23.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/57

1.3.1.

Larosière grupa ierosina labvēlīgos apstākļos izvirzīt bankām augstākas pašu kapitāla prasības, savukārt nelabvēlīgākos apstākļos minētās prasības varētu samazināt. Tā kā konjunktūras svārstību dēļ prognozēt ekonomikas attīstību ir sarežģīti, šis priekšlikums var būt saistīts ar risku. Spānijas piemērs tomēr liecina, ka šāda sistēma, kas ļauj mainīt prasības attiecībā uz pašu kapitālu, ir efektīva. EESK tādēļ uzskata, ka šāds pasākums pirms īstenošanas ir jāapsver, īpaši analizējot, vai pienācis piemērots brīdis tādai rīcībai.

1.3.2.

EESK uzskata, ka būtiski ir tādi pasākumi kā augstākas kapitāla prasības ārpusbilances darījumiem un to labāka pārredzamība. Visstingrākie noteikumi attiecībā uz ārpusbilances posteņiem bija Spānijā, un šīs valsts bankas krīze skārusi vismazāk.

1.3.3.

Ārpusbilances posteņus un sabiedrības, kas dibinātas ar īpašu mērķi (Special purpose vehicles), dažkārt izmatoja ļaunprātīgi. Banku bilancēs neiekļāva riskantus bilances aktīvu posteņus, lai izvairītos no kapitāla prasībām un dažkārt no nodokļu maksāšanas. Tādēļ EESK uzskata, ka jāpieņem stingrāki noteikumi.

1.3.4.

EESK uzskata, ka, turpinot darbu pēc ziņojuma publicēšanas, bankām jāizvirza prasība skaidrāk norādīt, kādam riskam pakļauti to aktīvi, turklāt tai jābūt vienai no svarīgākajām prasībām. Komiteja atbalsta ziņojumā pausto viedokli, ka bankām un finanšu iestādēm vienmēr daļēji jāuzņemas risks, kad tās pārdod tālāk riskam pakļautus vērtspapīrus. Ar finanšu produktiem saistītajiem riskiem jābūt skaidri pamanāmiem. Finanšu produktu jomā jānodrošina pārredzamība, lai atjaunotu uzticēšanos finanšu tirgum. EESK šajā sakarā vēlas vēlreiz norādīt uz Spānijas piemēru. Finanšu tirgū nedrīkst ieviest jaunus instrumentus, pirms tos nav pārbaudījušas finanšu uzraudzības iestādes. Jāapspriež jautājums par šādu pārbaužu ieviešanu. Vienlaikus jānolemj, vai ir pietiekami nodrošināt uzraudzību valsts līmenī vai arī jāveido kopēja uzraudzības sistēma visā Eiropas Savienībā. Pārrobežu finanšu darījumu dinamika liecina, ka jāveido vienota sistēma.

1.3.5.

“Paralēlās banku sistēmas” pamatā ir dažādi neregulēti aizdevumu veidi. Šie jaunie finansēšanas veidi varēja attīstīties pilnīgi neregulēti, un šajā jomā pat neizvirzīja prasību veidot rezerves. EESK piekrīt, ka arī šajā jomā ir vajadzīgs regulējums. Larosière grupa analizēja arī kopīgo ieguldījumu fondu darbību, aicinot izstrādāt kopēju regulējumu šajā jomā un dažādu produktu definīcijas, kā arī nodrošināt šo fondu stingrāku kontroli. Komiteja šos pasākumus pilnībā atbalsta.

1.3.6.

Jāizvirza stingrākas prasības banku vadības un revīzijas struktūrām. EESK uzskata, ka Larosière grupas secinājumos nav pietiekami uzsvērta revidentu nozīme. Ja to darbs būtu bijis efektīvs, riskantu instrumentu izplatību varēja samazināt. Jānodrošina, lai finanšu iestāžu pārvaldes struktūras aktīvu izvērtēšanā varētu paļauties uz revīziju. Pārstrādājot “Bāzele II” noteikumus, jāanalizē arī revidentu uzdevumi un grāmatvedības metodes.

1.3.7.

Ziņojumā ir minēti lietderīgi ieteikumi attiecībā uz premiālās samaksas sistēmām. Tās ir jāizstrādā vairākiem gadiem, tām jāatbilst patiesajai peļņai un šie ienākumi nav jāgarantē. EESK uzskata, ka īstermiņa pieeja jāaizstāj ar ilgtermiņa pieeju, un premiālo samaksu nedrīkst aprēķināt, ņemot vērā spekulatīvos darījumus. Komiteja arī atbalsta ideju par finanšu darījumu aplikšanu ar nodokļiem, un šos ienākumus varētu izmantot attīstības atbalstam. Turklāt jāparedz, ka jāveido tāda premiālās samaksas sistēma, kurā nav ņemtas vērā vispārējās attīstības tendences, bet gan spēja sasniegt labākus darbības rezultātus salīdzinājumā ar vispārējām tendencēm. Jāapsver arī, vai nebūtu jānosaka premiālās samaksas maksimālā robeža, lai mazinātu vēlmi riskēt. Īstenojot stratēģiju krīzes pārvarēšanai, jāpievērš uzmanība tam, lai milzīgās summas, ko finanšu iestādes saņem no publiskā sektora, tiktu atmaksātas un tās neizmantotu pēc iespējas lielākas peļņas gūšanai un prēmiju maksāšanai.

1.4.1.

Larosière grupa uzskata, ka jāizveido Eiropas struktūra, kas nodrošinātu finanšu sistēmas visaptverošu uzraudzību un brīdinātu par finansiāliem riskiem. Tā ierosina šo uzdevumu uzticēt Eiropas Centrālajai bankai (ECB)/Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS). Lai nodrošinātu tā praktisku izpildi, jāizveido jauna padome. Lai arī principā ir lietderīgi šo padomi administratīvi piesaistīt ECB, par uzraudzību būtībā jābūt atbildīgai ECBS. Jāuzrauga visu dalībvalstu finanšu sistēmas, un ECBS struktūrām jāizraugās šīs jaunās padomes/vadības struktūras vadošais personāls.

1.4.2.

Ziņojumā ierosināts divos posmos izveidot jaunu sistēmu ar atsevišķām iestādēm banku, ieguldījumu fondu un vērtspapīru tirgus uzraudzībai mikrolīmenī. Otrajā posmā jāizstrādā kopēji uzraudzības noteikumi un jānovērš dalībvalstīs pastāvošās atšķirības to piemērošanā. Šajā posmā jāsaskaņo arī sankciju sistēmas. EESK uzskata, ka nav iemesla ar šiem pasākumiem kavēties, un tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paziņojumā ieteikts nekavējoties izstrādāt visu sistēmu uzraudzībai mikrolīmenī.

1.4.3.

EESK uzskata, ka uzraudzības kolēģijas, kurās darbotos pārstāvji no dalībvalstu uzraudzības iestādēm un kuru kompetencē būtu pārrobežu darījumos iesaistīto banku uzraudzība, varētu būt sarežģīti vadāmas, ja vienlaikus netiks nodrošināta nepieciešamā saskaņošana. Pretējā gadījumā, ņemot vērā atšķirīgos noteikumus, kas regulē valstu uzraudzības iestāžu darbību, šo banku uzraudzība daļēji būs jāuzņemas trim iepriekš minētajām iestādēm.

1.4.4.

Šo jauno iestāžu vadības struktūrās nedrīkst būt pastāvēti vienīgi banku jomas speciālisti. Tajās ir jāiesaista arī arodbiedrības, banku pakalpojumu izmantotāji un EESK, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības pārstāvību.

1.5.1.

Diskusijās par finanšu tirgus jautājumiem šodien lieto jēdzienu “stresa tests”, kas ļauj novērtēt iespējamās finanšu tirgus krīzes ietekmi uz attiecīgās valsts banku sistēmu. Pašreizējās krīzes apstākļos ir viegli izprast šo testu svarīgumu. Vienlaikus jāatzīmē, ka būtisks ir jautājums par rezultātu publicēšanu. Ja SVF veiktu šādu testu un publicētu informāciju, ka attiecīgās valsts banku sistēma krīzei nav gatava, tad krīze patiešām sāktos.

2.1.

Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze ir smagākā miera laiku krīze. Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu depresijas laikā pasaules ekonomika nebija tik cieši integrēta kā šodien. Toreiz krīze skāra galvenokārt ASV un Eiropu, savukārt pašlaik tā ir skārusi visu pasauli.

2.2.

Sākotnējā finanšu krīze izvērsās par ekonomikas krīzi, un vairumā pasaules valstu sākās ekonomiskās aktivitātes lejupslīde. Iespējams, ka sāksies arī sociālā krīze ar augstu bezdarba līmeni. Krīzes galīgie apmēri būs atkarīgi no tā, kādus politiskos pasākumus īstenos tās pārvarēšanai. Vienlaikus sākās arī politiskā krīze, izraisot valdību demisiju.

2.3.

Šajā atzinumā tomēr ir analizēta tikai finanšu krīze un pasākumi, kas būtu jāīsteno, lai nepieļautu tās atkārtošanos. Vispārējā krīze un ekonomikas krīze atzinumā nav dziļi analizēta, tāpat arī pasākumi pašreizējās krīzes pārvarēšanai, piemēram, publisko līdzekļu piešķiršana finanšu jomai. Atzinumā ir analizētas nākotnes perspektīvas, it īpaši jautājums par finanšu jomas uzraudzību.

2.4.

Minēto jautājumu izpēti uzticēja Larosière grupai, un EESK šajā atzinumā analizē tās ziņojumu. Šī grupa jautājumu loku paplašināja, lai sniegtu visaptverošu ieskatu un tādējādi izstrādātu konstruktīvus priekšlikumus.

2.5.

Pašreizējā krīze sākās finanšu jomā. Jau pirms Larosière grupas ziņojuma publicēšanas tā bija tik plaši izvērsusies, ka Eiropas Komisija sagatavoja vairākus priekšlikumus grozījumiem regulējumā. Svarīgākais priekšlikums attiecas uz kredītvērtējuma aģentūrām. Komisija izstrādāja priekšlikumu direktīvai par dažādiem finansiālās darbības veidiem. Šā gada 27. maija paziņojumā ir analizēta Larosière grupas ziņojuma sadaļa, kas attiecas uz finanšu jomas uzraudzību. Ar paziņojumu saistīta darba dokumenta 1. pielikumā ir norādīts, ka paziņojumā un grupas ziņojumā ir tikai piecas atšķirības, ko EESK analizē 6.2.4., 6.3.1. un 6.3.5. punktā. Turpmākos konkrētos priekšlikumus tiesību aktiem Komiteja analizēs īpašos atzinumos. Lai arī Komisija paziņojumā neanalizē Larosière grupas ziņojuma citas sadaļas, EESK uzskata, ka tām ir liela nozīme finanšu jomas turpmākajā attīstībā.

2.6.

Larosière grupas ziņojumu sagatavoja banku jomas speciālisti saviem kolēģiem, un priekšlikumi principā ir paredzēti banku jomas speciālistiem, kas strādā Komisijā, un dalībvalstu finanšu ministriem. EESK atbalsta ziņojumā minēto 31 ieteikumu, vienlaikus norādot, ka skatījums ir jāpaplašina. Par pašreizējo problēmu risināšanu nevar būt atbildīgi vienīgi tie, kas izraisīja finanšu krīzi. Finanšu tirgus pakalpojumus izmanto privātpersonas un uzņēmumi, kas iegulda ietaupījumus un aizņemas līdzekļus investīcijām. Finanšu tirgus uzdevums ir pēc iespējas labāk kalpot šo sabiedrības grupu, t.i., pilsoniskās sabiedrības interesēm. Tādēļ, lai arī EESK ziņojumu kopumā atbalsta, tā vēlas izteikt arī dažas piezīmes un ierosināt virkni papildinājumu.

3.1.

Lai arī finanšu jomā bija pārlieku augsta likviditāte, centrālās bankas neīstenoja nekādus pasākumus. Uzmanības centrā bija cenu līmeņa izmaiņas, kas neliecināja, ka procentu likmes būtu jāpaaugstina. Tā kā bija pieejami lēti likvīdi, vērtspapīru cenas kāpa. Nav šaubu, ka, sākoties krīzei, likviditātes līmenis bija pārlieku augsts, bet pašlaik krīzes ietekmē tas kļuvis pārlieku zems. Vienlaikus jāatzīmē, ka ir sarežģīti noteikt, kādam jābūt vidējam likviditātes līmenim un vidējam naudas piedāvājumam normālos apstākļos. EESK norāda uz šādu dilemmu — monetārās politikas rādītāji ir gan inflācijas līmenis, gan naudas piedāvājuma apjoms. Ja naudas piedāvājums ir pārlieku liels, centrālajai bankai jāpaaugstina procentu likmes. Ja vienlaikus inflācija ir zema, tad, tieši pretēji, procentu likmes vajadzētu samazināt. EESK tādēļ uzskata — ja arī šādā sarežģītā situācijā uzmanību galvenokārt pievērš naudas piedāvājumam, jāņem vērā iespējamā ietekme uz reālo ekonomiku.

3.2.

Politiskais lēmums veicināt mājokļu iegādi neatkarīgi no pircēja maksātspējas, zemās kredītu izmaksas un finanšu institūciju piedāvātās jaunās dažādu vērtspapīru paketes bija cēlonis, kāpēc sākās slēpta riskantu kredītu piešķiršana (paaugstināta riska kredīti). Šie vērtspapīri izplatījās pasaules finanšu tirgū, jo Amerikas Savienotājās Valstīs 2005. un 2006. gadā privāto uzkrājumu apjoms bija negatīvs. EESK 2008. gada jūlijā šajā sakarā norādīja: “Nesenā aizdevumu ar visaugstākajiem procentiem krīze Amerikā parādīja, ka nekustamā īpašuma cenu svārstības līdz ar nepietiekamu klienta riska novērtēšanu sakarā ar tādu likmju nenomaksāšanu, kas ir pārāk augstas attiecībā pret garantijā nodotā nekustamā īpašuma vērtību, var izraisīt ievērojamas finanšu krīzes, kas var destabilizēt visu sistēmu. Tādēļ, veicot jebkādu darbību Kopienas līmenī, ir jāņem vērā šī pieredze […]” (1).

3.3.

Tajā pašā laikā, izmantojot tādu apstākli kā nelīdzsvarotība tirdzniecībā, dažas valstis (it īpaši Ķīna) veidoja lielus uzkrājumus, ko izmantoja ASV valsts aizņēmuma vērtspapīru iegādei. Jaunas sarežģītas dažādu vērtspapīru paketes (tostarp paaugstināta riska kredīti) bija ļoti ienesīgi, un visi finanšu tirgus dalībnieki centās gūt aizvien lielāku peļņu. Palielinoties vērstpapīru daudzumam, izsniedza papildu kredītus, un finanšu tirgū palielinājās apgrozījums, jo notika tirdzniecība ar riskantākiem vērtspapīriem. Neskatoties uz to, valdīja uzskats, ka jaunu komplekso vērtspapīru mērķis ir riska pārdale. Apgrozījuma pieaugums finanšu tirgū, šķiet, ļāva gūt arvien lielāku peļņu.

3.4.

Riskantus hipotekāro kredītu instrumentus, ko banku sistēmā grūti bija pārdot tālāk, pārvērta par jauniem vērtspapīriem, kurus varēja pārdot tālāk. ASV 2008. gadā sākās recesija un palielinājās bezdarbs, apturot šo procesu un izraisot krīzi. Daudzi mājokļu īpašnieki vairs nevarēja samaksāt procentus. Bankas bija spiestas samazināt aktīvu vērtību un tos pārdot. Aktīvu vērtība turpināja samazināties, un lejupslīde paātrinājās. Uzticēšanās zuda.

3.5.

Larosière grupas ziņojumā ir norādīti vairāki faktori, kas izraisīja iepriekš minētās attīstības tendences, proti:

3.6.

Larosière grupas ziņojumā netieši izteiktas kritiskas piezīmes par centrālajām bankām, kas neīstenoja nekādus pasākumus, lai risinātu pārmērīgās likviditātes problēmu.

3.7.

EESK tomēr vēlas veikt dziļāku analīzi. Likviditātes paaugstināšanās daļēji bija saistīta ar nelīdzsvarotību pasaules ekonomikā. Par to visskaidrāk liecina dažādas attīstības tendences ASV un Ķīnā, proti, Ķīnā pozitīva tirdzniecības bilance un ietaupījumi 30 % vai 40 % apmērā no ienākumiem kā nodrošinājums slimības gadījumam un pensijai, savukārt ASV tirdzniecības deficīts un ietaupījumu vietā parādi. Vēl viens ticams izskaidrojums, kas nav minēts ziņojumā, ir apstāklis, ka no kapitāla varēja gūt lielākus ienākumus nekā no darba. Pieauga arī nevienlīdzība ienākumu sadalē. Uz to, ka šīs tendences jānovērš, norādīja ne tikai Starptautiskā darba organizācija, bet arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

3.8.

Turīgākie meklēja iespējas ieguldīt uzkrātos līdzekļus, kuru daudzums pieauga. Tā kā iespējas ieguldīt reālos aktīvos tādā pašā mērā nepaplašinājās, vērtspapīru cenas kāpa. Šos pašreizējo problēmu cēloņus nevar novērst, izstrādājot jaunu finanšu tirgus regulējumu; lai to izdarītu, ir jāpieņem politiski lēmumi. Larosière grupas ziņojumā ir padziļināti analizēts “finanšu burbulis”, taču, lai nākotnē pieņemtu politiskus lēmumus, jāveic papildu analīze.

3.9.

Aprakstītās norises finanšu jomā noteikti veicināja tādu spekulatīvo darījumu izplatīšanos, kas neatbilda reālās ekonomikas attīstībai, turklāt nebija atbilstošu starptautisku fiskālās un monetārās politikas instrumentu, kas varētu ierobežot šādu darījumu izplatību. Finanšu iestādes un starptautiskās organizācijas ignorēja to daudzo sociālo kustību viedokli, kas vairākkārt aicināja īstenot reglamentējošus pasākumus, tostarp ieviest tā dēvēto Tobin nodokli.

4.1.

Ziņojumā norādīts, ka krīzes cēloņi ir tirgus nepilnības, nelīdzsvarotība pasaulē, nepietiekams regulējums un nepietiekama uzraudzība. Lai arī visas minētās problēmas nevar atrisināt ar regulējuma palīdzību, efektīvs regulējums ir viens no priekšnoteikumiem. Ziņojumā ir norādīts, ka jārisina visas problēmas. Vienlaikus rodas šaubas par to, vai ierosinātais regulējums ir pietiekams. Ziņojumā ir paustas bažas, ka pārmērīgs regulējums var būt šķērslis jauninājumiem finanšu jomā. EESK norāda, ka pašreizējie jauninājumi ir paaugstināta riska kredīti un tā dēvētā pārvēršana vērstpapīros. Šo iespēju ļaunprātīga izmantošana ir pašreizējo finanšu problēmu cēlonis. Regulējums atsevišķos gadījumos var arī veicināt jauninājumus finanšu jomā, kā, piemēram, SEPA (Vienotā euro maksājumu telpa).

4.2.

Ziņojumā ierosināts nodrošināt labāku koordināciju starp centrālajām bankām un politiskajām struktūrām, kas atbildīgas par finanšu tirgus regulēšanu. Centrālajām bankām, uzlabojot finanšu tirgus uzraudzību, vairāk jāpievēršas makroekonomikas apsvērumiem. EESK uzskata, ka lietderīgs ir gan šis priekšlikums, gan arī priekšlikums par SVF aktīvāku līdzdalību uzraudzībā.

4.3.

Ziņojumā arī norādīts, ka finanšu jomas politiskajam regulējumam un pašregulējumam jāpapildina vienam otru. Tā kā iekšējā kontrole nebija efektīva, ierosināts, ka pašregulēšana ir jāuzrauga. Patiesībā šāda ierosme nojauc robežu starp politisko regulējumu un pašregulējumu.

4.4.

Praksē šī robeža jau nojaukta. Ar “Bāzele I” un “Bāzele II” sistēmu bankas pašas pieņem noteikumus finanšu jomā. Tas, vai bankas un citas finanšu iestādes minētos noteikumus ievēro, ir atkarīgs no pašām bankām un finanšu iestādēm vai valsts, ja noteikumus ievieš ar likumu (“Bāzele II” noteikumi Eiropas Savienībā stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī, savukārt ASV tie stāsies spēkā tikai 2010. gada 1. aprīlī). Ziņojumā nav sīkāk analizētas finanšu tirgus organizatoriskās un demokrātiskās nepilnības, kuru cēlonis meklējams pašregulējuma sistēmā. Ņemot vēra tirgus globalizāciju, īpaša uzmanība jāvelta jautājumam, vai politisko struktūru ietekme ir pietiekama.

5.3.1.

Ja bankas izmanto ārpusbilances instrumentus, tie bieži ir saistīti ar vienu no finanšu tirgus jauninājumiem, proti, sabiedrībām, kas dibinātas ar īpašu mērķi (Special purpose vehicles). Tās bieži izveido, lai bankas bilancē nebūtu jāiekļauj riskanti bilances aktīvu posteņi un banku nevajadzētu pakļaut riskam. Vēl viens iemesls varētu būt izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tā kā šos instrumentus izmantoja ļaunprātīgi, EESK uzskata, ka vajadzīgi stingrāki noteikumi ārpusbilances posteņu, kā arī special purpose vehicles sistēmas regulēšanai. Ar regulējuma palīdzību svarīgi ir nodrošināt, lai ar šādām metodēm dažus darbības veidus nevarētu slēpt.

5.4.1.

Ziņojumā analizēti šādi jautājumi: pārvēršana vērtspapīros, atvasināto instrumentu tirgus, kopīgi ieguldījumu fondi un paralēlā banku sistēma. EESK uzskata, ka jārod visaptverošs risinājums, lai atrisinātu visas ar riskam pakļautiem vērtspapīriem saistītās problēmas, uz kurām norādīts dažādajos priekšlikumos. Paralēlās banku sistēmas pamatā ir dažādi neregulēti aizdevumu veidi. Ziņojumā ir ierosināts “Bāzele II” noteikumus attiecināt arī uz riska ieguldījumu fondiem, investīciju bankām utt. Par to nevar būt šaubu, un lēmumi jāpieņem nekavējoties. Šie jaunie finansēšanas veidi varēja attīstīties pilnīgi neregulēti, bieži ārpus īstās banku sistēmas, un šajā jomā nebija pat rezervju prasību. Larosière grupa analizējusi arī kopīgo ieguldījumu fondu darbību, aicinot izstrādāt kopēju regulējumu šajā jomā un dažādu produktu definīcijas, kā arī nodrošināt šo fondu stingrāku kontroli. Komiteja šos pasākumus pilnībā atbalsta. Bankām un finanšu iestādēm vienmēr daļēji jāuzņemas risks, kad tās pārdod tālāk riskam pakļautus aktīvus.

5.7.1.

EESK šajā sakarā vēlas vēlreiz norādīt uz Spānijas piemēru. Finanšu tirgū nedrīkst ieviest jaunus instrumentus, pirms tos nav pārbaudījušas finanšu uzraudzības iestādes. Veicot pārbaudes, Komisijai jāanalizē, kā atšķiras Spānijā un citās ES valstīs izmantotie instrumenti. Jāapspriež jautājums par šādu pārbaužu ieviešanu un jānolemj, vai ir pietiekami veikt uzraudzību valsts līmenī vai arī jāizveido kopēja uzraudzības sistēma visā Eiropas Savienībā. Pārrobežu finanšu darījumu dinamika liecina, ka jāveido vienota sistēma.

5.10.1.

Premiālās samaksas sistēmas, kuru mērķis ir kompensēt ar īstermiņa riskantiem ieguldījumiem saistīto risku, lielā mērā ietekmē banku vadošo darbinieku apsvērumus. Attiecībā uz šīm sistēmām ziņojumā ir minēti lietderīgi ieteikumi, proti, tās ir jāizstrādā vairākiem gadiem, tām jāatbilst patiesajai peļņai un šos ienākumus nedrīkst garantēt. EESK uzskata, ka īstermiņa pieeja jāaizstāj ar ilgtermiņa pieeju un premiālo samaksu nedrīkst aprēķināt, ņemot vērā spekulatīvos darījumus. Komiteja arī atbalsta ideju par finanšu darījumu aplikšanu ar nodokļiem, un šos ieņēmumus varētu izmantot attīstības atbalstam. Turklāt jāparedz, ka jāveido tāda premiālās samaksas sistēma, kurā nav ņemtas vērā vispārējās attīstības tendences, bet gan spēja sasniegt labākus darbības rezultātus salīdzinājumā ar vispārējām tendencēm. Jāapsver arī, vai nebūtu jānosaka premiālās samaksas maksimālā robeža, lai ierobežotu vēlmi riskēt.

6.2.1.

Ziņojumā kritiski vērtēts fakts, ka uzraudzība pašreiz ir vērsta uz atsevišķāmm finanšu iestādēm. Daudz vairāk jāpastiprina visas finanšu sistēmas uzraudzība. Šis uzdevums jāuztic Eiropas Centrālajai bankai (ECB)/Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS). Ja jānodrošina pārrobežu uzraudzība (ja jāuzrauga finanšu iestādes, kurām ir filiāles citās valstīs), jāparedz saistošs šķīrējtiesas mehānisms.

6.2.2.

Larosière grupa secina, ka vienai Eiropas iestādei oficiāli jāpiešķir pilnvaras nodrošināt finanšu sistēmas visaptverošu uzraudzību un brīdināt par finansiāliem sistēmiskiem riskiem. ECB/ECBS sistēmā šis uzdevums jāuztic īpašai neatkarīgai padomei vai uzraudzības struktūrai (Eiropas Sistēmisko risku komitejai (ESRB)). Tajā ir jābūt pārstāvētām ne tikai centrālajām bankām, bet arī trim ierosinātajām iestādēm, kuru uzdevums ir nodrošināt uzraudzību mikrolīmenī. EESK secina, ka pašreiz nav apkopotas vajadzīgās zināšanas, lai nodrošinātu visaptverošu uzraudzību makroekonomikas līmenī. Šāda zināšanu bāze vēl jāizveido, lai sniegtu atbalstu minētās padomes darbā. Larosière grupas ziņojumā secināts, ka gadījumā, ja finanšu sistēmā rodas visaptverošs risks, būtu jāiesaista Komisija.

6.2.3.

EESK atzinīgi vērtē Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) un Eiropadomes papildinājumus Komisijas 27. maija paziņojumā minētajiem priekšlikumiem, ka ECB Ģenerālpadomei jābūt pārstāvētai Eiropas Centrālo banku sistēmā, valstu uzraudzības iestādēm jāpiešķir novērotāja statuss, katrai valstij jāpiešķir viena balss un iespējamie ieteikumi vispirms jāiesniedz ECOFIN. Eiropadome arī ierosināja, ka Eiropas Sistēmisko risku komitejas priekšsēdētājs jāievēl ECB Ģenerālpadomei. EESK tādu ierosmi atbalsta, jo šajā struktūrā ir pārstāvētas visas 27 dalībvalstis. Eiropadome ierosina piešķirt jaunajām Eiropas finanšu uzraudzības iestādēm arī kredītvērtējuma aģentūru uzraudzīšanas pilnvaras. EESK atbalsta šo priekšlikumu, ko izstrādāja, apspriežot priekšlikumu direktīvai par kredītvērtējuma aģentūrām, vienlaikus iesakot, ka šādas pilnvaras būtu jāpiešķir tikai vienai no trim minētajām iestādēm.

6.3.6.1.

EESK uzskata, ka uzraudzības kolēģijas, kurās darbotos pārstāvji no iesaistīto dalībvalstu uzraudzības iestādēm, varētu būt sarežģīti vadāmas, ja vienlaikus netiks nodrošināta nepieciešamā saskaņošana. Pretējā gadījumā, ņemot vērā atšķirīgos noteikumus, kas regulē dalībvalstu uzraudzības iestāžu darbību, pārrobežu darījumos iesaistīto uzņēmumu uzraudzība daļēji būs jāuzņemas trim minētajām iestādēm.

6.3.6.2.

EESK stingri atbalsta Eiropadomes aicinājumu Eiropas Komisijai sniegt konkrētus priekšlikumus par to, kā krīzes apstākļos Eiropas finanšu uzraudzības sistēma varētu nodrošināt efektīvu koordināciju starp uzraudzības iestādēm, vienlaikus pilnībā respektējot valstu iestāžu atbildību par iespējamajām sekām fiskālās politikas jomā un centrālo banku atbildību, it īpaši par likviditātes palīdzības sniegšanu krīzes situācijā.

7.1.

Larosière grupa norāda, ka arī globālā līmenī ir svarīgi risināt jautājumus saistībā ar finanšu jomas regulējumu, uzraudzību un krīzes pārvarēšanas pasākumiem un tādēļ jāizveido attiecīga sistēma. Grupa uzskata, ka nepieciešami stingrāki “Bāzele II” noteikumi un starptautiskie grāmatvedības standarti, stingrāks kredītvērtējuma aģentūru vispārējais regulējums, finanšu jomā jāievieš jauna vadības prakse un jāpalielina Starptautiskā valūtas fonda nozīme. Finanšu iestādes nedrīkst piesaistīt apstāklis, ka finanšu joma gandrīz nav regulēta. Kolēģijas, ko veido banku uzraudzības iestādes, īpaši ietekmē to banku darbību, kas veic darījumus visā pasaulē.

7.2.

Paredzams, ka nebūs viegli panākt pārmaiņas visā pasaulē. Tomēr vairākus grupas priekšlikumus apsprieda jau G-20 valstu sanāksmē, kas notika Londonā. Finansiālās stabilitātes forums, ko dibināja 1999. gadā, ir pārveidots par Finansiālās stabilitātes padomi. Tās locekļi tagad ir visas G-20 valstis, kā arī Spānija un ES Komisija, tai ir plašākas pilnvaras un tā ir ciešāk saistīta ar SVF. Šīs pārmaiņas pilnībā atbilst Larosière grupas ieteikumiem. Līdzšinējais forums nespēja savlaicīgi brīdināt par finanšu sistēmas riskiem, kas izraisīja pašreizējo krīzi. EESK pauž cerību, ka, veicot pārmaiņas, šīs struktūras darbība būs pārredzamāka un tās rīcībā būs pietiekami resursi, apjomīgas zināšanas un plašas rīcības pilnvaras. Vienlaikus jāatzīmē, ka vairums Londonā pieņemto lēmumu vēl jāīsteno.

7.3.

Diskusijās par finanšu tirgu lieto jēdzienu “stresa tests”, kas ļauj novērtēt iespējamās finanšu krīzes ietekmi uz attiecīgās valsts banku sistēmu. Pašreizējās krīzes apstākļos ir viegli izprast šo testu svarīgumu. Vienlaikus jāatzīmē, ka būtisks ir jautājums par rezultātu publicēšanu. Ja SVF veiktu šādu testu un publicētu informāciju, ka krīze attiecīgās valsts banku sistēmu sagraus, tad krīze patiešām sāksies. Šādiem testiem tomēr jābūt pēc iespējas atklātākiem, un tie var būt nozīmīgs instruments valstu finanšu sistēmu uzraudzībai.

7.4.

Londonas sanāksmes dalībnieki ņēma vērā arī priekšlikumu piešķirt papildu resursus SVF, lai atbalstītu valstis, kas saskaras ar īpaši nopietnām problēmām. EESK atbalsta šādu rīcību, bet kritiski vērtē SVF prasības pārskatīt nozīmīgus Eiropas sociālā modeļa aspektus un sastāvdaļas. Tieši tāpēc Eiropas Savienībai sarunās ar SVF noteikti jāpauž vienots viedoklis.