3.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/35

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Jaunatnes paktu un tā izstrādāšanu saskaņā ar šo Komisijas paziņojumu par Eiropas politiku attiecībā uz jaunatni. Šis paziņojums veido satvaru, pamatojoties uz kuru turpmāk būs iespējams veidot Eiropas Savienības politiku jomās, kas skar jaunatni.

1.2

Eiropas liktenis arvien vairāk kļūst atkarīgs no tās spējām veidot bērniem un jaunatnei draudzīgu sabiedrību. Eiropadomes 2005. gada pavasara sanāksmē pieņemot Eiropas Jaunatnes paktu, kas ir daļa no pārskatītās Lisabonas stratēģijas ar uzsvaru uz izaugsmi un darbavietām, tika atzīts, ka jaunatnes iekļaušana sabiedrībā un darba dzīvē un tās potenciāla labāka izmantošana ir būtiska, lai izaugsme Eiropā atkal būtu ilglaicīga un ilgtspējīga.

1.3

Apzinoties, ka mūsdienu sabiedrībā jaunatnei ir jāsastopas ar daudzām problēmām, EESK pēdējo desmit gadu laikā regulāri ir piedalījusies jaunatnes politikas veidošanā Kopienas līmenī. (1) Tā ir ierosinājusi apspriest tādus svarīgus jautājumus kā jaunatnes nodarbinātība, sociālā integrācija, izglītība, mobilitāte, līdzdalība un NVO (nevalstisko organizāciju) loma. Tajā pašā laikā EESK apzinās problēmas, ar kurām šobrīd sastopas Eiropas Savienība, un to, ka tai jāatgūst pilsoņu uzticēšanās.

1.4

EESK uzskata, ka minētā satvara centrā jābūt jaunatnei, un tā jāmudina un tai jādod iespējas aktīvi piedalīties politikas veidošanā. Galvenais, kas motivē jauniešus būt aktīviem, ir iespēja piedalīties pārmaiņu īstenošanā. Dalībvalstīm un ES iestādēm jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi, jāsniedz atbalsts un jāizveido mehānismi, kas visos līmeņos veicinātu jauniešu iesaistīšanos to lēmumu pieņemšanā un tajos pasākumos, kas ietekmē viņu dzīvi. Tikai iespējas kaut ko reāli ietekmēt veidos jauniešos patiesu atbildības sajūtu.

1.5

Vairāk nekā jebkad agrāk Eiropai ir vajadzīga jaunatnes pastāvīga iesaistīšanās integrētas, konkurētspējīgas, drošas un iekļaujošas Eiropas veidošanā. Lai jauniešiem Eiropas Savienība būtu svarīga, jāpanāk, ka tā ir būtiska viņu dzīves sastāvdaļa, un Eiropas Savienībai ir jāizrāda skaidra interese par jauniešu vajadzībām un publiski atpazīstamā un radošā veidā jāreaģē uz tām. Tādā pašā mērā šīs iniciatīvas izdošanās ir atkarīga no visu ieinteresēto pušu, it īpaši jaunatnes organizāciju, kā arī reģionālās un vietējās varas un sociālo partneru iesaistīšanas. EESK pārņem Augsta līmeņa grupas jauno ideju no tās ziņojuma par sociālās politikas nākotni paplašinātā Eiropas Savienībā: ideju “par jaunu paktu paaudžu starpā”, lai pārietu “no pakta par gados vecākiem cilvēkiem, kas dibināts uz bailēm … uz jaunu paktu, kas centrēts uz jauniešiem un dibināts uz uzticēšanos …, lai pārvērstu visu šo nedrošību veiksmīga procesā, kura pamatā būtu pozitīvs nākotnes redzējums un jauns līdzsvars starp paaudzēm”.

1.6

Tāpēc EESK izsaka cerību, ka šis paziņojums sekmēs ciešākas lēmēju un jauniešu partnerības veidošanos ne tikai Eiropas, bet arī attiecīgo valstu līmenī. Ja jaunieši un viņu organizācijas reāli un pastāvīgi tiks iesaistīti politikas izstrādāšanā, viņiem svarīgās problēmas tiks risinātas un viņi apzināsies piederību Lisabonas mērķu īstenošanas procesam.

2.1

Pavasara Eiropadomes sanāksmē 22. un 23. martā ES valstu un valdību vadītāji pieņēma “Eiropas Jaunatnes paktu” (2). Ierosinot šo paktu, Francijas, Vācijas, Spānijas un Zviedrijas valstu un valdību vadītāji norādīja uz četriem principiāli svarīgiem jautājumiem: jaunatnes neaizsargātību, nepieciešamību attīstīt paaudžu solidaritāti apstākļos, kad sabiedrība noveco, nepieciešamību sagatavot jaunatni, to izglītojot un apmācot, nepieciešamību panākt labāku saskanību visās politikas jomās, kas skar jaunatni.

2.2

Paziņojumā pievērsta uzmanība vairākiem Eiropas jaunatnei ļoti svarīgiem jautājumiem un politikas jomām, kas par tādām tika atzītas ES Baltajā grāmatā par jaunu stimulu Eiropas jaunatnei un 2002.gada 27. jūnijā pieņemtajā Padomes rezolūcijā, kas izveidoja Eiropas jaunatnes politikas satvaru.

2.3

Atsaucoties uz pavasara Eiropadomes sanāksmes secinājumiem, Eiropas Komisija 12. aprīlī (3) pieņēma integrētas pamatnostādnes. Pamatojoties uz šo pamatnostādņu kopumu, kurā iekļauts gan priekšlikums Ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, gan atbalstu guvušais priekšlikums Padomes lēmumam par nodarbinātības pamatnostādnēm, dalībvalstīm būs jāizstrādā reformu programmas turpmākajiem trīs gadiem.

2.4

Pamatnostādņu ievadā uzsvērts, cik svarīgi Lisabonas stratēģijas īstenošanas procesā ir iesaistīt visas ieinteresētās puses, un teikts, ka dalībvalstīm un ES jāizmanto ikviena izdevība, lai integrēto pamatnostādņu īstenošanā iesaistītu reģionālās un vietējās varas, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību.

2.5

Ja Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnēs lielākā uzmanība pievērsta tam, kā ekonomikas politika var veicināt Lisabonas mērķu sasniegšanu, Nodarbinātības pamatnostādnes ir īpaši saistītas ar Eiropas nodarbinātības stratēģiju un to mērķis ir koordinēt dalībvalstu nodarbinātības politiku. Tieši Nodarbinātības pamatnostādnēs ar īpašu norādi uz Eiropas Jaunatnes paktu ir iekļauti daži minētajā paktā paredzētie darbības virzieni. Divās pamatnostādnēs īpaši skaidri izpaužas Eiropas jaunatnes pakta saturs — 18. pamatnostādnē paredzēts veidot nodarbinātības iespējas un samazināt bezdarbu jaunatnes vidū, veicināt darba un privātās dzīves labāku saskaņošanu un bērnu aprūpes iestāžu izveidi, 23. pamatnostādnē paredzēts samazināt to jauniešu skaitu, kas pirms laika pamet skolu, paplašināt piekļuvi sākotnējai profesionālajai izglītībai, kā arī vidējai un augstākai izglītībai, tajā skaitā mācekļa darbam un apmācībai uzņēmējdarbībā, savukārt 24. pamatnostādnē paredzēts paplašināt izglītības un apmācības līdzekļu piedāvājumu un izstrādāt satvarus, kas nodrošina kvalifikāciju pārredzamību, to faktisko atzīšanu, kā arī blakusizglītības un neformālās izglītības atzīšanu. Nodarbinātības pamatnostādņu nobeigumā vēlreiz uzsvērts, ka dalībvalstīm jāveido plaša partnerība pārmaiņām, iesaistot parlamentārās institūcijas un ieinteresētās puses, arī reģionālajā un vietējā līmenī.

2.6

Šajā iniciatīvā īpaša uzmanība pievērsta jaunatnei Lisabonas izaugsmes un darbavietu partnerības pamatjomās, it īpaši Eiropas nodarbinātības un sociālās iekļautības stratēģijas, kā arī darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanā, un izteikts aicinājums panākt dažādo tajās ietverto iniciatīvu saskaņotību.

2.7

Pakta pieņemšana notiek vienlaicīgi ar 2001. gadā publicētās Baltās grāmatas par jaunu stimulu Eiropas jaunatnei, kas vēlāk tika iekļauta Padomes 2002. gada jūnija rezolūcijā, īstenošanas pirmā posma pabeigšanu. Ar to tika izveidots satvars Eiropas sadarbībai jaunatnes sfērā ar nolūku palielināt jauniešu pilsonisko aktivitāti, atklātās koordinācijas metodes (AKM) izmantošanas procesā iekļaujot jaunatnes aspektu citās politikas jomās.

2.8

Pavasara Eiropadomes sanāksmē pieņemtajā Eiropas jaunatnes pakta galīgajā redakcijā uzsvērts, ka jaunajiem eiropiešiem jāgūst labums no politikas un pasākumu kompleksa, kas veido pilnīgi integrētu Lisabonas stratēģijas daļu, un šī pakta mērķis ir uzlabot jauniešu izglītību, apmācību, mobilitāti, profesionālo integrāciju un sociālo iekļautību, kā arī uzlabot darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas. Eiropas Jaunatnes paktā pausta arī apņemšanās panākt iniciatīvu vispārēju saskanību šajās jomās, un ar tā pieņemšanu jāsākas aktīvai un nepārtrauktai darbībai jauniešu interesēs. Paktā arī teikts, ka tā panākumi atkarīgi no visu iesaistīto pušu, pirmkārt un galvenokārt valstu, reģionu un vietējo jaunatnes organizāciju, kā arī reģionālo un vietējo varu un sociālo partneru iesaistīšanas. Ierosināts, ka dalībvalstīm jāsastāda darbības plāns trīs šādās jomās: 1) nodarbinātība, integrācija un sociālā stāvokļa uzlabošana, 2) izglītība, apmācība un mobilitāte, un 3) darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas.

3.1

Sagatavojot šo atzinumu, 2005. gada 6. septembrī EESK sarīkoja apspriešanos ar jaunatnes organizāciju pārstāvjiem. Tās rezultāti ir iekļauti šajā atzinumā.

3.2

Jaunatnes iesaistīšanai jābūt jebkuras Paktā paredzētās rīcības pamatprincipam. Jebkādas politikas, kas skar jaunatni, izstrādāšanas pamatprincipam jābūt jaunatnes līdzdalībai — tas ir princips, kas vairākkārt uzsvērts Eiropas un starptautiskā līmenī (4). EESK atbalsta apspriešanos ar jaunatni Eiropas līmenī, it īpaši 2005. gadā sarīkoto États Généraux, tomēr EESK ar nožēlu atzīmē, ka Paziņojumā nav iekļauti ieteikumi, kā dalībvalstu līmenī panākt reālu jauniešu un viņu organizāciju iesaistīšanos un līdzdalību. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot radošākas metodes jaunatnes ieinteresēšanā un piesaistīšanā.

3.3

EESK uzsver, cik svarīga ir jaunatnes aktīva līdzdalība un tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus ne tikai darba tirgū, bet sabiedrībā kopumā. Jaunatnes aktīvai līdzdalībai sabiedrības dzīvē un jauniešu tiesībām patstāvīgi pieņemt lēmumus jābūt ne tikai mērķim, bet arī metodei, kas veicina jauniešu personības attīstību, viņu iniciatīvu un sociālo integrāciju, kā arī sociālo kohēziju kopumā.

3.4

EESK ar nožēlu atzīmē, ka šajā paziņojumā nav skaidri izklāstīts reālas jauniešu un jaunatnes organizāciju iesaistīšanas mehānisms. 2005. gada 6. septembra uzklausīšanā, kas minēta 3.1 punktā, studentu organizācijas cita starpā uzsvēra to, cik lielā mērā jauniešu pastarpināta piedalīšanās vispārējo interešu iestāžu darbā, šajā gadījumā — studējošo sociālā nodrošinājuma sistēmā, ļāva jaunatnei kopumā, ne tikai organizētai jaunatnei, uzņemties atbildību un parādīt sevi kā kopumam. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un īstenot politiku partnerībā ar jauniešiem un viņu organizācijām un arī turpmāk iesaistīt abas puses visos šī procesa posmos. Ar jauniešiem un viņu organizācijām, kā arī ar sociālajiem partneriem ir jāapspriežas par šīs iniciatīvas pasākumu izstrādi attiecīgo valstu Lisabonas reformu programmās un par to īstenošanas pārraudzību.

3.5

AKM (5) izmantošanas gaitā EESK cer saņemt Komisijas sagatavoto kopsavilkuma ziņojumu (6) par dalībvalstu līdz šim paveikto jaunatnes līdzdalības jomā. Cerams, ka šajā kopsavilkuma ziņojumā būs iekļauti paraugprakses piemēri, ko varētu ieviest citās dalībvalstīs.

3.6

EESK lūdz precizēt savu un pilsoniskās sabiedrības, it īpaši jaunatnes organizāciju lomu atklātās koordinācijas metodes izmantošanas procesā. Jāatgādina, ka Lisabonas Eiropadomes secinājumu 38. punktā ir definēta NVO (nevalstisko organizāciju) loma atklātās koordinācijas metodes izmantošana procesā (7). Šajā jomā EESK var aktīvi darboties, izmantojot savas speciālās zināšanas un pieredzi, un līdzdarboties jaunatnes un jaunatnes organizāciju iesaistīšanas mehānisma, kurš pēc tam tiks ieviests arī attiecībā uz Komitejas darbības jomu, attīstīšanā.

4.1

EESK atzinīgi vērtē to, ka Paktā īpaša uzmanība pievērsta jaunatnes nodarbinātībai. Taču Jaunatnes pakts jāpilnveido un jāievieš, apzinoties, ka tas pats par sevi ir svarīgs mērķis un ka šis pakts nav viena no Lisabonas stratēģijas daļām. No vienas puses, jauniešiem ir svarīgi, ka Lisabonas stratēģija tiek īstenota sekmīgi, no otras puses, jaunieši var būtiski ietekmēt Lisabonas stratēģijas mērķu sekmīgu īstenošanu. Investīcijām jaunatnē ir būtiska nozīme, lai panāktu augstākus izaugsmes un nodarbinātības rādītājus, nepārtrauktu jauninājumu izstrādāšanu un ieviešanu un aktīvāku uzņēmējdarbību. Lai Lisabonas stratēģijas īstenošana būtu sekmīga, tai jāpiesaista jaunieši, viņos jārada apziņa par piederību Lisabonas mērķu īstenošanas procesam, un viņi jāiesaista šajā procesā.

4.2

Nodarbinātības jautājums ir viena no lielākajām Eiropas pilsoņu problēmām, tāpēc jādara viss iespējamais, lai apkarotu bezdarbu, kura nepieņemami augstais līmenis reāli apdraud mūsu sabiedrības kohēziju (8). Jaunatnes bezdarba līmenis Eiropā joprojām ir divas reizes augstāks nekā vidējais bezdarba līmenis. Daudzi jaunieši sastopas ar reālām bezdarba draudiem un grūtībām, kuras izraisa zemi ienākumi. Jaunieši no nelabvēlīgām ģimenēm un etniskām minoritātēm, kā arī jaunieši — imigranti, invalīdi un sievietes ir pakļauti vēl lielākam sociālās atstumtības riskam. Skatoties globālāk, materiālās nedrošības, nabadzības un atkarības parādības skar visu jaunatni kopumā, kas vienlaicīgi ir vēsturiska drāma, bet arī jauna iespēja solidarizēt jauniešus un sabiedrību, lai izkļūtu no šīs Eiropā nebijušās situācijas.

4.3

Jaunieši ir pakļauti lielākam bezdarba riskam, un, ja viņi strādā, zemu ienākumu riskam (9). Lisabonas stratēģijas mērķis ir radīt nevien vairāk, bet arī labākas darbavietas. Lai katram jaunietim nodrošinātu reālu iespēju iekļauties darba tirgū, lielāks uzsvars jāliek uz piemērotu apmācību, izglītību, mācekļu darbu un uz jauniešu iespējām apgūt dzīvei nepieciešamās personiskās un profesionālās prasmes. Turklāt skolā iegūtajai izglītībai ir jābūt tādai, lai jaunieši spētu veidot profesionālo dzīvi un sekmīgi izmantot mūžizglītības mehānismus.

4.4

EESK uzsver, ka demogrāfiskās izmaiņas Eiropā ir jāņem vērā un norāda uz Komisijas Zaļo grāmatu par demogrāfiskajām pārmaiņām (10). Piemēram, bērnu, kas ir vecumā līdz 14 gadiem, skaits samazināsies no 11 % 2000. gadā līdz 6 % 2030. gadā. EESK uzsver, ka līdztekus šīm pārmaiņām Eiropā notiek sociālas, kultūras un politiskas pārmaiņas. Demogrāfiskās pārmaiņas neizpaužas vienīgi statistikā un skaitļos, tāpēc, apsverot atbilstošu politiku un rīcību, obligāti jāraugās no plašāka redzes loka. Kā norāda Augsta līmeņa grupa par sociālās politikas nākotni paplašinātā Eiropas Savienībā, šī demogrāfiskā situācija, kas ievērojami samazinās jauniešu grupas ietekmes īpatsvaru vismaz līdz 2025. gadam, ja tā tiks pareizi izmantota, ir izdevība, jo ietver “samazinātu sociālo resursu pieprasījumu” un iespēju pie pašreizējām izmaksām veikt šajās jomās būtiskus uzlabojumus.

4.5

Tāpēc EESK ir paliecināta, ka Eiropas Pakts, kas paredzēts jauniešiem un kura īstenošana notiks kopā ar jauniešiem, spēj būtiski uzlabot Eiropas jauniešu dzīves apstākļus un perspektīvas, un tajā pašā laikā pozitīvi ietekmēt Lisabonas stratēģijas efektīvu īstenošanu.

5.1

EESK atzinīgi vērtē Eiropadomes secinājumu, ka jauniešiem jāgūst labums no politikas un pasākumu kompleksa, kas veido pilnīgi integrētu Lisabonas stratēģijas daļu.

5.2

Paziņojumā norādīts, ka šādi Integrēto pamatnostādņu aspekti ir svarīgi, lai pēc iespējas palielinātu Eiropas Jaunatnes pakta ietekmi:

5.3

Kaut gan ir paredzētas darbības saistībā ar katru no iepriekš minētajiem pasākumiem, EESK ar nožēlu atzīmē, ka Paziņojumā nav izvirzīti skaidri un izmērāmi mērķi nedz dalībvalstīm, nedz Komisijai. Laikā, kad pilsoņi apšauba Eiropas Savienības nozīmi, ļoti svarīgi ir parādīt, ka tā spēj rīkoties efektīvi. Lai to panāktu, būtiska nozīme ir nepārprotamiem un uz konkrētu rezultātu sasniegšanu orientētiem mērķiem.

5.4

Dalībvalstu valdības jāmudina izvirzīt skaitliskus mērķus un skaidrus uzdevumus attiecīgo valstu reformu programmās. Šiem mērķiem un uzdevumiem jāparedz ne tikai jauniešu problēmu risināšana attiecīgajās jomās, bet jāpievēršas arī tādiem jautājumiem, kam šo mērķu sasniegšanā ir būtiska, lai arī netieša ietekme. Dzīvokļa un mājokļa problēma, kā arī ģimenes politika attiecībā uz jauniem vecākiem šajā kontekstā ir īpaši jautājumi. Ne tikai Eiropas, bet arī attiecīgo valstu līmenī ir svarīgi izveidot efektīvus koordinācijas mehānismus, lai visās jomās panāktu saskaņotu virzību.

5.5

EESK lūdz apsvērt šādu uzdevumu iekļaušanu dalībvalstu izstrādātajās attiecīgo valstu Lisabonas reformu programmās:

5.6

EESK mudina Komisiju turpināt pūliņus jauniešu darba atzīšanā un ar nepacietību gaida “Youthpass” ietverošo iniciatīvu ieviešanu. Tajā pašā laikā EESK uzskata, ka “Youthpass” kā atsevišķs pasākums ir nepietiekams jaunatnes darba atzīšanas stiprināšanai. Tādēļ Komiteja iesaka Komisijai sadarboties ar darba devēju organizācijām, darbinieku organizācijām, formālās izglītības sistēmas pārstāvjiem un attiecīgām NVO, izstrādājot daudzpusīgu metodoloģiju, lai vairotu izpratni par jaunatnes darba ieguldījumu jauniešu attīstībā un iemaņās, vērtībās un attieksmē, ko jaunieši iegūst līdz ar aktīvu iesaistīšanos jauniešu organizācijās un jauniešu darba aktivitātēs. EESK varētu šo procesu sekmēt.

5.7

Visas Eiropas valstis, kam ir visaugstākie konkurētspējas rādītāji Pasaules ekonomikas foruma veidotajā pētījumā, iegulda daudz līdzekļu sociālajā politikā un sociālajā aizsardzībā, un šajās valstīs ir augsts nodarbinātības līmenis un mazs nabadzības līmenis, ko nodrošina sociālo pabalstu izmaksa (12). Panākumu pamatā ir ilgtspējīgas sociālās nodrošināšanas sistēmas, kas balstās uz solidaritātes principu un kas garantē aizsardzību pret galvenajiem riskiem, ar kuriem dzīves laikā jāsastopas cilvēkam.

5.8

ESSK uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš to jauniešu situācijai, kas dzīvo laukos un nabadzīgās pilsētu teritorijās. Jaunieši bieži nonāk nelabvēlīgā situācijā savas dzīves vietas dēļ. Daudzos lauku rajonos un nabadzīgās pilsētu teritorijās jauniešiem nav pieejama kvalitatīva izglītība, apmācība, mobilitāte, medicīnas pakalpojumi, brīvā laika pavadīšanas un nodarbinātības iespējas, kā arī iespējas piedalīties pilsoniskās sabiedrības dzīvē. Jāveic īpaši pasākumi, lai panāktu, ka jauniešiem attiecīgajos ģeogrāfiskajos rajonos tiek radītas visas iespējas un viņiem ir iespēja izvēlēties. Daudzo lauku rajonu nošķirtība liedz jauniešiem piekļuvi informācijai, it īpaši informācijai par dažādām iespējām.

5.9

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu 2005. gadā uzsākt pētījumu par īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu sociālo integrāciju. Taču dalībvalstīm jāpieliek lielākas pūles bērnu nabadzības apkarošanā un jāparedz vistuvākajā laikā veicamie uzdevumi. Šīs problēmas risināšanai jāizstrādā visaptveroša, stabila un pilnībā finansēta rīcības programma, kurā ņemts vērā bērnu nabadzības multidimensionālais raksturs. Bērnu nabadzība spēcīgi ietekmē bērnus veselā virknē jomu, kā veselība, izglītība un pat bērnu izredzes kādreiz nākotnē izrauties no nabadzības radītās bezizejas. Dalībvalstīm nekavējoties jāīsteno tāda politika, kas vērsta uz visu iepriekš minētā problēmu atrisināšanu.

5.10

Komisija ir apņēmusies sekmēt invalīdu integrāciju, ko tā skaidri apstiprinājusi 2003. gadā pieņemtajā Eiropas rīcības plānā Līdztiesīgas iespējas personām ar spēju traucējumiem (13). Tāpēc Komisijas pienākums ir panākt, ka tās rīcība ir vērsta uz diskriminācijas apkarošanu. Invalīdu integrācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu viņu pilnīgu un līdztiesīgu līdzdalību un iekļautību sabiedrībā. Lai jauniešus ar spēju traucējumiem pilnībā iesaistītu jaunatnes politikas īstenošanā, EESK uzsver, ka paziņojumā jāiekļauj šādi punkti: vienlīdzīga līdzdalība Jaunatnes programmas pasākumos, vienlīdzīga piekļuve informācijai par jaunatnes politiku un jaunatnes projektiem, kā arī izglītojoši pasākumi.

5.11

Jaunieši nav iedalāmi vienā kategorijā. Tamdēļ EESK iesaka valstu līmenī politikas definēt pietiekami daudzveidīgi un ņemt vērā gan darba tirgus prasības, gan arī personu vajadzības. Komiteja iesaka Eiropas Komisijai veikt situācijas un jauniešu vajadzību analīzi Eiropā.

6.1

EESK izsaka atzinību Komisijai par to, ka tā iekļāvusi sadaļu par jauniešu pilsonisko aktivitāti šajā iniciatīvā, neraugoties uz to, ka tā tika izņemta no Eiropas Jaunatnes pakta. EESK piekrīt Komisijas priekšlikumam saglabāt un nostiprināt četrus šobrīd izvirzītos mērķus: līdzdalība, informācija, brīvprātīgo darbības un zināšanas par jaunatnes problēmām. Taču EESK uzsver, ka galvenā uzmanība atklātās koordinācijas metodes izmantošanā jāliek uz acīmredzamu rezultātu sasniegšanu, lietojot atklātās koordinācijas metodi. Tāpēc jāpievērš uzmanība nepilnībām AKM lietošanas gaitā un tās jānovērš.

6.2

EESK atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstīm līdz 2005. gada beigām jāziņo par kopīgo līdzdalības un informācijas mērķu īstenošanu un ka ziņojumi par brīvprātīgo darbībām un zināšanu uzlabošanu jaunatnes jomā sekos 2006. gadā. Tomēr EESK aicina pastiprināt partnerību un uzsver to, cik liela nozīme ir visu ieinteresēto pušu, it īpaši jauniešu un viņu organizāciju iesaistīšanai attiecīgo valstu progresa ziņojumu sagatavošanā. Lai uzlabotu pārredzamību, svarīgi, lai šie ziņojumi tiktu izstrādāti publiski un/vai publiskoti pēc to iesniegšanas. Arī NVO jāsniedz finansiāls atbalsts un tās jāmudina izvērtēt AKM lietošanas gaitu.

6.3

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie partneri ir neatņemama plurālistiskas demokrātijas sastāvdaļa. Tāpēc jaunatnes organizācijas var sniegt lielu ieguldījumu pilsoniskās aktivitātes un līdzdalības veicināšanā. Jaunatnes organizācijas to panāk, strādājot cieši kopā ar jauniešiem un strādājot viņu interesēs, un tādā veidā attīstot viņu personiskās prasmes un pārliecību par sevi, lai viņi var attīstīt savu potenciālu un sasniegt vislabāko dzīves standartu un kvalitāti. Šīs organizācijas darbojas pamatlīmenī, risinot vietējos jautājumus ar indivīdu un vietējo organizāciju palīdzību. Tās arī darbojas, lai veicinātu un uzlabotu jauniešu pašaizstāvības spējas. Jaunatnes NVO jāsaņem adekvāts finansiālais atbalsts, tām jāsaņem nepieciešamā atzinība un līdzekļi, lai tās varētu pilnvērtīgi iesaistīties lēmumu pieņemšanā un sabiedrības dzīvē visos līmeņos.

6.4

Apspriežot Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvību pilsoniskajā dialogā, EESK jau vairākkārt ir uzsvērusi (14), ka tikai viennozīmīga reprezentativitāte dod pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem tiesības efektīvi piedalīties Kopienas lēmumu veidošanā un sastādīšanā, tāpat kā tas ir attiecībā uz sociālajiem partneriem, risinot Eiropas sociālo dialogu.

6.5

EESK ar nožēlu atzīmē — Komisija paziņojumā ir izteikts apgalvojums, ka brīvprātīgo lielākais ieguldījums sabiedrībā ir viņu darbība dabas katastrofu gadījumos. Nenoliedzot šīs darbības nozīmību, EESK uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāatzīst un jāuzsver pastāvīgā un nepārtrauktā brīvprātīgo darbošanās visdažādākā veida NVO vietējā, reģionālā, attiecīgo valstu un Eiropas līmenī. Komiteja ir pārliecināta, ka brīvprātīga jauniešu darbošanās apmierina ne tikai viņu psiholoģiskās un morālās vajadzības, bet arī padara iespējamus daudzus pasākumus sociālajā un aprūpes jomā vai arī samazina to izmaksas. Tādēļ Komiteja aicina dalībvalstis sekmēt brīvprātīgo darbošanos, izmantojot arī piemērotus nodokļu politikas pasākumus.

6.6

EESK izsaka nožēlu, ka paredzēto pasākumu ir maz un nav izvirzīti uzdevumi un skaidri mērķi. Tādējādi ir palaista garām izdevība attīstīt tālāk šo nozīmīgo jomu.

6.7

Eiropas programmām ir liela ietekme uz atklātās koordinācijas metodes un Eiropas Jaunatnes pakta mērķu īstenošanu, un tās arī veicina jauniešu iesaistīšanos viņiem svarīgās politikas jomās. EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka projekti, kas veicina jauniešu veidošanos par aktīviem, ieinteresētiem pilsoņiem un kuru mērķis ir palīdzēt viņiem attīstīt savas spējas, jāīsteno vietējā, reģionālā, attiecīgo valstu un Eiropas līmenī, īstenojot dažādas Eiropas programmas. Kaut arī šī mērķa īstenošana patiešām būtu iespējama ar daudzu programmu palīdzību, jāpanāk, ka šīs programmas ir jauniešiem labvēlīgākas un ka tās īsteno jaunieši, un ka tās paredzētas jauniešiem un viņu organizācijām. Dažādās programmas, it īpaši Eiropas sociālā fonda un struktūrfondu programmas, piedāvā lielas iespējas, lai jaunatnes politiku īstenotu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Dažādie projekti, kas tiek īstenoti, lai uzlabotu jauniešu dzīves apstākļus un nodarbinātību, bieži ir pārāk mazi, lai saņemtu atbalstu no šiem fondiem. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm ciešāk jāsadarbojas ar jaunatnes organizācijām, lai uzlabotu ES programmu līdzekļu izmantošanu Eiropas jauniešu interesēs.

6.8

EESK uzskata, ka Eiropas Savienības Jaunatnes programmai ir vislielākās iespējas veicināt jauniešu personības un sociālo attīstību, kā arī viņu pilsonisko aktivitāti. Mēs atzinīgi vērtējam ierosinājumu izveidot programmu “Jaunatne darbībā” 2007. — 2013. gadam, un mēs arī turpmāk aktīvi iesaistīsimies sagatavošanas procesā. Ņemot vērā programmas paplašināšanu un arvien lielāku jauniešu vēlmi gūt labumu no iesaistīšanās tajā, mēs stingri pieprasām, lai Padome atbalsta priekšlikumu par pakāpenisku šīs programmas finansējuma palielināšanu līdz 1,200 miljoniem EUR. Mēs arī uzskatām, ka par programmas izpildi regulāri jāapspriežas ar jauniešiem, Eiropas jaunatnes organizācijām un Eiropas Jaunatnes forumu. EESK aicina valstu ekonomikas un sociālo lietu padomes iesaistīties novatoriskos eksperimentos, lai atvieglotu jauniešu dalību valstu konsultāciju procesos, kā arī apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz jauniešu vietu viņu uzņēmumos.

7.1

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu vispirms pievērsties Eiropas jaunatnes paktā iekļautajām politikas jomām. Taču EESK uzsver integrētas un starpnozaru jaunatnes politikas nozīmi, izstrādājot darbības plānus jaunatnes sfērā.

7.2

Horizontāla pieeja politikas veidošanā ļaus izstrādāt saskaņotāku un efektīvāku stratēģiju. Veidojot politiku, piemēram, nodarbinātības pamatnostādnes, dalībvalstis regulāri apspriežas ar darba devēju un arodbiedrību organizācijām. Tāpat dalībvalstīm, izstrādājot jaunatnes politiku, ir jāapspriežas ar jauniešiem un viņu organizācijām.

7.3

EESK pašiniciatīvas atzinumā par tematu “Aptaukošanās problēma Eiropā — pilsoniskās sabiedrības partneru loma un atbildība” (15) teikts, ka Eiropā vairāk nekā 14 miljoniem bērnu ir liekais svars, tajā skaitā 3 miljoniem konstatēta aptaukošanās. Vēl satraucošāks ir fakts, ka katru gadu šis skaits pieaug par 400 000. EESK aicina visas ieinteresētās puses, arī jauniešus, iesaistīties šīs problēmas risināšanā.

7.4

Komiteja atbalsta Komisijas pastiprināto interesi par pasākumiem bērnu- un jaunatnes veselības jomā, īpaši veselīga dzīvesveida sekmēšanu. Komiteja uzskata, ka šie pasākumi pilsoņiem ir sevišķi svarīgi un nepieciešami; tādēļ 2006. gadā plānotā iniciatīva šādu pasākumu atbalstam, ņemot vērā jau ievadītās konsultācijas un iniciatīvas, ir jāpārceļ uz 2005. gadu.

7.5

EESK aicina Septītajā pētniecības pamatprogrammā paredzēt pētījumu veikšanu par to, kāda ietekme ir jauniešu līdzdalībai pārstāvības demokrātijas sistēmā un brīvprātīgo darbībā. Šis ziņojums radītu lielāku izpratni par jauniešu līdzdalības ietekmi.