15.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/163

1.1.

EESK atzinīgi vērtē ierosinātos pasākumus, kas paredz uz noteiktu laiku atstāt spēkā noteikumus attiecībā uz atbalstu, ko piešķir Vācijas Alkohola monopola ietvaros, nosakot, ka tie būs spēkā vēlākais līdz 2017. gada beigām, jo nekas neliecina par tirgus traucējumiem un ierosinātie pasākumi neietekmēs Kopienas budžetu.

1.2.

EESK iesaka pārejas periodā rūpēties par to, lai ģimenēm, kas laukos nodarbojas ar tradicionālo spirta ražošanu, sociāli pieņemamā veidā atvieglotu pāreju uz cita veida uzņēmējdarbību un, it īpaši, saglabātu no ekoloģiskā viedokļa vērtīgos augļudārzus.

2.1.

Eiropas Komisija ierosina 2018. gada 1. janvārī atcelt kopš 1918. gada Vācijā pastāvošo monopolu uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu. Līdzšinējā kārtība ir tāda, ka Vācijas valsts iestādes piešķir destilācijas tiesības un nosaka iepirkuma cenu, kurai jāsedz izmaksas, kas rodas spirta rūpnīcām.

2.2.

Līdz minētajam datumam pakāpeniski jāsamazina monopola veiktā ražošana/pārdošana:

2.3.

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

3.1.

EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu likvidēt Vācijā pastāvošo alkohola monopolu, uz noteiktu laiku paredzot izņēmuma noteikumus un nosakot dažādus termiņus, kad jāsamazina atļautā lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta ražošana.

3.2.

ES 27 dalībvalstīs 2008. gadā kopumā saražoja 40,5 miljonus hektolitru lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, galvenokārt no graudaugiem, cukurbietēm/melases, vīnogām, kartupeļiem, augļiem un citām izejvielām. Eiropas Savienībā lielākās lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta ražotājvalstis ir Francija (15,4 miljoni hektolitru), Vācija (5,9 miljoni hektolitru), Spānija (5,4 miljoni hektolitru) un Polija (1,9 miljoni hektolitru). Tajā pašā gadā ES dalībvalstis no trešām valstīm importēja 13 miljonus hektolitru lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta. Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu izmanto, lai ražotu produktus iedzīvotāju patēriņam (dzērieni un etiķis), un to lieto arī biodegvielas ražošanas nozarē un citām rūpniecības vajadzībām. Pēdējā laikā tā pieprasījums ir stipri palielinājies, jo to lieto degvielas ražošanas nozarē.

3.3.

Taču tikai 10 % no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta Vācijā ražo Vācijas Alkohola monopola ietvaros, piešķirot ražotājiem valsts atbalstu. Nesen publicēti dati liecina, ka monopolam spirtu ražo 674 lauksaimnieciskas izcelsmes spirta rūpnīcas, kuru vidējais ražošanas apjoms ir 800 hektolitru. Aptuveni 28 000 mazapjoma vienotas nodokļa likmes spirta rūpnīcu, no kurām katru gadu darbojas apmēram 20 000 rūpnīcu, monopola ietvaros katru gadu drīkst saražot ne vairāk kā 300 litru spirta.

3.4.

Alkohola monopols ļāvis līdz šim saglabāt tradicionālo un ļoti decentralizēto ražošanu mazos un ļoti mazos uzņēmumos. Tam ir būtiska nozīme reģionos, piemēram, Vācijas augstieņu novadu un Šarcvaldes nomalēs. Politiķi un sabiedrība kopumā augsti vērtē to, ka lauksaimnieciskas izcelsmes spirta rūpnīcas veic otrreizējo pārstrādi, tādējādi saudzējot vidi, un mazās un augļkopības kooperatīvu spirta rūpnīcas nodrošina stabilus ienākumus, kā arī sekmē kultūrainavu kopšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

3.5.

EESK apzinās, ka pēc alkohola monopola atcelšanas un lauksaimnieciskas izcelsmes alkohola tirgus liberalizācijas tradicionālās (un mazās) lauksaimnieciskas izcelsmes spirta rūpnīcas vairs nevarēs nodarboties ar rūpniecisku alkohola ražošanu. Tāpēc pārejas periodā jāmeklē iespējas, kā šīm lauksaimnieku ģimenēm sociāli pieņemamā veidā atvieglot pāreju uz citiem perspektīviem uzņēmējdarbības veidiem un saglabāt no ekoloģiskā viedokļa vērtīgos pļavu augļudārzus un parastos augļudārzus.