22.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 228/69

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības un attīstības programmā, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis”

COM(2008) 814 galīgā redakcija — 2008/0230 (COD)

2009/C 228/12

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 169. pantu un 172. panta 2. punktu 2009. gada 21. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Birojs 2009. gada 13. janvārī uzdeva Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētajai nodaļai sagatavot atzinumu par šo jautājumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 452. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 25. martā iecēla PEZZINI kgu par galveno ziņotāju un vienprātīgi, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.	Komiteja uzskata par svarīgiem priekšlikuma mērķus un mudina Komisiju īstenot kopīgu mērījumu sistēmu, kas pārsniegtu valstu pētījumu un sasniegumu ietvaru, iegūstot kopēju Eiropas pievienoto vērtību.

1.2.	EESK uzskata, ka galējais mērķis ir pasaules līmenī sasniegt vienotu nostāju, kurā ES viedoklis nebūtu pakārtots, bet lai tas popularizētu Eiropā izstrādātiem materiāliem, produktiem un procesiem, kā arī ES rūpniecības un tirdzniecības interesēm atbilstošus standartus.

1.3.	Komiteja uzskata, ka globalizētos ekonomikas un sociālos apstākļos Eiropas metroloģijas struktūra, kas gūst izcilus sasniegumus, var dot ES ekonomikai tikai pozitīvus rezultātus.

1.4.	EESK uzskata, ka Eiropas pētnieku kopienai arvien vairāk jāiesaistās modernu sistēmu izstrādes procesos, kas ļautu piemērot metroloģiju inovatīvajā fizikā, ķīmija, bioloģijā, vides un ar ekoloģiju saistītajās nozarēs, nanotehnoloģijā, pārtikā, kā arī darbavietu higiēnā un drošībā.

1.5.	Lai gūtu vēlamos panākumus, Komiteja uzskata, ka ir pārliecinošāk jāstrādā, panākot lielāku rūpniecības, tirdzniecības un publiskā sektora integrāciju Eiropas metroloģijas pētniecībā (EMP) saskaņā ar jauniem starptautiskajiem standartiem.

1.6.	EESK uzskata, ka sevišķi svarīgi, lai metroloģiskā pētniecība nebūtu izolēta un pašcitējoša.

1.7.

Reglamentācija un standartizācija tiek īstenota, izmantojot izmērāmas sistēmas; tātad tās balstās uz metroloģiju, kas tiek piemērota un atzīta starptautiskā līmenī. Tāpēc EESK ierosina jau no paša sākuma jauno sistēmu veidošanā iesaistīt Eiropas standartizācijas iestādes (CEN, CENELEC, ETSI) un atbilstošās valstu iestādes, kā arī akreditācijas iestādes.

1.8.

EESK uzskata, ka jādara viss iespējamais, lai Eiropas metroloģijas pētniecībā panāktu ciešu integrāciju starp — pētniecību, — rūpniecību, — universitātēm, zinātniskām un augstākās izglītības iestādēm, — tehnoloģisko platformu rezultātiem, — organizēto pilsonisko sabiedrību. Komiteja uzskata, ka tikai tādā veidā, izslēdzot jebkādu noslēgšanos, varēs sasniegt Eiropas līmeņa rezultātus, kas tiks pieņemti starptautiskā līmenī.

1.9.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, lai atbalstītu EMPP (1) (Eiropas metroloģijas pētniecības programmas) iniciatīvu, izmantojot veidus, kas paredz augstu Kopienas līmeni attiecībā uz: — kopīgu programmu veidošanu un Kopienas līdzdalības noteikumu pieņemšanu, kas ir noteikti Septītajā pamatprogrammā; — līdzekļu paredzamās sadales līmeni, neskaitot valstu intervences loģiku.

1.10.

Komiteja uzskata, ka precīzāk jādefinē pārvaldības sistēma. Ir saprotams, ka neskaidra pārvaldības sistēma var ietekmēt pētniecības attīstību un cerētos rezultātus.

1.11.

Šajā sakarā EESK atkārtoti uzsver: metroloģiskās pētniecības rezultātos tieši ieinteresētās puses ir vairāk jāiesaista gan prioritāšu noteikšanā, gan piedāvājumu konkursu izstrādē un novērtēšanā (jāpublicē CORDIS un Oficiālajā Vēstnesī), kas aptver uzņēmumu, universitāšu, pētniecības un apmācības centru līdzdalību, gan finansēto programmu un projektu pārraudzībā un kontrolē.

1.12.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi EMPP Zinātniskajai padomei piešķirt iespēju kontrolēt ar saistošu atzinumu starpniecību, kas tiktu nosūtīti EMPP komitejai, pētniecības veidus, kas jāfinansē, ikgadējo darba programmu, priekšlikumu neatkarīgo vērtētāju izvēli un ka Komisijas novērotājam jāpārrauga novērtēšanas komisija līdzīgi kā Septītajā pamatprogrammā.

1.13.

EESK uzskata, ka, sagatavojot priekšlikumus nākamajai PTA pamatprogrammai 2014.–2020. gadam, būtu lietderīgi paredzēt reālu pastāvīgu Kopienas programmu, ko koordinētu un pārvaldītu Komisija, kura balstītos uz nepārtrauktu ieinteresēto pušu iesaistīšanu un ņemtu vērā jo sevišķi rūpniecības, universitāšu, pētniecības un standartizācijas nozaru vajadzības, kā arī metroloģiskās pētniecības starptautiskos aspektus, sevišķi sakaros ar starptautiskām iestādēm, piemēram, ISO, EDSO, un citām atsauces iestādēm, piemēram, IUAP  (2).

2.   Ievads.

2.1.   Rūpnieciskās ražošanas, pakalpojumu sniegšanas un tirdzniecības arvien izteiktākas globalizācijas apstākļos ir maksimāli jāsamazina tehniskie šķēršļi, kas var traucēt mijiedarbībai. Šā procesa pamatā ir uzticama un vispārpieņemta mērīšanas sistēma.

2.2.   Sakarā ar arvien lielāku regulu skaitu, sevišķi

—

drošības,

—	pārtikas produktu marķēšanas,

—	veselības aprūpes sistēmu,

—

vides,

—	biotehnoloģijas,

—	nanotehnoloģiju un novatorisku materiālu,

—	enerģētikas,

—	transporta, telekomunikāciju un drošības sistēmu jomā

ir nepieciešama izsekojamība un salīdzināšanas iespēja, kas būtu atzīta starptautiskā līmenī.

2.3.   Metroloģijas pētniecību pamatoti var uzskatīt sabiedrisko labumu, un tā atbalsta valdības centienus reglamentācijas un standartizācijas jomā.

2.3.1.   Eiropas metroloģijas infrastruktūras atbalsta Eiropas organizācijas, piemēram, Eiropas sadarbība akreditācijai (EA), Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas metroloģijas tīkls EUROMET  (3), kas apvieno arī EURAMET (Valsts metroloģijas institūtu asociāciju), un Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (KPC) References materiālu un mērījumu institūts (IRMM) sadarbībā ar Starptautisko Svaru un mēru biroju (BIPM).

2.4.   Saskaņā ar BIMP: “Drīz sakarā ar starpdisciplīnu jomu, piemēram, nanotehnoloģiju, inovatīvu materiālu un materiālu īpašību attīstību būs vajadzīgi noteikumi saistībā ar jauniem atsauces mērījumiem fizikas un ķīmijas nozarē.” (4)

2.5.   Eiropā saistībā ar ilgtspējīgu konkurētspēju un inovāciju visās jomās ir vajadzīgi precīzi mērījumi un pierādījumi ar izsekojamiem rezultātiem, lai noteiktu ilgtermiņa noteikumus par atsauces mērījumiem saskaņā ar Starptautisko mērvienību sistēmu (SI).

2.6.   Eiropas metroloģijas pētniecību virza valstu metroloģijas pētniecības programmas, Sestās pamatprogrammas ERA-NET un Septītās pamatprogrammas ERA-NET-Plus projekti. Pamatprogrammu ietvaros ir izstrādāti šādi projekti: IMERA (Metroloģijas ieviešana Eiropas pētniecības telpā (5)), Imeraplus  (6), kas veidoja EMPP pirmo posmu, Kopīgā pētniecības centra (KPC) (7) darbība un pašreizējais daudzveidīgais EMPP priekšlikums.

2.7.   ASV 2009. budžeta gadam tika piešķirts finansējums 634 miljonu USD apmērā, kas ir federālā dotācija Nacionālā Standartizācijas un tehnoloģiju institūta (NIST) pētniecības programmām.

2.8.   Šajā sakarā Komiteja uzskata par svarīgu palielināt līdzekļus Eiropas metroloģijas pētniecībai, apvienojot dalībvalstīs esošās un Kopīgā pētniecības centra pētniecības iespējas, lai radītu attiecīgu kritisko masu starptautiskā līmenī, izvairoties no līdzekļu izmantošanas dublēšanās un izšķiešanas. Tad rezultāti būtu ievērojami augstāki par tiem, kas gūti, koordinējot Septītās pamatprogrammas 2007.–2013. gadam projektu ERA-NET-Plus.

2.9.   Ņemot vērā metroloģijas pētniecības nozīmi tuvākajā nākotnē, kā to apliecina dažādi pētījumi (8), Komiteja uzskata, ka ir lietderīgi šos pētījumus iekļaut nākamās pamatprogrammas 2014.–2020. gadam tematiskajās prioritātēs, nodrošinot tiem pastāvīgu Kopienas pētījumu statusu un struktūru, kā arī nostiprinot koordinētu un nepārtrauktu valstu darba integrāciju.

3.   Programmas priekšlikums saskaņā ar 169. pantu.

3.1.	Ar priekšlikumu, kas pamatojas uz 169. pantu, paredz izveidot Eiropas metroloģijas pētniecības programmu (EMPP), kurā iesaistītas un apvienotas 22 nacionālās programmas, lai uzlabotu publiski finansētas metroloģijas pētniecības efektivitāti un lietderību.

3.2.	Viens no minētajiem mērķiem ir, labāk koordinējot nacionālās programmas, palīdzēt strukturēt Eiropas pētniecības telpu, lai, novēršot šķēršļus starp nacionālajām programmām, labāk risinātu dažas visai Eiropai raksturīgās problēmas.

3.3.

Komisija uzskata, ka EMPP mērķis ir 22 valstu nacionālo programmu apvienošana vienā kopīgā programmā, lai — atbalstītu sevišķi Eiropas mērīšanas sistēmu mērķus; — paātrinātu jaunu mērīšanas metožu izstrādi, apstiprināšanu un izmantošanu; — sniegtu atbalstu direktīvu un regulu izstrādē un īstenošanā.

3.4.	Ierosinātā vadības modeļa pamatā ir Sestās pamatprogrammas laikā gūtā pieredze ar pirmo 169. panta iniciatīvu, proti, EDCTP  (9).

3.5.	EMPP vajadzībām ir paredzēti 400 miljoni euro, no kuriem 200 miljoni euro ir iesaistīto valstu ieguldījums 2009.–2016. gadam un atlikušie 200 miljoni euro ir Kopienas piešķirtie līdzekļi.

3.6.

Iniciatīvas koordinēšana ir uzticēta Eiropas Nacionālo metroloģijas institūtu apvienībai (EURAMET), kas dibināta 2007. gadā, pamatojoties uz Vācijas tiesību aktiem, un ir atzīta par sabiedrisku organizāciju, kuras sekretariāts atrodas Braunšveigā (Lejassaksija) un kura darbojas kā Eiropas reģionālā metroloģijas organizācija un EMPP izpildaģentūra.

4.   Komitejas piezīmes.

4.1.   Komiteja atbalsta priekšlikuma pamatmērķus, piekrīt tajā minētajam metodēm un uzskata, ka ir svarīgi, lai mērķu sasniegšana nodrošinātu

—	metroloģijas struktūras izcilību;

—	kopīgus, konkurētspējīgus un pieejamus pētniecības projektus;

—	pētnieku kopienas lielāku līdzdalību, pateicoties prasmju pilnveidošanai;

—	īstu starptautisko sadarbību, kurā liela nozīme ir Eiropas metroloģijai;

—	vienotu nostāju pasaules mērogā;

—	pirmām kārtām rūpniecības (uzņēmēju un darba ņēmēju apvienību), tirdzniecības un publiskā sektora lielāku līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības attīstībā.

4.2.   EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai metroloģijas pētniecība nebūtu noslēgta joma, bet gan spētu lietotājus iekļaut programmas prioritāšu definēšanā, projektu izvērtēšanā un atlasē, priekšlikumu izvirzīšanā un projektu rezultātu izpētē un šajā sakarā cieši sadarbotos ar standartizācijas un akreditācijas iestādēm. EESK iebilst pret jebkāda veida noslēgšanos.

4.2.1.   EESK uzskata, ka noteikumiem par līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības programmā būtu visos aspektos pilnībā jāatbilst Regulai (EK) Nr. 1906/2006, ar ko paredz noteikumus līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā, un Finanšu regulas īstenošanas noteikumiem.

4.2.2.   Noteikumiem par līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības programmā būtu jāveido saskaņots un pārredzams pamats, kas ļautu veikt pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā, ka ar vienkāršotu procedūru starpniecību būtu jānodrošina programmas pieejamība visiem dalībniekiem. Ar tādiem noteikumiem būtu jāatvieglo katra dalībnieka radītā intelektuālā īpašuma izmantošana un tajā pašā laikā jāaizsargā pārējo dalībnieku un Kopienas likumīgās intereses.

4.2.3.   EESK uzsver, ka, ieviešot integrētu Eiropas metroloģijas pētniecības sistēmu, kas ir kopīga iesaistīto nacionālo struktūru programma, jāņem vērā, ka tikai cieša sadarbība starp pētniecības aprindām, rūpniecības dalībniekiem, augstākās izglītības iestādēm un standartizācijas un akreditācijas iestādēm, kā arī strukturēts dialogs ar Eiropas tehnoloģijas platformām (10) un organizētu pilsonisko sabiedrību var sasniegt apmierinošus rezultātus.

4.3.   EESK norāda, ka saskaņā ar EK līguma 169. pantu Kopiena var piedalīties vairāku dalībvalstu kopīgi izstrādātajās pētniecības programmās, ja mērķi ir labi definēti un nozīmīgi Kopienai un pamatprogrammai, ja tie nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un attiecīgu kritisko masu un ja kopīgā rīcības programma, kā arī vadības un īstenošanas struktūra ir skaidri definēta.

4.4.   EESK uzskata, ka mērķi būtu labāk jādefinē, un tas jādara ne vien attiecībā uz atbalstu nacionālajām mērīšanas sistēmām, nacionālo metroloģijas institūtu un norīkoto institūtu sadarbības stiprināšanu un pašreizējās valstu darbības saskaņošanu.

4.5.   EESK uzskata, ka nav skaidri norādītas darbības prioritātes un sasniedzamie rezultāti, kas pilnībā pamatotu

—	priekšlikuma sniegto Eiropas pievienoto vērtību;

—	skaidru un vispusīgu pārskatu par integrēto pasākumu kopīgo programmu;

—	vadības struktūru.

4.6.   Tas pats attiecas arī uz pētniekiem vai organizācijām, nacionālajām metroloģijas institūtiem vai norīkotajiem institūtiem pieejamo izcilības dotāciju definīciju.

4.7.   Arī ierosinātā vadības sistēma būtu precīzāk jādefinē. EESK norāda, ka Eiropas līmenī līdzās EURAMET darbojas arī citas apvienības, piemēram, EURACHEM  (11), un uzsver, ka, lai gan EURAMEt ir minēta kā īpaša EMPP izpildes struktūrvienība, lielu daļu programmas “pagaidu kārtā” vadīs Apvienotās Karalistes Nacionālā fizikas laboratorija (National Physical Laboratory).

4.8.   Nobeigumā EESK ar bažām konstatē, ka ne ierosinātajā tiesību aktā, ne pielikumos nav paredzēta to aprindu līdzdalība, kurām ir tieša interese par metroloģiskās pētniecības rezultātiem; runa ir par rūpniecību kopumā, tirdzniecību, standartizācijas un akreditācijas iestādēm un publisko sektoru.

4.9.   Kopumā EESK uzskata, ka būtu ieteicams īstenot eksperimentālu Eiropas metroloģiskās pētniecības projektu, kas ilgtu līdz 2013. gadam un atbilstu iMERA-Plus principiem, un pēc tam, iesniedzot priekšlikumus, pamatojoties uz kuriem izstrādā Astoto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem 2014.–2020. gadā, mēģināt izveidot īstu, pastāvīgu Kopienas programmu ar saprotamiem un pārbaudītiem mehānismiem. Minētā programma būtu jāvada Komisijai visu dalībvalstu un asociēto valstu interesēs, un tās ietvaros būtu jāparedz vadības komiteja un konsultatīvā komiteja, lai ieinteresētās personas varētu piedalīties plašā apspriešanas, ieviržu noteikšanas un uzraudzības procesā, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta rūpniecības dalībnieku vajadzībām.

5.   Īpašas piezīmes.

5.1.

Komiteja atzīst, ka Komisijas priekšlikumi sniedz atbalstu EMPP (12) ar tādu pasākumu starpniecību, kas paredz Kopienas pilnvaru paplašināšanu tādos jautājumos kā kopīga plānošana un paredzēto resursu piešķiršana, savstarpēja mācīšanās un noteikumi par uzņēmumu, augstākās izglītības iestāžu un pētniecības struktūru līdzdalību, kā arī priekšlikumu izvērtēšana, kurā, tāpat kā Septītajā pamatprogrammā, piedalās Komisijas pārstāvis novērotāja statusā.

5.2.

Attiecībā uz ierosināto EMPP vadības metodi EESK pauž šādu viedokli: a) EMPP komiteja, kurā ir vienīgi nacionālo metroloģijas institūtu pārstāvji un kurā IRMM  (13) piedalās tikai novērotāja statusā, būs atbildīga par programmas izpildi un jo īpaši par šādiem jautājumiem: — lēmumi par EMPP izstrādi un atjaunošanu; — apakšprogrammām vajadzīgo komiteju dibināšana un slēgšana; — EMPP izpildes nosacījumu, tajā skaitā vērtētāju atlases kritēriju, izstrāde un pieņemšana; — vērtētāju grupas sastāva apstiprināšana; — lēmumi par pētniecības programmu un projektu finansējumu, pamatojoties uz finansēšanas nosacījumiem, ciktāl Eiropas Komisija ir pilnvarojusi EURAMET; — budžetā paredzētās EMPP daļas apstiprināšana nākamajam finanšu gadam; — ar EMPP saistīto konkursu un priekšlikumu sagatavošana un paziņošana; — uzraudzība, lai EMPP sekretariāta veikto uzdevumu uzskaite būtu pareiza un kārtīga; — finansēto programmu un projektu progresa uzraudzība un kontrole un lēmumi par korektīviem pasākumiem (14). b) EMPP Pētniecības padomei, kurā ir 16 locekļi: — 1 no BIPM; — 1 no Eiropas Komisijas; — 1 no Eiropas Pētniecības padomes; — 1 no Eiropas Parlamenta; — 1 no EUROLAB; — 1 no Eiropas standartizācijas organizācijām; — 1 no Rietumeiropas organizācijas sadarbībai reglamentētās metroloģijas jomā (WELMEC) (15); — 9 rūpniecības, pētniecības jomas un augstskolu pārstāvji; ir tikai konsultatīvas funkcijas attiecībā uz EMPP stratēģiskiem aspektiem un lēmumiem par mērķprogrammām  (16).

5.3.

Šajā sakarā EESK uzsver, ka, pieprasot saistošus atzinumus, jāiesaista EMPP Pētniecības padome, lai izveidotu līdzvērtīgu sadarbību ar EMPP komiteju šādās jomās: EMPP izstrāde un atjaunošana, apakšprogrammu komitejas, vērtētāju grupas atlase un sastāvs, lēmumi par pētniecības programmu un projektu finansējumu, CORDIS un ES Oficiālajā Vēstnesī publicējamo konkursu un priekšlikumu izstrāde un paziņošana, finansēto programmu un projektu progresa uzraudzība un kontrole.

---

(1)  Skat. EKDL 169. pantu.

(2)  International Union of Pure and Applied Physic.

(3)  Tās sastāvā ir 32 valstu metroloģijas institūti un EK Kopīgā pētniecības centra References materiālu un mērījumu institūts (IRMM).

(4)  BIPM, “Vajadzību novērtējums metroloģijas jomā saistībā ar tirdzniecību, rūpniecību un sabiedrību un BIPM loma”, 2007. gada ziņojums, Parīze, 2008. g.

(5)  Papildus EK KPC IRMM projektam pie IMERA projekta strādā 14 valstu 20 partneri.

(6)  Pie IMERAplus strādā 20 valstu 45 partneri, kā arī EK.

(7)  KPC darbība metroloģijas jomā: “ES konkurētspēju, iekšējā tirgus un tirdzniecības pārskatāmību īstenos, izveidojot un izplatot starptautiski atzītas references, kā arī veicinot kopīgas Eiropas mērījumu sistēmas ieviešanu.”

(8)  Sk. U.S. National Science and Technology Council, Instrumentation and metrology in nanotechnology, 2006. gads; kā arī BIPM 2007. gada ziņojumu.

(9)  Runa ir par European-Developing Countries Clinical Trials Programme (Eiropas un attīstības valstu klīnisko izmēģinājumu programma).

(10)  Piemēram, mikrorindas vai uzlabota masspektrometrija.

(11)  Eurachem ir Eiropas organizāciju tīkls, kura mērķis ir izstrādāt ķīmisko mērījumu izsekojamības sistēmu starptautiskā līmenī un popularizēt labas kvalitātes piemērus. Eiropā Eurachem aptver 35 dalībvalstis.

(12)  EK dibināšanas līguma 169. pants.

(13)  Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (KLC) References materiālu un mērījumu institūts (Institute for Reference Materials and Measurements, IRMM).

(14)  Sk. EURAMET e.V. reglamenta (11.01.2007.) 14. panta 5. punktu.

(15)  WELMEC — Western European Legal Metrology Cooperation.

(16)  Sk. EURAMET e.V. reglamentu (11.01.2007.), Rules and procedures B daļas III punktu.

---