15.2.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/134

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK attiecībā uz noteikumiem par motoriem, ko laiž tirgū saskaņā ar “elastīguma sistēmu” ”

COM(2010) 362 galīgā redakcija – 2010/0195 (COD)

2011/C 48/23

Vienīgais ziņotājs: PEZZINI kgs

Padome un Eiropas Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu 2010. gada 7. septembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 97/68/EK attiecībā uz noteikumiem par motoriem, ko laiž tirgū saskaņā ar “elastīguma principiem” ”

COM(2010) 362 galīgā redakcija — 2010/0195 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 1. septembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 465. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 15. un 16. septembrī (16. septembra sēdē) vienprātīgi pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir pārliecināta, ka videi aizvien draudzīgākas visurgājējas tehnikas, kas rada aizvien mazāk un mazāk oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu, ogļūdeņražu un makrodaļiņu (1) emisiju, laišana ES tirgū ir nozīmīgs mērķis atbilstoši ES mērķiem līdz 2020. gadam samazināt emisijas, kas ir kaitīgas veselībai un rada klimata pārmaiņas.

1.2.   Komiteja arī ir pārliecināta, ka jo īpaši pasaules finanšu, ekonomikas un nodarbinātības krīzes laikā ES visurgājējas tehnikas dzinēju ražošanas nozarē ir jānodrošina:

—	atbilstoša konkurētspēja;

—	pietiekamas iespējas un laiks tehnoloģiskajai izpētei un attīstībai, kā arī

—	pietiekams elastīgums attiecībā uz inovatīviem ražošanas lietojumiem un pielāgojumiem, kas vajadzīgi dzinēju uzstādīšanai (2), dodot iespēju sasniegt un ievērot emisiju robežvērtības, neapdraudot darba vietas.

1.3.   Komiteja atbalsta Komisijas ierosinājumu līdz 50 % paaugstināt elastīgumu nozarēm, uz kurām jau attiecas direktīvā par visurgājēju tehniku (3) noteiktie elastīguma pasākumi, un pielāgot dzinēju kopējo skaitu, kurus var laist tirgū atbilstoši minētajiem noteikumiem, kā arī attiecināt elastīguma sistēmu uz motorvagoniem un lokomotīvēm, nosakot mazāku procentuālo daļu 20 % apmērā.

1.4.   Kā Komiteja jau iepriekš norādījusi (4), “dzinēju, kuros izmanto standartdegvielu, tipa apstiprinājums garantē, ka tie darbojas atbilstoši IIIB posmam noteiktajām robežvērtībām, bet jaunais emisiju robežvērtību līmenis tiks sasniegts vienīgi gadījumā, ja tirgū ir pieejamas atbilstošas degvielas.”

1.4.1.   Saistībā ar tehnoloģiju, kas vajadzīga, lai sasniegtu IIIB posma (5) makrodaļiņu un slāpekļa oksīdu (NOx) (6) emisiju robežvērtības, daudzās dalībvalstīs būs jāsamazina sēra saturs degvielā, salīdzinot ar pašreizējo līmeni, un būtu jānosaka standartdegvielas parametri.

1.5.   Lai sasniegtu minētos mērķus, Komiteja uzskata, ka papildus stingrāku robežvērtību noteikšanai pārbaudes metodēm ir jāatbilst faktiskajai situācijai un ka būtu jāierobežo laboratorijas pārbaudes, kas sniedz teorētiskus rezultātus, kā arī pretrunīgas emisiju kontroles metodes. Ir rūpīgi jāizvērtē arī visurgājējas tehnikas izplūdes gāzu darbība dzinēju faktiskās izmantošanas laikā, ne tikai gāzu darbība un emisijas no dzinējiem, izmantojot pārbaudes stendu.

1.6.   Komiteja vēlas uzsvērt bažas par noteikto termiņu ievērošanu saistībā ar IIIB un IV posma robežvērtību stāšanos spēkā, kā arī par attiecīgajām tipa apstiprināšanas procedūrām, un vaicā, vai nebūtu lietderīgi pārcelt IIIB un IV posma termiņus attiecīgi par diviem un trijiem gadiem, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību.

1.7.   Komiteja uzskata, ka elastīgi atbilstības nosacījumi un pieļaujamais pārejas periods starp secīgiem posmiem ir īpaši apgrūtinošs un sarežģīts MVU, ņemot vērā, ka gan ar iekārtām, gan dzinējiem saistītās izmaksas, kas paredzētas īpaši pētniecības un tehnoloģiju attīstībai un atbilstības novērtējumam, nelielam uzņēmumam būs ievērojami augstākas nekā lielai rūpnieciskai grupai.

1.8.   Komiteja uzskata: tā kā “visurgājējai tehnikai, iespējams, ir straujāks mehāniskais nolietojums nekā dzinējiem  (7)”, ir svarīgi ņemt vērā emisiju rādītājus visā dzinēja ekspluatācijas laikā un arī pēc iekārtu mehānisko daļu nomaiņas. Būtu jāievieš vispārpieņemtas tehniskā izturīguma prasības, lai laika gaitā izvairītos no emisiju rādītāju pasliktināšanās.

1.9.   Komiteja uzskata, ka I pielikumā minētajos tipa apstiprinājuma sertifikātos būtu jāietver ne tikai marķējuma paraugs, ko piestiprina visurgājējai tehnikai, kuru laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, un papildu marķējuma paraugs, bet arī sīks to obligāto ierīču apraksts, kas nodrošina atbilstību direktīvā, ar kuru saskaņā tika piešķirts tipa apstiprinājums, noteiktajām emisiju robežvērtībām.

1.10.   Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi sekmēt kopīgus centienus ES un starptautiskā līmenī, lai izstrādātu vispārpieņemtus un skaidrus tehniskos standartus ar mērķi veicināt informācijas apmaiņu minētajā nozarē pasaules līmenī un pakāpeniski saskaņot ES noteiktās emisiju robežvērtības ar tām robežvērtībām, kas ir spēkā vai plānotas trešās valstīs.

1.11.   Komiteja iesaka izstrādāt atjauninātas ieviešanas pamatnostādnes, lai ne tikai dzinēju ražotājiem, bet — un tas ir īpaši svarīgi — arī iekārtu ražotājiem atvieglotu dažādiem posmiem izstrādāto noteikumu izpildi; iesaka arī veikt uz līdzdalību vērstu prognozēšanu par vides aizsardzības perspektīvām visurgājējas tehnikas izmantošanas jomā un par iespējām veicināt ekomarķējuma izmantošanu šajā nozarē.

1.11.1.   Informācijas kampaņai jāveicina ne vien visurgājējas tehnikas un iekārtu, kurās ir iebūvēti pārveidotie dzinēji, ražotāju, bet arī galalietotāju izpratne, ka ir pareizi jāpiemēro noteikumi, kas paredzēti dažādos darbību attīstības posmos, lai panāktu zemāku emisiju līmeni. Tādēļ, izmantojot Eiropas jauno kvalifikāciju sertifikācijas sistēmu, kā arī atbilstošus atbalsta mehānismus, ko sniegtu gan sociālie partneri, gan valsts iestādes, jāizstrādā jauni “zaļie” profesionālie un lietotāju profili.

2.   Ievads.

2.1.   Direktīva 97/68/EK (NRMM — visurgājēja tehnika) attiecas uz kompresijaizdedzes dzinējiem ar jaudu no 18 kW līdz 560 kW. Tajā noteikti ierobežojumi oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, ogļūdeņražu un makrodaļiņu izplūdes gāzu emisiju daudzumam. Direktīvā paredzēti emisijas ierobežošanas posmi ar arvien stingrākām robežvērtībām un attiecīgiem izpildes datumiem attiecībā uz gāzu izplūdi no

—	dīzeļdzinējiem, kas uzstādīti celtniecības tehnikai;

—	lauksaimniecības un mežsaimniecības iekārtām;

—	motorvagoniem un lokomotīvēm;

—	iekšējo ūdensceļu kuģiem;

—	dzinējiem ar nemainīgu apgriezienu skaitu, kā arī

—	maziem benzīna motoriem, kurus izmanto dažādos tehnikas veidos.

2.2.   Tiesību akti visurgājējas tehnikas jomā, par kuriem Komiteja vairākkārt ir paudusi viedokli (8), vairākas reizes ir grozīti ar Direktīvām 2001/63/EK, 2002/88/EK un 2004/26/EK. Ar pēdējo minēto direktīvu tika ieviesta elastīguma sistēma, lai atvieglotu pāreju starp dažādiem emisiju robežvērtību posmiem.

2.3.   Pavisam nesen ar Komisijas 2010. gada 31. marta Direktīvu 2010/26/ES līdz 2013. gada 31. jūlijam tika pagarināts atbrīvojuma periods benzīna dzinējiem (ar dzirksteļaizdedzi), kurus izmanto rokas iekārtās, kā arī precizēti tehniskie tipa apstiprinājuma mehānismi, kuri ir vajadzīgi, lai ievērotu IIIB posma prasības. Ar Direktīvu tika vienkāršota arī administratīvā procedūra saistībā ar “elastīguma sistēmas” piemērošanu.

2.4.   Līdzīgi tiesību akti ir spēkā ASV, mazākā apjomā tos piemēro Japānā, savukārt citās lielvalstīs, piemēram, Ķīnā, Indijā, Krievijā un Brazīlijā, šādu prasību nav.

2.5.   Elastīguma sistēma ļauj ražotājiem pielāgoties jaunajiem standartiem, jo tehniskie risinājumi, lai dzinēji atbilstu IIIB posma emisijas prasībām, kopumā vēl nav pabeigti, un nepieciešama tālāka izpēte un tehnoloģiju attīstība, lai nodrošinātu tirgū laistās tehnikas dzinēju atbilstību IIIB posma prasībām  (9).

2.6.   Turklāt globālās finanšu un ekonomikas krīzes sekas kopš 2008. gada rudens smagi skārušas Eiropas rūpniecības nozares, kas ražo visurgājēju tehniku, jo īpaši celtniecības iekārtu (10) un lauksaimniecības tehnikas jomā.

2.6.1.   Lai nodrošinātu gan nozares attīstību, gan vides aizsardzību,

—	jāsaglabā Eiropas rūpniecības nozares, kas ražo visurgājēju tehniku, konkurētspēja, kā arī jāatvieglo ekonomikas krīzes radītais spiediens;

—	IIIB posma ietvaros nozarē jābūt iespējai finansēt pētniecības un attīstības pasākumus attiecībā uz visu veidu produktiem;

—	būtu jāierobežo emisiju līmenis un vecā visurgājēja tehnika jāaizstāj ar modeļiem, kuros ir ekoloģiski tīrāki dzinēji.

2.7.   Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic gāzu un daļiņveida piesārņotāju emisijas samazināšanai no iekšdedzes dzinējiem, ar kuriem aprīkojama visurgājēja tehnika, reglamentē Kopienas noteikumi, kuros paredzēti samazināta elastīguma mehānismi, nosakot aizvien stingrākas emisijas robežvērtības atbilstības ievērošanai noteiktajos posmos.

2.8.   Komisija ir izvirzījusi mērķi iespējami atvieglot ieviestās stingrās prasības, lai ņemtu vērā ekonomikas krīzes ietekmi un vajadzību sekmēt centienus pētniecības un tehnoloģiju attīstības, jaunu lietojumu un tehniskās standartizācijas jomās.

3.   Priekšlikums par direktīvas grozījumu.

3.1.   Priekšlikumā paredzēts Direktīvā 97/68/EK veikt šādus grozījumus.

3.1.1.

Katrā dzinēju jaudas kategorijā palielināt to dzinēju skaitu, kurus izmanto lauksaimniecības tehnikā un laiž tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu. No 20 % līdz 50 % palielināt OEM iekārtu gada pārdevumus un maksimāli palielināt to dzinēju skaitu, kurus laikā starp IIIA emisijas posmu un IIIB emisijas posmu atļauts laist tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu kā alternatīvu.

3.1.2.

Iespēja iekļaut elastīguma sistēmā dzinējus, ko izmanto motorvagonu un lokomotīvju piedziņai. Tas OEM dotu iespēju laist tirgū nelielu skaitu dzinēju saskaņā ar elastīguma sistēmu.

3.1.3.

Minēto pasākumu darbības termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī.

3.2.   Tāpēc ierosinātās iespējas mērķis ir esošās elastīguma sistēmas stiprināšana un tās attiecināšana uz citām jomām. Minētais risinājums uzskatāms par visatbilstošāko, jo tas līdzsvaro ietekmi vides jomā un saimniecisko ieguvumu, tā kā tiek samazinātas izmaksas, pielāgojot tirgu jaunajām emisijas robežvērtību prasībām.

4.   Vispārīgas piezīmes.

4.1.   Komiteja atbalsta Komisijas pieeju, ar ko paredzēts lielāks elastīgums dažādos posmos, ieviešot visurgājējas tehnikas dzinējiem pieļaujamās robežvērtības attiecībā uz oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu, ogļūdeņražu un makrodaļiņu emisijām.

4.2.   EESK, tāpat kā Komisija, pauž bažas par iespēju pasargāt konkurences un nodarbinātības līmeni Eiropas rūpniecības nozarēs, kas ražo visurgājēju tehniku, no starptautiskās finanšu un ekonomikas krīzes ietekmes, vienlaikus cenšoties saglabāt augstu vides aizsardzības līmeni un Eiropas iedzīvotāju labklājību.

4.3.   Tāpat kā iepriekšējos atzinumos par Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem emisijas līmeņa samazināšanas jomā, EESK pauž atbalstu visām Kopienas iniciatīvām, lai sasniegtu konkrētus mērķus siltumnīcefekta gāzu samazināšanā, un uzskata, ka tas ir galvenais aspekts klimata pārmaiņu novēršanā, kā arī vides un veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanā.

4.4.   Tāpēc EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu paaugstināt elastīguma līmeni līdz 50 % nozarēs, uz kurām jau attiecas elastīguma mehānismi, kas noteikti 1997. gada direktīvā par visurgājēju tehniku un turpmākajos grozījumos, kā arī iekļaut elastīguma sistēmā dzinējus, kurus izmanto motorvagonu un lokomotīvju piedziņai, ar elastīguma līmeni 20 % apjomā no iekārtu, kas aprīkotas ar konkrētās kategorijas dzinējiem, gada pārdevumiem.

4.5.   EESK atkārtoti uzsver (11), ka jaunās emisijas robežvērtības tiks sasniegtas vienīgi gadījumā, ja tirgū būs pieejamas atbilstošas degvielas, un brīdina, ka, ņemot vērā IIIB posma un IV posma makrodaļiņu un slāpekļa oksīdu emisijas robežvērtības sasniegšanai vajadzīgo tehnoloģiju, daudzās dalībvalstīs degvielā būs jāsamazina sēra sastāvs, salīdzinot ar pašreizējo līmeni, un būs jānosaka vienota standartdegviela, kas atbilst stāvoklim degvielas tirgū (12).

4.6.   Turklāt EESK uzsver minētās direktīvas pārskatīšanas sarežģītību un ar to saistīto risku, proti, mērķis ir vēl vairāk samazināt oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu, ogļūdeņražu un makrodaļiņu gāzu emisijas, nemazinot to attiecīgo nozaru konkurētspēju, kas darbojas globālajā tirgū lielas konkurences apstākļos, un minēto tirgu ir skārusi milzīga apjoma krīze.

4.7.   Tāpēc EESK uzskata, ka ir svarīgi sekmēt kopējus Eiropas un starptautiskos centienus, lai izstrādātu skaidrus, vispārēji pieņemtus tehniskos standartus, veicinātu starptautisko tirdzniecību ar mērķi aizvien vairāk saskaņot Kopienā noteiktās emisiju robežvērtības ar tām robežvērtībām, kas ir spēkā vai plānotas trešās valstīs.

4.8.   EESK arī piekrīt bažām par to, ka ietekme uz rūpnieciskajām, izpētes un attīstības, kā arī visurgājējas tehnikas atbilstības novērtējuma izmaksām būs pārāk liela. Ja minētās izmaksas nav paredzamas un netiek izlīdzinātas laika gaitā, tās varētu apdraudēt nodarbinātības līmeni attiecīgajās nozarēs.

4.9.   EESK norāda, ka minēto mērķu sasniegšanai papildus stingrāku robežvērtību noteikšanai pārbaudes metodēm ir jāatbilst faktiskajai situācijai, un būtu jāierobežo laboratorijas pārbaudes, kas sniedz teorētiskus rezultātus, kā arī pretrunīgas emisijas kontroles metodes, lai skaidri un precīzi reģistrētu izplūdes gāzu darbību dzinēju faktiskās izmantošanas laikā, ne tikai gāzu darbību un emisiju no dzinējiem, izmantojot pārbaudes stendu (13).

4.10.   Nozares MVU ir jāpievērš īpaša uzmanība, un EESK uzskata, ka elastīgie atbilstības mehānismi, ieviešanas termiņi un pārejas periodi starp dažādiem posmiem MVU ir īpaši apgrūtinoši, ņemot vērā iekārtu un dzinēju pārveidošanas izmaksas, kas vienmēr ir daudz lielākas mazajiem uzņēmumiem nekā lielām rūpnieciskajām grupām.

4.10.1.   EESK iesaka izstrādāt atjauninātas ieviešanas pamatnostādnes, lai ne tikai pašiem dzinēju ražotājiem, bet — un tas ir īpaši svarīgi — arī iekārtu, kurās šie dzinēji tiks uzstādīti, ražotājiem atvieglotu dažādiem posmiem izstrādāto noteikumu izpildi; iesaka arī izdot paraugprakses rokasgrāmatas un veikt uz līdzdalību vērstu prognozēšanu par vides aizsardzības perspektīvām visurgājējas tehnikas izmantošanas jomā un par iespējām veicināt ekomarķējuma izmantošanu šajā nozarē.

5.   Īpašas piezīmes.

5.1.   EESK uzsver bažas saistībā ar termiņu ievērošanu, kas noteikti IIIB un IV posmam un tipa atbilstības procedūrām.

5.1.1.   EESK apsver jautājumu, vai nebūtu lietderīgi pagarināt IIIB posma īstenošanas periodu par diviem gadiem, un IV posma īstenošanas periodu par trim gadiem, lai nodrošinātu pilnīgu un faktisku atbilstību noteikumiem.

5.2.   Komiteja uzskata, ka I pielikumā minētajos tipa apstiprinājuma sertifikātos būtu jāietver ne tikai marķējuma paraugs, ko piestiprina visurgājējai tehnikai, kura tiek laista tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, un papildu marķējuma paraugs, bet arī sīks to obligāto ierīču apraksts, kas nodrošina atbilstību direktīvā, ar kuru saskaņā tika piešķirts tipa apstiprinājums, noteiktajām emisiju robežvērtībām.

5.3.   Visbeidzot EESK uzskata, ka Komisijai būtu lietderīgi Eiropas Parlamentam, Padomei un arī EESK iesniegt ziņojumu, kurā, balstoties uz ražotāju, lietotāju un dalībvalstu sniegtajiem datiem, izklāstītu stāvokli ierosinātās direktīvas ieviešanas jomā un ar to saistīto ietekmi, ņemot vērā gan direktīvas atbilstību darba tirgum, gan būtisku emisijas līmeņa samazināšanu, kā arī visurgājējas tehnikas radīto ieguldījumu, aizsargājot vidi un sasniedzot ES “20-20-20” mērķus.

---

(1)  CO; NOx; HC; PM.

(2)  Iekārtu ražotājiem būs pilnībā jāpārveido ražotās tehnikas konstrukcija, lai iekļautu jaunos dzinējus.

(3)  Direktīva 97/68/EK.

(4)  OV C 220, 16.09.2003., 16. lpp.

(5)  No 2011. gada 1. janvāra.

(6)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(7)  Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.

(8)  OV C 407, 28.12.1998., OV C 260, 17.09.2001., 1. lpp., OV C 220, 16.09.2003., 16. lpp.

(9)  SEC(2010) 829, 7.7.2010., papildinot priekšlikumu COM(2010) 362 galīgā redakcija.

(10)  http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/mechanical/non-road-mobile-machinery/publications-studies/index_en.htm.

(11)  Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.

(12)  Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. marta Direktīvu 2003/17/EK par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti.

(13)  Īpaši skatīt ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) darbu par tematu “Visurgājējas tehnikas radīto izplūdes gāzu emisijas pārbaužu protokols — Globālu tehnisko noteikumu projekts par pārbaužu procedūrām, kas piemērojamas kompresijaizdedzes dzinējiem, ar kuriem paredzēts aprīkot lauksaimniecības un mežsaimniecības traktorus, kā arī visurgājēju tehniku, attiecībā uz šo dzinēju radīto piesārņojumu” (Exhaust emissions test protocol of non-road mobile machinery (NRMM) – Draft global technical regulation concerning the test procedure for compression-ignition (CI) engines to be installed in agricultural and forestry tractors and in non-road mobile machinery with regard to the emission of pollutants by the engine).

---