52007DC0860

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.12.2007

COM(2007) 860 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai {SEC(2007) 1729} {SEC(2007) 1730}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Vadošā tirgus iniciatīva Eiropai

1. IEVADS

Lai nodrošinātu konkurētspēju, ir svarīgi izveidot ekonomiku, kas balstīta uz inovācijām. Komisijas plaša mēroga inovācijas stratēģijā[1] uzsvērta nepieciešamība saskaņoti un stratēģiski pielietot instrumentus, kas veicina inovācijas, ievērojot pieprasījumu. Ziņojumā „Veidojot Eiropā inovatīvu vidi”[2], ES 2006. gada Konkurētspējas ziņojumā un apspriedēs ar ieinteresētajām personām arī secināts, ka Eiropai jāmēģina mērķtiecīgāk veidot tirgus, kas veicinātu inovācijas, tādējādi ievērojami vienkāršojot inovāciju piedāvāšanu tirgū.

Konkurētspējas padome[3] aicināja Komisiju „ 2007. gada laikā iesniegt iniciatīvu par vadošajiem tirgiem, kuras pamatā būtu plašas apspriedes ar ieinteresētajām personām, lai formulētu praktisku metodi, kā veicināt sociālā un ekonomiskā ziņā vērtīgu tirgu izveidi. Tas nozīmē arī apzināt jomas, kurās, neizmantojot konkurētspējas līdzekļus, ar saskaņotiem politikas instrumentiem un darbības pamatnosacījumiem var paātrināt tirgu izveidi, attiecīgajām publiskajām iestādēm veidojot saskaņotu un vienotu politiku, kā arī ieinteresētajam personām cieši sadarbojoties .”

Atsaucoties uz minēto aicinājumu, šajā paziņojumā izklāsta vadošā tirgus iniciatīvu (VTI). Tajā apzina pirmo tirgu kopumu, kas spētu kļūt par vadošajiem tirgiem (VT). Tajā aicina šajos tirgos veikt neatliekamus un koordinētus pasākumus, izmantojot vērienīgus rīcības plānus[4], lai nekavējoties sniegtu redzamu ieguldījumu Eiropas ekonomikā un tās patērētājiem.

II pielikumā „Paskaidrojumi par Eiropas vadošā tirgus pieeju. Metodes un pamatprincipi”[5] aprakstīts apspriežu process ar ieinteresētajām personām, VT ekonomiskais raksturojums un vispārīgas iespējas, ko tas sniedz ekonomikā, sociālajā un vides jomā un kas attaisno tos politikas centienus, kas nepieciešami, lai uzsāktu un īstenotu VTI.

2. VTI. VEIKSMīGAS EIROPAS INOVāCIJU STRATēģIJAS PAMATIEZīME

2.1. VTI mērķi un pamatprincipi

VTI metodika atšķiras no iepriekšējām ES iniciatīvām. Tā sniedzas ārpus ierastās metodes, kad izmanto vienreizēju pasākumu, kas ietekmē tikai konkrētus jautājumus. Piemēram, GSM iniciatīva attiecās tikai uz 1 rīcību, proti, standartu definēšanu. VTI mērķis ir arī iekļūt globālajos strauji progresējošajos tirgos, gūstot konkurētspējas priekšrocības. Savukārt, piemēram, 1997. gada Eiropas iniciatīva elektroniskās komercijas jomā[6], lai gan tās darbības joma ir līdzīga, attiecās uz ASV tirgu, kas jau bija sācis strauji veidoties.

Lai koncentrētos uz tirgiem, ir jāizvēlas tematiska pieeja. Dažādām inovatīvu ražojumu un pakalpojumu kategorijām ir raksturīgas atšķirīgas specifiskas problēmas un to risināšanai nepieciešama dažādu veidu saskaņota politiska rīcība.

Tādēļ VTI, pirmkārt, nosaka tos daudzsološos progresīvos tirgus, kam būtu piemērota šāda saskaņota politiska rīcība, kuras pamatā ir dziļa izpēte4, intensīvas apspriedes un atgriezeniskās saites mehānismi.

Otrkārt, tādējādi veido procesu, kura mērķis ir labāk saskaņot tiesisko un reglamentējuma vidi un veicināt pieprasījuma palielināšanos.

Lai šis process būtu veiksmīgs, tajā

- jāņem vērā globālo tirgu prasības un klientu vēlmes, lai maksimāli izmantotu tirgus potenciālu;

- jāsekmē ES standartu un metožu pieņemšana tirgos ārpus ES, jo īpaši jomās, kur ir jūtama globālo tendenču ietekme (piemēram, vides jautājumos);

- vienkāršojot piekļuvi tirgum un veicinot pieprasījuma apkopošanu, jācenšas samazināt izmaksas, kas rodas, laižot tirgū jaunus ražojumus vai pakalpojumus. Jānodrošina konkurence starp dažādām inovāciju izveides iespējām, tādējādi veicinot pastāvīgu pielāgošanos izmaiņām tirgus nosacījumos.

Visbeidzot, būtiska ir dalībvalstu aktīva dalība privātajā sektorā[7] saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā arī ar spēkā esošo ES tiesisko regulējumu, it īpaši konkurences jomā, valsts atbalsta jomā[8] un publiskā iepirkuma jomā.

Ar iniciatīvu nav paredzēts mākslīgi radīt tirgus, izmantojot standartus vai noteikumus vai mērķtiecīgi finansējot atsevišķas tehnoloģijas, tādēļ tai nav nepieciešams papildu finansējums no Kopienas budžeta. Tomēr iniciatīva ietekmē prioritāšu noteikšanu, sadalot pieejamos līdzekļus.

2.2. Tirgu izvēles metodes

Pamatojoties uz šiem principiem, Komisija uzsāka vērienīgas apspriedes ar ieinteresētajām personām, tādējādi nosakot VT šādu kritēriju kopumu.

- Pieprasījuma ievērošana, nevis tehnoloģiju kāpinājums. Potenciālo klientu loks un vajadzības, ko konkrētais tirgus risina, liecina, ka gan Eiropā, gan globālā mērogā tirgum salīdzinoši nelielā laikposmā ir liels potenciāls.

- Tirgus segmenta plašums. Tirgus segments ir diezgan apjomīgs, pretēji tādam tirgus segmentam, kas vērsts uz vienu vienīgu ražojumu. Vērā ņemamu ietekmi uz tirgiem var panākt tikai, vienlaicīgi piedāvājot veselu klāstu saistītu ražojumu un pakalpojumu. Tas ražojumu/pakalpojumu ķēdē rada lielāku pievienoto vērtību un, gadiem ejot, — ilgtspējīgu konkurētspējas priekšrocību plašākai rūpnieciskai bāzei Eiropā.

- Stratēģiska sociāla un ekonomiska interese. Tirgus segments sniedz plašāku ieguvumu ekonomiskā un sociālā ziņā, piemēram sabiedrības veselības, vides un klimata aizsardzības, drošības vai nodarbinātības jomā. Konkrētā VT veikto sabiedriskās koordinēšanas darbu izmaksas ir attaisnotas tikai tad, ja tās kompensē minētie ieguvumi.

- Pievienotā vērtība, ko sniedz perspektīvi, saskaņoti un mērķtiecīgi, bet elastīgi politikas instrumenti. Nav viena vienīga politikas instrumenta, ar kura palīdzību izraudzītajos tirgos varētu novērst šķēršļus, kuri kavē strauju pieprasījuma palielināšanos[9]. Konstatētie šķēršļi ir tādi, ka rezultātus var panākt, vienīgi apvienojot dažādus politikas pasākumus un ierosmes. Lai gan politikas pasākumu mērķis ir skaidri noteikts, īstenošanas metodes izvēlē jāļauj rīcības brīvība, lai elastīgi reaģētu uz izmaiņām tehnoloģiju un tirdzniecības jomā.

- Neizvēlēties „uzvarētāju”. Eiropā ir rūpnieciskais potenciāls un pietiekami pilnveidotas jaunas tehnoloģijas un idejas vai jauni esošo tehnoloģiju lietojumi, uz kuru pamata veidot ražojumu un pakalpojumu klāstu jaunajam tirgum. Tirgus raksturiezīmes novērš iespēju praksē dot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot brīvu un atklātu konkurenci un izvairoties no obligātas konkrētu tehnoloģiju izvēles, lai nedotu iespēju izstrādāt konkurējošus un, iespējams, ekonomiski izdevīgākus variantus.

Papildinot šos principus, veica izvērtējumu par VTI uzsākšanas iespējamību šajos tirgos, pamatojoties uz pieejamo informāciju un Komisijas patlaban veikto darbu.

2.3. VTI piemēroti tirgi

Nosakot iepriekšminētos kritērijus, jo īpaši, iesaistot vairāk nekā 30 rūpniecības pārvaldībā esošās Eiropas Tehnoloģiju platformas (ETP)[10][11] un 8 INNOVA [12] speciālistu grupas, apzināja plašu vispārīgu rūpniecības aspektu klāstu un konkrētām jomām raksturīgus aspektus.

Pirmajā sagatavošanas kārtā notika ļoti plašas apspriedes ar ieinteresētajām personām, apspriedes par metodiku un jomu izvēli. Pamatojoties uz šīm apspriedēm un Padomes 2006. gada 4. decembra secinājumiem[13], ETP un Eiropas INNOVA speciālistu grupas saņēma īpašu uzaicinājumu uz otru kārtu, lai darba grupās, speciālistu grupās un, izmantojot anketas, izvērtētu dažādu tirgu atbilsmi saskaņotiem kritērijiem.

Lai padziļinātu daudzsološu jomu izpēti, tika organizētas tālākas apspriedes ar dažādām rūpniecības nozarēm.

Šādā veidā iniciatīvas sākotnējam posmam tika izraudzīti seši tirgi — e-veselība , aizsargājoši tekstilizstrādājumi, ilgtspējīga būvniecība, atkritumu pārstrāde, bioprodukti un atjaunojamā enerģija . Šie tirgi ar augstākā mērā inovatīvi, atbilst klientu vajadzībām, tiem Eiropa ir spēcīga tehnoloģiska un rūpnieciska bāze un tos vairāk nekā citus tirgus ietekmē labvēlīgi darbības pamatnosacījumi, ko rada ar publiskiem politikas pasākumiem.

- Ar e-veselības palīdzību par mazāku samaksu var sniegt labāku aprūpi pilsoņiem domātajās veselības aprūpes sistēmās. Ja netiks veiktas būtiskas reformas, tostarp attiecībā uz lietderīgāku e-veselības izmantojumu, novecošanās dēļ Eiropā veselības aprūpes izdevumu apjoms līdz 2020. gadam pieaugs no pašreizējā rādītāja (9 % no IKP) līdz 16 %. Jau veikti ievērojami pētniecības un attīstības ieguldījumi e-veselībā. Tomēr ieguldījumi IKT šajā jomā ir bijuši mazāki nekā citās pakalpojumu nozarēs. Tehnisku un organizatorisku risinājumu ieviešanu bieži kavē ievērojama tirgus sadrumstalotība, piemēram, atšķirīgu sociālā nodrošinājuma sistēmu vai savietojamības problēmu dēļ. Tādēļ nevar gūt apjomradītus ietaupījumus. Šo situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka trūkst juridiskas noteiktības atmaksas un atbildības jomā un izpratnes par personas datu aizsardzības tiesību aktu noteikumu pareizu piemērošanu. Tas kavē gan jaunu ražojumu ieviešanu, gan ieguldījumu veikšanu uzņēmējdarbībā.

- Būvniecības tirgus atbilst 10 % no IKP un 7 % no visiem nodarbinātajiem. Būves saņem lielāko daļu no visa ES elektroenerģijas patēriņa (42 %) un rada 35 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Plašā ilgtspējīgas būvniecības tirgus joma aptver vides aizsardzības aspektus (piemēram, izmantojot energoefektīvas elektroierīces un apkures ierīces), lietotāja veselības aspektus (piemēram, gaisa kvalitāte iekštelpās) un ērtības aspektus (piemēram, saistībā ar gados vecāku personu patstāvību). Tas paredz izstrādāt ilgtspējīgus būvniecības risinājumus dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, kā arī infrastruktūras objektiem. Ilgtspējīgas būvniecības tirgus ir ārkārtīgi sadrumstalots, un tam raksturīgs liels administratīvais slogs, ko izraisa reglamentējošu noteikumu koordinācijas trūkums ne vien ES, bet it īpaši dalībvalstu mērogā, turklāt uzņēmējdarbības struktūra pārsvarā ir vietēja mēroga. Trūkst zināšanu par iespējām spēkā esošajā publiskā iepirkuma (PI) tiesību sistēmā, kas var veicināt pieprasījumu pēc inovatīviem risinājumiem. Iepriekšēja plānošana ir nepieciešama arī regulējuma jomā un PI lēmumu pieņemšanas jomā.

- Aizsargājoši tekstilizstrādājumi[14] ir apģērbi un citas sistēmas uz tekstilizstrādājumu pamata, kur galvenais uzdevums ir aizsargāt lietotājus pret riskiem un apdraudējumiem, ko rada apstākļi, kādos tie strādā. Pašlaik IAL tirgus ES ir apmēram 9,5 līdz 10 miljardi euro, ar IAL ražojumiem vai pakalpojumiem tieši vai netieši saistītas 200 000 darbavietas. Uz dažiem pasaules reģioniem, kuros paredzama strauja izaugsme, nākamo gadu laikā IAL eksports no ES varētu pieaugt par apmēram 50 %. Eiropas standartu straujāka izstrāde un pielietošana globālajā tirgū līdz ar atbilstošiem pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, piemēram, MVU atbalsta pakalpojumu veidā, radītu papildu pieprasījumu pēc IAL. Publiskajam iepirkumam ir liela nozīme šajā jomā, bet vietējo iestāžu līmenī pieprasījums ir sadrumstalots

- Bioprodukti ir izgatavoti no atjaunojamām, organiskām izejvielām, piemēram, augiem un kokiem. Konkrētajai VTI izraudzītajā tirgus segmentā ir jaunie nepārtikas bioprodukti un biomateriāli, piemēram, bioplastmasa, biosmēreļlas, virsmaktīvās vielas, fermenti un zāles. Pie tiem nepieder tradicionāls papīrs un koksnes izstrādājumi, nedz arī biomasa, no kuras ražo elektroenerģiju. Bioproduktu ilgtermiņa izaugsmes potenciāls ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā tie spēj aizstāt ražojumus no fosilām izejvielām un cik lielā mērā tie atbilst gala lietotāja prasībām, saglabājot konkurētspējīgas cenas, kā arī no tā, vai izdodas izstrādāt ražošanas ciklu, kurā siltumnīcefekta gāzu izplūdes ( GHG ) ir neitrālas un kura negatīvā ietekme uz vidi ir mazāka, proti, — mazāk atkritumu, taupīgāks elektroenerģijas un ūdens lietojums. Eiropai ir vadoša pozīcija tehnoloģiju un rūpniecības jomā, tāpēc arī liela ietekme inovatīvo bioproduktu tirgos. Tomēr bioproduktu strauju izplatību kavē šaubas un neticība to raksturiezīmēm un slikta tirgus pārredzamība. Šajā ziņā būtiski ir noteikumi vides jomā, standartu izstrāde un marķēšana, kā arī tas, ka dalībvalstis rosina izveidot demonstrācijas uzņēmumus, un KLP.

- Atkritumu pārstrāde samazina apglabāto atkritumu apjomu, dabas resursu izšķērdēšanu un uzlabo energoefektivitāti. Tādēļ tai ir būtiska nozīme, nodrošinot ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu ne tikai attiecībā uz elektroenerģiju, bet – uz visiem resursiem, ko mēs saražojam. Atkritumu pārstrādes nozares apgrozījums ir 24 miljardi euro, un tajā ir 500 000 nodarbināto. Tajā darbojas vairāk nekā 60 000 uzņēmumu. ES pieder apmēram 30 % no pasaules ekorūpniecības un 50 % no pasaules atkritumu un atkritumu pārstrādes rūpniecības. Lai gan ir ievērojams tirgus potenciāls, joprojām pastāv šķēršļi, kas kavē tirgu. Vēl ir daudz iespēju uzlabot efektivitāti un jaudu, veicinot inovācijas un ieviešot efektīvākus ražošanas procesus un tehnoloģijas . Tādējādi tiktu taupītas izmaksas, elektroenerģija un dabas resursi, un varētu samazināt Eiropas atkarību no izejvielu cenām.

- Atjaunojamā enerģija (AE) ir enerģija, ko iegūst no neizsīkstošiem enerģijas avotiem, piemēram, vēja, saules, biomasas, organiskiem atkritumiem vai izejvielām, ģeotermiskā siltuma, viļņu un paisuma spēka, ūdens spēka. Pašlaik Eiropas AE nozares gada apgrozījums ir 20 miljardi euro, un tā nodarbina apmēram 300 000[15] personu, nodrošinot apmēram 8,5 % no Eiropas enerģijas pieprasījuma. Eiropas Padome 2007. gada martā noteica saistošu mērķi, saskaņā ar kuru līdz 2020. gadam AE daļa Eiropas enerģijas patēriņā jāpalielina līdz 20 %. Šis mērķis ražotājiem sniedz milzīgas attīstības iespējas, samazinot ražošanas izmaksas. Atjaunojamās enerģijas resursu izstrādi kavē trīs faktori. Pirmkārt, enerģijas izmantošanas ārējās izmaksas[16] nav pilnībā iekļautas enerģijas cenās. Tādēļ ir pieprasījums pēc AE ir zemāks par vēlamo , lai gan tā saistītās izmaksas ir zemas. Otrkārt, pieprasījums pašlaik nav liels, tāpēc pieredze (pieredzes apguves līknes efekti), kas varētu samazināt daudzu tehnoloģiju cenas, tiek izzināta lēni. Visbeidzot, AE atbalsta sistēmu sadrumstalotība un pastāvošie administratīvie un tirgus šķēršļi liecina par to, ka iekšējā tirgus potenciāls nav pilnībā izmantots.

2. pielikumā sniegta šo 6 tirgu un to ietekmes uz VTI sīkāka analīze. Pamatojoties uz piesardzīgiem apsvērumiem, pagaidu aplēses liecina, ka ar VTI pieejas atbalstu virzītu 6 tirgu kopējais apjoms līdz 2020. gadam varētu palielāties vairāk nekā divas reizes, un tas radītu apmēram 1 miljonu jaunu darbavietu.

Pirmajā posmā izraudzīto tirgu izlase neizslēdz citas potenciālas tirgus jomas, un tā nav jāuztver kā politisks paziņojums par šo tirgu salīdzinošo sociālo un ekonomisko nozīmi.

Ir dažas pārliecinošas norādes, kas liecina, ka pastāv arī citas jomas, kas nākotnē varētu atbilst šai iecerei. Nepārtraukto atlases procesu papildinās apspriedes ar ieinteresētajām personām[17] un tirgus novērošanas instrumenti, ar kuru palīdzību izveidos uzraudzības un prognozēšanas mehānismus, kuri turpinās darbu, kas aizsākts ar pastāvošajiem diagnostikas un analītiskajiem instrumentiem, piemēram, ERA-Watch un Sectoral Innovation Watch [18]. Šo VT metodi varētu saistīt ar plašākām uzsāktām iniciatīvām[19], tādējādi bagātinot priekšrocības, ko eiropieši gūst no inovatīvi intensīvu tirgu izveides.

3. GALVENIE POLITIKAS INSTRUMENTI

1. pielikumā ir apkopoti konkrēti tematiski rīcības plāni, lai vienkāršotu VT attīstību šajās jomās. VTI izmantos dažādu politikas instrumentu kopumu.

- Tiesību akti

Tiesību aktiem, ko izstrādā saskaņā ar konkrētiem politikas mērķiem, arī ir jābūt veidotiem tā, lai veicinātu inovācijas un neradītu slogu inovatīviem uzņēmumiem un citām organizācijām. Pastāv iespēja uzlabot regulējuma koordināciju dažādās politikas jomās, kas ietekmē inovatīvu ražojumu un pakalpojumu tirgus. Lai uzņēmumi veiktu ieguldījumus un patērētāji pieņemtu jaunus ražojumus un pakalpojumus, ir svarīgas uzticamas, pārredzamas un labi pārdomātas tiesību un juridiskās sistēmas.

Reglamentējošie pasākumi VTI rīcības plānos aptver priekšlikumus jauniem tiesību aktiem, kā arī tiesību aktu grozījumus, pārskatīšanu vai atcelšanu. Piemēram, bioproduktu izmantošanu un jaunu tehnoloģiju izplatīšanu bioproduktu ražošanā var papildināt ar spēkā esošo piesārņojuma integrētas novēršanas un kontroles (PINK)[20] tiesību aktu racionalizēšanu. Līdzīgi pasākumi ir ierosināti par Atkritumu pārstrādes VTI rīcības plānu, kura galvenais mērķis ir sniegt atbalsta pasākumus saskaņā ar konkrētiem ES noteikumiem, jo īpaši direktīvām par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem[21] un nolietotiem transportlīdzekļiem[22] .

- Publiskais iepirkums (PI)

PI izmaksas ir 16 % no ES IKP, bet būvniecībā tās ir 40 % un aizsardzības, civilās drošības un neatliekamo pasākumu jomā gandrīz 100 % no izmaksām. Tādēļ rīcības plānos bieži min to, ka jāmobilizē publiskās iestādes kļūt par pirmajiem klientiem, kas izmanto PI praksi inovāciju atbalstam.

Piemērojot spēkā esošo ES tiesību sistēmu[23] PI jomā, veicina VTI, jo tiek risināts tirgus fragmentācijas jautājums un rosināta konkurētspējīgu risinājumu izstrāde. Vadlīnijas, ko nesen publicējusi Komisija[24], aprakstīts tas, kā inovācijas var veicināt, izmantojot PI. Šie risinājumi nozīmētu izmaiņas valstu, reģionālo un vietējo PI iestāžu parasti izmantotajās administratīvajās procedūrās, sagatavojot uzaicinājumus uz konkursiem (piemēram, attiecībā uz praksi par to, kā iegūst informāciju par pastāvošiem un, iespējams, jauniem tehniskiem risinājumiem un par jauniem pakalpojumiem un ražojumiem vai par to, kā iegūt plašāku informāciju par to, kā, pamatojoties uz dzīves cikla izmaksu izvērtējumu, noteikt un apbalvot ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumus [EVIP]. Tas attiecas arī uz metodēm, ar kuru palīdzību vienkāršo visu to pasākumu veikšanu, kas nepieciešami, lai izveidotos VT. Būtu lietderīgi paredzēt savietojamības prasības un atsevišķus maza apjoma pirkumus aizstāt ar saliktiem pasūtījumiem. Priekšrocības visiem VT varētu sniegt arī tādi horizontāli pasākumi kā apmācību apjoma palielināšana un izpratnes veidošanas pasākumi PI ierēdņiem, kā arī sadarbība starp PI iestādēm.

- Standartizācija, marķēšana un sertifikācija

Standarti var vienkāršot VT izveidi, ja tie neizslēdz no tirgus konkurējošas tehnoloģijas, neizdara negodīgus konkurences ierobežojumus vai nemazina radušos pieprasījumu. Ja visā ražošanas ķēdē, no izejvielām līdz gatavajam ražojumam, būtu vienoti tehniskie, jaudas un ražojuma parametri, tas veicinātu inovatīvu risinājumu izmantošanu standartizācijas jomā. Standartu pamatā jābūt veiktspējas kritērijam, un tiem jābūt neatkarīgiem no tehnoloģijām.

Pašlaik 6 tirgos standartizācijas process ir sadrumstalots. Tādēļ pastāv konkurējoši standarti, kas nepieļauj savstarpēji savietojamus risinājumus. Kompleksos jaunos ražojumos un pakalpojumos ir grūti izmantot zināšanas un iekļaut dažādas sastāvdaļas, jo tie nav savietojami. Konkurējoši un nesavietojami standarti vērtību ķēdē traucē izpausties inovatīviem risinājumiem. Tādēļ VTI ietvaros izvēle starp šādiem standartiem jāizdara nediskriminējošā veidā un, vēlams, ES mērogā, rūpējoties par to, lai no tirgus netiktu izslēgtas konkurējošas tehnoloģijas[25]. Eiropas mēroga standartizācijas forumi, piemēram INNOVA standartizācijas sadarbības tīkls, var palīdzēt noteikt konkrētajai problēmai atbilstošāko standartu, vienojoties par to plašās rūpniecības aprindās. Vajadzētu uzlabot saziņu par standartiem, lai, iegūstot informāciju, pieaugtu pieprasījums pircēju un lietotāju vidū un lai nodrošinātu to, ka standartus ņem vērā pētniecības projektos.

Pamatojoties uz nozares gūto pieredzi, var izstrādāt jaunas metodes attiecībā uz pašsertificēšanu. Pārskatītajā ES ekomarķējuma sistēmā varētu iekļaut marķējumu bioproduktiem un marķējumu „pārstrādāts Eiropā” (atkritumu pārstrāde). Šie marķējumi varētu piesaistīt jaunus klientus. Informācija par rezultātiem, kas pārsniedz minimālās tiesību aktu prasības, varētu veicināt potenciālu klientu pirkšanas lēmumu pieņemšanu. Piemēram, direktīva par ekodizaina prasībām attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (2005/32/EK) sniedz instrumentus efektīvai un aktīvai tirgus pārveidošanai. Tā var ietekmēt tirgu, izmantojot obligātas prasības un aizliedzot ražojumus ar sliktākajiem rādītājiem, savukārt kritēriji, kas jānosaka saskaņā ar direktīvas īstenošanas pasākumiem un kas attiecas uz konkrētiem ražojumiem (I.3.2. pielikums), rūpniecībai var nodrošināt paredzamību un dinamiku. Lai patērētāji pieņemtu lēmumus, pārdošanas vietās ir jāpiestiprina veiktspējas uzlīmes, kuru ievērošana ir obligāta. Enerģijas marķējuma uzlīmes un ekomarķējumu piešķirs tikai ražojumiem, kuru veiktspēja no vides viedokļa ir vislabākā.

Varētu izstrādāt dinamiskus standartus4 un labāko rādītāju shēmas[26]. Plānotais paziņojums par standartizāciju un inovācijām īpašu uzmanību pievērš standartizācijas ietekmei uz VT, kā arī darba plānam saskaņā ar ekodizaina direktīvu[27].

- Papildinoši instrumenti

Citi pasākumi varētu paātrināt un uzlabot informācijas interaktīvo plūsmu starp piegādātājiem un lietotājiem, tādējādi palīdzot uzlabot tirgus pārredzamību. Tas uzņēmumiem varētu sniegt konkurētspējas priekšrocības, radot labākus priekšnoteikumus, lai reaģētu uz daudznozaru pārmaiņām noteiktajos tirgos. Tam varētu būt nepieciešami forumi[28], kā arī pienācīgs finansiāls atbalsts, jo īpaši šādos divos gadījumos.

( Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta pakalpojumi, apmācības un saziņa

Dažos tirgus segmentos jauni inovatīvi uzņēmumi gūtu labumu no tādiem atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir vienkāršot zināšanu nodošanu, uzkrāšanu, kā arī piekļuvi finansējumam, izmantojot konsultāciju pakalpojumus vai apmācību. Rīcības plānus varētu īstenot, apvienojot šādu tematiski ievirzītu pakalpojumu piegādi, izmantojot struktūrfondu atbalstu vai jauno KIP integrēto uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta sadarbības tīklu, ar koordinētāku sadarbības projektu un forumu[29] pielietojumu savstarpējām apmācībām un zināšanu nodošanai. Sadarbība starp reģionālām zināšanu kopām Eiropā varētu paātrināt ideju un zināšanu plūsmu. Dalībvalstīm un reģioniem dažādās VT jomās[30] būtu jāizmanto kohēzijas politikas potenciāls, kas veicina tiešās investīcijas un sadarbības tīklu izveidi. Tas veicinātu nepārtrauktu politisku virzību un ieinteresēto personu saistības, kā arī paplašinātu VT iesaistīto ieinteresēto personu loku[31].

( Finansiāls atbalsts un ierosmes

Ja jomās, uz ko attiecas VTI, radīsies jaunas būtiskas uzņēmējdarbības iespējas, tas noteikti veicinās privātus ieguldījumus. Šajā gadījumā finansējuma pieejamību var vienkāršot, izmantojot publisku rīcību.

Izmantojot rīcības plānus, varētu iesniegt priekšlikumus dalībvalstu un ES programmās[32]. ES[33] vai dalībvalstu mērogā varētu izmantot publiskus pētniecības un attīstības fondus un inovāciju fondus, lai uzlabotu dažu ražojumu ciklu īstenošanas iespējas.

EIB un EIF pārvalda ievērojamu daļu no ES finansiālā atbalsta, piemēram, riska pārvaldes līdzekļus un KIP strauji augošo un inovatīvo MVU līdzekļus. EIB fondi apvienojumā ar privātiem fondiem un, iespējams, struktūrfondiem varētu sniegt atbalstu demonstrācijas pasākumos un inovatīvu preču un pakalpojumu rūpnieciskai ražošanai. Turklāt kopēja iniciatīva JEREMIE , ko izveidojusi Komisija kopā ar EIF un EIB, un EIB var uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, piemēram, mikrokredītiem, riska kapitālam, aizņēmumiem vai garantijām. Var apsvērt jaunus publiskās un privātās partnerības modeļus, kuros varētu piedalīties ieguldītāji un citas ieinteresētās personas. Tas varētu rosināt privātus ieguldītājus atbalstīt jaunus uzņēmumus, kas saistīti ar VTI.

Dalībvalstis varētu izmantot reģionālu un valsts atbalsta shēmu pārveidošanu tam, lai izpētītu jaunas pētniecības, izstrādes un inovāciju atbalsta iespējas saskaņā ar jauno Valsts un Kopienas pamatprogrammu[34] šajā jomā. Īpaši svarīgi ir pārveidot struktūrfondu atbalstu reģioniem. Dalībvalstis zināmu daļu no saviem kohēzijas politikas resursiem paredzēja atjaunotajai izaugsmes un nodarbinātības programmai. Lielākās pārmaiņas kohēzijas politikas ieguldījumus skāra pētniecības un attīstības un inovāciju jomā. Šim ieguldījumu veidam piešķirs apmēram 83 miljardus vai 25 % no visiem kohēzijas budžeta līdzekļiem. Skaidrs ir tas, ka VT noteikšana ir būtisks palīgs privātiem un publiskiem ieguldītajiem, pēc kura vadīties, izmantojot šos fondus.

4. PāRVALDīBA UN TURPMāKIE SOļI

Rīcības plāni[35] ir ļoti vērienīgi tādēļ, ka īsā laikposmā jāpaveic daudz dažādu pasākumu. Panākumi būs atkarīgi no Eiropas iestāžu un dalībvalstu spējas cieši sadarboties, lai īsā laika posmā īstenotu šos rīcības plānus un tādējādi rosinātu privātu ieinteresēto personu nemainīgu interesi ieguldīt šajos daudzsološajos tirgos.

Komisija nodrošinās nepieciešamās koordinācijas struktūras, lai iniciatīvas norise būtu efektīva.

Padomei3, kas ierosināja VTI, būs lielākā ietekme, virzot šajā paziņojumā aizsākto procesu. Tā ir forums, kurā noteikt darba secību attiecībā uz VTI ieguldījumu izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā un uzraudzīt darba rezultātus. Šī iniciatīva ir galvenais ieguldījums, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti vairākās Izaugsmes un nodarbinātības partnerības integrētajās vadlīnijās (IV)[36], tādēļ atskaiti par dalībvalstu pasākumiem, kas veikti, īstenojot VTI, var sniegt šīs programmas ietvaros[37].

Tiks organizētas pastāvīgas apspriedes un konsultācijas ar galvenajām ieinteresētajām personām. Ņemot vērā dalībvalstu iniciatīvas, notiks mērķtiecīga informācijas apmaiņa un saziņa ar nozīmīgiem dalībvalstu un reģionāliem lēmumu pieņēmējiem.

Lai vēl vairāk popularizētu VTI un lai aktīvi iesaistītu ieinteresētās personas šajā procesā, Komisija izveidos elektronisku VTI ieinteresēto personu forumu , kurā būs tematiska sarakste par katru rīcības plānu.

Komisija apsvērs iespēju šo VTI papildināt ar rīcības plāniem attiecībā uz citiem tirgiem, ja dalībvalstu un ieinteresēto personu iesaistīšanās pakāpe VTI liecinās par to, ka šo ieceri iespējams paplašināt, un ja ar plānotā pastāvīgās uzraudzības mehānisma palīdzību konstatēs, ka jaunās tirgus jomas, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem, ir gatavas līdzīgas iniciatīvas veikšanai.

Termiņa vidusposma darba gaitas ziņojumu iesniegs 2009. gadā un tajā aprakstīs rīcības plānu ieviešanas darba rezultātus un publisko un privāto ieinteresēto personu saistības.

Nobeiguma ziņojumu , ko par pirmo VTI kārtu sagatavos neatkarīgi eksperti, iesniegs 2011. gadā, tajā ietvers padarītā darba novērtējumu, izvērtējot politikas pasākumu ietekmi, un cik vien iespējams, — tirgus segmentu faktisko ietekmi.

5. SECINĀJUMS

Ja VTI īstenos laicīgi un tas gūs pietiekamu politisku atbalstu, tas Eiropas uzņēmumiem var sniegt godīgas un labākas iespējas kļūt par jaunu strauji augošu globālo tirgu vadošajiem ražotājiem, kam piemīt konkurētspējas priekšrocības, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtspējīgā izaugsmē un nodarbinātībā. Tas Eiropas iedzīvotājiem var sniegt iespēju tuvākā laikā gūt labumu no inovācijām un jaunām tirgus jomām, kam ir liela ekonomiska un sociāla nozīme.

Lai šo iniciatīvu īstenotu:

- Komisija sagatavos vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus, kas norādīti rīcības plānos un izsludinās aicinājumus iesniegt pieteikumus, lai īstenotu atbalsta pasākumus;

- dalībvalstis aicina īstenot pasākumus, ko vislabāk var paveikt to pārvaldībā saskaņā ar I pielikumu, un motivēt attiecīgos dalībvalstu un reģionālos dalībniekus piedalīties koordinācijas mehānismos, kas vairos iniciatīvas ietekmi un veicinās dažādu pasākumu saskaņotību;

- uzņēmumus un citas privātas ieinteresētas personas aicina piedalīties, jo īpaši turpinot pasākumus, attiecībā uz kuriem tie rīcības plānos minēti kā svarīgi dalībnieki, un nepārtraukti sadarbojoties ar attiecīgajām iestādēm jautājumos, kas ir to tiešā kompetencē.

[1] COM(2006) 502 galīgā redakcija, 13.9.2006.

[2] http://ec.europa.eu/invest-in-research/action/2006_ahogroup_en.htm.

[3] 2006. gada 4. decembra secinājumi par inovāciju politiku un konkurētspēju.

[4] Skatīt I pielikumu, SEC XXX. Tematiski ievaddokumenti būs pieejami arī Komisijas tīmekļa vietnē Europa .

[5] SEC XXX.

[6] COM(97) 157, 16.4.1997.

[7] Piemēram, izmantojot Eiropas Tehnoloģiju platformas

[8] Ja dalībvalstis plāno jaunus valsts atbalsta pasākumus, tiem jāattiecas uz skaidri noteiktiem tirgus trūkumiem, jābūt radošiem, proporcionāliem un bez ievērojamas nelabvēlīgas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību. Ar atbalstu nevar segt izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilsmi ES tiesību aktu prasībām.

[9] Pretējā gadījumā nebūtu vajadzības konkrētajam tirgum piemērot VTI.

[10] Sarakstu skatīt http://cordis.europa.eu/technology-platforms/individual_en.html.

[11] ETP. 6. decembra seminārs rūpniecības vadītājiem (http://cordis.europa.eu/technology-platforms/seminar7_en.html)

[12] Aerokosmiskā rūpniecība, autorūpniecība, biotehnoloģijas, IKT, tekstilrūpniecība, elektroenerģija, ekoinovācijas un strauji augoši MVU (gazeles) http://www.europe-innova.org/index.jsp.

[13] Ierosināti Komisijas dokumentā COM(2006)502 un Padomes 2006. gada 4. decembra secinājumos.

[14] Tehnisks tekstilizstrādājums individuālajam aizsardzības apģērbam un aprīkojumam (IAL).

[15] Eiropas Atjaunojamās enerģijas padome ( EREC ).

[16] Piemēram, siltumnīcefekta gāzu (GHG) emisijas, gaisa piesārņojums, piegāžu drošība.

[17] Piemēram, ETP un Eiropas INNOVA speciālistu grupas.

[18] https://www.europe-innova.org.

[19] Piemēram, rīcības plāns „Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā” (COM(2007) 332, galīgā redakcija).

[20] Padomes Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli , OV L 257, 26. līdz 40. lpp.

[21] Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, OV L 37, 24. lpp.

[22] Direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, OV L 269, 34. lpp.

[23] Direktīva 2004/17/EK un 2004/18/EK.

[24] http://www.proinno-europe.eu/doc/procurement_manuscript.pdf.

[25] Standartu izvēles procedūra būs atkarīga no standarta veida (oficiāls vai neoficiāls), un tai jābūt pietiekami elastīgai, lai laika gaitā pielāgotos izmaiņām tirgus nosacījumos.

[26] Sagatavojot plānoto Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plānu, 2010. gadā pārskatot dokumentu „Enerģiju patērējoši ražojumi”, un 2008. gadā pārskatot ekomarķējums, radīsies iespēja piemērot šīs dinamiskās metodes praksē. http://ec.europa.eu/enterprise/environment/sip_en.htm.

[27] Direktīvas 2005/32/EK 16. pants.

[28] Jo īpaši elektroniski forumi, lai veicinātu publisku un privātu partneru informācijas apmaiņu starp nozarēm un ar Eiropas dimensiju.

[29] Piemēram, līdzīgi PRO-INNO pasākumiem vai, izmantojot Eiropas INNOVA nozaru sadarbības tīklu pieredzi.

[30] Komisijas iniciatīva „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” arī ir nozīmīga šiem VT.

[31] Piemēram, apdrošināšanas nozare varētu iesaistīties klimata aizsardzībā vai pasākumos, kas saistīti ar drošību.

[32] Attiecībā uz 7. pētniecības pamatprogrammu nedrīkst mainīt vai aizstāt darba programmas parasto pārbaudes procedūru.

[33] Proti, 7. pētniecības pamatprogramma un KIP.

[34] OV C 323, 1. lpp. un turpmāk, skatīt it īpaši jaunas inovāciju atbalsta iespējas, http://ec.europa.eu/invest-in-research/policy/state_aid_en.htm.

[35] Atsevišķie pasākumi, kas iekļauti rīcības plānos, tiks izvērtēti saskaņā ar attiecīgo ietekmes novērtējumu noteikumiem atbilstoši attiecīgajām lēmumpieņemšanas procedūrām.

[36] IV Nr. 10 jau paredzēta „jaunu tehnoloģiju un tirgu izveide” (http://ec.europa.eu/growthandjobs/pdf/integrated_guidelines_en.pdf).

[37] Eiropadome 2006. gada decembrī norādīja, ka „Lisabonas stratēģijas ietvaros paveiktā darba rezultātus izvērtēs Eiropadomes pavasara sanāksmēs”.