasījumiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, kādi šiem parādniekiem pašiem ir pret Savienību.

Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot Savienības prasījumus pret parādniekiem ar prasījumiem, kādi šiem parādniekiem pašiem ir pret Savienību. Šādiem prasījumiem jābūt pamatotiem, noteikta apjoma un ar pienākušu atmaksas termiņu.

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

77. pants – 2. punkts

2.   Ja atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs gatavojas atteikties vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir pareiza un atbilst pareizas finanšu vadības un proporcionalitātes principam atbilstīgi 199. pantā minētajā deleģētajā regulā paredzētajām procedūrām un kritērijiem . Lēmumam par atteikšanos ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs var deleģēt šāda lēmuma pieņemšanu vienīgi tā, kā paredzēts 199. pantā minētajā deleģētajā regulā .

2.   Ja kompetentais deleģētais kredītrīkotājs gatavojas atteikties vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principam. Lēmumam par atteikšanos ir jābūt pamatotam , un tas ir jāatspoguļo 63. panta 9. punktā minētajos gada darbības pārskatos . Kredītrīkotājs var deleģēt šāda lēmuma pieņemšanu.

Atbildīgais kredītrīkotājs var pilnībā vai daļēji atcelt konstatētu debitoru parādu saskaņā ar 199. pantā minētajā deleģētajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem . Konstatēta debitoru parāda daļēja atcelšana nenozīmē Savienības konstatēto prasījumu atcelšanu.

Kompetentais kredītrīkotājs var pilnībā vai daļēji atcelt konstatētu debitoru parādu. Konstatēta debitoru parāda daļēja atcelšana nenozīmē Savienības konstatēto prasījumu atcelšanu.

 

Šīs regulas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā nosaka procedūru noteikumus un kritērijus, kas kredītrīkotājam jāievēro, pieņemot lēmumu par atteikšanos, kā arī deleģējot šāda lēmuma pieņemšanu vai atceļot konstatētu debitora parādu.

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

77. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Summas, kuras dalībvalstis atguvušas pēc pārkāpuma vai nolaidības gadījuma, un attiecīgos procentus pārskaita pārvaldības iestādei, kas tos iegrāmato kā ieņēmumus mēnesī, kurā nauda ir faktiski saņemta.

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

77. pants – 2.b punkts (jauns)

 

2.b     Veicot ieskaitījumu Savienības budžetā, dalībvalsts var ieturēt 20 % no attiecīgajām summām kā vienreizēju atlīdzību par atgūšanas izmaksām, izņemot gadījumus, kad pārkāpumu veikušas vai nolaidību pieļāvušas attiecīgās dalībvalsts administratīvās iestādes vai citas oficiālās struktūras.

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

77. pants – 2.c punkts (jauns)

 

2.c     Dalībvalsts var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu, ja šāda rīcība ir atbilstīgi pamatota. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi šādos gadījumos:

a)

ja līdzekļu atgūšanas izdevumi, kas jau radušies vai kas varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai

b)

ja atgūšanu nav iespējams veikt debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, un šī maksātnespēja ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

77.a pants (jauns)

 

77.a pants

Finanšu korekcijas, ko veic dalībvalstis, īstenojot dalītu pārvaldību saskaņā ar otrās daļas II sadaļu

1.     Par pārkāpumu izmeklēšanu pirmkārt ir atbildīgas dalībvalstis, kuras konstatē ikvienu būtisku izmaiņu, kas skārusi otrās daļas II sadaļā minētas darbības vai darbības programmas veidu vai tās īstenošanas vai kontroles nosacījumus, un veic vajadzīgās finanšu korekcijas saskaņā ar 2. līdz 4. punktu.

Konstatējot pārkāpumus saistībā ar izdevumiem, kas veikti atbilstoši otrās daļas I sadaļai, dalībvalstis atgūst arī šos līdzekļus.

2.     Dalībvalsts veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar atsevišķiem vai sistēmiskiem pārkāpumiem, kas konstatēti darbībās vai darbības programmās. Dalībvalsts veiktās korekcijas nozīmē, ka tiek pilnībā vai daļēji anulēts valsts ieguldījums darbības programmā. Dalībvalsts ņem vērā pārkāpumu būtību un smagumu un fondiem nodarītos finansiālos zaudējumus.

Ja tā ir paredzēts attiecīgajā juridiskajā pamatā, šādi no jauna pieejamos fondu līdzekļus dalībvalsts var izmantot, lai veiktu citas konkrētajā darbības programmā iekļautas darbības (aizstāšanas darbība).

3.     Saskaņā ar 2. punktu anulētu ieguldījumu nedrīkst atkal izmantot:

a)

vienai vai vairākām darbībām, attiecībā uz kurām ir veikta korekcija;

b)

ja finanšu korekcija ir veikta saistībā ar sistēmisku pārkāpumu, — darbībām, kas tiek īstenotas un kas pilnībā vai daļēji attiecas uz prioritāro virzienu, kurā noticis sistēmiskais pārkāpums;

c)

ja ir veikta finanšu korekcija, — aizstāšanas darbībai.

4.     Sistēmiska pārkāpuma gadījumā dalībvalsts izmeklēšanu veic arī par visām tām darbībām, kuras pārkāpums, iespējams, ir ietekmējis.

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

77.b pants (jauns)

 

77.b pants

Kritēriji, pēc kuriem finanšu korekcijas veic Komisija

1.     Komisija veic finanšu korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot Kopienas ieguldījumu darbības programmā, ja pēc vajadzīgās pārbaudes tā secina, ka:

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas apdraud programmai jau samaksāto Savienības ieguldījumu;

b)

apstiprinātā izdevumu pārskatā iekļautie izdevumi ir neprecīzi, un dalībvalsts tos nav izlabojusi pirms korekcijas procedūras sākšanas atbilstīgi šim punktam;

c)

pirms šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākšanas dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar 77.a pantu.

2.     Komisija finanšu korekcijas veic, pamatojoties uz atsevišķiem konstatētiem pārkāpumiem, un ņem vērā pārkāpuma sistēmiskumu, tā nosakot, vai ir jāpiemēro vienotas likmes vai ekstrapolēta korekcija.

Vienotas likmes korekcijas piemēro tikai tad, ja konkrētajā gadījumā nav iespējams nedz noteikt atklātā pārkāpuma apmēru un tam atbilstošo summu, nedz noteikt korekcijas apjomu ar ekstrapolācijas metodi.

3.     Lemjot par korekcijas summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma būtību un smagumu, kā arī attiecīgajā darbības programmā atklāto trūkumu apjomu un finansiālās sekas. Ja vien spēkā esošajā juridiskajā pamatā nav noteikts citādi, piemēro šādas korekcijas likmes:

a)

100 % korekcija

Korekcijas likmi var noteikt 100 % apmērā, ja trūkumi dalībvalsts pārvaldības un kontroles sistēmā (vai atsevišķais pārkāpums) ir tik nopietni, ka Kopienas noteikumi uzskatāmi par pilnībā neievērotiem un visi maksājumi — par nelikumīgiem;

b)

25 % korekcija

Ja dalībvalsts pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā ir nopietni trūkumi un ir pierādījumi, kas liecina par plaši izplatītiem pārkāpumiem, un ja vērojama nolaidība, īstenojot darbības pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, ir attaisnojama 25 % korekcija, jo var pamatoti secināt, ka nelikumīgu pieprasījumu nesodīta iesniegšana nodarīs īpaši smagus zaudējumus fondam. Šādas likmes korekciju ir atbilstoši piemērot arī atsevišķu pārkāpumu gadījumos, ja tie ir smagi, tomēr nepadara visu attiecīgo darbību par nepamatotu;

c)

10 % korekcija

Ja viens vai vairāki sistēmas elementi nedarbojas vai darbojas tik slikti un tik neregulāri, ka tie kļūst pilnīgi neefektīvi, lai noteiktu pieprasījuma pamatotību vai novērstu pārkāpumu, ir attaisnojama 10 % korekcija, jo var pamatoti secināt — pastāv liels risks, ka fondam tiks nodarīti ievērojami zaudējumi. Šādas likmes korekciju ir atbilstoši piemērot arī atsevišķiem vidēji smagiem pārkāpumiem, kas skar sistēmas pamatelementus;

d)

5 % korekcija

Ja visi sistēmas pamatelementi darbojas, bet to darbība neatbilst noteikumos paredzētajai saskaņotībai, biežumam vai intensitātei, ir attaisnojama 5 % korekcija, jo var pamatoti secināt, ka tie nespēj pietiekamā mērā nodrošināt pieprasījumu likumību un fondi ir pakļauti ievērojamam riskam. 5 % korekciju var piemērot arī mazāk smagiem pārkāpumiem, kas konstatēti atsevišķās darbībās saistībā ar pamatelementiem. Tas, ka sistēmas darbību ir iespējams pilnveidot, pats par sevi nevar būt pietiekams iemesls finanšu korekcijas veikšanai. Jābūt nopietnai neatbilstībai skaidri formulētiem Savienības noteikumiem vai labas prakses standartiem un jābūt reālam riskam, ka šīs neatbilstības dēļ struktūrfondiem tiks nodarīti zaudējumi vai būs iespējami pārkāpumi;

e)

2 % korekcija

Ja sistēmas pamatelementi darbojas pienācīgi, bet viena vai vairāku palīgelementu darbība ir pilnībā traucēta, ir attaisnojama 2 % korekcija, ņemot vērā to, ka fonds tiek pakļauts mazākam zaudējumu riskam un novērotie pārkāpumi nav tik smagi. Korekcijas likme tiks palielināta no 2 % līdz 5 %, ja pēc dienas, kad ir piemērota pirmā izdevumu korekcija, tiek konstatēta tāda pati neatbilstība un dalībvalsts pēc pirmās korekcijas nebūs veikusi atbilstošus korektīvus pasākumus attiecībā uz neatbilstīgo sistēmas daļu. 2 % korekcija ir attaisnojama arī tad, ja Komisija, nepiemērojot korekciju, ir paziņojusi dalībvalstij, ka tai jāuzlabo esošie sistēmas palīgelementi, kas pienācīgi nedarbojas, tomēr dalībvalsts nav veikusi atbilstošus pasākumus.

Pārvaldības un kontroles sistēmas palīgelementu nepilnību gadījumā korekcijas piemēro tikai tad, ja nav atklātas nepilnības pamatelementos. Ja nepilnības skar gan palīgelementus, gan pamatelementus, korekcijas veic, piemērojot tikai attiecībā uz pamatelementiem noteikto likmi.

4.     Ja dalībvalsts nepilda pienākumus, kas tai noteikti spēkā esošajā juridiskajā pamatā, Komisija atkarībā no attiecīgo pienākumu neizpildes pakāpes var veikt finanšu korekciju, pilnībā vai daļēji anulējot attiecīgajai dalībvalstij piešķirto ieguldījumu.

Ja vien spēkā esošajā juridiskajā pamatā nav noteikts citādi, finanšu korekcijas, ko veic attiecībā uz

a)

publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanu un

b)

neatbilstību starp sasniedzamo izpildes līmeni, par kuru panākta vienošanās, un faktisko izpildes līmeni, kā arī

c)

ikvienu citu pienākumu, kas tieši izriet no juridiskā pamata piemērošanas, vai kas noteikts finansēšanas nolīgumā, ja šāda pienākuma neizpilde pilnībā vai daļēji grauj Savienības politiku, kura ir finansējuma pamatā, vai ja tas vajadzīgs Savienības finanšu interešu aizsardzībai,

ir 199. pantā minētajā deleģētajā regulā noteiktās finanšu korekcijas.

5.     Ja Komisija savu nostāju pamato ar faktiem, kurus konstatējuši revidenti, kas nav Komisijas dienestu revidenti, tā pati izdara secinājumus par finansiālajām sekām pēc tam, kad tā ir izvērtējusi attiecīgās dalībvalsts saskaņā ar 77.a pantu veiktos pasākumus, saskaņā ar 56. pantu iesniegtos ziņojumus un visas dalībvalsts sniegtās atbildes.

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

77.c pants (jauns)

 

77.c pants

Finanšu korekciju samazināšana

1.     Ja pārvaldības struktūra sniegusi ticamu un patiesu vadības sagatavotu deklarāciju, finanšu korekcijas summu attiecīgiem fondiem konkrētā dalībvalstī, kurai tiek piemērota korekcija, samazina šādi:

a)

par 10 %, ja iepriekšējos divus gadus pēc kārtas Komisija ir konstatējusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir panākusi kļūdu īpatsvaru, kas mazāks par 2 %;

b)

par 20 %, ja iepriekšējos piecus gadus pēc kārtas Komisija ir konstatējusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir panākusi kļūdu īpatsvaru, kas mazāks par 2 %;

c)

par 50 %, ja iepriekšējos desmit gadus pēc kārtas Komisija ir konstatējusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir panākusi kļūdu īpatsvaru, kas mazāks par 2 %;

ar nosacījumu, ka paša kļūdu īpatsvara noteikšana nav saistīta ar krāpšanu vai citu tīšu pārkāpumu, vai pārkāpumu aiz rupjas neuzmanības.

2.     Finanšu korekciju samazina par piecpadsmit procentiem katram fondam, ja dalībvalsts iesniegusi valsts deklarāciju par izdevumiem, kas veikti, īstenojot dalītu pārvaldību saskaņā ar 56. panta 6.b punktu.

3.     Neierobežojot citus pasākumus, ko Komisija veic, attiecībā uz pārvaldības struktūru, kura ir iesniegusi nepatiesu vadības sagatavotu deklarāciju, ir aizliegts samazināt likmes, piemērojot šo pantu.

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

77.d pants (jauns)

 

77.d pants

Pretrunu procedūra

1.     Pirms Komisija pieņem lēmumu par finanšu korekciju, tā sāk pretrunu procedūru, informējot dalībvalsti par provizoriskajiem secinājumiem.

Divu mēnešu laikā pēc provizorisko secinājumu saņemšanas dalībvalsts:

a)

apstiprina saņemšanu un piekrīt provizoriskajiem secinājumiem, vai

b)

tai tiek dota iespēja, pārbaudot attiecīgos dokumentus, pierādīt, ka faktiskais pārkāpuma apmērs ir mazāks, nekā to novērtējusi Komisija, ja Komisija ierosina veikt finanšu korekciju, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai pēc vienotas likmes.

Vienojoties ar Komisiju, dalībvalsts var pārbaudīt tikai atbilstoši samērīgu daļu no attiecīgajiem dokumentiem vai tikai attiecīgo dokumentu paraugu, vai

c)

saņem Komisijas uzaicinājumu piedalīties uzklausīšanā, kuru vada iepriekš izveidota dalībvalstu un Komisijas ekspertu komisija un kurā abas puses, sadarbojoties kā partneri, cenšas vienoties par konstatējumiem un secinājumiem, kas no šiem konstatējumiem ir jāizdara.

Laiku, kas atvēlēts procedūru īstenošanai saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, pagarina tikai vienu reizi katrai no pusēm un ne ilgāk kā par diviem mēnešiem, ja attiecīgā puse otrai par to ir sniegusi pamatotu paziņojumu.

Laiks, kas atvēlēts procedūru īstenošanai saskaņā ar c) apakšpunktu, nedrīkst būt ilgāks par četriem mēnešiem, ja vien ekspertu komisija ar tās locekļu balsu vairākumu nenolemj šo laiku pagarināt līdz 6 mēnešiem, skaitot no dienas, kad notikusi uzklausīšana, kurā nolemts termiņu pagarināt.

2.     Komisija ņem vērā visus pierādījumus, ko dalībvalsts ir iesniegusi 1. punktā minētajā termiņā. Ja vienošanās netiek panākta, Komisija triju mēnešu laikā pēc pārbaudes vai uzklausīšanas galīgās dienas pieņem lēmumu par finanšu korekciju, ņemot vērā visu procedūras laikā iesniegto informāciju un apsvērumus.

3.     Ja tiek panākta vienošanās, dalībvalsts var attiecīgos Savienības līdzekļus izmantot atkārtoti saskaņā ar 77.a panta 2. punkta otro daļu.

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

77.e pants (jauns)

 

77.e pants

Atmaksāšana

1.     Visas Eiropas Savienības vispārējam budžetam pienākošās summas atmaksā līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar 76. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2.     Ja atmaksu veic novēloti, piemēro kavējuma procentus, ko aprēķina par laikposmu no termiņa pēdējās dienas līdz faktiskā maksājuma dienai. Šādu procentu likme ir pusotrs procentpunkts plus Eiropas Centrālās bankas noteiktā likme galvenajām refinansēšanas operācijām tā mēneša pirmajā darba dienā, kura laikā ir maksājuma termiņš.

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

81. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Finansēšanas lēmumā norāda sasniedzamo mērķi, plānotos rezultātus, īstenošanas metodi un finansēšanas plāna kopējo summu. Tajā iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katrai darbībai piešķirto summu un orientējošu īstenošanas grafiku.

Netiešas pārvaldības gadījumā tajā norāda arī izraudzīto īstenošanas partneri, izmantotos kritērijus un tam uzticētos uzdevumus.

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

83. pants – 1. punkts

1.   Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgajam kredītrīkotājam ir jāuzņemas saistības budžetā pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām vai līdzekļu pārskaitīšanas ieguldījumu fondā saskaņā ar 178. pantu.

1.    Neskarot 82. panta 3. punktu, attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, kurus maksā no budžeta, atbildīgajam kredītrīkotājam ir jāuzņemas saistības budžetā pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām vai līdzekļu pārskaitīšanas ieguldījumu fondā saskaņā ar 178. pantu.

 

Tomēr humānās palīdzības pasākumu, civilās aizsardzības pasākumu un krīzes pārvarēšanas atbalsta gadījumā, kā arī steidzamās situācijās ārpus Savienības budžeta saistības var uzņemties nekavējoties uzreiz pēc juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām, ja vien tas noteikti nepieciešams, lai Savienība spētu efektīvi rīkoties.

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

83. pants – 3. punkts – ceturtā daļa

Katras atsevišķās juridiskās saistības summu, kas pieņemta pēc vispārējo saistību uzņemšanās, atbildīgais kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē budžeta kontos un iegrāmato vispārējās saistībās. Summu reģistrēšanu, ja to prasa situācijas steidzamība, var veikt nekavējoši pēc attiecīgās atsevišķās juridiskās saistības parakstīšanas šādos gadījumos — humānās palīdzības pasākumi, civilās aizsardzības pasākumi un krīzes pārvarēšanas atbalsts.

Katras atsevišķās juridiskās saistības summu, kas pieņemta pēc vispārējo saistību uzņemšanās, atbildīgais kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē budžeta kontos un iegrāmato vispārējās saistībās.

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

87. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Maksājumus veic ar bankas pārskaitījumu, čeku vai debetkarti.

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

87. pants – 4. punkts

4.   Atbildīgais kredītrīkotājs regulāri veic iepriekšējā finansējuma maksājumu ieskaitu. Šai nolūkā attiecīgus noteikumus iekļauj līgumos, dotāciju lēmumos un nolīgumos, kā arī deleģēšanas līgumos, ar kuriem uztic izpildes uzdevumus struktūrām un personām, kas minētas 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

4.   Atbildīgais kredītrīkotājs regulāri veic priekšfinansējuma maksājumu ieskaitu , ņemot vērā pamatā esošā projekta ekonomisko būtību un grafiku . Attiecībā uz priekšfinansējuma summām, kas pārsniedz EUR 2 miljonus un kas ir vairāk nekā 50 % no kopējā darbības finansējuma, vismaz reizi gadā visu darbības norises laiku veic ex post kontroles. Šim nolūkam līgumos, dotāciju lēmumos un nolīgumos, kā arī deleģēšanas līgumos, ar kuriem uztic izpildes uzdevumus struktūrām un personām, kas minētas 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā, iekļauj attiecīgus noteikumus.

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

89. pants

Izdevumu apzināšana, apstiprināšana un samaksa jāpabeidz termiņos, kas paredzēti 199. pantā minētajā deleģētajā regulā, kurā arī precizē apstākļus, kādos kreditoriem, kuriem maksājums izdarīts ar novēlošanos, ir tiesības saņemt kavējuma procentus, ko maksā no pozīcijas, no kuras maksāta pamatsumma.

1.     Maksājumu veikšanai atvēlētais laiks ir šāds:

 

a)

90 kalendārās dienas līgumiem, dotāciju nolīgumiem un lēmumiem, kas saistīti ar tehniskiem pakalpojumiem vai darbībām, kuru izvērtēšana ir īpaši sarežģīta un par kurām maksājums ir atkarīgs no ziņojuma vai sertifikāta apstiprināšanas;

 

b)

60 kalendārās dienas visiem citiem līgumiem, dotāciju nolīgumiem un lēmumiem, saistībā ar kuriem maksājums ir atkarīgs no ziņojuma vai sertifikāta apstiprināšanas;

 

c)

30 kalendārās dienas visos citos gadījumos.

 

Šos termiņus nepiemēro maksājumiem, kurus veic, īstenojot dalītu pārvaldību.

 

2.     Kompetentais kredītrīkotājs, kuram tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, jebkurā brīdī var apturēt maksājuma termiņu, paziņojot kreditoriem, ka maksājuma pieprasījumu nevar izpildīt vai nu tādēļ, ka nav pienācis summas samaksas termiņš, vai tādēļ, ka nav uzrādīti attiecīgi apliecinošie dokumenti. Ja kompetentā kredītrīkotāja rīcībā nonāk informācija, kas liek apšaubīt maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu atbilstību, kredītrīkotājs var apturēt maksājuma termiņu nolūkā veikt turpmāku pārbaudi, tostarp pārbaudes uz vietas, lai pirms samaksas veikšanas pārliecinātos, ka izdevumi patiešām ir atbilstīgi.

 

Attiecīgos kreditorus rakstiski informē par apturēšanas iemesliem.

 

Ja termiņš apturēts uz vairāk nekā diviem mēnešiem, atbildīgā strīdu izšķiršanas komiteja, pamatojoties uz kreditora iesniegumu, pieņem lēmumu par apturēšanas turpināšanu.

 

Pēc 1. punktā minēto termiņu beigām, kreditoram ir tiesības saņemt procentus.

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

7. nodaļa – virsraksts

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

91. pants

Dokumentu nodošanu starp iestādēm var veikt elektroniski, ja attiecīgās iestādes par to ir iepriekš vienojušās.

Dokumentu nosūtīšanu starp iestādēm un dalībvalstīm var veikt elektroniski, ja attiecīgās iestādes un dalībvalstis par to ir iepriekš vienojušās.

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

91.a pants (jauns)

 

91.a pants

Elektroniskā pārvalde (e-pārvalde)

Visus likumdevējai iestādei iesniegtos priekšlikumu projektus sagatavo tā, lai, izmantojot lietotājdraudzīgas informācijas tehnoloģijas, tos varētu apstrādāt visos līmeņos, sevišķi līdzekļu galasaņēmēju līmenī.

Ja līdzekļi tiek pārvaldīti, īstenojot 56. pantā noteikto dalīto pārvaldību, Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai budžeta pārvaldības procesā apkopotie vai citādi iegūtie un nosūtītie dati būtu savietojami.

Ja dati ir pieejami elektroniskā formātā, ir jāparedz iespējas tos šādā formātā nosūtīt. Ja nepieciešams, dalībvalstis un Komisija vienojas par vienotiem datu pārsūtīšanas standartiem.

Komisijas direktorāti un izpildaģentūras, kā arī 200. pantā minētās struktūras, piemēro vienotus standartus elektroniskajai informācijai, kas iepirkuma un dotāciju procedūru gaitā tiek sniegta trešām personām. Direktorāti, izpildaģentūras un attiecīgās struktūras dara visu iespējamo, lai izstrādātu un piemērotu vienotus standartus attiecībā uz datu iesniegšanu, uzglabāšanu un apstrādi dotāciju un iepirkuma procedūru gaitā, un šim nolūkam izvēlas vienu potenciālajiem saņēmējiem, faktiskajiem saņēmējiem vai kandidātiem un pretendentiem paredzētu „elektroniskas datu apmaiņas telpu”.

Komisija ieceļ informācijas pārvaldnieku, kas uzrauga šā noteikuma īstenošanu un budžeta izpildes procesā regulāri ziņo budžeta lēmējinstitūcijai par sasniegto.

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

7.a nodaļa (jauna)

 

7.A     NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE PRINCIPI

91.b pants

Tiesības uz labu pārvaldību

Ja pieteikuma iesniedzējs vai pretendents, rīkodamies labticīgi, ir pieļāvis acīmredzamu pārrakstīšanas kļūdu, un tādēļ nav iesniegts pierādījums, sniegti pārskati vai pilnībā izstrādāti pieteikumi, vai kā citādi nav ievērota noteiktā kārtība, kompetentā amatpersona aicina pieteikuma iesniedzēju vai pretendentu veikt attiecīgus pasākumus šīs situācijas novēršanai. Attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzējam vai pretendentam dara zināmas viņa procesuālās tiesības vai pienākumus.

Par nepieciešamību iesniegt pierādījumus un/vai dokumentus, kā arī to veidu un obligāto saturu paziņo iespējami drīz, un to apspriež ar potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem un pretendentiem.

Attiecīgā gadījumā, tiklīdz ir saņemts pieteikums vai piedāvājums, pieteikuma iesniedzēju vai pretendentu nekavējoties informē par dokumentu apstrādei un procedūras provizoriskai pabeigšanai vajadzīgo laiku, kā arī par to, vai iesniegtais pieteikums vai piedāvājums ir pilnīgs.

91.c pants

Norāde uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

Ja kredītrīkotāja izdots procesuāls akts nelabvēlīgi ietekmē pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta, saņēmēja vai līgumslēdzēja tiesības, tajā norāda, kā šo aktu var pārsūdzēt administratīvā kārtībā un/vai iesniedzot prasību tiesā.

Jo īpaši norāda pārsūdzības prasības būtību, vienu vai vairākas iestādes, kurās šādu prasību var iesniegt, kā arī šādas prasības iesniegšanai noteikto termiņu.

Ja vien nav noteikts citādi, šādai pārsūdzības prasībai iestājas noilgums divu mēnešu laikā pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējam vai pretendentam ir izsmeļoši un precīzi norādīti tam pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Grozījums Nr. 291

Regulas priekšlikums

93. pants – 3.a punkts (jauns)

 

3.a     Iekšējā revidenta kontaktinformāciju konfidenciālai saziņai ar iekšējo revidentu dara zināmu visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir iesaistītas izdevumu operācijās.

Šāda rīcība nekādi nedrīkst kaitēt iekšējam revidentam un nevienai fiziskajai vai juridiskajai personai, kas viņam sniedz informāciju.

Iekšējam revidentam ir pienākums neatklāt to personu identitāti, kuras sniegušas informāciju.

Katras iestādes iekšējam revidentam ir tiesības informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi gadījumos, kad viņš to uzskata par lietderīgu.

Grozījums Nr. 154

Regulas priekšlikums

93. pants – 4. punkts

4.   Iestāde katru gadu nodod ziņojumu iestādei, kas apstiprina budžeta izpildi, iekļaujot šajā ziņojumā kopsavilkumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un sakarā ar tiem veiktajiem pasākumiem.

4.    Visi revīzijas ziņojumi uzreiz pēc to izdošanas ir pieejami budžeta izpildes apstiprinātājiestāde. Iestāde katru gadu iesniedz ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, šajā ziņojumā iekļaujot kopsavilkumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un sakarā ar tiem veiktajiem pasākumiem.

 

Kopsavilkuma ziņojumā budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ziņo par ikvienu pārskatīšanu, kuras rezultātā ieteikts veikt izmaiņas kādā no galvenajiem iegādes projektiem vai kādā no dotācijām vai ieteikts ievērojami ietaupīt budžeta līdzekļus.

 

Ja ir izveidota revīzijas progresa komiteja, tā sniedz atsevišķu pārskatu par to, kā veiktās darbības ietekmējušas iestādei sniegtos ieteikumus, un par turpmāk iespējamiem uzlabojumiem.

Grozījums Nr. 269

Regulas priekšlikums

93. pants – 4.a punkts (jauns)

 

4.a     iekšējā revidenta ziņojumiem un konstatējumiem, kā arī iestādes ziņojumam ir jābūt publiski pieejamam tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir apstiprinājis pasākumus minēto dokumentu piemērošanai.

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

95. pants – 3. punkts

3.   Neskarot 100. līdz 103. pantu, šo sadaļu nepiemēro dotācijām vai pakalpojumu līgumiem, ko noslēgusi Komisija, no vienas puses, un Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai cits Eiropas Investīciju bankas meitasuzņēmums, no otras puses .

3.   Neskarot 100. līdz 103. pantu, šo sadaļu nepiemēro dotācijām.

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

102. pants – 1. punkts

1.   Komisija izveido un uztur centrālu datubāzi, ievērojot Savienības noteikumus par personas datu aizsardzību. Datubāzē ir ziņas par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 100. pantā, 103. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 103. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Datubāze ir kopēja 200. pantā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām.

1.   Komisija izveido un uztur centrālu datubāzi, ievērojot Savienības noteikumus par personas datu aizsardzību. Datubāzē ir ziņas par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 100. pantā, 101. pantā, 103. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 103. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Datubāze ir kopīga 196.b pantā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām , un tā ir publiski pieejama . Budžeta izpildes apstiprinātājiestādi informē par ievadīšanai datubāzē paziņoto gadījumu skaitu un par datubāzē faktiski ievadīto gadījumu skaitu, ja tas atšķiras.

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

102. pants – 4.a punkts (jauns)

 

4.a     Trešo valstu varas iestādēm piekļuvi datubāzei var atļaut tikai tad, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta noteikumi un ir veikta katra atsevišķā gadījuma novērtēšana.

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

103. pants – 3. punkts

3.    Iestāde var publicēt lēmumus vai lēmumu kopsavilkumus, norādot saimnieciskās darbības subjekta nosaukumu, īsu aprakstu par faktiem, izslēgšanas ilgumu vai finanšu sodu summu.

3.    Lai labāk aizsargātu Savienības finanšu intereses, iestādes, ievērojot proporcionalitātes principu, var nolemt publicēt savus lēmumus, ar ko nosaka 1. punktā minētos administratīvos vai naudas sodus, pēc tam, kad ir pilnībā ievērota 1. punktā izklāstītā procedūra.

 

Pieņemot lēmumu par to, vai publicēt pirmajā daļā minēto lēmumu par administratīvu vai naudas sodu noteikšanu, jo īpaši ņem vērā pārkāpuma smagumu, tostarp tā ietekmi uz Savienības finanšu interesēm un tēlu, kā arī laiku, kas pagājis kopš pārkāpuma brīža, pārkāpuma ilgumu un atkārtošanos, attiecīgā subjekta nodomu vai neuzmanības smaguma pakāpi un pasākumus, ko attiecīgais subjekts veicis, lai šo situāciju novērstu.

 

Lēmumu par publicēšanu iekļauj lēmumā, ar ko nosaka administratīvas vai finansiālas sankcijas, un tajā skaidri paredz, ka lēmumu par sankciju noteikšanu vai tā kopsavilkumu publicē iestādes tīmekļa vietnē.

 

Lai panāktu preventīvu ietekmi, publicētajā kopsavilkumā norāda par pārkāpumu atbildīgās personas vārdu vai nosaukumu, īsu pārkāpuma aprakstu, attiecīgo programmu un izslēgšanas ilgumu un/vai finanšu sankciju summu.

 

Lēmumu publicē pēc tam, kad ir izmantoti visi lēmuma pārsūdzības līdzekļi vai kad ir beigušies pārsūdzēšanas termiņi, un publikācija paliek tīmekļa vietnē līdz izslēgšanas perioda beigām vai ne ilgāk kā 6 mēnešus pēc naudas sodu samaksāšanas, ja šie sodi ir vienīgais, kas ir piespriests.

 

Ja tās ir fiziskas personas, lēmumu par publicēšanu pieņem, pienācīgi ņemot vērā tiesības uz privātumu un Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās tiesības.

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

105. pants – 1.a punkts (jauns)

 

1.a     Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem un saskaņā ar 91.a pantu nodrošina, lai piedāvājumu saturu un ikvienu apstiprinošu pierādījumu pretendenti varētu iesniegt elektroniskā formātā (e-iepirkums), ja viņi to vēlas, un ar pretendenta piekrišanu šādus apstiprinošus pierādījumus turpmāku e-iepirkuma procedūru veikšanas nolūkā uzglabā centrālā datubāzē, kas kopīga visām iestādēm un struktūrām, uz kurām šī regula attiecas. Datus dzēš pēc sešiem mēnešiem, ja vien pretendents nav iesniedzis pieteikumu tos uzglabāt pastāvīgi. Pretendents ir atbildīgs par uzglabāto datu uzturēšanu un atjaunināšanu.

Pēc tam, kad ir pagājuši divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, Komisija ziņo Parlamentam un Padomei par sasniegto šī noteikuma īstenošanā, un turpmāk šādu ziņojumu iesniedz regulāri.

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

107. pants – 2. punkts - pirmā daļa

2.   Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, un visiem pretendentiem, kas atbilst izslēgšanas un atlases kritērijiem, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts.

2.   Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, kā arī dienu, kurā beidzas 112. panta 2. punktā minētais atlikšanas periods, un visiem pretendentiem, kas atbilst izslēgšanas un atlases kritērijiem, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts.

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

109. pants – 1. punkts

1.     Regulas 199. pantā minētajā deleģētajā regulā paredzētajos gadījumos līgumslēdzēja iestāde prasa, lai līgumslēdzēji dod iepriekšēju nodrošinājumu.

svītrots

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

109. pants – 2. punkts

2.   Ja līgumslēdzēja iestāde to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, tā var prasīt līgumslēdzējiem dot šādu nodrošinājumu, lai:

2.    Ja līgumslēdzēja iestādei , izskatot katru gadījumu atsevišķi un veicot riska analīzi, to atzīst par vajadzīgu un samērīgu un ja tas nav ļoti mazas vērtības līgums , tā var prasīt līgumslēdzējiem iemaksāt nodrošinājumu, lai:

a)

nodrošinātu līguma pilnīgu izpildi vai

a)

nodrošinātu līguma pilnīgu izpildi vai

b)

ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

b)

ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar priekšfinansējuma samaksu.

 

Komisija 199. pantā minētajā deleģētajā regulā var noteikt riska analīzes kritērijus.

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

113. pants

Līdzdalība piedāvājumu konkursā ir pieejama ar līdzvērtīgiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām, kas ietilpst Līgumu darbības jomā, un visām fiziskām un juridiskām personām trešās valstīs, kas noslēgušas īpašu nolīgumu ar Savienību publiskā iepirkuma jomā, šādai līdzdalībai notiekot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumā.

Līdzdalība konkursā ir pieejama ar līdzvērtīgiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām, uz kurām attiecas Līgums, un visām fiziskām un juridiskām personām trešās valstīs, kuras noslēgušas īpašu nolīgumu ar Savienību publiskā iepirkuma jomā, šādai līdzdalībai notiekot saskaņā ar šādā nolīgumā paredzētiem nosacījumiem , un ja nolīgumā ir skaidri noteiktas Eiropas Savienības standartiem līdzvērtīgas kontroles pilnvaras, jo īpaši tas, ka Eiropas Revīzijas palātai un OLAF ir tiesības piekļūt visiem attiecīgajiem dokumentiem un telpām un veikt to pārbaudi .

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

115. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

b)

tādas struktūras darbību, kas īsteno kādu mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme, vai kuras mērķis ietilpst Savienības politikā (darbības dotācijas).

b)

tādas struktūras darbību, kura īsteno kādu mērķi, kam ir vispārēja Eiropas nozīme, vai kuras mērķis ietilpst Savienības politikā un palīdz to īstenot (darbības dotācijas).

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

115. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

c)

finanšu instrumenti, kas minēti pirmās daļas VIII sadaļā, kā arī akcijas/kapitāla daļas vai līdzdalība akciju kapitālā starptautiskās finanšu iestādēs, tādās kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), vai specializētās Savienības struktūrās, tādās kā Eiropas Investīciju fonds;

c)

finanšu instrumenti, kas minēti pirmās daļas VIII sadaļā, aizdevumi, Savienības izmantotie riska dalīšanas instrumenti vai Savienības finanšu ieguldījums šādos instrumentos, pašu kapitāla instrumenti, kuru pamatā ir privāta ieguldītāja princips, un kvazikapitāla finansējums, kā arī akcijas/kapitāla daļas vai līdzdalība akciju kapitālā starptautiskās finanšu iestādēs, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB), vai specializētās Savienības struktūrās, piemēram, Eiropas Investīciju fondā;

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

115. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Dotācijām pielīdzina un saskaņā ar šo sadaļu attiecīgi reglamentē:

a)

labumu, kas tiek gūts no procentu subsīdijas, kura piemērota noteiktiem aizdevumiem;

b)

citus kapitāla ieguldījumus vai līdzdalību kapitālā, kas nav minēti 2. punkta c) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

115.a pants (jauns)

 

115.a pants

Saņēmēji

1.     Šajā sadaļā jēdziens „saņēmējs” nozīmē vienu vai vairākas struktūras, kurām piešķirta dotācija.

2.     Ja darbību īsteno viena vai vairākas juridiskas personas, kuras pārstāv koordinējoša juridiska persona vai kuras ir šīs juridiskās personas koordinēta tīkla dalībnieces, dotācijas nolīgumu paraksta koordinējošā juridiskā persona pārējo dalībnieku vārdā, kurus uzskata par līdzsaņēmējiem.

3.     Ja dotācija tiek piešķirta vairākiem (līdz)saņēmējiem, dotācijas nolīgumā šie saņēmēji ir konkrēti norādīti un ir noteikts tiesību un pienākumu sadalījums starp šiem saņēmējiem un Komisiju. Dotācijas nolīgumā cita starpā norāda:

a)

piemērojamos tiesību aktus un piekritīgo tiesu,

b)

koordinējošās juridiskās personas un pārējo dalībnieku finansiālo atbildību, kas, slēdzot nolīgumu ar Komisiju, ir noteikta par darbības pilnīgu īstenošanu,

c)

iespēju saskaņā ar lēmumu, ko pieņēmis līdzsaņēmēju vairākums, mainīt tiesību un pienākumu savstarpējo sadalījumu; lai mainītu to saņēmēju skaitu vai identitāti, kuri piedalās darbības īstenošanā, ir vajadzīga kompetentā kredītrīkotāja atļauja, kas tiek sniegta, ja vien nepastāv risks, ka attiecīgās izmaiņas varētu graut mērķi, ar kādu dotācija piešķirta, vai nelabvēlīgi un būtiski ietekmēt Komisijas likumīgās tiesības, kuras tai noteiktas dotācijas nolīgumā.

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

116. pants

Dotācijas var būt:

Dotācijas var būt:

a)

faktisko attiecināmo izmaksu noteiktas daļas atmaksāšana;

a)

visu faktisko saimniecisko izmaksu attiecināmās daļas noteiktas proporcijas atmaksāšana;

 

aa)

standarta likmes vienības izmaksu noteiktas daļas atmaksāšana;

b)

vienreizējs maksājums;

b)

vienreizējs maksājums;

c)

standarta likmes vienības izmaksas;

 

d)

vienotas likmes finansējums;

d)

vienotas likmes finansējums;

e)

šā panta a) līdz d) punktā minēto veidu kombinācija.

e)

šā panta a) līdz d) apakšpunktā minēto veidu kombinācija , ņemot vērā saņēmējiem vēlamāko atkarībā no saņēmēju ierastajiem grāmatvedības principiem .

Grozījums Nr. 270

Regulas priekšlikums

116.a pants (jauns)

 

116.a pants

Vienreizējs maksājums, standarta likmes vienības izmaksas un vienotas likmes finansējums

1.     Neskarot pamata tiesību akta noteikumus, vienreizējs maksājums, standarta likmes vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējums tiek atļauts ar lēmumu, kuru pieņem Komisija, nodrošinot, ka attiecībā uz vienas un tās pašas darbību vai darba programmu kategorijas saņēmējiem tiek ievērots vienādas attieksmes princips.

Ja vienas dotācijas maksimālais apmērs nepārsniedz EUR 50 000, attiecīgo atļauju var sniegt kompetentais kredītrīkotājs.

2.     Atļauja tiek piešķirta, tai pievienojot vismaz šādus elementus:

a)

attiecīgo finansējuma veidu piemērotības pamatojumu attiecībā uz atbalstāmo darbību vai darba programmu būtību, kā arī pārkāpumu un krāpšanas risku un kontroles izmaksām;

b)

konkrētas izmaksas vai izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar vienreizēju maksājumu, standarta likmes vienības izmaksām vai vienotas likmes finansējumu un kas saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem neietver neattiecināmās izmaksas;

c)

vienreizēja maksājuma, standarta likmes vienības izmaksu vai vienotas likmes finansējuma noteikšanas metožu aprakstu, kurā definēti nosacījumi, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu bezpeļņas un līdzfinansējuma noteikumu ievērošanu un novērstu izmaksu dubultu finansēšanu. Šo metožu pamatā ir

i)

statistikas dati vai līdzīgi objektīvi kritēriji, vai

ii)

katram saņēmējam individuāla pieeja, kas balstīta uz apliecinātiem vai pārbaudāmiem saņēmēja vēsturiskajiem datiem vai uz izmaksu uzskaites praksi, ko saņēmējs parasti izmanto.

3.     Ja tiek atļauts pielietot izmaksu uzskaites praksi, ko saņēmējs parasti izmanto, kompetentais kredītrīkotājs, veicot ex ante novērtējumu vai izmantojot attiecīgu ex post kontroles stratēģiju, var izvērtēt šādas prakses atbilstību 2. punktā minētajiem nosacījumiem.

Ja saņēmēja parasti izmantotās izmaksu uzskaites prakses atbilstība 2. punktā minētajiem nosacījumiem tiek konstatēta, veicot ex ante novērtējumu, ex post kontroles procesā netiek apšaubītas vienreizēja maksājuma, standarta likmes vienības izmaksu vai vienotas likmes finansējuma summas, kas noteiktas, pielietojot šādu praksi.

Kompetentais kredītrīkotājs var uzskatīt, ka saņēmēja parasti izmantotā izmaksu uzskaites prakse ir atbilstīga 2. punktā minētajiem nosacījumiem, ja attiecīgo praksi apstiprinājušas valsts iestādes saskaņā ar salīdzināmām finansēšanas sistēmām.

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

117. pants – 3. punkts

3.   Dotācijām jābūt saistītām ar līdzfinansējumu, neskarot īpašos noteikumus, kas minēti otrās daļas IV sadaļā.

3.   Dotācijām jābūt saistītām ar līdzfinansējumu, neskarot īpašos noteikumus, kas minēti otrās daļas IV sadaļā.

 

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un politiskajiem fondiem.

Dotācijas nepārsniedz vispārējo maksimālo apjomu, kas izteikts kā absolūtā vērtība, ko nosaka, pamatojoties uz aprēķinātajām atbilstīgajām izmaksām.

Saņēmējs var citus trešo personu nodrošinātā finansējuma avotus aizstāt ar paša finanšu resursiem, ja vien tiek ievērots līdzfinansējuma princips.

Dotācija nepārsniedz atbilstīgās izmaksas.

 

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

117. pants – 4. punkts

4.   Dotāciju mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmēja darbības vai darba programmas ietvaros.

4.   Dotāciju mērķis vai sekas nedrīkst būt peļņas radīšana saņēmēja darbības vai darba programmas ietvaros.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro:

Šā panta pirmo daļu nepiemēro:

a)

darbībām, kuru mērķis ir stiprināt saņēmēja finanšu spēju vai radīt ienākumus;

a)

darbībām, kuru mērķis ir palielināt saņēmēja finansiālo spēju , vai darbībām, kas rada ienākumus , tā nodrošinot attiecīgo darbību ilgtspējību pēc tam, kad beidzies dotācijas lēmumā vai nolīgumā noteiktais Savienības finansējuma piešķiršanas laikposms ;

b)

pētījumu, izpētes vai mācību stipendijām, ko maksā fiziskām personām.

b)

pētījumu, izpētes vai mācību stipendijām, ko maksā fiziskām personām ;

 

ba)

cita veida tiešam atbalstam, ko maksā fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, un/vai atbilstoši Savienības ārējām programmām bēgļiem;

 

bb)

dotācijām, ko piešķir pēc vienotas likmes un/vai kā vienreizēju maksājumu, un/vai pamatojoties uz vienības izmaksām, ja tās atbilst 116.a panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

 

bc)

mazas vērtības dotācijām.

 

Ja tiek gūta pelņa, Komisija ir tiesīga atgūt Savienības ieguldījumam atbilstīgu procentuālo daļu no peļņas, ieturot to no atbilstīgajām izmaksām, kas saņēmējam faktiski radušās saistībā ar darbības vai darba programmas īstenošanu.

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

117. pants – 4.a punkts (jauns)

 

4.a     Šajā sadaļā peļņu definē šādi:

a)

darbībai paredzētas dotācijas gadījumā peļņa ir summa, par kādu saņēmēja ieņēmumi pārsniedz izmaksas, kad iesniegts galīgā maksājuma pieprasījums;

b)

darbības dotācijas gadījumā peļņa ir saņēmēja darbības budžeta pārpalikums. Saņēmējiem ir tiesības 3 % no peļņas pārnest uz n + 2 gadu. Pārnestie līdzekļi saņēmējam ir jāizmanto vispirms. Noteikumus par nodrošinājumu piemēro mutatis mutandis, ja pārnestā summa pārsniedz ļoti mazas un/vai mazas vērtības dotācijām noteiktās robežvērtības.

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

117. pants – 6. punkts

6.     Attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem, standarta likmes vienības izmaksām un vienotas likmes finansējumu panta 3. un 4. punktā minētos bezpeļņas un līdzfinansējuma noteikumus pienācīgi nodrošina to noteikšanas brīdī vai dotācijas pieteikuma izvērtēšanas posmā.

svītrots

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

117.a pants (jauns)

 

117.a pants

Attiecināmās izmaksas

1.     Dotācijas nepārsniedz vispārējo maksimālo robežu, kas izteikta kā absolūtā vērtība, kuru nosaka, pamatojoties uz aplēstajām attiecināmajām izmaksām.

Dotācijas nepārsniedz attiecināmās izmaksas.

2.     Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas faktiski radušās saņēmējam un atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tās ir radušās darbības vai darba programmas īstenošanas laikā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar gala ziņojumiem un revīzijas sertifikātiem;

b)

tās ir norādītas novērtētajā darbības vai darba programmas kopējā budžetā;

c)

tās ir nepieciešamas tās darbības vai darba programmas īstenošanai, kas ir attiecīgās dotācijas priekšmets;

d)

tās ir identificējamas un pārbaudāmas, jo īpaši tādēļ, ka tās ir atspoguļotas saņēmēja grāmatvedības dokumentos un noteiktas saskaņā ar tās valsts spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem, kurā ir reģistrēts saņēmējs, un saskaņā ar ierasto saņēmēja izmaksu uzskaites praksi, un

e)

tās atbilst piemērojamo tiesību aktu prasībām nodokļu un sociālajā jomā.

3.     Neskarot šā panta 1. punktu un pamataktu, kam piemēro 2. pantu, uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus precizē to izmaksu kategorijas, kuras uzskata par atbilstīgām Savienības finansējuma saņemšanai.

Kompetentais deleģētais kredītrīkotājs par attiecināmām uzskata šādas izmaksas:

a)

izmaksas, kuras saistītas ar bankas garantiju vai tai pielīdzināmu galvojumu, kas saņēmējam jāsniedz saskaņā ar 125. pantu;

b)

ar ārējo revīziju saistītas izmaksas, kuru pieprasa kompetentais kredītrīkotājs vai nu finansējuma pieprasījuma iesniegšanas, vai ar izmaksu pārskata saņemšanas laikā;

c)

pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko samaksājis saņēmējs un ko tam nevar atmaksāt saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem. Atmaksāšanas kārtību nosaka 199. pantā minētajā deleģētajā regulā;

d)

amortizācijas izmaksas, ja tās saņēmējam faktiski radušās;

e)

administratīvos izdevumus, personāla un aprīkojuma izmaksas, tostarp dalībvalstu pārvaldes iestāžu personāla algu izmaksas, ciktāl tās attiecas uz to darbību izmaksām, kuras attiecīgā publiskā iestāde sedz tikai saistībā ar konkrēto uzsākto projektu;

f)

gadījumos, kas nav saistīti ar darbības dotācijām, — izmaksas, kuras nepieciešamas uzņēmuma nepārtrauktai darbībai, bet kuras nevar nekavējoties saistīt ar piedāvātajiem ražojumiem/pakalpojumiem (netiešās vai pieskaitāmās izmaksas) ne vairāk kā 10 % apmērā no darbības kopējām tiešajām atbilstīgajām izmaksām, ja tās nepārsniedz EUR 250 000, un pēc tam — ne vairāk kā 8 % apmērā, pamatojoties uz fiksētu likmi. Minēto īpatsvaru var palielināt jo īpaši attiecībā uz koordinējošām juridiskām personām saskaņā 199. pantā minēto deleģēto regulu. Maksimālo robežu var pārsniegt ar pamatotu Komisijas lēmumu.

4.     Dalībnieku izmaksas, kas minētas 115.a pantā, uzskata par attiecināmām ar nosacījumu, ka attiecīgie dalībnieki ir identificēti dotācijas nolīgumā vai lēmumā un ievēro noteikumus, kurus saņēmējam piemēro saskaņā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu, tostarp noteikumus par Komisijas, OLAF un Revīzijas palātas tiesībām kontrolēt izdevumu izlietojumu saskaņā ar dotācijas piešķiršanas noteikumiem.

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

117.b pants (jauns)

 

117.b pants

Līdzfinansējums natūrā

1.     Dotācijas radītās peļņas aprēķinos līdzfinansējumu, kas ir ieguldījums natūrā, vērā neņem.

2.     Atbildīgais kredītrīkotājs kā līdzfinansējumu var pieņemt ieguldījumu natūrā, ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu vai piemērotu. Ja līdzfinansējumu natūrā piedāvā, lai atbalstītu mazas vērtības dotāciju, un kredītrīkotājs plāno to noraidīt, viņš pamato, kāpēc šis līdzfinansējums nav nepieciešams vai nav piemērots.

Šādi ieguldījumi nedrīkst pārsniegt:

a)

vai nu faktiskās izmaksas, kas pienācīgi pamatotas ar grāmatvedības dokumentiem,

b)

vai, ja šādu dokumentu nav, attiecīgajā tirgū vispārpieņemtās izmaksas.

Ieguldījumus natūrā novērtētajā budžetā norāda atsevišķi, lai atspoguļotu konkrētajai darbībai piešķirtos kopējos līdzekļus. Šādu ieguldījumu vienas vienības vērtību aprēķina provizoriskajā budžetā, un turpmākas izmaiņas uz to neattiecas.

Ieguldījumi natūrā atbilst attiecīgās valsts tiesību aktiem nodokļu un sociālās drošības jomā.

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

118. pants – 1. punkts – trešā daļa

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro krīzes pārvarēšanas atbalsta, civilās aizsardzības un humānās palīdzības pasākumiem.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro krīzes pārvarēšanas atbalstam, jo īpaši šajā sakarībā veiktiem civilās aizsardzības pasākumiem un humānās palīdzības pasākumiem.

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

120. pants – 1. punkts – otrā daļa

Šādos gadījumos finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, kā noteikts pamataktā, vai ārkārtējas steidzamības gadījumā — krīzes pārvarēšanas atbalstam, civilās aizsardzības vai humānās palīdzības pasākumiem.

Šādos gadījumos finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, kā noteikts pamataktā, vai ārkārtējas steidzamības gadījumā krīzes pārvarēšanas atbalstam, civilās aizsardzības pasākumiem, humānās palīdzības pasākumiem , vai situācijās, kas draud pāraugt bruņotā konfliktā .

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

121. pants

121. pants

Pakāpeniskas samazināšanas princips

Ja vien attiecībā uz struktūrām, kas īsteno Savienības vispārējas nozīmes mērķi, pamataktā vai finansēšanas lēmumā par dotāciju piešķiršanu saskaņā ar 51. panta 5. punkta d) apakšpunktu nav noteikts citādi, tad, atjaunojot darbības dotācijas uz laikposmu, kas pārsniedz četrus gadus, tās pakāpeniski samazina pēc ceturtā gada.

svītrots

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

122. pants – 1. punkts

1.   Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstiski.

1.   Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstiski vai attiecīgā gadījumā — drošā elektroniskā formātā. Komisija nodrošina iespēju pieteikumus iesniegt tiešsaistē, ja tā to uzskata par iespējamu .

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

122. pants – 1.a punkts (jauns)

 

1.a     Maksimālais pieteikuma izskatīšanas termiņš ir seši mēneši vai, ja vispirms ir vajadzīgs komisijas lēmums, deviņi mēneši pēc pieteikuma iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. Šo termiņu izņēmuma kārtā var pagarināt, ja tas nepieciešams saistībā ar dotācijas īpašo raksturu un priekšmetu. Šādos gadījumos attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nosaka pagaidu termiņu. Ja termiņu nav iespējams ievērot citu iemeslu dēļ, deleģētais kredītrīkotājs šo informāciju iekļauj savā gada darbības pārskatā, norādot iemeslus un ierosinot darbības attiecīgās situācijas uzlabošanai. Nākamajā gada darbības pārskatā viņš ziņo par to, cik sekmīgi ir īstenotas situācijas uzlabošanai paredzētās darbības.

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

122. pants – 3. punkts

3.   Dotāciju pretendentiem piemēro arī 100. līdz 103. pantu. Pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas minēti 100. līdz 103. pantā. Tomēr kredītrīkotājs var atturēties prasīt apliecinājumu , kā precizēts 199. pantā minētajā deleģētajā regulā, šādos gadījumos:

3.   Dotāciju pretendentiem piemēro arī 100. līdz 103. pantu. Pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas minēti 100. līdz 103. pantā. Tomēr kredītrīkotājs apliecinājumu nepieprasa šādos gadījumos:

a)

dotācijas ar ļoti mazu vērtību;

a)

ja tās ir mazas vērtības dotācijas;

b)

šāds apliecinājums nesen ir iesniegts citā piešķiršanas procedūrā;

b)

ja šāds apliecinājums nesen ir iesniegts citā iepirkuma procedūrā.

c)

iegūt šādu apliecinājumu nav iespējams.

 

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

122. pants – 3.a punkts (jauns)

 

3.a     Pieteikumā norāda pretendenta juridisko statusu un viņa finansiālo un darbības spēju veikt ierosināto darbību vai darba programmu.

Šajā nolūkā pretendents iesniedz apliecinājumu ar savu godavārdu un, ja attiecīgā dotācija nav mazas vērtības dotācija, visus apliecinošos dokumentus, ko, pamatojoties pretendenta riska novērtējumu, pieprasījis atbildīgais kredītrīkotājs. Nepieciešamos dokumentus norāda uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Apliecinošie dokumenti jo īpaši var būt peļņas un zaudējumu pārskats vai bilance par pēdējo finanšu gadu, attiecībā uz kuru ir noslēgti konti.

Finansiālās spējas pārbaudi nepiemēro fiziskām personām stipendijas saņemšanai, publiskām struktūrām un starptautiskām organizācijām. Atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no riska analīzes rezultātiem var atcelt pienākumu pārbaudīt publisku struktūru un starptautisku organizāciju darbības spēju.

Ja pieteikums attiecas uz dotāciju darbībai, kuras īstenošanai nepieciešamā summa pārsniedz EUR 750 000, vai darbības dotācijai, kuras vērtība pārsniedz EUR 100 000, iesniedz apstiprināta ārējā revidenta sagatavotu revīzijas ziņojumu. Ar šo ziņojumu apstiprina pēdējā pieejamā finanšu gada kontus, un deleģētais kredītrīkotājs šo revīzijas ziņojumu skaidri pieņem vai noraida 90 dienu laikā. Kad šādu ziņojumu ir apstiprinājis deleģētais kredītrīkotājs, tas kļūst saistošs un tam nevar piemērot ex post revīzijas vai novērtēšanu, ja vien netiek sniegti jauni ticami pierādījumi par pārkāpumiem vai krāpšanu.

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

125. pants

Ja atbildīgais kredītrīkotājs to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, viņš var prasīt, lai saņēmējs dod iepriekšēju nodrošinājumu nolūkā ierobežot finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

Ja atbildīgais kredītrīkotājs , izskatot katru gadījumu atsevišķi un veicot riska analīzi, to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, viņš var prasīt, lai saņēmējs vispirms iemaksātu nodrošinājumu, kas ierobežotu ar priekšfinansējuma samaksu saistītos finansiālos riskus.

 

Mazas vērtības vai ļoti mazas vērtības dotāciju gadījumā vai tad, ja pēdējo piecu gadu laikā saņēmējs katru gadu ir saņēmis vismaz vienu dotāciju, nodrošinājumu nepieprasa.

Grozījums Nr. 183

Regulas priekšlikums

126. pants – 1. punkts

1.   Neskarot turpmākas pārbaudes, ko veic iestāde, dotācijas summa nav galīga, kamēr atbildīgais kredītrīkotājs nav pieņēmis gala ziņojumus un pārskatus.

1.   Neskarot turpmākas pārbaudes, ko iestāde veic laicīgi , dotācijas summa ir galīga tikai tad, kad deleģētais kompetentais kredītrīkotājs ir pieņēmis gala ziņojumus un pārskatus.

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

126. pants – 2. punkts

2.   Ja nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana ir notikusi dotācijas piešķiršanas vai īstenošanas laikā , atbildīgais kredītrīkotājs var veikt 110. pantā minētos pasākumus pēc tam, kad saņēmējam bijusi dota iespēja izteikt savus apsvērumus .

2.   Ja piešķiršanas procedūrā konstatētas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, atbildīgais kredītrīkotājs šo procedūru pārtrauc un var veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, tostarp procedūras atcelšanu . Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu, viņš par to nekavējoties informē OLAF.

Grozījums Nr. 185

Regulas priekšlikums

126. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Ja pēc dotācijas piešķiršanas attiecīgajā procedūrā vai dotācijas īstenošanā konstatētas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no procedūras īstenošanā sasniegtā posma var atteikties parakstīt dotācijas nolīgumu vai paziņot dotācijas lēmumu, pārtraukt dotācijas īstenošanu vai attiecīgā gadījumā pārtraukt dotācijas nolīguma vai lēmuma īstenošanu pēc tam, kad saņēmējam tikusi dota iespēja izteikt savus komentārus.

Grozījums Nr. 186

Regulas priekšlikums

126. pants – 2.b punkts (jauns)

 

2.b     Ja šīs kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana piedēvējama saņēmējam vai ja tas nav pildījis savus dotācijas nolīgumā vai lēmumā noteiktos pienākumus, atbildīgais kredītrīkotājs turklāt var samazināt attiecīgo dotāciju vai atgūt summas, kas nepamatoti izmaksātas, īstenojot dotācijas nolīgumu vai lēmumu, proporcionāli kļūdu, pārkāpumu, krāpšanas vai pienākumu neizpildes smaguma pakāpei pēc tam, kad saņēmējam tikusi dota iespēja izteikt savus komentārus.

Grozījums Nr. 187

Regulas priekšlikums

126. pants – 3. punkts

3.    Ja kontroles vai revīzijas liecina, ka konkrētais saņēmējs pieļauj atkārtotas kļūdas, kas ietekmē nerevidētos projektus, kuros saņēmējs piedalās vai ir piedalījies, kredītrīkotājs var attiecināt konstatējumus uz tiem nerevidētajiem projektiem, ko saskaņā ar dotācijas nolīgumu varētu revidēt, un pieprasīt attiecīgās summas atmaksu.

3.    Ja konstatēts, ka saņēmējs pieļāvis sistēmiskas vai periodiskas kļūdas vai pārkāpumus, pārsniedzot būtiskuma slieksni un ietekmējot saņēmējam ar līdzīgiem nosacījumiem piešķirto dotāciju skaitu, atbildīgais kredītrīkotājs var pārtraukt visu attiecīgo dotāciju īstenošanu vai attiecīgā gadījumā pārtraukt attiecīgā dotācijas nolīguma vai lēmuma īstenošanu pēc tam, kad saņēmējam tikusi dota iespēja izteikt savus komentārus. Atbildīgais kredītrīkotājs turklāt var veikt finanšu korekcijas attiecībā uz visām dotācijām, kuru īstenošanā konstatētas iepriekš minētās sistēmiskās vai periodiskās kļūdas vai pārkāpumi un kuras var revidēt saskaņā ar dotācijas nolīgumu vai lēmumu, un šīs korekcijas var būt vai nu attiecīgo dotāciju samazināšana vai to summu atgūšana, kas nepamatoti izmaksātas, īstenojot dotācijas nolīgumu vai lēmumu.

 

Ja iespējams, veicamo finanšu korekciju apjomu katras attiecīgās dotācijas gadījumā nosaka, pamatojoties uz izmaksām, kas nepamatoti deklarētas kā atbilstīgas. Ja neattiecināmo izmaksu apjomu nav iespējams precīzi noteikt, finanšu korekcijas var pamatot uz ekstrapolāciju vai fiksētu likmi, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

Pretrunu procedūrā saņēmējs var apstrīdēt piemēroto korekciju, pierādot, ka korekcija ir aprēķināta kļūdaini, un iesniedzot jaunu aprēķinu.

3.a    Pretrunu procedūrā saņēmējs kompetentajā strīdu izšķiršanas komitejā var apstrīdēt lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 2.a līdz 3. punktu.

 

Saņēmējs jo īpaši var apstrīdēt piemēroto korekciju, ar varbūtību bilances palīdzību pierādot periodisku vai sistēmisku kļūdu neesamību vai to , ka korekcija ir aprēķināta kļūdaini, un iesniegt jaunu aprēķinu. Saņēmējam ir tiesības uz tiesiskās pārstāvības izmaksu atlīdzināšanu tiktāl, ciktāl tiesas procesa rezultāts ir tam labvēlīgs.

Grozījums Nr. 188

Regulas priekšlikums

126.a pants (jauns)

 

126.a pants

Dokumentu glabāšanas periodi

1.     Ar dotāciju saistītos grāmatvedības dokumentus, apliecinošos dokumentus, statistikas datus un citus dokumentus saņēmēji glabā piecus gadus pēc tam, kad ir saņemta atlikuma samaksa, un trīs gadus mazas vērtības dotāciju gadījumā.

2.     Dokumentus, kas saistīti ar revīzijām, pārsūdzībām, tiesāšanos vai to atlīdzības prasību kārtošanu, kuras rodas projekta īstenošanas gaitā, glabā līdz šādu revīziju, pārsūdzību vai tiesāšanās beigām vai atlīdzības prasību nokārtošanai.

3.     Komisija 199. pantā minētajā deleģētajā regulā var noteikt dokumentu glabāšanas periodus, kas piemērojami akreditētajām struktūrām un Komisijai.

Grozījums Nr. 189

Regulas priekšlikums

128. pants

128. pants

Definīcija

Šīs regulas nolūkiem „godalgas” ir finanšu ieguldījumi, ko piešķir konkursu rezultātā.

128. pants

Godalgu piešķiršana

„Godalgas” ir finanšu ieguldījumi, ko apbalvojuma veidā piešķir konkursu rezultātā. Ir jāveicina godalgu piešķiršana, taču ar tām nevar aizstāt pienācīgi strukturētu finansējumu.

Grozījums Nr. 190

Regulas priekšlikums

129. pants – 1. punkts

1.   Uz godalgām attiecas pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi.

1.   Uz godalgām attiecas pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi , un tām ir jāveicina Eiropas pievienotās vērtības nodrošināšana . Godalgas, kas pārsniedz EUR 5 000 000, drīkst piešķirt tikai saskaņā ar tiesību aktu LESD 288., 289. un 290. panta nozīmē, skaidri izklāstot dalības noteikumus, piešķiršanas kritērijus, godalgas apjomu un novērtēšanas ekspertu atlases procedūru. Godalgas automātiski zaudē spēku, ja spēku zaudē regula, ar ko nosaka to daudzgadu finanšu shēmu, kuras darbības laikā sākta to īstenošana, vai piecus gadus pēc to publicēšanas — atkarībā no tā, kurš fakts iestājas vēlāk.

 

Ieņēmumus, kas rodas, godalgai zaudējot spēku, uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

Grozījums Nr. 191

Regulas priekšlikums

129. pants – 2. punkts – 1. daļa

2.    Godalgas ir daļa no 118. pantā minētās darba programmas , ko pieņem Komisija, un attiecībā uz tām ir jāievēro 118. panta 2. punkta noteikumi.

2.    Šajā nolūkā attiecībā uz godalgām izstrādā darba programmu , ko publicē īstenošanas gada sākumā. Darba programmu ievieš, publicējot uzaicinājumus piedalīties konkursā.

Grozījums Nr. 192

Regulas priekšlikums

129. pants – 2. punkts – 3. daļa

Godalgas nedrīkst piešķirt tieši, bez konkursa, un par tām ir vajadzīga tāda pati publikācija kā par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus .

Godalgas nedrīkst piešķirt tieši, bez konkursa, un tās publicē reizi gadā, piemērojot 31 . panta 2. un 3. punktu.

Grozījums Nr. 193

Regulas priekšlikums

129. pants – 3. punkts

 

3.    Pieteikumus dalībai konkursā izvērtē ekspertu grupa, pamatojoties uz publicētajiem konkursa noteikumiem.

3.   Godalgas piešķir atbildīgais kredītrīkotājs vai žūrija. Tiem ir tiesības pieņemt lēmumu par godalgu piešķiršanu vai nepiešķiršanu atkarībā no tā, kā tie vērtē katra attiecīgā pretendenta piedalīšanos, ņemot vērā konkursa noteikumus .

Godalgas piešķir atbildīgais kredītrīkotājs , pamatojoties uz ekspertu grupas sniegto izvērtējumu, kuri var brīvi pieņemt lēmumu ieteikt vai ne godalgu piešķiršanu atkarībā no tā, kā viņi vērtē pieteikumu kvalitāti. Kompetentais deleģētais kredītrīkotājs savam gada darbības pārskatam pievieno lēmumu par godalgas piešķiršanu kopā ar vērtēšanā piedalījušos ekspertu sarakstu un viņu izdarītās atlases pamatojumu.

Grozījums Nr. 271

Regulas priekšlikums

130. pants – 1. punkts

1.   Šīs regulas nolūkiem "finanšu instrumenti" ir Savienības pasākumi finanšu atbalstam, ko konkrēta politikas mērķa sasniegšanai piešķir no budžeta, izmantojot aizdevumus, garantijas, kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumus, līdzdalības vai citus riska instrumentus, tos iespējami apvienojot ar dotācijām.

1.   Šīs regulas nolūkiem "finanšu instrumenti" ir Savienības pasākumi finanšu atbalstam, ko viena vai vairāku konkrētu politikas mērķu sasniegšanai piešķir no budžeta, ja tas atļauts galvenajā nozarei specifiskā pamataktā, izmantojot aizdevumus, garantijas, kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumus, līdzdalības vai citus riska instrumentus, tos iespējami apvienojot ar dotācijām. Pamataktā nosaka finanšu instrumenta veida, ko atļauts izmantot attiecīgo politikas mērķu sasniegšanai.

 

Piemēro šādas definīcijas:

 

(a)

„kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids, kurš apvieno pašu kapitālu un parādus un kuru izmantojot, pašu kapitāls ļauj ieguldītājiem iegūt augstu peļņas normu uzņēmuma veiksmīgas darbības gadījumā vai arī parāda elements paredz papildu atlīdzību, kas palielina ieguldītāja peļņu (piemēram, „mezanīna” parāds vai subordinētais parāds);

 

(b)

„riska dalīšanas instruments” ir finanšu instruments, kas garantē noteikta riska pilnīgu vai daļēju segšanu, vajadzības gadījumā — apmaiņā pret atlīdzību, par kuru panākta vienošanās.

 

(c)

„riska sadales instruments projektu obligācijām” ir kredīts aizdevuma vai garantijas veidā. Tas aptver projekta parādu risku un mazina obligāciju turētāju kredītrisku.

 

Ja vairākas organizācijas kopīgi piedalās operācijā, uz kuru tiek attiecināts riska dalīšanas instruments, riskam, ko uzņemas Savienība, nevajadzētu būt lielākam par Savienības finansējuma lielumu.

Grozījums Nr. 272

Regulas priekšlikums

130. pants – 3. punkts

3.   Komisija var īstenot finanšu instrumentus ar tiešu vadību vai netiešu vadību , uzticot uzdevumus 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii ) un iv ) daļā minētajām struktūrām.

3.   Komisija finanšu instrumentus var izmantot, nodrošinot tiešu pārvaldību vai ar netiešas pārvaldības palīdzību , ja tas noteikts pamataktā, uzticot uzdevumus 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv ) un vi ) daļā minētajām struktūrām. Pamataktā ir jānosaka tā saimnieciskās darbības subjekta statūti un raksturs, kuram uzticēta pārvaldība.

 

Komisija vēl aizvien ir atbildīga par to, lai finanšu instrumentu īstenošanas sistēma atbilst pareizai finanšu pārvaldībai un ir saistīta ar izvirzīto politikas mērķu sasniegšanu. Komisija ir atbildīga par finanšu instrumentu piemērošanu, neskarot pilnvaroto struktūru juridiskās un līgumos noteiktos pienākumus, kā to paredz piemērojamie tiesību akti.

 

Eiropas Parlaments tiek regulāri informēts par šo finanšu instrumentu piemērošanu.

Grozījums Nr. 273

Regulas priekšlikums

130. pants – 3.a punkts (jauns)

 

3.a     Finanšu operācijas, kas gūst labumu no Savienības finanšu instrumentiem, kas izpaužas kā vai ir saistītas ar piešķirtiem līdzekļiem vai subsīdijām, nedrīkst būt tādas, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas šāda finansējuma saņēmējiem Eiropā, attiecīgajās trešās valstīs un jurisdikcijās.

Finanšu operatori, kas pārvalda attiecīgos finanšu instrumentus, ir kopīgi ar pārkāpumu izdarītājiem atbildīgi par jebkādiem finansiāliem zaudējumiem, kas radušies šā noteikuma pārkāpumu rezultātā.

Grozījums Nr. 195

Regulas priekšlikums

131. pants – 1. punkts

1.   Finanšu instrumentus piešķir Savienības līdzekļu gala saņēmējiem, ievērojot pareizu finanšu vadību, pārredzamību, vienlīdzīgu attieksmi un mērķus, kas noteikti pamataktā, ko piemēro attiecīgajiem finanšu instrumentiem.

1.   Finanšu instrumentus piešķir Savienības līdzekļu galasaņēmējiem, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības, proporcionalitātes, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus un mērķus, kas noteikti pamataktā, kuru piemēro attiecīgajiem finanšu instrumentiem.

Grozījums Nr. 196

Regulas priekšlikums

131. pants – 1.a punkts (jauns)

 

1.a     Ar finanšu instrumenta īstenošanu saistītie ieņēmumi un atmaksātie līdzekļi saskaņā ar 18. panta 3. punktu ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi, un tos automātiski pārnes, lai ieguldītu no jauna.

Jebkurā gadījumā Savienības ieguldījumu projektā nesadala trešām pusēm dividenžu vai peļņas veidā.

Grozījums Nr. 274

Regulas priekšlikums

131. pants – 1.b punkts (jauns)

 

1.b     Komisija, īstenojot finanšu instrumentus, nodrošina, ka ir kopīga interese sasniegt attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu noteiktos politikas mērķus, šo interesi, iespējams, veicinot ar tādiem nosacījumiem kā līdzfinansējuma prasības vai finansiāli stimuli un vienlaikus novēršot interešu konfliktu ar citām pilnvarotās struktūras darbībām.

Izņemot tirgus nepilnību vai mikrokredīta pakalpojumu gadījumā, finanšu instrumentiem ir veicinoša ietekme, kas nozīmē to, ka Savienības ieguldījums finanšu instrumentā piesaista vispārēju ieguldījumu, kurš pārsniedz Savienības ieguldījuma apjomu.

Ja līdz attiecīgā finanšu instrumenta izmantošanai paredzētā termiņa vidum minimālā sagaidāmā peļņa nav gūta, Komisija par to ziņo budžeta lēmējinstitūcijai.

Šajā termiņa vidusposma pārskatā turklāt ziņo par:

panākumiem paredzētā politikas mērķa īstenošanā;

finanšu instrumentā iemaksāto naudas kopsummu;

īstenošanas gaitā izmaksāto naudas kopsummu;

attiecīgā gadījumā naudas kopsummu, attiecībā uz kuru pastāv atmaksāšanas nespējas risks vai kuru nav iespējams atmaksāt;

attiecīgā gadījumā īstenošanas gaitā iegūtā kapitāla vērtību.

Grozījums Nr. 304/rev

Regulas priekšlikums

131. pants – 1.c punkts (jauns)

 

1.c     Komisija reizi gadā iesniedz ziņojumu budžeta lēmējinstitūcijai par darbībām, kas finansētas ar finanšu instrumentu palīdzību, to īstenošanā iesaistītajām finanšu iestādēm, finanšu instrumentu darbības rezultātiem, tostarp veiktajiem atkārtotajiem ieguldījumiem, ieguldījumu kontu bilanci, ieņēmumiem un atmaksājumiem, panākto veicināšanas efektu un līdzdalības kapitālā vērtību. Komisija savu ziņojumu pievieno 63. panta 9. punktā minētajam gada darbības pārskatam.

Grozījums Nr. 275

Regulas priekšlikums

131. pants – 2. punkts

2.   Neskarot 46. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu , ar finanšu instrumentu saistītos budžeta izdevumus ietver tiem izveidotajās attiecīgajās budžeta saistībās .

2.   Neskarot aizņēmuma un aizdevuma operācijas, kā arī garantijas, kas tiek izsniegtas EIB aizdevumiem par EIB pašas resursiem , ar finanšu instrumentu un Savienības finansiālo atbildību saistītie budžeta izdevumi nepārsniedz tiem noteiktās attiecīgās budžeta saistības, tādējādi nepieļaujot iespējamas papildu saistības, kas būtu jāsedz no Savienības budžeta .

Grozījums Nr. 276

Regulas priekšlikums

131. pants – 3. punkts

3.   Finanšu starpnieki, kas izpilda finanšu operācijas saistībā ar finanšu instrumentu, ievēro standartus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un cīņu pret terorismu. Tie nedrīkst būt reģistrēti teritorijās, kuru jurisdikcijas nesadarbojas ar Savienību saistībā ar starptautiski saskaņotu nodokļu standartu piemērošanu.

3.    Šīs regulas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) un v) punktā minētās struktūras un visi finanšu starpnieki, kas izpilda finanšu operācijas saistībā ar finanšu instrumentu, ievēro standartus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un cīņu pret terorismu. Tie nedrīkst būt reģistrēti teritorijās, kuru jurisdikcijas nesadarbojas ar Savienību saistībā ar starptautiski atzītu nodokļu standartu piemērošanu , un tie nedrīkst sadarboties ar šādās teritorijās reģistrētiem tiesību subjektiem .

Grozījums Nr. 277

Regulas priekšlikums

131. pants – 4. punkts

4.    Katrā nolīgumā, kas noslēgts starp 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) un iv) daļā minētu struktūru un 3. punktā minētu finanšu starpnieku, īpaši paredz Komisijas un Revīzijas palātas iespēju īstenot kontroles pilnvaras attiecībā uz dokumentiem , telpām un informāciju (arī elektroniskajos informācijas nesējos) par visām trešām personām , kas ir saņēmušas Savienības līdzekļus.

4.    Katra struktūra, kas minēta 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv ) un v ) punktā un 3. punktā minēts finanšu starpnieks, kas ir iesaistīts Savienības finanšu instrumentu pārvaldībā, kontroles pilnvaru īstenošanas nolūkā Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF pēc pieprasījuma var nodrošināt pieeju visu to trešo pušu telpām, kā arī piekļuvi visu to trešo pušu dokumentiem un informācija, tostarp tādai, kas tiek glabāta elektroniskajos informācijas nesējos, kuras ir saņēmušas Savienības līdzekļus un/vai ir iesaistītas šo līdzekļu pārvaldībā .

Grozījums Nr. 200

Regulas priekšlikums

131. pants – 4.a punkts (jauns)

 

4.a     Komisija reizi gadā budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sniedz pārskatu par darbībām, kas finansētas ar finanšu instrumentu palīdzību, to īstenošanā iesaistītajām finanšu institūcijām, finanšu instrumentu darbības rezultātiem, tostarp atkārotajiem ieguldījumiem, ieguldījumu kontu bilanci, ieņēmumiem un atmaksātajiem līdzekļiem, panākto veicināšanas efektu un līdzdalības uzņēmuma kapitālā daļu vērtību. Komisija savu pārskatu pievieno 63. panta 9. punktā minētajam gada pārskatu kopsavilkumam.

Grozījums Nr. 278

Regulas priekšlikums

131. pants – 4.b punkts (jauns)

 

4.b     Termiņa vidusposma ziņojumā, kas minēts 1.b punktā, arī norāda finanšu instrumentu galasaņēmēju sarakstu un saņemtā finansējuma summas.

Komisijas tīmekļa vietnē publicē finanšu instrumentu konkrēto juridisko formu, to izveides mērķus un attiecīgā gadījumā to reģistrētās uzņēmējdarbības vietas juridisko adresi.

Grozījums Nr. 293

Regulas priekšlikums

133. pants – 2. punkts

2.   Šā panta 1. punktā minētajā pārskatā sniedz vismaz atskaiti par apropriāciju īstenošanas proporcionālo apjomu līdz ar kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietošanu starp dažādiem budžeta posteņiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā gan absolūtā, gan procentu izteiksmē sniedz vismaz pārskatu par apropriāciju īstenošanas proporcionālo apjomu, kā arī kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietojumiem starp dažādiem budžeta posteņiem.

Grozījums Nr. 201

Regulas priekšlikums

134. pants – 1. daļa

Finanšu pārskati, kas minēti 132. pantā, atbilst Savienības grāmatvedības noteikumiem , ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis , un sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par aktīviem un pasīviem, maksājumiem, ieņēmumiem un naudas plūsmu.

Finanšu pārskati, kas minēti 132. pantā, balstās uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem , kuri piemērojami publiskajam sektoram , un sniedz patiesu un objektīvu priekšstatu par aktīviem un pasīviem, maksājumiem, ieņēmumiem un naudas plūsmu.

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

135. pants

Finanšu pārskati, kas minēti 132. pantā, sniedz informāciju, tostarp par grāmatvedības politiku, tādā veidā, lai šī informācija būtu būtiska, uzticama, salīdzināma un saprotama. Tos veido, ievērojot vispārpieņemtus grāmatvedības principus, kas noteikti Savienības grāmatvedības noteikumos.

Finanšu pārskati, kas minēti 132. pantā, sniedz informāciju, tostarp par grāmatvedības politiku, tādā veidā, lai šī informācija būtu būtiska, ticama, salīdzināma un saprotama. Tos sagatavo, ievērojot vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas noteikti Savienības grāmatvedības noteikumos , un tie balstās uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri piemērojami publiskajam sektoram .

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

135.a pants (jauns)

 

135.a pants

Izņēmumi no grāmatvedības principiem

Ja konkrētā gadījumā grāmatvedis uzskata, ka attiecībā uz kādu no 187. līdz 194. pantā minētajiem grāmatvedības principiem ir jāizdara izņēmums pēc būtības, šādu izņēmumu pienācīgi pamato un attiecīgo informāciju iekļauj 136. pantā minēto finanšu pārskatu pielikumā.

Grozījums Nr. 294

Regulas priekšlikums

136. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

a)

bilanci un pārskatu par finanšu rezultātiem, kurā uzrāda aktīvus un pasīvus un finansiālo situāciju, un ekonomiskos rezultātus iepriekšējā gada 31. decembrī; tos izklāsta, ievērojot attiecīgos grāmatvedības noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis;

a)

bilanci un pārskatu par finanšu rezultātiem, kurā uzrāda aktīvus un pasīvus (tostarp pensiju saistības) un finansiālo situāciju, un ekonomiskos rezultātus iepriekšējā gada 31. decembrī; tos izklāsta, ievērojot attiecīgos grāmatvedības noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis;

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

136. pants – 2. punkts

2.   Finanšu pārskatu piezīmēs iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visu papildu informāciju , kas jāsniedz saskaņā ar attiecīgajiem grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis .

2.   Finanšu pārskatu piezīmēs iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visu nepieciešamo papildu informāciju.

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

138. pants – 3. daļa

Komisijas grāmatvedis konsolidē šos provizoriskos pārskatus ar Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un līdz nākamā gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Komisijas un konsolidētos Savienības provizoriskos pārskatus.

Komisijas grāmatvedis konsolidē šos provizoriskos pārskatus ar Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un līdz nākamā gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai un Eiropas Parlamentam Komisijas un konsolidētos Savienības provizoriskos pārskatus.

Grozījums Nr. 206

Regulas priekšlikums

139. pants – 1. punkts

1.   Revīzijas palāta līdz 1. jūnijam izsaka savus apsvērumus par citu iestāžu un katras 132. pantā minētās struktūras provizoriskajiem pārskatiem un līdz 15. jūnijam izsaka savus apsvērumus par Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un konsolidētajiem Savienības provizoriskajiem pārskatiem.

1.   Revīzijas palāta līdz 1. jūnijam izsaka savus apsvērumus par citu iestāžu un katras 132. pantā minētās struktūras provizoriskajiem pārskatiem un izsaka savus apsvērumus par Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un konsolidētajiem Savienības provizoriskajiem pārskatiem.

Grozījums Nr. 207

Regulas priekšlikums

139. pants – 2. punkts – pirmā daļa

2.   Iestādes, izņemot Komisiju, un visas 132. pantā minētās struktūras sagatavo savus galīgos pārskatus un līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta tos Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo konsolidēto pārskatu sagatavošanas nolūkā.

2.   Iestādes, izņemot Komisiju, un visas 132. pantā minētās struktūras sagatavo savus galīgos pārskatus un līdz nākamā gada 28. februārim nosūta tos Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei galīgo konsolidēto pārskatu sagatavošanas nolūkā.

Grozījums Nr. 208

Regulas priekšlikums

139. pants – 5. punkts – pirmā daļa

5.   Pēc galīgo konsolidēto pārskatu un savu galīgo pārskatu apstiprināšanas Komisija līdz nākamā finanšu gada 31. jūlijam tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

5.   Pēc galīgo konsolidēto pārskatu un savu galīgo pārskatu apstiprināšanas Komisija līdz nākamā finanšu gada 31. martam tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Grozījums Nr. 209

Regulas priekšlikums

139. pants – 6. punkts

6.   Galīgos konsolidētos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim kopā ar atzinumu par pārskatu ticamību, ko pieņēmusi Revīzijas palāta atbilstīgi LESD 287. pantam un Euratom līguma 160.c pantam.

6.   Galīgos konsolidētos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā finanšu gada 31. jūlijam kopā ar atzinumu par pārskatu ticamību, ko pieņēmusi Revīzijas palāta atbilstīgi LESD 287. pantam un Euratom līguma 160.c pantam.

Grozījums Nr. 210

Regulas priekšlikums

141. pants – 3. punkts

3.   Šos skaitļus un ziņojumu par budžeta izpildi vienlaicīgi nosūta Revīzijas palātai.

3.   Šos skaitļus un ziņojumu par budžeta izpildi vienlaicīgi nosūta Revīzijas palātai un publicē internetā .

Grozījums Nr. 211

Regulas priekšlikums

141. pants – 3.a punkts (jauns)

 

3.a     Finanšu gada laikā sagatavo vienkāršotu konsolidētu Eiropas Savienības kontu termiņa vidusposma pārskatu par laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Šo pārskatu sagatavo Komisija, un Revīzijas palāta veic šā pārskata ierobežotu pārbaudi. Konsolidēto kontu termiņa vidusposma pārskatu par stāvokli attiecīgā gada 30. jūnijā līdz tā paša gada 30. oktobrim nosūta Eiropas Parlamentam, pievienojot Revīzijas palātas ziņojumu un Komisijas apsvērumus (ja tādi ir).

Grozījums Nr. 212

Regulas priekšlikums

143. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Visas šādas atkāpes viņš pamato un dokumentē un savu pamatojumu iesniedz Revīzijas palātai attiecīgā grāmatvedības noteikuma pieņemšanas vai atjaunināšanas laikā.

Grozījums Nr. 213

Regulas priekšlikums

145. pants – 3. punkts

3.   Grāmatvedības sistēmai jābūt tādai, lai tajā varētu izsekot visiem uzskaites grāmatojumiem.

3.   Grāmatvedības sistēmai jābūt tādai, lai tajā būtu atrodama skaidra revīzijas liecība par visiem uzskaites grāmatojumiem.

Grozījums Nr. 214

Regulas priekšlikums

147. pants – 1. punkts

1.   Budžeta uzskaitē tiek detalizēti iegrāmatota budžeta izpilde .

1.   Budžeta uzskaitē detalizēti iegrāmato budžeta izpildes procesu .

Grozījums Nr. 296

Regulas priekšlikums

149. pants – 2. punkts

2.   Ikviena iestāde informē Revīzijas palātu un budžeta lēmējinstitūciju par visiem iekšējiem noteikumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz finanšu jautājumiem.

2.   Katra iestāde informē Revīzijas palātu un budžeta lēmējinstitūciju par visiem iekšējiem noteikumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz finanšu jautājumiem , un to dara vienas nedēļas laikā pēc šādu noteikumu pieņemšanas .

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

150. pants – 1. punkts

1.   Revīzijas palāta, pārbaudot, vai visi ieņēmumi saņemti un visi izdevumi radušies likumīgi un pienācīgi, ievēro noteikumus, kas ietverti Līgumos, budžetā, šajā regulā, 199. pantā minētajā deleģētajā regulā un visos citos tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Līgumiem.

1.   Revīzijas palāta, pārbaudot, vai visi ieņēmumi saņemti un visi izdevumi radušies likumīgi un pienācīgi, ievēro noteikumus, kas ietverti Līgumos, budžetā, šajā regulā, 199. pantā minētajā deleģētajā regulā un visos citos tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Līgumiem. Savu revīzijas pienākumu Revīzijas palāta pilda pastāvīgi.

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

150. pants – 2. punkts – pirmā daļa

2.   Uzdevuma izpildei Revīzijas palāta ir tiesīga 152. pantā noteiktajā veidā iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju par struktūrvienību vai struktūru finanšu vadību attiecībā uz operācijām, ko finansē vai līdzfinansē Savienība. Tā ir tiesīga ievākt ziņas no katras amatpersonas, kas atbild par ieņēmumu un izdevumu operācijām, un izmantot revīzijas procedūras, kas ir piemērotas attiecībā uz iepriekšminētajām struktūrvienībām un struktūrām. Dalībvalstīs revīziju veic kopīgi ar attiecīgās valsts revīzijas iestādēm vai, ja tām nav vajadzīgo pilnvaru, ar valsts atbildīgajām struktūrvienībām. Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādes sadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību.

2.   Uzdevuma izpildei Revīzijas palāta ir tiesīga 152. pantā noteiktajā veidā iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju par struktūrvienību vai struktūru finanšu pārvaldību attiecībā uz operācijām, ko finansē vai līdzfinansē Savienība. Tā ir tiesīga ievākt ziņas no katras amatpersonas, kas atbild par ieņēmumu un izdevumu operācijām, un izmantot revīzijas procedūras, kas ir piemērotas attiecībā uz iepriekšminētajām struktūrvienībām un struktūrām. Dalībvalstīs revīziju veic , sadarbojoties ar attiecīgās valsts revīzijas iestādēm vai, ja tām nav vajadzīgo pilnvaru, ar valsts kompetentajām struktūrvienībām. Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas institūcijas sadarbojas savstarpējas uzticības garā, tomēr saglabājot savu neatkarību.

Grozījums Nr. 217

Regulas priekšlikums

152. pants – 1. punkts – pirmā daļa

1.   Komisija, citas iestādes, struktūras, kas pārvalda ieņēmumus vai izdevumus Savienības uzdevumā, kā arī budžeta maksājumu gala saņēmēji sniedz Revīzijas palātai visas nepieciešamās iekārtas un pakalpojumus un nodod tai visu informāciju, ko Revīzijas palāta uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu izpildei. Tie nodod Revīzijas palātas rīcībā visus dokumentus par to līgumu piešķiršanu un izpildi, ko finansē no budžeta, un pārskatus par naudu vai materiāliem, visus uzskaites ierakstus vai pavaddokumentus, kā arī administratīvos dokumentus, kas uz tiem attiecas, visus dokumentus, kas attiecas uz ieņēmumiem un izdevumiem, visus inventāra sarakstus, visu struktūrvienību struktūrshēmas, ko Revīzijas palāta uzskata par vajadzīgiem budžeta izpildes un finanšu rezultātu pārskata revīzijai, pamatojoties uz uzskaites grāmatojumiem vai veicot pārbaudi uz vietas, kā arī — tam pašam nolūkam — visus dokumentus un datus, kas radīti vai ko glabā magnētiskajos datu nesējos .

1.   Komisija, citas iestādes, struktūras, kas pārvalda ieņēmumus vai izdevumus Savienības uzdevumā, kā arī budžeta maksājumu galasaņēmēji nodrošina, lai Revīzijas palātas rīcībā būtu visas nepieciešamās iekārtas un pakalpojumi, un sniedz tai visu informāciju, ko Revīzijas palāta uzskata par nepieciešamu savu uzdevumu izpildei. Tie nodod Revīzijas palātas rīcībā visus dokumentus par to līgumu piešķiršanu un izpildi, kurus finansē no budžeta, un pārskatus par naudu vai materiāliem, visus uzskaites ierakstus vai pavaddokumentus, kā arī administratīvos dokumentus, kas uz tiem attiecas, visus dokumentus, kuri attiecas uz ieņēmumiem un izdevumiem, visus inventāra sarakstus, visu struktūrvienību struktūrshēmas, ko Revīzijas palāta uzskata par vajadzīgām budžeta izpildes un finanšu rezultātu pārskata revīzijai, pamatojoties uz uzskaites grāmatojumiem vai veicot pārbaudi uz vietas, kā arī — tam pašam nolūkam — visus dokumentus un datus, kas radīti vai ko glabā datu nesējā .

Grozījums Nr. 218

Regulas priekšlikums

153. pants – 1. punkts

1.   Revīzijas palāta ne vēlāk kā 15. jūnijā nosūta Komisijai un ne vēlāk kā 1. jūnijā citām iestādēm un 132. pantā minētajām struktūrām jebkādus apsvērumus, ko tā uzskata par iekļaujamiem gada pārskatos. Šiem apsvērumiem ir jāpaliek konfidenciāliem, un tiem piemēro pretrunu procedūru. Katra iestāde nosūta Revīzijas palātai atbildi ne vēlāk kā 15. oktobrī . Iestāžu atbildes, izņemot Komisijas atbildes, tajā pašā reizē nosūta Komisijai.

1.   Revīzijas palāta ne vēlāk kā 15. jūnijā nosūta Komisijai un ne vēlāk kā 15. jūnijā citām iestādēm un 132. pantā minētajām struktūrām jebkādus apsvērumus, ko tā uzskata par iekļaujamiem gada pārskatā vai par tādiem, kas kompetentajam grāmatvedim jāņem vērā pārskatu sagatavošanā . Šiem apsvērumiem ir jāpaliek konfidenciāliem, un tiem piemēro pretrunu procedūru. Katra iestāde nosūta Revīzijas palātai atbildi ne vēlāk kā 30. septembrī . Iestāžu atbildes, izņemot Komisijas atbildes, vienlaikus nosūta arī Komisijai.

Grozījums Nr. 219

Regulas priekšlikums

153. pants – 2. punkts

2.     Pēc pretrunu procedūras pabeigšanas katra attiecīgā iestāde vai struktūra līdz 15. oktobrim nosūta savu atbildi Revīzijas palātai. Iestāžu atbildes, izņemot Komisijas un struktūru atbildes, tajā pašā reizē nosūta Komisijai.

svītrots

Grozījums Nr. 220

Regulas priekšlikums

153. pants – 5. punkts

5.   Līdz 15. novembrim Revīzijas palāta nosūta iestādēm, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, un pārējām iestādēm savu gada pārskatu kopā ar iestāžu atbildēm un nodrošina to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Līdz 31. oktobrim Revīzijas palāta nosūta iestādēm, kas ir atbildīgas par budžeta izpildes apstiprināšanu, un pārējām iestādēm savu gada pārskatu kopā ar iestāžu atbildēm un nodrošina to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr. 221

Regulas priekšlikums

155. pants

155. pants

Paziņojums par sākotnējiem konstatējumiem

1.     Revīzijas palāta nodod attiecīgajām iestādēm, struktūrām vai dalībvalstīm paziņojumus par savu revīziju sākotnējiem konstatējumiem. Paziņojumus par sākotnējiem konstatējumiem, kuri pēc Revīzijas palātas ieskatiem būtu jāatspoguļo gada pārskatā, nodod līdz 1. jūnijam tajā gadā, kas seko gadam, uz kuru attiecas konstatējumi. Paziņojumi par sākotnējiem konstatējumiem ir konfidenciāli.

2.     Attiecīgā iestāde, struktūra vai dalībvalsts divarpus mēnešu laikā var Revīzijas palātai iesniegt piezīmes, ko tā vēlas izteikt par paziņojumiem par sākotnējiem konstatējumiem.

svītrots

Grozījums Nr. 264

Regulas priekšlikums

156. pants

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada 15. maijam sniedz Komisijai apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi .

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada 15. aprīlim sniedz apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi :

 

šīs regulas 1. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētajām iestādēm,

 

196.b panta 1. punktā minētajām struktūrām,

 

citām institūcijām, kas ir atbildīgas par Savienības līdzekļu izmantošanu, ja vien Savienības tiesību aktos ir paredzēta prasība, ka Eiropas Parlamentam šīm iestādēm ir jāsniedz apstiprinājums.

2.   Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē Komisiju par termiņa pagarināšanas iemesliem.

2.   Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē attiecīgās iestādes, struktūras un institūcijas par termiņa pagarināšanas iemesliem.

3.   Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par apstiprinājuma sniegšanu, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz likvidētu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai nodrošinātu to likvidāciju.

3.   Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par apstiprinājuma sniegšanu, attiecīgās iestādes, struktūras un institūcijas veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz likvidētu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai nodrošinātu to likvidāciju.

Grozījums Nr. 265

Regulas priekšlikums

157. pants – 3. punkts

3.    Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iesniedz tam jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai bez kavējumiem piemērotu attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru saskaņā ar LESD 319. pantu.

3.    Attiecīgās iestādes, struktūras un institūcijas pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iesniedz tam jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai bez kavējumiem piemērotu attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru saskaņā ar LESD 319. pantu.

Grozījums Nr. 266

Regulas priekšlikums

158. pants

1.   Saskaņā ar LESD 319. pantu un Euratom līguma 180.b pantu Komisija un citas iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz apsvērumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, kā arī piezīmēm, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu.

1.   Saskaņā ar LESD 319. pantu un Euratom līguma 180.b pantu Komisija un citas attiecīgās iestādes , struktūras un institūcijas atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz apsvērumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, kā arī piezīmēm, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu.

2.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma iestādes ziņo par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šiem apsvērumiem un piezīmēm, jo īpaši par šo iestāžu dotajiem norādījumiem to struktūrvienībām, kuras atbild par budžeta izpildi. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, sniedzot tai informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas, rīkojoties šo apsvērumu sakarā, lai Komisija varētu ņemt tos vērā, rakstot savu ziņojumu. Iestāžu ziņojumus nodod arī Revīzijas palātai.

2.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma attiecīgās iestādes , struktūras un institūcijas ziņo par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šiem apsvērumiem un piezīmēm, jo īpaši par dotajiem norādījumiem to struktūrvienībām, kuras atbild par budžeta izpildi. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, sniedzot tai informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas, rīkojoties šo apsvērumu sakarā, lai Komisija varētu ņemt tos vērā, rakstot savu ziņojumu. Iestāžu ziņojumus nodod arī Revīzijas palātai.

Grozījums Nr. 224

Regulas priekšlikums

167. pants – 1. punkts

1.   Šīs regulas pirmo un trešo daļu piemēro izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kas minētas Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu, Padomes Regulā (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi, Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu, un fondiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, ko pārvalda ar dalītu vadību saskaņā ar šīs regulas 56. pantu (turpmāk „fondi”), kā arī šo iestāžu un struktūru ieņēmumiem, ja vien šajā sadaļā nav norādīts citādi.

1.   Šīs regulas pirmo un trešo daļu piemēro to iestāžu un struktūru izdevumiem, kas minētas Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu, Padomes Regulā (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi, Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu, un līdzekļu fondiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, tostarp programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” līdzekļiem, ko pārvalda ar dalītu pārvaldību saskaņā ar šīs regulas 56. pantu (turpmāk „fondi”), kā arī šo iestāžu un struktūru ieņēmumiem, ja vien šajā sadaļā nav norādīts citādi.

Grozījums Nr. 225

Regulas priekšlikums

168. pants

168. pants

Piešķirto saistību apropriāciju ievērošana

Eiropas Parlaments un Padome apņemas ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas attiecīgajos pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu.

svītrots

Grozījums Nr. 226

Regulas priekšlikums

169. pants – 3. punkts

 

3.    Saskaņā ar 167. pantā minētajām regulām ar konkrēto darbību saistīto maksājumu pilnīga vai daļēja atmaksāšana atpakaļ kontā nesamazina fonda ieguldījumu attiecīgajā darbībā.

 

Atmaksātās summas saskaņā ar 18. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir piešķirtie ieņēmumi.

3.   Uz dalībvalstu rīcību ar atmaksājumiem un līdzdalību summās, kas tiek maksātasiemaksas no fondiem, attiecas 167. pantā minētās regulas.

Dalībvalstu rīcību saistībā ar atmaksājumiem un ietekmi uz summām, ko maksāieguldījumu no fondiem, reglamentē 167. pantā minētās regulas.

Grozījums Nr. 227

Regulas priekšlikums

III sadaļa – 1. nodaļa – jauns virsraksts (pirms 173. panta)

 

Grozījums Nr. 228

Regulas priekšlikums

175. pants – 2. punkts – pirmā daļa

2.    Ar šādām apropriācijām rīkojas kā ar piešķirtiem ieņēmumiem 18. panta 2. punkta nozīmē :

2.    Apropriācijas, kas saistītas ar :

a)

dotāciju un publiskā iepirkuma procedūras , kurās piedalās KPC, vai

a)

dotāciju un publiskā iepirkuma procedūrām , kurās piedalās KPC,

b)

KPC darbības trešo personu uzdevumā, vai

b)

KPC darbībām trešo personu uzdevumā, vai

c)

darbības saskaņā ar administratīvu nolīgumu ar citām iestādēm vai Komisijas dienestiem par zinātniski tehnisko pakalpojumu sniegšanu.

c)

darbībām saskaņā ar administratīvu nolīgumu ar citām iestādēm vai Komisijas dienestiem par zinātniski tehnisko pakalpojumu sniegšanu,

 

uzskata par piešķirtiem ieņēmumiem 18. panta 2. punkta nozīmē.

Grozījums Nr. 279

Regulas priekšlikums

III SADAĻA – 2. nodaļa (jauna)

 

2.     NODAĻA

Finansēšana un atbilstīgās izmaksas

175.a pants

Vidējās personāla izmaksas

1.     Vidējās personāla izmaksas apstiprina pēc šādiem kritērijiem:

a)

vidējās personāla izmaksas ir noteiktas, izmantojot saņēmēja ierasto izmaksu uzskaites praksi; cita starpā tas nozīmē izmaksu centra metožu pielietojumu;

b)

vidējo personāla izmaksu pamatā ir saņēmēja faktiskās ar personālu saistītās izmaksas, kas reģistrētas likumā noteiktajos saņēmēja pārskatos, vai izmaksu uzskaite, kura veikta atbilstoši spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, vajadzības gadījumā norādot arī budžetā iekļautās vai lēstās summas;

c)

atbilstoši personāla vidējo izmaksu metodoloģijai personāla vidējo izmaksu apjomā neiekļauj nekādas neatbilstīgās izmaksas, kas par tādām atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1906/2006, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (3), Padomes 2006. gada 19. decembra Regulu (Euratom) Nr. 1908/2006, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Eiropas Atomenerģijas kopienas Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2011. gads) (4), un dotācijas paraugnolīgumus; neiekļauj izmaksas, kas uzrādītas citās izmaksu kategorijās;

d)

produktīvo darba stundu skaits, ko izmanto stundas vidējās tarifa likmes aprēķināšanai, atbilst saņēmēja parastajai pārvaldības praksei ar nosacījumu, ka tā pamatojas uz revidējamiem grāmatvedības ierakstiem.

2.     Šā panta 1. punktā minētos kritērijus piemēro ar nosacījumu, ka visi citi metodoloģijas aspekti atbilst dotācijas paraugnolīgumu noteikumiem.

3.     Šā panta 1. punktā minētos kritērijus izmanto par bāzi visām izmaksām, kas saistītas ar dotācijas nolīgumu, — gan tām, kuru noteikšanas metodoloģija ir apstiprināta ex ante, gan tām, kuru metodoloģija nav apstiprināta ex ante, tostarp attiecībā uz jau parakstītiem dotācijas nolīgumiem. Tādēļ šos kritērijus piemēro arī saistībā ar ex post revīzijām, ko veic Komisija, tostarp attiecībā uz jau parakstītiem dotācijas nolīgumiem.

4.     Uzskata, ka ar personālu saistītās izmaksas, kas noteiktas, pamatojoties uz metodoloģiju, kura atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, būtiski neatšķiras no faktiskajām izmaksām.

5.     Gadījumos, kad metodoloģiju apstiprina ex ante saskaņā ar 1. punktā minētajiem kritērijiem, apstiprinājums paliek spēkā pamatprogrammu īstenošanas laikā, ja vien saņēmējs nemaina metodoloģiju vai Komisijas dienesti revīzijas laikā neatklāj tajā trūkumus neprecizitātes, nepareizas izmantošanas vai jebkādas citas iespējamības rezultātā, padarot par nederīgu bāzi, uz kuras pamata šis apstiprinājums ticis piešķirts.

6.     Dotācijas saņēmēji, kam piešķirts ar personālu saistīto vidējo izmaksu metodoloģijas apstiprinājums saskaņā ar Komisijas Lēmuma Nr. C(20090)4705 nosacījumiem, var vai nu turpināt piemērot apstiprināto metodoloģiju, vai atgriezties pie savas parastās grāmatvedības prakses izmantošanas, ja tā atbilst šajā pantā izklāstītajiem kritērijiem.

175.b pants

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpašnieki un fiziskās personas

1.     Visu pamatprogrammu ietvaros īstenojamām netiešām darbībām paredzētu dotāciju gadījumā Savienības finansiālais ieguldījums, kas saistīts ar MVU īpašnieku vai fizisku personu pašu darbu tāda projekta īstenošanā, kurš paredzēts MVU īpašniekiem, kas nesaņem atalgojumu, un fiziskām personām, kas nesaņem atalgojumu, izpaužas kā iepriekš noteikta likme.

2.     Šo MVU īpašnieku un fizisko personu pašu darba vērtība pamatojas uz iepriekš fiksētu likmi, ko nosaka, projekta īstenošanā nostrādāto stundu skaitu reizinot ar stundas tarifa likmi, kuru aprēķina šādi:

a)

produktīvo stundu standartskaits ir 1 575;

b)

Savienības projektu īstenošanā nostrādāto stundu uzrādītais kopējais skaits gadā nedrīkst pārsniegt produktīvo stundu standartskaitu uz vienu MVU īpašnieku vai fizisko personu.

Individuālā darba vērtību uzskata par projekta tiešajām atbilstīgajām izmaksām.

3.     Šo finansēšanas veidu piemēro arī tiem MVU īpašniekiem un fiziskajām personām, kas nesaņem atalgojumu saskaņā ar pamatprogrammu ietvaros jau parakstītiem dotācijas nolīgumiem, ja vien šiem saņēmējiem jau nav izsniegts Komisijas apstiprināts sertifikāts par metodoloģiju ar personālu saistīto vidējo izmaksu aprēķināšanai. Pēdējā no minētajiem gadījumiem saņēmēji var izvēlēties turpināt sertificētās metodoloģijas piemērošanu.

Grozījums Nr. 230

Regulas priekšlikums

III sadaļa – 3. nodaļa (jauna)

 

3.     NODAĻA

Strīdu izšķiršanas komiteja izpētes jautājumos

175.c pants

Strīdu izšķiršanas komiteja izpētes jautājumos

1.     Par attiecīgo pamatprogrammu īstenošanu atbildīgie ģenerāldirektorāti izveido kopīgu īpašu strīdu izšķiršanas komiteju izpētes jautājumos, piešķirot tai pilnvaras pieņemt galīgo un vienoto nostāju jebkurā juridiskā vai finanšu jautājumā, kas saistīts ar visa projekta cikla īstenošanu, kā arī visos ar uzņēmējdarbības procesu saistītos jautājumos, kuros attiecīgie dienesti nespēj panākt vienprātību, izmantojot parasto darba procedūru.

Strīdu izšķiršanas komiteja izpētes jautājumos darbojas kā 126.b pantā minētā kompetentā strīdu izšķiršanas komiteja visos jautājumos, kas saistīti ar izpētes projektiem un programmām, tai skaitā pamatprogrammu.

Neviens strīdu izšķiršanas komitejas izpētes jautājumos loceklis 70. un 71. panta piemērošanas rezultātā nav atbildīgs par lēmumiem, ko viņš pieņēmis šīs komitejas locekļa statusā.

2.     Strīdu izšķiršanas komiteju izpētes jautājumos veido Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta, Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta, Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta, Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta un Enerģētikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektori vai to pienācīgi pilnvaroti pārstāvji (viens pārstāvis katram ģenerāldirektoram). Komiteja sanāk kopā vismaz reizi gadā, un tā var pieņemt konsensuālus lēmumus, izmantojot rakstisku procedūru.

3.     Komitejas procedūrai piemēro šādus noteikumus:

a)

Strīdu izšķiršanas komiteju izpētes jautājumos vada Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors vai viņa pārstāvis;

b)

vajadzības gadījumā Strīdu izšķiršanas komiteja izpētes jautājumos var lūgt Komisijas galveno horizontālo dienestu, jo īpaši Juridiskā dienesta un Budžeta ģenerāldirektorāta, atzinumu;

c)

Strīdu izšķiršanas komiteja izpētes jautājumos var aicināt sniegt atzinumu tās ieinteresētās personas vai to pārstāvjus vai citus ekspertus, kuru viedokli tā uzskata par svarīgu;

d)

lēmumus pieņem vienprātīgi vai, ja tas ir iespējams, ar balsu vairākumu, un tie ir saistoši 1. punktā minētajiem ģenerāldirektorātiem;

e)

pieņemtās galīgās un vienotās nostājas ir saistošas arī izpildaģentūrām, kas īsteno pamatprogrammas daļas;

f)

sekretariāta atbalstu Strīdu izšķiršanas komitejai izpētes jautājumos sniedz īpaši šim nolūkam izveidota Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta darbinieku grupa. Strīdu izšķiršanas komitejas izpētes jautājumos lēmumus dara publiski pieejamus elektroniskas datubāzes veidā, pienācīgi ņemot vērā datu aizsardzības jomā piemērojamos tiesību aktus;

g)

Strīdu izšķiršanas komiteja izpētes jautājumos saskaņā ar 126.c pantu pieņem savu reglamentu.

Grozījums Nr. 231

Regulas priekšlikums

IV sadaļa – 2. nodaļa - 1. iedaļa (jauna) - virsraksts (jauns) (pirms 177. panta)

 

Grozījums Nr. 232

Regulas priekšlikums

177.a pants (jauns)

 

177.a pants

Budžeta atbalsta izmantošana

1.     Ja tas noteikts attiecīgajos pamataktos, Komisija var izmantot nozaru vai vispārējo budžeta atbalstu trešajā valstī, ja partnervalsts publisko izdevumu pārvaldība notiek pietiekami pārredzami, uzticami un efektīvi.

2.     Komisija attiecīgajos finansēšanas nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar 176. panta 2. punkta b) apakšpunktu, iekļauj atbilstošus noteikumus, ar kuriem saskaņā konkrētā saņēmējvalsts apņemas nekavējoties pilnībā vai daļēji atmaksāt attiecīgo darbības finansējumu, ja konstatēts, ka tam izmantoto Savienības līdzekļu pārvaldībā ir bijuši smagi pārkāpumi.

Lai saņemtu šā punkta pirmajā daļā minēto atmaksājumu, var piemērot 77. panta 1. punktu par līdzekļu atgūšanu ar ieskaitu.

3.     Komisija sniedz atbalstu, lai veicinātu parlamentāras kontroles un revīzijas iespēju attīstīšanu un uzlabotu pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai.

Grozījums Nr. 233

Regulas priekšlikums

IV sadaļa – 2. nodaļa - 2. iedaļa (jauna) - virsraksts (jauns) (pirms 178. panta)

 

Grozījums Nr. 234

Regulas priekšlikums

178. pants – 2. daļa

Savienības un līdzekļu devēju iemaksas nonāk īpašā bankas kontā. Šīs iemaksas netiek integrētas budžetā, un tās pārvalda Komisija, uzticot atbildību deleģētajam kredītrīkotājam. Budžeta izpildes uzdevumus var uzticēt struktūrām un personām, kas minētas 55. panta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar spēkā esošajiem netiešās vadības noteikumiem .

Savienības un līdzekļu devēju iemaksas ieskaita īpašā bankas kontā. Šīs iemaksas neiekļauj budžetā, un tās pārvalda Komisija, uzticot atbildību deleģētajam kredītrīkotājam. Piemēro 55. panta 3. punktu .

Grozījums Nr. 235

Regulas priekšlikums

IV sadaļa – 2. nodaļa - 3. iedaļa (jauna) - virsraksts (jauns) (pirms 179. panta)

 

Grozījums Nr. 236

Regulas priekšlikums

195. pants – 3. punkts

3.   Iestādes, cik drīz vien iespējams, informē budžeta lēmējinstitūciju par jebkādiem celtniecības projektiem, kam varētu būt būtisks finansiāls iespaids budžetā.

3.   Iestādes un 196.b pantā minētās struktūras iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par jebkādiem celtniecības projektiem, kam varētu būt būtiska finansiāla ietekme uz budžetu.

Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm plāno sniegt atzinumu, tā divās nedēļās pēc tam, kad saņēmusi informāciju par celtniecības projektu, paziņo attiecīgajai iestādei par nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja nav atbildes, attiecīgā iestāde var turpināt plānoto darbību atbilstīgi savai administratīvajai autonomijai, ievērojot LESD 335. pantu un Euratom līguma 185. pantu attiecībā uz Savienības pārstāvību.

Tās informē budžeta lēmējinstitūciju jo īpaši saistībā ar:

Minēto atzinumu nosūta attiecīgajai iestādei divās nedēļās pēc minētās paziņošanas.

a)

celtniecības un atjaunošanas darbu projektiem — par konkrēto plānošanas kārtību (pirms tiek publicēts uzaicinājums piedalīties konkursā), par visiem aspektiem, kuri saistīti ar lēmumu pieņemšanu, un par projekta finansēšanu (kad ir sīki izstrādāts izmaksu plānojums, bet līgums vēl nav noslēgts), un par to, cik lielā mērā darbi ir veikti tā, kā bija plānots un ievērojot budžetu (pēc darbu pabeigšanas);

 

b)

citiem ēku līgumiem — par konkrētu nepieciešamo apbūves platību (pirms tiek publicēts uzaicinājums piedalīties konkursā vai veikta jebkāda vietējā tirgus izpēte), par visiem aspektiem, kuri saistīti ar lēmumu pieņemšanu, un par projekta finansēšanu (pirms līguma slēgšanas), un par to, cik lielā mērā darbi ir veikti tā, kā bija plānots un ievērojot budžetu (pēc projekta pabeigšanas).

 

Attiecīgā gadījumā iestādes un struktūras informāciju var sniegt 34. panta 4.a punktā minētajā darba dokumentā par ēku politiku.

 

Pirms līgumu slēgšanas saņem budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinājumu. Budžeta lēmējinstitūcija lēmumu par apstiprinājuma piešķiršanu pieņem astoņu nedēļu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieteikums un visa lēmuma pieņemšanai vajadzīgā informācija.

Iestādes pieprasa budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinājumu nekustamā īpašuma iegādei vai jebkuram citam celtniecības projektam, ko finansē ar aizdevumu.

 

Grozījums Nr. 237

Regulas priekšlikums

195. pants – 3.a punkts (jauns)

 

3.a     Ēku projekti, kuriem varētu būt būtiska finansiāla ietekme uz budžetu, ir:

i)

ēku iegāde, pārdošana, renovācija vai celtniecība vairāk nekā EUR 2 miljonu apmērā vai tādu spēkā esošo būvniecības līgumu pagarināšana, kuru vērtība pārsniedz vairāk nekā EUR 2 miljonus gadā,

ii)

jebkāda zemes iegāde,

iii)

visi jauni ēku līgumi (tostarp lietojums un ilgtermiņa noma) par jauniem īpašumiem ar ikgadējo maksu vismaz EUR 500 000 apmērā,

iv)

visi starpiestāžu ēku projekti.

Grozījums 238

Regulas priekšlikums

195. pants – 3.b punkts (jauns)

 

3.b     Ēku projektu var finansēt no budžeta vai, izdarot atkāpi no 14. panta, ar aizdevumu palīdzību, ja tam piekrīt budžeta lēmējinstitūcija. Aizdevumus atmaksā atbilstošā periodā.

Finansēšanas plānā, kas attiecīgajai iestādei jāiesniedz kopā ar pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai, jo īpaši precizē finansējuma maksimālo apjomu, finansēšanas periodu un finansējuma veidu.

Grozījums Nr. 239

Regulas priekšlikums

VIIa sadaļa (jauna)

 

Grozījums Nr. 240

Regulas priekšlikums

196.a pants (jauns)

 

196.a pants

Publiskā un privātā sektora partnerību veidi

Var izveidot šādas publiskā un privātā sektora partnerības:

a)

struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, kurām ir juridiskas personas statuss un kuras saņem ieguldījumus no budžeta saskaņā ar 196.b pantu;

b)

struktūras, kurām ir juridiskas personas statuss, kuras ir izveidotas ar pamataktu, kas nosaka to statūtus, kā arī to darbības jomu un veidu, un kuras ir pilnvarotas īstenot publiskā un privātā sektora partnerību saskaņā ar 196.b un 196.c pantu, ja tas rada Eiropas pievienoto vērtību un ja finansējums, izmantojot publiskos līdzekļus, ir pamatots.

Grozījums Nr. 241

Regulas priekšlikums

196.b pants (jauns)

 

196.a pants

Finanšu pamatregula, kas piemērojama aģentūrām, struktūrām un publiskā un privātā sektora partnerībām, kuras izveidotas saskaņā ar īpašiem LESD un Euratom līguma noteikumiem

1.     Pēc apspriešanās ar Revīzijas palātu ar deleģētu regulu saskaņā ar šīs regulas 202., 203. un 204. pantu pieņem finanšu pamatregulu, kas piemērojama struktūrām, kuras izveidotas atbilstoši īpašiem LESD un Euratom līguma noteikumiem un kuras ir juridiskas personas.

Minētā finanšu pamatregula balstīsies uz šajā regulā noteiktajiem principiem un noteikumiem.

Minēto struktūru finanšu noteikumos nedrīkst būt atkāpes no finanšu pamatregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams īpašām šo struktūru vajadzībām. Šādi izņēmumi nedrīkst skart pirmās daļas II sadaļā minētos budžeta principus, vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz saimnieciskās darbības subjektiem un īpašos noteikumus, ko satur pamatakti, ar kuriem izveido šādas struktūras. Ja šo publiskā un privātā sektora partnerību finanšu noteikumos ir atkāpes no finanšu pamatregulas, tās ar atbilstīgu pamatojumu dara zināmas Komisijai. Komisijai sešu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas ir tiesības izteikt iebildumus pret šādām atkāpēm.

Šo struktūru noteikumos var būt atkāpes no Civildienesta noteikumiem.

1.a     Katru gadu un ne vēlāk kā 31. oktobrī atkāpes un konkrētu šo atkāpju pamatojumu dara zināmu Eiropas Parlamentam un Padomei, iesniedzot attiecīgu darba dokumentu. Šajā darba dokumentā izklāsta arī to, ciktāl ir īstenots mērķis, ar kādu izveidotas konkrētās struktūras, un iepriekšminēto atkāpju nozīmi, nodrošinot sasniegto progresu, kā arī 34. panta 2.b punktā minēto informāciju un to, ciktāl gadā, uz kuru attiecas budžeta izpildes apstiprināšana, ir īstenoti iepriekš noteiktie konkrētie mērķi. Ja mērķi nav pilnībā sasniegti, struktūras vadība izklāsta attiecīgu konkrētu pamatojumu un ierosina pasākumus šīs situācijas novēršanai, kuri var ietvert arī pienācīgi pamatotu prasību uz laiku (ne ilgāk kā uz vienu nākamo gadu) palielināt administratīvos piešķīrumus.

Darba dokumentā norāda arī visu šajā pantā paredzēto juridisko personu pārvaldības struktūrvienības, tostarp sniedzot visaptverošu pārskatu par atsevišķo pārvaldības struktūrvienību lielumu saistībā ar attiecīgo personālu.

2.     Budžeta izpildes apstiprinājumu 1. punktā minētajām struktūrām pēc Padomes ieteikuma sniedz Eiropas Parlaments. Ja Eiropas Parlaments to uzskata par nepieciešamu, tas var uzaicināt šo struktūru vadību piedalīties budžeta izpildes apstiprināšanas procesā, jo īpaši gadījumos, kad 1.a punktā minētie mērķi nav sasniegti divus gadus pēc kārtas.

3.     Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz 1. punktā minētajām struktūrām ir tādas pašas pilnvaras, kādas viņam ir attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām.

4.     Katra aģentūra pēc apspriešanās ar Revīzijas palātu noslēdz līgumu ar neatkarīgu revidentu, kura uzdevums ir pārbaudīt attiecīgās struktūras pārskatu atbilstību 134. pantam un Revīzijas palātas vadībā izvērtēt šīs struktūras ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību. Revīzijas palāta pārbauda šāda neatkarīga revidenta sagatavoto ziņojumu un (veicot arī citas darbības, ko tā uzskata par nepieciešamām) var pamatoties uz neatkarīgā revidenta ziņojumu, sagatavojot savu atzinumu.

Grozījums Nr. 242

Regulas priekšlikums

196.c pants (jauns)

 

196.c pants

Finanšu paraugregula publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kuru pamatā nav īpaši LESD noteikumi

1.     Struktūras, kas ir juridiskas personas, ir izveidotas ar pamataktu, piemērojot LESD 288. un 289. pantu, un kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, pieņem savus finanšu noteikumus par publiskā un privātā sektora partnerības budžeta sagatavošanu, izpildi, uzskaiti un izpildes apstiprināšanu.

2.     Minētajos noteikumos ir iekļauts Savienības līdzekļu pareizai finanšu pārvaldībai vajadzīgo principu kopums, un to pamatā ir 55. un 57. pants un finanšu paraugregula, kas pēc apspriešanās ar Revīzijas palātu ir pieņemta ar deleģēto regulu saskaņā ar 202., 203. un 204. pantu.

Ja šo publiskā un privātā sektora partnerību finanšu noteikumos ir atkāpes no finanšu paraugregulas, tās ar atbilstīgu pamatojumu dara zināmas Komisijai. Komisijai sešu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas ir tiesības iebilst pret šādām atkāpēm.

Šo struktūru noteikumos var būt atkāpes no Civildienesta noteikumiem, ciktāl akti, ar kuriem šīs struktūras izveidotas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punktu, neparedz Civildienesta noteikumu piemērošanu.

3.     Katru gadu un ne vēlāk kā 31. oktobrī atkāpes un konkrētu šo atkāpju pamatojumu dara zināmu Eiropas Parlamentam un Padomei, iesniedzot attiecīgu darba dokumentu. Šajā darba dokumentā izklāsta arī to, ciktāl ir īstenots mērķis, ar kādu izveidotas konkrētās struktūras, un iepriekšminēto atkāpju nozīmi, nodrošinot sasniegto progresu, kā arī 34. panta 2.b punktā minēto informāciju un to, ciktāl gadā, uz kuru attiecas budžeta izpildes apstiprināšana, ir īstenoti iepriekš noteiktie konkrētie mērķi. Ja mērķi nav pilnībā sasniegti, struktūras vadība izklāsta attiecīgu konkrētu pamatojumu un ierosina pasākumus šīs situācijas novēršanai, kuri var ietvert arī pienācīgi pamatotu prasību uz laiku (ne ilgāk kā uz vienu nākamo gadu) palielināt administratīvos piešķīrumus. Darba dokumentā norāda arī visu šajā pantā paredzēto juridisko personu pārvaldības struktūrvienības, tostarp sniedzot visaptverošu pārskatu par atsevišķo pārvaldības struktūrvienību lielumu saistībā ar attiecīgo personālu.

4.     Budžeta izpildes apstiprinājumu 1. punktā minētajām struktūrām pēc Padomes ieteikuma sniedz Eiropas Parlaments.

5.     Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz 1. punktā minētajām struktūrām ir tādas pašas pilnvaras, kādas viņam ir attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām.

Grozījums Nr. 243

Regulas priekšlikums

199. pants

Saskaņā ar 202., 203. un 204. pantu Komisija pieņem deleģēto regulu par sīki izstrādātiem noteikumiem šīs regulas piemērošanai. Deleģētajā regulā iekļauj noteikumus par administratīvo izdevumu veikšanu saistībā ar apropriācijām, kuras budžetā ir paredzētas Euratom Apgādes aģentūrai.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 202., 203. un 204. pantu pieņemt deleģēto regulu ar sīki izstrādātiem noteikumiem , lai papildinātu vai grozītu atsevišķus nebūtiskus elementus šādos pantos: 5., 8., 9., 16., 18., 19., 20., 22., 23., 25., 26., 27., 30., 31., 34., 38., 41., 46., 50., 51., 55., 56., 57., 58., 61., 63., 65., 66., 67., 69., 70., 71., 72., 75., 76., 77., 77.b, 78., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 89., 90., 92., 93., 94., 95., 97., 98., 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 117.a, 118., 119., 120., 122., 123., 124., 125., 126., 126.a, 126.c, 127., 133., 135., 136., 137., 139., 142., 145., 147., 148., 173., 175., 176., 178., 179., 180., 181., 182., 183., 184., 187., 188., 191., 193., 195., 196. un 197. pantā.

 

Šīs regulas pielikumā, atsaucoties uz iepriekšminētajiem pantiem, ir uzskaitīti deleģējuma mērķi, saturs un darbības joma.

 

Deleģētajā regulā iekļauj arī noteikumus par administratīvo izdevumu veikšanu saistībā ar apropriācijām, kuras budžetā ir paredzētas Euratom Apgādes aģentūrai.

Grozījums Nr. 244

Regulas priekšlikums

200. pants

200. pants

Pamata finanšu regula aģentūrām un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu

1.     Saskaņā ar šīs regulas 202., 203. un 204. pantu Komisija ar deleģētu aktu pieņem pamata finanšu regulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, ir juridiskas personas un saņem iemaksas no budžeta.

Šī pamata finanšu regula balstās uz šajā regulā noteiktajiem principiem un noteikumiem.

Šo struktūru finanšu noteikumi nevar novirzīties no finanšu pamatregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, turklāt ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu. Šādi izņēmumi nedrīkst skart pirmās daļas II sadaļā minētos budžeta principus, vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz saimnieciskās darbības subjektiem vai īpašos noteikumus, ko satur pamatakti, ar kuriem izveido šādas struktūras.

2.     Struktūrām, kas minētas 1. punktā, Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu par to budžeta izpildi.

3.     Komisijas iekšējam revidentam ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz 1. punktā minētajām struktūrām, kādas viņam ir attiecībā uz Komisijas struktūrvienībām.

4.     Ja vien 1. punktā minētajā pamataktā nav noteikts citādi, Revīzijas palāta pārbauda šīs struktūras ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību, pirms struktūras pārskati tiek konsolidēti ar Komisijas pārskatiem. Šīs pārbaudes pamatā ir revīzijas pārskats, ko izstrādājis neatkarīgs ārējais revidents, ko iecēlusi struktūra un kura uzdevums ir pārbaudīt struktūras pārskatu atbilstību 134. pantam.

svītrots

Grozījums Nr. 245

Regulas priekšlikums

201. pants

201. pants

Finanšu paraugregula publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām

Struktūras, kas ir juridiskas personas, izveidotas ar pamataktu, un kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana saskaņā ar 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) daļu, pieņem savus finanšu noteikumus.

Šie noteikumi ietver principu kopumu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu vadību, jo īpaši par paraugu ņemot šīs regulas 57. pantu un finanšu paraugregulu, ko Komisija ar deleģēto aktu pieņem saskaņā 202., 203. un 204. pantu.

svītrots

Grozījums Nr. 246

Regulas priekšlikums

202. pants – 1. punkts

1.   Pilnvaras pieņemt 199. , 200. un 201. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku .

1.   Pilnvaras pieņemt 196.b, 196.c un 199. pantā minētās deleģētās regulas Komisijai piešķir uz 3 gadu laikposmu no … (5) ar nosacījumu, ka ir ievēroti 203. un 204. pantā izklāstītie noteikumi .

Grozījums Nr. 247

Regulas priekšlikums

202. pants – 2. punkts

2.   Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu , tā ziņo par to vienlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto regulu , tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriežas, tostarp ar Eiropas Parlamentu un ekspertiem, un nodrošina, lai attiecīgie dokumenti tiktu vienlaicīgi, laicīgi un atbilstīgi nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 248

Regulas priekšlikums

202. pants – 3. punkts

3.    Komisijai pilnvaras pieņemt deleģēto aktu tiek piešķirtas, ievērojot 203. un 204. pantā minētos nosacījumus.

3.    Ikreiz, kad šo regulu pārskata, Komisija iesniedz pārskatītu deleģēto regulu.

Grozījums Nr. 249

Regulas priekšlikums

203. pants – virsraksts

Deleģēšanas atsaukšana

Deleģēšanas atsaukšana un deleģētās regulas atcelšana

Grozījums Nr. 250

Regulas priekšlikums

203. pants – 1. punkts

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 199. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī pilnībā vai daļēji atsaukt 196.b, 196.c un 199. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu no jebkura brīža nākotnē . Eiropas Parlaments vai Padome turklāt var pilnībā vai daļēji atcelt deleģētās regulas, kas ir tikušas pieņemtas saskaņā ar iepriekšējā teikumā minētajām atsauktajām deleģētajām pilnvarām.

Grozījums Nr. 251

Regulas priekšlikums

203. pants – 2. punkts

2.   Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai lemtu par pilnvaru deleģēšanas atsaukšanu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas pietiekami savlaicīgi informē otru iestādi un Komisiju, norādot deleģētās pilnvaras, ko varētu atsaukt, un iespējamos atsaukšanas iemeslus.

2.   Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu un vai atcelt deleģēto regulu pilnībā vai daļēji , laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, un attiecīgā gadījumā deleģēto regulu vai tās daļu, kas varētu tikt atcelta , kā arī iespējamos atsaukšanas vai atcelšanas iemeslus.

Grozījums Nr. 252

Regulas priekšlikums

203. pants – 3. punkts

3.   Ar atsaukšanas lēmumu izbeidzas to pilnvaru deleģēšana, kas īpaši norādītas minētajā lēmumā. Tas stājas spēkā nekavējoši vai vēlāk dienā, kas norādīta lēmumā. Lēmums neietekmē to deleģēto aktu spēkā esību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Turklāt ar šādu lēmumu var arī izbeigt spēkā esošās deleģētās regulas vai atsevišķu tās daļu spēkā esamību. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr. 253

Regulas priekšlikums

203. pants – 3.a punkts (jauns)

 

3.a     Samērīgu laiku pēc tam, kad ir pieņemts lēmums atsaukt daļu no pilnvaru deleģējuma un attiecīgā gadījumā pilnīgā vai daļēji atcelt deleģēto regulu, Komisija iesniedz priekšlikumu par šīs regulas pārskatīšanu un/vai pārskatītu deleģēto regulu.

Grozījums Nr. 254

Regulas priekšlikums

204. pants – virsraksts

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

Iebildumi pret deleģēto regulu

Grozījums Nr. 255

Regulas priekšlikums

204. pants – 1. punkts

1.   Eiropas Parlaments un Padome var celt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no izziņošanas dienas.

1.   Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto regulu, ko Komisija ierosinājusi saskaņā ar 196.b, 196.c un 199. pantu, trīs mēnešu laikā no tās paziņošanas dienas.

Grozījums Nr. 256

Regulas priekšlikums

204. pants – 2. punkts - pirmā daļa

2.   Ja līdz šā perioda beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav cēlusi iebildumus pret deleģēto aktu , to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā tajā norādītajā datumā.

2.   Ja pēc minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto regulu , to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

Grozījums Nr. 257

Regulas priekšlikums

204. pants – 3. punkts

3.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā . Iestāde, kas iebilst, pamato savus iebildumus pret deleģēto aktu.

3.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto regulu un ierosina grozījumus tajā, Komisija ņem vērā grozījumus un var pieņemt pārskatītu deleģēto regulu . Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret šādu pārskatītu deleģēto regulu saskaņā ar šo pantu.

Grozījums Nr. 258

Regulas priekšlikums

204. pants – 3.a punkts (jauns)

 

3.a     Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var pieprasīt Komisijai iesniegt daļēji vai pilnībā pārskatītu deleģēto regulu. Tās iespējami drīz viena otru informē par šādu nodomu.

Grozījums Nr. 259

Regulas priekšlikums

205. pants

Pārskatīšana

Pārskatīšana

Šo regulu pārskata saskaņā ar LESD 322. pantā un Euratom līguma 183. pantā noteikto procedūru, kad tas izrādās nepieciešams.

Reizi trijos gados vai tad, kad tas ir nepieciešams, šo regulu pārskata saskaņā ar LESD 322. panta 1. punktā un Euratom līguma 183. pantā noteikto procedūru.

 

Šajā regulā noteiktās robežvērtības var pielāgot inflācijas līmenim ar 199. pantā minēto deleģēto regulu, ievērojot 202., 203. un 204. pantu.

Grozījums Nr. 260

Regulas priekšlikums

208. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.    Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

2 .   To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Regulas 56. pantu piemēro tikai saistībām, kas pieņemtas no 2014. gada 1. janvāra par 167. pantā minētajiem fondiem.

3.    Regulas 56. pantu piemēro tikai no 2014. gada 1. janvāra , un līdz tam ir spēkā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 53.b pants .

 

Tomēr 56. panta 2. punktu dalībvalstis var piemērot jau no 2012. gada 1. janvāra.

 

Ja dalībvalstis sniedz valsts deklarāciju 56. panta 6.b punkta nozīmē, no 2012. gada 1. janvāra ir piemērojama arī 56. panta 6.b punkta pēdējā daļa.

 

Šādu struktūru akreditācija neietekmē saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (6) izveidoto struktūru funkcijas. Akreditētās struktūras ir tiesīgas veikt savas funkcijas, sākot no 2014. gada 1. janvāra.

 

4.     Šīs regulas 5. panta 4. punkts stājas spēkā uzreiz pēc regulas publicēšanas.

 

Ja dotācijas saņēmēji ir piemērojuši Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 5. panta 5. punktu, neizmantojot procentus nesošu bankas kontu, to uzskata par kļūdu vai pārkāpumu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

5.    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 261

Regulas priekšlikums

Pielikums (jauns)

 

Pielikums par deleģēto regulu saskaņā ar šīs regulas 199. pantu

 

5. pants

Deleģētajā regulā var definēt noteikumus, kuri attiecas uz priekšfinansējuma nesto procentu uzskaiti.

 

8. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz finanšu gadam paredzētām apropriācijām.

 

9. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz apropriāciju atcelšanu un pārnešanu.

 

16. pants

Deleģētajā regulā var formulēt noteikumus, kas piemērojami euro un citu valūtu savstarpēja pārrēķina kursam.

 

18. pants

Deleģētajā regulā var noteikt struktūru, kas iekļautu gan ārējos, gan iekšējos piešķirtos ieņēmumus un nodrošinātu attiecīgo apropriāciju piešķiršanu, un definēt noteikumus, kuri reglamentē dalībvalstu ieguldījumu pētniecības programmās. Turklāt deleģētā regula var papildināt šo regulu to noteikumu ziņā, kuri attiecas uz ieņēmumiem no sankcijām, kas piemērotas dalībvalstīm, konstatējot, ka tām ir pārmērīgs deficīts, un uz piešķirtajiem ieņēmumiem, kurus nodrošinājusi EBTA valstu līdzdalība konkrētās Savienības programmās.

 

19. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt kārtību, kādā tiek pieņemti Savienībai sniegtie ziedojumi.

 

20. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz atgūstamo nodokļu kontiem.

 

22. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk formulēt noteikumus par to, kā aprēķināms citu iestāžu (ne Komisijas) veikto pārvietojumu procentuālais īpatsvars, un par pārvietojuma pieprasījumu pamatojumu.

 

23. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk formulēt noteikumus par to, kā aprēķināms Komisijas veikto iekšējo pārvietojumu procentuālais īpatsvars, un par pārvietojuma pieprasījumu pamatojumu.

 

25. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kas piemērojami pieprasījumiem pārvietot līdzekļus no ārkārtas palīdzībai paredzētās rezerves.

 

26. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz ex ante, termiņa vidusposma un ex post novērtējumiem.

 

27. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par prasībām, kas piemērojamas finanšu pārskatam.

 

30. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk formulēt noteikumus, kuri attiecas uz budžeta provizorisku publicēšanu.

 

31. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk formulēt noteikumus par to, kā publicējama informācija par netiešas pārvaldības procesā piešķirto līdzekļu saņēmējiem.

 

34. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk definēt noteikumus, kuri attiecas uz finanšu plānojumu.

 

38. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz budžeta grozījuma projektiem.

 

41. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par budžeta klasifikāciju.

 

46. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par budžeta izklāstu, tostarp to, kā nosakāmi faktiskie izdevumi pēdējā finanšu gadā, attiecībā uz kuru konti ir slēgti, par budžeta piezīmēm un par štatu sarakstu.

 

50. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un uz informāciju par personas datu nosūtīšanu revīzijas vajadzībām.

 

51. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz pamataktu un uz 51. pantā uzskaitītajiem izņēmumiem.

 

55. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz budžeta izpildes metodēm, tostarp tiešu centralizētu pārvaldību, uz izpildaģentūrām deleģēto pilnvaru īstenošanu, uz īpašiem nosacījumiem, kas piemērojami, īstenojot netiešu pārvaldību ar starptautiskām organizācijām, un uz kārtību, kādā izvēlas publisko tiesību vai privāto tiesību subjektus, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus.

 

56. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par to, kā īstenojama dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm, tostarp nozaru noteikumus, kas reglamentē nosacījumus, saskaņā ar kuriem maksājumus dalībvalstīm var apturēt, par to, kā veidojams par pārvaldību atbildīgo struktūru reģistrs, par apliecināšanas un revīzijas darbībām atbilstoši nozaru regulām, par pasākumiem labākās prakses popularizēšanai un par grāmatojumu noskaidrošanas procedūru izveidi.

 

57. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par to, kā netiešo pārvaldību nodrošina citas struktūras un personas, kas nav dalībvalstis, tostarp nosakot tā nolīguma saturu, ar kuru tiek uzticēti budžeta izpildes uzdevumi, par netiešas pārvaldības nosacījumu definēšanu gadījumos, kad Komisijas sistēmas, noteikumi un procedūras ir līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro struktūras un personas, kas nav dalībvalstis, par vadības sagatavotām ticamības deklarācijām un par grāmatojumu noskaidrošanas procedūru izveidi.

 

58. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt kārtību, kādā veicama to noteikumu un procedūru ex ante novērtēšana, kas piemērojami, īstenojot netiešu pārvaldību.

 

61. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz finanšu dalībnieku tiesībām un pienākumiem.

 

63. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz ex ante un ex post kontrolēm, uz apliecinošo dokumentu glabāšanu, uz profesionālo standartu kodeksu, uz kredītrīkotāja bezdarbību, uz informācijas nosūtīšanu grāmatvedim un uz ziņojumiem par sarunu procedūrām.

 

65. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kas piemērojami grāmatveža pilnvarām un pienākumiem, tostarp grāmatveža iecelšanai un kārtībai, kādā viņš beidz pildīt pienākumus, atzinumam par grāmatvedības un inventāra uzskaites sistēmām, kases un bankas kontu pārvaldībai, parakstiem uz kontiem, kontu atlikumu pārvaldībai, pārvedumiem un pārrēķinu operācijām, maksāšanas veidiem, juridiskas personas dokumentiem un apliecinošo dokumentu glabāšanai.

 

66. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz personām, kas pilnvarotas pārvaldīt kontus vietējā struktūrvienībā.

 

67. pants

Deleģētajā regulā var definēt nosacījumus, kas piemērojami avansu kontiem, un noteikumus, kuri attiecas arī uz ārējām darbībām, tostarp avansu pārziņu izvēlēšanās kārtību, uz līdzekļu iemaksu avansu kontos un uz pārbaudēm, ko veic kredītrīkotāji un grāmatveži.

 

69. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz kredītrīkotāja, grāmatveža un avansu pārziņa atbildību nelikumīgas darbības, krāpšanas vai korupcijas gadījumā.

 

70. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk definēt noteikumus, kuri attiecas uz deleģētajiem kredītrīkotājiem, tostarp uz norādījumu apstiprināšanu un finanšu pārkāpumu komisijas lomu.

 

71. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz grāmatvežu atbildību citu veidu pārkāpumu gadījumā.

 

72. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz avansu pārziņu atbildību citu veidu pārkāpumu gadījumā.

 

75. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz debitoru parādu tāmi un debitoru parādu noteikšanu, tostarp uz procedūru un apliecinošajiem dokumentiem, un uz kavējuma procentiem.

 

76. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par iekasēšanas rīkojuma izdošanu.

 

77. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par līdzekļu atgūšanu, tostarp par atgūšanu ar ieskaitu, par atgūšanas procedūru, ja maksājums netiek veikts brīvprātīgi, par maksājuma termiņa pagarinājumu, par sodanaudu un citu sodu atgūšanu, par atgūšanas atcelšanu un par konstatēta debitoru parāda atcelšanu.

 

77.b pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par to, kādus kritērijus un procedūras Komisija piemēro finanšu korekciju veikšanai.

 

78. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz noilguma termiņu.

 

80. pants

Deleģētajā regulā var definēt noteikumus, kas piemērojami summām, kuras tiek saņemtas sodanaudu, sodu un uzkrāto procentu veidā.

 

81. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz finansēšanas lēmumu.

 

82. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz saistību veidiem, vispārējo saistību pieņemšanu, vienu parakstītāju un administratīvajiem izdevumiem ar provizorisku saistību segumu.

 

83. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par budžeta un juridisko saistību uzņemšanos, tostarp par atsevišķu saistību reģistrēšanu.

 

84. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par pārbaudēm, kas veicamas attiecībā uz dažādām saistībām.

 

85. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk definēt noteikumus par izdevumu apzināšanu, tostarp par to, kā samaksai nododami personāla izdevumi, par iepirkuma un dotācijas procedūru starpposma un galīgajiem maksājumiem, kas priekšfinansējuma un starpposma maksājumu vajadzībām apstiprināti kā pareizi, un par vīzu „nodots samaksai” un „apstiprināts kā pareizs” paraugiem.

 

86. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par izdevumu apstiprināšanu, tostarp par informāciju, kas obligāti norādāma maksājuma rīkojumā, un par kārtību, kādā kredītrīkotājs pārbauda maksājuma rīkojumus.

 

87. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz maksājumu veidiem un apliecinošajiem dokumentiem.

 

89. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz maksājumu termiņiem.

 

90. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par darbību elektronisko pārvaldību.

 

92. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par iekšējā revidenta iecelšanu.

 

93. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz iekšējā revidenta pilnvarām un pienākumiem.

 

94. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz iekšējā revidenta neatkarību un atbildību.

 

95. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz dažādiem iepirkuma līgumiem, tostarp pamatlīgumiem un īpašiem līgumiem.

 

97. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz prasībām par līgumu izziņošanu un sludinājumu publicēšanu.

 

98. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz iepirkuma procedūras veidiem, uz iepirkuma procedūru, kas tiek īstenota kopīgi ar dalībvalstīm, un uz mazas vērtības līgumiem.

 

99. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz konkursa dokumentu saturu, tostarp uz iespēju pārskatīt cenu un tehniskās specifikācijas un uz šādas pārskatīšanas nosacījumiem.

 

100. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz izslēgšanas kritērijiem, kas piemērojami dalībai piedāvājumu konkursos. Tajā var noteikt, kādi pierādījumi būtu pietiekami, lai apliecinātu, ka nav pamata izslēgšanai. Turklāt, ja ir pamats izslēgšanai, deleģētajā regulā var noteikt izslēgšanas ilgumu.

 

101. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz izslēgšanas kritērijiem, kas piemērojami iepirkuma procedūras gaitā. Tajā var noteikt, kādi pierādījumi būtu pietiekami, lai apliecinātu, ka nav pamata izslēgšanai. Turklāt, ja ir pamats izslēgšanai, deleģētajā regulā var noteikt izslēgšanas ilgumu.

 

102. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk definēt noteikumus, kuri attiecas uz centrālo izslēgšanas datubāzi.

 

103. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk formulēt noteikumus, kuri attiecas uz administratīviem un finansiāliem sodiem, ko piemēro pretendentiem vai kandidātiem, kuri snieguši nepatiesas ziņas, pieļāvuši būtiskas kļūdas, veikuši pārkāpumus vai krāpušies, vai attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka tie nopietni pārkāpuši savas līgumsaistības.

 

104. pants

Deleģētajā regulā var noteikt atlases kritērijus un piešķiršanas kritērijus. Turklāt tajā var noteikt, kādi dokumenti apliecina saimniecisko un finansiālo darbībspēju un kādi ir tehnisko un profesionālo spēju pierādījumi. Deleģētajā regulā var arī sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz elektronisku izsoli un pārmērīgi zemas cenas piedāvājumiem.

 

105. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt piedāvājumu iesniegšanas noteikumus. Tajā var noteikt piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņus, laikposmu, kurā pieejami konkursa dokumenti, un termiņus steidzamos gadījumos. Tajā var noteikt arī dažādas saziņas metodes. Turklāt tajā var definēt noteikumus par iespēju pieprasīt piedāvājuma nodrošinājumu, par piedāvājumu atvēršanu, par dalības pieteikumiem un noteikumus, kuri attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu vērtēšanas komisiju.

 

106. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt vienādas attieksmes un pārredzamības principus. Tajā var noteikt, kāda saziņa ir atļauta starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem līguma piešķiršanas procedūras gaitā, kā arī noteikt obligātas rakstiska izvērtēšanas protokola prasības un obligāto informāciju, kas iekļaujama līgumslēdzējas iestādes pieņemtajā lēmumā.

 

107. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz piešķiršanas lēmumu, informāciju pretendentiem un uz līguma parakstīšanu un izpildi.

 

108. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz pretendentiem sniedzamo informāciju, tostarp par iepirkuma procedūras atcelšanu.

 

109. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz nodrošinājumu, kas tiek pieprasīts no līgumslēdzējiem.

 

110. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par līguma darbības apturēšanu kļūdu, pārkāpumu un krāpšanas gadījumā.

 

111. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz līgumslēdzējas iestādes darbību, tostarp uz atbilstošu līmeņu noteikšanu robežvērtību aprēķināšanas vajadzībām.

 

112. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par to, kādas robežvērtības ir piemērojamas, kā arī noteikumus, kuri attiecas uz atsevišķiem līgumiem un līgumiem ar atsevišķām daļām un uz konkrētu līgumu vērtības aprēķināšanu.

 

113. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz piedalīšanos konkursa procedūrās un uz pierādījumiem, kas apliecina tiesības pretendēt uz līguma slēgšanu.

 

114. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas iepirkuma noteikumiem.

 

115. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk noteikt dotāciju piemērošanas jomu un saturu, un tajā var iekļaut noteikumus, pēc kuriem izvēlas, vai tiek izmantots dotācijas nolīgums vai dotācijas lēmums. Turklāt deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt partnerattiecību pamatnolīgumu izmantošanas kārtību.

 

116. pants

Deleģētajā regulā var definēt noteikumus, kas piemērojami dažādiem dotāciju veidiem.

 

117. pants

Deleģētā regula var papildināt vispārējos principus, kas piemērojami dotācijām, tostarp bezpeļņas noteikumu un līdzfinansējuma principu.

 

117.a pants

Deleģētajā regulā var konkrētāk noteikt attiecināmās izmaksas.

 

118. pants

Deleģētajā regulā var noteikt prasības attiecībā uz gada darba programmu, to, kādam jābūt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saturam, izņēmumiem, kas piemērojami uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, pretendentiem sniedzamo informāciju un dotācijas piešķiršanas lēmuma publicēšanu.

 

119. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz piešķirto līdzekļu nesummēšanas principu.

 

120. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz piešķiršanu ar atpakaļejošu spēku.

 

122. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz dotāciju pieteikumu iesniegšanu, pierādījumiem, kas apliecina, ka nav pamata izslēgšanai, pieteikuma iesniedzējiem, kuriem nav juridiskās personas statusa, juridiskām personām, kas kopīgi iesniedz vienu pieteikumu, finansiāliem un administratīviem sodiem, atbilstības kritērijiem un ļoti mazas vērtības dotācijām.

 

123. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz atlases un piešķiršanas kritērijiem.

 

124. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz dotāciju izvērtēšanu un piešķiršanu un uz informāciju, kas sniedzama pretendentiem.

 

125. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz priekšfinansējuma nodrošinājumu.

 

126. pants

Deleģētajā regulā var formulēt konkrētus noteikumus, kas piemērojami dotāciju maksājumiem un kontrolei, tostarp noteikumus, kuri attiecas uz apliecinošajiem dokumentiem un uz dotāciju apturēšanu un samazināšanu.

 

126.a pants

Deleģētajā regulā var noteikt dokumentu glabāšanas periodus, kas piemērojami akreditētajām struktūrām un Komisijai.

 

126.c pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz strīdu izšķiršanas komiteju kompetenci un sastāvu.

 

127. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz īstenošanas līgumiem un atbalstu trešām personām.

 

133. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību.

 

135. pants

Deleģētajā regulā var norādīt konkrētus vispārpieņemtos grāmatvedības principus, tostarp nepārtrauktas darbības principu, piesardzības principu, konsekventas sagatavošanas principu, informācijas salīdzināmības principu, būtiskuma un apkopojuma principu, saldo neaprēķināšanas principu un principu par atspoguļošanu pēc būtības, kā arī noteikumus, kas piemērojami apliecinošajiem dokumentiem.

 

136. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz finanšu pārskatiem, tostarp finansiālā stāvokļa pārskatiem, naudas plūsmas pārskatiem, finanšu pārskatu piezīmēm un paskaidrojumiem.

 

137. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz budžeta kontu saturu.

 

139. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par norēķinu apstiprināšanu, tostarp par galīgo konsolidēto pārskatu nosūtīšanu.

 

142. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par budžeta kontu veidošanu, tostarp par datorizētu sistēmu izmantošanu.

 

145. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt iegrāmatošanas noteikumus. Turklāt tajā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz uzskaites grāmatām, grāmatvedības bilanci, uzskaites saskaņošanu, grāmatojumiem žurnālā un kontu saskaņošanu.

 

147. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par budžeta kontu uzturēšanu un šo kontu saturu.

 

148. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz īpašuma uzskaiti, un to, kā notiek īpašuma tālākpārdošana un nodošana, tostarp noteikumus par inventāra uzskaiti delegācijās.

 

173. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz pētniecības darbību veidiem.

 

175. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz Kopīgo pētniecības centru.

 

176. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz darbībām, ko var finansēt kā ārējas darbības.

 

178. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz ārējām darbībām paredzētiem ieguldījumu fondiem.

 

179. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par to, kā tiek īstenotas ārējās darbības, izmantojot netiešu pārvaldību.

 

180. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par to, kā tiek slēgti līgumi ar attiecīgajām struktūrām par ārējo darbību īstenošanu, tostarp noteikumus, kas piemērojami īpašiem aizdevumiem un bankas kontiem.

 

181. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt iepirkuma noteikumus, kas piemērojami ārējām darbībām.

 

182. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par piedalīšanos konkursa procedūrās.

 

183. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par to, kā pilnībā finansējama ārēja darbība, un noteikumus, kuri attiecas uz finansējuma pieprasījumiem.

 

184. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt dotācijas procedūru noteikumus, kas piemērojami, īstenojot netiešu pārvaldību.

 

187. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz Eiropas biroju darbības jomu un to, kā iestādes deleģē pienākumu izpildi Eiropas birojiem.

 

188. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz Eiropas birojiem paredzētajām apropriācijām, tostarp to, kā grāmatvedis deleģē konkrētu uzdevumu izpildi, kā arī noteikumus par kases un bankas kontu pārvaldību.

 

191. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus par kredītrīkotāja pilnvaru deleģēšanu starpiestāžu biroja direktoram.

 

193. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz administratīvo apropriāciju apjomu un nomas garantijām.

 

195. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz konkrētām administratīvajām apropriācijām, tostarp tām, kas paredzētas ēkām un avansa maksājumiem iestāžu personālam.

 

196. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt noteikumus, kuri attiecas uz neatkarīgiem ekspertiem.

 

197. pants

Deleģētajā regulā var sīkāk izklāstīt pārejas noteikumu piemērošanas kārtību, tostarp to, kā tiek likvidēts garantiju konts un atjauninātas attiecīgās robežvērtības un summas.


(1)  Pēc tam jautājumu nosūtīja atpakaļ komitejai saskaņā ar 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0325/2011).

(2)   Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0401.

(3)   OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp .

(4)   OV L 400, 30.12.2006., 1. lpp .

(5)   Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

(6)   OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp .


Top