3.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/9

1.

stratēģiju Eiropa 2020, kurā noteikti vērienīgi mērķi, lai nākamajā desmitgadē sasniegtu gudru, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, īpaši uzsverot vajadzību veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības līmeni, paaugstinātu nodarbinātību un veicinātu sociālo iekļaušanu, un kurā definēts īpašs ES pamatmērķis saistībā ar izglītību (1), kā arī citi pamatmērķi saistībā ar nodarbinātību (2), sociālo iekļaušanu (3) un pētniecību un jauninājumiem (4);

2.

Padomes secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (5), kuri joprojām ir šādas sadarbības pamatā un papildina stratēģiju Eiropa 2020, uzsverot izglītības un apmācības izšķirošo nozīmi, lai pārvarētu daudzās sociālekonomiskās, demogrāfiskās, vides un tehnoloģijas problēmas, kas pašlaik ir aktuālas Eiropai, un kuros ir izvirzīti četri stratēģiski mērķi (6), lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko labklājību un nodarbinātības iespējas, kā arī visu iedzīvotāju personīgo, sociālo un profesionālo izaugsmi;

3.

Padomes Rezolūciju (2009. gada 27. novembris) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (7), kur atzīts, ka jauniešu sociālas un profesionālas integrācijas veicināšana ir būtisks elements, lai varētu sasniegt mērķus, kas noteikti Eiropas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai, reizē veicinot personisko izaugsmi, sociālu kohēziju un aktīvu pilsonību. Ir vitāli svarīgi, lai visi jaunieši varētu savu potenciālu izmantot cik vien iespējams pilnīgi. Tādēļ rezolūcijā aicināts īstenot īpašas ierosmes jaunatnes jomā – t. i., politiku un darbības, kas īpaši vērstas uz jauniešiem, piemēram, tādās jomās kā neformāla izglītība, iesaiste, brīvprātīgas darbības, darbs ar jaunatni, mobilitāte un informēšana, sociālā iekļaušana, kultūra un veselība. Tajā aicināts arī iniciatīvas padarīt par normu, proti, veikt arī tādas ierosmes, kas dod iespēju īstenot starpnozaru pieeju, apvienojot jauniešu politiku un citas atbilstīgas politikas jomas;

4.

saistībā ar stratēģiju Eiropa 2020 dalībvalstīm un Eiropas Savienībai būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir “gudra un ietveroša izaugsme”, proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un jauninājumiem, kas dod iespēju maksimāli piedalīties. Reformas būtu jāvērš uz izglītības un apmācības kvalitātes uzlabošanu, uz pētniecības stiprināšanu un jauninājumu veicināšanu, kā arī uz zināšanu nodošanu visā ES. Ar tām būtu jāveicina uzņēmējdarbība un jāpalīdz radošas idejas pārvērst novatoriskos produktos, pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas un stabilas darbavietas, teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī palīdzēt efektīvāk un iedarbīgāk risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas;

1.

lai arī Eiropas pārticība lielā mērā ir atkarīga no tās jauniešiem, vēl joprojām pārāk daudzi no viņiem, īstenojot savu potenciālu un tādējādi veicot savu ieguldījumu sabiedrībā, saskaras ar ievērojamām grūtībām – pārāk daudzi pamet skolu bez kvalifikācijas iegūšanas vai ar nepietiekamām prasmēm, nespēj sevi nodrošināt ar pienācīgu darbavietu un nonāk situācijā, kad tiem draud sociālā atstumtība, kas savukārt rada lielas izmaksas indivīdiem, kā arī sabiedrībai kopumā. Lai risinātu šo problēmu, nepieciešama integrētāka, visaptveroša pieeja izglītības, apmācības, jaunatnes, nodarbinātības un sociālai politikai, kas balstītos uz pašreizējo potenciālu un saistībā ar ko izstrādātu efektīvus, jaunus pasākumus;

2.

daudzām dalībvalstīm problēmas joprojām sagādā tādu valsts mūžizglītības stratēģiju un instrumentu īstenošana, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka ne tikai jaunieši, bet arī pieaugušie savas karjeras laikā iegūtu, saglabātu un izkoptu zināšanas, prasmes un kompetenci. It īpaši ir nepieciešamas vieglāk pielāgojamas mācību iespējas, kas iedzīvotājiem dažādos dzīves posmos ļautu pārvietoties starp dažādām izglītības un apmācības sistēmām, kā arī starp formālo, neformālo un neoficiālo mācību vidi un kas var piesaistīt “netradicionālos” studentus;

3.

nākamajos gados aizvien lielākā skaitā darbavietu būs nepieciešama augsta līmeņa kvalifikācija (9), bet pašlaik to iedzīvotāju procentuālā daļa, kuriem ir augstākā izglītība vai līdzvērtīga kvalifikācija (10), kā arī pētnieku daļa Eiropas Savienībā ir mazāka nekā konkurējošajās valstīs. Turklāt Eiropas novatorisma jauda noteiks vajadzību pēc zināšanu partnerattiecībām un stingrākām saiknēm starp izglītības un apmācības, pētniecības un uzņēmējdarbības pasauli, lai stiprinātu zināšanu trijstūri. Tas dos iespēju nodrošināt arī to, ka arī zemu prasmju nodarbinātība labāk spēs pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām;

4.

mācību mobilitāte var būt noderīga ne tikai, lai sasniegtu personīgos un sociālekonomiskos mērķus, bet arī, lai stiprinātu nodarbinātību un iegūtu vai uzlabotu profesionālās, pedagoģiskās, lingvistiskās, personīgo attiecību un starpkultūru prasmes. Tā var uzlabot arī izglītības iestāžu kvalitāti un sadarbību starp šīm iestādēm. Kaut arī ES programmas un politikas instrumenti ir devuši būtisku ieguldījumu šajā jomā, attiecībā uz mācību mobilitāti vēl joprojām ir milzīgs neizmantots potenciāls un tā joprojām pārāk bieži ir izņēmums. Mācību mobilitātes iespējas formālajā izglītībā būtu aktīvi jāveicina tādām grupām kā jauni pieaugušie, kas mācās, skolotāji, instruktori un izglītības darbinieki. Jauniem pieaugušajiem būtu arī jābūt iespējai izmantot šādas iespējas neformālajā un neoficiālajā mācību vidē. Turklāt jāizpēta šādas mobilitātes jaunas formas, tostarp virtuālā mobilitāte, un vienlaicīgi būtu jāpaplašina tās pieejamība, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām un dzimumam,

1.

lai sasniegtu iniciatīvas “Jaunatne kustībā” mērķus, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas stratēģijas Eiropa 2020 vispārējos ietvaros, reizē nodrošinot saskaņotību ar spēkā esošajiem noteikumiem, it īpaši ar tiem, kas izstrādāti saskaņā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”), Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā. Darbību īstenošanu, pārraudzības un ziņošanas procedūras būtu jāveic saskaņā ar šīm sistēmām un to vispārējiem principiem un mērķiem. Darbības ir cieši jākoordinē, attiecīgajām ieinteresētajām pusēm iesaistoties un sadarbojoties visos līmeņos, tostarp veicot strukturētu dialogu;

2.

stratēģijas Eiropa 2020 integrētās pamatnostādnes (11) nodrošina pamatu koordinētām politikas darbībām, un par lielāko daļu no tām ir atbildīgas dalībvalstis. Veicot atbilstīgu uzraudzību, mācīšanos no līdzbiedriem un gatavojot informāciju Eiropadomes sanāksmei, Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomei vajadzētu uzņemties būtisku lomu, īstenojot iniciatīvu “Jaunatne kustībā” un plašāko stratēģiju Eiropa 2020, tostarp īpašo uzdevumu – sasniegt ES pamatmērķus izglītības un apmācības jomā;

3.

nepieciešami papildu centieni, lai palīdzētu jauniešiem risināt daudzās sociālekonomiskās problēmas, ar kurām tie sastopas. Tomēr budžeta ierobežojumu laikā šādi centieni būtu jāvērš uz politikas mērķu un investīciju optimizēšanu un racionalizēšanu, saistot tos ciešāk ar Eiropa 2020 mērķiem un “ET 2020” stratēģiskās sistēmas prioritātēm;

4.

lai gan to piemērošanas joma sniedzas tālāk par ierosmi “Jaunatne kustībā”, ir skaidrs, ka pastāvošajām ES programmām, piemēram, “Mūžizglītība”, “Erasmus Mundus” un “Jaunatne darbībā”, ir jāveic būtisks ieguldījums, lai sasniegtu iniciatīvas “Jaunatne kustībā” mērķus, kā arī stratēģijas Eiropa 2020 vispārējos mērķus. Izstrādājot nākamās paaudzes programmas, būtu jāatzīst programmu plašā piemērošanas joma un to ieguldījums iniciatīvā;

5.

būtu aktīvi jāveicina lielāka mobilitāte, tostarp mobilitāte ar trešām valstīm un kandidātvalstīm, izmantojot atbilstīgas programmas un mehānismus. Mācību mobilitātei būtu vajadzīgs arī kvalitatīvs aspekts, un to būtu jābalsta uz labi izstrādātu sadarbību starp izglītības un apmācības iestādēm. Lai palielinātu mobilitātes kvalitāti un daudzveidību, būtu jāizpētī citu pastāvošu sadarbības formu piedāvātais potenciāls. Tomēr mobilitāti nevajadzētu uzskatīt par pašmērķi, bet drīzāk gan par līdzekli, lai uzlabotu zināšanu, prasmju un kompetences apguvi, kā arī lai pārvarētu personīgās un sociālās problēmas,

īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un apmācībai:

īpašu uzmanību pievēršot jaunatnes jomai:

īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātības jomai.

1.

jānodrošina cieša sadarbība starp visām saistītajām politikas jomām, it īpaši izglītību, jaunatni, sociālajiem jautājumiem, nodarbinātību, pētniecību un jauninājumiem, lai izskatītu kopīgu mērķu iespēju;

2.

jānodrošina, ka Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome un citi atbilstīgie Padomes sastāvi pilnībā piedalās stratēģijā Eiropa 2020, it īpaši sniedzot regulāru ieguldījumu Eiropadomei saistībā ar padarīto virzībā pretim ES pamatmērķiem;

3.

jāracionalizē ES programmas un budžeti un jānodrošina to pilnīga un efektīva izmantošana, vajadzības gadījumā saistot tos ar valstu un reģionāliem resursiem un apsverot Eiropas struktūrfondu un kohēzijas fondu un Eiropas Investīciju bankas izmantošanu;

4.

jācenšas maksimāli izmantot citu iespējamu jaunu finansējuma avotu potenciāls, lai veicinātu mācību un nodarbinātības mobilitāti;

5.

jāņem vērā šo secinājumu ietekme uz ES programmu nākamo paaudzi un nākamo ES finanšu shēmu.