LV

|| EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

Briselē, 2004.7.14

KOM(2004) 486 galīgais

2004/0155 (COD) 2004/0159 (COD) I sējums

 

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un Padomes 1993. gada 15. marta Direktīvu 93/6/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

(iesniegusi Komisija) {SEC(2004) 921}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

ES vienotais finanšu tirgus ir būtisks faktors Eiropas konkurētspējas veicināšanā un uzņēmumu kapitāla izmaksu samazināšanā. Finanšu pakalpojumu rīcības plānā 2004. gadam iekļauts priekšlikums direktīvai par jauniem kapitāla pietiekamības noteikumiem kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām atbilstoši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas G-10 līmenī sasniegtajam[1].

Ar G-10 valstu Bāzeles Banku uzraudzības komitejas nolīgumu par tā saukto Bāzeles vienošanos 1998. gadā (Bāzele I) tika panākts, ka vairāk nekā 100 valstīs tika pieņemtas minimālās kapitāla prasības[2]. Tas notika aptuveni vienā laikā ar ES galveno direktīvu pieņemšanu (1989. gada 17. aprīļa Direktīva par pašu kapitālu, 1989. gada 18. decembra Direktīva 89/647/EEK par maksātspējas koeficientu, kas konsolidētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu).

Šajās direktīvā tika izskatīti kredītiestāžu riski, kas rodas no kredītu piešķiršanas darbībām. Direktīva 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību kredītrisku un tirgus riska noteikumus attiecināja arī uz ieguldījumu sabiedrībām.

1) Nepieciešamība uzlabot prasības Eiropā.

Esošie noteikumi ir devuši nozīmīgu ieguldījumu vienotā tirgus un augstu uzraudzības standartu izveidošanā. Tomēr ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi.

1. Aptuvens kredītriska novērtējums ir cēlonis tam, ka riska novērtējums ir ļoti neprecīzs un tam nevar uzticēties.

2. Kapitāla arbitrāžas joma: jauninājumi tirgū ļauj finanšu iestādēm efektīvi maskēt neatbilstību starp iestādes pašu kapitāla sadali dažādiem riskiem un minimālajām kapitāla prasībām.

3. Netiek atzītas efektīvas riska mazināšanas metodes: esošās direktīvas nenodrošina pienācīgā līmenī riska mazināšanas metožu atzīšanu.

4. Nepilnīgs risku uzskaitījums esošajās direktīvās, nav minēts arī operacionālais risks, kuram netiek piemērots kapitāla nodrošinājums.

5. Nav noteikta prasība uzraudzības iestādēm pārbaudīt kredītiestādes faktisko riska profilu, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams šādam riska profilam.

6. Nav noteikta prasība par uzraudzības iestāžu sadarbību: tā kā tirgū aizvien pieaug pārrobežu darījumu skaits, uzraudzības iestādēm efektīvi jāsadarbojas pārrobežu grupu uzraudzības jomā, lai atvieglotu regulatīvās sistēmas slogu.

7. Netiek sniegta pietiekoša informācija par tirgu: esošās direktīvas neveicina efektīvu tirgus disciplīnu, kas tirgus dalībniekiem sniegtu ticamu informāciju un ļautu veikt pamatotus novērtējumus.

8. Regulējošie noteikumi nav elastīgi: esošā ES sistēma nav pietiekami elastīga, lai savlaicīgi reaģētu uz straujajām izmaiņām finanšu tirgos un riska pārvaldīšanas praksē, kā arī ņemtu vērā tiesisko un uzraudzības instrumentu uzlabojumus.

Kas notiks, ja pašreizējā kārtība netiks mainīta?

Pastāv vienprātīgs uzskats, ka pašreizējo situāciju nav iespējams saglabāt. Saglabāsies neatbilstība starp kapitāla prasībām un riskiem, kas ierobežos uzraudzības noteikumu efektivitāti un paaugstinās riskus klientiem un finansiālajai stabilitātei. Riski, ko uzņemas atsevišķas finanšu iestādes, vēl aizvien nebūs pilnīgi aptverti. Turklāt netiks aktīvi atbalstītas vai atzītas jaunākās un efektīvākas riska pārvaldīšanas metodes, un finanšu pakalpojumu grupas, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī arī turpmāk būs pakļautas nesamērīgam slogam, ko veido daudzslāņaini noteikumi un uzraudzības iestādes. Visbeidzot, ES arī turpmāk nespēs pienācīgi izmantot turpmākos jauninājumus, ņemot vērā to, ka ātri atjaunot ES reglamentējošos noteikumus ir sarežģīti. Tā kā ir ierosināta jaunā Bāzeles līguma īstenošana visā pasaulē, ES finanšu pakalpojumu nozare būs ievērojami neizdevīgākā situācijā nekā tās aizjūras konkurenti.

2) Direktīvas pieeja

Komisijas 1998. gada Finanšu pakalpojumu rīcības plānā teikts, ka ES nepieciešami precīzi, starptautiski saskaņoti un mūsdienīgi uzraudzības standarti. Tiem samērīgi jānovērtē riska samazinājums, ko rada apstākļi, kādos noslēgti riska darījumi, jo īpaši attiecībā uz aizdevumiem patērētājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šos noteikumus jāpiemēro kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām (līdzvērtīgi konkurences apstākļi), tomēr tiem jābūt samērīgiem un jāievēro ES finanšu iestāžu daudzveidība.

2.           Apspriedes un ietekmes novērtējums

a) Apspriedes ar ieinteresētajām personām

Komisija veic apspriedes ar ieinteresētajām personām kopš 1999. gada novembra. Trīs apspriežu darba dokumenti tika publicēti 1999. gada 22. novembrī, 2001. gada 5. februārī un 2003. gada 1. jūlijā. Visaptverošs un strukturēts dialogs ar ieinteresētajām personām tika organizēts 2002. gada 18. novembrī. Tika publicēti apspriežu darba dokumenti par īpašiem tehniskiem jautājumiem („nekustamais īpašums un segtās obligācijas” 2003. gada 7. aprīlī; „paredzamie zaudējumi un neparedzamie zaudējumi” 2003. gada 26. novembrī; „ieguldījumu fondi” 2004. gada 3. februārī).

Atsauksmju sniedzēji kopumā atbalstīja projekta galvenos mērķus. Tika atbalstīts uzlabots riska jūtīgums, kas rada lielāku finanšu stabilitāti, un tagad neatliekami nepieciešams atjaunināt noteikumus, lai reaģētu uz būtiskiem uzlabojumiem riska aprēķinu metodēs un finanšu pakalpojumu pārvaldībā un lai atspoguļotu pieaugošo regulēšanas un uzraudzības sarežģītību. Tika izteikts pārliecinošs atbalsts Komisijas uzskatam, ka ES kapitāla sistēma jāpārskata tā, lai tā būtu saskanīga ar jauno starptautisko sistēmu, taču paredzot atšķirības, ja tās ir nepieciešamas ES īpatnību dēļ.

Iestādes, kuru struktūra ir mazāk sarežģīta

Tiek plaši un ievērojami atbalstīta jauno noteikumu piemērošana Eiropā, piemērojot tos visām kredītiestādēm un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no iestādes juridiskās būtības un sarežģītības, lai izvairītos no „otrās šķiras” iestādēm, kas varētu rasties, ja kādām no iestādēm noteikumi netiktu piemēroti. Tas atspoguļo uzskatu, ka ierosinātais regulējums ir labi izstrādāts plašai piemērošanai.

Jaunās direktīvas elastīgums

Pastāvīgi tiek plaši atbalstīta ierosinātā pieeja, kas nodrošina to, ka jaunais regulējums spēj reaģēt uz tirgus un uzraudzības inovācijām, lai uzturētu optimāli efektīvu un konkurētspējīgu ES finanšu pakalpojumu nozari. Ieinteresētās personas atbalsta pieeju, kas direktīvas pantos ir noteikti pastāvīgi principi un mērķi un piešķirts pilnvarojums precīzāku tehnisko noteikumu izstrādei, kas ir izklāstīti pielikumos. Pielikumu grozījumu procedūrai jānodrošina visaptverošas un efektīvas apspriedes ar ieinteresētajām personām.

Ieguldījumu sabiedrības

Tika ieviestas būtiskas izmaiņas, lai novērstu bažas, ko izteikuši ieguldījumu sabiedrību nozares pārstāvji par to, ka ieguldījumu sabiedrībām jāievēro tādas kapitāla prasības, ko tie uzskata par piemērotākām kredītiestādēm.

Sarežģītība

Daži atsauksmju sniedzēji izteica vēlmi, lai teksts būtu vienkāršāks un saturētu mazāk priekšrakstu. Komisija ir uzlabojusi teksta skaidrību un lietotājdraudzīgumu. Dokumenta uzbūve būs pievilcīga tām iestādēm, kas vēlas piemērot vienkāršus noteikumus vai pakāpeniski pāriet uz sarežģītākiem kapitāla noteikumiem. Ierosinātais jaunais regulējums satur dažādas iespējas un pieejas, kurām ir atšķirīga sarežģītības pakāpe.

Kopš 1999. gada ir notikušas vairākas apspriedes par konkrētiem jautājumiem. Priekšlikumā ņemtas vērā ļoti precīzās un lietderīgās atsauksmes, ko sniegušas ieinteresētās personas, jo īpaši banku un ieguldījumu sabiedrību pārstāvji.

b) Ietekmes novērtējums

Tika izstrādāts plašs ietekmes novērtējums, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešama rīcība ES līmenī, un kādas darbības ir nepieciešamas.

Bāzeles komiteja ir publicējusi kvantitatīvu ietekmes pētījumu (QIS3), kurā apskatītas kredītiestādes 40 valstīs, lai novērtētu jauno Bāzeles priekšlikumu ietekmi uz banku minimālā kapitāla prasībām. Komisija palīdzēja paplašināt šo pētījumu, lai attiecinātu to uz ES valstīm, kas nav pārstāvētas Bāzelē. Galvenais secinājums ir tāds, ka jaunie noteikumi kopumā samazinās kapitāla prasības ES kredītiestādēm par aptuveni 5 %, salīdzinot ar pašreizējo līmeni. Turklāt dažādu pieeju rezultāti ir saskanīgi ar mērķiem, jo īpaši apvienojot kapitāla neitralitāti ar piemērotiem stimuliem iestādēm, kas pāriet uz sarežģītākām pieejām. Visbeidzot, mazākām iekšzemes kredītiestādēm, kas izvēlas vienkāršu pieeju, kapitāla nodrošinājums būs nedaudz samazināts; lielākām starptautiski aktīvām kredītiestādēm, kas pieņem progresīvāku pieeju, kapitāla nodrošinājums kopumā būs nemainīgs; mazākām, toties specializētām kredītiestādēm un kredītiestādēm ar sarežģītāku struktūru, kuras pieņem progresīvāku pieeju, kapitāla prasības var būt ievērojami zemākas nekā šobrīd. Jāuzsver, ka galvenais avots kapitāla prasību samazinājumam ir „mazumtirdzniecības” portfelis, kas galvenokārt sastāv no aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuru summa nepārsniedz EUR 1 miljonu, un hipotekāriem aizdevumiem dzīvesvietai. Šo kapitāla prasību samazinājumu kredītiestādēm galvenokārt panāk ar jauno operacionālā riska kapitāla nodrošinājumu.

Turklāt pēc Barselonas Eiropadomes pieprasījuma Komisija pasūtīja pētījumu par sekām, ko izraisīs priekšlikuma projekts par jaunajām kapitāla prasībām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām ES[3]. PricewaterhouseCoopers sagatavotajā gala ziņojumā ietekme ir novērtēta pozitīvi (kritika ir izteikta tikai divās jomās – attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām un riska kapitālu, un tā ir ņemta vērā Komisijas priekšlikumos)[4]. Galvenie secinājumi ir tādi, ka jaunā kapitāla prasību sistēma pozitīvi ietekmēs ES un ES uzraudzības iestādes. ES kredītiestāžu kapitāla prasības samazināsies par ± 5 % (EUR 90 miljardi), kas paaugstina gada peļņu par ± 10-12 miljardiem euro. Priekšlikumā nav nelabvēlīgu nosacījumu kredītiestādēm un nav pazīmju, ka jaunais režīms izraisīs apvienošanos vai saplūšanu. Lēmums par šīs direktīvas attiecināšanu uz visām kredītiestādēm neradīs neizdevīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem, tāpat arī ASV lēmums par progresīvākas pieejas piemērošanu tikai 20 lielām kredītiestādēm nav nozīmīgs konkurences faktors. Īstenošanas izmaksas ES kredītiestādēm nav saistītas tikai ar Bāzeles II līgumu un daudzi no šiem ieguldījumiem (iespējams, līdz pat 80%) būtu jāveic jebkurā gadījumā, kaut arī ilgākā laika periodā. Svarīgi ir tas, ka nav paredzama negatīva ietekme uz mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma pieejamību un izmaksām vairākumā ES dalībvalstu (procikliskais efekts ir mazāks un ne tik kaitējošs nekā pašreizējie noteikumi). Mazo un vidējo uzņēmumu bažas izraisa informācijas trūkums par Bāzeli II. Bāzeles II makroekonomiskā ietekme uz ES ekonomiku ir neliela – ir iespējams piegādāju šoks ar labvēlīgām sekām ekonomikā, samazinot kapitāla izmaksas uzņēmumiem un paaugstinot Eiropas Savienības IKP par 0,07 %. Kopumā jaunā kapitāla sistēma mazinās banku sistēmas neaizsargātību, paredzot labāku riska apzināšanu, riska pārvaldīšanas uzlabojumus, savukārt efektīvāka kapitāla sadale pozitīvi ietekmēs ES ekonomiku ilgākā laika posmā.

3.           Juridiskais pamats

Priekšlikumi pamatojas uz Līguma 47. panta 2. punktu, kas ir juridiskais pamats Komisijas pasākumu pieņemšanai, lai panāktu iekšējo tirgu finanšu pakalpojumu jomā. Izvēlētais instruments ir direktīva, jo tā uzskatāma par piemērotāko instrumentu uzstādīto mērķu sasniegšanai un tā groza esošās direktīvas, izskatot tos pašus tehniskos jautājumus. Tās noteikumi nepārsniedz uzstādīto mērķu sasniegšanai nepieciešamos.

4.           Piezīmes par pantiem

Priekšlikumos ir izmantota „pārstrādāšanas tehnika” (Iestāžu nolīgums 2002/C 77/01), kas ļauj veikt satura grozījumus esošajos tiesību aktos, nepieņemot atsevišķas direktīvas par grozījumiem. Tas mazina ES tiesību aktu sarežģītību un padara tos pieejamākus un saprotamākus.

Daudzos noteikumos ir veikti grozījumi, kas nemaina saturu, lai uzlabotu direktīvu uzbūvi, formulējumus un lasāmību.

A.          Direktīva 2000/12/EK

4. pants. Definīcijas

Direktīvas 4. pants satur atsevišķas jaunas būtisku jēdzienu definīcijas, lai izskaidrotu to nozīmi un veicinātu to labāku izpratni.

22. pants

Esošais formulējums tiek grozīts, lai precizētu un noteiktu kredītiestāžu pienākumu ieviest efektīvas iekšējās riska pārvaldīšanas sistēmas. Ņemot vērā kredītiestāžu dažādību, šīs prasības nosaka samērīgi. Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti V pielikumā.

56.-67. pants

Šajos pantos ir neliels skaits grozījumu. Kaut arī nav paredzēts pārskatīt jēdziena „pašu kapitāls” definīciju, nepieciešami daži grozījumi, lai ņemtu vērā Bāzeles komitejas (“Madrides lēmums”) mainīto pieeju paredzamo zaudējumu jēdzienam.

68.-75. pants

Kredītiestādēm pastāvīgi jāuztur piemērots pašu kapitāls un jānosaka pašu kapitāla minimālais līmenis. Noteikumi precizē to, kā šīs prasības izpildāmas, ja kredītiestāde ir grupas sastāvdaļa (pašreizējais noteikums, kas ļauj dalībvalstīm atcelt atsevišķas prasības ir saglabāts, taču tas tiek precizēts). Kapitāla prasību aprēķins ir precizēts saistībā ar to, ka pieņemta Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.

76.-101. pants

Šie noteikumi aizstāj esošos maksātspējas koeficienta prasības kredītriskiem un ievieš divas metodes riska svērtās vērtības aprēķināšanai.

Standartizētā pieeja (78.-83. pants) balstās uz esošo sistēmu, kur riska pakāpi nosaka pēc aktīvu un ārpusbilances posteņu sadales ierobežotam skaitam riska kategoriju. Riska jutīgums ir paaugstināts, palielinot riska darījumu kategoriju skaitu un riska kategoriju skaitu (79. pants). Riska pakāpe ir zemāka mazumtirdzniecības nehipotekārajiem posteņiem (75%) dzīvesvietas hipotēkām (35%). Tiek ieviesta 150 % riska pakāpe aktīviem, kas ir nokavēti vairāk par 90 dienām (100% dzīvesvietu hipotēkām). Tiek atļauta kredītreitinga aģentūru vērtējumu izmantošana („ārējie vērtējumi”) riska pakāpju noteikšanai, ja šādi reitingi ir pieejami (81.-83. pants). Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti VI pielikumā.

Uz iekšējiem reitingiem balstīta pieeja (Internal Ratings Based – IRB, 84.-89. pants) ļauj kredītiestādēm izmantot pašu vērtējumus riska parametriem, kas raksturīgi dažādiem kredītrisku darījumiem. Šie parametri veido ievades datus noteiktajā aprēķinā, kas izstrādāts tā, lai nodrošinātu stabilitāti līdz 99,9 % ticamības līmenim. „Fondētā” pieeja ļauj kredītiestādēm izmantot pašu vērtējumus saistību nepildīšanas varbūtībai, citiem riska komponentiem izmantojot noteikumos paredzētās vērtības. Lietojot „uzlaboto pieeju”, kredītiestādes var izmantot pašu vērtējumus zaudējumiem saistību nepildīšanas gadījumā un riska darījumu apmēram saistību nepildīšanas gadījumā. Kredītiestādēm ir atļauts izmantot kopīgus datus riska parametru vērtību novērtējumam. Tas ļauj mazākām kredītiestādēm piemērot riska jutīgāku pieeju kapitāla prasību aprēķināšanā.

Ierosinātie “roll-out” noteikumi (85. pants) IRP nodrošina kredītiestādēm elastīgu iespēju pamatotā laika periodā uzsākt fondētās vai uzlabotās IRP pieejas piemērošanu dažādām darbības jomām un riska darījumu kategorijām. „Daļēja” lietošana ir atļauta nemateriālo riska darījumu kategorijās un darbības jomās (kapitāla prasības var aprēķināt ar standartizēto pieeju, pat ja kredītiestāde izmanto IRP citām riska darījumu kategorijām). Ierosinātā ES sistēma atzīst, ka mazām kredītiestādēm prasība izveidot reitingu sistēmu atsevišķiem darījumu partneriem var būt ļoti apgrūtinoša. Tiek ierosināta pastāvīga daļēja lietošana šīm riska darījumu kategorijām pat tajos gadījumos, kad kredītiestādes riska darījumi ar šādiem darījumu partneriem ir būtiski (89. pants).

Attiecīgie IRP tehniskie noteikumi sniegti VI pielikumā.

90.-93. pants

Šie noteikumi vispārīgi apskata riska mazināšanas metodes un nosaka vienotu pieeju riskiem vai to ekonomiskajām sekām. Tie atzīst daudz plašāku ķīlu un galvojumu/kredītu atvasināto instrumentu nodrošinājumu klāstu nekā pašreiz. IRP fondētā pieeja sniedz no uzraudzības viedokļa piemērotu finanšu pircēju parādu un fizisko ķīlu atzīšanas līmeni. Kredītiestādēm ir pieejamas alternatīvas metodoloģijas kā izvēle starp dažādiem sarežģītības līmeņiem (vienkārša metode, kas balstās uz viegli lietojamu „riska pakāpes aizstāšanas” pieeju vai vispārējā pieeja, kas paredz no svārstīguma izrietošās korekcijas, saņemtās ķīlas vērtībai. Lai aprēķinātu no svārstīguma izrietošas korekcijas ir atļauts lietot vienkāršāku un sarežģītāku pieeju (vienkāršu „uzraudzības” pieeju, kur no svārstīguma izrietošie korekciju standarti ir norādīti tabulā, vai pret risku jūtīgāku „pašu vērtējuma” pieeju. Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti VIII pielikumā.

94.-101. pants

Šie panti pirmo reizi ievieš saskaņotu noteikumu kopumu sekjuritizācijas darbību un ieguldījumu kapitāla prasībām. Tas nodrošina būtiski uzlabotu kapitāla prasību sistēmu, kas atļauj kredītiestādēm izmantot finansējumu, bilances pārvaldīšanu un citas priekšrocības, ko var sniegt šādi darījumi. Tas ļaus mazākā mērā kā līdz šim uzskatīt sekjuritizāciju par kapitāla arbitrāžas instrumentu. Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti VIII pielikumā.

102.-105. pants

Šie noteikumi ievieš prasības kredītiestādēm attiecībā uz operacionālā riska nodrošināšanu. Ir pieejamas trīs dažādas metodoloģijas. Vienkāršākā pieeja (103. pants) balstās uz vienu ieņēmumu pamatrādītāju (pamatrādītāja pieeja – PP). Šie pieeja nodrošina kapitāla barjeru operacionālajam riskam, neprasot kredītiestādēm izstrādāt sarežģītas un dārgas informācijas sistēmas saviem riska darījumiem. Precīzāka pieeja balstās uz darbības jomām (standartizētā pieeja, 104. pants) ir jutīgāka pret risku, jo kapitāla prasības operacionālajam riskam ir atšķirīgas, atspoguļojot relatīvos riskus dažādām darbības jomām. Šī pieeja varētu būt saistoša lielam skaitam mazāku kredītiestāžu un kredītiestādēm ar mazāk sarežģītu struktūru. Sarežģītākas metodoloģijas (uzlaboto radītāju pieeja - URP, 105. pants) izveido savus operacionālā riska rādītājus ar augstākiem riska pārvaldīšanas standartiem. Paredzams, ka URP pakāpeniski pieņems lielas starptautiski aktīvas kredītiestādes un mazākas specializētās kredītiestādes, kas ir izstrādājušas uzlabotas riska uzraudzības sistēmas to galvenajiem darbības veidiem. Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti X pielikumā.

106.-119. pants

Neliels skaits grozījumu nodrošina saskanību starp kapitāla prasībām un lielo riska darījumu noteikumiem, jo īpaši, lai atspoguļotu kredītriska mazināšanas metožu plašāku atzīšanu.

123.-124. pants

Šie panti atspoguļo Bāzeles komitejas kapitāla nolīguma otro daļu. Direktīvas 51.a pants pieprasa kredītiestādēm izveidot iekšējas riska pārvaldīšanas un novērtēšanas procedūras un „iekšējā” kapitāla summu, kādu kredītiestāde uzskata par piemērotu šo risku nodrošinājumam. Noteikta prasība kompetentajām iestādēm (124. pants) pārskatīt kredītiestāžu atbilstību dažādām juridiskām saistībām attiecībā uz organizāciju un riska kontroli un novērtēt riskus, ko uzņēmušās kredītiestādes. Uzraudzības iestādes izmanto šo novērtējumu, lai noteiktu vai attiecībā uz kontroli un kapitālu pastāv trūkumi. Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti XIII pielikumā.

125.-143. pants

Aizvien lielāku īpatsvaru ES gūst pārrobežu darījumi un tendence centralizēt riska pārvaldīšanu pārrobežu grupās. Tas prasa uzlabot koordinēšanu un sadarbību starp valstu uzraudzības iestādēm Eiropas Savienībā. Šī iemesla dēļ tiek nostiprināta jau esošā un vispāratzītā konsolidējošās uzraudzības iestādes loma. Saskaņā ar 136. pantu uzraudzības iestādēm tiks piešķirtas minimālas saskaņotas pilnvaras pieprasīt kredītiestādēm novērst jebkuras neatbilstības šīs direktīvas prasībām.

144. pants

Dalībvalstu iestādēm tiek noteiktas minimālās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu, lai uzlabotu īstenošanas konverģenci un ieviestu pārredzamību.

145.-149. pants

Šie noteikumi atspoguļo Bāzeles komitejas jaunā kapitāla nolīguma trešo daļu. Informācija, ko kredītiestādes sniedz tirgus dalībniekiem, veicina lielāku finansiālo stabilitāti, nodrošina vienādus konkurences apstākļus un respektē konkrētās informācijas konfidencialitāti. 147. pantā noteikta prasība, ka vairākumam kredītiestāžu informācija jāsniedz vismaz reizi gadā, paredzot, ka biežāka informācijas sniegšana varētu būt nepieciešama, ņemot vērā īpašus kritērijus. Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti XII pielikumā.

150. pants

Šai direktīvai jāatbilst tirgus attīstībai. Nepieciešamo elastīguma līmeni nodrošina pamatnoteikumu un tehnisko noteikumu izšķiršana (jo īpaši direktīvas pielikumos), kam varētu būt nepieciešami pielāgojumi īsā līdz vidējā laika posmā. Direktīvas 2000/12/EK tehniskajām jomām (kas ieviestas 1989. gadā) ar 150. pantu ir pievienotas jaunas, un tajā ir ierosināts, ka jaunos tehniskos pielikumus var mainīt, izmantojot līdzīgu paātrinātu procedūru.

B.           Direktīva 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

2. pants. Darbības joma

Direktīvas 2. pantā precizēts, kā prasības piemēro atsevišķām ieguldījumu sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrību grupām un jauktām grupām.

3. pants. Definīcijas

Šis satur atsevišķas jaunas un grozītas būtisku jēdzienu definīcijas, lai izskaidrotu to nozīmi un veicinātu to labāku izpratni.

11. pants. Tirdzniecības portfeļa kapitāls

Šeit sniegta paplašināta „tirdzniecības portfeļa” definīcija, lai panāktu lielāku noteiktību attiecībā uz to, kādas kapitāla prasības piemērot, lai ierobežotu iespējamo arbitrāžu starp „bankas portfeli” un „tirdzniecības portfeli”. Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti VII pielikumā.

18. un 20. pants

Direktīvas 18. pants paredz kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām minimālās kapitāla prasības tirgus riskam. Jaunums ir attieksme pret pozīcijām ieguldījumu fondos un kredītu atvasinātajos instrumentos, kā arī vairāki grozījumi, kas paredzēti riska jūtīguma paaugstināšanai. Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti I līdz VII pielikumā. Direktīvas 20. pants Direktīvā 2000/12 minētos kapitāla prasību noteikumus kredītriskiem un operacionālajiem riskiem attiecina uz ieguldījumu sabiedrībām. Jauni kredītriska elementi ietver attieksmi pret kredītu atvasinātajiem instrumentiem un grozītus rādītājus riska darījumu apmēram repo darījumos un vērtspapīru/preču darījumos. Attiecībā uz operacionālo risku šeit ir būtiski grozījumi, lai ņemtu vērā ieguldījumu sabiedrību nozares īpatnības; ieguldījumu sabiedrībām, kas pieskaitāmas zema, vidēja un vidēja līdz augsta riska kategorijai, ir paredzēta iespēja turpināt izmantot „ar izdevumiem pamatotas prasības”.

28. pants. Lielie riska darījumi

Tiek saglabāta pašreizējā situācija, kas paredz vienādu noteikumu piemērošanu kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, ieviešot grozījumus lieliem riska darījumiem ar tirdzniecības portfeli. Jauns elements ir grozīts rādītājs riska darījumu apmēram repo darījumos un vērtspapīru/preču darījumos. Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti VI pielikumā.

33. pants. Pārskata pozīciju novērtēšana

Samērīgas piesardzības nolūkā ir paredzētas augstākas prasības tirdzniecības portfeļa pozīciju novērtēšanai saistībā ar noteikumiem, kas izstrādāti tirdzniecības portfeļu pozīciju novērtēšanai katru dienu. Attiecīgie tehniskie noteikumi sniegti VII pielikumā.

22. pants Konsolidētās prasības

Tiek saglabāta pašreizējā iespēja kompetentajām iestādēm atcelt konsolidēto prasību piemērošanu grupām, kas sastāv no ieguldījumu sabiedrībām, tomēr paredzot pamatotākus uzraudzības nosacījumus.

34. pants Riska pārvaldīšana un kapitāla novērtēšana

Direktīvas 34. pants kredītiestāžu pienākumu ieviest efektīvas iekšējās riska pārvaldīšanas sistēmas (Direktīvas 2000/12 17. pants) attiecina uz ieguldījumu sabiedrībām. Ņemot vērā iestāžu dažādību, šīs prasības nosaka samērīgi. Tas attiecas arī uz Direktīvas 2000/12 51a. punkta prasību ieguldījumu sabiedrībām izveidot iekšējas riska pārvaldīšanas un novērtēšanas procedūras un noteikt kapitāla summu („iekšējo kapitālu”), kādu kredītiestāde uzskata par piemērotu šo risku nodrošinājumam Šie noteikumi papildina esošās riska pārvaldīšanas prasības ieguldījumu sabiedrībām, kas noteiktas Direktīvā 2004/39/EK.

37. pants Uzraudzība

Šis pants ar attiecīgajām izmaiņām piemēro Direktīvas 2000/12/EK noteikumus ieguldījumu sabiedrībām.

42. pants

Tāpat kā Direktīvai 2000/12, arī Direktīvai 93/6 irjāseko tirgus attīstībai. Nepieciešamo elastīguma līmeni nodrošina, atšķirot pamatnoteikumus un tehniskos noteikumus (jo īpaši direktīvas pielikumos), kuriem būs nepieciešami pielāgojumi īsā līdz vidējā laika posmā. Jānosaka, ka tehniskos pielikumus iespējams grozīt, izmantojot paātrinātu procedūru. Lai atspoguļotu nākamās svarīgās izmaiņas regulējošā praksē tuvāko gadu laikā, iekļauta pārskatīšanas klauzula attiecībā uz darījuma partnera risku.

ê 2000/12/EK

2004/0155 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu

ò jauns

(Dokuments attiecas uz EEZ)

ê 2000/12/EK (pielāgots)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[6],

tā kā

ê 2000/12/EK, 1) apsvērums (pielāgots)

(1) Padomes Direktīva 73/183/EEK (1973. gada 28. jūnijs) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību banku un citu finanšu iestāžu iekšējo darījumu jomā[7], Padomes Pirmā direktīva 77/780/EEK (1977. gada 12. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu[8], Padomes Direktīva 89/299/EEK (1989. gada 17. aprīlis) par kredītiestāžu pašu kapitālu[9], Padomes Otrā direktīva 89/646/EEK (1989. gada 15. decembris) par normatīvu un administratīvu aktu koordinēšanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu[10], Padomes Direktīva 89/647/EEK (1989. gada 18. decembris) par kredītiestāžu maksātspējas koeficientu[11], Padomes Direktīva 92/30/EEK (1992. gada 6. aprīlis) par kredītiestāžu konsolidētu uzraudzību[12], Padomes Direktīva 92/121/EEK (1992. gada 21. decembris) par kredītiestāžu liela riska darījumu uzraudzību un kontroli[13] ir bieži un būtiski grozītas. Tādējādi atbilstīguma un skaidrības labad minētās direktīvas būtu jāapvieno vienā tekstā. ÖEiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu[14] ir vairākas reizes būtiski grozīta. Tā kā tajā tiks veikti vēl citi grozījumi, to jāpārstrādā, lai direktīva būtu saprotama. Õ

ê 2000/12/EK 2) apsvērums (pielāgots)

Saskaņā ar Līgumu uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas jomā ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ vai tādēļ, ka uzņēmums nav dibināts dalībvalstī, kur sniedz pakalpojumus.

ê 2000/12/EK 3) apsvērums

(2) Lai atvieglotu kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, jānovērš visvairāk traucējošās atšķirības dalībvalstu likumos, kuri paredz noteikumus, kas attiecas uz šīm iestādēm.

ê 2000/12/EK 4) apsvērums (pielāgots)

(3) Šī direktīva ir būtiski svarīgs instruments iekšējā tirgus izveidošanai kredītiestāžu jomā, kā noteikts Vienotajā Eiropas aktā un plānots Komisijas Baltajā grāmatā, gan attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, gan attiecībā uz brīvību sniegt finanšu pakalpojumus.

ê 2000/12/EK 5) apsvērums (pielāgots)

(4) Koordinēšanas pasākumi kredītiestāžu jomā gan tādēļ, lai aizsargātu noguldījumus, gan tādēļ, lai šīm iestādēm radītu vienādus konkurences apstākļus, jāattiecina uz visām kredītiestādēm. Tomēr vajadzības gadījumā jāņem vērā objektīvās atšķirības to statūtos un mērķos, kādi tie noteikti valstu likumos.

ê 2000/12/EK 6) apsvērums (pielāgots)

(5) Tādēļ ir svarīgi, lai minēto pasākumu piemērojums būtu iespējami plašs un aptvertu visas iestādes, kuru uzdevums ir no plašas sabiedrības pieņemt atmaksājamus naudas līdzekļus vai nu kā noguldījumus, vai kā citādi, piemēram, pastāvīgi emitējot obligācijas un citus līdzīgus vērtspapīrus, kā arī piešķirt kredītus uz sava rēķina. Jāparedz izņēmumi attiecībā uz dažām kredītiestādēm, kam nevar piemērot šo direktīvu. Šīs direktīvas noteikumi neliedz Ö nevar aizliegt Õ piemērot valsts likumus, kas paredz īpašas papildu atļaujas, kuras kredītiestādēm ļauj veikt īpašas darbības vai īpašas operācijas.

ê 2000/12/EK 7) apsvērums (pielāgots)

(6) Izvēlētā pieeja ir paredzēta, Ö Tas ir pareizs risinājums,Õ lai panāktu Ö nodrošinātu Õ vienīgi būtisko saskaņošanu, kas ir nepieciešama un pietiekama, lai nodrošinātu piešķirto atļauju un uzraudzības sistēmu savstarpēju atzīšanu, dodot iespēju piešķirt vienveida atļauju, kas ir derīga visā Kopienā, un piemērot izcelsmes dalībvalsts uzraudzības principu. Prasība izstrādāt darbības programmu tādēļ būtu jāuzskata tikai par faktoru, kas ļauj kompetentajām iestādēm pieņemt lēmumus uz precīzākas informācijas pamata, izmantojot objektīvus kritērijus. Tomēr pieļaujamas atkāpes no prasībām, kas attiecas uz kredītiestāžu juridisko formu un banku nosaukumu aizsardzības Ö jomā Õ .

ò jauns

(7) Tā kā ierosinātā pasākuma mērķi nav iespējams sasniegt atsevišķām dalībvalstīm, toties, ņemot vērā pasākuma apjomu un sekas, to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Komisija var pieņemt pasākumus subsidiaritātes principu, kā tas noteikts Līguma 5. pantā. Atbilstoši proporcionalitātes principam, kā tas noteikts šajā pantā, šī direktīva satur minimālās prasības šo mērķu sasniegšanai un tās noteikumi nepārsniedz uzstādīto mērķu sasniegšanai nepieciešamos.

ê 2000/12/EK 8) apsvērums (pielāgots)

(8) Jāizvirza vienādas finanšu prasības kredītiestādēm, lai nodrošinātu vienādus aizsardzības pasākumus noguldītājiem un godīgas konkurences apstākļus līdzīgu grupu kredītiestādēm. Pirms turpmākas koordinācijas būtu jānosaka attiecīgi struktūru koeficienti, kas ļaus Ö ļauj Õ, sadarbojoties valstu iestādēm, saskaņā ar standartmetodēm novērtēt līdzīga tipa kredītiestāžu stāvokli. Šai procedūrai būtu jāpalīdz pakāpeniski tuvināt koeficientu sistēmas, ko izveidojušas un piemēro dalībvalstis. Tomēr jānošķir koeficienti, kas paredzēti, lai nodrošinātu nevainojamu kredītiestāžu vadību, un tie, kas izveidoti ekonomiskās un monetārās politikas nolūkā.

ê 2000/12/EK 9) apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(9) Savstarpējas atzīšanas princips un izcelsmes dalībvalsts kontroles princips nosaka, ka dalībvalstu kompetentās iestādes nedrīkst piešķirt atļauju vai tā ir jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programma, atrašanās Ö darbību veikšanas Õ vieta vai faktiskā darbība skaidri rāda, ka finanšu uzņēmums izvēlējies kādas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai veic lielāko daļu darbības. Tādas kredītiestādes atļaujai, kas ir juridiska persona, jābūt piešķirtai dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Tādas kredītiestādes galvenajam birojam, kura nav juridiska persona, jābūt dalībvalstī, kurā tai ir izsniegta atļauja. Turklāt dalībvalstīm jāprasa no kredītiestādēm, lai galvenais birojs vienmēr atrastos to izcelsmes valstī un lai tas tur faktiski darbotos.

ê 2000/12/EK 10) apsvērums (pielāgots)

(10) Kompetentajām iestādēm nevajadzētu kādai kredītiestādei piešķirt vai saglabāt atļauju, kad starp minēto iestādi un citām fiziskām vai juridiskām personām ir tāda veida ciešas saiknes, kas liedz pienācīgi īstenot to uzraudzības uzdevumu. Jau apstiprinātām kredītiestādēm ir jāpakļaujas kompetento iestāžu prasībām arī šajā sakarā. «Ciešu saikņu» definīcija šajā direktīvā paredz obligātos kritērijus. Tas nenozīmē, ka dalībvalstis to var piemērot tikai tādiem, kas paredzēti šajā definīcijā. Tas, ka iegādāta kādas sabiedrības nozīmīga kapitāla daļa, vēl nenozīmē ciešas saiknes, ja šī iegāde veikta vienīgi kā pagaidu investīcija, kas nedod iespēju ietekmēt šīs iestādes struktūru vai finanšu politiku.

ê 2000/12/EK 11) apsvērums

(11) Norāde par to, ka uzraudzības iestādes pienācīgi pilda savus uzraudzības uzdevumus, attiecas uz konsolidētu uzraudzību, kas jāīsteno attiecībā uz kādu kredītiestādi, kad Kopienas tiesību akti paredz šāda veida uzraudzību. Iestādēm, no kurām tiek prasīta atļauja, jāspēj norādīt iestādes, kuras ir kompetentas īstenot šīs kredītiestādes konsolidētu uzraudzību.

ê 2000/12/EK 12) apsvērums (pielāgots)

Izcelsmes dalībvalsts var cita starpā noteikt stingrākus noteikumus par tiem, kādi 5. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. punktā, un 7., 16., 30. un 51. pantā noteikti attiecībā uz iestādēm, kam atļauju piešķir tās kompetentās iestādes.

ê 2000/12/EK 13) apsvērums (pielāgots)

Kopienas kredītiestāžu filiālēm paredzētās atļaujas atcelšana prasa, lai tiktu atcelts dotāciju kapitāls.

ê 2000/12/EK 14) Apsvērums (pielāgots)

(12) Izvēlētā pieeja, pateicoties savstarpējās atzīšanas principam, ļauj kKredītiestādēm, kam atļaujas piešķirtas izcelsmes dalībvalstīs, Ö jādod atļauja Õ visā Kopienā veikt dažas vai visas pielikumā uzskaitītās darbības, dibinot filiāles vai sniedzot pakalpojumus. Uz tādu darbību veikšanu, kas nav uzskaitītas pielikumā, attiecas tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus saskaņā ar vispārīgajiem Līguma noteikumiem.

ê 2000/12/EK 15) apsvērums (pielāgots)

(13) Tomēr iIr pareizi savstarpēju atzīšanu attiecināt uz pielikumā uzskaitītajām darbībām, ko veic finanšu iestādes, kuras ir kredītiestāžu meitas uzņēmumi, ja uz šādiem meitas uzņēmumiem attiecas konsolidētā uzraudzība, ko īsteno attiecībā uz to mātes uzņēmumiem, un tās ievēro noteiktus stingrus nosacījumus.

ê 2000/12/EK 16) apsvērums

(14) Uzņēmēja dalībvalsts no iestādēm, kam kā kredītiestādēm nav piešķirta atļauja izcelsmes dalībvalstīs, un attiecībā uz darbībām, kas nav uzskaitītas I pielikumā, sakarā ar izmantojamām tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus drīkst prasīt, lai tiek ievēroti tās normatīvo aktu specifiskie noteikumi, ja, pirmkārt, šādi noteikumi ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un paredzēti vispārējā labuma aizsardzībai, otrkārt, ja tādi paši noteikumi neattiecas uz šādām iestādēm vai šādām darbībām atbilstīgi izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

ê 2000/12/EK 17) apsvērums

(15) Dalībvalstīm jāgādā, lai nekas netraucētu tāpat kā izcelsmes dalībvalstī veikt darbības, uz kurām attiecas savstarpējā atzīšana, ciktāl šīs darbības nav pretrunā noteikumiem, kas sargā vispārējo labumu uzņēmējā dalībvalstī.

ê 2000/12/EK 18) apsvērums (pielāgots)

Šīs direktīvas mērķis un kapitāla pārvietošanas liberalizācija, ko īsteno ar citiem Kopienas tiesību aktiem, ir savstarpēji saistīti. Jebkurā gadījumā banku pakalpojumu liberalizācijas pasākumiem jābūt saskaņotiem ar pasākumiem, kas liberalizē kapitāla pārvietošanu.

ê 2000/12/EK 19) apsvērums (pielāgots)

(16) Noteikumiem, kas reglamentē tādu kredītiestāžu filiāles, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas, visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādiem. Svarīgi paredzēt, ka šie noteikumi nedrīkst būt izdevīgāki par noteikumiem, kas attiecas uz tādu iestāžu filiālēm, kuras atrodas dalībvalstīs. Būtu jāprecizē, ka Kopiena, ievērojot savstarpības principu, var slēgt ar trešām valstīm līgumus, kas nodrošina to, ka piemēro tādus noteikumus, kuri šādām filiālēm nodrošina vienādus apstākļus visā tās teritorijā. Trešās valstīs apstiprinātu kredītiestāžu filiāles nevar brīvi sniegt pakalpojumus saskaņā ar Līguma 49. panta otro daļu vai izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kas nav tās, kur šīs filiāles ir reģistrētas. Tomēr uz lūgumiem par atļaujas piešķiršanu meitas uzņēmumiem vai līdzdalības iegūšanu, ko izsaka uzņēmumi, kurus reglamentē trešu valstu likumi, attiecas procedūra, kas nodrošina līdzvērtīgu režīmu Kopienas uzņēmumiem attiecīgajās trešās valstīs.

ê 2000/12/EK 20) apsvērums (pielāgots)

Atļaujas, ko valstu kompetentās iestādes piešķīrušas saskaņā ar šo direktīvu, no šā brīža ir derīgas ne tikai attiecīgajā valstī, bet visā Kopienā. Pastāvošie savstarpības noteikumi tādēļ nav spēkā. Tādējādi ir vajadzīga elastīga procedūra, lai režīmu līdzvērtību varētu novērtēt Kopienas mērogā. Šīs procedūras mērķis ir nevis slēgt Kopienas finanšu tirgus, bet gan, tā kā Kopienas nolūks ir savus finanšu tirgus atstāt atvērtus pārējām pasaules valstīm, liberalizēt pasaules finanšu tirgus trešās valstīs. Šajā nolūkā šī direktīva paredz procedūru sarunām ar trešām valstīm un, kā galēju līdzekli, iespēju noteikt pasākumus, kas apturētu jaunu atļauju pieteikumu izskatīšanu vai ierobežotu jaunu atļauju piešķiršanu.

ê 2000/12/EK 21) apsvērums (pielāgots)

(17) Vēlams panākt Jānoslēdz savstarpējusi nolīgumusi starp Kopienu un trešām valstīm, lai ļautu praktiski īstenot konsolidētu uzraudzību tik lielā ģeogrāfiskā apgabalā, cik vien tas ir iespējams.

ê 2000/12/EK 22) apsvērums (pielāgots)

(18) Par kredītiestādes finanšu stabilitāti un, jo īpaši, maksātspējas uzraudzību atbild tās izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes atbild par Ö filiāļu Õ likviditātes un monetārās politikas uzraudzību. Tirgus riska uzraudzība jāveic, cieši sadarbojoties izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

ê 2000/12/EK 23) un 24) apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(19) Lai iekšējais banku tirgus vienmērīgi darbotos, ir vajadzīgas ne vien tiesību normas, bet arī dalībvalstu kompetento iestāžu cieša un regulāra sadarbība, ð kā arī regulēšanas un uzraudzības prakses konverģences būtiska uzlabošana ï . Ö Lai to panāktu, Õ individuālas kredītiestādes problēmu izskatīšanai ð un savstarpēja informācijas apmaiņa notiek Eiropas Banku uzraudzības komitejā, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/5/EK[15] ï arī turpmāk vispiemērotākā ir kontaktgrupa, ko savā starpā izveidojušas banku uzraudzības iestādes. Šī grupa ir piemērota struktūra informācijas apmaiņai, kas noteikta 28. pantā. Šī savstarpējās informācijas procedūra jebkurā gadījumā neaizstāj Ö nevar aizstāt Õ 28. pantā paredzēto divpusējo sadarbību. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, nNepārsniedzot savas kontroles pilnvaras, Ö uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm jābūt tiesīgām Õ gan pēc pašu iniciatīvas ārkārtējā stāvoklī, gan pēc izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu iniciatīvas var turpināt pārbaudīt, vai to teritorijā esošu kredītiestāžu darbība atbilst likumiem un pareizas vadības un grāmatvedības organizācijas principiem, un pietiekamai iekšējai kontrolei.

ê 2000/12/EK 25) apsvērums

(20) Jāļauj savā starpā apmainīties ar informāciju kompetentajām iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kuras saskaņā ar savu uzdevumu palīdz nostiprināt finanšu sistēmas stabilitāti. Lai saglabātu nosūtītās informācijas slepenību, šīs informācijas adresātu sarakstam jāpaliek stingri ierobežotam.

ê 2000/12/EK 26) un 27) apsvērums (pielāgots)

(21) Tādas darbības kā krāpšana un korporatīvi pārkāpumi pat tad, ja ir iesaistītas citas iestādes, kas nav kredītiestādes, var ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti, kā arī vienotību. Jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem Ö šādos gadījumos Õ ir atļauta šāda informācijas apmaiņa.

ê 2000/12/EK 28) apsvērums (pielāgots)

(22) Ja ir noteikts, ka informāciju var izpaust vienīgi tad, kad to nepārprotami atļāvušas kompetentās iestādes, vajadzības gadījumā šīs iestādes Ö ir tiesīgas Õ atļauju piešķirt, ja ir ievēroti stingri nosacījumi.

ê 2000/12/EK 29) apsvērums

(23) Informācijas apmaiņa būtu jāatļauj arī starp kompetentajām iestādēm, no vienas puses, un centrālajām bankām un citām institūcijām, kas pilda monetārām iestādēm līdzīgas funkcijas, un vajadzības gadījumā citām valsts iestādēm, kas būtu atbildīgas par norēķinu sistēmu uzraudzīšanu, no otras puses.

ê 2000/12/EK 30) apsvērums (pielāgots)

(24) Nolūkā stiprināt kredītiestāžu uzraudzību un kredītiestāžu klientu aizsardzību, jāparedz, ka revidentiem ir pienākums tūlīt ziņot kompetentajām iestādēm, kad šajā direktīvā paredzētajos gadījumos viņi, pildot savu uzdevumu, konstatējisuši faktus, kas var nopietni iespaidot kādas kredītiestādes finanšu stāvokli vai vadības un grāmatvedības organizāciju. Ņemot vērā izvirzīto mērķi, vēlams, Ö Šī paša iemesla dēļ Õ lai dalībvalstīm jāparedzētu, ka šis šo pienākumu būtu jāpiemēro Ö piemēro Õ visos gadījumos, kad revidents, pildot savu uzdevumu, konstatē šādus faktus kādā uzņēmumā, kam ir ciešas saiknes ar kādu kredītiestādi. Revidentu pienākums vajadzības gadījumā darīt zināmus kompetentajām iestādēm dažus faktus un atzinumus par kādu kredītiestādi, kurus tie gūst, pildot savu uzdevumu kādā uzņēmumā ārpus finanšu jomas, pats par sevi nemaina Ö nedrīkst mainīt Õ ne šajā uzņēmumā veicamā uzdevuma būtību, ne to, kā viņiem jāveic savi uzdevumi šajā uzņēmumā.

ê 2000/12/EK 31) līdz 35) apsvērums (pielāgots)

Kredītiestāžu pašu kapitāla kopēji pamatstandarti ir noteicošs faktors iekšējā tirgus izveidē banku nozarē, jo pašu kapitāls kalpo tam, lai nodrošinātu kredītiestāžu darbības nepārtrauktību un aizsargātu noguldījumus. Šāda saskaņošana stiprina kredītiestāžu uzraudzību un sekmē citus koordinējošus pasākumus banku nozarē.

Šādiem standartiem jāattiecas uz visām kredītiestādēm, kurām ir atļauja darbībai Kopienā.

Kredītiestāžu pašu kapitāls var kalpot tam, lai līdzsvarotu zaudējumus, kam neatbilst pietiekams ienākumu apjoms. Pašu kapitāls ir arī būtisks kritērijs kompetentajām iestādēm, jo īpaši, lai novērtētu kredītiestāžu maksātspēju, kā arī citiem piesardzības mērķiem.

Sakarā ar to, ka kredītiestādes vienotajā banku tirgū tieši konkurē savā starpā, definīcijām un standartiem, kas attiecas uz pašu kapitālu, jābūt vienādiem. Tāpēc kritērijus pašu kapitāla sastāva noteikšanai nevar atstāt vienīgi dalībvalstu izlemšanai. Pamatstandartu pieņemšana ir Kopienas interesēs, jo novērsīs konkurences traucējumus un stiprinās Kopienas banku sistēmu.

Šajā direktīvā noteiktā definīcija paredz maksimālo posteņu skaitu un kvalifikācijas summas, atstājot katras dalībvalsts ziņā izvēli, vai izmantot visus vai dažus šādus posteņus vai apstiprināt zemāku kvalifikācijas summu.

ê 2000/12/EK 36) apsvērums (pielāgots)

(25) Šī direktīva precizē, Ö ka dažiem pašu kapitāla posteņiem Õ kvalifikācijas kritērijusi dažiem pašu kapitāla posteņiem Ö jāprecizē, neierobežojot iespēju Õ, un dalībvalstīm saglabā tiesības piemērot stingrākus noteikumus.

ê 2000/12/EK 37) apsvērums (pielāgots)

Sākotnējā stadijā kopējus pamatstandartus nosaka vispārīgi, lai ietvertu visus posteņus, kas veido pašu kapitālu dažādās dalībvalstīs.

ê 2000/12/EK 38) apsvērums

(26) Šī direktīva, ņemot vērā to posteņu iezīmes, kas veido pašu kapitālu, nošķir posteņus, kas veido pašu pamatkapitālu, un posteņus, kas veido pašu rezerves kapitālu.

ê 2000/12/EK 39) apsvērums

(27) Lai atspoguļotu faktu, ka posteņi, kas veido pašu rezerves kapitālu, atšķiras no posteņiem, kas veido pašu pamatkapitālu, pašu kapitālā iekļauto pirmo minēto posteņu summa nedrīkst pārsniegt pašu pamatkapitālu. Turklāt dažu posteņu summa iekļautajā pašu rezerves kapitālā nedrīkst pārsniegt pusi no pašu pamatkapitāla.

ê 2000/12/EK 39) apsvērums

(28) Lai novērstu konkurences traucējumus, valsts kredītiestādes nedrīkst iekļaut pašu kapitālā dalībvalstu vai vietējo iestāžu piešķirtās garantijas.

ê 2000/12/EK 40) apsvērums (pielāgots)

(29) Kādas kredītiestāžu grupas konsolidētā pašu kapitāla apmēru uzraudzības vajadzībām aprēķina Ö jāaprēķina Õ saskaņā ar šo direktīvu.

ê 2000/12/EK 41) apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(30) Konkrētajai grāmatvedības metodei, kas izmantojama, lai aprēķinātu pašu kapitālu, maksātspējas koeficientu ð tā atbilstību kredītiestādes riskiem ï un, lai novērtētu riska koncentrāciju, jāņem vērā noteikumi Padomes Direktīvā 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem[16], kurā ietverti daži pielāgojumi, kas skar Padomes Direktīvu 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem Ö [17] Õ ð vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu[18], attiecīgi kura no tām regulē kredītiestāžu grāmatvedību saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ï .

ê 2000/12/EK 42) līdz 47 apsvērums (pielāgots)

Noteikumi par pašu kapitālu ir daļa no plašākiem starptautiskiem centieniem, lai vairākumā valstu tuvinātu spēkā esošos noteikumus par pašu kapitāla pietiekamību.

Kopējā banku tirgū iestādēm citai ar citu jānonāk tiešā konkurencē, un vispārējie maksātspējas standarti minimālā koeficienta veidā novērsīs konkurences traucējumus un stiprinās Kopienas banku sistēmu.

Komisija sastādīs ziņojumu un regulāri izskatīs noteikumus par pašu kapitālu, lai tos stiprinātu, tādējādi panākot lielāku vienprātību attiecībā uz pašu kapitāla kopējo definīciju. Šāda tuvināšanās ļaus uzlabot Kopienas kredītiestāžu pašu kapitāla pietiekamību.

Noteikumi par maksātspējas koeficientu ir darbs, ko veica Padomdevēja komiteja banku jautājumos, kuras uzdevums ir izteikt Komisijai priekšlikumus, lai koordinētu koeficientus, kas piemērojami dalībvalstīs.

Piemērota maksātspējas koeficienta noteikšanai ir svarīga nozīme kredītiestāžu uzraudzībā.

Koeficients, ar ko novērtē aktīvus un ārpusbilances posteņus saskaņā ar kredītriska pakāpi, ir jo īpaši noderīgs maksātspējas kritērijs.

ò jauns

(31) Minimālajām kapitāla prasībām ir centrālā loma kredītiestāžu uzraudzībā un uzraudzības metožu savstarpējā atzīšanā. Šajā sakarā noteikumi par minimālajām kapitāla prasībām jāapsver kopsakarā ar citiem īpašiem instrumentiem, kas arī saskaņo kredītiestāžu uzraudzības pamata metodes.

(32) Lai novērstu konkurences traucējumus un nostiprinātu banku sistēmu iekšējā tirgū, ir lietderīgi noteikt kopējas minimālās kapitāla prasības.

(33) Lai nodrošinātu piemērotu maksātspēju, ir svarīgi noteikt tādas minimālās kapitāla prasības, kas aktīviem un ārpusbilances posteņiem riska pakāpi nosaka atkarībā no riska līmeņa.

ê 2000/12/EK 48) līdz 51) apsvērums (pielāgots)

Kopēju standartu izveidošana pašu kapitālam, vadoties no kredītriskam pakļautiem aktīviem un ārpusbilances posteņiem, ir būtisks elements saskaņošanā, kas vajadzīga, lai sasniegtu uzraudzības metožu savstarpēju atzīšanu un tādējādi banku jomā izveidotu iekšējo tirgu.

Šajā sakarā noteikumi par maksātspējas koeficientu jāapsver kopsakarā ar citiem īpašiem instrumentiem, kas arī saskaņo kredītiestāžu uzraudzības pamata metodes.

Kopējā banku tirgū iestādēm citai ar citu jānonāk tiešā konkurencē, un vispārējie maksātspējas standarti minimālā koeficienta veidā novērsīs konkurences traucējumus un stiprinās Kopienas banku sistēmu.

Šī direktīva paredz dažādus svērumus garantijām, ko sniegušas dažādas finanšu iestādes. Komisija savukārt apņemas pārbaudīt, vai šī direktīva rada novirzes konkurencē starp kredītiestādēm un apdrošināšanas uzņēmumiem un, ņemot vērā šo pārbaudi, apsvērt, vai ir pamatoti veikt pasākumus, lai stāvokli labotu.

ò jauns

(34) Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Kopienas kredītiestāžu dažādību, piedāvājot alternatīvas pieejas kredītrisku minimālo kapitāla prasību aprēķināšanai, paredzot dažādus riska jutīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Paredzot iespēju lietot ārējos reitingus un kredītiestāžu pašu vērtējumu individuālo kredītrisku rādītājiem, ir panākts būtisks uzlabojums kredītrisku noteikumu riska jutīgumam un saprātīgai piesardzībai. Jāparedz piemēroti stimuli kredītiestādēm, lai tās vairāk lietotu pieejas, kas ir jūtīgākas pret risku.

(35) Minimālajām kapitāla prasībām ir jābūt samērīgām ar riskiem, kam tās ir paredzētas. Prasībās īpaši jāņem vērā riska līmeņa samazinājums, ko rada liels skaits relatīvi maza apjoma riska darījumu.

(36) Jāpaplašina kredītriska mazināšanas metožu atzīšana noteikumu sistēmā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu, ka maksātspēju neapdraud to nepietiekama atzīšana.

(37) Lai nodrošinātu to, ka riski un riska samazinājums, ko rada kredītiestāžu sekjuritizācijas darbības un ieguldījumi, tiek pienācīgi atspoguļoti kredītiestāžu minimālajās kapitāla prasībās, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, kas nodrošina riska jūtīgu un piesardzīgi saprātīgu attieksmi pret šādām darbībām un ieguldījumiem.

ê 2000/12/EK 52) apsvērums (pielāgots)

III pielikumā paredzēti noteikumi, kas piemērojami ārpusbilances posteņiem sakarā ar kredītiestādēm noteikto pašu kapitāla normatīvu aprēķinu. Lai iekšējais tirgus netraucēti darbotos un, jo īpaši, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus, dalībvalstīm jācenšas panākt, lai to kompetentās iestādes vienveidīgi vērtētu vienošanās par savstarpējo prasījumu līgumisku dzēšanu. III pielikums atbilst banku uzraudzītāju starptautiskā līmenī veiktajam darbam attiecībā uz to, kā šīs uzraudzības iestādes atzīst savstarpējo prasījumu divpusēju dzēšanu, jo īpaši attiecībā uz iespēju aprēķināt pašu kapitāla normatīvus dažiem darījumiem, pamatojoties uz neto, nevis bruto summu, ar noteikumu, ka pastāv juridiski saistošas vienošanās, kas nodrošina to, ka kredītrisks tiek attiecināts uz neto summu. Plašākā starptautiskā līmenī pieņemti noteikumi daudzās trešās valstīs uzlabos tādu kredītiestāžu un kredītiestāžu grupu atvasinātu ārpusbiržas finanšu instrumentu uzraudzību, kuras darbojas starptautiskā līmenī un konkurē ar Kopienas kredītiestādēm. Šis uzlabojums ļaus labāk pielāgot obligāto pašu kapitāla segumu, ņemot vērā to, ka uzraudzības iestāžu atzītas vienošanās par līgumisku dzēšanu samazina varbūtēju nākotnes kredītrisku. Atvasinātu ārpusbiržas finanšu instrumentu dzēšanai, ko veic ieskaita iestāde kā galvenā darījumu otra puse, ir liela nozīme dažās dalībvalstīs. Jāatzīst šādu ieskaita norēķinu priekšrocības, ņemot vērā, ka apdomīgā kredītriska uzraudzībā samazinās kredītrisks un saistītais sistēmiskais risks. Pilnīgi jānodrošina faktiskais kredītrisks un varbūtējais nākotnes kredītrisks, ko rada dzēsti atvasinātu ārpusbiržas finanšu instrumentu līgumi, un jāgādā, lai kredītrisks, ko uzkrāj ieskaita iestāde, nepārsniegtu nodrošinājuma tirgus vērtību, lai dzēsti atvasināti ārpusbiržas finanšu instrumenti pārejas laikposmā tiktu uzraudzīti tāpat kā atvasināti biržas finanšu instrumenti. Jābūt ievērotām kompetento iestāžu prasībām attiecībā uz sākotnējo drošības depozītu un mainīgo drošības depozītu līmeni un nodrošinājuma drošības kvalitāti un līmeni. III pielikums piedāvā dalībvalstīs reģistrētām kredītiestādēm līdzīgu iespēju tam, lai kompetentās iestādes atzītu savstarpējo prasījumu divpusēju dzēšanu, un tādējādi nodrošina minētajām kredītiestādēm vienādus konkurences apstākļus. Noteikumi vienlaikus ir gan līdzsvaroti, gan atbilstīgi tam, lai turpinātu kredītiestādēm piemērot konsultatīvas uzraudzības pasākumus. Kompetentajām iestādēm dalībvalstīs būtu jānodrošina, lai palielinājumu aprēķins pamatotos uz faktiskajām, nevis uz šķietamajām nosacītajām summām.

ò jauns

(38) Operacionālais risks ir būtisks kredītiestāžu risks, kam nepieciešams pašu kapitāla segums. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Kopienas kredītiestāžu dažādību, piedāvājot alternatīvas pieejas operacionālā riska prasību aprēķināšanai, paredzot dažādus riska jūtīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Jāparedz piemēroti stimuli kredītiestādēm, lai tās vairāk lietotu pieejas, kas ir jūtīgākas pret risku. Ņemot vērā jaunākos sasniegumus operacionālā riska mērīšanā un pārvaldīšanā, šie noteikumi vajadzības gadījumā pastāvīgi jāpārskata un jāatjaunina attiecībā uz maksājumiem par dažādām darbības jomām un attiecībā uz riska mazināšanas metožu atzīšanu.

(39) Lai nodrošinātu piemērotu maksātspēju tādām kredītiestādēm, kas ir grupas sastāvdaļa, ir svarīgi piemērot minimālās kapitāla prasības, pamatojoties uz grupas konsolidēto finanšu situāciju. Lai nodrošinātu to, ka pašu kapitāls ir pareizi sadalīts grupā un spēj nepieciešamības gadījumā nodrošināt aizsardzību ietaupījumiem, minimālās kapitāla prasības jāpiemēro atsevišķām grupas kredītiestādēm, ja vien šis mērķis netiek efektīvi sasniegts citādi.

ê 2000/12/EK 53) apsvērums (pielāgots)

Minimālais rādītājs, ko paredz šī direktīva, nostiprina kredītiestāžu pašu kapitāla līmeni Kopienā. 8% līmenis tika pieņemts saskaņā ar statistikas pārskatu par 1988. gada sākumā spēkā esošajiem kapitāla normatīviem.

ê 2000/12/EK 54) apsvērums

(40) Jāsaskaņo būtiskie noteikumi kredītiestāžu liela riska darījumu uzraudzībai. Dalībvalstīm būtu arī turpmāk jāspēj pieņemt noteikumi, kas ir stingrāki par šajā direktīvā paredzētajiem.

ê 2000/12/EK 55) apsvērums (pielāgots)

(41) Kredītiestāžu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei ir Ö jābūt Õ kredītiestāžu uzraudzības sastāvdaļai. Ö Tas ir tāpēc, ka Õ Ppārmērīga riska darījumu koncentrācija vienam klientam vai saistītu klientu grupai var radīt nepieļaujamu zaudējuma risku. Var uzskatīt, ka šāds stāvoklis apdraud kredītiestādes maksātspēju.

ê 2000/12/EK 56) apsvērums (pielāgots)

(42) Sakarā ar to, ka vienotā banku tirgū kredītiestādes ir iesaistītas tiešā konkurencē cita ar citu, uzraudzības prasībām visā Kopienā vajadzētu būt vienādām. Tāpēc uz kritērijiem, ko piemēro, lai noteiktu riska darījumu koncentrāciju, jāattiecina juridiski saistoši Kopienas līmeņa noteikumi, un tos nevar atstāt tikai dalībvalstu ziņā. Kopēju noteikumu pieņemšana tāpēc vislabāk atbilst Kopienas interesēm, jo tā novērsīs konkurences nosacījumu atšķirības, vienlaikus stiprinot Kopienas banku sistēmu.

ê 2000/12/EK 57) apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(43) Noteikumos par kredītiestāžu maksātspējas koeficientu ietilpst saraksts, kur uzskaitīti riska darījumi, kurus var uzņemties kredītiestādes. Šis saraksts tāpēc būtu jāizmanto riska darījumu definēšanai nolūkā ierobežot liela riska darījumus. Tomēr ð Kaut arī ir pareizi atvasināt riska darījumu definīciju no definīcijas, kas sniegta, lai noteiktu minimālās prasības pašu kapitālam attiecībā uz kredītriskiem,ï nav lietderīgi principiāli atsaukties uz minētajos noteikumos paredzētajiem riska svērumiem vai riska pakāpēm.Šos riska svērumus un riska apjomus izstrādāja, lai noteiktu vispārējas maksātspējas prasības, kas sedz kredītiestāžu kredītrisku. Liela riska darījumu regulēšanas mērķis ir. Ö Lai Õ ierobežotu maksimālos zaudējumus, kādi kredītiestādēm varētu rasties saistībā ar jebkuru atsevišķu klientu vai saistītu klientu grupu., Tāpēc ir lietderīgi izvēlēties apdomīgu pieeju, parasti ņemot vērā riska darījumu nominālvērtību, nevis Ö tādus noteikumus lielo risku noteikšanai, kas ņem vērā riska darījumu nominālvērtību, nepiemērojot Õ svērumus vai riska apjomus.

ò jauns

(44) Kaut arī būtu vēlams līdz turpmākai lielo riska darījumu noteikumu pārskatīšanai atļaut atzīt kredītriska mazināšanas efektu tāpat kā minimālajām kapitāla prasībām, lai mazinātu aprēķinu prasības, kredītriska mazināšanas noteikumi ir izstrādāti saistībā ar vispārējo diversificēto kredītrisku, ko rada riska darījumi ar lielāku skaitu darījumu partneru. Tāpēc, ja, ierobežojot lielos riska darījumus, tiek noteikta maksimālo zaudējumu robeža, kas varētu rasties saistībā ar atsevišķu klientu vai saistītu klientu grupu, šādu metožu atzīšanai nepieciešami vienlaicīgi uzraudzības aizsargājoši pasākumi.

ê 2000/12/EK 58) apsvērums (pielāgots)

(45) Īpaša apdomība vajadzīga gadījumos, kad kādai kredītiestādei ir riska darījums ar tās mātes uzņēmumu vai ar citiem šā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem. Kredītiestāžu riska darījumu pārvaldība jāveic pilnīgi atsevišķi saskaņā ar pareizas banku pārvaldības principiem, neņemot vērā vienīgi šos principus, nevis Ö nekādus citus Õ citus apsvērumus. Šīs direktīvas noteikumi paredz, ka gGadījumos, kad tādu personu ietekme, kam tieši vai netieši ir būtiska līdzdalība kādā kredītiestādē, varētu kaitēt attiecīgās kredītiestādes pareizai un apdomīgai pārvaldībai, kompetentajām iestādēm veic Ö jāveic Õ atbilstīgi pasākumi, lai šādu stāvokli izbeigtu. Liela riska darījumu jomā jānosaka arī īpaši standarti, Ö ieskaitot stingrākus ierobežojumus, Õ kredītiestādes riska darījumiem ar savu grupu. un šādos gadījumos ir pamatoti stingrāki ierobežojumi nekā attiecībā uz citiem riska darījumiem. Stingrākus ierobežojumus Ö Šādus standartus Õ tomēr nevajag piemērot, ja mātes uzņēmums ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai kredītiestāde vai ja pārējie meitas uzņēmumi ir kredītiestādes, finanšu iestādes vai uzņēmumi, kas piedāvā banku palīgpakalpojumus, ar noteikumu, ka uz visiem šādiem uzņēmumiem attiecas kredītiestādes konsolidēta uzraudzība. Šādos gadījumos uzņēmumu grupas konsolidēta uzraudzība nodrošina pietiekamu uzraudzību un neprasa piemērot riska darījumam vēl stingrākus ierobežojumus. Saskaņā ar šo pieeju banku grupas arī tiks mudinātas organizēt savas struktūras tā, lai varētu veikt konsolidētu uzraudzību, kas ir vēlama, jo ir iespējama pilnīgāka uzraudzība.

ò jauns

(46) Kredītiestādēm jānodrošina, lai to rīcībā būtu iekšējais kapitāls, kas pēc kvantitātes, kvalitātes un sadales ir piemērots riskiem, kuriem kredītiestādes ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas. Tāpēc kredītiestādēm jāizstrādā stratēģijas un procedūras to iekšējā kapitāla novērtēšanai un uzturēšanai.

(47) Kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, lai kredītiestādēs būtu laba darba organizācija un pietiekams pašu kapitāls, ņemot vērā riskus, kuriem kredītiestādes ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas.

(48) Lai iekšējais tirgus banku nozarē darbotos efektīvi, Eiropas Banku uzraudzības komitejai jāveicina šīs direktīvas konsekventa piemērošana un uzraudzības prakses konverģence visā Kopienā.

(49) Šī iemesla dēļ un, lai nodrošinātu to, ka Kopienas kredītiestādes, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, netiktu nesamērīgi apgrūtinātas tāpēc, ka atsevišķu dalībvalstu licencēšanas un uzraudzības iestādes turpina pildīt savus pienākumus, svarīgi ir būtiski uzlabot kompetento iestāžu sadarbību. Tāpēc jānostiprina konsolidētās uzraudzības iestādes loma. Eiropas Banku uzraudzības komitejai jāatbalsta un jāpaplašina šāda sadarbība.

ê 2000/12/EK 65) apsvērums (pielāgots)

(50) Kredītiestāžu konsolidētai uzraudzībai jo īpaši jābūt vērstai Ö jābūt vērstai Õ uz minēto iestāžu Ö kredītiestāžu Õ noguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu.

ê 2000/12/EK 59) apsvērums

(51) Lai konsolidēta uzraudzība būtu efektīva, tā jāpiemēro visām banku grupām, tostarp tām, kuru mātes uzņēmumi nav kredītiestādes. Kompetentajām iestādēm jābūt nepieciešamajiem juridiskajiem instrumentiem, lai īstenotu šādu uzraudzību.

ê 2000/12/EK 60) apsvērums (pielāgots)

(52) Ja ir grupas, kuru darbība ir diversificēta un kuru mātes uzņēmumi kontrolē vismaz vienu meitas uzņēmumu, kas ir kredītiestāde, kompetentajām iestādēm jāspēj noteikt šādā grupā ietilpstošas kredītiestādes finanšu stāvokli. Līdz turpmākai koordinācijai dalībvalstis var noteikt atbilstīgas konsolidācijas metodes, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi. Kompetentajām iestādēm jābūt vismaz līdzekļiem, lai no visiem grupas uzņēmumiem saņemtu informāciju, kas nepieciešama to funkciju veikšanai. Ja ir uzņēmumi, kas veic dažādas finanšu darbības, jāizveido sadarbība starp iestādēm, kas atbild par dažādu finanšu sektoru uzraudzību. Ö Līdz turpmākai koordinācijai dalībvalstis var noteikt atbilstīgas konsolidācijas metodes, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi. Õ

ê 2000/12/EK 61) apsvērums (pielāgots)

(53) Dalībvalstīm turklāt var Ö jābūt tiesīgām Õ atteikt vai atsaukt bankas atļauju gadījumos, kad tās uzskata, ka atsevišķas grupas struktūras ir nepiemērotas banku darbības veikšanai, jo īpaši tāpēc, ka šādas struktūras nevar efektīvi uzraudzīt. Šajā sakarā, lai nodrošinātu kredītiestāžu pienācīgu pārvaldību, kompetentajām iestādēm Ö jāpiešķir Õ ir Ö nepieciešamās Õ pilnvaras, kas minētas šīs direktīvas 7. panta 1. punkta pirmajā daļā, 7. panta 2. punktā, 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 16. pantā.

ê 2000/12/EK 62) līdz 64) apsvērums (pielāgots)

Dalībvalstis, izmantojot atbilstīgus uzraudzības paņēmienus, var ieviest arī tādu grupu uzraudzību, kurās ietilpst struktūras, uz kurām neattiecas šī direktīva. Ja šādas struktūras kļūst izplatītas, šī direktīva būtu jāpaplašina, lai aptvertu šādas struktūras.

Konsolidētajā uzraudzībā jāiekļauj visas I pielikumā definētās darbības. Tāpēc konsolidētajā uzraudzībā jāiekļauj visi uzņēmumi, kas nozīmīgi iesaistīti šādās darbībās. Tas nozīmē, ka finanšu iestāžu definīcija jāpaplašina, lai tā aptvertu šādas darbības.

Direktīvā 86/635/EEK un Direktīvā 83/349/EEK paredzēti konsolidācijas noteikumi, kas piemērojami konsolidētajiem pārskatiem, ko publicējušas kredītiestādes. Tāpēc ir iespējams vēl sīkāk definēt paņēmienus, kas izmantojami konsolidētajā uzraudzībā.

ò jauns

(54) Lai kāpinātu banku nozares iekšējā tirgus efektivitāti un Kopienas pilsoņiem nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, nepieciešams, lai kompetentās iestādes sniegtu publisku informāciju par šīs direktīvas īstenošanas veidiem tā, lai būtu iespējams izdarīt pamatotus salīdzinājumus.

(55) Lai stiprinātu tirgus disciplīnu un mudinātu kredītiestādes uzlabot to tirgus stratēģiju, riska kontroli un iekšējās vadības organizāciju, kredītiestādēm jānodrošina atbilstoša publiska informācijas sniegšana.

ê 2000/12/EK 66) apsvērums (pielāgots)

(56) Tādu problēmu risināšanai, kuras saistītas ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī citas direktīvas par kredītiestāžu darbību, jo īpaši, ja to veic ciešākas koordinācijas nolūkā, vajadzīga kompetento iestāžu un Komisijas sadarbība Padomdevējā komitejā banku jautājumos. Padomdevēja komiteja banku jautājumos neliedz citas sadarbības formas to iestāžu starpā, kuras uzrauga kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, jo īpaši sadarbību groupe de contact (kontaktgrupā), ko izveidojušas banku uzraudzības iestādes.

ê 2000/12/EK 67) apsvērums (pielāgots)

(57) Lai ņemtu vērā pārmaiņas banku nozarē, laiku pa laikam var būt vajadzīgi tehniski grozījumi sīki izstrādātajās normās, kas izklāstītas šajā direktīvā. Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju banku jautājumos, nepārsniedzot izpildpilnvaras, ko tai piešķir Līgums, attiecīgi izdara vajadzīgos grozījumus. Šīs direktīvas izpildei vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību Ö [19] Õ .

ò jauns

(58) Lai novērstu traucējumus tirgus darbībā un nodrošinātu nepārtrauktību visiem pašu kapitāla līmeņiem, ir lietderīgi veikt īpašus pārejas pasākumus.

(59) Ņemot vērā ar minimālajām kapitāla prasībām saistīto riska jūtīgumu, ir vēlams regulāri sekot tam, vai tām ir būtisks ietekme uz ekonomisko ciklu. Komisija, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ierosinājumus, ziņo par šiem jautājumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

ê 2000/12/EK 68) apsvērums (pielāgots)

Kredītiestādēm, kas izveidotas kā kooperatīvas sabiedrības vai fondi, šīs direktīvas 36. panta 1. punkts atļauj uzskatīt aizņēmēju solidāras saistības par pašu kapitāla posteņiem saskaņā ar 34. panta 2. punkta 7. apakšpunktu. Dānijas valdība ir izrādījusi lielu interesi par dažu tādu hipotekāro kredītiestāžu pārveidošanu par akciju sabiedrībām, kas izveidotas kā kooperatīvas sabiedrības vai fondi. Lai veicinātu šo pārveidošanu vai padarītu to iespējamu, ir vajadzīga pagaidu atkāpe, kas tām ļautu pašu kapitālā iekļaut daļu solidāro saistību. Šī pagaidu atkāpe nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestāžu konkurenci.

ê 2000/12/EK 69) līdz 71) apsvērums

(69) Piemērojot 20% svērumu kredītiestāžu turētām hipotekārajām ķīlu zīmēm, var izjaukt valsts finanšu tirgu, kurā šādiem instrumentiem ir galvenā nozīme. Šajā gadījumā ir veikti pagaidu pasākumi, lai piemērotu 10% riska svērumu. Strauji attīstās parādu kapitalizācijas tirgus. Tādēļ ir vēlams, lai Komisija ar dalībvalstīm izskatītu ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru uzraudzību un gada laikā pēc šīs direktīvas pieņemšanas iesniegtu priekšlikumus, kas paredz pielāgot esošos likumus, lai definētu ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pienācīgu uzraudzību. Līdz 2006. gada 31. decembrim kompetentās iestādes var atļaut aktīviem, ko garantē hipotēkas attiecībā uz birojiem vai daudzprofilu tirdzniecības telpām, piemērot 50 % svērumu. Īpašumam, uz ko attiecas hipotēka, jāpiemēro stingri novērtēšanas kritēriji un regulāras pārvērtēšanas noteikums, lai ņemtu vērā izmaiņas komerciālā īpašuma tirgū. Īpašniekam nekustamais īpašums jāaizņem vai jāizīrē/jāiznomā. Šo 50% svērumu nepiemēro aizņēmumiem nekustamā īpašuma attīstīšanai.

(70) Lai nodrošinātu to, ka noteikumus par liela riska darījumiem piemēro saskaņoti, būtu jādod dalībvalstīm iespēja paredzēt jauno ierobežojumu piemērošanu divos posmos. Mazākām kredītiestādēm var atļaut ilgāku pārejas laikposmu, jo pārāk strauja 25% noteikuma piemērošana varētu pārāk pēkšņi samazināt to kreditēšanas darbību.

(71) Turklāt norit arī kredītiestāžu sanācijas un likvidācijas nosacījumu saskaņošana.

ê 2000/12/EK 72) apsvērums (pielāgots)

(60) Jāsaskaņo Tiks saskaņoti arī pasākumi, kas vajadzīgi likviditātes riska uzraudzībai.

ê 2000/12/EK 73) apsvērums (pielāgots)

Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu pienākumus ievērot V pielikuma B daļā dotos direktīvu ieviešanas termiņus,

ò jauns

(61) Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā Kopienas tiesību vispārīgie principi.

(62) Pienākums transponēt šo direktīvu valstu tiesību aktos ir ierobežots ar tiem noteikumiem, kuros ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām. Pienākumu transponēt nemainītos noteikumus paredz iepriekšējās direktīvas.

(63) Šī direktīva nedrīkst kavēt dalībvalstu pienākumu izpildi attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos, kā to nosaka XIII pielikuma B daļa.

ê 2000/12/EK

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

ò jauns

SATURS

I SADAĻA || PRIEKŠMETS, JOMA UN DEFINĪCIJAS

II SADAĻA || NOSACĪJUMI KREDĪTIESTĀŽU DARBĪBAS SĀKŠANAI UN VEIKŠANAI

III SADAĻA || NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ TIESĪBĀM VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU UN BRĪVĪBU SNIEGT PAKALPOJUMUS

1. iedaļa || Kredītiestādes

2. iedaļa || Finanšu iestādes

3. iedaļa || Tiesību veikt uzņēmējdarbību izmantojums

4. iedaļa || Brīvības sniegt pakalpojumus izmantojums

5. iedaļa || Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras

IV SADAĻA || ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

1. iedaļa || Paziņošana par trešo valstu uzņēmumiem un nosacījumi iekļūšanai šo valstu tirgos

2. iedaļa || Sadarbība ar trešu valstu kompetentajām iestādēm konsolidētas uzraudzības jomā

V SADAĻA || PIESARDZĪGAS UZRAUDZĪBAS UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS PRINCIPI UN TEHNISKIE INSTRUMENTI

1. nodaļa || Piesardzīgas uzraudzības principi

1. iedaļa || Izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetence

2. iedaļa || Informācijas apmaiņa un dienesta noslēpums

3. iedaļa || Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi

4. iedaļa || Pilnvaras noteikt sodus un tiesības griezties tiesās

2. nodaļa || Piesardzīgas uzraudzības tehniskie instrumenti

1. iedaļa || Pašu kapitāls

2. iedaļa || Noteikumi pret riskiem

1. apakšiedaļa || Piemērošanas līmenis

2. apakšiedaļa || Prasību aprēķināšana

3. apakšiedaļa || Pašu kapitāla minimālais līmenis

3. iedaļa || Pašu kapitāla minimālās prasības kredītriskiem

1. apakšiedaļa || Standartizētā pieeja

2. apakšiedaļa || Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

3. apakšiedaļa || Kredītriska mazināšana

4. apakšiedaļa || Sekjuritizācija

4. iedaļa || Pašu kapitāla minimālās prasības operacionālajam riskam

5. iedaļa || Lielie riska darījumi

6. iedaļa || Būtiska līdzdalība ārpus finanšu jomas

3. nodaļa || Kredītiestādes novērtēšanas process

4. nodaļa || Kompetento iestāžu veiktā uzraudzība un informācijas sniegšana

1. iedaļa || Uzraudzība

2. iedaļa || Informācijas sniegšana, ko veic kompetentās iestādes

5. nodaļa || Kredītiestāžu veiktā informācijas sniegšana

VI SADAĻA || IZPILDPILNVARAS

VII SADAĻA || PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. nodaļa || Pārejas noteikumi

2. nodaļa || Nobeiguma noteikumi

I PIELIKUMS || Darbību saraksts, kurām ir nepieciešama savstarpēja atzīšana

II PIELIKUMS || Ārpusbilances posteņu klasifikācija

III PIELIKUMS || Atvasinātie instrumenti

IV PIELIKUMS || Atvasināto instrumentu veidi

V PIELIKUMS || Organizācijas un risku apstrādes tehniskie kritēriji

VI PIELIKUMS || Standartizētā pieeja

VI PIELIKUMS 1. daļa || Riska pakāpes

VI PIELIKUMS 2. daļa || ĀKNI atzīšana un kredītu novērtējumu plānošana

VI PIELIKUMS 3. daļa || ĀKNI kredītu novērtējumu izmantošana riska pakāpju noteikšanai

VII PIELIKUMS || Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

VII PIELIKUMS 1. daļa || Riska svērtā vērtība un paredzamie zaudējumi

VII PIELIKUMS 2. daļa || Saistību nepildīšanas varbūtība, ZSN un termiņš

VII PIELIKUMS 3. daļa || Riska darījuma vērtība

VII PIELIKUMS 4. daļa || Minimālās prasības IRP

VIII PIELIKUMS || Kredītriska mazināšana

VIII PIELIKUMS 1. daļa || Piemērotības noteikumi

VIII PIELIKUMS 2. daļa || Minimālās prasības

VIII PIELIKUMS 3. daļa || Kredītriska mazināšanas efekta aprēķināšana

VIII PIELIKUMS 4. daļa || Termiņa nesakritības

VIII PIELIKUMS 5. daļa || Kredītriska mazināšanas kombinācijas standartizētajā pieejā

VIII PIELIKUMS 6. daļa || Kredītriska mazināšanas groza metodes

IX PIELIKUMS || Sekjuritizācija

IX PIELIKUMS 1. daļa || Definīcijas X pielikumam

IX PIELIKUMS 2. daļa || Minimālās prasības būtiska kredītriska nodošanas atzīšanai un riska svērtā vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšanai sekjuritizācijas riska darījumos

IX PIELIKUMS 3. daļa || Ārējie kredītu novērtējumi

IX PIELIKUMS 4. daļa || Aprēķināšana

X PIELIKUMS || Operacionālais risks

X PIELIKUMS 1. daļa || Pamatrādītāja pieeja

X PIELIKUMS 2. daļa || Standartizētā pieeja

X PIELIKUMS 3. daļa || Uzlaboto rādītāju pieejas

X PIELIKUMS 4. daļa || Dažādu metodoloģiju kombinētā izmantošana

X PIELIKUMS 5. daļa || Zaudējumu veidu klasifikācija

XI PIELIKUMS || Tehniskie kritēriji kompetento iestāžu veiktajai pārskatīšanai un novērtēšanai

XII PIELIKUMS || Informācijas sniegšanas tehniskie kritēriji

XII PIELIKUMS 1. daļa || Vispārīgie kritēriji

XII PIELIKUMS 2. daļa || Vispārīgās prasības

XII PIELIKUMS 3. daļa || Atbilstošās prasības īpašu instrumentu un metožu izmantošanai

XIII PIELIKUMS A daļa || Atceltās direktīvas ar to secīgiem grozījumiem (uz kurām ir atsauces 158. pantā)

XIII PIELIKUMS B daļa || Ieviešanas termiņi (uz kuriem ir atsauces 159. pantā)

XIV PIELIKUMS || Korelācijas tabula

ê 2000/12/EK (pielāgots)

I SADAĻA

Ö PRIEKŠMETS, JOMA UN DEFINĪCIJAS Õ UN JOMA

ê 2000/12/EK 2. panta 1. un 2. punkts (pielāgots)

1. pants

1.           Šī direktīva attiecas Ö paredz noteikumus Õ uz kredītiestāžu darbības sākšanai un veikšanai, Ö kā arī to uzraudzībaiÕ . Šo direktīvu piemēro visām kredītiestādēm.

2.           Šīs direktīvas Ö 39. Õ pants un 52. līdz 56. pants Ö V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļa Õ attiecas arī uz finanšu līdzdalības sabiedrībām un jauktas darbības līdzdalības sabiedrībām, kuru galvenais birojs ir Kopienā.

3.           Iestādes, kas 3. punktā Ö saskaņā ar 5. pantu Õ minētas kā tādas, uz ko pilnībā neattiecas šī direktīva, izņemot dalībvalstu centrālās bankas, 25. un 52. līdz 56. Ö 39.pantā un V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļā Õ pantā uzskata par finanšu iestādēm.

ê 2000/12/EK 2. panta 3. punkts (pielāgots)

2. pants

Šī direktīva neattiecas uz Ö šādām iestādēm Õ:

– dalībvalstu centrālajām bankām,

– pasta nodaļu pārvedumu daļām,

– Beļģijā – „Institut de Réescompte et de Garantie - Herdiscontering- en Waarborginstituut”,

– Dānijā – „Dansk Eksportfinansieringsfond”, „Danmarks Skibskreditfond” un „Dansk Landbrugs Realkreditfond”,

– Vācijā - „Kreditanstalt für Wiederaufbau”, uzņēmumiem, kuri saskaņā ar „Wohnungsgemeinnützigkeitsgesetz” ir atzīti par valsts mājokļu attīstības politikas struktūrām un faktiski neiesaistās banku darījumos, un uzņēmumiem, kuri saskaņā ar šo likumu ir atzīti par bezpeļņas mājokļu attīstības uzņēmumiem,

– Grieķijā „Ελληνική Τράπεζα Βιομηχανικής Αναπτύξεως,”, (Elliniki Trapeza Viomichanikis Anaptyxeos), „Ταμείο Παρακαταθηκών και Δανείων” (Tamio Parakatathikon kai Danion), un „Ταχυδρομικό Ταμιευτήριο” (Tachidromiko Tamieftirio),

– Spānijā - „Instituto de Crédito Oficial”,

– Francijā - „Caisse des dépōts et consignations”,

– Īrijā - kredītapvienībām un kooperatīvajām sabiedrībām,

– Itālijā - „Cassa depositi e prestiti”,

– Nīderlandē - „Netherlandse Investeringsbank voor Ontwikkelingslanden NV”, „NV Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij”, „NV Industriebank Limburgs Instituut voor Ontwikkeling en Financiering” un „Overijsselse Ontwikkelingsmaatschappij NV”,

– Austrijā - uzņēmumiem, kas atzīti par valsts dzīvokļu celtniecības apvienībām un „Österreichische Kontrollbank AG”,

– Portugālē - „Caixas Económicas», kas pastāvēja 1986. gada 1. janvārī, izņemot tās, kas reģistrētas kā akciju sabiedrības, un izņemot „Caixa Económica Montepio Geral”,

– Somijā – „Teollisen yhteistyön rahasto Oy/Fonden för industriellt samarbete AB”, un „Kera Oy/Kera Ab”,

– Zviedrijā – „Svenska Skeppshypotekskassan”,

– Apvienotajā Karalistē – „National Savings Bank”, „Commonwealth Development Finance Company Ltd”, „Agricultural Mortgage Corporation Ltd”, „Scottish Agricultural Securities Corporation Ltd”, „Crown Agents for overseas governments and administrations”, „credit unions” un „municipal banks”,

ê Pievienošanās akts 2003

– Latvijā – „krājaizdevu sabiedrības”, uzņēmumi, kas atbilstīgi „krājaizdevu sabiedrību likumam” atzīti par kooperatīviem uzņēmumiem, kuri sniedz finanšu pakalpojumus vienīgi saviem biedriem,

– Lietuvā - „kredito unijos”, kas nav „Centrinė kredito unija”,

– Ungārijā – „Magyar Fejlesztési Bank Rt.” un „Magyar Export-Import Bank Rt.”,

– Polijā – „Spóldzielcze Kasy Oszczednosciowo – Kredytowe” un „Bank Gospodarstwa Krajowego”.

ê Direktīva 2004/xx/EK 3.1 pants (pielāgots)

4.         Komisija, saskaņā ar 60. panta 2. punktā peredzēto –procedūru, lemj par 3.punktā dotā saraksta grozījumiem.

ê 2000/12/EK 2. panta 5. un 6. punkts (pielāgots)

3. pants

1.         Ö Viena vai vairākas Õ kKredītiestādes, kas 1977. gada 15. decembrī darbojās vienā un tajā pašā dalībvalstī un kas šajā dienā bija pastāvīgi saistītas ar kādu galveno iestādi, kura tās uzrauga un ir reģistrēta tajā pašā dalībvalstī, var atbrīvot no prasībām, kas noteiktas Ö 7. pantā un 11. panta 1. punktā Õ 6. panta 1. punktā, 8. un 59. pantā, ja ne vēlāk par 1979. gada 15. decembri valsts tiesību akti paredzēja, ka:

(a)          galvenā iestāde un ar to saistītās iestādes ir solidāri atbildīgas par savām saistībām vai galvenā iestāde pilnībā garantē piederīgo iestāžu saistības,

(b)          galvenās iestādes un visu saistīto iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kopā, pamatojoties uz konsolidētiem pārskatiem,

(c)          galvenās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus saistīto iestāžu vadībai.

Kredītiestādes, kas darbojas vietējā mērogā un kas pēc 1977. gada 15. decembra kļūst par iestādi, kura ir Ö pastāvīgi Õ saistīta ar kādu galveno iestādi pirmās daļas nozīmē, var izmantot minētajā daļā paredzētās priekšrocības, ja tās ir tikai ar šo galveno iestādi saistītu iestāžu tīkla papildinājums.

ê Direktīva 2004/xx/EK 3.2 pants (pielāgots)

Attiecībā uz kredītiestādēm, kas nav tādas kredītiestādes, kuras izveidotas reģionos, kas nesen atgūti no jūras, vai kuras radušās, daloties vai apvienojoties iestādēm, kas ir atkarīgas no galvenās struktūras vai tai pakļautas, Komisija, saskaņā ar 60. panta 2. punktā Ö 150. pantā Õ noteikto procedūru, var noteikt papildu noteikumus otrās daļas piemērošanai, tostarp pirmajā daļā noteikto atbrīvojumu atsaukumu, ja tā atzīst, ka jaunu tādu iestāžu piesaistīšana, kurām otrajā daļā noteiktie pasākumi rada priekšrocības, var negatīvi ietekmēt konkurenci.

ê 2000/12/EK 2. panta 5. un 6. punkts (pielāgots)

2.         Kredītiestādei, kas, kā noteikts Ö minēta Õ 5. Ö 1. Õ punkta pirmajā daļā, arī var nepiemērot 5. Ö 9. un 10. Õ panta un arī 40. līdz 51. panta un 65. panta Ö V sadaļas 2. nodaļas 2., 3., 4., 5. un 6. iedaļas un 3. nodaļas Õ noteikumus, ja neatkarīgi no šo noteikumu piemērojuma attiecīgajai galvenajai iestādei uz šo galveno iestādi un ar to saistītajām iestādēm iepriekš minētie Ö šie Õ noteikumi attiecas kā uz vienotu veselumu.

Atbrīvojuma gadījumos 13., 18., 19. pantu, 20. panta 1. līdz 6. punktu, 21. un 22. pantu Ö 16., 23., 24. un 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. pantu un 29. līdz 37. pantu Õ piemēro attiecīgai galvenajai iestādei un tās saistītajām iestādēm kā vienotam veselumam.

ê 2000/12/EK 1. pants (pielāgots)

4. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā Ö izmanto šādas definīcijas Õ:

ê 2000/28/EC 1. panta 1. līdz 5. punkts (pielāgots)

(1) „kredītiestāde” ir:

(a)     a) uzņēmums, kura uzņēmējdarbība ir noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no plašas sabiedrības un kredītu piešķiršana uz sava rēķina; vai

(b)     b) elektroniskās naudas iestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/46/EK (2000. gada 18. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību [20].

            Konsolidētas uzraudzības piemērošanas nolūkiem par kredītiestādi uzskata kredītiestādi saskaņā ar pirmo daļu un jebkuru privātu vai valsts uzņēmumu, kas atbilst pirmās daļas definīcijai un kam atļauja piešķirta trešā valstī.

            Liela riska darījumu uzraudzības un kontroles piemērošanas nolūkiem par kredītiestādi uzskata kredītiestādi saskaņā ar pirmo daļu, tostarp šādas kredītiestādes filiāles trešās valstīs, un jebkuru privātu vai valsts uzņēmumu, tostarp tā filiāles, kas atbilst pirmās daļas definīcijai un kam atļauja piešķirta trešā valstī;

(2) „atļauja” ir jebkādas formas dokuments, ko izdod attiecīgās iestādes un kas dod tiesības veikt kredītiestādes uzņēmējdarbību;

(3) „filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir kredītiestādes juridiski atkarīga daļa un kur tieši veic visus vai daļu no darījumiem, kas ir raksturīgi kredītiestāžu uzņēmējdarbībai; visas darījumu vietas, ko vienā dalībvalstī izveidojusi kredītiestāde, kuras pārvaldes struktūras ir citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli;

(4) „kompetentas iestādes” ir valsts iestādes, kuras ar likumu vai ar noteikumiem ir pilnvarotas uzraudzīt kredītiestādes;

(5) „finanšu iestāde” ir uzņēmums, kurš nav kredītiestāde un kura galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no I pielikuma 2. līdz 12. punktā uzskaitītajām darbībām;

ò jauns

(6) „iestādes” V sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļā ir iestādes, kas definētas [Padomes Direktīvas 96/3/EKK[21] 2. panta 3. apakšpunktā];

ê 2000/12/EK 1. panta 6. līdz 8. pants (pielāgots)

(7) „izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kur kredītiestādei ir piešķirta atļauja saskaņā ar 4. līdz 11. pantu Ö 6. līdz 9. pantu un 11. līdz 14. pantu Õ ;

(8) „uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kredītiestādei ir filiāle vai kurā tā sniedz pakalpojumus;

(9) „kontrole” ir mātes uzņēmuma un meitas uzņēmuma attiecības, kas definētas Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, vai līdzīgas attiecības starp kādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

ê 2002/87/EC 29. panta 1. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns

(10) „līdzdalība” konsolidētas uzraudzības nolūkos un 34. panta 2. punkta 15. un 16. punkta Ö 57. panta 2. punkta o) un p) apakšpunkta, 71. līdz 73. panta un V sadaļas 4. nodaļas Õ nolūkos ir līdzdalība Ö Padomes Õ Direktīvas 78/660/EEK Ö [22] Õ 17. panta pirmā teikuma nozīmē, vai fakts, ka kādā uzņēmumā tieši vai netieši pieder 20 % vai vairāk balsstiesību vai kapitāla;

ê 2000/12/EK 1. panta 10. līdz 13.punkts (pielāgots)

(11) „būtiska līdzdalība” ir tiešs vai netiešs īpašums kādā uzņēmumā, kas ir vismaz 10 % no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla vai ļauj ievērojami ietekmēt pārvaldību uzņēmumā, kurā ir šī līdzdalībaÖ ; Õ

(12) „sākumkapitāls” ir kapitāls, kā tas definēts 34. panta 2. punkta 1) un 2) apakšpunktā;

(12) „mātes uzņēmums”     ir

(a)     mātes uzņēmums, kā tas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā.

(b)     Liela riska darījumu konsolidētas uzraudzības un kontroles piemērošanas Ö direktīvas 71. līdz 73. panta, V sadaļas 2. nodaļas, 5. iedaļas un 4. nodaļas Õ nolūkiem tas ir mātes uzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un katrs uzņēmums, kam pēc kompetentu iestāžu domām faktiski ir dominējoša ietekme citā uzņēmumā;

(13) „ meitas uzņēmums” ir

(a)     meitas uzņēmums, kā tas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā.

(b)     Liela riska darījumu konsolidētas uzraudzības un kontroles piemērošanas Ö direktīvas 71. līdz 73. panta, V sadaļas 2. nodaļas, 5. iedaļas un 4. nodaļas Õ nolūkiem tas ir meitas uzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un katrs uzņēmums, attiecībā uz ko mātes uzņēmumam pēc kompetentu iestāžu domām faktiski ir dominējoša ietekme;

Visi meitas uzņēmuma meitas uzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem;

ò jauns

(14) „mātesuzņēmums, kas ir dalībvalsts kredītiestāde” ir kredītiestāde, kuras meitasuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai kurai pieder daļas šādā iestādē, un kura pati nav meitasuzņēmums citai tajā pašā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu līdzdalības sabiedrībai, un kurā nevienai citai šajā dalībvalstī licencētai kredītiestādei nepieder daļas.

(15) „mātesuzņēmums, kas ir finanšu līdzdalības sabiedrība dalībvalstī” ir finanšu līdzdalības sabiedrība, kas pati nav meitasuzņēmums citai tajā pašā dalībvalstī licencētai kredītiestādei vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu līdzdalības sabiedrībai;

(16) „mātesuzņēmums, kas ir ES kredītiestāde” ir mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī, kas nav meitasuzņēmums citai jebkurā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai jebkurā dalībvalstī izveidotai finanšu līdzdalības sabiedrībai, un kurā nevienai citai jebkurā dalībvalstī licencētai kredītiestādei nepieder daļas;

(17) „mātesuzņēmums, kas ir finanšu līdzdalības sabiedrība ES” ir finanšu līdzdalības sabiedrība, kas pati nav meitasuzņēmums jebkurā dalībvalstī licencētai kredītiestādei.

ê 2000/12/EK 1. panta 14. līdz 18. punkts (pielāgots)

(14) “Zone A» 14. „A zona” ir visas dalībvalstis un visas pārējās valstis, kas ir pilntiesīgas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) locekles, un visas tās valstis, kas saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vispārējiem aizņēmuma nolīgumiem (VAN) noslēgušas īpašus aizdevuma līgumus ar SVF. Tomēr valstis, kas pārskata sava ārējā parāda atmaksājuma grafiku, piecus gadus nevar būt A zonas valstis;

15.«B zona» ir visas valstis, kas neietilpst A zonā,

16.«A zonas kredītiestādes» ir visas kredītiestādes, kam saskaņā ar 4. pantu piešķirtas atļaujas dalībvalstīs, tostarp šo kredītiestāžu filiāles trešās valstīs, un visi privātie vai valsts uzņēmumi, uz ko attiecas definīcija 1. punkta pirmajā daļā un kam atļaujas piešķirtas pārējās A zonas valstīs, tostarp šo uzņēmumu filiāles;

17.«B zonas kredītiestādes» ir visi privātie vai valsts uzņēmumi, kam atļaujas piešķirtas ārpus A zonas, uz kuriem attiecas definīcija 1. punkta pirmajā daļā, tostarp šo uzņēmumu filiāles, kas atrodas Kopienā;

18.«ārpusbanku sektors» ir visi aizdevuma ņēmēji, kas nav 16. un 17. punktā definētās kredītiestādes, centrālās bankas un dalībvalstu valdības, reģionālās un vietējās varas iestādes, Eiropas Kopienas, Eiropas Investīciju banka (EIB) un daudzpusējas attīstības bankas, kas definētas 19. punktā;

ê 2004/69/EC 1. pants (pielāgots)

19. „daudzpusējas attīstības bankas” ir Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka, Starptautiskā finanšu sabiedrība, Amerikas Attīstības banka, Āzijas Attīstības banka, Āfrikas Attīstības banka, Eiropas Padomes Rekonstrukcijas fonds, Ziemeļvalstu Investīciju banka un Karību jūras baseina valstu Attīstības banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju fonds un Ziemeļu un Dienvidu Amerikas Ieguldījumu sabiedrība;

ê 2000/12/EK 1.panta 20. punkts

20.««pilna riska», «vidēja riska», «par vidējo zemāka riska» un «zema riska» ārpusbilances posteņi» ir posteņi, kas aprakstīti 43. panta 2. punktā un uzskaitīti II pielikumā;

ò jauns

(18) „valsts iestādes” ir nekomerciālas valsts iestādes, kas ir pakļautas centrālām valdībām, reģionu pašvaldībām vai vietējām iestādēm, vai iestādēm, kas pēc kompetento iestāžu atzinuma pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās un vietējās iestādes;

ê 2002/87/EC 29. panta 1. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

(19) „finanšu līdzdalības sabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos[23];

(20) „jauktas darbības līdzdalības sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu līdzdalības sabiedrība, kredītiestāde vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena kredītiestāde;

ê 2000/12/EK 1. panta 23. punkts (pielāgots)

(21) „banku pakalpojumu palīguzņēmums” ir uzņēmums, kura galveno darbību veido nekustamā īpašuma pārvaldīšana vai vadīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai jebkāda cita līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu galveno darbību;

ò jauns

(22) „operacionālais risks” ir zaudējumu risks, ko rada nepiemērotas vai kļūdainas iekšējās procedūras, cilvēki vai sistēmas vai arī ārēji notikumi, tas ietver arī tiesisku risku;

ê 2000/12/EK 1. panta 24. punkts (pielāgots)

„riska darījumi” 48., 49. un 50. panta piemērošanas nolūkiem ir 43. pantā un II un IV pielikumā, kā arī V sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļā minētie aktīvi un ārpusbilances posteņi, nepiemērojot tur noteiktos riska svērumus vai riska apjomus; IV pielikumā minēto risku jāaprēķina saskaņā ar kādu no III pielikumā izklāstītajām metodēm, nepiemērojot svērumus otras darījuma puses riskam; riska darījuma definīciju ar kompetento iestāžu piekrišanu var neattiecināt uz visiem elementiem, ko pilnībā sedz pašu kapitāls, ar noteikumu, ka šādu pašu kapitālu neiekļauj maksātspējas koeficienta vai citu Kopienas tiesību aktos noteiktu uzraudzības koeficientu aprēķinā;

– darījumos ar ārzemju valūtu riska darījumi, ko veic parastajā norēķinu kārtībā 48 stundās pēc maksājuma, vai ;

– vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumos riska darījumi, ko veic parastajā norēķinu kārtībā piecās darba dienās pēc maksājuma vai vērtspapīru piegādes, atkarībā no tā, kura no šīm darbībām notiek pirmā;

ò jauns

(23) „centrālās bankas” ietver arī Eiropas Centrālo banku, ja vien nav norādīts citādi;

(24) „pasliktināšanās risks” ir risks, ka debitora parāds var samazināties par naudas kredītu vai nenaudas veidā piešķirto kredītu debitoram;

(25) „saistību nepildīšanas varbūtība” ir varbūtība, ka darījuma partneris nepildīs savas saistības gada laikā;

(26) „zaudējumi” ir ekonomiski zaudējumi, ieskaitot reālā diskonta efektu, un reālās tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar atgūstāmo instrumentu;

(27) „zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā” ir riska darījuma zaudējumu attiecība pret nenokārtajām saistībām uz brīdi, kad pārtraukta saistību izpilde;

(28) „pārrēķināšanas koeficients” ir koeficients, kuru piemēro piešķirtai, bet pagaidām neizmantotai kredītai daļai. Šis koeficients nosaka paredzamo neizmantotā kredīta daļu, kas tiks izsniegta un neatmaksāta saistību nepildīšanas brīdī;

(29) „paredzamie zaudējumi (PZ)” ir attiecība starp summu, kuras zaudējums riska darījumā ir paredzams gadījumā, ja darījuma partneris nepilda savas saistības, vai gadījumā, ja pasliktināšanās pārsniedz vienu gadu, un nenokārtotā parāda summu saistību nepildīšanas brīdī;

(30) „kredītriska mazināšana” ir metode, ko kredītiestāde izmanto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros ir iesaistīta kredītiestāde;

(31) „fondētā kredīta aizsardzība” ir kredītriska mazināšanas metode, kur kredītiestādes riska darījuma kredītriska samazinājums tiek panākts ar kredītiestādes tiesībām gadījumā, ja darījuma partneris nepilda savas saistības vai darījumu partneri skar citi kredīta notikumi, likvidēt, panākt nodošanu un vai atsavināšanu, vai paturēt noteiktus aktīvus, vai samazināt riska darījuma summu par summu, vai aizstāt to ar šādu summu, kas ir starpība starp riska darījuma summu un summu prasībai pret kredītiestādi;

(32) „nefondētā kredīta aizsardzība” ir riska mazināšanas metode, kur kredītiestādes riska darījuma kredītriska samazinājums tiek panākts, trešajai personai uzņemoties nomaksāt summu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citos norādītos gadījumos;

(33) „repo darījums” ir jebkurš darījums, ko regulē līgums, kas saskaņā ar [Direktīvas 93/6/EEK 3. panta m) apakšpunktu] ir definēts kā „atpirkuma līgums” vai „atpakaļpirkuma līgums”.

(34) „vērtspapīru vai preču aizdevumi vai aizņēmumi” ir jebkurš darījums, kas saskaņā ar [Direktīvas 93/6/EEK 3. panta n) apakšpunktu] ir definēts kā „vērtspapīru vai preču aizdevums” vai „vērtspapīru vai preču aizņēmums”;

(35) „naudai pielīdzināmais instruments” ir aizdevējas kredītiestādes izdots depozīta sertifikāts vai līdzīgs instruments;

(36) „sekjuritizācija” ir darījums vai shēma, kurā ar riska darījumu vai ar riska darījumu portfeli saistītas risks tiek sadalīts atsevišķos laidienos, kuriem ir šādas īpatnības:

(a)     darījuma vai shēmas maksājumi ir atkarīgi no riska darījuma vai riska darījumu portfeļa saistību izpildes;

(b)     laidienu iedalījums nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas termiņa laikā;

(37) „tradicionāla sekjuritizācija” ir sekjuritizācija, kas ietver sekjuritizācijai pakļauto riska darījumu ekonomisku nodošanu speciālā mērķa uzņēmumam, kas paredzēts sekjuritizācijas nolūkiem un emitē vērtspapīrus. To veic, pārņemot no iniciatora īpašuma tiesības uz sekjuritizācijai pakļautajiem riska darījumiem vai ar pakārtotu dalību. Emitētie vērstpapīri neuzliek saistības iniciatora kredītiestādei;

(38) „sintētiskā sekjuritizācija” ir sekjuritizācija, kurā laidieniem izmanto kredītu atvasinātos instrumentus vai galvojumus, un riska darījumu portfelis netiek svītrots no iniciatora kredītiestādes bilances;

(39) „laidiens” ir ar līgumu noteikts kredītriska segments, kas saistīts ar riska darījumu vai vairākiem riska darījumiem, kur pozīcija šajā segmentā satur lielāku kredīta zaudējumu risku nekā pozīcija ar tādu pašu summu citos segmentos, neņemot vērā kredīta aizsardzību, ko nodrošina trešās personas pozīciju turētājiem šajā segmentā vai citos segmentos;

(40) „sekjuritizācijas pozīcija” ir riska darījums ar sekjuritizāciju;

(41) „iniciators” ir:

(a)     juridiska persona, kas pati vai ar saistītu juridisku personu starpniecību, tieši vai netieši, ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kas uzliek saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālajam debitoram un kas kļūst par sekjuritizācijas riska darījumu;

(b)     juridiska persona, kas iegādājas trešās personas riska darījumus, atspoguļo tos savā bilancē un pēc tam veic to sekjuritizāciju;

(42) „sponsors” ir kredītiestāde, kas nav iniciatora kredītiestāde un kas izveido un pārvalda ar aktīviem segtu īstermiņa parāda vērtspapīru programmu vai citu sekjuritizācijas shēmu vai citādu sekjuritizācijas shēmu, kur riska darījumi tiek iepirkti no trešām juridiskām personām;

(43) „kredīta kvalitatātes uzlabošana” ir līguma noteikumi, ar kuriem uzlabo sekjuritizācijas pozīcijas kredīta kvalitāti, salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, ieskaitot arī tādus uzlabojumus, ko nodrošina sekjuritizācijas jaunāki laidieni vai cita veida kredīta aizsardzība;

(44) „sekjuritizācijas speciālā mērķa uzņēmums (SJP)” ir trasta sabiedrība vai cita juridiska persona, kas nav kredītiestāde un ir izveidota, lai veiktu sekjuritizāciju vai vairākus sekjuritizācijas darījumus; tās darbība ir ierobežota ar šim mērķim piemērotajiem pasākumiem, tās struktūra nodrošina SJP saistību nodalīšanu no iniciatora kredītiestādes saistībām; tās daļu turētājiem ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem;

ê 2000/12/EK 1. panta 25. līdz 27. pants (pielāgots)

(45) „saistītu klientu grupa” ir:

(a)     divas vai vairāk fiziskas vai juridiskas personas, kas - ja vien nav norādīts citādi - rada vienu risku, jo viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru personu vai pārējās personas; vai

(b)     divas vai vairāk fiziskas vai juridiskas personas, kuras cita citu nekontrolē, kā noteikts pirmajā ievilkumā, bet kuras ir uzskatāmas par tādām, kas veido vienu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tā, ka gadījumā, ja vienai no tām rastos finansiālas grūtības, otrai vai visām pārējām varētu būt grūtības, veicot atmaksājumu;

(46) „ciešas saiknes” ir stāvoklis, kad divas vai vairāk fiziskas vai juridiskas personas saista ir saistītas Ö kādā no šādiem veidiem Õ:

(a)     līdzdalība, kas ir tiešs vai pārvaldībā nodots īpašums, ko veido vismaz 20% no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla; vai;

(b)     kontrole, kas ir saistība starp mātes uzņēmumu un meitas uzņēmumu, kā tā definēta Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīga saistība starp fizisku vai juridisku personu un kādu uzņēmumu; meitas uzņēmumu meitas uzņēmumus uzskata par galvenā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem.;

(c)     Uzskata, ka ciešas saiknes ir arī stāvoklis, kad divām vai vairāk fiziskām vai juridiskām personām Ö Apstāklis, ka abas vai visas personas ir pastāvīgi saistītas Õ ar vienu un to pašu Ö trešo Õ personu ilgstoši ir kontroles saistība;

(47) „atzītas biržas” ir kompetento iestāžu atzītas biržas, Ö kas atbilst šādiem nosacījumiem: Õ

(a)     Ö tās Õ darbojas regulāri;

(b)     Ö tām ir Õ pēc noteikumiem, ko paredzējušas vai apstiprinājušas biržas izcelsmes valsts attiecīgās iestādes, kas definē Ö definējot Õ biržas darbības nosacījumus, nosacījumus, pēc kuriem var piekļūt biržai, kā arī līgumiem izvirzītus nosacījumus, kuru izpilde dod tiesības reāli slēgt darījumus par šiem līgumiem;

(c)     Ö tām Õ ir ieskaita sistēma, kas paredz, ka saskaņā ar kuru uz IV pielikumā uzskaitītajiem līgumiem attiecas normatīvi dienas drošības depozītu jomā, kas Ö pēc kompetento iestāžu uzskata Õ nodrošina Ö pienācīgu Õ aizsardzību, kuru par pienācīgu uzskata kompetentās iestādes.

ê 2000/12/EK 3. pants (pielāgots)

5. pants

Aizliegums uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, no plašas sabiedrības pieņemt noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus

Personām vai uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, dalībvalstis liedz pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no plašas sabiedrības.

Ö Pirmo teikumu Õ Šo aizliegumu nepiemēro noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanai, ko veic dalībvalstis vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās varas iestādes, vai starptautiskās publiskās organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir locekles, vai gadījumiem, kas nepārprotami paredzēti valsts vai Kopienas tiesību aktos, ja uz minēto darbību attiecas noteikumi un kontrole, kas paredz noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību un ko piemēro šādos gadījumos.

ê 2000/12/EK

II SADAĻA

NOSACĪJUMI KREDĪTIESTĀŽU DARBĪBAS SĀKŠANAI UN VEIKŠANAI

ê 2000/12/EK 4. pants (pielāgots)

è1 Direktīva 2004/xx/EK 3. pants

6. pants

Atļauju izsniegšana

Dalībvalstis paredz, ka kredītiestādēm jāsaņem atļauja pirms uzņēmējdarbības sākšanas. Ö Neskarot 7. līdz 9. pantu, 11. un 12. pantu, Õ Ttās, ievērojot 5. līdz 9. pantu, paredz šādu atļauju piešķiršanas nosacījumus un paziņo tos è1 Komisijai ç .

ê 2000/12/EK 8. pants (pielāgots)

7. pants

Darbības programma un organizatoriskā uzbūve

Dalībvalstis prasa, lai kopā ar atļaujas pieteikumu būtu darbības programma, kurā cita starpā izklāstīti paredzētās uzņēmējdarbības veidi un attiecīgās iestādes organizatoriskā struktūra.

ê 2000/12/EK 9. pants (pielāgots)

8. pants

Ekonomiskās vajadzības

Dalībvalstis nedrīkst prasīt, lai atļaujas pieteikumus izskatītu saskaņā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

ê 2000/12/EK5. panta 1. punkts (pielāgots)

9. pants

Sākumkapitāls

1.           Neierobežojot citus valsts tiesību aktos paredzētus vispārējus nosacījumus, kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja kredītiestādei nav atsevišķa pašu kapitāla vai kad sākumkapitāls nesasniedz 5 miljonus Ö euro Õ eiro.

ê 2000/12/EK 1. panta 11. punkts (pielāgots)

„Sākumkapitālu” ir Ö veido Õ kapitāls Ö un rezerves, kā noteikts Õ, kā tas definēts 34. panta 2. punkta 1) un 2) apakšpunktā Ö 57. panta a) un b) punktā Õ .

ê 2000/12/EK 5. panta 1. un 2.punkts (pielāgots)

Dalībvalstis var paredzēt, ka kredītiestādes, kuras neatbilst nosacījumam par atsevišķu pašu kapitālu un kuras pastāvēja 1979. gada 15. decembrī, var turpināt savu uzņēmējdarbību. Tās var atbrīvot šādas kredītiestādes no pienākuma pildīt 6. Ö 11. Õ panta 1. punkta pirmās daļas prasību.

2.           Dalībvalstīm tomēr ir iespēja piešķirt Ö var, ievērojot turpmāk minētos nosacījumus, piešķirt Õ atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākumkapitāls ir mazāks par 1. punktā noteikto. Šādos gadījumos:

(a)     sākumkapitāls nedrīkst būt mazāks par 1 miljonu Ö euro Õ eiro;

(b)     attiecīgajām dalībvalstīm jādara zināmi Komisijai savi argumenti, Ö kāpēc tās izmanto šo iespēju Õ šajā punktā noteiktās iespējas izmantošanai,

(c)     publicējot 11. pantā minēto sarakstu, Ö Sarakstā, kas minēts 14. pantā Õ attiecīgi atzīmē Ö jāatzīmē Õ visas kredītiestādes, kurām nav 1. punktā noteiktā kapitāla minimuma.

ê 2000/12/EK 5. panta 3. līdz 7. punkts (pielāgots)

10. pants

1.         Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par sākumkapitāla apjomu, kāds atļaujas piešķiršanai noteikts Ö saskaņā ar 9. pantu Õ 1. un 2. punktā.

2.         Dalībvalstis var paredzēt, ka kredītiestādes, kuras pastāvēja 1993. gada 1. janvārī un kuru pašu kapitāls nesasniedz līmeni, kāds attiecībā uz sākumkapitālu noteikts Ö saskaņā ar 9. pantu Õ 1. un 2. punktā, drīkst turpināt darbību. Šajā gadījumā pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par maksimālo apjomu, kāds sasniegts no 1989. gada 22. decembra.

3.         Ja kādas kredītiestādes, uz kuru attiecas Ö 2. Õ 4. punkts, vadību pārņem cita fiziska vai juridiska persona, Ö kredītiestādes Õ pašu kapitālam jābūt vismaz tādā līmenī, kāds attiecībā uz sākumkapitālu noteikts Ö saskaņā ar 9. pantu Õ 1. un 2. punktā.

4.         Tomēr īpašos apstākļos un ar kompetento iestāžu piekrišanu, divu vai vairāku kredītiestāžu, uz kurām attiecas 4. Ö 2. Õ punkts, saplūšanas gadījumā iznākuma iestādes Ö kredītiestādes Õ pašu kapitāls nedrīkst samazināties tā, ka tas nesasniedz attiecīgo iestāžu Ö kredītiestāžu Õ kopējo pašu kapitālu saplūšanas laikā, kamēr nav sasniegti attiecīgi līmeņi, Ö kas noteikti 9. pantāÕ saskaņā ar 1. un 2. pantu.

5.         Tomēr, ja Ö 1., 2. un 4. Õ 3., 4. un 6. punktā minētajos gadījumos pašu kapitāls samazinās, kompetentās iestādes var, ja apstākļi to attaisno, dot iestādēm Ö kredītiestādēm Õ ierobežotu laiku, lai labotu stāvokli vai izbeigtu darbību.

ê 2000/12/EK 6. pants (pielāgots)

11. pants

Kredītiestāžu pārvaldes struktūra un galvenā biroja atrašanās vieta

1.           Kompetentās iestādes piešķir kredītiestādei atļauju vienīgi tad, ja kredītiestādes uzņēmējdarbību faktiski pārvalda vismaz divas personas.

Ö Tās Õ Turklāt attiecīgās iestādes nepiešķir atļauju, ja šīm personām nav vajadzīgās reputācijas vai pietiekamas pieredzes šādu uzdevumu veikšanai.

2.           Visas dalībvalstis prasa, lai:

(a)     visām ieguldījumu sabiedrībām, kas ir juridiskas personas un kam saskaņā ar likumu ir juridiskā adrese, galvenais birojs atrastos tajā pašā dalībvalstī, kur atrodas tās juridiskā adrese;

(b)     visām citām kredītiestādēm galvenie biroji atrastos dalībvalstī, kura ir izdevusi atļauju un kurā tās faktiski darbojas.

ê 2000/12/EK 7. pants (pielāgots)

12. pants

Akcionāri un dalībnieki

1.           Kompetentās iestādes nepiešķir atļauju sākt kredītiestādes darbību, Ö ja vien Õ iekams nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku identitāti, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir būtiska līdzdalība, un par šīs daļas apjomu.

Lai šā panta kontekstā definētu Ö noteiktu Õ būtiskas līdzdalības jēdzienu, ņem vērā balsstiesības, kas paredzētas Padomes Ö Eiropas Parlamenta un Padomes Õ Direktīvas 88/627/EEK 7.[24] Ö 2001/34/EK[25] Õ Ö 92. Õ pantā.

2.           Kompetentās iestādes atļauju atsaka, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt kredītiestādes pareizu un konsultatīvu vadību, tās nav pārliecinātas par iepriekšminēto akcionāru vai dalībnieku piemērotību.

3.           Ja starp kredītiestādi un citām fiziskām vai juridiskām personām pastāv ciešas saiknes, kompetentās iestādes atļauju piešķir tikai tad, ja šīs saiknes tām netraucē nevainojami veikt uzraudzības uzdevumu.

Kompetentās iestādes tāpat liedz atļauju, ja kādas trešās valsts normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairāk fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām kredītiestādei ir ciešas saiknes, vai to Ö šo normatīvo un administratīvo aktu Õ piemērošanas grūtības liedz tām nevainojami veikt uzraudzības uzdevumus.

Kompetentās iestādes prasa, lai kredītiestādes tām sniegtu ziņas, ko tās prasa, lai nepārtraukti uzraudzītu atbilstību nosacījumiem, kas paredzēti šajā punktā.

ê 2000/12/EK 8. un 9. pants (pielāgots)

8. pants

Darbības programma un organizatoriskā uzbūve

Dalībvalstis prasa, lai kopā ar atļaujas pieteikumu būtu darbības programma, kurā cita starpā izklāstīti paredzētās uzņēmējdarbības veidi un attiecīgās iestādes organizatoriskā struktūra.

9. pants

Ekonomiskās vajadzības

Dalībvalstis nedrīkst prasīt, lai atļaujas pieteikumus izskatītu saskaņā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

ê 2000/12/EK 10. pants (pielāgots)

13. pants

Atļaujas atteikums

Ja atļauju atsaka, to vienmēr pamato, un sešos mēnešos pēc pieteikuma saņemšanas vai, ja pieteikums nav pilnīgs, sešos mēnešos pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir nosūtījis informāciju, kas vajadzīga lēmuma pieņemšanai,. Jebkurā gadījumā lēmumu pieņem 12 mēnešos pēc pieteikuma saņemšanas.

ê 2000/12/EK 11. pants (pielāgots)

14. pants

Komisijas informēšana par atļaujas izdošanu

Visas atļaujas dara zināmas Komisijai.

Visu kredītiestāžu Ö nosaukumus, kurām ir piešķirtas atļaujas Õ iekļauj sarakstā,. ko Komisija publicē Ö šo sarakstu Õ Eiropas Ö Savienības Õ Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un regulāri Ö to Õ atjaunina.

ê 2000/12/EK 12. pants (pielāgots)

15. pants

Iepriekšējas apspriedes ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm

1.         Ö Kompetentā iestāde, pirms tā piešķir atļauju kredītiestādei, Õ iepriekš jāapspriežas Ö apspriežas Õ ar otras iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm par atļaujas piešķiršanu kādai kredītiestādei, Ö šādos gadījumos: Õ

         Ö (a) attiecīgā kredītiestāde ir Õ meitas uzņēmums kredītiestādei, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, vai

         Ö (b) attiecīgā kredītiestāde ir Õ meitas uzņēmums tādas kredītiestādes mātes uzņēmumam, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, vai;

         Ö (c) attiecīgā kredītiestāde ir Õ pakļauta kontrolei, kuru īsteno tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kas kontrolē kredītiestādi, kurai atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

ê 2002/87/EK 29. panta 2. punkts (pielāgots)

2.         Ir jāapspriežas Ö Kompetentā iestādes pirms atļaujas piešķiršanas kredītiestādei konsultējas Õ ar iesaistītās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, pirms piešķirt licenci kredītiestādei: Ö šādos gadījumos: Õ

(a)     Ö attiecīgā kredītiestāde ir Õ meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmumam vai ieguldījumu sabiedrībai, kurai licence piešķirta Kopienā; vai;

(b)     Ö attiecīgā kredītiestāde ir Õ meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmuma vai ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam, kuram licence piešķirta Kopienā; vai

(c)     Ö attiecīgo kredītiestādi Õ kontrolē kāda fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē arī apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību, kam licence piešķirta Kopienā.

3.         Attiecīgās kompetentās iestādes, kas minētas 1. un 2. punktā, jo īpaši, savstarpēji apspriežas, lai novērtētu akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas vienības vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi. Tās sniedz viena otrai Ö apmainās ar Õ visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadītāju reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga pārējām kompetentajām iestādēm kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā īstenot pastāvīgu kontroli attiecībā uz to, kā ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.

ê 2000/12/EK 13. pants (pielāgots)

16. pants

Citās dalībvalstīs atļautu kredītiestāžu filiāles

Uzņēmējas dalībvalstis nevar prasīt atļauju vai dotāciju kapitālu citās dalībvalstīs atļautu kredītiestāžu filiālēm. Šādu filiāļu izveidi un uzraudzību veic Ö saskaņā ar 22. pantu, 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. pantu, 29. līdz 37. pantu un 40.pantu Õ tā, kā noteikts 17. pantā, 20. panta 1. līdz 6. punktā un 22. un 26. pantā.

ê 2000/12/EK 14. pants (pielāgots)

17. pants

Atļaujas atsaukums

1.           Kompetentās iestādes var atsaukt kredītiestādēm piešķirtu atļauju vienīgi tad, ja šāda iestāde:

(a)     12 mēnešos neizmanto atļauju, skaidri atsakās no tās vai ilgāk par sešiem mēnešiem nav veikusi darījumus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

(b)     ir ieguvusi atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot kādus citus nelikumīgus līdzekļus;

(c)     vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja piešķirta;

(d)     tai vairs nav pietiekamu pašas fondu vai arī vairs nevar paļauties, ka tā pildīs savus pienākumus pret kreditoriem, un, jo īpaši, tā negarantē tai uzticēto aktīvu drošību;

(e)     uz to attiecas kādi citi apstākļi, kuros valsts likumi paredz atļauju atsaukt.

2.           Visus atļaujas atsaukumus jāpamato Ö pamato Õ, un par to jāinformē Ö informē Õ attiecīgās personas;. Šādus atsaukumus dara zināmus Komisijai.

ê 2000/12/EK 15. pants (pielāgots)

18. pants

Nosaukums

Lai veiktu darbību, kredītiestādes, uz ko attiecas šī direktīva, neatkarīgi no jebkādiem noteikumiem Ö uzņēmējā dalībvalstīÕ par vārda «banka», «krājbanka» vai citu tādu banku nosaukumu lietojumu, kuri var būt uzņēmējā dalībvalstī, visā Kopienā var izmantot to pašu nosaukumu, kuru tās izmanto dalībvalstīs, kurā atrodas to pārvaldes struktūras. Ja var rasties pārpratums, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai skaidrības labad nosaukumu papildina ar paskaidrojumiem.

ê 2000/12/EK 16. panta 1. punkts (pielāgots)

19. pants

Būtiska līdzdalība kredītiestādē

1.           Dalībvalstis paredz, ka katrai personai, kas plāno tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā kredītiestādē, par to vispirms jāinformē kompetentās iestādes, darot zināmu šīs līdzdalības lielumu.

Šādām personām tāpat jāinformē kompetentās iestādes par to, vai tās paredzējušas palielināt savu būtisko līdzdalību tā, lai tai piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniedz vai pārsniedz 20%, 33% vai 50%, vai tik daudz, ka kredītiestāde kļūst par tās meitas uzņēmumu.

Neierobežojot 2. punktu, kompetentās iestādes trīs mēnešos no pirmajā Ö un otrajā Õ daļā paredzētā paziņojuma dienas var iebilst pret šādu plānu, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt kredītiestādes pareizu un konsultatīvu vadību, tās nav pārliecinātas par Ö attiecīgās Õ pirmajā daļā minētās personas piemērotību. Ja tās neiebilst pret pirmajā daļā minēto plānu, tās var noteikt galīgo termiņu tā īstenošanai.

ê 2002/87/EC 29. panta 3. punkts (pielāgots)

2.           Ja Ö persona, kas vēlas iegādāties Õ 1. punktā minēto līdzdalību, iegādātājs ir citā dalībvalstī licencēta kredītiestāde, apdrošināšanas uzņēmums vai ieguldījumu sabiedrība, vai arī šādas vienības mātesuzņēmums vai fiziska vai juridiska persona, kura šo vienību kontrolē, un ja sakarā ar šo iegādi Ö kredītiestāde Õ uzņēmums, kur iegādātājs gatavojas piedalīties ar savu līdzdalību, kļūtu par meitasuzņēmumu vai nonāktu iegādātāja kontrolē, par iegādes novērtējumu jāveic Ö veic Õ iepriekšējas konsultācijas, kā paredzēts Ö 15. Õ 12. pantā.

ê 2000/12/EK 16. panta 3. punkts

20. pants

3. Dalībvalstis paredz, ka katrai personai, kas plāno tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to vispirms jāinformē kompetentās iestādes, darot zināmu savas līdzdalības lielumu. Ikviena persona tāpat informē kompetentās iestādes par to, vai gatavojas tiktāl samazināt savu būtisko līdzdalību, ka tās īpašumā esošā balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos līdz 20%, 33% vai 50 %, vai tā, ka kredītiestāde vairs nebūtu tās meitas uzņēmums.

ê 2000/12/EK 16. panta 4. līdz 6. punkts (pielāgots)

21. pants

14.         Kredītiestādes informē kompetentās iestādes, līdzko uzzina par katru tādu to kapitāla iegūšanu vai atsavināšanu, kuras dēļ līdzdalība pārsniedz kādu no Ö 19. panta 1. punktā un 20. pantā Õ 1. un 3. punktā minētajām robežām vai noslīd zem tās.

Vismaz reizi gadā tās arī dara kompetentajām iestādēm zināmus to akcionāru un dalībnieku vārdus, kuriem ir būtiska līdzdalība, un šīs līdzdalības lielumu, kā tas norādīts, piemēram, informācijā, ko sniedz gadskārtējā akcionāru un biedru kopsapulcē vai saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz biržu sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem.

25.         Dalībvalstis paredz, ka gadījumā, kad Ö 19. panta 1. punktā Õ 1. punktā minēto personu ietekme var kaitēt kredītiestādes konsultatīvai un pareizai vadībai, kompetentās iestādes veic piemērotus pasākumus, lai stāvokli labotu. Šādi pasākumi var būt, piemēram, pavēles, sankcijas pret direktoriem un vadītājiem vai attiecīgo akcionāru vai dalībnieku turētajām daļām atbilstīgo balsstiesību atcelšana.

Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām un juridiskām personām, kas neievēro pienākumu laikus sniegt Ö 19. panta 1. punktā Õ 1. punktā noteikto informāciju. Ja līdzdalība iegūta, neievērojot kompetento iestāžu iebildumu, dalībvalstis neatkarīgi no citām pieņemamajām sankcijām paredz atbilstīgo balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt.

36.         Lai definētu Ö Nosakot Õ šajā pantā Ö minēto Õ paredzēto būtiskas līdzdalības un citu līmeņu līdzdalības jēdzienu, ņem vērā balsstiesības, kas paredzētas Ö Direktīvas 2001/34/EK 92. pantā Õ Padomes Direktīvas 88/627/EEK 7. pantā.

ê 2000/12/EK 17. pants (pielāgots)

ð jauns

22. pants

Organizācija un iekšējās kontroles mehānismi

1.           Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes prasa, lai katrai kredītiestādei būtu pareiza vadības un grāmatvedības organizācija un pienācīgi iekšējās kontroles mehānismi. ð noturīgi regulējošie pasākumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekventa atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldīšanai, uzraudzībai un ziņošanai, atbilstoši iekšējās kontroles mehānismi, ieskaitot pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.ï

2.           Pasākumiem, procedūrām un mehānismiem, kas minēti 1. punktā, jābūt visaptverošiem un samērīgiem ar kredītiestādes darbības raksturu, apjomu un sarežģītību. Jāievēro V pielikumā noteiktie tehniskie kritēriji.

ê 2000/12/EK

III SADAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ TIESĪBĀM VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU UN BRĪVĪBU SNIEGT PAKALPOJUMUS

ê 2000/12/EK (pielāgots)

Ö 1. iedaļa Kredītiestādes Õ

ê 2000/12/EK 18. pants (pielāgots)

23. pants

Kredītiestādes

Dalībvalstis nosaka, ka kredītiestādes, kam atļauju piešķīrušas un ko pārrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, to teritorijā saskaņā ar Ö 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. punktu, 28. panta 1. un 2. punktu un 29. līdz 37. pantu Õ 20. panta 1. līdz 6. punktu, 21. panta 1. un 2. punktu un 22. pantu var veikt darbības, kas uzskaitītas I pielikumā, izveidojot filiāli vai saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, ja atļauja aptver šādas darbības.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

Ö 2. iedaļa Finanšu iestādes Õ

ê 2000/12/EK 19. panta 1. un 3. teikums (pielāgots)

24. pants

Finanšu iestādes

1.           Dalībvalstis arī nosaka, ka darbības, kas uzskaitītas pielikumā, var veikt to teritorijā saskaņā ar Ö 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. punktu, 28. panta 1. un 2. punktu un 29. līdz 37. pantu Õ 20. panta 1. līdz 6. punktu, 21. panta 1. un 2. punktu un 22. pantu, izveidojot filiāli vai saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, ikviena citas dalībvalsts finanšu iestāde, neatkarīgi no tā, vai tā ir kādas kredītiestādes meitas uzņēmums vai divu vai vairāku kredītiestāžu kopīgs meitas uzņēmums, kuras juridiskais statuss ļauj veikt šīs darbības un kura atbilst visiem šiem nosacījumiem:

(a)     mātes uzņēmumam vai mātes uzņēmumiem kredītiestāžu atļauja piešķirta dalībvalstī, kuras likumi reglamentē attiecīgo Ö finanšu iestādi Õ meitas uzņēmumu,;

(b)     konkrētās darbības patiešām tiek veiktas attiecīgās dalībvalsts teritorijā,;

(c)     mātes uzņēmumam vai mātes uzņēmumiem Ö finanšu iestādes Õ meitas uzņēmuma kapitālā ir vismaz 90 % no akcijās nostiprinātajām balsstiesībām.;

(d)     mātes uzņēmums vai mātes uzņēmumi atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām pierādījuši Ö finanšu iestādes Õ meitas uzņēmuma konsultatīvu vadību un ar attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu piekrišanu deklarējuši, ka tie solidāri garantē saistības, ko uzņēmiesusies attiecīgā Ö finanšu iestāde Õ meitas uzņēmums,;

(e)     saskaņā ar Ö V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļu Õ 52. līdz 56. pantu Ö finanšu iestāde Õ meitas uzņēmums, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām darbībām, faktiski ir iekļautsa konsolidētajā uzraudzībā, kam pakļauts mātes uzņēmums vai katrs no mātes uzņēmumiem, jo īpaši maksātspējas koeficientu aprēķināšanai, liela riska darījumu kontrolei un Ö 120. Õ 51. pantā paredzētās līdzdalības ierobežošanai

Izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāpārbauda atbilstība šiem nosacījumiem un jāpiešķir attiecīgajami Ö finanšu iestādei Õ meitas uzņēmumam atbilstības apliecība, kas jāiekļauj paziņojumā, kurš minēts Ö 25. un 28. pantā Õ 20. panta 1. līdz 6. punktā, 21. panta 1. un 2. punktā.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina Ö finanšu iestādes Õ meitas uzņēmuma uzraudzību saskaņā ar Ö 10. panta 1. punktu, 19. līdz 22. pantu, 40. pantu, 42. līdz 52. pantu un 54. pantu Õ 5. panta 3. punktu, 16., 17., 26., 28., 29., 30. un 32. pantu.

ê 2000/12/EK 19.pants (sestais teikums) (pielāgots)

2.           Ja kāda finanšu iestāde, Ö kas minēta 1. punkta pirmajā daļā Õ uz ko attiecas šis punkts, vairs neatbilst kādam no nosacījumiem, izcelsmes dalībvalsts to paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un tad uz darbībām, ko uzņēmējā dalībvalstī veic šī Ö finanšu Õ iestāde, attiecas attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts likumi.

ê 2000/12/EK 19. pants ceturtais teikums (pielāgots)

3.           Pēc vajadzīgo grozījumu izdarīšanas šajā punktā minētos noteikumus Ö Noteikumus, kas minēti 1. un 2. punktā, Õ mutatis mutandis piemēro Ö 1. punkta pirmajā daļā minētās finanšu iestādes Õ meitas uzņēmumiem. Cita starpā, vārdu «kredītiestāde» aizstāj ar «finanšu iestāde, kas atbilst 19. panta nosacījumiem», un vārdu «atļauja» ar «juridiskais statuss».

ê 2000/12/EK 19. panta 5. un 6. teikums (pielāgots)

Direktīvas 20. panta 3. punkta otro daļu izsaka šādi:

««Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes arī dara zināmu finanšu meitas iestādes pašu kapitāla apjomu un tās kredītiestādes konsolidēto maksātspējas koeficientu, kura ir tās mātes uzņēmums».»

Ja kāda finanšu iestāde, uz ko attiecas šis punkts, vairs neatbilst kādam no nosacījumiem, izcelsmes dalībvalsts to paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un tad uz darbībām, ko uzņēmējā dalībvalstī veic šī iestāde, attiecas attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts likumi.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

Ö 3. iedaļa Tiesību veikt uzņēmējdarbību izmantojums Õ

ê 2000/12/EK 20. panta 1., 2. un 3. punkta 1. un 2. teikums (pielāgots)

25. pants

Tiesību veikt uzņēmējdarbību izmantojums

1.           Kredītiestāde, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, par to paziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.           Dalībvalsts Ö Dalībvalstis Õ nosaka, ka kredītiestādes, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, 1. punktā paredzētajā paziņojumā sniedz šādu informāciju:

(a)     dalībvalsts, kuras teritorijā tā plāno izveidot filiāli;

(b)     darbības programma, kurā inter alia izklāstīti paredzētās uzņēmējdarbības veidi un filiāles organizatoriskā uzbūve;

(c)     adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus;

(d)     to personu vārdi, kas Ö būs atbildīgas Õ atbild par filiāles vadību.

3.           Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt kredītiestādes vadības struktūras piemērotību vai finanšu stāvokli, tās trīs mēnešos pēc visas 2. punktā minētās informācijas saņemšanas to dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un par to informē attiecīgo kredītiestādi.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes arī dara zināmu kredītiestādes pašu kapitāla apjomu un maksātspējas koeficientu.

ê 2000/12/EK 19. panta 5. teikums (pielāgots)

Ö Atkāpjoties no otrās daļas, 24. pantā minētajos gadījumos Õ “Iizcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes arī dara zināmu finanšu meitas iestādes pašu kapitāla apjomu un tās kredītiestādes konsolidēto maksātspējas koeficientu, kura ir tās mātes uzņēmums.”

ê 2000/12/EK 20. panta 3. punkta 3. teikums (pielāgots)

4.           Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes atsakās sniegt uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm 2. punktā minēto informāciju, tās paziņo attiecīgai Ö kredītiestādei Õ iestādei šā atteikuma iemeslus trīs mēnešos pēc informācijas saņemšanas.

Šis atteikums vai atbildes nesniegšana dod tiesības griezties izcelsmes dalībvalsts tiesā.

ê 2000/12/EK 20. panta 4. līdz 7. punkts (pielāgots)

26. pants

14.         Pirms kredītiestādes filiāle sāk darboties, divos mēnešos pēc 25. punktā 3. punktā minētās informācijas saņemšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes sagatavojas kredītiestādes pārraudzībai saskaņā ar Ö 5. iedaļu Õ 22. pantu un vajadzības gadījumā norāda nosacījumus, ar kuriem vispārēja labuma interesēs šīs darbības jāveic uzņēmējā dalībvalstī.

25.         Saņemot paziņojumu no uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai, nesaņemot nekādu paziņojumu no šīm iestādēm, 14. punktā paredzētā termiņa beigās var izveidot filiāli un Ö var Õ sākt darbību.

36.         Ja mainās kādi no datiem, ko iesniedz saskaņā ar Ö 25. panta b), c) vai d) punktu Õ 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, kredītiestāde rakstiski ziņo par šīm pārmaiņām izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā mēnesi pirms to īstenošanas, lai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt lēmumu par izmaiņām saskaņā ar Ö 25. punktu Õ 3. punktu un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes - saskaņā ar Ö šī panta 1. Õ 4. punktu.

47.         Uzskata, ka Ö 25. pantā un šī panta 1. un 2. punktā Õ 1. līdz 5. punktā paredzētā kārtība ir ievērota attiecībā uz filiālēm, kuras saskaņā ar uzņēmējās dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem darbību sākušas pirms 1993. gada 1. janvāra. No Ö šīs Õ iepriekšminētās dienas uz tām attiecas šā panta Ö 3. Õ 6. punkts un Ö 23. pants, 2. un 5. iedaļa un 43. pants Õ 18., 19., 22. un 29. pants.

ê 2000/12/EK 1. panta 3. punkta pēdējais teikums

27. pants

Visas visas darījumu vietas, ko vienā dalībvalstī izveidojusi kredītiestāde, kuras pārvaldes struktūras ir citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli;.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

Ö 4. iedaļa Brīvības sniegt pakalpojumus izmantojums Õ

ê 2000/12/EK 21. pants (pielāgots)

28. pants

Brīvības sniegt pakalpojumus izmantojums

1.           Visas kredītiestādes, kas vēlas pirmo reizi izmantot brīvību sniegt pakalpojumus, darbojoties citas dalībvalsts teritorijā, informē izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes par I pielikuma sarakstā minētajām darbībām, kuras tā paredzējusi veikt.

2.           Mēneša laikā pēc 1. punktā Ö paredzētā Õ minētā paziņojuma saņemšanas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes to nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.           Šis pants neietekmē tiesības, ko ieguvušas kredītiestādes, kuras sniedz pakalpojumus jau pirms 1993. gada 1. janvāra.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

Ö 5. iedaļa Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras Õ

ê 2000/12/EK 22. panta 1. punkts (pielāgots)

29. pants

Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras

1. Uzņēmējas dalībvalstis var statistikas vajadzībām noteikt, ka visas kredītiestādes ar filiālēm to teritorijā regulāri ziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par savu darbību tās teritorijā.

Pildot pienākumus, kurus tām nosaka Ö 41. Õ 27. pants, uzņēmējas dalībvalstis drīkst noteikt, ka citu dalībvalstu kredītiestāžu filiāles sniedz tādas pašas ziņas, kādas šajā nolūkā sniedz pašmāju kredītiestādes.

ê 2000/12/EK 22. panta 2. līdz 4. punkts (pielāgots)

30. pants

12.         Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka Ö kredītiestāde Õ iestāde, kurai ir filiāle vai kura sniedz pakalpojumus tās teritorijā, neatbilst likumiem, kas pieņemti šajā valstī, piemērojot šīs direktīvas noteikumus par uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvarām, tad minētās iestādes liek attiecīgajai Ö kredītiestādei Õ iestādei stāvokli labot.

23.         Ja attiecīgā Ö kredītiestāde Õ iestāde vajadzīgos pasākumus neveic, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par to informē izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, cik drīz vien iespējams, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā Ö kredītiestāde Õ iestāde stāvokli labo. Šo pasākumu būtību dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

34.         Ja pretēji izcelsmes dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai tādēļ, ka šie pasākumi izrādās nepiemēroti vai nav attiecīgajā valstī veicami, kredītiestāde turpina pārkāpt Ö 1. Õ 2. punktā minētos likumus, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, pēdējā, informējusi izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, var veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu turpmākas nelikumības vai noteiktu sodus par tām, un, ciktāl vajadzīgs, liegtu šai Ö kredītiestādei Õ iestādei tās teritorijā veikt jaunus darījumus. Dalībvalstis gādā, lai to teritorijā juridiskos dokumentus, kas vajadzīgi šādu pasākumu pieņemšanai, būtu iespējams paziņot kredītiestādēm.

ê 2000/12/EK 22. panta 5. punkts (pielāgots)

31. pants

5. Noteikumi Ö 29. un 30. pantā Õ 1. līdz 4. punktā neiespaido uzņēmējas dalībvalsts tiesības veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu to teritorijā izdarītos pārkāpumus, kas ir pretrunā ar likumiem, kas pieņemti vispārēja labuma interesēs, vai sodītu par tiem. Šajās tiesībās ietilpst iespēja liegt pārkāpējām Ö kredītiestādēm Õ iestādēm sākt jaunus darījumus tās teritorijā.

ê 2000/12/EK 22. panta 6. punkts (pielāgots)

32. pants

6. Visi pasākumi, kas noteikti, piemērojot Ö 30. panta 2. un 3. pantu vai 31. pantu Õ 3., 4. vai 5. punktu, kuri paredz sodus vai ierobežojumus attiecībā uz brīvības sniegt pakalpojumus izmantojumu, pienācīgi jāpamato un jādara zināmi attiecīgajai Ö kredītiestādei Õ iestādei. Par šādu pasākumu drīkst griezties tiesā dalībvalstī, kuras iestādes to pieņēmušas.

ê 2000/12/EK 22. panta 7. punkts (pielāgots)

33. pants

7. Pirms Ö 30. pantā Õ 2., 3. un 4. punktā noteiktās procedūras izpildes uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ārkārtas gadījumos var veikt visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un visu to intereses, kam pakalpojumus sniedz. Par šādiem pasākumiem iespējami drīz jāinformē Komisija un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Apspriedusies ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisija var nolemt, ka attiecīgajai dalībvalstij jāgroza vai jāatceļ šie pasākumi.

ê 2000/12/EK 22. panta 8. punkts (pielāgots)

34. pants

8. Uzņēmējas dalībvalstis var veikt attiecīgus pasākumus, lai to teritorijā novērstu turpmākas nelikumības vai noteiktu sodus par tām, izmantojot pilnvaras, kas tām ir piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu. Šajās tiesībās ietilpst iespēja liegt Ö kredītiestādēm Õ iestādēm sākt jaunus darījumus tās teritorijā.

ê 2000/12/EK 22. panta 9. punkts (pielāgots)

35. pants

9. Ja atļauju atsauc, informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, un tās veic attiecīgus pasākumus, lai to teritorijā liegtu attiecīgai Ö kredītiestādei Õ iestādei veikt turpmākus darījumus un aizsargātu ieguldītāju intereses.

ê 2000/12/EK 22. panta 10. punkts (pielāgots)

36. pants

10. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to gadījumu skaitu un būtību, kad ir bijis atteikums saskaņā ar Ö 25. un 26. pantu Õ 20. panta 1. līdz 6. punktu vai kad ir veikti pasākumi saskaņā ar Ö 30. panta 3. punktu Õ šā panta 4. punktu.

ê 2000/12/EK 22. panta 11. punkts (pielāgots)

37. pants

11.Ö Šī daļa Õ Šis pants neliedz kredītiestādēm, kuru galvenais birojs ir kādā citā dalībvalstī, reklamēt uzņēmējā dalībvalstī savus pakalpojumus ar visiem pieejamiem saziņas līdzekļiem, ievērojot normas, kas reglamentē šādas reklāmas formu un saturu un kas ir pieņemtas vispārēja labuma interesēs.

ê 2000/12/EK

IV SADAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

ê 2000/12/EK (pielāgots)

Ö 1. iedaļa. Paziņošana par trešo valstu uzņēmumiem un nosacījumi iekļūšanai šo valstu tirgos Õ

ê 2000/12/EK 23. pants (pielāgots)

Trešu valstu uzņēmumu meitas uzņēmumu paziņošana un nosacījumi iekļūšanai šo valstu tirgos

1.           Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju 1 un citu dalībvalstu kompetentās iestādes:

a) par visām atļaujām, kas piešķirtas tiešam vai netiešam meitas uzņēmumam, kura vienu vai vairākus mātes uzņēmumus reglamentē kādas trešās valsts likumi.

b) ikreiz, kad šāds mātes uzņēmums iegūst tik lielu līdzdalību kādā Kopienas kredītiestādē, ka pēdējā minētā kļūst par tā meitas uzņēmumu,

Ja atļauja ir piešķirta tiešam vai netiešam meitas uzņēmumam, kura viena vai vairāku mātes uzņēmumu darbību reglamentē trešo valstu likumi, uzņēmumu grupas struktūru uzrāda paziņojumā, ko kompetentās iestādes adresē Komisijai saskaņā ar 11. pantu.

2.           Dalībvalstis informē Komisiju par vispārīgām grūtībām, ar kādām saduras to kredītiestādes, sākot vai veicot banku darbību kādā trešā valstī.

3.           Komisija saskaņā ar 4. un 5. punktu regulāri izstrādā ziņojumu, kurā izskata režīmu, ko trešās valstīs piemēro Kopienas kredītiestādēm attiecībā uz banku darbības sākšanu un veikšanu un līdzdalības iegūšanu trešu valstu kredītiestādēs. Komisija šos ziņojumus kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem iesniedz Padomei.

4.           Ja, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem ziņojumiem vai citu informāciju, Komisija konstatē, ka kāda trešā valsts nenodrošina Kopienas kredītiestādēm tikpat efektīvu iekļūšanu tirgū, kā Kopiena nodrošina šīs trešās valsts kredītiestādēm, Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus par vajadzīgo pilnvaru piešķiršanu sarunām, lai Kopienas kredītiestādēm panāktu līdzvērtīgas konkurences iespējas. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

5.           Ja, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem vai citu informāciju, Komisija konstatē, ka Kopienas kredītiestādēm trešā valstī nepiemēro režīmu, kas nodrošina tādas pašas konkurences iespējas, kādas ir šīs valsts kredītiestādēm, un ka nav izpildīti nosacījumi efektīvai iekļūšanai tirgū, Komisija var sākt sarunas, lai stāvokli labotu.

6.           Pirmajā daļā minētajos gadījumos saskaņā ar procedūru, kas noteikta 60. panta 2. punktā, jebkurā laikā un papildus sarunu sākšanai var arī pieņemt lēmumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāierobežo vai jāatceļ lēmumi attiecībā uz atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti lēmuma pieņemšanas laikā vai vēlāk, un attiecībā uz līdzdalības iegūšanu, ko veic tieši vai netieši mātes uzņēmumi, kurus reglamentē attiecīgās trešās valsts likumi. Šādi pasākumi nedrīkst būt ilgāki par trim mēnešiem.

Pirms šā trīs mēnešu termiņa beigām, ņemot vērā sarunu rezultātus, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var izlemt, vai pasākumus turpināt piemērot.

6.           Ja Komisija konstatējusi vienu no 4. un 5. punktā aprakstītajām situācijām, dalībvalstis pēc tās lūguma to informē:

(a)      par visiem atļaujas pieteikumiem, kurus iesniedzis kāds tiešs vai netiešs meitas uzņēmums, kura vienu vai vairākus mātes uzņēmumus reglamentē attiecīgās trešās valsts likumi;

(b)     ja tās saskaņā ar 16. pantu ir informētas, ka šāds mātes uzņēmums gatavojas iegūt tādu līdzdalību Kopienas kredītiestādē, lai pēdējā kļūtu par tās meitas uzņēmumu.

Šis pienākums sniegt informāciju nav spēkā, ja ir panākta vienošanās ar 4. vai 5. punktā minēto trešu valsti vai ja 5. punkta otrajā un trešajā daļā minētie pasākumi vairs nav spēkā.

7.           Pasākumi, ko veic saskaņā ar šo pantu, ir saderīgi ar Kopienas saistībām, kādas tai ir saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem, kas reglamentē kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu.

ê 2000/12/EK Art. 24 (pielāgots)

è1 Direktīva 2004/xx/EK 3. panta 7. punkts

38. pants

Tādu kredītiestāžu filiāles, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas

1.         Kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas, sākot vai izvēršot darbību, dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas rada labvēlīgāku režīmu par to, kādu piemēro to kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir Kopienā.

2.         Kompetentās iestādes dara zināmas Komisijai un è1 Eiropas Banku komitejai çPadomdevējai komitejai banku jautājumos filiāļu atļaujas, kas piešķirtas kredītiestādēm, kuru pārvaldes struktūras ir ārpus Kopienas.

3.         Neierobežojot 1. punktu, Kopiena var ar nolīgumiem, ko saskaņā ar Līgumu noslēdz ar vienu vai vairākām trešām valstīm, piekrist piemērot noteikumus, kas, pamatojoties uz savstarpības principu, piešķir vienādu režīmu visā Kopienas teritorijā to kredītiestāžu filiālēm, kuru pārvaldes struktūras ir ārpus Kopienas.

ò jauns

2. iedaļa

Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm konsolidētas uzraudzības jomā

ê 2000/12/EK 25. pants

39. pants

1.           Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas, lai apspriestu nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par konsolidētas uzraudzības līdzekļiem attiecībā uz:

(a)     kredītiestādēm, kuru mātes uzņēmumu vadība atrodas kādā trešā valstī;, un

(b)     trešā valstī izvietotām kredītiestādēm, kuru mātes uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie ir kredītiestādes, vai finanšu līdzdalības sabiedrības, vadība atrodas Kopienā.

2.           Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem cenšas nodrošināt, ka:

(a)     dalībvalstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama Kopienā izvietotu tādu kredītiestāžu vai finanšu iestāžu konsolidētai uzraudzībai, ņemot vērā to konsolidēto finanšu situāciju, kurām ir meitas uzņēmumi - kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas ārpus Kopienas, vai kurām ir dalība šādās iestādēs;

(b)     trešo valstu kompetentās iestādes var saņemt informāciju, kas nepieciešama tādu mātes uzņēmumu uzraudzībai, kuru vadība atrodas to teritorijās un kurām ir meitas uzņēmumi - kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai kam ir līdzdalība šādās iestādēs.

ê Direktīva 2004/xx/EK 3. panta 8. punkts

3.           Neskarot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Banku komitejas palīdzību pārbauda 1. punktā minēto sarunu rezultātus un radušos situāciju.

ê 2000/12/EK

V SADAĻA

ê 2000/12/EK

ð jauns

KONSULTATĪVAS UZRAUDZĪBAS ð UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS ï PRINCIPI UN METODES

ê 2000/12/EK

1. NODAĻA

KONSULTATĪVAS UZRAUDZĪBAS PRINICPI

ò jauns

1. iedaļa

Izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetence

ê 2000/12/EK 26. pants (pielāgots)

40. pants

Izcelsmes dalībvalsts pārraudzības kompetence

1.           Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par kredītiestādes un saskaņā ar Ö 23. UN 24. Õ 18. un 19. panta noteikumiem veikto darbību uzraudzību, neierobežojot šīs direktīvas noteikumus, kas nosaka uzņēmējas dalībvalsts iestāžu atbildību.

2.           Šā panta 1. punkts neliedz veikt konsolidētu uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu.

ê 2000/12/EK 27. pants (pielāgots)

41. pants

Uzņēmējas dalībvalsts kompetence

Līdz turpmākai koordinācijai uzņēmējas dalībvalstis sadarbībā ar izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi joprojām atbild par kredītiestāžu filiāļu likviditātes uzraudzību.

Ciktāl tas nav pretrunā Eiropas Monetārās sistēmas ieviešanas pasākumiem, uzņēmēja dalībvalsts joprojām pilnībā atbild par pasākumiem, kas ir saistīti ar tās monetārās politikas īstenošanu.

Šādi pasākumi nedrīkst noteikt režīmu, kurš diskriminētu vai ierobežotu tādēļ, ka kādai kredītiestādei atļauja ir piešķirta citā dalībvalstī.

ê 2000/12/EK 28. pants (pielāgots)

42. pants

Sadarbība uzraudzības jomā

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai uzraudzītu tādu kredītiestāžu darbību, kas ar tur izveidotām filiālēm darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, kuras nav dalībvalstis, kurās ir to galvenie biroji. Tās cita citai sniedz visu informāciju par šādu kredītiestāžu vadību un īpašumtiesībām, kas var sekmēt to uzraudzību un attiecīgo apstākļu pārbaudi nolūkā izsniegt tām atļauju, un visu informāciju, kas var atvieglināt to pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, liela riska darījumu ierobežojumu, vadības un grāmatvedības organizāciju un iekšējās kontroles mehānismiem.

ê 2000/12/EK 29. pants (pielāgots)

43. pants

Citā dalībvalstī izveidotu filiāļu pārbaude uz vietas

1.           Uzņēmējas dalībvalstis nosaka, ka, ja kredītiestāde, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, darbojas tās teritorijā ar filiāles starpniecību, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas pašas vai ar to personu starpniecību, kam tās dod šo uzdevumu, veikt Ö 42. Õ 28. pantā minētās informācijas pārbaudi uz vietas.

2.           Lai pārbaudītu attiecīgās filiāles, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var arī izmantot kādu no citām procedūrām, kas minētas Ö 141. pantā Õ 141. panta 7. punktā.

3.           Šis pants Ö Šī panta 1. un 2. punkts Õ neiespaido uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu tiesības, pildot uzdevumus, ko nosaka šī direktīva, veikt to teritorijā izveidotu filiāļu pārbaudes uz vietas.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

Ö 2. iedaļa Informācijas apmaiņa un dienesta noslēpums Õ

ê 2000/12/EK 30. panta 1. līdz 3. punkts (pielāgots)

44. pants

Informācijas apmaiņa un dienesta noslēpums

1.           Dalībvalstis nosaka, ka visām personām, kas strādā vai strādājušas kompetentajās iestādēs, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas kompetento iestāžu uzdevumā, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

Ö Nekādu Õ Tas nozīmē, ka konfidenciālu informāciju, ko tās var saņemt, pildot pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nevar noteikt atsevišķas Ö kredītiestādes Õ iestādes, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības.

Tomēr, ja kredītiestādi atzīst par bankrotējušu vai ir pieņemts lēmums par tās likvidāciju, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos kredītiestādi glābt, var izpaust civillietās vai komerclietās.

2.           Dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm 1. punkts neliedz apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo direktīvu un citām direktīvām, ko piemēro kredītiestādēm. Uz šo informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, kā norādīts 1. punktā.

ê 2000/12/EK 30. panta 4. punkts (pielāgots)

45. pants

4. Kompetentās iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar Ö 44. pantu Õ 1. vai 2. punktu, var to izmantot vienīgi savu uzdevumu izpildē Ö un tikai šādiem mērķiem Õ :

(a)        lai pārbaudītu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē kredītiestāžu darbības sākšanu, un veicinātu šādas uzņēmējdarbības vienotu vai individuālu pārzināšanu, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, vadības un grāmatvedības organizāciju un iekšējās kontroles mehānismiem;, vai

(b)        piemērotu sankcijas;, vai

(c)        administratīvā sūdzībā par kompetentās iestādes lēmumu;, vai

(d)       tiesas procesos, ko sāk saskaņā ar Ö 55. Õ 33. pantu vai īpašiem noteikumiem, ko nosaka šī direktīva, kā arī citas direktīvas, kas pieņemtas kredītiestāžu jomā.

ê 2000/12/EK 30. panta 3. punkts (pielāgots)

46. pants

3.         Sadarbības līgumus, kas paredz dalīties informācijā ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai šo valstu iestādēm vai institūcijām, kuras definētas 5. un 6. punktā Ö 47. pantā un 48. panta 1. punktā Õ, dalībvalstis var slēgt tikai tad, ja uz sniedzamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras minētas šajā pantā. Šādas informācijas apmaiņai jāpastāv minēto iestāžu un institūciju uzraudzības uzdevuma izpildes nolūkā.

Kad informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to var izpaust vienīgi ar to kompetento iestāžu skaidru piekrišanu, kuras sniegušas šo informāciju, un, vajadzības gadījumā, vienīgi nolūkiem, kam šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

ê 2000/12/EK 30. panta 5. punkts (pielāgots)

47. pants

5. Šā panta 1. un 4. punkts Ö 44. panta 1. punkts un 45. pants Õ neliedz apmainīties ar informāciju kādā dalībvalstī, ja tajā ir divas vai vairāk kompetentās iestādes, vai dalībvalstu starpā, starp kompetentajām iestādēm un Ö šādām iestādēm Õ :

(a)        par citu finanšu organizāciju un apdrošināšanas sabiedrību un par finanšu tirgu uzraudzību atbildīgām iestādēm,;

(b)        kredītiestāžu likvidēšanā un maksājumu pārtraukšanā un citās līdzīgās procedūrās iesaistītām struktūrām,;

(c)        personām, kas atbild par likumā paredzētām kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaudēm,

veicot uzraudzības uzdevumus, un

Ö Tie arī neliedz Õ izpaust iestādēm, kas vada kompensācijas shēmas, informāciju, kas ir vajadzīga to pienākumu izpildei.

Ö Abos gadījumos Õ uz šo informāciju attiecas profesionālā noslēpuma pienākums, kā paredzēts Ö 44. panta Õ 1. punktā.

ê 2000/12/EK 30. panta 6. un 7. punkts (pielāgots)

48. pants

16.         Neatkarīgi no noteikumiem Ö 44. līdz 46. pantā Õ 1. līdz 4. punktā dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un Ö šādām iestādēm Õ:

(a)     iestādēm, kas pārrauga kredītiestāžu likvidēšanā un maksājumu pārtraukšanā un citās līdzīgās procedūrās iesaistītas struktūras;, vai

(b)     iestādēm, kas pārrauga personas, kas veic likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs.

Ö Šādos gadījumos Õ dalībvalstis, kas izmanto pirmajā daļā paredzēto iespēju, prasa, lai būtu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

(a)      informācijai Ö jābūt paredzētai Õ ir paredzēta pirmajā daļā minētā uzraudzības uzdevuma izpildei, uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kā noteikts 1. punktā,;

(b)     uz šādu informāciju Ö jāattiecina Õ attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kā noteikts Ö 44. panta Õ 1. punktā,;

(c)     kad informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to var izpaust vienīgi ar to kompetento iestāžu skaidru piekrišanu, kuras sniegušas šo informāciju, un, vajadzības gadījumā, vienīgi nolūkiem, kam minētās iestādes devušas savu piekrišanu.

Dalībvalstis dara Komisijai un pārējām dalībvalstīm zināmus to iestāžu nosaukumus, kuras var saņemt informāciju saskaņā ar šo punktu.

27.         Neatkarīgi no noteikumiem Ö 44. līdz 46. pantā Õ 1. līdz 4. punktā dalībvalstis, lai stiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti un arī vienotību, var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un iestādēm vai institūcijām, kas saskaņā ar likumu atbild par uzņēmējdarbības likumu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu.

Ö Šādos gadījumos Õ dalībvalstis, kas izmanto pirmajā daļā paredzēto iespēju, prasa, lai būtu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

(a)     informācija ir paredzēta pirmajā daļā minētā uzdevuma izpildei,

(b)     uz šādu informāciju Ö jāattiecina Õ attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kā noteikts Ö 44. panta Õ 1. punktā,;

(c)     kad informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to var izpaust vienīgi ar to kompetento iestāžu skaidru piekrišanu, kuras sniegušas šo informāciju, un, vajadzības gadījumā, vienīgi nolūkiem, kam minētās iestādes devušas savu piekrišanu.

Ja kādā dalībvalstī iestādēm vai institūcijām, kas minētas pirmajā daļā, atklāšanas vai izmeklēšanas uzdevumu palīdz pildīt personas, kas šim nolūkam norīkotas, ņemot vērā viņu īpašo kompetenci, un kas nestrādā valsts sektorā, uz šādām personām drīkst attiecināt pirmajā daļā Ö norādīto Õ paredzēto informācijas apmaiņu ar otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

Lai ieviestu Ö trešo daļu Õ otrās daļas trešo ievilkumu, pirmajā daļā minētās iestādes vai institūcijas kompetentajām iestādēm, kas sniegušas attiecīgo informāciju, paziņo to personu vārdus un tiešos pienākumus, kam tā jānosūta.

Dalībvalstis dara Komisijai un pārējām dalībvalstīm zināmus to iestāžu nosaukumus, kuras var saņemt informāciju saskaņā ar šo Ö pantu Õ punktu.

Līdz 2000. gada 31. decembrim Komisija izstrādā ziņojumu par šā Ö panta Õ punkta noteikumu piemērojumu.

ê 2000/12/EK 30. panta 8. punkts (pielāgots)

49. pants

8. Ö Šī iedaļa Õ Šis pants neliedz kompetentai iestādei nosūtīt Ö informāciju šādām iestādēm to uzdevumu veikšanai Õ:

(a)        centrālajām bankām un citām institūcijām, kas pilda monetārām iestādēm līdzīgas funkcijas,;

(b)        vajadzības gadījumā citām valsts iestādēm, kas būtu atbildīgas par norēķinu sistēmu uzraudzīšanu.

informāciju, kas paredzēta to uzdevuma veikšanai, tTāpat tas neliedz šīm iestādēm vai institūcijām nosūtīt kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kāda tām ir vajadzīga Ö 45. panta Õ 4. punkta nolūkiem.

Uz informāciju, kas saņemta šajā sakarā, attiecas Ö 44. panta Õ 1. punktā Ö norādītais Õ paredzētais dienesta noslēpuma pienākums.

ê 2000/12/EK 30. panta 3. punkta 1. un 2. teikums (pielāgots)

50. pants

9. Turklāt nNeatkarīgi no Ö 44. panta 1. punktā un 45. pantā Õ 1. un 4. punktā minētajiem noteikumiem dalībvalstis atbilstīgi likumu noteikumiem var atļaut sniegt noteiktu informāciju citiem valsts pārvaldes departamentiem, kas atbild par likumiem attiecībā uz kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu sabiedrību un apdrošināšanas pakalpojumu uzraudzību, un inspektoriem, kas strādā minēto struktūrvienību interesēs.

Šādu informāciju drīkst izpaust vienīgi tad, ja tas vajadzīgs pārraudzībai.

ê 2000/12/EK 30. panta 9. punkta 3. teikums (pielāgots)

51. pants

Dalībvalstis tomēr nosaka, ka informāciju, ko saņem saskaņā ar Ö 44. panta 2. punktu un 47. pantu, Õ 2. un 5. punktu vai Ö informāciju, ko Õ iegūst Ö 43. Õ 29. panta 1. un 2. punktā minētajās pārbaudēs uz vietas, nekādā gadījumā nedrīkst izpaust šajā Ö pantā Õ punktā minētajos apstākļos citādi, kā vien ar to kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kuras šo informāciju sniegušas, vai ar to dalībvalstu kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kurās attiecīgā pārbaude izdarīta.

ê 2000/12/EK 30. panta 10. punkts (pielāgots)

52. pants

10.Šis pants Ö Šī iedaļa Õ neliedz Ö dalībvalsts Õ kompetentajām iestādēm darīt zināmu ieskaita iestādei vai citai līdzīgai iestādei, kas saskaņā ar likumu kādam no to dalībvalstu tirgiem sniedz ieskaita vai norēķinu pakalpojumus, Ö 44. līdz 46. pantā Õ 1. līdz 4. punktā minēto informāciju, lai nodrošinātu pienācīgu šo iestāžu darbību sakarā ar tirgus dalībnieku saistību pārkāpumiem vai iespējamiem saistību pārkāpumiem. Uz informāciju, kas saņemta šajā sakarā, attiecas Ö 44. panta Õ 1. punktā paredzētais dienesta noslēpuma pienākums.Dalībvalstis tomēr gādā, lai gadījumā, kas paredzēts šajā Ö pantā Õ daļā, saskaņā ar Ö 44. panta Õ 2. punktu saņemtu informāciju nevarētu izpaust bez nepārprotamas piekrišanas, kuru sniegušas kompetentās iestādes, kas sniegušas šo informāciju.

ò jauns

3. iedaļa

Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi

ê 2000/12/EK 31. pants (pielāgots)

53. pants

Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi

1.           Dalībvalstis paredz, ka: a) katrai saskaņā ar Padomes Ö astoto Õ Direktīvu 84/253/EEK[26] pilnvarotai personai, kas kādā kredītiestādē veic uzdevumu, kurš raksturots Padomes Ö ceturtās Õ Direktīvas 78/660/EEK[27] 51. pantā, Padomes Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā vai Padomes Direktīvas 85/611/EEK[28] 31. pantā, vai kādu citu likumā paredzētu uzdevumu, tūlīt jāpaziņo kompetentajām iestādēm visi fakti vai lēmumi attiecībā uz šo Ö kredītiestādi Õ iestādi, ko tā konstatējusi, veicot savu uzdevumu, un kas:

(a)     ir tādu normatīvo un administratīvu aktu pārkāpums, kuri paredz nosacījumus atļaujas piešķiršanai vai īpaši reglamentē kredītiestāžu darbības veikšanu, vai;

(b)     apdraud kredītiestādes darbības nepārtrauktību, vai;

(c)     liedz apstiprināt pārskatus vai nosaka rezervju emisiju.

Ö Dalībvalstis paredz, ka Õ b) minētai personai tāpat ir pienākums ziņot par faktiem vai lēmumiem, kurus, veicot Ö pirmajā Õ a) apakšpunktā raksturoto uzdevumu, tā konstatējusi kādā uzņēmumā, kam ir pārraudzības attiecību noteiktas ciešas saiknes ar kredītiestādi, kurā šī persona veic Ö šo Õ iepriekšminēto uzdevumu.

2.           Kāda fakta vai lēmuma godprātīga paziņošana kompetentajām iestādēm, ko veic personas, kas pilnvarotas saskaņā ar Padomes Direktīvu 84/253/EEK, nav ar līgumu vai kādu normatīvu vai administratīvu aktu noteikta informācijas izpaušanas ierobežojuma pārkāpums un nerada šīm personām nekādu atbildību.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

Ö 4. iedaļa Pilnvaras noteikt sodus un tiesības griezties tiesās Õ

ê 2000/12/EK 32. pants (pielāgots)

54. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras noteikt sodus

Ciktāl tas nav pretrunā atļaujas atsaukšanas procedūrām un krimināltiesību normām, dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās kompetentās iestādes var uzlikt sodus kredītiestādēm vai to faktiskajiem vadītājiem par normatīvo vai administratīvo aktu pārkāpšanu saistībā ar to darbību vai darbības uzraudzību, kā arī attiecībā uz tiem noteikt pasākumus, kas īpaši paredzēti, lai izskaustu konstatētos pārkāpumus vai šādu pārkāpumu cēloņus.

ê 2000/12/EK 33. pants (pielāgots)

55. pants

Tiesības griezties tiesās

Dalībvalstis nodrošina, ka par lēmumiem, ko attiecībā uz kādu kredītiestādi pieņem, ievērojot normatīvus un administratīvus aktus, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir tiesības griezties tiesās. Tas pats ir spēkā, ja lēmums nav pieņemts sešos mēnešos pēc tam, kad iesniegts atļaujas pieteikums, kurā ir visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

ê 2000/28/EK 1. panta 2. punkts (pielāgots)

33.a pants

Direktīvas 2000/46/EK 3. pants attiecas uz kredītiestādēm.

ê 2000/12/EK

2. NODAĻA

KONSULTATĪVAS UZRAUDZĪBAS METODES

1. iedaļa

Pašu kapitāls

ê 2000/12/EK 34. panta 1. punkts (pielāgots)

56. pants

Vispārīgi principi

1. Ja kāda dalībvalsts normatīvos vai administratīvos aktos paredz noteikumus, lai īstenotu Kopienas tiesību aktus par tādu kredītiestāžu konsultatīvu uzraudzību, kuras darbojas, un šajos noteikumos izmanto terminu «pašu kapitāls» vai ietver tajos norādi uz pašu kapitāla jēdzienu, tā šo terminu vai jēdzienu saskaņo ar Ö 57. līdz 61. pantā un 63. līdz 66. pantā Õ 2., 3. un 4. punktā un 35. līdz 38. pantā doto definīciju.

ê 2000/12/EK 34. panta 2. punkta 1. teikums (pielāgots)

ð jauns

57. pants

Kredītiestāžu nekonsolidētais pašu kapitāls, ņemot vērā Ö 66. Õ 38. pantā noteiktos ierobežojumus, ietver šādus posteņus:

(1a)   kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē tādā apjomā, kas ir apmaksāts, kā arī akciju emisijas uzcenojuma kontus, bet neietverot kumulatīvas priekšrocību akcijas;

(2b)   rezerves Direktīvas 86/635/EEK 23. panta nozīmē, kā arī peļņu un zaudējumus, kādi tie ir pēc gala aprēķiniem.; Dalībvalstis var atļaut iekļaut starpposma peļņu pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas vienīgi tad, ja šo peļņu apstiprinājušas personas, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu pārbaudi, un ja atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām pierāda, ka šīs peļņas apjoms ir novērtēts saskaņā ar Direktīvā 86/635/EEK noteiktajiem principiem un ka tas ir tīrais apjoms pēc jebkādu paredzamo maksājumu vai dividenžu atskaitīšanas;

(3c)   banku darbības vispārējo riska darījumu līdzekļus Direktīvas 86/635/EEK 38. panta nozīmē;

(4d)   pārvērtēšanas rezerves Direktīvas 78/660/EEK 33. panta nozīmē;

(5e)   vērtības korekcijas Direktīvas 86/635/EEK 37. panta 2. punkta nozīmē;

(6f)   citus posteņus 35. Ö 63. Õ panta nozīmē;

(7g)   kredītiestāžu, kas izveidotas kā kooperatīvās sabiedrības, biedru saistības, un dažu tādu iestāžu, kas ir organizētas kā fondi, aizņēmēju solidārās saistības, kā norādīts 36. Ö 64. Õ panta 1. punktā;

(8h)   36. Ö 64. Õ panta 3. punktā minētās noteikta termiņa kumulatīvās priekšrocību akcijas un subordinēto aizņēmumu kapitālu.

Atbilstīgi 38. Ö 66. Õ pantam atskaita šādus posteņus:

(9i)    kredītiestādei piederošās pašu akcijas to uzskaites vērtībā;

(10j)  nemateriālos aktīvus Direktīvas 86/635/EEK 4. panta („aktīvi”) 9. punkta nozīmē;

(k11) kārtējā finanšu gada faktiskos zaudējumus;

ê 2002/87/EK 29. panta 4. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

(l12)  līdzdalība citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs pārsniedz 10 % šo iepriekšminēto iestāžu kapitāla;

(m13)            subordinēti prasījumi un instrumenti, kas minēti 35. Ö 63. Õ pantā un 36. Ö 64. Õ panta 3. punktā un kas kredītiestādei ir attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kurās tai ir līdzdalība, kas katrā atsevišķā gadījumā pārsniedz 10 % to kapitāla;

(n14) līdzdalība citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas nepārsniedz 10 % no to kapitāla, kā arī subordinēti prasījumi un instrumenti, kas minēti 35. Ö 63. Õ pantā un 36. Ö 64. Õ panta 3. punktā un kas kredītiestādei ir attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot šā šajā punktā 12. un 13. apakšpunktā minētās iestādes, par šādas līdzdalības, subordinētu prasījumu un instrumentu kopējo summu, kura pārsniedz 10 % no šīs kredītiestādes pašu kapitāla, kas aprēķināts pirms Ö l) līdz p) Õ 12. līdz 16. apakšpunktā minēto elementu atskaitīšanas;

(o15) līdzdalība Ö 4. panta 10. punktā Õ 1. panta 9. punkta nozīmē, kas kredītiestādei ir:

(i)      apdrošināšanas uzņēmumos Ö Padomes pirmās Õ Direktīvas 79/239/EEK Ö [29] Õ 6. panta nozīmē, Ö Padomes pirmās Õ Direktīvas 79/267/EEK Ö [30] Õ 6. panta nozīmē vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/78/EK Ö [31] Õ 1. panta b) punkta nozīmē,

(ii)     pārapdrošināšanas uzņēmumos Direktīvas 98/78/EK 1. panta c) punkta nozīmē,

(iii)    apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē;

(p16) katrs no še turpmāk minētajiem elementiem, kas apdrošināšanas uzņēmumam ir attiecībā uz 15. o) apakšpunktā definētajām vienībām, kuros tam ir līdzdalība:

(i)      instrumenti, kas minēti Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 3. punktā,

(ii)     instrumenti, kas minēti Direktīvas 79/267/EEK 18. panta 3. punktā.

ò jauns

(q)     kredītiestādēm, kas aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar 3. iedaļas 2. apakšiedaļu, negatīvais summas rezultāts no VII pielikuma 1. daļas 34. punktā dotā aprēķina un paredzamo zaudējumu summa, kas aprēķināta atbilstošo VII pielikuma 1. daļas 30. un 31. punktam;

(r)      sekjuritizācijas pozīciju riska darījumu summa, kam riska pakāpe ir 1250% atbilstoši IX pielikuma 4. daļai, aprēķinot to pēc šajā pielikumā noteiktās metodes.

ê 2000/12/EK 34. panta 2. punkta 2) apakšpunkta pēdējais teikums (pielāgots)

ð jauns

Ö Mērķiem, kas paredzēti b) apakšpunktā Õ Ddalībvalstis var atļaut iekļaut starpposma peļņu pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas vienīgi tad, ja šo peļņu apstiprinājušas personas, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu pārbaudi, un ja atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām pierāda, ka šīs peļņas apjoms ir novērtēts saskaņā ar Direktīvā 86/635/EEK noteiktajiem principiem un ka tas ir tīrais apjoms pēc jebkādu paredzamo maksājumu vai dividenžu atskaitīšanas;.

ð Gadījumā, ja kredītiestāde ir sekjuritizācijas iniciators, neto peļņa, kas gūta, kapitalizējot nākamos ieņēmumus no sekjuritizācijai pakļautajiem aktīviem un kredīta kvalitātes uzlabošanas sekjuritizācijas pozīcijās, jāizslēdz no b) punktā norādītā posteņa. ï

ê 2002/87/EK 29. panta 4. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

58. pants

Ja akcijas citā kredītiestādē, ieguldījumu sabiedrībā, finanšu iestādē, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā, vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībā tiek turētas īslaicīgi sakarā ar finansiālas palīdzības operāciju, kuras nolūks ir reorganizēt un glābt šo vienību, kompetentā iestāde var atkāpties no noteikumiem attiecībā uz atskaitījumu, kas paredzēti Ö l) līdz p) Õ 12. līdz 16. apakšpunktā.

59. pants

Kā alternatīvu atskaitījumam, kas noteikts elementiem, kuri paredzēti Ö l) līdz p) Õ 15. un 16. apakšpunktā, dalībvalstis var atļaut savām kredītiestādēm mutatis mutandis piemērot 1., 2. un 3. metodi I pielikumā, kas pievienots Direktīvai 2002/87/EK. Minēto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija) Ö var piemērot Õ piemēro tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta par vienotās pārvaldes un iekšējās kontroles līmeni tajās vienībās, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanas jomā. Izvēlēto metodi konsekventi piemēro ilgtermiņā.

60. pants

Dalībvalstis var paredzēt, ka pašu kapitāla individuālam aprēķinam kredītiestādēm, uz ko attiecas konsolidēta uzraudzībai saskaņā ar 4. nodaļu Ö 4. nodaļas 1. iedaļu Õ vai papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatskaita Ö l) līdz p) Õ 12. līdz 16. punktā minētie elementi, kas tām ir kredītiestādēs, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz kurām attiecas konsolidēta vai papildu uzraudzība.

Šis noteikums attiecas uz visām uzraudzības normām, kas ir saskaņotas ar Kopienas tiesību aktiem.

ê 2000/12/EK 34. panta 3. punkts (pielāgots)

61. pants

3. Pašu kapitāla jēdziens, kā tas definēts Ö 57. panta (a) līdz (h) apakšpunktā Õ 2. punkta 1. līdz 8. apakšpunktā, ietver maksimālo posteņu un summu skaitu. Šo posteņu izmantošana un zemāka līmeņa noteikšana, kā arī to posteņu atskaitīšana, kas nav Ö 57. panta (i) līdz (r) Õ 2. punkta 9. līdz 13. apakšpunktā minētie, tiek atstāta dalībvalstu izlemšanai. Dalībvalstīm tomēr jāapsver paplašināta tuvināšanās, lai uz pašu kapitālu varētu attiecināt vienotu definīciju.

Šajā sakarā Komisija, vēlākais, 1996. gada 1. janvārī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta un 35. līdz 39. panta piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot ierosinājumus par grozījumiem, ko tā uzskata par vajadzīgiem. Ne vēlāk par 1998. gada 1. janvāri Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pārbauda pašu kapitāla definīciju kopējās definīcijas vienāda piemērojuma nolūkā.

ê 2000/12/EK 34. panta 4. punkts (pielāgots)

4. Lai segtu riska darījumus vai zaudējumus, tiklīdz tādi rodas, kredītiestādei jābūt iespējai neierobežoti un nekavējoties izmantot Ö 57. panta a) līdz e) Õ 2. punkta 1. līdz 5. apakšpunktā minētos posteņus. No šīs summas jāatskaita visi nodokļu maksājumi, kas ir paredzami tās aprēķināšanas brīdī, vai arī tā jāpielāgo atbilstīgi tam, kā šie nodokļi to samazina līdz summai, pēc kuras šos posteņus var izmantot, lai segtu riska darījumus vai zaudējumus.

ò jauns

62. pants

Dalībvalstis ziņo Komisijai par konverģences sasniegumiem, ņemot vērā vispārpieņemto pašu kapitāla definīciju. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šī panta un 35. līdz 39. panta grozījumiem.

ê 2000/12/EK 35. pants (pielāgots)

63. pants

Citi posteņi

1.           Kādā dalībvalstī izmantotā pašu kapitāla jēdzienā var ietvert citus posteņus ar noteikumu, ka - neatkarīgi no to juridiskā vai grāmatvedības nosaukuma - attiecīgajiem posteņiem ir šādas iezīmes:

(a)     tie ir brīvi pieejami kredītiestādēm, lai segtu parastus banku operacionālā riska darījumus, kad ieņēmumi vai kapitāla zaudējumi vēl nav noteikti;

(b)     to esamība ir atspoguļota iekšējos uzskaites dokumentos;

(c)     to apjomu nosaka kredītiestādes vadība, pārbauda neatkarīgi revidenti, dara zināmu kompetentajām iestādēm un nodod to uzraudzībā.

2.           Kā citus posteņus var pieņemt arī nenoteikta termiņa vērtspapīrus un citus finanšu instrumentus, kas atbilst turpmāk norādītiem nosacījumiem:

(a)     tos nedrīkst atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas;

(b)     parāda līgumā jābūt noteikumam, ka kredītiestādēm ir iespēja atlikt parāda procentu maksājumu;

(c)     aizdevēja prasījumiem pret kredītiestādi jābūt pilnīgi pakārtotiem visu nesubordinēto kreditoru prasījumiem;

(d)     dokumentos, kas reglamentē vērtspapīru emisiju, jāparedz tāds parāds un nesamaksātie procenti, lai segtu zaudējumus un saglabātu kredītiestādes spēju darboties;

(e)     ņem vērā tikai pilnīgi samaksātas summas.

Šiem posteņiem var pievienot kumulatīvās priekšrocību akcijas, kas nav minētas Ö 57. panta 2. punkta h) apakšpunktā Õ 34. panta 2. punkta 8. apakšpunktā.

ò jauns

3.           Kredītiestādes, kas aprēķina riska svērto vērtību atbilstoši 3. iedaļas 2. apakšiedaļai, pozitīvais rezultāts saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 34. punktu veiktajam aprēķinam līdz 0,6 % no riska svērtās vērtības summas, kas aprēķināta saskaņā ar 2. apakšiedaļu, var atzīt tās kā citus posteņus. Šīs kredītiestādes nedrīkst iekļaut pašu kapitālā vērtības korekcijas un nosacījumus, kas ietverti VII pielikuma 3. iedaļas 1. daļas 34. punktā, un vērtības korekcijas un nosacījumus, kas minēti 57. panta e) punktā, citādi kā vien saskaņā ar šiem nosacījumiem. Šiem nolūkiem riska svērtās vērtības summās neiekļauj tās summas, kas aprēķinātas par sekjuritizācijas pozīcijām, kuru riska pakāpe ir 1250 %.

ê2000/12/EK 36. pants (pielāgots)

64. pants

Citi noteikumi par pašu kapitālu

1.           Tādu kredītiestāžu biedru saistības, kas ir izveidotas kā kooperatīvās sabiedrības un minētas 34. Ö 57. Õ panta 2. punkta 7. Ö g) Õ apakšpunktā, veido šo kooperatīvo sabiedrību nepieprasīto kapitālu; to papildina šo kooperatīvo sabiedrību biedru juridiskās saistības veikt papildu neatmaksājamas iemaksas, ja kredītiestāde cieš zaudējumus; šādā gadījumā jābūt iespējai pieprasīt šos maksājumus nekavējoties.

Aizņēmēju solidārajām saistībām, ja kredītiestāde ir organizēta kā fonds, piemēro tos pašus noteikumus kā iepriekšminētajiem posteņiem.

Visus šādus posteņus var iekļaut pašu kapitālā, ja atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem tos ņem vērā, aprēķinot šādu kredītiestāžu pašu kapitālu.

2.           Valsts kredītiestāžu pašu kapitālā dalībvalstis neiekļauj garantijas, ko šīs dalībvalstis vai to vietējo pašvaldību iestādes piešķir šādām kredītiestādēm.

3.           Dalībvalstis vai kompetentās iestādes var iekļaut pašu kapitālā 34. panta Ö h) Õ 2. punkta. apakšpunktā minētās noteikta termiņa kumulatīvās priekšrocību akcijas un tajā pašā noteikumā minēto subordinēto aizņēmuma kapitālu, ja pastāv saistošas vienošanās, saskaņā ar kurām kredītiestādes bankrota vai likvidācijas gadījumā šos aizņēmumus ierindo pēc visu pārējo kreditoru prasījumiem un neatmaksā, kamēr nav atmaksāti visi pārējie šajā laikā nenokārtotie parādi.

Subordinētajam aizņēmuma kapitālam jāatbilst arī šādiem papildu kritērijiem:

(a)     var ņemt vērā vienīgi pilnīgi apmaksātus līdzekļus;

(b)     to sākotnējam termiņam jābūt ne īsākam par pieciem gadiem, pēc kā tos var apmaksāt; ja aizņēmumu termiņš nav nenoteikts, tiem jābūt atmaksājamiem vienīgi pēc pieprasījuma, ko iesniedz piecus gadus iepriekš, pretējā gadījumā aizņēmumu vairs neuzskata par pašu kapitālu, vai arī pirmstermiņa atmaksājumam ir vajadzīga kompetento iestāžu īpaša piekrišana; Kompetentās iestādes var piešķirt atļauju šādu aizņēmumu pirmstermiņa atmaksājumam ar noteikumu, ka pieprasījumu iesniedz pēc emitenta ierosmes un ka tas neietekmē attiecīgās kredītiestādes maksātspēju;

(c)     vismaz piecu gadu laikā pirms atmaksājuma dienas pakāpeniski jāsamazina tā subordinētā aizņēmuma kapitāla daļa, ko var iekļaut pašu kapitālā;

(d)     aizņēmuma līgumā nedrīkst iekļaut klauzulu, kas noteiktu, ka īpašos apstākļos, izņemot kredītiestādes likvidāciju, parāds jāatmaksā pirms līgumā norādītās atmaksājuma dienas.

ê 2000/12/EK 36. panta 3. punkta b) apakšpunkts, izņemot pirmos 14 vārdus

ð jauns

ð Otrās daļas b) apakšpunktā minētajiem mērķiem,ï ja aizņēmumu termiņš nav nenoteikts, tiem jābūt atmaksājamiem vienīgi pēc pieprasījuma, ko iesniedz piecus gadus iepriekš, pretējā gadījumā aizņēmumu vairs neuzskata par pašu kapitālu, vai arī pirmstermiņa atmaksājumam ir vajadzīga kompetento iestāžu īpaša piekrišana. Kompetentās iestādes var piešķirt atļauju šādu aizņēmumu pirmstermiņa atmaksājumam ar noteikumu, ka pieprasījumu iesniedz pēc emitenta ierosmes un ka tas neietekmē attiecīgās kredītiestādes maksātspēju;

ò jauns

4.           Kredītiestādes neiekļauj pašu kapitālā ne patiesās vērtības rezerves, kas saistītas ar guvumiem vai zaudējumiem no finanšu instrumentu naudas plūsmas riska ierobežošanas, kas novērtēta pēc amortizācijas izdevumiem, ne arī jebkādus guvumus vai zaudējumus no to pasīviem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības un kas pakļauti kredītiestādes kredītspējas izmaiņām.

ê2000/12/EK 37. pants (pielāgots)

65. pants

Pašu kapitāla konsolidēts aprēķins

1.           Ja jāveic konsolidēts aprēķins, tad konsolidētās summas, kas attiecas uz 34. Ö 57. Õ panta 2. punktā minētajiem posteņiem, izmanto saskaņā ar Ö 4. nodaļas 1. iedaļā Õ 52. līdz 56. pantā paredzētajiem noteikumiem. Turklāt pašu kapitāla aprēķināšanai turpmāk minētos posteņus, ja tie ir kredīta («negatīvi») posteņi, var uzskatīt par konsolidētajām rezervēm:

(a)     visas akcionāru vai dalībnieku mazākumam piederošās akcijas Direktīvas 83/349/EEK 21. panta nozīmē, ja izmanto vispārējas integrācijas metodi,

(b)     pirmās konsolidācijas starpība Direktīvas 83/349/EEK 19., 30. un 31. panta nozīmē,

(c)     pārvēršanas starpība, kas ir iekļauta konsolidētajās rezervēs saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 39. panta 6. punktu,

(d)     jebkāda starpība, ko rada dažu līdzdalības procentu iekļaušana saskaņā ar Direktīvas 83/349/EEK 33. pantā aprakstīto metodi.

2.           Ja iepriekšminētie ir debeta („pozitīvi”) posteņi, tad, aprēķinot konsolidēto pašu kapitālu, tos atskaita Ö Ja posteņi, kas minēti 1. daļas a) līdz d) apakšpunktā, ir debeta („pozitīvi”) posteņi, tad, aprēķinot konsolidēto pašu kapitālu, tos atskaita Õ.

ê 2000/12/EK 38. panta 1. punkts (pielāgots)

ð jauns

66. pants

Atskaitījumi un ierobežojumi

1. Uz 34. panta 2. punkta Ö 57. panta Õ 4. līdz 8. Ö d) līdz h) Õ apakšpunktā minētajiem posteņiem attiecas šādi ierobežojumi:

(a)     minētā 4. līdz 8. Ö d) līdz h) Õ apakšpunkta posteņu kopsumma nevar pārsniegt 100 % no Ö a) un b) un c) Õ 1. un 2., un 3. apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta Ö i) līdz k) Õ 9., 10. un 11. apakšpunkta posteņu summa ð un 50% no q) posteņa summas ï

(b)     minētā 7. līdz 8. Ö g) līdz h) Õ apakšpunkta posteņu kopsumma nevar pārsniegt 50 % no Ö a) un b) un c) Õ 1. un 2., un 3. apakšpunkta posteņu summas, no kuras atņemta i) līdz k) 9., 10. un 11. apakšpunkta posteņu summa ð un 50% no q) posteņa summas ï

(c)     12. un 13. punkta ð no l) līdz q) apakšpunktos minēto ï posteņu kopsummu atskaita no visu posteņu kopsummas.

ò jauns

2.           Posteņus, kas norādīti 57. panta r) apakšpunktā atskaita no šī panta a) līdz h) apakšpunktos norādīto posteņu kopsummas, ja vien kredītiestāde neiekļauj minētos posteņus riska svērtās vērtības summu aprēķinā 75. panta nolūkiem, kā tas norādīts IX pielikuma 4. daļā.

ê 2000/12/EK 38. panta 2. punkts

23.         Kompetentās iestādes var kredītiestādēm atļaut pagaidu un izņēmuma apstākļos pārsniegt 1. punktā noteikto ierobežojumu.

ê 2000/12/EK 39. pants (pielāgots)

67. pants

Pierādījums, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm

Tas, ka Ö šajā iedaļā Õ 34. panta 2., 3. un 4. punktā un 35. līdz 38. pantā paredzētie nosacījumi tiek ievēroti, jāpierāda atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām.

ò jauns

2. iedaļa

Noteikumi pret riskiem

1. apakšiedaļa – Piemērošanas pakāpe

68. pants

1.           Kredītiestādes 22. un 75. pantā un 5. iedaļā noteiktās saistības ievēro individuāli.

2.           Katra kredītiestāde, kas nav meitasuzņēmums dalībvalstī, kur tā ir saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, un kas nav mātesuzņēmums, kā arī katra kredītiestāde, kas nav iekļauta konsolidācijā atbilstoši 73. pantam, izpilda 120. un 123. pantā noteiktās saistības individuāli.

3.           Katra kredītiestāde, kas nav mātesuzņēmums un kas nav meitasuzņēmums, kā arī katra kredītiestāde, kas nav iekļauta konsolidācijā atbilstoši 73. pantam, izpilda 5. nodaļā noteiktās saistības individuāli.

69. pants

1.           Dalībvalstis var nepiemērot 68. panta 1. punktu jebkuram kredītiestādes meitasuzņēmumam, ja meitasuzņēmums un kredītiestāde attiecīgajā dalībvalstī, kuru atļaujām un uzraudzībai tie ir pakļauti, un meitasuzņēmums ir pakļauts tās kredītiestādes konsolidētai uzraudzībai, kas ir mātesuzņēmums, un ir ievēroti turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu to, ka pašu kapitāls starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem ir sadalīts pareizi.

(a)     nepastāv un nav paredzami materiāli vai tiesiski šķēršļi tam, lai mātesuzņēmums varētu veikt nekavējošu pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksu;

(b)     mātesuzņēmums bez nosacījumiem, nepārprotami un neatsaucami ir uzņēmies saistības pārskaitīt pašu kapitālu meitasuzņēmumam un nokārtot tā saistības, vai arī meitasuzņēmumu riski ir nebūtiski;

(c)     riska novērtēšanas, riska aprēķina un kontroles procedūras mātesuzņēmumā attiecas arī uz meitasuzņēmumu;

(d)     mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu vairākumu.

2.           2. Dalībvalstis var izmantot 1. punktā minēto iespēju, ka tad, ja mātesuzņēmums ir finanšu līdzdalības sabiedrība, kas izveidota tajā pašā dalībvalstī, kurā ir izveidota kredītiestāde, pieņemot, ka tā ir pakļauta tādai pašai uzraudzībai kā kredītiestādes, jo īpaši attiecībā uz 71. panta 1. punktā noteiktajiem standartiem.

70. pants

Kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut mātesuzņēmuma kredītiestādei dalībvalstī iekļaut saskaņā ar 68. panta 1. punktu veiktajos prasību aprēķinos meitasuzņēmumus Kopienā, kas atbilst 69. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunkta nosacījumiem, un kura būtiskie riska darījumi vai saistības pret šo mātesuzņēmuma kredītiestādi pastāv dalībvalstī.

71. pants

1.           Neskarot 68. līdz 70. panta noteikumus, mātesuzņēmuma kredītiestādei tādā apmērā un veidā, kā noteikts 133. pantā, jāpilda pienākumi, kas noteikti 75., 120. un 123. pantā un 5. iedaļā, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli.

2.           Neskarot 68. līdz 70. panta noteikumus, kredītiestādēm, kuras kontrolē mātesuzņēmums, kas ir finanšu līdzdalības sabiedrība, tādā apmērā un veidā, kā noteikts 133. pantā, jāpilda pienākumi, kas noteikti 75., 120. un 123. pantā un 5. iedaļā, pamatojoties uz finanšu līdzdalības sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

Ja finanšu līdzdalības sabiedrība kontrolē vairāk nekā vienu kredītiestādi dalībvalstī, pirmo teikumu piemēro tikai kredītiestādei, kurai konsolidēto uzraudzību piemēro saskaņā ar 125. un 126. pantu.

72. pants

1.           Mātesuzņēmumam, kas ir ES kredītiestāde, jāpilda pienākumi, kas noteikti 5. nodaļā, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli.

Tomēr attiecībā uz to būtiskajiem meitasuzņēmumiem, tiem jāsniedz informācija, kas norādīta XII pielikuma 1. daļas 5. punktā, pamatojoties uz individuālo un subkonsolidēto stāvokli.

2.           Kredītiestādēm, kuras kontrolē mātesuzņēmums, kas ir finanšu līdzdalības sabiedrība ES, jāpilda pienākumi, kas noteikti 5. nodaļā, pamatojoties uz šīs finanšu līdzdalības sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

Tomēr attiecībā uz to būtiskajiem meitasuzņēmumiem, tiem jāsniedz informācija, kas norādīta XII pielikuma 1. daļas 5. punktā, pamatojoties uz individuālo un subkonsolidēto stāvokli.

3.           Kompetentās iestāde, kas ir atbildīgas par konsolidēto uzraudzība saskaņā ar 125. līdz 131. pantu, var nolemt, ka tās nepiemēro pilnīgi vai daļēji 1. un 2. punktu kredītiestādēm, par kurām trešā valstī dibināts mātesuzņēmums ir sniedzis konsolidētu informāciju.

ê 2000/12/EK 52. panta 3. punkts (pielāgots)

73. pants

61.         Dalībvalstis vai kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētas uzraudzības īstenošanu saskaņā ar 53. Ö 125. līdz 131. Õ pantu, turpmāk minētajos Ö šādos Õ atsevišķajos gadījumos var atteikties no kredītiestādes, finanšu iestādes vai banku pakalpojumu palīguzņēmuma, kurš ir meitas uzņēmums vai kurā ir līdzdalība, iekļaušanas konsolidācijā:

(a)     ja Ö attiecīgais Õ uzņēmums, kas būtu jāiekļauj konsolidācijā, atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai,;

(b)     ja pēc kompetentu iestāžu domām Ö attiecīgais Õ uzņēmums, kas būtu jāiekļauj, ir nebūtisks, ņemot vērā kredītiestāžu pārraudzības mērķus, un jebkurā gadījumā, ja iekļaujamā Ö attiecīgā Õ uzņēmuma kopējā bilance ir mazāka par mazāko no šīm divām summām:

(i)      10 miljoni eiro Ö euro Õ ;

(ii)     vai 1 % no mātes uzņēmuma vai līdzdalību turošā uzņēmuma kopējās bilances.

Ja vairāki uzņēmumi atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, tie tomēr jāiekļauj konsolidācijā, ciktāl kopā tie ir būtiski, ņemot vērā iepriekšminētos mērķus, vai

(c)     ja par konsolidētu uzraudzību atbildīgo kompetento iestāžu viedoklis ir tāds, ka Ö attiecīgā Õ iekļaujamā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija būtu neatbilstīga vai maldinoša no kredītiestāžu uzraudzības mērķu viedokļa.

ê 2000/12/EK 52. panta 3. punkta 2. ievilkuma pēdējais teikums (pielāgots)

          Ja vairāki uzņēmumi Ö gadījumos, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunktā Õ atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, tie tomēr jāiekļauj konsolidācijā, ciktāl kopā tie ir būtiski, ņemot vērā Ö konkrētos Õ iepriekšminētos mērķus, vai.

ò jauns

2.           Kompetentās iestādes pieprasa kredītiestādēm, kas ir meitasuzņēmumi, piemērot 75., 120. un 123. pantā un 5. iedaļā minētās prasības subkonsolidēti, ja šīm kredītiestādēm vai to mātesuzņēmumiem, ja tās ir finanšu līdzdalības sabiedrības, trešās valstīs ir meitasuzņēmumi, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kā tās definētas Direktīvā 2002/87/EK, vai tām pieder daļas šādos uzņēmumos.

3.           Kompetentās iestādes pieprasa mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuru darbību regulē šī direktīva, izpildīt 22. pantā noteiktās prasības konsolidēti vai subkonsolidēti, lai nodrošinātu, ka to pasākumi, procedūras un mehānismi ir konsekventi un labi integrēti, un ir iespējams sagatavot visus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem.

2. iedaļa – Prasību aprēķināšana

74. pants

1.           Ja vien nav noteikts citādi, aktīvus un ārpusbilances posteņus novērtē atbilstoši pārskatu sistēmai, kas kredītiestādei noteikta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un Direktīvu 86/635/EEK.

2.           Neatkarīgi no 68. līdz 72. pantā noteiktajām prasībām, kompetentās iestādes nodrošina, ka aprēķini, ar kuriem pārbauda, vai kredītiestāde izpilda 75. pantā noteiktos pienākumus, tiek veikti vismaz divas reizes gadā.

Šos aprēķinus veic pati kredītiestāde, šajā gadījumā paziņojot rezultātus un aprēķinu datus kompetentajām iestādēm, vai tos veic kompetentās iestādes, izmantojot kredītiestāžu iesniegtos datus.

3. apakšiedaļa - Pašu kapitāla minimālais līmenis

75. pants

Neskarot 136. pantu, dalībvalstis pieprasa kredītiestādēm, lai tās nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar zemāk minēto kapitāla prasību summu:

(a)        kredītriskam un pasliktināšanās riskam visos darījumu veidos, izņemot tirdzniecības portfeļa darījumus un nelikvīdos aktīvus, ja tos atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar [Direktīvas 93/6/EEK 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu], 8 procenti no kopējās riska svērtās vērtības summas, kas aprēķināta atbilstoši 3. iedaļai;

(b)        attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem, kapitāla prasības, ko aprēķina atbilstoši [Direktīvas 93/6/EEK V nodaļas 4. iedaļai], pozīcijas riskam, norēķinu un darījuma partnera riskam, un ciktāl ir atļauts pārsniegt 111. līdz 117. pantā noteiktos ierobežojumus, lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz šos ierobežojumus;

(c)        attiecībā uz visiem darījumu veidiem, kapitāla prasības, ko aprēķina atbilstoši [Direktīvas 93/6/EEK 18. pantam], ārvalstu valūtas riskam un preču riskam;

(d)       attiecībā uz visiem darījumu veidiem, atbilstoši 4. iedaļai aprēķinātās kapitāla prasības operacionālajam riskam.

ê 2000/12/EK

2. iedaļa

Maksātspējas koeficients

40. pants

Vispārīgi principi

1. Maksātspējas koeficients ir 41. pantā definētā pašu kapitāla attiecība pret aktīvu kopsummu un ārpusbilances posteņiem, kam piemērots riska svērums saskaņā ar 42. pantu.

2. Tādu kredītiestāžu maksātspējas koeficientus, kas nav ne mātes uzņēmumi, kuri definēti Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, ne šādu uzņēmumu meitas uzņēmumi, aprēķina individuāli.

3. Tādu kredītiestāžu, kas ir mātes uzņēmumi, maksātspējas koeficientus aprēķina konsolidēti saskaņā ar metodēm, kas noteiktas šajā direktīvā un Direktīvā 86/635/EEK.

4. Kompetentās iestādes, kas atbild par atļaujas piešķiršanu kādam mātes uzņēmumam, kas ir kredītiestāde, un tā uzraudzību, var prasīt, lai attiecībā uz minēto uzņēmumu vai jebkuru no tā meitas uzņēmumiem, kuru tās atļauj un uzrauga, tiktu aprēķināts arī daļēji konsolidēts vai nekonsolidēts koeficients. Ja kapitāla pienācīga sadale banku grupā šādi netiek kontrolēta, jāveic citi pasākumi šā mērķa sasniegšanai.

5. Neierobežojot kredītiestāžu atbilstību prasībām 2., 3. un 4. punktā un 52. panta 8. un 9. punktā, kompetentās iestādes nodrošina, ka koeficientus aprēķina vismaz divas reizes gadā; to veic vai nu pašas kredītiestādes, nosūtot kompetentajām iestādēm rezultātus, kā arī visus vajadzīgos aprēķina datus, vai kompetentās iestādes, izmantojot datus, ko sniedz kredītiestādes.

6. Aktīvus un ārpusbilances posteņus novērtē saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK.

41. pants

Skaitītājs: Pašu kapitāls

Pašu kapitāls, kas definēts šajā Direktīvā, ir maksātspējas koeficienta skaitītājā.

42. pants

Saucējs: aktīvi un ārpusbilances posteņi, kam piemērots riska svērums

1. 1. Kredītriska apjomus, kas izteikti kā svērumi procentos, dažādiem aktīviem nosaka saskaņā ar 43. un 44. pantu, īpašos gadījumos - saskaņā ar 45., 62. un 63. pantu. Tad katra aktīva bilances vērtību reizina ar attiecīgo svērumu, lai iegūtu vērtību, kam piemērots riska svērums.

2. To ārpusbilances posteņu gadījumā, kas uzskaitīti II pielikumā, izmanto divu posmu aprēķinu, kas paredzēts 43. panta 2. punktā.

3. Attiecībā uz 43. panta 3. punktā minētajiem ārpusbilances posteņiem iespējamās līgumu aizstāšanas izmaksas gadījumā, ja darījuma otra puse nepilda līgumsaistības, aprēķina pēc vienas no III pielikumā izklāstītajām divām metodēm. Minētās izmaksas reizina ar attiecīgās darījuma otras puses svērumiem 43. panta 1. punktā, izņemot to, ka tur paredzētos 100% svērumus aizstāj ar 50% svērumiem, lai iegūtu vērtības, kam piemērots riska svērums.

4. Tādu šā panta 2. un 3. punktā minēto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsumma, kam piemērots riska svērums, ir maksātspējas koeficienta saucējā.

43. pants

Riska svērumi

1. Dažādu aktīvu kategoriju posteņiem piemēro šādus svērumus, lai gan kompetentās iestādes var noteikt augstākus svērumus, ja tās uzskata to par vajadzīgu:

(a)        nulles svērums

(1)     nauda kasē un līdzvērtīgi posteņi;

(2)     aktīvi, kas ir prasījumi pret A zonas valstu valdībām un centrālām bankām;

(3)     aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret Eiropas Kopienām;

(4)     aktīvi, kas ir prasījumi, kuri nodrošināti ar skaidri izteiktiem A zonas valstu valdību un centrālo banku vai Eiropas Kopienu galvojumiem;

(5)     aktīvi, kas ir prasījumi pret B zonas valstu valdībām un centrālām bankām, kuri izteikti un finansēti aizdevuma ņēmēju valsts valūtās;

(6)     aktīvi, kas ir prasījumi, kuri nodrošināti ar skaidri izteiktiem B zonas valstu valdības un centrālās bankas galvojumiem un kuri izteikti un finansēti galvotājam un aizdevuma ņēmējam kopīgajā valsts valūtā;

(7)     aktīvi, kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošināti ar A zonas valstu valdību vai centrālo banku, vai Eiropas Kopienas vērtspapīriem, vai ar skaidras naudas depozītiem kreditētājā iestādē vai ar depozīta sertifikātiem, vai līdzīgiem instrumentiem, ko izdod iepriekšminētā iestāde vai kas tai iesniegti;

(b)        20 % svērums

(1)     aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret EIB;

(2)     aktīvi, kas ir prasījumi pret daudzpusējām attīstības bankām;

(3)     aktīvi, kas ir prasījumi, kuri nodrošināti ar skaidri izteiktiem EIB galvojumiem;

(4)     aktīvi, kas ir prasījumi, kuri nodrošināti ar skaidri izteiktiem daudzpusēju attīstības banku galvojumiem;

(5)     aktīvi, kas ir prasījumi pret A zonas re?gionālajām vai vietējām varas iestādēm, ievērojot 44. pantu;

(6)     aktīvi, kas ir prasījumi, kuri nodrošināti ar skaidri izteiktiem A zonas reģionālo vai vietējo varas iestāžu galvojumiem, ievērojot 44. pantu;

(7)     aktīvi, kas ir prasījumi pret A zonas kredītiestādēm, bet nav šo kredītiestāžu pašu kapitāls;

(8)     aktīvi, kas ir prasījumi, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk, pret B zonas kredītiestādēm, izņemot šādu iestāžu emitētus vērtspapīrus, kas atzīti par šo iestāžu pašu kapitāla daļu;

(9)     aktīvi, kas nodrošināti ar skaidri izteiktu A zonas kredītiestādes galvojumu;

(10)   aktīvi, kas ir prasījumi, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk, kas nodrošināti ar skaidri izteiktu B zonas kredītiestādes galvojumu;

(11)   aktīvi, kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošināti ar EIB vai daudzpusēju attīstības banku vērtspapīriem;

(12)   skaidras naudas posteņi iekasēšanas procesā;

(c)        50% svērums

(1)     aizdevumi, kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kuru aizdevuma ņēmējs aizņem vai izīrē/iznomā vai aizņems vai izīrēs/iznomās nākotnē, un aizdevumi sakarā ar mājokļa īpašumu, ko aizdevuma ņēmējs aizņem vai izīrē/iznomā vai aizņems vai izīrēs/iznomās nākotnē, kuri atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināti ar daļām Somijas Māju būves sabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai vēlāku līdzvērtīgu likumu;

         „ar hipotēkām nodrošināti vērtspapīri”, ko var pielīdzināt pirmajā daļā vai 62. panta 1. punktā minētajiem aizdevumiem, ja kompetentās iestādes, ņemot vērā katrā dalībvalstī spēkā esošo tiesisko regulējumu, uzskata, ka kredītriska ziņā tie ir līdzvērtīgi. Neierobežojot vērtspapīru veidus, uz ko var attiekties šis 1. punkts un kas var atbilst tā prasībām, «ar hipotēkām nodrošināti vērtspapīri» var ietvert instrumentus, uz ko attiecas pielikuma B sadaļas 1. punkta a) un b) apakšpunkts Padomes Direktīvā 93/22/EEK[32]. Kompetentajām iestādēm jo īpaši jāpārliecinās, ka:

(i)      šādi vērtspapīri pilnīgi un tieši ir nodrošināti ar hipotēku kopumu, kam ir tāds pats veids kā pirmajā daļā vai 62. panta 1. punktā definētajiem un kuri darbojas pilnā apjomā, kad tiek izdoti šie ar hipotēkām nodrošinātie vērtspapīri;

(ii)     vai nu tieši ieguldītājiem ar hipotēkām nodrošinātos vērtspapīros, vai arī viņu vārdā uzticības personai vai pilnvarotam pārstāvim ir pieņemamas prioritāras tiesības uz garantētajiem hipotēku aktīviem atbilstīgi viņu turēto vērtspapīru proporcijai.

(2)     priekšsamaksa un uzkrātie ieņēmumi: uz šiem aktīviem attiecas otrai pusei atbilstīgais svērums, kad kredītiestāde to var noteikt saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK. Pretējā gadījumā, kad tā nespēj noteikt attiecīgo otru pusi, tā piemēro vienotas likmes 50% svērumu;

(d)       100% svērums

(1)     aktīvi, kas ir prasījumi pret B zonas valstu valdībām un centrālām bankām, izņemot gadījumus, kad tie izteikti un finansēti aizdevuma ņēmēja valsts valūtā;

(2)     aktīvi, kas ir prasījumi pret B zonas reģionālajām vai vietējām varas iestādēm;

(3)     aktīvi, kas ir prasījumi pret B zonas kredītiestādēm, kuru termiņš ir vairāk nekā gads;

(4)     aktīvi, kas ir prasījumi pret A zonas vai B zonas ārpusbanku nozarēm;

(5)     materiāli aktīvi Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 10. punkta nozīmē;

(6)     akciju, daļu vai citu kredītiestāžu pašu kapitāla elementu portfeļi, kas nav atskaitīti no kreditētājas iestādes pašu kapitāla;

(7)     visi pārējie aktīvi, izņemot tos, kas atskaitīti no pašu kapitāla.

2. Turpmāk aprakstīto kārtību piemēro ārpusbilances posteņiem, uz ko neattiecas 3. punkts. Vispirms tos grupē pēc riska pakāpēm, kas izklāstītas II pielikumā. Pilna riska posteņus ņem vērā pēc to pilnās vērtības, no vidēja riska posteņu vērtības ņem vērā 50% no vērtības un no par vidējo zemāka riska posteņu vērtības ņem vērā 20% no vērtības, turpretim zema riska posteņu vērtību pielīdzina nullei. Otrajā posmā ārpusbilances vērtības, kas koriģētas, kā aprakstīts iepriekš, reizina ar svērumiem, kas piešķirti attiecīgajām otrām pusēm saskaņā ar noteikumiem, kuri aktīvu posteņiem paredzēti 1. punktā un 44. pantā. Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumu un nākotnes pirkumu par tūlītēju samaksu gadījumā izmanto konkrētajiem aktīviem atbilstīgos svērumus un nevis darījumu otras puses svērumus. Neiemaksāta kapitāla daļai, kas parakstīta Eiropas Investīciju fondā, piemēro 20% svērumu.

3. 3. III pielikumā izklāstītās metodes piemēro ārpusbilances posteņiem, kas uzskaitīti IV pielikumā, izņemot:

– līgumus, ko tirgo atzītās biržās,

– ārvalstu valūtas līgumus (izņemot līgumus attiecībā uz zeltu) ar sākotnējo termiņu ne vairāk kā 14 kalendāra dienas.

Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstu kompetentās iestādes no III pielikumā izklāstīto metožu piemērošanas var atbrīvot ārpusbiržas līgumus, kurus ieskaitījusi ieskaita iestāde, ja šī iepriekš minētā iestāde veic pienākumus, kas likumā paredzēti darījuma otrai pusei, un visi dalībnieki pilnīgi un ik dienu sedz risku, ko tie rada šai ieskaita iestādei, tādējādi nodrošinot aizsardzību, kas aptver faktiskos riska darījumus un potenciālos riska darījumus nākotnē. Kompetentās iestādes jāpārliecina par to, ka šis nodrošinājums sniedz aizsardzību, kas ir līdzvērtīga tādai aizsardzībai, kuru sniedz nodrošinājums, kas atbilst 1. punkta a) apakšpunkta 7. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ka nepastāv tāda iespēja, ka risks, ko uzkrāj ieskaita iestāde, varētu nepārsniegt nodrošinājuma tirgus vērtību. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kā tās izmanto šīs izvēles tiesības.

4. Ja ārpusbilances posteņi nodrošināti ar skaidri izteiktiem galvojumiem, tos sver tā, it kā tie būtu nolīgti uz galvotāja, nevis faktiskās otrās puses rēķina. Kad iespējamais risks, ko rada ārpusbilances darījumi, atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināts ar jebkuru aktīvu posteni, kas atzīts par nodrošinājumu 1 punkta a) apakšpunkta 7. punktā un b) apakšpunkta 11. punktā, piemēro 0% vai 20% svērumu atkarībā no konkrētā nodrošinājuma.

50% svērumu dalībvalstis var piemērot ārpusbilances posteņiem, kas ir galvojumi vai garantijas, kuri aizstāj kredītu un kuri atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināti ar hipotēkām, kas atbilst nosacījumiem 1. punkta c) apakšpunkta 1. punktā, ja vien attiecīgajam galvotājam ir tiešas tiesības uz šo nodrošinājumus.

5. Kad uz aktīva vai ārpusbilances posteņiem attiecina kādu mazāku svērumu tādēļ, ka pastāv kompetentajām iestādēm pieņemams noteikts galvojums vai nodrošinājums, mazāko svērumu piemēro tikai tai daļai, par kuru ir galvojums vai kura ir pilnīgi nodrošināta.

44. pants

Dalībvalstu reģionālo un vietējo varas iestāžu prasījumu svērumi

1. Neatkarīgi no 43. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām dalībvalstis var noteikt 0% svērumu attiecībā uz savām reģionālajām un vietējām varas iestādēm, ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp prasījumiem pret tām un valstu valdībām, jo reģionālajām un vietējām varas iestādēm ir tiesības gūt ienākumus un pastāv īpaša institucionāla kārtība, kuras uzdevums ir mazināt iespējas nepildīt saistības, ko uzņēmušās minētās iestādes. Nulles svērumu, kas noteikts saskaņā ar šiem kritērijiem, piemēro prasījumiem pret šīm reģionālajām un vietējām varas iestādēm un ārpusbilances posteņiem, ko tur uz šo iestāžu rēķina, un prasījumiem pret trešām personām, un ārpusbilances posteņiem uz trešu personu rēķina, par ko galvo minētās reģionālās vai vietējās varas iestādes vai kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir nodrošināti ar vērtspapīriem, kurus izdevušas šīs reģionālās vai vietējās varas iestādes.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai, ja tās uzskata, ka, ņemot vērā kritērijus, kas noteikti 1. punktā, pamatots ir nulles svērums. Citas dalībvalstis kredītiestādēm, kas ir to kompetento iestāžu uzraudzībā, var dot iespēju piemērot nulles svērumu, ja tās sadarbojas ar attiecīgajām re?gionālajām vai vietējām varas iestādēm vai tām ir prasījumi, par ko galvojušas šīs iestādes, tostarp ar nodrošinājumu, izmantojot vērtspapīrus.

45. pants

Citi svērumi

1. Ciktāl tas nav pretrunā 44. panta 1.punktam, dalībvalstis var piemērot 20% svērumu aktīvu posteņiem, kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir nodrošināti ar A zonas reģionālo vai vietējo varas iestāžu izdotiem vērtspapīriem, ar A zonas kredītiestādēm, kas nav kreditētāja iestāde, iesniegtu depozītu vai šādu kredītiestāžu izdotu depozīta sertifikātu vai līdzīgu instrumentu.

2. Dalībvalstis var piemērot 10% svērumu prasījumiem pret iestādēm, kas savās dalībvalstīs specializējas starpbanku un valsts parāda tirgos un uz ko attiecas kompetento iestāžu cieša uzraudzība, ja minētie aktīvu posteņi ir atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām pilnīgi nodrošināti ar tādu aktīvu posteņu kopumu, kuri minēti 43. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un kurus kompetentās iestādes atzinušas par pietiekamu nodrošinājumu.

3. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus visus pasākumus, kas veikti saskaņā ar 1. un 2. punktu, un šādu pasākumu pamatojumu. Komisija minēto informāciju paziņo citām dalībvalstīm. Komisija periodiski izskata minēto pasākumu ietekmi, lai nodrošinātu, ka tie nerada konkurences traucējumus.

46. pants

Pārvaldes struktūras un bezpeļņas uzņēmumi

Šīs direktīvas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā kompetentās iestādes reģionālo un vietējo varas iestāžu jēdzienā var ietvert bezpeļņas pārvaldes iestādes, kas ir pakļautas reģionālajām vai vietējām varas iestādēm, vai tās iestādes, kas pēc kompetento iestāžu atzinuma pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās un vietējās varas iestādes.

Kompetentās iestādes reģionālo un vietējo varas iestāžu jēdzienā var ietvert arī baznīcas un reliģiskas apvienības, kas ir publisko tiesību subjekti, ciktāl tās iekasē nodevas saskaņā ar likumu, kas tām piešķir šādas tiesības. Tomēr šajā gadījumā 44. pantā paredzēto izvēles iespēju nepiemēro.

47. pants

Maksātspējas koeficienta līmenis

1. Kredītiestādēm jānodrošina, ka 40. pantā noteiktais koeficients ir vismaz 8% līmenī.

2. Neatkarīgi no 1. punkta kompetentās iestādes, ja tās to uzskata par vajadzīgu, var paredzēt augstākus minimālos koeficientus.

3. Ja koeficients kļūst mazāks par 8%, kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgā kredītiestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz atjaunotu koeficientu līdz noteiktajam minimumam.

ò jauns

3. iedaļa

Pašu kapitāla minimālās prasības kredītriskiem

76. pants

Kredītiestādes riska svērtās vērtības aprēķiniem 75. panta a) apakšpunkta nolūkiem piemēro standartizēto pieeju, kas aprakstīta 78. līdz 83. pantā, vai 84. līdz 89. pantā paredzēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 84. pantu.

77. pants

„Riska darījums” šajā iedaļā ir aktīvs vai ārpusbilances postenis.

1. apakšiedaļa – Standartizētā pieeja

78. pants

1. Ievērojot 2. punktu, aktīvu posteņa riska darījuma vērtība ir tā bilances vērtība un II pielikuma uzskaitīto ārpusbilances posteņu riska darījumu vērtība ir šāda procentuālā daļa no to vērtības: 100 %, ja tas ir pilna riska postenis, 50 %, ja tas ir vidēja riska postenis, 20 %, ja tas ir vidēja/zema riska postenis, 0 %, ja tas ir zema riska postenis. Pirmajā teikumā minētie ārpusbilances posteņi jāiedala riska kategorijās, kā tas norādīts II pielikumā.

2. IV pielikumā uzskaitīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar vienu no divām III pielikumā norādītajām metodēm, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citus līgumu par dzēšanu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar III pielikumu.

3. Ja riska darījumam ir fondētā kredīta aizsardzība, šim postenim piemērojamo riska darījuma vērtību iespējams grozīt saskaņā ar 3. apakšiedaļu.

4. Gadījumā, ja kredītiestāde izmanto finanšu ķīlu vispārējo metodi saskaņā ar VIII pielikuma 3. daļu, kur riska darījums ir vērtspapīru vai preču pārdošana, iegrāmatošana vai aizdošana saskaņā ar repo darījumu vai saskaņā ar vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, riska darījuma vērtība ir vērtspapīru vai preču vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 74. panta 1. punktu un ko paaugstina par no svārstīguma izrietošajām korekcijām, kas ir piemērotas šādiem vērtspapīriem vai precēm, kā noteikts VIII pielikuma 3. daļas 35. līdz 60 punktā.

79. pants

1.           Katru riska darījumu attiecina uz vienu no zemāk minētajām riska darījumu kategorijām:

(a)     prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;

(b)     prasības vai iespējamās prasības pret reģionu pašvaldībām vai vietējām iestādēm;

(c)     prasības vai iespējamās prasības pret pārvaldes struktūrām un bezpeļņas uzņēmumiem;

(d)     prasības vai iespējamās prasības pret daudzpusējām attīstības bankām;

(e)     prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām organizācijām;

(f)     prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;

(g)     prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām;

(h)     mazo darījumu prasības vai mazo darījumu iespējamās prasības;

(i)      prasības vai iespējamās prasības, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu;

(j)      kavētie riska darījumi;

(k)     augsta riska kategorijas riska darījumi;

(l)      prasības segto obligāciju veidā;

(m)    sekjuritizācijas pozīcijas;

(n)     īstermiņa prasības pret iestādēm un komercsabiedrībām;

(o)     ieguldījumu fondu prasības;

(p)     citi riska darījumi.

2.           Lai riska darījumu varētu ieskaitīt mazo riska darījumu kategorijā, kas minēta 1. punkta h) apakšpunktā, riska darījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(a)     riska darījuma partneris ir privātpersona vai privātpersonas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums;

(b)     riska darījums ir viens no nozīmīga daudzuma riska darījumiem ar līdzīgām iezīmēm, kur ar šādiem aizdevumiem saistītie riski būtiski samazinās;

(c)     kopējā summa, ko klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā kredītiestādei, jebkuram mātesuzņēmumam un tās meitasuzņēmumiem, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, ciktāl tas zināms kredītiestādei, nedrīkst pārsniegt EUR 1 miljonu. Kredītiestādei jāveic pamatoti pasākumi, lai iegūtu šādu informāciju.

Vērtspapīrus nedrīkst iekļaut mazo riska darījumu kategorijā.

80. pants

1.           Lai aprēķinātu riska svērto vērtību, visiem riska darījumiem, izņemot to, par kuru vērtību tiek samazināts pašu kapitāls, piemēro riska pakāpes atbilstoši VI pielikuma 1. daļas noteikumiem. Riska pakāpe tiek noteikta atbilstoši riska darījuma kategorijai un kredīta kvalitātes pakāpei tādā apjomā, kā norādīts VI pielikuma 1. daļā. Kredīta kvalitāti var noteikt, atsaucoties uz ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) kredītu novērtējumiem atbilstoši 81. līdz 83. panta noteikumiem vai eksporta kredītu aģentūru kredītu novērtējumiem kā aprakstīts VI pielikuma 1. daļā.

2.           Lai piemērotu riska 1. punktā minēto riska pakāpi, riska darījuma vērtību reizina ar riska pakāpi, kas noteikta vai aprēķināta saskaņā ar šo apakšiedaļu.

3.           Lai aprēķinātu riska svērtās vērtības summas riska darījumiem ar iestādēm, kompetentās iestādes nolemj, vai pieņemt metodi, kas balstās uz centrālās valdības kredītu kvalitāti tajā jurisdikcijā, kurā ir reģistrēta kredītiestāde, vai arī pieņemt metodi, kas balstās uz darījuma partnera iestādes kredītu kvalitāti saskaņā ar VI pielikumu.

4.           Neskarot 1. punktu, ja riska darījumam ir kredīta aizsardzība, šim postenim piemērojamo riska pakāpi iespējams grozīt saskaņā ar 3. apakšiedaļu.

5.           Riska svērtās vērtības summas sekjuritizācijas riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu.

6.           Riska darījumiem, kuru riska svērtās vērtības aprēķināšana nav paredzēta šajā apakšiedaļā, riska pakāpe ir 100 %.

7.           Izņemot 57. panta 1. punkta 1) līdz 8) apakšpunktā minētos riska darījumus, kas paaugstina saistības, kompetentās iestādes var atbrīvot no šī panta 1. punkta prasībām kredītiestādes riska darījumus ar darījumu partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(a)     darījuma partneris ir iestāde vai finanšu līdzdalības sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai pakalpojumu palīguzņēmums, kuram piemēro attiecīgas uzraudzības prasības;

(b)     darījuma partneris ir pilnā mērā iekļauts tajā pašā konsolidācijā, kurā ir iekļauta kredītiestāde;

(c)     darījumu partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, aprēķināšanas un kontroles procedūras, kādas piemēro kredītiestādei;

(d)     darījuma partneris ir reģistrēts tajā pašā dalībvalstī, kurā ir dibināta kredītiestāde;

(e)     nepastāv un nav paredzami materiāli vai tiesiski šķēršļi tam, lai darījuma partneris varētu veikt nekavējošu pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksu kredītiestādei.

Šādos gadījumos piemēro riska pakāpi 0 %.

81. pants

1.           Ārējos kredītu novērtējumus var izmantot, lai aprēķinātu riska darījuma riska pakāpe saskaņā ar 80. pantu tikai tādā gadījumā, ja kompetentās iestādes ir atzinušas ĀKNI, kas tos sniedz, par piemērotām; turpmāk tekstā – „piemērotas ĀKNI”.

2.           Kompetentās iestādes atzīst ĀKNI par piemērotām 80. panta nolūkiem tikai tādā gadījumā, ja tās uzskata, ka novērtējuma metodoloģijas ir objektīvas, neatkarīgas, pastāvīgi tiek pārskatītas un ir pārredzamas, un iegūtie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un pārredzamības prasībām. Tāpēc kompetentajām iestādēm jāievēro VI pielikuma 2. daļā noteiktie tehniskie kritēriji.

3.           Ja dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas ĀKNI par piemērotu, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt šo ĀKNI par piemērotu, neveicot savu novērtēšanas procesu.

4.           Kompetentās iestādes publicē atzīšanas procedūras skaidrojumu un piemēroto ĀKNI sarakstu.

82. pants

1.           Kompetentās iestādes nosaka, ņemot vērā VI pielikuma 2. daļā noteiktos tehnisko kritērijus, kā piemēroto ĀKNI attiecīgos kredītu novērtējumus saistīt ar šī pielikuma pirmajā daļā noteiktajām kredīta kvalitātes pakāpēm. Šai saistībai jābūt objektīvai un konsekventai.

2.           Ja dalībvalsts kompetentās iestādes ir noteikušas 1. punktā minēto saistību, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt šo saistību, neveicot savu novērtējumu.

83. pants

1.           ĀKNI kredītu novērtējumu lietošanai kredītiestādes riska svērtās vērtības summas aprēķināšanai jābūt konsekventai un jāatbilst VI pielikuma 3. daļas noteikumiem. Kredītu novērtējumus nedrīkst izmantot selektīvi.

2.           Kredītiestādes izmanto paredzētos kredītu novērtējumus. Tomēr tās var izmantot neparedzētus novērtējumus, ja attiecīgā kompetentā iestāde to atļauj.

2. apakšiedaļa – Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

84. pants

1.           Saskaņā ar šo apakšiedaļu kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm aprēķināt to riska svērtās vērtības summas, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju (IRP). Katrai kredītiestādei šajā gadījumā jāpieprasa atsevišķa atļauja.

2.           Atļauju dod tikai tādā gadījumā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka kredītiestādes vadības un kredīta riska darījumu vērtēšanas sistēmas ir nevainojamas un tiek īstenotas godprātīgi, jo īpaši pārbaudot, vai tās atbilst šādiem standartiem saskaņā ar VII pielikuma 4. daļu:

(a)     kredītiestādes reitingu sistēmas sniedz pamatotu debitora un darījumu iezīmju novērtējumu, pamatotu riska diferencēšanu un precīzu un konsekventu riska kvantitatīvo novērtējumu;

(b)     iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas un zaudējumu novērtējumiem, ko izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai, un ar tiem saistītajām sistēmām un procedūrām ir būtiska nozīme riska pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas procedūrās, kā arī kredītiestādes kredītu apstiprināšanas, iekšējās kapitāla sadales un uzņēmuma vadības funkcijās;

(c)     kredītiestādē ir kredītriska kontroles struktūra, kas ir atbildīga par tās reitingu sistēmām un ir atbilstīgi neatkarīga, un tās darbība netiek ietekmēta;

(d)     kredītiestāde apkopo un uzglabā visus attiecīgos datus, lai efektīvi nodrošinātu tās kredītriska aprēķināšanas un pārvaldīšanas procedūras;

(e)     kredītiestāde dokumentē savas reitingu sistēmas, to uzbūves pamatojumu un apstiprina šīs reitingu sistēmas.

Ja ES mātesuzņēmuma kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma finanšu iestāde un tās meitasuzņēmumi izmanto vienādi izstrādātu IRP mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem, kompetentās iestādes var atļaut izpildīt VII pielikumā 4. daļā noteiktās minimālās prasības mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem kopīgi.

3.           Kredītiestāde, kas vēlas izmantot IRP, pierāda, ka tā attiecīgajām IRP riska darījumu kategorijām izmanto reitingu sistēmas, kas kopumā atbilst šajā pielikumā noteiktajām prasībām iekšējā riska aprēķināšanai un vadības nolūkiem, vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas par IRP izmantošanu. Šo prasību piemēro no 2010. gada 31. decembra.

4.           Kredītiestāde, kas vēlas izmantot pašu vērtējumus ZSN un/vai pārrēķināšanas koeficientiem, pierāda, ka tā ir veikusi ZSN un/vai pārrēķināšanas koeficientu novērtēšanu un izmantojusi šos novērtējumus tādā veidā, ka tas kopumā atbilst minimālajām prasībām šo parametru pašu vērtējumu aprēķināšanai, kas noteiktas šajā pielikumā, vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas par pašu vērtējumu izmantošanu ZSN un/vai pārrēķināšanas koeficientiem. Šo prasību piemēro no 2010. gada 31. decembra.

5.           Ja kredītiestāde pārtrauc pildīt šajā apakšiedaļā noteiktās prasības, tā iesniedz kompetentajai iestādei plānu par savlaicīgu prasību izpildes atsākšanu vai pierāda, ka prasību nepildīšanai ir nebūtiska ietekme.

6.           Ja ES mātesuzņēmuma kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma finanšu līdzdalības sabiedrība un tās meitasuzņēmumi ir paredzējuši izmantot IRP, dažādu juridisko personu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, kā tas noteikts 129. līdz 132. pantā.

85. pants

1.           Neskarot 89. pantu, kredītiestādes un visi mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi ievieš IRP attiecībā uz visiem riska darījumiem.

Ja kompetentās iestādes to atļauj, ieviešanu var veikt secīgi dažādām 87. pantā uzskaitītajām riska darījumu kategorijām vienā biznesa struktūrvienībā, secīgi dažādās biznesa struktūrvienībās vienā grupā vai pašu vērtējumu lietošanai ZSN vai riska pakāpju aprēķināšanas pārrēķināšanas koeficientiem riska darījumos ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām.

Mazo riska darījumu kategorijā, kas minēta 86. pantā, ieviešanu var veikt secīgi riska darījumu kategorijām, kurām atbilst VII pielikuma 1. daļas 9., 10. un 11. punkta dažādas korelācijas.

2.           Ieviešanu, kas minēta 1. punktā, veic pamatotā laika periodā, ko saskaņo ar kompetentajām iestādēm. Īstenošanu veic, stingri ievērojot nosacījumus, ko noteikušas kompetentās iestādes. Šos nosacījumus izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka 1. punktā paredzētie elastīgie noteikumi netiek izmantoti minimālo kapitāla prasību samazināšanai attiecībā uz šīm riska darījumu kategorijām vai biznesa struktūrvienībām, kurām vēl netiek piemērota IRP, vai attiecībā uz pašu vērtējumu izmantošanu ZSN un pārrēķināšanas koeficientiem.

3.           Kredītiestādes, kas izmanto IRP visām riska darījumu kategorijām, izmanto IRP arī kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijai.

4.           Ievērojot 1. līdz 3. punktu un 89. pantu, kredītiestādes, kas saskaņā ar 84. pantu ir saņēmušas atļauju izmantot IRP, nedrīkst atsākt 1. apakšiedaļas piemērošanu riska svērtās vērtības summu aprēķināšanai, izņemot gadījumus, kad tās spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju.

5.           Ievērojot 1. un 2. punktu un 89. pantu, kredītiestādes, kas saskaņā ar 89. pantu ir saņēmušas atļauju izmantot pašu vērtējumus ZSN un pārrēķināšanas koeficientiem, nedrīkst atsākt 87. panta 8. punktā minēto ZSN vērtību un pārrēķināšanas koeficientu izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju.

86. pants

1.         Katru riska darījumu attiecina uz vienu no zemāk minētajām riska darījumu kategorijām:

(a)     prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām un centrālajām bankām;

(b)     prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;

(c)     prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām;

(d)     mazo darījumu prasības vai mazo darījumu iespējamās prasības;

(e)     kapitāla instrumentu prasības;

(f)     sekjuritizācijas pozīcijas;

(g)     citi aktīvi, kas nav kredītu saistības.

2.         Šādi riska darījumi pielīdzināmi riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām:

(a)     riska darījumi ar reģionu pašvaldībām un vietējām iestādēm, kas pielīdzināmi riska darījumiem ar centrālajām valdībām saskaņā ar 1. apakšiedaļu;

(b)     riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām, kuru riska pakāpe atbilstoši 1. apakšiedaļai ir 0 %.

3.         Šādi riska darījumi pielīdzināmi riska darījumiem ar iestādēm:

(a)     riska darījumi ar reģionu pašvaldībām un vietējām iestādēm, kas nav pielīdzināmi riska darījumiem ar centrālajām valdībām saskaņā ar 1. apakšiedaļu;

(b)     riska darījumi ar valsts iestādēm, kas pielīdzināmi riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 1. apakšiedaļu;

(c)     riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuru riska pakāpe atbilstoši 1. apakšiedaļai nav 0 %.

4.         Lai riska darījumu varētu ieskaitīt mazo riska darījumu kategorijā, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, riska darījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(a)     riska darījuma partneris ir privātpersona vai privātpersonas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums, pieņemot, ka pēdējā gadījumā kopējā summa, ko klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā kredītiestādei, jebkuram tās mātesuzņēmumam un meitasuzņēmumiem, ciktāl tas zināms kredītiestādei, kura veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šo informāciju, nepārsniedz EUR 1 miljonu;

(b)     kredītiestādes riska pārvaldīšana attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir konsekventa laika gaitā un notiek līdzīgā veidā;

(c)     tie netiek pārvaldīti atsevišķi tā, kā tiek pārvaldīti riska darījumi uzņēmumu riska darījumu kategorijā;

(d)     katrs no tiem ir viens no daudziem līdzīgi pārvaldītiem riska darījumiem.

5.         Šādus riska darījumus ieskaita kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijā:

(a)     neparāda riska darījumi, kas satur pakārtotu paliekošu prasību pret emitenta aktīviem vai ieņēmumiem;

(b)     parāda riska darījumi, kas pēc saimnieciskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

6.         Uzņēmumu riska darījumu kategorijā kredītiestādes īpaši izdala kā specializētās kreditēšanas riska darījumus ar šādām iezīmēm:

(a)     riska darījums ir noslēgts ar juridisku personu, kas īpaši izveidota, lai finansētu un/vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem;

(b)     līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem;

(c)     saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi nevis plaša apjoma komercuzņēmuma neatkarīgā maksātspēja.

7.         Jebkuras kredīta saistības, kas nav iekļautas 1. punkta a), b), c) un d) līdz f) apakšpunktā minētajās riska darījumu kategorijās tiek iekļautas šī punkta c) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā.

8.         Riska darījumu kategorijā, kas nav iekļauta 1. punkta g) punktā, iekļauj iznomāto īpašumu atlikušo vērtību, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi.

9.         Metodoloģijai, ko kredītiestādes izmanto riska darījumu iedalīšanai dažādās riska darījumu kategorijās jābūt atbilstīgai un ilgtermiņā konsekventai.

87. pants

1.         Riska svērtās vērtības summas 86. panta 1. punkta a) līdz e) vai g) apakšpunktā minēto riska darījumu kredītriskam, ja vien tos neatskaita no pašu kapitāla, aprēķina saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 1. līdz 25. punktu.

2.         Riska svērtās vērtības summas nopirkto pircēja parādu pasliktināšanās riskam aprēķina saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 26. punktu.

3.         Riska svērtās vērtības summas aprēķinus kredītriskam un pasliktināšanās riskam pamato ar attiecīgajiem parametriem, kas saistīti ar attiecīgo riska darījumu. Tajos iekļauj saistību nepildīšanas varbūtību (SNV), zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (ZSN), termiņu un riska darījuma vērtību. Saskaņā ar VII pielikuma 2. daļu SNV un ZSN var izskatīt kopā vai atsevišķi.

4.         Neatkarīgi no 3. punkta, riska svērtās vērtības summas aprēķinu kredītriskam visos riska darījumos, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta e) apakšpunkta riska darījumu kategorijai, veic saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 15. līdz 24. punktu, ja to atļauj kompetentās iestādes. Kompetentās iestādes atļauj kredītiestādei izmantot VII pielikuma 1. daļas 24. un 25. punktā paredzēto pieeju tikai tad, ja kredītiestāde izpilda VII pielikuma 4. daļas 114. līdz 122. punktā noteiktās minimālās prasības.

5.         Neatkarīgi no 3. punkta, riska svērtās vērtības aprēķinu kredītriskam specializētās kreditēšanas riska darījumos var veikt VII pielikuma 1. daļas 5. punktu. Kompetentās iestādes publicē pamatnostādnes, kā iestādēm noteikt riska pakāpi specializētās kreditēšanas riska darījumiem saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 5. punktu un apstiprina iestādēs izmantotās klasifikācijas metodoloģijas.

6.         Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, kredītiestādes nodrošina pašu vērtējumus SNV saskaņā ar 84. pantu un VII pielikuma 4. daļu.

7.         Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, kredītiestādes nodrošina pašu vērtējumus ZSN un pārrēķināšanas koeficientiem saskaņā ar 84. pantu un VII pielikuma 4. daļu.

8.         Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, kredītiestādes piemēro ZSN vērtības, kas noteiktas VII pielikuma 2. daļas 8. punktā, un pārrēķināšanas koeficientus, kas noteikti VII pielikuma 3. daļas 11. punkta a) līdz c) apakšpunktā.

9.         Neatkarīgi no 8. punkta, visiem riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, kredītiestādes var atļaut izmantot pašu vērtējumus ZSN un pārrēķināšanas koeficientiem saskaņā ar 84. pantu un VII pielikuma 4. daļu.

10.       Riska svērtās vērtības summas sekjuritizācijas riska darījumiem un riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu.

11.       Ja riska darījumi ar ieguldījumu fondu atbilst VI pielikuma 1. daļas 74. un 75. panta kritērijiem un kredītiestādei ir zināmi visi bāzes riska darījumi ar ieguldījumu fondu, kredītiestādei jāizskata visi šie bāzes riska darījumi, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības summas un paredzamo zaudējumu summas atbilstoši šajā apakšnodaļā izklāstītajām metodēm.

Ja kredītiestāde neatbilst nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu izmantot šajā apakšiedaļā minētās metodes, riska svērto vērtību un paredzamos zaudējumus aprēķina, izmantojot šādas pieejas:

(a)     riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, izmanto pieeju, kas izklāstīta VII pielikuma 1. daļas 17. līdz 19. punktā. Ja šiem nolūkiem kredītiestāde nespēj izšķirt privātos kapitāla instruments, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā pielīdzina attiecīgos riska darījumus citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem;

(b)     visiem citiem bāzes riska darījumiem izmanto 1. apakšiedaļā izklāstīto pieeju, mainot to šādi:

(i)      riska darījumus iedala attiecīgajās riska darījumu kategorijās un tām piešķir kredīta kvalitātes soļa riska pakāpi, kas ir par vienu kredīta kvalitātes soli augstāka nekā tā, kuru parasti piešķirtu šim riska darījumam;

(ii)     riska darījumi, uz kuriem attiecina augstāku kredīta kvalitātes soli, kam parasti tiktu piešķirta riska pakāpe 150 %, piešķir riska pakāpi 200 %.

12.       Ja riska darījumi ar ieguldījumu fondu neatbilst VI pielikuma 1. daļas 74. un 75. panta kritērijiem un kredītiestādei nav zināmi visi bāzes riska darījumi ar ieguldījumu fondu, kredītiestādei jāizskata visi šie bāzes riska darījumi, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības summas un paredzamo zaudējumu summas atbilstoši VII pielikuma 1. daļas 17. līdz 19. punktā noteiktajai pieejai. Ja kredītiestāde šiem nolūkiem nespēj izšķirt privātos kapitāla instrumentus, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā pielīdzina attiecīgos riska darījumus citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem. Šiem nolūkiem riska darījumus, kas nav darījumi ar kapitāla instrumentiem, iedala vienā no kategorijām (privātie kapitāla instrumenti, biržā tirgojamie un citi kapitāla instrumenti), kas minētas VII pielikuma 1. daļas 17. punktā un nezināmos riska darījumus iedala citu kapitāla instrumentu kategorijā.

Kā alternatīvu iepriekš aprakstītajai metodei kredītiestādes var izmantot trešo personu aprēķinus un ziņojumus par vidējām riska svērtajām vērtībām, kas balstās uz ieguldījumu fondu bāzes riska darījumiem, aprēķinus veicot ar vienu no šādām metodēm, pieņemot, ka aprēķinu un ziņojumu precizitāte ir pietiekami nodrošināta:

(a)     riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, pieeja, kas izklāstīta VII pielikuma 1. daļas 17. līdz 19. punktā. Ja šiem nolūkiem kredītiestāde nespēj izšķirt privātos kapitāla instruments, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā pielīdzina attiecīgos riska darījumus citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem.

(b)     visiem citiem bāzes riska darījumiem izmanto 1. apakšiedaļā izklāstīto pieeju, mainot to šādi:

(i)      riska darījumus iedala attiecīgajās riska darījumu kategorijās un tām piešķir kredīta kvalitātes soļa riska pakāpi, kas ir par vienu kredīta kvalitātes soli augstāka nekā tā, kuru parasti piešķirtu šim riska darījumam;

(ii)     riska darījumi, uz kuriem attiecina augstāku kredīta kvalitātes soli, kam parasti tiktu piešķirta riska pakāpe 150 %, piešķir riska pakāpi 200 %.

88. pants

1.         Paredzamo zaudējumu summas riska darījumiem, kas iedalīti vienā no riska darījumu kategorijām, kas minētas 86. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktam, aprēķina atbilstoši metodēm, kas izklāstītas VII pielikuma 1. daļas 27. līdz 33. punktā.

2.         Paredzamo zaudējumu summu aprēķins, ko veic atbilstoši VII pielikuma 1. daļas 27. līdz 33. punktam, balstās uz tiem pašiem ievades skaitļiem SNV, ZSN un riska darījuma vērtībai, kurus izmanto riska svērtās vērtības aprēķinam saskaņā ar 87. pantu.

3.         Paredzamo zaudējumu summas sekjuritizācijas riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu.

4.         Paredzamo zaudējumu summa riska darījumiem, kas iedalīti 86. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā, ir nulle.

5.         Paredzamo zaudējumu summas nopirkto pircēja parādu pasliktināšanās riskam aprēķina saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 33. punktu.

6.         Paredzamo zaudējumu summas riska darījumiem, kas minēti 87. panta 11. un 12. punktā, aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas VII pielikuma 1. daļas 27. līdz 33. punktā.

89. pants

1.         Ja kompetentās iestādes to atļauj, kredītiestādes, kurām ir atļauts izmantot IRP pieeju riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu aprēķināšanai vienai vai vairākām riska darījumu kategorijām, var piemērot 1. apakšiedaļu šādos gadījumos:

(a)     riska darījumu kategorijai, kas minēta 86. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem kredītiestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

(b)     riska darījumu kategorijai, kas minēta 86. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem kredītiestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

(c)     riska darījumi nebūtiskās biznesa struktūrvienībās, kā arī riska darījumu kategorijas, kas pēc sava lieluma un riska profila ir nebūtiskas;

(d)     riska darījumi ar izcelsmes dalībvalsts centrālajām valdībām un to reģionu pašvaldībām, vietējām iestādēm un pārvaldes iestādēm, pieņemot, ka:

(i)      nepastāv risku atšķirības starp riska darījumiem ar centrālo valdību un citiem šāda veida riska darījumiem, pamatojoties uz īpašiem valsts pasākumiem;

(ii)     riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 1. apakšiedaļu ir piešķirts kredīta kvalitātes novērtēšanas 1. solis;

(e)     kredītiestādes riska darījumi ar darījumu partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās meitasuzņēmums vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, pieņemot, ka darījuma partneris ir iestāde vai finanšu līdzdalības sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai pakalpojumu palīguzņēmums, kuram piemēro attiecīgas uzraudzības prasības;

(f)     kapitāla instrumentu riska darījumi ar juridiskām personām, kuru kredītsaistībām atbilstoši 1. apakšiedaļai ir nulles riska pakāpe (ieskaitot valsts finansētās juridiskās personas, kurām var piemērot nulles riska pakāpi);

(g)     kapitāla instrumentu riska darījumi, kas saistīti ar valsts programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur kredītiestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem. Šis izņēmums ir ierobežots līdz 10 % no sākotnējā pašu kapitāla un pašu rezerves kapitāla kopsummas;

Šis punkts neaizliedz citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm atļaut 1. apakšiedaļas noteikumu piemērošanu kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuriem šīs pieejas izmantošana jau ir atļauta citās dalībvalstīs.

2.         Iepriekšējā punkta c) apakšpunkta nolūkiem kredītiestādes kapitāla instrumentu riska darījumu kategoriju uzskata par nozīmīgu, ja to kopējā vērtība, atņemot kapitāla instrumentu riska darījumus, kas radušies saistībā ar g) apakšpunktā minētajām valsts programmām, pārsniedz 10 % no kredītiestādes pašu kapitāla, salīdzinot ar iepriekšējā gada vidējo rādītāju. Ja šo kapitāla instrumentu riska darījumu skaits ir mazāks par 10, iepriekšminētais slieksnis ir 5 % no kredītiestādes pašu kapitāla.

3. apakšiedaļa – Kredītriska mazināšana

90. pants

Šīs apakšiedaļas nolūkiem „aizdevēja kredītiestāde” ir kredītiestāde, kurai ir attiecīgais riska darījums, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav saistīts ar aizdevumu.

91. pants

Kredītiestādes, kas izmanto standartizēto pieeju saskaņā ar 78. līdz 83. pantu vai izmanto IRP saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, bet neizmanto pašu vērtējumus ZSN un pārrēķināšanas koeficientiem saskaņā ar 87. un 88. pantu, var atzīt kredītriska mazināšanu atbilstoši šai apakšiedaļai attiecībā uz riska svērtās vērtības aprēķināšanu 75. panta a) punkta nolūkiem vai attiecīgās paredzamo zaudējumu summas to aprēķinu nolūkiem, kas minēti 57. panta q) punktā un 63. panta 3. punktā.

92. pants

1.           Metodēm, ko aizdevēja kredītiestāde izmanto kredīta aizsardzībai kopā ar veiktajiem pasākumiem un soļiem un ieviestajām procedūrām un darba kārtību, ir jābūt tādām, lai kredīta aizsardzības pasākumi būtu tiesiski efektīvi un īstenojami visās attiecīgajās jurisdikcijās.

2.           Aizdevēja kredītiestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu kredīta aizsardzības pasākumu efektivitāti un ņemtu vērā attiecīgos riskus.

3.           Izmantojot fondētos kredīta aizsardzību, aktīviem, kurus atzīst par atbilstošiem, jābūt pietiekami likvīdiem, un to vērtībai laika gaitā jābūt pietiekami stabilai, lai nodrošinātu noteiktību attiecībā uz sasniegto kredīta aizsardzību, ņemot vērā riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes, un attiecībā uz pieļaujamo atzīšanas līmeni. Par piemērotiem atzīst tikai VIII pielikuma 1. daļā noteiktos aktīvus.

4.           Izmantojot fondēto kredīta aizsardzību, aizdevējai kredītiestādei ir tiesības savlaicīgi likvidēt vai paturēt aktīvus, kas nodrošina aizsardzību saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā, vai citos kredīta notikumos, kas norādīti darījuma dokumentācijā, vajadzības gadījumā attiecinot šo noteikumu arī uz ķīlas turētāju. Korelācijas pakāpe starp aizsardzībai paredzēto aktīvu vērtību un aizņēmēja kredīta kvalitāti nedrīkst būt pārāk augsta.

5.           Izmantojot nefondēto kredīta aizsardzību, pusei, kas sniedz nodrošinājumu, lai to atzītu par atbilstošu, jābūt pietiekami uzticamai, un aizsardzības nolīgumam ir jābūt juridiski efektīvam visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai nodrošinātu noteiktību attiecībā uz sasniegto kredīta aizsardzību, ņemot vērā riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes, un attiecībā uz pieļaujamo atzīšanas līmeni. Par piemērotiem atzīst tikai tos nodrošinājuma sniedzējus un aizsardzības nolīgumu veidus, kas paredzēti VIII pielikuma 1. daļā.

6.           Jāizpilda VIII pielikuma 2. daļā paredzētās minimālās prasības.

93. pants

1.           Ja ir izpildītas 92. panta prasības, riska svērtās vērtības aprēķinu un, vajadzības gadījumā, paredzamo zaudējumu aprēķinu iespējams grozīt atbilstoši VIII pielikuma 3. līdz 6. daļai.

2.           Nevienam riska darījumam, attiecībā uz kuru ir panākta kredītriska mazināšana, nedrīkst būt augstāka riska svērtā vērtība vai paredzamo zaudējumu summa kā identiskam riska darījumam, kuram nav piemērota kredītriska mazināšana.

3.           Ja riska svērtās vērtības aprēķinā jau ir ņemta vērā kredīta aizsardzība atbilstīgi 78. līdz 83. pantam vai atbilstīgi 84. līdz 93. pantam, kredīta aizsardzības aprēķinam vairs nav vajadzīgs apstiprinājums atbilstoši šai apakšiedaļai.

4. apakšiedaļa - Sekjuritizācija

94. pants

Ja kredītiestāde izmanto 1. apakšiedaļā aprakstīto standartizēto pieeju riska svērtās vērtības aprēķināšanai riska darījumu kategorijā, kurā atbilstoši 79. pantam tiktu iedalīti sekjuritizācijas riska darījumi, tā aprēķina riska svērto vērtību sekjuritizācijas pozīcijai saskaņā ar IX pielikuma 4. daļas 6. līdz 35. punktu.

Visos citos gadījumos kredītiestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar IX pielikuma 4. daļas 36. līdz 74. punktu.

95. pants

1.         Ja būtisks kredītrisks, kas saistīts ar sekjuritizācijas riska darījumiem, ir pārņemts no kredītiestāde iniciatore IX panta 2. daļu, šī kredītiestāde var:

(a)     tradicionālās sekjuritizācijas gadījumā izslēgt no riska svērtās vērtības aprēķina vai, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu aprēķina riska darījumus, kas pakļauti sekjuritizācijai;

(b)     sintētiskās sekjuritizācijas gadījumā aprēķināt riska svērto vērtību un, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu summu sekjuritizācijas riska darījumiem atbilstoši IX pielikuma 2. daļai.

2.         Ja tiek piemērots 1. punkts, iniciatora kredītiestāde aprēķina IX pielikumā paredzētās riska svērtās vērtības pozīcijām, kuras var būt ietvertas sekjuritizācijā.

Ja kredītiestāde-iniciatore nevar nodot būtisku kredītrisku saskaņā ar 1. punktu, tai nav jāaprēķina riska svērtā vērtība pozīcijām, kuras var būt ietvertas sekjuritizācijā.

96. pants

1.         Lai aprēķinātu sekjuritizācijas pozīcijas riska svērto vērtību, pozīcijas riska darījuma vērtībai piemēro riska pakāpi saskaņā ar IX pielikumu, pamatojoties uz pozīcijas kredīta kvalitāti, ko iespējams noteikt, atsaucoties uz ĀKNI kredīta novērtējumu, vai tā, kā paredzēts IX pielikumā.

2.         Ja riska darījums notiek ar vairākiem sekjuritizācijas laidieniem, riska darījumu katrā laidienā uzskata par atsevišķu sekjuritizācijas pozīciju. Uzskata, ka sekjuritizācijas pozīciju kredīta aizsardzības nodrošinātāji ir sekjuritizācijas pozīciju turētāji. Sekjuritizācijas pozīcijas ietver arī sekjuritizācijas riska darījumus ar procentu likmēm vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem.

3.         Ja sekjuritizācijas pozīcijai izmanto fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, šai pozīcijai piemērojamo riska pakāpi iespējams mainīt saskaņā ar 90. līdz 93. pantu saistībā ar IX pielikumu.

4.         Piemērojot 57. panta r) punktu un 66. panta 2. punktu, riska svērto vērtību iekļauj kredītiestādes riska svērto vērtību kopsummā, kas aprēķināta 75. panta a) punkta nolūkiem.

97. pants

1.         ĀKNI kredītu novērtējumus var izmantot, lai aprēķinātu riska darījuma riska pakāpi saskaņā ar 96. pantu, tikai tādā gadījumā, ja kompetentās iestādes ir atzinušas ĀKNI, kas tos sniedz, par piemērotām; turpmāk tekstā – „piemērotas ĀKNI”.

2.         Kompetentās iestādes atzīst ĀKNI par piemērotām 1. punkta nolūkiem tikai tādā gadījumā, ja tās atzīst, ka ir izpildītas 81. pantā noteiktās prasības, ņemot vērā VI pielikuma 2. daļā paredzētos tehniskos kritērijus un ĀKNI ir pierādījusi savu spēju strādāt sekjuritizācijas jomā, un to apliecina sekmīga darbība tirgū.

3.         Ja dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas ĀKNI par piemērotu 1. punkta nolūkiem, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt šo ĀKNI par piemērotu šiem nolūkiem, neveicot savu novērtēšanas procesu.

4.         Kompetentās iestādes publicē atzīšanas procedūras skaidrojumu un piemēroto ĀKNI sarakstu.

5.         Lai to varētu izmantot šiem nolūkiem, piemērotas ĀKNI kredīta novērtējumam jāatbilst ticamības un pārredzamības prasībām, kā tās izskaidrotas IX pielikuma 3. daļā.

98. pants

1.         Lai piemērotu riska pakāpes sekjuritizācijas pozīcijām, kompetentās iestādes nosaka IX pielikumā noteikto kredīta kvalitātes soļu atbilstību attiecīgajiem piemēroto ĀKNI kredītu novērtējumiem. Šai saistībai jābūt objektīvai un konsekventai.

2.         Ja dalībvalsts kompetentās iestādes ir noteikušas 1. punktā minēto saistību, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt šo saistību, neveicot savu novērtējumu.

99. pants

ĀKNI kredītu novērtējumu lietošanai kredītiestādes riska svērtās vērtības summas aprēķināšanai saskaņā ar 96. pantu jābūt konsekventai un jāatbilst IX pielikuma 3. daļas noteikumiem. Kredītu novērtējumus nedrīkst izmantot selektīvi.

100. pants

1.           Ja svārstīga apmēra riska darījumiem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kredītiestāde-iniciatore vai kredītiestāde-sponsore atbilstoši IX pielikumam aprēķina papildu riska svērto vērtību, ņemot vērā, ka kredītriska līmenis var palielināties priekšlaicīgas amortizācijas nosacījuma piemērošanas rezultātā.

2.           Šiem nolūkiem svārstīga apmēra riska darījums ir riska darījums, kur klients var izmantot kredītu noteiktās robežās, un priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums ir līguma pants, kas, iestājoties iepriekš noteiktiem gadījumiem, pieprasa, lai ieguldītāja pozīcijas tiktu pārskatītas pirms emitēto vērtspapīru sākotnējā termiņa beigām.

3.           Ja sekjuritizācijai piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu mazo riska darījumu kategorijā, kuri bez saistību uzņemšanās un bez nosacījumiem ir atsaucami bez iepriekšēja brīdinājuma, un priekšlaicīgu amortizāciju nosaka kvantitatīva vērtība, kas nav saistīta ar triju mēnešu vidējo starpības pārsniegumu, kompetentās iestādes norādītā pārrēķināšanas skaitļa noteikšanai var piemērot pieeju, kas ir līdzīga IX pielikuma 4. daļas 27. līdz 30. punktā aprakstītajai.

4.           Ja kompetentā iestāde vēlas izmantot 3. punktā minēto pieeju attiecībā uz īpašu sekjuritizāciju, tā vispirms informē visu citu dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Pirms šādas pieejas piemērošana kļūst par daļu no kompetento iestāžu kopējās politikas attiecībā uz sekjuritizāciju, kas satur minētā veida priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kompetentā iestāde apspriežas ar visu dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ņem vērā to izteiktos viedokļus. Attiecīgā kompetentā iestāde padara publiski pieejamus šādās apspriedēs izteiktos viedokļus un pieņemto pieeju.

101. pants

1.         Kredītiestāde-iniciatore vai kredītiestāde-sponsore neatbalsta sekjuritizāciju, kas pārsniedz tās līgumsaistības, lai mazinātu potenciālos vai aktuālos ieguldītāju zaudējumus.

2.         Ja kredītiestāde-iniciatore vai kredītiestāde-sponsore neievēro 1. punkta noteikumus attiecībā uz sekjuritizāciju, kompetentās iestādes pieprasa, lai tās rīcībā būtu vismaz tāds kapitāls par visiem sekjuritizācijas riska darījumiem, it kā tiem nebūtu piemērota sekjuritizācija. Kredītiestāde sniedz publisku informāciju par sniegto ārpuslīguma atbalstu un tā ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.

4. iedaļa

Pašu kapitāla minimālās prasības operacionālajam riskam

102. pants

1.         Kompetentās iestādes pieprasa, lai kredītiestāžu rīcībā būtu pašu kapitāls operacionālā riska nodrošināšanai saskaņā ar 103., 104. un 105. pantā paredzētajām pieejām.

2.         Neskarot 4. punktu, kredītiestādes, kuras izmanto 104. pantā paredzēto pieeju, nedrīkst atsākt 103. pantā minētās pieejas izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju.

3.         Neskarot 4. punktu, kredītiestādes, kuras izmanto 105. pantā paredzēto pieeju, nedrīkst atsākt 103. vai 104. pantā minēto pieeju izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju.

4.         Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm izmantot dažādu pieeju kopumu saskaņā ar X pielikuma 4. daļu.

103. pants

Kapitāla prasības operacionālajam riskam, izmantojot pamatrādītāja pieeju, ir noteikta procentuālā daļa no attiecīgā rādītāja saskaņā ar X pielikuma 1. daļā noteiktajiem parametriem.

104. pants

1.           Izmantojot standartizēto pieeju, kredītiestādes iedala savas darbības vairākās darbības jomās atbilstoši X pielikuma 2. daļai.

2.           Katrai darbības jomai kredītiestādes aprēķina kapitāla prasības operacionālajam riskam kā procentuālo daļu no attiecīgā rādītāja saskaņā ar X pielikuma 1. daļā noteiktajiem parametriem.

3.           Atsevišķām darbības jomām kompetentās iestādes, ievērojot zināmus nosacījumus, var atļaut kredītiestādēm izmantot citus rādītājus operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam.

4.           Atbilstoši standartizētajai pieejai operacionālā riska kapitāla prasības ir kapitāla prasību summa operacionālajam riskam visās atsevišķajās darbības jomās.

5.           Standartizētās pieejas parametri ir norādīti X pielikuma 2. daļā.

6.           Lai kredītiestādes būtu tiesīgas izmantot standartizēto pieeju, tām jāatbilst X pielikuma 2. daļā noteiktajiem kritērijiem.

105. pants

1.         Kredītiestādes var izmantot uzlaboto rādītāju pieeju, kas balstās uz to iekšējām riska aprēķina sistēmām, pieņemot, ka kompetentās iestādes dod īpašu atļauju attiecīgo aprēķinu modeļu izmantošanai pašu kapitāla prasībām.

2.         Kredītiestādes pierāda to kompetentajām iestādēm, ka tās ir izpildījušas X pielikuma 3. daļā noteiktos kvalifikācijas kritērijus.

3.         Ja uzlaboto rādītāju pieeju vēlas izmantot mātesuzņēmums, kas ir ES kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai meitasuzņēmumi mātesuzņēmumam, kas ir ES finanšu līdzdalības sabiedrība, dažādu juridisko personu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, kā tas paredzēts 128. līdz 132. pantā. To piemērošana iekļauj X pielikuma 3. daļā uzskaitītos elementus.

4.         Ja ES mātesuzņēmuma kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma finanšu iestāde un tās meitasuzņēmumi izmanto vienādi izstrādātu uzlaboto radītāju pieeju mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem, kompetentās iestādes var atļaut izpildīt X pielikumā 3. daļā noteiktos kvalifikācijas kritērijus mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem kopīgi.

ê 2000/12/EK

35. iedaļa

Liela riska darījumi

ê 2000/12/EK 1. panta 24. punkts (pielāgots)

ð jauns

106. pants

1.           „rRiska darījumi” 48., 49. un 50. panta piemērošanas Ö šīs iedaļas Õ nolūkiem ir Ö visi 3. iedaļas 1. apakšiedaļā Õ 43. pantā un II un IV pielikumā minētie aktīvi un ārpusbilances posteņi, nepiemērojot tur noteiktos riska svērumus vai riska apjomus;.

Ö Riska darījumus no posteņiem, kas minēti Õ IV pielikumā, minēto risku jāaprēķina Ö aprēķina Õ saskaņā ar kādu no III pielikumā izklāstītajām metodēm;.

nepiemērojot svērumus otras darījuma puses riskam; rRiska darījuma definīciju ar kompetento iestāžu piekrišanu var neattiecināt uz visiem elementiem, ko pilnībā sedz pašu kapitāls, ar noteikumu, ka šādu pašu kapitālu neiekļauj ð kredītiestādes pašu kapitālā ï maksātspējas koeficienta ð 75. panta nolūkiem ï vai citu Kopienas tiesību aktos noteiktu uzraudzības koeficientu aprēķinā;

2.           rRiska darījumi nav:

(a)     darījumos ar ārzemju valūtu riska darījumi, ko veic parastajā norēķinu kārtībā 48 stundās pēc maksājuma, vai Ö ; Õ

(b)     vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumos riska darījumi, ko veic parastajā norēķinu kārtībā piecās darba dienās pēc maksājuma vai vērtspapīru piegādes, atkarībā no tā, kura no šīm darbībām notiek pirmā;.

ê 2000/12/EK 1. panta 1. punkta 3. teikums (pielāgots)

107. pants

            Liela riska darījumu uzraudzības un kontroles Ö Šīs iedaļas Õ piemērošanas nolūkiem par kredītiestādi uzskata kredītiestādi Ö termins „kredītiestāde” ietver: Õ

(a)          kredītiestādi saskaņā ar pirmo daļu, tostarp Ö tās Õ šādas kredītiestādes filiāles trešās valstīs, un

(b)          jebkuru privātu vai valsts uzņēmumu, tostarp tā filiāles, kas atbilst pirmās daļas Ö „kredītiestādes” Õ definīcijai un kam atļauja piešķirta trešā valstī;.

ê 2000/12/EK 48. panta 1. punkts (pielāgots)

ð jauns

108. pants

Ziņošana par liela riska darījumiem

1.         Kredītiestādes riska darījumu ar kādu klientu vai saistītu klientu grupu uzskata par liela riska darījumu, ja tā vērtība ir 10% vai vairāk no tās pašu kapitāla.

ð Šiem nolūkiem 1. iedaļu var piemērot bez 57. panta q) apakšpunkta un 63. panta 3. punkta, un to piemēro bez 66. panta 2. punkta.ï

ê 2000/12/EK 48. panta 4. punkta 1. teikums (pielāgots)

109. pants

Kompetentās iestādes prasa, lai katrai kredītiestādei būtu pareiza vadības un grāmatvedības organizācija un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, lai noteiktu un uzskaitītu visus liela riska darījumus un to turpmākās izmaiņas Ö saskaņā ar šo direktīvu Õ , kā noteikts un prasīts šajā direktīvā, kā arī lai pārraudzītu šos riska darījumus, ņemot vērā katras kredītiestādes politiku attiecībā uz riska darījumiem.

ê 2000/12/EK 48. panta 2. punkts (pielāgots)

110. pants

Ziņošana par liela riska darījumiem

21.       Kredītiestāde ziņo kompetentajām iestādēm par katru liela riska darījumu 1. punkta nozīmē.

Dalībvalstis nosaka, ka ziņojumus tās sniedz pēc saviem ieskatiem saskaņā ar vienu no šīm divām metodēm:

(a)          ziņo par liela riska darījumiem vismaz reizi gadā, kā arī gada gaitā ziņo par visiem jaunajiem liela riska darījumiem un par visu esošo liela riska darījumu palielināšanos par vismaz 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu,

(b)          ziņo par visiem liela riska darījumiem vismaz četras reizes gadā.

ê 2000/12/EK 48. panta 3. punkts (pielāgots)

ð jauns

3.2 ð Izņemot kredītiestādes, kas aprakstītas 114. pantā par ķīlas atzīšanu, aprēķinot riska darījumu vērtību 111. panta 1., 2. un 3. punkta nolūkiem, ïPpar riska darījumiem, kas ir atbrīvoti saskaņā ar 49. Ö 111. Õ panta 7. Ö 3. Õ punkta a), b), c), d), f), g) un h) apakšpunktu, tomēr nav jāziņo, kā noteikts ð 1. ï 2. punktā, un ð 1. punkta b) apakšpunktā ï Šā panta 2. punkta otrajā ievilkumā noteikto ziņošanas biežumu var samazināt līdz divām reizēm gadā attiecībā uz 49. Ö 111. Õ panta 7. Ö 3. Õ punkta e) un i) apakšpunktā, kā arī 8., 9. un 10. punktā ð 115. un 116. pantā ï minētajiem riska darījumiem.

ê 2000/12/EK 48. panta 4. punkta 2. teikums (pielāgots)

Ja kredītiestāde piemēro Ö 2. Õ 3. punktu, tai vismaz gadu pēc notikuma, uz ko pamatojas atbrīvojums, jāglabā dokumentācija par pamatojumu, lai kompetentās iestādes var konstatēt, vai atbrīvojums bijis pamatots.

ò jauns

3. Dalībvalstis var pieprasīt ziņot par koncentrētiem riska ar darījumiem ar kredītiestādes saņemtās ķīlas emitentu.

ê 2000/12/EK 49. panta 1. līdz 5. punkts (pielāgots)

è1 2004/xx/EK 3. panta 7. punkts

ð jauns

111. pants

Liela riska darījumu ierobežojumi

1.           Kredītiestāde nedrīkst veikt riska darījumu ar kādu klientu vai saistītu klientu grupu, ja šāda darījuma vērtība pārsniedz 25% no tās pašu kapitāla. ð Šiem nolūkiem un citu šī panta noteikumu nolūkiem 1. iedaļu var piemērot bez 57. panta q) apakšpunkta un 63. panta 3. punkta un to piemēro bez 66. panta 2. punkta ï.

2.           Ja klients vai saistītu klientu grupa ir kredītiestādes mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums un/vai viens vai vairāki šā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumi, tad 1. punktā minēto procentuālo daļu samazina līdz 20%. Dalībvalstis tomēr var no 20% ierobežojuma atbrīvot riska darījumus ar šādiem klientiem, ja tās nodrošina šādu riska darījumu īpašu pārraudzību, izmantojot citus pasākumus vai procedūras. Tās informē è1 Eiropas Banku komiteju çjautājumos par šādu pasākumu vai procedūru saturu.

3.           Kredītiestādes liela riska darījumu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 800% pašu kapitāla.

ê 2000/12/EK 49. panta 4. punkts (pielāgots)

4. 4. Dalībvalstis var piemērot stingrākus ierobežojumus nekā 1., 2. un 3. punktā noteiktie.

ê 2000/12/EK 49. panta 1. līdz 5. punkts

54.         Kredītiestādei attiecībā uz tās riska darījumiem vienmēr jāievēro 1., 2. un 3. punktā noteiktie ierobežojumi. Ja kādā izņēmuma gadījumā riska darījumi pārsniedz minētos ierobežojumus, par to tūlīt ziņo kompetentajām iestādēm, kuras - ja attiecīgie apstākļi to attaisno - var ļaut, lai kredītiestāde noteiktā laikā panāk atbilstību ierobežojumiem.

ò jauns

112. pants

1.           Direktīvas 113. līdz 117. panta nolūkiem „galvojums” ietver kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti saskaņā ar 90. līdz 93. pantu un kas nav ar kredītrisku saistītas parādzīmes.

2.           Atbilstoši 3. punktam, kur saskaņā ar113. līdz 117. punktu, iespējams atļaut fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, ievērojot piemērotības prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas 90. līdz 93. pantā riska svērtās vērtības aprēķināšanas nolūkiem saskaņā ar 78. līdz 83. pantu.

3.           Ja kredītiestāde izmanto 114. panta 2. punktu, kredīta aizsardzības atzīšanai nepieciešama attiecīgo prasību izpilde saskaņā ar 84. līdz 89. pantu.

ê 2000/12/EK 49. panta 4. un 6. punkts (pielāgots)

113. pants

1.         Dalībvalstis var piemērot stingrākus ierobežojumus nekā Ö 111. pantā Õ 1., 2. un 3. punktā noteiktie.

62.       Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no Ö 111. panta Õ 1., 2. un 3. punkta piemērošanas riska darījumus, ko kredītiestādes veic ar savu mātes uzņēmumu, citiem šā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem vai saviem meitas uzņēmumiem, ja uz šiem uzņēmumiem attiecas konsolidētā uzraudzība, kas attiecas arī uz pašu kredītiestādi saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar kādā trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem.

ê 2000/12/EK 49. panta 7. punkts (pielāgots)

ð jauns

73. Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no 1., 2. un 3. punkta Ö 111. panta Õ piemērošanas šādus riska darījumus:

(a) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret A zonas valstu valdībām un centrālajām bankām;

(b) aktīvu posteņi, kas ir prasījumi pret Eiropas Kopienām ð starptautiskajām organizācijām vai daudzpusējām attīstības bankām, kas bez nodrošinājuma saņemtu 0 % riska pakāpi saskaņā ar 78. pantu līdz 83. pantu; ï

(c) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi, kurus pilnībā garantē A zonas dalībvalstu valdības, centrālās bankas vai Eiropas Kopienas ð centrālās valdības, centrālās bankas, starptautiskās organizācijas vai daudzpusējās attīstības bankas, kur nenodrošinātas prasības juridiskajai personai, kas sniedz galvojumu, varētu sasniegt 0 % riska pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. pantu; ï

(d) citus riska darījumus, kas ir attiecināmi uz A zonas valstu valdībām vai centrālajām bankām, vai uz Eiropas Kopienām,ð centrālajām valdībām, centrālajām bankām, starptautiskajām organizācijām vai daudzpusējās attīstības bankām, kur nenodrošinātas prasības juridiskajai personai, kas sniedz galvojumu, varētu sasniegt 0 % riska pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, ï vai arī ko tās garantē;

(e) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret vai citi riska darījumi ar B zonas valstu valdībām vai centrālajām bankām, ð kas nav iepriekš minētas a) apakšpunktā ï, kas ir denominēti un, attiecīgos gadījumos, finansēti aizņēmējas valsts valūtā;

(f) aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām nodrošina ar A zonas valstu valdību vai centrālo banku, ð starptautisko organizāciju, daudzpusējo attīstības banku, dalībvalstu reģionu pašvaldību vai vietējo iestāžu emitētajiem parāda vērtspapīriem, kuru vērtspapīri nosaka prasību pret to emitentu, kurš varētu saņemt 0 % riska pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. pantu. ï vērtspapīriem vai Eiropas Kopienu vai dalībvalsts reģionālo vai vietējo varas iestāžu emitētiem vērtspapīriem, kam 44. pants maksātspējas noteikšanai paredz nulles svērumu.

(g) aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām nodrošina ar skaidras naudas noguldījumiem aizdevējā Ö kredītiestādē Õ iestādē vai kādā kredītiestādē, kas ir aizdevējas iestādes mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums;

(h) h) aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām nodrošina ar depozītu sertifikātiem, kurus izdod aizdevēja Ö kredītiestāde Õ iestāde vai kāda kredītiestāde, kas ir aizdevējas Ö kredītiestādes Õ iestādes mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums, un kuri glabājas kādā no tām;

(i) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi ar kredītiestādēm, ja to termiņš ir viens gads vai mazāk un ja tie nav šādu iestāžu pašu kapitāls;

(j) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi ar iestādēm, kas nav kredītiestādes, bet kuras atbilst 45. panta 2. punkta ð VI pielikuma 1. daļas 82. punkta ï nosacījumiem, ja to termiņš ir viens gads vai mazāk un ja tie ir nodrošināti atbilstīgi minētajam punktam;

(k) tirdzniecības vekseļus un citus līdzīgus vekseļus, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk un kurus parakstījusi cita kredītiestāde;

(l) parāda vērtspapīrus, kas definēti Direktīvas 85/611/EEK 22. panta 4. punktā; ð segtās obligācijas, kas definētas 78. līdz 83. pantā; ï

ê 2000/12/EK (pielāgots)

(m) līdz turpmākai koordinācijai - līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās, kas minētas 51. panta 3. punktā Ö 122. panta 1. punktā Õ, ja tā nepārsniedz 40% no tās kredītiestādes pašu kapitāla, kura iegādājas šādu līdzdalību;

(n) aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret reģionu kredītiestādēm vai centrālām kredītiestādēm, ar ko aizdevēja Ö kredītiestāde Õ iestāde ir saistīta tīklā saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētiem noteikumiem un kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par skaidras naudas ieskaita operācijām tīklā;

ê 2000/12/EK (pielāgots)

(o) riska darījumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar vērtspapīriem, kuri nav f) apakšpunktā minētie vērtspapīri, ar noteikumu, ka šos vērtspapīrus nav emitējusi pati kredītiestāde, tās mātes uzņēmums vai kāds no abu minēto meitas uzņēmumiem, vai arī attiecīgais klients vai saistīto klientu grupa. Vērtspapīri, ko izmanto kā nodrošinājumu, jānovērtē pēc tirgus cenas, to vērtībai jāpārsniedz garantēto riska darījumu vērtība, un tiem jābūt vai nu kotētiem kādā biržā, vai arī faktiski tirgojamiem un regulāri kotētiem tirgū, kas darbojas atzītu profesionālu mākleru pārziņā un - atbilstīgi kredītiestādes izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu prasībām - ļauj noteikt objektīvu cenu, lai vienmēr varētu pārbaudīt šo vērtspapīru virsvērtību. Prasītā virsvērtība ir 100 %; Prasītā virsvērtība ir 100 %; tomēr tā ir 150% akcijām un 50% obligācijām, ko emitējušas kredītiestādes, dalībvalstu reģionālās vai vietējās varas iestādes, izņemot 44. pantā paredzētās iestādes, un obligācijām, ko emitējusi EIB un daudzpusējas attīstības bankas. Vērtspapīrus, ko izmanto kā nodrošinājumu, nevar iekļaut kredītiestāžu pašu kapitālā;

ê 2000/12/EK (pielāgots)

(p) aizdevumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar mājokļa hipotēkām vai ar daļām Somijas Māju būves sabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai vēlāku līdzvērtīgu likumu, un nomas darījumiem, saskaņā ar kuriem iznomātājs saglabā pilnas īpašumtiesības uz iznomāto mājokli, kamēr nomnieks nav izmantojis izpirkuma tiesības, visos gadījumos nepārsniedzot 50% attiecīgā mājokļa vērtības. Īpašuma vērtību aprēķina atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām, pamatojoties uz stingriem vērtēšanas standartiem, kas noteikti ar normatīviem un administratīviem aktiem. Vērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Šajā apakšpunktā mājoklis ir mājoklis, kuru aizņēmējs apdzīvo vai izīrē vai aizņems vai izīrēs nākotnē;

ò jauns

(q) šādus darījumus, ja to riska pakāpe ir 50 % saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, un tikai līdz 50 % no attiecīgā īpašuma vērtības:

(i)      riska darījumi, kas nodrošināti ar biroju vai citu komerciālo telpu hipotēkām, vai daļām Somijas Māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar 1991. gada Somijas Māju būves sabiedrību likumu vai vēlāku līdzvērtīgu likumu, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām;

(ii)     riska darījumi, kas saistīti ar īpašuma izpirkumnomas darījumiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām.

Līdz 2011. gada 31. decembrim katras dalībvalsts kompetentās iestādes (ii) punkta nolūkiem var atļaut kredītiestādēm atzīt 100 % no attiecīgā īpašuma vērtības. Minētā perioda beigās šo pieeju pārskata. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kā tās izmanto šos atvieglojumus.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

(qr)    vidēja/zema riska ārpusbilances posteņus, kas ir minēti II pielikumā, - 50 % apjomā;

(rs)     ar kompetento iestāžu atļauju - garantijas, kas nav aizdevumu garantijas, kas dotas, pamatojoties uz normatīviem aktiem, un ko saviem dalībniekiem dod savstarpējo garantiju sabiedrības ar kredītiestādes statusu atbilstīgi to summas 20% svērumam.

Dalībvalstis informē Komisiju, ja tās izmanto šo iespēju, lai nodrošinātu, ka nerodas konkurences traucējumi;

(st)     II pielikumā minētos zema riska ārpusbilances posteņus apjomā, par kādu ar klientu vai saistītu klientu grupu ir panākta vienošanās, saskaņā ar kuru riska darījumus var veikt tikai tad, ja ir noskaidrots, ka tādējādi netiks pārsniegti ierobežojumi, kas jāpiemēro saskaņā ar Ö 111. panta 1. līdz 3. punktu Õ 1., 2. un 3. punktu.

ò jauns

Skaidra nauda, kas saņemta pēc kredītiestādes emitētas ar kredītrisku saistītas parādzīmes, un darījumu partnera aizdevumi vai ieguldījumi kredītiestādē vai no kredītiestādes, par kuriem noslēgts 90. līdz 93. pantā paredzētais bilances posteņu savstarpējas dzēšanas līgums, attiecināmi uz g) punkta darbības jomu.

ê 2000/12/EK 49. panta o) punkta 2. un 3. teikums (pielāgots)

ð jauns

Ö Šī panta o) apakšpunkta nolūkiem Õ Vvērtspapīri, ko izmanto kā nodrošinājumu, jānovērtē pēc tirgus cenas, to vērtībai jāpārsniedz garantēto riska darījumu vērtība, un tiem jābūt vai nu kotētiem kādā biržā, vai arī faktiski tirgojamiem un regulāri kotētiem tirgū, kas darbojas atzītu profesionālu mākleru pārziņā un - atbilstīgi kredītiestādes izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu prasībām - ļauj noteikt objektīvu cenu, lai vienmēr varētu pārbaudīt šo vērtspapīru virsvērtību. Prasītā virsvērtība ir 100 %; Prasītā virsvērtība ir 100 %; tomēr tā ir 150% akcijām un 50% obligācijām, ko emitējušas kredītiestādes, dalībvalstu reģionālās Ö valdības Õ vai vietējās varas iestādes, izņemot 44. pantā Ö f) apakšpunktā Õ paredzētās iestādes, un obligācijām, ko emitējušas EIB un daudzpusējas attīstības bankas ð , izņemot tās, kas saskaņā ar standartizēto pieeju ir saņēmušas 0 % riska svērumu. Ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu, ķīla nav atzīstama. ï Ö Vērtspapīri, kas tiek izmantoti kā ķīla, nevar veidot kredītiestādes pašu kapitālu. Õ

Ö Šī panta p) apakšpunkta nolūkiem Õ Īīpašuma vērtību aprēķina atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām, pamatojoties uz stingriem vērtēšanas standartiem, kas noteikti ar normatīviem un administratīviem aktiem. Vērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Šajā Ö p) Õ apakšpunktā mājoklis ir mājoklis, kuru aizņēmējs apdzīvo vai izīrē vai aizņems vai izīrēs nākotnē;.

Dalībvalstis informē Komisiju, ja tās izmanto šo iespēju Ö par izņēmumiem, kas piešķirti saskaņā ar s) apakšpunktu Õ, lai nodrošinātu, ka nerodas konkurences traucējumi;.

ò jauns

114. pants

1.         Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis var atļaut kredītiestādēm, kas izmanto finanšu ķīlu vispārējo metodi saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, riska darījuma vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem, kā alternatīvu 113. panta 3. punkta f), g), h) un o) apakšpunktā paredzētajiem pilnīgiem vai daļējiem izņēmumiem, izmantot vērtību, kas ir zemāka nekā riska darījuma vērtība, tomēr nav zemāka par kopējo pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību riska darījumiem ar klientu vai saistītu klientu grupu.

Šiem nolūkiem „pilnībā pielāgotā riska darījuma vērtība” ir vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, ievērojot kredītriska mazināšanu, no svārstībām izrietošās korekcijas un jebkura veida termiņu nesakritību (E*).

Ja šo punktu piemēro kredītiestādei, attiecīgajai kredītiestādei nepiemēro 113. panta 3. punkta f), g), h) un o) apakšpunktu.

2.         Ievērojot 3. punktu, kredītiestādei, kurai ir atļauts izmantot pašu vērtējumus ZSN un pārrēķināšanas koeficientus riska darījumu kategorijai saskaņā ar 84. līdz 89. pantu un kura spēj izpildīt kompetento iestāžu prasības attiecībā uz savu riska darījumu finanšu ķīlu ietekmes novērtēšanu atsevišķi no citiem ZSN aspektiem, var atļaut piemērot šo ietekmi, aprēķinot riska darījumu vērtību 113. panta 3. punkta nolūkiem.

Kompetentajām iestādēm jāpārliecinās, ka kredītiestādes izstrādātie novērtējumi ir piemēroti riska darījuma vērtības samazināšanai, lai panāktu atbilstību 111. panta noteikumiem.

Ja kredītiestādei ir atļauts izmantot pašu vērtējumus finanšu ķīlas ietekmei, kompetentās iestādes pārliecinās, ka tas tiek darīts konsekventi. Jo īpaši šī pieeja jāizmanto visiem lielajiem riska darījumiem.

Kredītiestādēm, kurām ir atļauts izmantot pašu vērtējumus ZSN un pārrēķināšanas koeficientiem riska darījumu kategorijā saskaņā ar 84. līdz 89. pantu un kuras riska darījumu vērtības aprēķināšanai neizmanto pirmajā teikumā minēto metodi, riska darījumu vērtības aprēķināšanai var atļaut izmantot 9(1). punktā paredzēto metodi vai 113. panta 3. punkta o) apakšpunktā paredzēto metodi. Kredītiestāde izmanto tikai vienu no šīm divām metodēm.

3.         Kredītiestāde, kurai ir atļauts izmantot 1. un 2. punktā aprakstītās metodes riska darījumu vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem regulāri veic kredītrisku koncentrācijas stresa testus, ņemot vērā visu pieņemot ķīlu realizējamo vērtību.

Tajos jāņem vērā riski, ko rada iespējamās tirgus nosacījumu izmaiņas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes pašu kapitāla pietiekamību, un riski, ko rada ķīlu realizācija stresa situācijās.

Kompetentās iestādes pārliecinās, ka kredītiestādes veiktie stresa testi ir piemēroti un atbilstīgi šādu risku novērtēšanai.

Gadījumā, ja šāds stresa tests uzrāda zemāku pieņemtās ķīlas realizējamo vērtību par to, kas 2. un 3. punktā tiktu atzīta par piemērotu, ķīlas vērtība, kas atzīta riska darījumu vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem, ir attiecīgi jāsamazina.

Šādas kredītiestādes savā koncentrācijas risku stratēģijā iekļauj:

(a)          darba kārtību un procedūras attiecībā uz riskiem, ko rada termiņu nesakritības starp riska darījumiem un jebkuru kredīta aizsardzību šiem riska darījumiem.

(b)          darba kārtību un procedūras attiecībā uz koncentrācijas risku, ko rada kredītriska mazināšanas metožu piemērošana, jo īpaši lieliem netiešiem kredītu riska darījumiem (piemēram, viena emitenta vērtspapīri, kas pieņemti kā ķīla).

4.         Ja ķīlas ietekme ir atzīta saskaņā ar 1. un 2. punkta noteikumiem, dalībvalstis var uzskatīt, ka jebkura riska darījuma segtā daļa ir ķīlas emitenta, nevis klienta darījums.

ê 2000/12/EK 49. panta 8. un 9. punkts (pielāgots)

ð jauns

115. pants

81.       Šā panta 1., 2. un 3. punkta Ö 111. panta 1. līdz 3. punkta Õ mērķu īstenošanas nolūkā dalībvalstis var piemērot 20 % svērumu aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret dalībvalsts reģionu Ö valdībām Õ vai vietējām pašvaldības iestādēm, ð kur šīm prasībām saskaņā ar 78. līdz 83. pantu ir 20 % riska pakāpe, kā arī citiem riska darījumiem, kas ir veikti ar šādām iestādēm vai ko tās ir garantējušas, ja to riska pakāpe saskaņā ar 78. līdz 83. pantu ir 20 %. ï kā arī citiem riska darījumiem, kas ir veikti ar šādām iestādēm vai ko tās ir garantējušas; ievērojot 44. pantā paredzētos nosacījumus, dalībvalstis tomēr var samazināt šo likmi līdz 0 %.

ð Tomēr dalībvalstis var samazināt šo likmi līdz 0 % attiecībā uz aktīvu posteņiem, kas ir prasības pret dalībvalstu reģionu pašvaldībām un vietējām iestādēm, kur šīm prasībām saskaņā ar 78. līdz 83. pantu tiktu piešķirta 0 % riska pakāpe, kā arī citiem riska darījumiem, kas ir veikti ar šādām iestādēm vai ko tās ir garantējušas, ja to riska pakāpe saskaņā ar 78. līdz 83. pantu ir 0 %. ï

9.2.      Šā panta 1., 2. un 3. punkta Ö 111. panta 1. līdz 3. punkta Õ mērķu īstenošanas nolūkā dalībvalstis var piemērot 20% svērumu aktīvu posteņiem, kas ir tādi prasījumi pret un citi tādi riska darījumi ar kredītiestādēm, kuru termiņš pārsniedz vienu gadu, bet nepārsniedz trīs gadus, kā arī 50% svērumu aktīvu posteņiem, kas ir tādi prasījumi pret kredītiestādēm, kuru termiņš pārsniedz trīs gadus, ar noteikumu, ka pēdējos minētos pārstāv kādas kredītiestādes emitēti parāda dokumenti, ka šie parāda dokumenti pēc kompetento iestāžu atzinuma ir faktiski pārdodami profesionālu mākleru tirgū un ka tos katru dienu kotē šajā tirgū, vai arī ar nosacījumu, ka to emisiju apstiprinājušas kompetentās iestādes emitējošās kredītiestādes izcelsmes dalībvalstī. Šos posteņus nekādā gadījumā nevar iekļaut pašu kapitālā.

ê 2000/12/EK 49. panta 10. punkts (pielāgots)

116. pants

Atkāpjoties no 7. punkta i) apakšpunkta un 9. punkta Ö 113. panta 3. punkta i) apakšpunkta un 115. panta 2. punktaÕ, dalībvalstis var piemērot 20% svērumu aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi ar kredītiestādēm, neatkarīgi no to termiņa.

ê 2000/12/EK 49. panta 11. punkts (pielāgots)

117. pants

111.       Ja riska darījumu ar kādu klientu garantē trešā persona vai arī tas ir nodrošināts ar kādas trešās personas emitētiem vērtspapīriem saskaņā ar 7. punkta Ö 113. panta 3. punkta Õ o) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, dalībvalstis var:

(a)     uzskatīt, ka riska darījums ir ar Ö galvotāju Õ trešu personu, nevis klientu, ja riska darījumu tieši un bez nosacījumiem garantē attiecīgā trešā persona atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām,;

(b)     uzskatīt, kas riska darījums ir ar trešu personu, nevis klientu, ja Ö 113. panta 3. punkta Õ 7. punkta o) apakšpunktā minēto riska darījumu garantē nodrošinājums saskaņā ar minētajā apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

ò jauns

2.           Ja dalībvalstis izmanto 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto pieeju:

(a)     gadījumos, kur galvojums ir denominēts valūtā, kas ir atšķirīga no riska darījuma valūtas, sedzamo riska darījuma summu aprēķina saskaņā ar VIII pielikumā paredzētajiem noteikumiem par valūtu nesakritību nefondētajai aizsardzībai;

(b)     nesakritībai starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu piemēro VIII pielikumā paredzētos noteikumus par termiņu nesakritību;

(c)     daļēju segumu iespējams atzīt atbilstoši VIII pielikuma noteikumiem.

ê 2000/12/EK 49. panta 2. punkts (pielāgots)

12. Vēlākais, 1999. gada 1. janvārī Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, pārbauda 7. punkta i) apakšpunktā un 9. un 10. punktā paredzētos starpbanku riska darījumu noteikumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par visām veicamajām izmaiņām.

ê 2000/12/EK 50. pants (pielāgots)

ð jauns

118. pants

Liela riska darījumu konsolidēta vai nekonsolidēta uzraudzība

1. Ja kredītiestāde nav ne mātes uzņēmums, ne meitas uzņēmums, tad to pienākumu izpildi, kurus uzliek 48. un 49. pants vai jebkādi citi Kopienas noteikumi, ko piemēro šai nozarei, uzrauga nekonsolidēti.

2. Pārējos gadījumos to pienākumu izpildi, ko uzliek 48. un 49. pants vai jebkādi citi Kopienas noteikumi, ko piemēro šai nozarei, uzrauga konsolidēti saskaņā ar 52. līdz 56. pantu.

3. Dalībvalstis var atteikties no individuālas vai daļēji konsolidētas uzraudzības attiecībā uz to, kā pienākumus, ko uzliek 48. un 49. pants vai jebkādi citi Kopienas noteikumi, kurus piemēro šai nozarei, izpilda kredītiestāde, uz kuru kā mātes uzņēmumu attiecas konsolidēta uzraudzība, un jebkurš šādas kredītiestādes meitas uzņēmums, kuram jāsaņem tās izdota atļauja, kura uzraudzību tā veic un uz kuru attiecas konsolidēta uzraudzība.

Dalībvalstis var arī atteikties no šādas uzraudzības, ja mātes uzņēmums ir finanšu sabiedrība, kas reģistrēta tajā pašā dalībvalstī, kur kredītiestāde, ar noteikumu, ka uz šo sabiedrību attiecas tā pati uzraudzība, kas attiecas uz kredītiestādēm.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos.

ð Ja kredītiestādes individuāli vai subkonsolidēti nepiemēro šajā iedaļā noteiktās saistības saskaņā ar 69. panta 1. punktu vai piemēro 70. panta noteikumus mātesuzņēmumam, kas ir dalībvalsts kredītiestāde,ï jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamu riska sadali attiecīgajā grupā.

ò jauns

119. pants

Komisija līdz 2007. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs iedaļas darbību, pievienojot piemērotus priekšlikumus.

ê 2000/12/EK

6. iedaļa

Būtiska līdzdalība ārpus finanšu jomas

ê 2000/12/EK 51. panta 1. un 2. punkts (pielāgots)

120. pants

Ierobežojumi būtiskai līdzdalībai ārpus finanšu jomas

1.         Nevienai kredītiestādei nedrīkst būt būtiska līdzdalība, kas pārsniedz 15% no pašu kapitāla, uzņēmumā, kas nav ne kredītiestāde, ne finanšu iestāde, ne uzņēmums, kurš veic darbību, kas minēta Direktīvas 86/635/EEK 43. panta 2. punkta f) apakšpunkta otrajā daļā.

2.         Kredītiestādes būtiskas līdzdalības kopējais apjoms uzņēmumos, kas nav kredītiestādes, finanšu iestādes vai uzņēmumi, kuri veic darbību, kas minēta Direktīvas 86/635/EEK 43. panta 2. punkta f) apakšpunkta otrajā daļā, nedrīkst pārsniegt 60% no kredītiestādes pašu kapitāla.

ê 2002/87/EC 29. panta 5. punkts (pielāgots)

5. Dalībvalstis var nepiemērot 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz līdzdalību apdrošināšanas uzņēmumos atbilstīgi Direktīvai 73/239/EEK un Direktīvai 79/267/EEK vai pārapdrošināšanas uzņēmumos atbilstīgi Direktīvai 98/78/EK.

ê 2000/12/EK 51. panta 4. punkts (pielāgots)

4. Akcijas, kas ir turējumā uz laiku sakarā ar finansiālās palīdzības operāciju uzņēmuma sanācijas vai glābšanas nolūkā vai sakarā ar vērtspapīru emisijas sākotnējo paraksti, vai iestādes vārdā, bet uz citu rēķina, neiekļauj būtiskā līdzdalībā, lai aprēķinātu ierobežojumus, ko nosaka 1. un 2. punkts. Akcijas, kas nav finanšu pamatlīdzekļi Direktīvas 86/635/EEK 35. panta 2. punkta nozīmē, neņem vērā.

ê 2000/12/EK 51. panta 5. punkts

53.       Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus drīkst pārsniegt tikai izņēmuma gadījumā. Šādos gadījumos kompetentās iestādes tomēr liek kredītiestādei palielināt pašu kapitālu vai veikt citus līdzvērtīgus pasākumus.

ê 2000/12/EK 51. panta 6. punkts (pielāgots)

6. Dalībvalstis drīkst noteikt, ka kompetentās iestādes nepiemēro 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus, ja tās nosaka, ka summas, par kādām kredītiestādes būtiskā līdzdalība pārsniedz šos ierobežojumus, 100% apmērā jāsedz ar pašu kapitālu, ko neiekļauj maksātspējas koeficienta aprēķinā. Ja ir pārsniegti abi 1. un 2. punktā noteiktie ierobežojumi, summa, kas jāsedz ar pašu kapitālu, ir lielākā no pārpalikuma summām.

ê 2000/12/EK 51. panta 4. punkts

121. pants

4. Akcijas, kas ir turējumā uz laiku sakarā ar finansiālās palīdzības operāciju uzņēmuma sanācijas vai glābšanas nolūkā vai sakarā ar vērtspapīru emisijas sākotnējo paraksti, vai iestādes vārdā, bet uz citu rēķina, neiekļauj būtiskā līdzdalībā, lai aprēķinātu ierobežojumus, ko nosaka 1. un 2. punkts.

ê 2002/87/EC 29. panta 5. punkts

122. pants

31.         Dalībvalstis var nepiemērot 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz līdzdalību apdrošināšanas uzņēmumos atbilstīgi Direktīvai 73/239/EEK un Direktīvai 79/267/EEK vai pārapdrošināšanas uzņēmumos atbilstīgi Direktīvai 98/78/EK.

ê 2000/12/EK 51. panta 6. punkts (pielāgots)

62.         Dalībvalstis drīkst noteikt, ka kompetentās iestādes nepiemēro Ö 120. panta 1. un 2. punktā Õ 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus, ja tās nosaka, ka summas, par kādām kredītiestādes būtiskā līdzdalība pārsniedz šos ierobežojumus, 100% apmērā jāsedz ar pašu kapitālu, ko neiekļauj maksātspējas koeficienta aprēķinā. Ja ir pārsniegti abi Ö 120. panta 1. un 2. punktā Õ 1. un 2. punktā noteiktie ierobežojumi, summa, kas jāsedz ar pašu kapitālu, ir lielākā no pārpalikuma summām.

ò jauns

3. NODAĻA

Kredītiestādes novērtēšanas process

123. pants

Kredītiestādes izveido pamatotas, efektīvas un pilnīgas stratēģijas un procedūras, lai pastāvīgi novērtētu un uzturētu iekšējā kapitāla summas, veidus un sadali, ko tās uzskata par tās uzskata par atbilstošām risku raksturam un līmenim esošajos vai paredzamos riska darījumos.

Šīm stratēģijām un procedūrām nepieciešama regulāra iekšēja pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka tās paliek visaptverošas un proporcionālas attiecībā pret kredītiestādes darbību raksturu, apjomu un sarežģītību.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

34. NODAĻA

Konsolidētā uzraudzība Ö un informācijas sniegšana, ko veic kompetentās iestādes Õ

ê 2000/12/EK (jauns)

è1 2002/87/EK 29. panta 6. punkts

52. pants

Kredītiestāžu konsolidēta uzraudzība

1. Katra kredītiestāde, kuras meitas uzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu iestāde vai kurai ir līdzdalība šādās iestādēs, ir pakļauta uzraudzībai, pamatojoties uz tās konsolidēto finanšu stāvokli, ievērojot 54. pantā noteikto apjomu un veidu. Šāda uzraudzība jāveic vismaz tajās jomās, kas minētas 5. un 6. punktā.

2. Katra kredītiestāde, kuras mātes uzņēmums ir finanšu līdzdalības sabiedrība, jāpakļauj uzraudzībai, pamatojoties uz šīs finanšu līdzdalības sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, ievērojot 54. pantā noteikto uzraudzības pakāpi un veidu. Šāda uzraudzība jāveic vismaz 5. un 6. punktā minētajās jomās.è1 Neskarot 54.a panta noteikumus, finanšu līdzdalības sabiedrības finanšu stāvokļa konsolidācija nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm būtu individuāli jāuzrauga finanšu līdzdalības sabiedrība.ç

ê 2000/12/EK 52. panta 3. punkts (pielāgots)

3. Dalībvalstis vai kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētas uzraudzības īstenošanu saskaņā ar 53. pantu, turpmāk minētajos atsevišķajos gadījumos var atteikties no kredītiestādes, finanšu iestādes vai banku pakalpojumu palīguzņēmuma, kurš ir meitas uzņēmums vai kurā ir līdzdalība, iekļaušanas konsolidācijā:

– ja uzņēmums, kas būtu jāiekļauj konsolidācijā, atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai,

– ja pēc kompetentu iestāžu domām attiecīgais uzņēmums, kas būtu jāiekļauj, ir nebūtisks, ņemot vērā kredītiestāžu pārraudzības mērķus, un jebkurā gadījumā, ja iekļaujamā attiecīgā uzņēmuma kopējā bilance ir mazāka par mazāko no šīm divām summām: EUR 10 miljoni vai 1 % no mātes uzņēmuma vai līdzdalību turošā uzņēmuma kopējās bilances. Ja vairāki uzņēmumi atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, tie tomēr jāiekļauj konsolidācijā, ciktāl kopā tie ir būtiski, ņemot vērā iepriekšminētos mērķus, vai

– ja par konsolidētu uzraudzību atbildīgo kompetento iestāžu viedoklis ir tāds, ka iekļaujamā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija būtu neatbilstīga vai maldinoša no kredītiestāžu uzraudzības mērķu viedokļa.

ê 2000/12/EK 52. panta 5. līdz 8). punkts

5. Saskaņā ar šo pantu un 53. līdz 56. pantu uzrauga maksātspēju un pašu kapitāla pietiekamību, lai segtu tirgus risku, un pārrauga liela riska darījumus. Vajadzības gadījumā dalībvalstis paredz pasākumus, kas vajadzīgi finanšu sabiedrību iekļaušanai konsolidētajā uzraudzībā saskaņā ar 2. punktu.

Šīs direktīvas 51. panta 1. un 2. punktā noteikto ierobežojumu ievērošanu uzrauga un kontrolē, pamatojoties uz kredītiestādes konsolidēto vai subkonsolidēto finanšu stāvokli.

6. Kompetentās iestādes nodrošina, lai visos uzņēmumos, kas iekļauti konsolidētajā uzraudzībā, kura tiek veikta attiecībā uz kādu kredītiestādi, īstenojot 1. un 2. punktu, būtu adekvāti iekšējās kontroles mehānismi, lai sniegtu jebkādus datus un informāciju, kas ir būtiska no konsolidētās uzraudzības viedokļa.

7. Neierobežojot īpašos noteikumus, kas ietverti citās direktīvās, dalībvalstis var atteikties individuāli vai daļēji konsolidēti piemērot 5. punkta noteikumus kredītiestādei, kas kā mātes uzņēmums ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, un jebkādam šādas kredītiestādes meitas uzņēmumam, kas ir pakļauts to atļaujām un uzraudzībai un ir iekļauts tās kredītiestādes konsolidētā uzraudzībā, kas ir mātes uzņēmums. Tāda pati izņēmuma iespēja jāpieļauj, ja mātes uzņēmums ir finanšu līdzdalības sabiedrība, kuras vadība atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas kredītiestāde, ar noteikumu, ka tas ir pakļauts tādai pašai uzraudzībai kā kredītiestādes un jo īpaši 5. punkta normām.

Abos pirmajā daļā izklāstītajos gadījumos jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kapitāla pietiekamu sadali bankas grupā.

Ja kompetentās iestādes šos noteikumus piemēro individuāli šādām kredītiestādēm, pašu kapitāla aprēķināšanai tās var izmantot 3. panta 2. punkta pēdējās daļas noteikumu.

8. Ja kredītiestāde, kuras mātes uzņēmums ir kredītiestāde, ir saņēmusi atļauju un atrodas kādā citā dalībvalstī, kompetentās iestādes, kas piešķīra šo atļauju, piemēro šai iestādei 5. punkta noteikumus individuāli vai, ja vajadzīgs, daļēji konsolidēti.

ê 2000/12/EK 52. panta 9. punkts (pielāgots)

è1 2004/xx/EK 3. panta 9. punkts

9. Neatkarīgi no 8. punkta kompetentās iestādes, kas atbild par kāda mātes uzņēmuma, kurš atrodas citā dalībvalstī, meitas uzņēmuma atļaušanu, divpusējā līgumā var deleģēt savu atbildību par maksātspējas uzraudzību kompetentajām iestādēm, kas ir atļāvušas un uzrauga mātes uzņēmumu tā, ka tās uzņemas atbildību par meitas uzņēmuma uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu. Komisija jāinformē par šādu nolīgumu esamību un to saturu. è1 Attiecīgā kompetentā iestāde nosūta šo informāciju otras dalībvalsts kompetentajām iestādēm.ç

ò jauns

1. iedaļa - Uzraudzība

124. pants

1.           Ņemot vērā XI pielikumā izklāstītos tehniskos kritērijus, kompetentās iestādes pārskata pasākumus, stratēģijas, procedūras un mehānismus, ko kredītiestādes ir ieviesušas, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un novērtē riskus, kuriem ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas šīs kredītiestādes.

2.           Šī panta 1. punktā minētajai pārskatam un novērtējumam jāatbilst šīs direktīvas prasībām.

3.           Pamatojoties uz 1. punktā minēto pārskatu un novērtējumu, kompetentās iestādes nosaka, vai kredītiestāžu īstenotie pasākumi, stratēģijas, procedūras un mehānismi un to rīcībā esošais pašu kapitāls nodrošina nevainojamu vadību un riska segumu.

4.           Kompetentās iestādes nosaka 1. punktā minētā pārskata un novērtējuma biežumu un intensitāti, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes darbību sistēmisko nozīmi, raksturu, apjomu un sarežģītību. Pārskatu un novērtējumu atjaunina vismaz reizi gadā.

5.           Kompetento iestāžu veiktais pārskats un novērtējums iekļauj kredītiestāžu riska darījumus, kas izriet no procentu likmes riska, ar tirdzniecības portfeli nesaistītajos darījumus. Kompetentās iestādes pieprasa, lai kredītiestādes veic attiecīgus pasākumus, ja šo kredītiestāžu ekonomiskā vērtība pazeminās par vairāk nekā 20% no to pašu kapitāla pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu gadījumā; šo pasākumu apjomu nosaka kompetentās iestādes un tie nedrīkst būt atšķirīgi dažādām kredītiestādēm.

ê 2000/12/EK 53. panta 1. punkts un 2. punkta pirmais teikums (pielāgots)

ð jauns

125. pants

Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētās uzraudzības īstenošanu

1.           Ja mātes uzņēmums ir ð mātesuzņēmuma ï kredītiestāde ð dalībvalstī, vai tas ir mātesuzņēmums, kas ir ES kredītiestāde ï, konsolidētā uzraudzība jāveic kompetentajām iestādēm, kas tai izsniedza atļauju, kura paredzēta 4. Ö 6. Õ pantā.

2.           Ja mātes uzņēmums ir ð mātesuzņēmuma ï finanšu līdzdalības sabiedrība ð dalībvalstī, vai tas ir mātesuzņēmums, kas ir ES finanšu līdzdalības sabiedrība, ï, konsolidētā uzraudzība jāveic kompetentajām iestādēm, kas tai izsniedza atļauju, kura paredzēta 4. Ö 6. Õ pantā.

ê 2000/12/EK 53. panta 2. punkta otrais un trešais teikums un 3. punkts (pielāgots)

ð jauns

126. pants

3.1.        Tomēr, ja Ja divās vai vairākās dalībvalstīs atļautu kredītiestāžu mātes uzņēmums ir viena un tā pati ð mātesuzņēmuma ï finanšu līdzdalības sabiedrība ð dalībvalstī vai viens un tas pats mātesuzņēmums, kas ir ES finanšu līdzdalības sabiedrība ï , konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentās iestādes, kam atļauja izsniegta dalībvalstī, kurā izveidota finanšu līdzdalības sabiedrība.

Ja dalībvalstī, kur izveidota finanšu līdzdalības sabiedrība, atļauja nav izsniegta nevienai kredītiestādei, kas ir meitas uzņēmums, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes (tostarp finanšu līdzdalības sabiedrības izveides dalībvalsts kompetentās iestādes) cenšas panākt vienošanos par to, kura no tām veiks konsolidēto uzraudzību. Ja šādas vienošanās nav, konsolidēto uzraudzību veic kompetentās iestādes, kas izsniegušas atļauju kredītiestādei ar lielāko kopējo bilanci; ja šie skaitļi ir vienādi, konsolidēto uzraudzību veic kompetentās iestādes, kas pirmās piešķīra 4. pantā paredzēto atļauju.

3. Attiecīgās kompetentās iestādes var ar kopīgu vienošanos atteikties no noteikumiem, kas minēti 2. punkta pirmajā un otrajā daļā.

ò jauns

Ja kredītiestādēm, kuras ir saņēmušas atļauju divās vai vairākās dalībvalstīs, mātesuzņēmumu skaitā ir vairāk nekā viena finanšu līdzdalības sabiedrība un to galvenajiem biroji atrodas dažādās dalībvalstīs, un katrā no šīm dalībvalstīm ir kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentā iestādei, kurai ir lielākā bilances summa.

2.           Ja vairāk nekā vienai kredītiestādei, kura saņēmusi atļauju Kopienā, mātesuzņēmums ir viena un tā pati finanšu līdzdalības sabiedrība, un neviena no šīm kredītiestādēm nav saņēmusi atļauju dalībvalstī, kurā ir izveidota finanšu līdzdalības sabiedrība, konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas ir izsniegusi atļauju kredītiestādei ar lielāko bilances summu, kuru šīs direktīvas nolūkiem uzskata par kredītiestādi, ko kontrolē mātesuzņēmums, kas ir ES finanšu līdzdalības sabiedrība.

ê 2000/12/EK Art 53. panta 4. punkts

4. Šā panta 2. punkta trešajā daļā un 3. punktā minētajos nolīgumos jāparedz sadarbības un informācijas nodošanas procedūras, lai varētu sasniegt konsolidētās uzraudzības mērķus.

ò jauns

3.           Atsevišķos gadījumus kredītiestādes pēc savstarpējas vienošanās var atcelt 1. un 2. punktā minētos kritērijus, ja to piemērošana nebūtu atbilstīga, ņemot vērā kredītiestāžu un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un nozīmēt citu kompetento iestādi konsolidētās uzraudzības veikšanai. Šajos gadījumos pirms lēmuma pieņemšanas kompetentās iestādes dod iespēju mātesuzņēmumam, kas ir ES kredītiestāde vai ES finanšu līdzdalības sabiedrība, vai kredītiestāde ar lielāko bilances summu, izteikt savu viedokli par šo lēmumu.

4.           Kompetentās iestādes ziņo Komisijai par visiem nolīgumiem, kas attiecas uz 3. punktu.

ê 2000/12/EK 52. panta 2. punkta pēdējais teikums

ð jauns

127. pants

1.           ðVajadzības gadījumā dalībvalstis paredz pasākumus, lai iekļautu finanšu līdzdalības sabiedrības konsolidētajā uzraudzībā. Neskarot 135. panta noteikumus,ï finanšu līdzdalības sabiedrības finanšu stāvokļa konsolidācija nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm būtu individuāli jāuzrauga finanšu līdzdalības sabiedrība.

ê 2000/12/EK 52. panta 4. punkts (pielāgots)

42.         Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes konsolidētā uzraudzībā neietver kādas kredītiestādes meitas uzņēmumu saskaņā ar vienu no 3. punkta otrajā un trešajā ievilkumā Ö 73. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā Õ minētajiem gadījumiem, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atrodas šis kredītiestādes meitas uzņēmums, var lūgt mātes uzņēmumam informāciju, kas var tām atvieglot šīs kredītiestādes uzraudzību.

ê 2000/12/EK Art. 52. panta 10. punkts (pielāgots)

103.       Dalībvalstis paredz, ka to kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētu uzraudzību, no kādas kredītiestādes vai finanšu līdzdalības sabiedrības meitas uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidētajā uzraudzībā, var prasīt 55. Ö 137. Õ pantā minēto informāciju. Šādos gadījumos piemēro šajā pantā noteikto informācijas nodošanas un pārbaudes kārtību.

ê 2000/12/EK 53. panta 5. punkts (pielāgots)

128. pants

5. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šādas iestādes darbotos koordinēti.

ò jauns

129. pants

1.           Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par ES mātesuzņēmumu kredītiestāžu un kredītiestāžu, ko kontrolē ES finanšu līdzdalības sabiedrības, konsolidēto uzraudzību, veic šādus uzdevumus:

(a)     uzraudzības pārskats un novērtējums 71. panta un 72. panta 1., 2. un 3. punkta prasību izpildei;

(b)     tādas informācijas apkopošana vai izplatīšana, kas ir noderīga vai būtiska parastajās un ārkārtas situācijās;

(c)     uzraudzības darbību plānošana un koordinācija parastajās un ārkārtas situācijās, kā arī saistībā ar 124. pantā minētajām darbībām, sadarbojoties ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm, un saistībā ar 43. un 141. pantu.

2.           Ja tiek iesniegti iesniegumi 84. panta 1. punktā, 87. panta 9. punktā un 105. pantā minēto atļauju saņemšanai un tos ir iesniedzis mātesuzņēmums, kas ES kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi, vai tas ir kopīgs iesniegums no meitasuzņēmumiem mātesuzņēmumam, kas ir ES finanšu līdzdalības sabiedrība, kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu un noteiktu noteikumus un nosacījumus, kas jāievēro, lai saņemtu šādu atļauju.

Šī punkta pirmajā teikumā minētos iesniegumus iesniedz tikai 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.

Kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā ar vienotu dokumentu paziņo par savu lēmumu attiecībā uz iesniegumu. Šo dokumentu nosūta iesniedzējam. Ja sešu mēnešu laikā netiek pieņemts lēmums, 1. punktā minētā kompetentā iestāde pieņem savu lēmumu attiecībā uz iesniegumu.

130. pants

1.           Ja rodas ārkārtas situācija, kas var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti un vienotību, par konsolidēto uzraudzību atbildīgās kompetentās iestādes, ievērojot V daļas 1. nodaļas 2. iedaļu, pēc iespējas ātrāk brīdina par to 49. panta a) punktā un 50. pantā minētās iestādes. Šis pienākums attiecas uz visām kompetentajām iestādēm, kas īpašām grupām noteiktas 125. un 126. pantā, un uz kompetento iestādi, kas minēta 129. panta 1. punktā.

2.           Kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību, ja tai ir nepieciešama informācija, kas jau ir citas kompetentās iestādes rīcībā, vēršas pie šīs iestādes, kad vien tas ir iespējams, lai novērstu ziņojumu dublēšanu dažādām uzraudzībā iesaistītajām iestādēm.

131. pants

Lai izveidotu un veicinātu efektīvu uzraudzību, par konsolidēto uzraudzību atbildīgās iestādes un citas kompetentās iestādes izstrādā rakstiskus koordinācijas un sadarbības plānus.

Atbilstoši šiem plāniem kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par konsolidēto uzraudzību, ir iespējams uzticēt citus uzdevumus, un tajos var precizēt procedūras lēmumu pieņemšanai un sadarbībai ar citām kompetentajām iestādēm.

ê 2000/12/EK 52. panta 9. punkts (pielāgots)

Neatkarīgi no 8. punkta kKompetentās iestādes, kas atbild par kāda mātes uzņēmuma, kurš atrodas citā dalībvalstī, meitas uzņēmuma atļaušanu, divpusējā līgumā var deleģēt savu atbildību par maksātspējas uzraudzību kompetentajām iestādēm, kas ir atļāvušas un uzrauga mātes uzņēmumu tā, ka tās uzņemas atbildību par meitas uzņēmuma uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu. Komisija jāinformē par šādu nolīgumu esamību un to saturu. Tai jānosūta šāda informācija citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Padomdevējai komitejai banku jautājumos.

ò jauns

132. pants

1.           Kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā. Tās sniedz vienai otrai informāciju, kas ir būtiska vai noderīga citu iestāžu uzraudzības funkciju veikšanai saskaņā ar šo direktīvu. Šai sakarā kompetentās iestādes pēc pieprasījuma sniedz visu attiecīgo informāciju, kā arī pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju.

Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par ES uzņēmumu konsolidēto uzraudzību, jo īpaši nodrošina, lai visa noderīgā informācija tiktu sniegta citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic šo uzņēmumu meitasuzņēmumu uzraudzību. Lai noteiktu noderīgās informācijas apjomu, tiek ņemta vērā minēto meitasuzņēmumu nozīmība attiecīgo dalībvalstu finanšu sistēmā.

Pirmajā teikumā minētā būtiskā informācija, cita starpā, ietver šādu informāciju:

(a)     grupas struktūras identifikāciju visām galvenajām kredītiestādēm, kas ietilpst grupā, kā arī grupas kredītiestāžu kompetentās iestādes;

(b)     informācijas ievākšanas procedūras no kredītiestādēm, kas ietilpst grupā, un šīs informācijas pārbaude;

(c)     kredītiestādes vai citu grupas uzņēmumu nelabvēlīga attīstība, kas var nopietni ietekmēt kredītiestādes;

(d)     galvenās sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu, tai skaitā papildu kapitāla maksājumu noteikšana atbilstoši 136. pantam un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 105. pantu.

2.           Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par to kredītiestāžu uzraudzību, kuras kontrolē ES mātesuzņēmuma kredītiestādes, vēršas pie 129. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes, ja tām ir nepieciešama informācija par šajā direktīvā norādīto pieeju un metožu īstenošanu un šāda informācija varētu būt minētās kompetentās iestādes rīcībā.

3.           Kompetentās iestādes pirms lēmumu pieņemšanas, ja šie lēmumi ir būtiski otras kompetentās iestādes uzraudzības uzdevumu veikšanai, apspriežas viena ar otru par šādiem jautājumiem:

(a)     izmaiņas akcionāru sastāvā un izmaiņas kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešams kompetento iestāžu apstiprinājums vai atļauja;

(b)     galvenās sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko veic kompetentās iestādes, tai skaitā papildu kapitāla maksājumu noteikšana atbilstoši 136. pantam un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 105. pantu.

Šī punkta b) apakšpunkta nolūkiem vienmēr jāapspriežas ar kompetento iestādi, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību.

Tomēr kompetentā iestāde var nolemt atteikties no šādas apspriedes steidzamības gadījumos vai gadījumos, kad šāda apspriede varētu apdraudēt lēmuma efektivitāti. Šādos gadījumos kompetentā iestāde bez kavēšanās informē citas kompetentās iestādes.

ê 2000/12/EK 54. panta 1. punkts (pielāgots)

133. pants

Konsolidācijas veids un apjoms

1.           Kompetentajām iestādēm, kas atbild par konsolidētas uzraudzības veikšanu, uzraudzības nolūkā jāpieprasa Ö pieprasa Õ visu kredītiestāžu un finanšu iestāžu, kas ir mātes uzņēmuma meitas uzņēmumi, pilnu konsolidācija.

Tomēr Ö kompetentās iestādes var pieprasīt tikai Õ var paredzēt proporcionālu konsolidāciju, ja pēc Ö to Õ kompetentu iestāžu domām tāda mātes uzņēmuma atbildība, kas tur kādu kapitāla daļu, aprobežojas ar šo kapitāla daļu Ö , ņemot vērā Õ citu akcionāru vai dalībnieku atbildību un to apmierinošo maksātspēju dēļ. Citu akcionāru un dalībnieku atbildība noteikti jākonstatē, ja nepieciešams, ar oficiālām, parakstītām saistībām.

ê 2002/87/EK 29. panta 7. punkts a) apakšpunkts

Ja uzņēmumi ir saistīti atbilstīgi 12. panta 1. punktam Direktīvā 83/349/EEK, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.

ê 2000/12/EK 54. panta 2. un 3. punkts (pielāgots)

2.           Kompetentajām iestādēm, kas atbild par konsolidēto uzraudzību veikšanu, Ö pieprasa Õ uzraudzības nolūkiem jāprasa, lai proporcionāli tiktu konsolidēta līdzdalība kredītiestādēs vai finanšu iestādēs, ko pārvalda kāds konsolidācijā iekļauts uzņēmums, kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja šo uzņēmumu atbildību ierobežo to turētā līdzdalība.

3.           Cita veida līdzdalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minēti 1. un 2. punktā, kompetentajām iestādēm jānosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Cita starpā tās var pieļaut vai pieprasīt pielīdzināšanas metodes izmantojumu. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

ê 2000/12/EK 54. panta 4. punkta 1. teikums (pielāgots)

134. pants

41.       Neierobežojot Ö 133. pantu Õ 1., 2. un 3. punktu, kompetentās iestādes šādos gadījumos nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija:

(a)     ja pēc kompetento iestāžu domām kādai kredītiestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu šajās iestādēs,;

(b)     ja divām vai vairākām kredītiestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas var nebūt izveidota ar līgumu vai statūtu normām.

ê 2002/87/EK 29. panta 7. punkta b) apakšpunkts

---------

ê 2000/12/EK 54. panta 4. punkta 2. teikums

Cita starpā, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt Direktīvas 83/349/EEK 12. pantā paredzētās metodes izmantojumu. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

ê 2000/12/EK 54. panta 5. punkts (pielāgots)

ð jauns

52        Ja konsolidētā uzraudzība ir paredzēta, ievērojot 52. panta 1. un 2. punktu Ö 125. un 126. pantu Õ, banku pakalpojumu palīguzņēmumus ð un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kā tās definētas Direktīvā 2002/87/EK, ï konsolidācijā iekļauj Ö 133. panta un šā panta 1. Õ šā panta 1. - 4. punktā minētajos gadījumos un saskaņā ar tur minētajām metodēm.

ê 2002/87/EK 29. panta 8. punkts (pielāgots)

135. pants

Finanšu līdzdalības sabiedrību vadība

Dalībvalstis prasa, lai personām, kas faktiski vada finanšu līdzdalības sabiedrības, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze šo pienākumu veikšanai.

ò jauns

136. pants

1.         Kompetentās iestādes pieprasa, lai katra kredītiestāde, kas nav izpildījuši šīs direktīvas prasības, savlaicīgi veiktu nepieciešamos pasākumus šādas situācijas novēršanai.

Šiem nolūkiem pasākumi, kurus var piemērot kompetentās iestādes, ietver:

(a)          noteikt kredītiestādei pienākumu turēt pašu kapitālu, kas pārsniedz 75. pantā paredzēto minimālo līmeni;

(b)          nostiprināt pasākumus un stratēģijas, kas ieviestas 22. un 123. panta prasību izpildei;

(c)          pieprasīt kredītiestādēm piemērot īpašu finansēšanas kārtību vai noteikt īpašu pieeju aktīviem saistībā ar pašu kapitāla prasībām;

(d)          ierobežot vai sašaurināt kredītiestādes darījumus, operācijas vai iestāžu tīklu;

(e)          mazināt risku, kas saistīts ar darbībām, pakalpojumiem un sistēmām.

Šo pasākumus pieņem, ievērojot V daļas 1. nodaļas 2. iedaļu.

2.         Kompetentās iestādes nosaka īpašas pašu kapitāla prasības, kas pārsniedz 75. pantā noteikto minimālo līmeni, vismaz tām kredītiestādēm, kas ir izveidojušas nepiemērotus plānus, procedūras, mehānismus un stratēģijas savu risku pārvaldīšanai un segumam, ja nav paredzams, ka citu pasākumu piemērošana pati par sevi nostiprinās šos pasākumus piemērotā laika posmā.

ê 2000/12/EK 55. panta 1. punkts (pielāgots)

137. pants

Informācija, kas jāiesniedz jauktas darbības līdzdalības sabiedrībām un to meitas uzņēmumiem

1.           Līdz turpmākai konsolidācijas metožu koordinēšanai dalībvalstis paredz, ka, ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātes uzņēmums ir jauktas darbības līdzdalības sabiedrība, tad kompetentās iestādes, kas atbild par šo kredītiestāžu atļaušanu un uzraudzību, vai nu tieši vai caur meitas uzņēmumiem pieprasa, lai jauktas darbības līdzdalības sabiedrība un tās meitas uzņēmumi sniegtu jebkādu informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu - meitas uzņēmumu - uzraudzībai.

ê 2000/12/EK 55. panta 2. punkts (pielāgots)

2.           Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var veikt pārbaudes uz vietas vai uzdot to veikšanu ārējiem inspektoriem, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktas darbības līdzdalības sabiedrībām un to meitas uzņēmumiem. Ja jauktās darbības līdzdalības sabiedrība vai kāds no tās meitas uzņēmumiem ir apdrošināšanas sabiedrība, tad var izmantot arī 56. panta 4. Ö 140. panta 1. Õ punktā noteikto kārtību. Ja jauktas darbības līdzdalības sabiedrība vai kāds no tās meitas uzņēmumiem atrodas kādā dalībvalstī, kas nav kredītiestādes - meitas uzņēmuma - atrašanās dalībvalsts, tad informācijas pārbaude uz vietas jāveic saskaņā ar 56. panta 7. Ö 140. panta 1. Õ punktā noteikto kārtību.

ê 2002/87/EK 29. panta 9. punkts (pielāgots)

138. pants

Grupas iekšējie darījumi ar jauktas darbības līdzdalības sabiedrībām

1.         Neskarot šīs direktīvas V daļas 2. nodaļas Ö 5. iedaļu Õ 3. iedaļas noteikumus, dalībvalstis nosaka, ka gadījumos, kad vienas vai vairāku kredītiestāžu mātesuzņēmums ir jauktas darbības līdzdalības sabiedrība, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šo kredītiestāžu uzraudzību, vispārēji uzrauga darījumus, ko tās veic ar jauktas darbības līdzdalības sabiedrību un tās meitasuzņēmumiem.

2.         Kompetentās iestādes liek kredītiestādēm ieviest piemērotas riska pārvaldīšanas procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, lai atbilstīgi noteiktu, novērtētu, novērotu un kontrolētu darījumus ar jauktas darbības līdzdalības sabiedrību, kas ir to mātesuzņēmums, un tās meitasuzņēmumiem. Kompetentās iestādes kredītiestādēm liek ziņot par visiem nozīmīgiem darījumiem ar šīm vienībām, izņemot gadījumus, kas minēti 48. Ö 110. Õ pantā. Kompetentās iestādes kontrolē šīs procedūras un nozīmīgos darījumus.

Ja šie grupas iekšēji darījumi apdraud kredītiestādes finanšu stāvokli, par iestādes uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde veic atbilstīgus pasākumus.

ê 2000/12/EK 56. panta 1. līdz 3. punkts (pielāgots)

139. pants

Pasākumi konsolidētās uzraudzības atvieglināšanai

1.         Saskaņā ar 52. līdz 55. Ö 124. līdz 138. Õ pantu un šo pantu dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nav juridisku šķēršļu, kas neļauj konsolidētajā uzraudzībā ietvertajiem uzņēmumiem, jauktas darbības līdzdalības sabiedrībām un to meitas uzņēmumiem vai 52. panta 10. Ö 127. panta 3. Õ punktā minētajiem meitas uzņēmumiem savstarpēji nodot informāciju, kas ir nozīmīga uzraudzībā.

2.         Ja mātes uzņēmums un kāds no tā meitas uzņēmumiem, kas ir kredītiestāde, atrodas dažādās dalībvalstīs, katras dalībvalsts kompetentās iestādēs savstarpēji paziņo visu svarīgo informāciju, kas var ļaut vai palīdzēt veikt konsolidētu uzraudzību.

Ja mātes uzņēmuma atrašanās vietas dalībvalsts kompetentās iestādes pašas neveic konsolidētu uzraudzību saskaņā ar 53. Ö 125. un 126. Õ pantu, kompetentās iestādes, kas atbild par šādas uzraudzības veikšanu, var lūgt, lai tās pieprasa no mātes uzņēmuma jebkādu informāciju, kas var būt nepieciešama konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to atbildīgajām kompetentajām iestādēm.

3.         Dalībvalstis atļauj kompetentajām iestādēm savstarpēji nodot 2. punktā minēto informāciju, zinot, ka finanšu līdzdalības sabiedrību, finanšu iestāžu vai banku pakalpojumu palīguzņēmumu gadījumā informācijas ievākšana vai turēšana nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm jāpilda uzraudzības funkcijas attiecībā pret šīm iestādēm vai uzņēmumiem vieniem pašiem.

Tāpat arī dalībvalstis atļauj to kompetentajām iestādēm apmainīties ar 55.Ö 137. Õ pantā minēto informāciju, zinot, ka informācijas ievākšana vai turēšana nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentās iestādes veic uzraudzības funkcijas attiecībā uz jauktās darbības līdzdalības sabiedrību un tās meitas uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes vai 52. panta 10. Ö 127. panta 3. Õ punktā minētie meitas uzņēmumi.

ê 2000/12/EK 56. panta 4. līdz 6. punkts (pielāgots)

140. pants

41.       Ja kredītiestāde, finanšu līdzdalības sabiedrība vai jauktas darbības līdzdalības sabiedrība kontrolē vienu vai vairākus meitas uzņēmumus, kas ir apdrošināšanas sabiedrības vai citi uzņēmumi, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja, tad kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar iestādēm, kuras pilda publisko tiesību uzdevumu uzraudzīt apdrošināšanas sabiedrības un citus ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumus. Neierobežojot attiecīgo iestāžu kompetenci, šīs iestādes savstarpēji sniedz jebkādu informāciju, kas var vienkāršot to uzdevumu un ļaut veikt uzraugāmo uzņēmumu darbības un finanšu stāvokļa pārraudzību.

52.       Uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar konsolidēto uzraudzību, un, jo īpaši, uz jebkādu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir paredzēta šajā direktīvā, attiecas Ö V sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā Õ 30. pantā definētais dienesta noslēpums.

63.       Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidēto uzraudzību, izveido 52. Ö 71. Õ panta 2. punktā minēto finanšu līdzdalības sabiedrību sarakstus. Šos sarakstus iesniedz pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai.

ê 2000/12/EK 56. panta 7. punkts (pielāgots)

è1 2002/87/EK 29. panta 10. punkts

141. pants

Ja, piemērojot šo direktīvu, kādas dalībvalsts kompetentās iestādes atsevišķos gadījumos vēlas pārbaudīt informāciju par kādu kredītiestādi, finanšu līdzdalības sabiedrību, finanšu iestādi, banku pakalpojumu palīguzņēmumu, jauktas darbības līdzdalības sabiedrību, 55. Ö 137. Õ pantā paredzētu meitas uzņēmumu vai 52. panta 10. Ö 127. panta 3. Õ punktā paredzētu meitas uzņēmumu, kas atrodas kādā citā dalībvalstī, tad tās jālūdz Ö lūdz Õ šīs citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai tās veiktu šādu pārbaudi. Iestādēm, kas saņem šādu lūgumu, savas kompetences ietvaros jāreaģē uz to, pašām veicot pārbaudi vai ļaujot to darīt iestādēm, kas izteikušas šādu lūgumu, vai kādam revidentam vai ekspertam. è1 Kompetentā iestāde, kas lūgumu izteikusi, pēc savas vēlēšanās var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic. ç

ê 2000/12/EK 56. panta 8. punkts (pielāgots)

142. pants

8. Dalībvalstis paredz, ka, neierobežojot to krimināltiesību normas, attiecībā uz finanšu līdzdalības sabiedrībām un jauktas darbības līdzdalības sabiedrībām vai to faktiskajiem vadītājiem, kas pārkāpj normatīvos un administratīvos aktus, kuri pieņemti, lai īstenotu Ö 124. līdz 141. Õ 52. līdz 55. pantu un šo pantu, var uzlikt sodu vai noteikt pasākumus, kas paredzēti šādu pārkāpumu vai to cēloņu novēršanai. Atsevišķos gadījumos šādiem pasākumiem var būt nepieciešama tiesas iejaukšanās.

Kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu Ö šo Õ iepriekš minēto sodu vai pasākumu vēlamo rezultātu, jo īpaši, ja kādas finanšu līdzdalības sabiedrības vai jauktas darbības līdzdalības sabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar galvenā biroja atrašanās vietu.

ê 2002/87/EK 29. panta 11. punkts (pielāgots)

è1 2004/xx/EK 3. panta 10. punkts

143. pants

Mātesuzņēmumi trešās valstīs

1.         Ja uz kredītiestādi, kuras mātesuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu līdzdalības sabiedrība ar galveno biroju Ö trešā valstī Õ ārpus Kopienas, neattiecas konsolidēta uzraudzība atbilstīgi 52. Ö 125. un 126. Õ pantam, kompetentās iestādes pārbauda, vai uz kredītiestādi attiecas trešās valsts kompetentas iestādes konsolidēta uzraudzība, kas ir līdzvērtīga tai uzraudzībai, kuru paredz 52. pantā Ö šajā direktīvā Õ izstrādātie principi.

Pārbaudi pēc lūguma, ko iesniedzis mātesuzņēmums vai kāda regulēta vienība, kas ir saņēmusi licenci Kopienā, vai pēc savas ierosmes veic tā kompetentā iestāde, kura būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, ja būtu piemērojams Ö 3. punkts Õ ceturtā daļa. Šī kompetentā iestāde apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2.         è1 Komisija var pieprasīt, lai Eiropas Banku komiteja sniedz ç Banku padomdevēja komiteja var sniegt vispārējas pamatnostādnes attiecībā uz to, vai trešo valstu kompetento iestāžu konsolidētās uzraudzības režīms varētu sasniegt šajā nodaļā noteiktos konsolidētās uzraudzības mērķus attiecībā uz kredītiestādēm, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas Ö trešā valstī Õ ārpus Kopienas. Komiteja pastāvīgi pārskata šīs pamatnostādnes un ievēro izmaiņas šo kompetento iestāžu veiktajā konsolidētās uzraudzības režīmā.

Kompetentā iestāde, kas veic Ö 1. punkta Õ Ö pirmajā Õ otrajā daļā paredzēto pārbaudi, ņem vērā minētās pamatnostādnes. Šim nolūkam kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar minēto komiteju.

3.         Ja līdzvērtīgā uzraudzība nepastāv, dalībvalstis kredītiestādei pēc analoģijas piemēro Ö šīs direktīvas Õ 52. panta noteikumus Ö vai ļauj savām kompetentajām iestādēm piemērot citas piemērotas uzraudzības metodes, ar ko sasniedz kredītiestāžu konsolidētas uzraudzības mērķus Õ.

Alternatīvai dalībvalstis atļauj savām kompetentajām iestādēm piemērot citas piemērotas uzraudzības metodes, ar ko sasniedz kredītiestāžu konsolidētas uzraudzības mērķus.

Kompetentajai iestādei, kas būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm šīs Ö uzraudzības Õ metodes jāapstiprina.

Kompetentās iestādes var, jo īpaši, noteikt, ka jāizveido finanšu līdzdalības sabiedrība ar galveno biroju Kopienā, un piemērot noteikumus par konsolidētu uzraudzību šīs finanšu līdzdalības sabiedrības stāvoklim kopumā.

Ar šīm Ö uzraudzības Õ metodēm jāsasniedz šajā nodaļā noteiktie konsolidētās uzraudzības mērķi, un par tām jāpaziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un Komisijai.

ò jauns

2. iedaļa

Informācijas sniegšana, ko veic kompetentās iestādes

144. pants

1.         Kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

(a)          likumu, noteikumu, administratīvo normu un vispārējo pamatnostādņu teksti, kas dalībvalstī ir pieņemti uzraudzības jomā;

(b)          Kopienas tiesību aktos paredzēto iespēju un izvēļu īstenošanas veids;

(c)          vispārējie kritēriji un metodes, ko tās izmanto 124. pantā minēto pārskatu un novērtējumu sagatavošanai;

(d)          apkopotie statistikas dati par uzraudzības sistēmas ieviešanas galvenajiem aspektiem katrā dalībvalstī, neskarot V daļas 1.nodaļas 2. iedaļas noteikumus.

Pirmajā daļā paredzētajai informācijai jābūt pietiekamai, lai būtu iespējams pamatots salīdzinājums kompetento iestāžu īstenotajām pieejām dažādās dalībvalstīs.

5. NODAĻA

Informācijas sniegšana, ko veic kredītiestādes

145. pants

1.         Šīs direktīvas nolūkiem kredītiestādes publiski sniedz informāciju, kas paredzēta XII pielikuma 2. daļā, ievērojot 146. panta noteikumus.

2.         Informāciju par XII pielikuma 3. daļā minētajiem instrumentiem un metodēm, ko kompetentās iestādes ir atzinušas saskaņā ar 2. nodaļas 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu un 105. pantu, kredītiestādes publicē šajā pielikumā noteiktajā apjomā.

3.         Kredītiestādes nosaka formālu kārtību 1. un 2. punktā izklāstīto informācijas sniegšanas prasību izpildei, kā arī kārtību, kādā veicams informācijas atbilstības novērtējums, ieskaitot tās pārbaudes un publicēšanas biežumu.

146. pants

1.         Neatkarīgi no 145. panta kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm nesniegt informāciju par vienu vai vairākiem XII pielikuma 2. daļā uzskaitītajiem jautājumiem, ja attiecīgā kredītiestāde uzskata, ka sniegtā informācija, ņemot vērā XII pielikuma 1. daļas 1. punkta kritērijus, nav uzskatāma par būtisku.

2.         Neatkarīgi no 145. panta kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm nesniegt informāciju par vienu vai vairākiem XII pielikuma 2. un 3. daļā uzskaitītajiem jautājumiem, ja attiecīgā kredītiestāde uzskata, ka šie jautājumi ietver informāciju, kas, ņemot vērā XII pielikuma 1. daļas 2. un 2. punktu, uzskatāma par aizsargājamu vai konfidenciālu.

3.         Izņēmuma gadījumos, kas minēti 2. punktā, attiecīgā kredītiestāde, sniedzot informāciju, norāda faktu, ka tās sniegtajā informācijā atsevišķi jautājumi nav izpausti, iemeslus informācijas neizpaušanai, kā arī publicē vispārīgākas ziņas par pieprasītās informācijas jautājumu.

147. pants

1.         Kredītiestādes publicē informāciju, kas sniedzama saskaņā ar 145. pantu, vismaz vienu reizi gadā. Informāciju publicē, cik vien ātri tas ir iespējams.

2.         Kredītiestādes nosaka, vai ņemot vērā XII pielikuma 1. daļas 4. punkta kritērijus, ir nepieciešamas biežākas publikācijas nekā noteikts 1. punktā.

148. pants

1.         Kompetentās iestādes atļauj kredītiestādēm noteikt piemērotus informācijas nesējus, vietu un pārbaudes līdzekļus, lai efektīvi izpildītu 145. pantā noteiktās informācijas sniegšanas prasības. Visa sniegtā informācija publicējama vienā informācijas nesējā vai vietā, ciktāl tas ir iespējams.

2.         Līdzvērtīgu informācijas sniegšanu, ko kredītiestādes veic atbilstoši grāmatvedības, biržas vai citām prasībām, var uzskatīt par 145. panta prasību izpildi. Ja informācija netiek sniegta finanšu pārskatos, kredītiestādes norāda, kur tā ir atrodama.

149. pants

Neatkarīgi no 146. līdz 148. panta prasībām, dalībvalstis pilnvaro kompetentās iestādes pieprasīt kredītiestādēm:

(a)          sniegt informāciju par vienu vai vairākiem jautājumiem, kas minēti XII pielikuma 2. un 3. daļā;

(b)          publicēt informāciju par vienu vai vairākiem jautājumiem biežāk nekā vienu reizi gadā un noteikt šo publikāciju termiņus;

(c)          izmantot īpašus informācijas nesējus un vietas tādas informācijas sniegšanai, kas nav finanšu pārskati;

(d)          izmantot īpašus pārbaudes līdzekļus tādas informācijas sniegšanai, kas nav iekļauta likumā noteiktajā revīzijā.

ê 2004/xx/EK 3. panta 11. punkts

-----

ê 2000/12/EK

VI SADAĻA

IZPILDPILNVARAS

ê 2000/12/EK 60. pants (pielāgots)

ð jauns

150. pants

Tehniski pielāgojumi

1.           Attiecībā uz pašu kapitālu, neierobežojot 34. panta 3. punkta otrajā daļā minēto ziņojumu ð priekšlikumu, kas Komisijai jāiesniedz atbilstoši 62. pantam ï, tehniskos pielāgojumus ð grozījumus ï pieņem saskaņā ar 2. punktā Ö 151. pantā Õ noteikto Ö minēto Õ kārtību, kad tie attiecas uz:

(a)     definīciju skaidrojumiem, lai šīs direktīvas īstenošanā ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību,

(b)     definīciju skaidrojumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu visā Kopienā,

(c)     definīcijās lietotās terminoloģijas saskaņošanu un definīciju izstrādi atbilstīgi turpmākiem aktiem par kredītiestādēm un jautājumiem, kas ar to saistīti.

«A zonas» definīciju 1. panta 14. punktā,

«daudzpusēju attīstības banku» definīciju 1. panta 19. punktā,

(d)     2. pantā dotā saraksta grozījumus

(e)     Ö 9. Õ 5. pantā noteiktā sākumkapitāla apjoma grozījumu, ņemot vērā pārmaiņas ekonomikas un monetārajā jomā,

(f)      Ö 23. un 24. Õ 18. un 19. pantā minētā un I pielikumā izklāstītā saraksta paplašināšanu vai tajā lietotās terminoloģijas labojumiem, ņemot vērā pārmaiņas finanšu tirgos,

(g)     jomām, kurās kompetentajām iestādēm jāapmainās ar ziņām, kas uzskaitītas 28. Ö 42. Õ pantā;

(h)     ð grozījumiem 56. līdz 67. pantā, lai ņemtu vērā grāmatvedības standartu attīstību vai Kopienas tiesību aktos noteikto prasību izmaiņas; ï

(i)      43. Ö 79. un 86. Õ pantā uzskaitīto aktīvu definīciju Ö riska darījumu kategoriju saraksta Õ grozījumiem, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību,

(j)      ð summu, kas norādīta 79. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 86. panta 4. punkta a) apakšpunktā, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi; ï

(k)     II un IV pielikuma ārpusbilances posteņu sarakstiem un klasifikāciju, un to noteikumiem, aprēķinot koeficientu, kas aprakstīts 42., 43. un 44. pantā un III pielikumā ð nosakot riska darījumu vērtību V sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļas nolūkiem ï ,

(l)      ðpielāgojumiem V līdz XII pielikuma noteikumos, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību un jo īpaši jaunus finanšu pakalpojumus vai izmaiņas grāmatvedības standartos vai Kopienas tiesību aktos noteiktajās prasībās;ï

2.           Ö Komisija var pieņemt šādus īstenošanas pasākumus saskaņā ar 151. pantā paredzēto procedūru. Õ

(a)     ðapmēra aprakstu pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām, kas minētas 124. panta 5. punktā;ï

(b)     47. Ö 75. Õ pantā Ö noteiktā Õ paredzētā minimālā Ö pašu kapitāla līmeņa Õ koeficienta vai Ö V daļas 2. nodaļas 3. iedaļā noteikto riska pakāpju Õ 43. pantā paredzētā svēruma pagaidu samazinājumu, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus;

(c)     ðneskarot 119. pantā minēto ziņojumuï, 49. panta 5. - 10. punktā Ö 114. panta 3. punktā, 113. un 115. pantā Õ paredzēto atbrīvojumu precizēšanu;

(d)     ðgalveno aspektu aprakstu apkopoto statistikas datu publicēšanai saskaņā ar 144. panta 1. punkta d) apakšpunktu;ï

(e)     ð aprakstu 114. pantā paredzētās informācijas formātam, uzbūvei, satura rādītājam un ikgadējās publikācijas datumam.ï

ê 2004/xx/EK 3. panta 12. punkts (pielāgots)

151. pants

1.           Komisiju palīdz Eiropas Banku komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/10/EK (turpmāk tekstā „Komiteja”), ko veido dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu Ö pantu Õ, piemēro komitoloģijas procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5. pantā, ievērojot šī lēmuma 7. panta 3. punktu un 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laiks ir trīs mēneši.

ê 2000/12/EK

VII SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

PĀREJAS PERIODA NOTEIKUMI

ê 2000/12/EK 60. panta 2. punkts (pielāgots)

61. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz 36. pantu

Dānija var ļaut savām hipotekārajām kredītiestādēm, kas ir izveidotas kā kooperatīvas sabiedrības vai fondi līdz 1990. gada 1. janvārim un pārveidotas par akciju sabiedrībām, turpināt iekļaut pašu kapitālā tās biedru, proti, aizņēmēju, solidāras saistības, kā minēts 36. panta 1. punktā, prasījumus pret tiem pielīdzinot šādām solidārām saistībām, ievērojot šādus ierobežojumus:

(a)        par aizņēmēju solidāro saistību daļas aprēķināšanas pamatu izmanto 35. panta 2. punkta 1. un 2. apakšpunktā minēto posteņu kopsummu, no kuras atņem 35. panta 2. punkta 9., 10. un 11. apakšpunktā minētos posteņus;

(b)        aprēķināšanas pamats 1991. gada 1. janvārī vai, ja pārveidošana notiek vēlāk, pārveidošanas dienā, ir maksimālais aprēķināšanas pamats. Aprēķināšanas pamats nekad nedrīkst pārsniegt maksimālo aprēķināšanas pamatu;

(c)        sākot ar 1997. gada 1. janvāri, no maksimālā aprēķināšanas pamata atņem pusi no ieņēmumiem no visa jaunā kapitāla emisijas, kas izdarīta pēc šīs dienas, kā noteikts 35. panta 2. punkta 1. apakšpunktā; un

(d)       maksimālā aizņēmēju solidāro saistību summa, ko iekļauj pašu kapitālā, nekad nedrīkst pārsniegt:

            1991. un 1992. gadā - 45 %,

            1993. un 1994. gadā - 45 %,

            1995. un 1996. gadā - 45 %,

            1997. gadā - 30 %,

            1998. gadā - 30 %,

            1999. gadā - 30 %,

            2000. gadā - 10 % un

            pēc 2001. gada 1. janvāra 0% no aprēķināšanas pamata.

ê 2000/12/EK

62. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz 43. pantu

1. Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut savām kredītiestādēm piemērot 50% riska svērumu aizdevumiem, kas atbilstīgi šo iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināti ar hipotēkām uz birojiem vai uz daudzējādi lietojamām komerciālām telpām, kas atrodas to dalībvalstu teritorijās, kuras atļauj 50% riska svērumu ar šādiem nosacījumiem:

(i)         50% riska svērumu piemēro aizņēmuma daļai, kas nepārsniedz robežu, kura aprēķināta saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu:

(a)     50% no attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības.

         Nekustamā īpašuma tirgus vērtība jāaprēķina diviem neatkarīgiem vērtētājiem, kas izdara neatkarīgus novērtējumus aizdevuma sniegšanas laikā. Aizdevumam jābalstās uz zemāko no abiem vērtējumiem.

         Nekustamo īpašumu viens vērtētājs pārvērtē vismaz reizi gadā. Aizdevumiem, kas nav lielāki par 1 miljonu eiro un 5% no kredītiestādes pašu līdzekļiem, nekustamo īpašumu viens vērtētājs pārvērtē vismaz vienu reizi trijos gados;

(b)     50% no īpašuma tirgus vērtības vai 60% no hipotekārās vērtības, atkarībā no tā, kura ir mazāka - dalībvalstīs, kas likumos vai noteikumos definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus.

         Hipotekārā vērtība ir nekustamā īpašuma vērtība, ko noteicis vērtētājs, kurš pietiekami novērtē īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā noturīgus ilgtermiņa aspektus, parastos un vietējos tirgus nosacījumus, īpašuma pašreizējo izmantojumu un citu tā iespējamu izmantojumu. Hipotekārās vērtības noteikšanā neņem vērā spekulatīvus elementus. Hipotekāro vērtību dokumentē pārredzamā un skaidrā veidā.

         Hipotekāro vērtību un jo īpaši pamatā esošos pieņēmumus, kas attiecas uz attiecīgā tirgus attīstību, pārvērtē vismaz reizi trijos gados vai tad, ja tirgus piedzīvo vairāk nekā 10% kritumu.

            Aprēķinos, kas paredzēti a) un b) apakšpunktā, «tirgus vērtība» ir cena, par kādu īpašumu varētu pārdot ar privātu līgumu starp labprātīgu pārdevēju un neatkarīgu pircēju novērtēšanas dienā, pieņemot, ka nekustamais īpašums ir publiski izlikts tirgū, ka tirgus nosacījumi ļauj to tiesiskā kārtā pārdot un ka pārdošanas sarunām, ņemot vērā nekustamā īpašuma veidu, ir pieejams normāls laika posms;

(ii)        100% riska svērumu piemēro aizdevuma daļai, kas ir lielāka par i) apakšpunktā noteiktajām robežām;

(iii)       Īpašniekam nekustamais īpašums jāaizņem vai jāizīrē/jāiznomā.

Pirmā daļa nekavē kompetentās iestādes dalībvalstī, kura savā teritorijā piemēro augstāku riska svērumu, atļaut ar iepriekš definētajiem nosacījumiem šā veida aizdevumiem piemērot 50% riska svērumu to dalībvalstu teritorijās, kas atļauj 50% riska svērumu.

Dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut savām kredītiestādēm piemērot 50% riska svērumu aizdevumiem, kas ir spēkā 2000. gada 21. jūlijā, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šajā daļā uzskaitītie nosacījumi. Šajā gadījumā īpašumu novērtē saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem vērtējuma kritērijiem ne vēlāk kā 2003. gada 21. jūlijā.

Aizdevumiem, kas piešķirti pirms 2006. gada 31. decembra, 50% riska svērums paliek piemērojams līdz to termiņam, ja kredītiestādei jāievēro līguma noteikumi.

Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstu kompetentās iestādes var arī atļaut savām kredītiestādēm piemērot 50% riska svērumu aizdevumu daļai, kas atbilstīgi šo iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināta ar daļām Somijas Māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar 1991. gada Somijas Māju būves sabiedrību likumu vai vēlāku līdzvērtīgu likumu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā daļā izklāstītie nosacījumi.

Dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kā tās izmanto šo daļu.

2. Dalībvalstis var piemērot 50% riska svērumu nekustamā īpašuma izpirkumnomas darījumiem, kas noslēgti pirms 2006. gada 31. decembra un attiecas uz komercdarbībai izmantojamiem aktīviem, kuri atrodas galvenā biroja valstī un kurus reglamentē tiesību normas, kas paredz, ka iznomātājs saglabā pilnas īpašuma tiesības uz aktīvu, līdz nomnieks īsteno savas pirkuma tiesības. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kā tās izmanto šo daļu.

3. 3. Direktīvas 43. panta 3. punkts neiespaido to, kā kompetentās iestādes atzīst divpusējus pārjaunojuma līgumus, kas noslēgti attiecībā uz:

– Beļģiju, pirms 1996. gada 23. aprīļa,

– Dāniju, pirms 1996. gada 1. jūnija,

– Vāciju, pirms 1996. gada 30. oktobra,

– Grieķiju, pirms 1997. gada 27. marta,

– Spāniju, pirms 1997. gada 7. janvāra,

– Franciju, pirms 1996. gada 30. maija,

– Īriju, pirms 1996. gada 27. jūnija,

– Itāliju, pirms 1996. gada 30. jūlija,

– Luksemburgu, pirms 1996. gada 29. maija,

– Nīderlandi, pirms 1996. gada 1. jūlija,

– Austriju, pirms 1996. gada 30. decembra,

– Portugāli, pirms 1997. gada 15. janvāra,

– Somiju, pirms 1996. gada 21. augusta,

– Zviedriju, pirms 1996. gada 1. jūnija,

– Apvienoto Karalisti, pirms 1996. gada 30. aprīļa.

63. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz 47. pantu

1. Kredītiestādei, kuras minimālais koeficients 1991. gada 1. janvārī nesasniedza 8%, kas paredzēti 47. panta 1. punktā, pakāpeniski secīgos posmos jāsasniedz minētais līmenis. Tā nedrīkst ļaut, ka koeficients kļūst mazāks par sasniegto līmeni, pirms mērķis ir sasniegts. Jebkurām svārstībām vajadzētu būt īslaicīgām, un to iemesli jādara zināmi kompetentajām iestādēm.

ê 2000/12/EK, 62. panta 2. un 3. punkts (pielāgots)

2. Lai novērstu nopietnus traucējumus savu tirgu darbībā, uz laiku, kas nav vairāk kā pieci gadi pēc 1993. gada 1. janvāra, dalībvalstis, ja tās uzskata to par vajadzīgu, var paredzēt 10% svērumu obligācijām, kas definētas Direktīvas 85/611/EEK 22. panta 4. punktā, un apstiprināt to kredītiestādēm. Šādas atkāpes paziņo Komisijai.

3. Ne vairāk kā septiņus gadus ilgā laika posmā pēc 1993. gada 1. janvāra 47. panta 1. punktu nepiemēro Grieķijas Lauksaimniecības bankai. Tomēr tai secīgos posmos jāsasniedz 47. panta 1. punktā paredzētais līmenis saskaņā ar metodi, kas aprakstīta šā panta 1. punktā.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

è1 2004/xx/EK 3. panta 13. punkts

64. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz 49. pantu

1. Ja 1993. gada 5. februārī kāda kredītiestāde jau ir veikusi riska darījumu vai riska darījumus, kas pārsniedz liela riska darījumu ierobežojumu vai liela riska darījumu kopapjoma ierobežojumu, kas noteikts 49. pantā, tad kompetentās iestādes prasa attiecīgajai kredītiestādei veikt pasākumus, lai nodrošinātu šā riska darījuma vai šo riska darījumu atbilstību 49. pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

2. Procesu, kura mērķis ir nodrošināt šāda riska darījuma vai riska darījumu atbilstību atļautajiem ierobežojumiem, izstrādā, pieņem, īsteno un pabeidz laikā, ko kompetentās iestādes uzskata par atbilstīgu pareizas pārvaldības un godīgas konkurences principam. Kompetentās iestādes informē è1 Eiropas Banku komiteju ç par apstiprināto vispārīgā procesa grafiku.

3. Kredītiestāde nedrīkst pieņemt nevienu pasākumu, kas varētu radīt 1. punktā minēto riska darījumu apjoma pieaugumu, salīdzinot ar līmeni, kādu šie riska darījumi sasniedza 1993. gada 5. februārī.

4. Saskaņā ar 2. pantu piemērojamais termiņš beidzas ne vēlāk kā 2001. gada 31. decembrī. Riska darījumus ar garāku termiņu, attiecībā uz kuriem aizdevējai iestādei jāievēro līgumu noteikumi, var turpināt līdz to termiņa beigām.

ê 2000/12/EK 64. panta 5. līdz 7. punkts (jauns)

è1 2004/xx/EK 3. panta 13. punkts

5. Dalībvalstis līdz 1998. gada 31. decembrim var paaugstināt 49. panta 1. punktā noteikto ierobežojumu līdz 40%, bet 49. panta 2. punktā noteikto ierobežojumu līdz 30%. Šādos gadījumos, ievērojot 1. - 4. punktu, termiņš, kurā nodrošina minētā laika posma beigās esošo riska darījumu atbilstību 49. pantā noteiktajiem ierobežojumiem, beidzas 2001. gada 31. decembrī.

6. Kredītiestādēm, kuru pašu kapitāls nepārsniedz 7 miljonus eiro, un vienīgi šādām iestādēm dalībvalstis var 5. punktā noteikto termiņu pagarināt par pieciem gadiem. Dalībvalstis, kas izmanto šajā punktā paredzēto iespēju, veic pasākumus, lai novērstu konkurences traucējumus, un par to informē Komisiju un è1 Eiropas Banku komiteju ç .

7. Šā panta 5. un 6. punktā minētajos gadījumos riska darījumu var uzskatīt par liela riska darījumu, ja tā vērtība ir 15% vai vairāk no pašu kapitāla.

ê 2000/12/EK 64. panta 8. punkts (pielāgots)

8. Līdz 2001. gada 31. decembrim dalībvalstis var ziņot par liela riska darījumiem divas reizes gadā, nevis kā noteikts 48. panta 2. punkta otrajā ievilkumā.

ê 2000/12/EK 64. panta 9. punkts

9. Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no 49. panta 1., 2. un 3. punkta piemērojuma kādas kredītiestādes riska darījumus, kuri ir pirms 2002. gada 1. janvāra radušies hipotekārie aizdevumi, kā tie definēti 62. panta 1. punktā, kā arī pirms 2002. gada 1. janvāra noslēgti īpašuma izpirkumnomas darījumi, kā tie definēti 62. panta 2. punktā, un abos gadījumos nepārsniedzot 50% no attiecīgā īpašuma vērtības.

Tas pats attiecas uz aizdevumiem, kas atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pilnīgi nodrošināti ar daļām Somijas Māju būves sabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai vēlāku līdzvērtīgu likumu, kuri ir līdzīgi pirmajā daļā minētajiem hipotekārajiem aizdevumiem.

ê 2000/12/EK 65.pants (pielāgots)

65. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz 51. pantu

Kredītiestādēm, kas 1993. gada 1. janvārī pārsniedza 51. panta 1. un 2. punktā noteiktās robežas, līdz 2003. gada 1. janvārim jāpanāk atbilstība tām.

ò jauns

152. pants

1.         Kredītiestādes, kas aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar 84. līdz 89. pantu vai izmanto uzlaboto rādītāju pieeju operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināšanai, kā noteikts 105. pantā, pirmā, otrā un trešā divpadsmit mēnešu perioda laikā pēc 157. pantā noteiktā datuma nodrošina pašu kapitālu, kas ir lielāks vai vienāds par summām, kas norādītas 2., 3. un 4. punktā.

2.         Pirmajā divpadsmit mēnešu periodā, kas minēts 1. punktā, pašu kapitāla summa ir 95 % no kopējās minimālās pašu kapitāla summas, kurai būtu jābūt kredītiestādes rīcībā šajā periodā saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, jo minētā direktīva un Direktīva 2000/12/EK bija spēkā pirms šīs direktīvas 157. pantā norādītā datuma.

3.         Otrajā divpadsmit mēnešu periodā, kas minēts 1. punktā, pašu kapitāla summa ir 90% no kopējās minimālās pašu kapitāla summas, kurai būtu jābūt kredītiestādes rīcībā šajā periodā saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, jo minētā direktīva un Direktīva 2000/12/EK bija spēkā pirms šīs direktīvas 157. pantā norādītā datuma.

4.         Trešajā divpadsmit mēnešu periodā, kas minēts 1. punktā, pašu kapitāla summa ir 80% no kopējās minimālās pašu kapitāla summas, kurai būtu jābūt kredītiestādes rīcībā šajā periodā saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, jo minētā direktīva un Direktīva 2000/12/EK bija spēkā pirms šīs direktīvas 157. pantā norādītā datuma.

5.         Atbilstība 1. līdz 4. punkta prasībām pamatojas uz pašu kapitāla summām, kas ir pilnībā pielāgotas, lai atspoguļotu atšķirības pašu kapitāla aprēķināšanā saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK un Direktīvu 93/6EEK, jo minētās direktīvas bija spēkā pirms šīs direktīvas 157. pantā norādītā datuma, un pašu kapitāla aprēķināšanā saskaņā ar šo direktīvu; šīs atšķirības rada dažādas pieejas paredzamiem un neparedzamiem zaudējumiem saskaņā ar šīs direktīvas 84. līdz 89. pantu.

6.         Šī panta 1. līdz 5. punkta nolūkiem piemēro 68. līdz 73. pantu.

7.         Līdz 2007. gada 31. decembrim kredītiestādes var uzskatīt, ka V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļas panti, kas nosaka standartizēto pieeju, ir aizvietoti ar Direktīvas 2000/12/EK 42. līdz 46. pantu, jo šie panti bija spēkā pirms 157. pantā norādītā datuma.

8.         Ja tiek izmantota 7. punktā paredzētā izvēle, Direktīvas 2000/12/EK noteikumiem piemēro šādas izmaiņas:

(a)     piemēro Direktīvas 2000/12/EK 42. līdz 46. panta noteikumus, jo tie bija spēkā pirms 157. pantā norādītā datuma;

(b)     „riska svērums”, kas minēts Direktīvas 2000/12/EK 42. panta 1. punktā nozīmē „riska svērtā vērtība”;

(c)     Direktīvas 2000/12/EK 42. panta 2. punktā norādītie skaitļi uzskatāmi par riska svērto vērtību;

(d)     „kredītu atvasinātos instrumentus” iekļauj direktīvas II pielikuma pilna riska posteņu sarakstā;

(e)     direktīvas 43. panta 3. punktā norādīto pieeju piemēro kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas uzskaitīti direktīvas IV pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tie ir bilances vai ārpusbilances posteņi, un skaitļus, kas iegūti, izmantojot šajā pielikumā norādīto pieeju, uzskata par riska svērto vērtību.

9.         Ja tiek izmantota 7. punktā paredzētā izvēle, riska darījumiem, kuriem izmanto standartizēto pieeju, piemēro šādus noteikumus:

(a)     attiecībā uz kredītriska mazināšanas atzīšanu nepiemēro V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 3. apakšiedaļu;

(b)     kompetentās iestādes var nepiemērot V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 3. apakšiedaļu attiecībā uz sekjuritizāciju;

(b)     nepiemēro šādus XII pielikuma noteikumus, kas nosaka informācijas sniegšanas prasības kredītiestādēm:

(i)      2. daļa, 4. punkta b) apakšpunkts,

(ii)     2. daļa, 6. punkts,

(iii)    2. daļa, 10. punkts,

10.       Ja tiek izmantota 7. pantā paredzētā izvēle, 75. panta e) punktā paredzētās kapitāla prasības operacionālajam riskam samazina par procentuālo daļu, kas ir attiecība starp kredītiestādes to riska darījumu vērtību, kuriem ir riska svērtā vērtība ir aprēķināta saskaņā ar 7. punktā paredzēto iespēju, un kredītiestādes kopējo riska darījumu vērtību.

11.       Ja kredītiestāde aprēķina riska svērto vērtību, izmantojot 7. pantā paredzēto iespēju, visiem riska darījumiem piemēro Direktīvas 2000/12/EK 48. līdz 50. pantu nosacījumus par lielajiem riska darījumiem, jo tie bija spēkā pirms 157. pantā norādītā datuma;

12.         Ja tiek izmantota 7. pantā paredzētā izvēle, 46. līdz 52. panta atsauces šajā direktīvā lasa kā Direktīvas 2000/12/EK atsauces, jo šie panti bija spēkā pirms 157. pantā norādītā datuma.

153. pants

Aprēķinot riska svērto vērtību riska darījumiem īpašuma izpirkumnomas darījumos attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām, kas atrodas to teritorijā un atbilst VI pielikuma 1. daļas 51. punkta kritērijiem, kompetentās iestādes līdz 2012. gada 31. decembrim var atļaut piemērot 50 % riska pakāpi, nepiemērojot VI pielikuma 1. daļas 55. un 56. pantu.

Līdz 2010. gada 31. decembrim kompetentās iestādes kavēto aizdevumu nodrošinātās daļas noteikšanai VI pielikuma nolūkiem var atzīt ķīlas, kas nav norādītas kā piemērotas ķīlas saskaņā ar 90. līdz 93. pantu.

154. pants

1.           Prasības, kas paredzētas 84. panta 3. un 4. pantā, piemēro no 2009. gada 31. decembra.

2.           Līdz 2010. gada 31. decembrim riska darījumu svērtā vērtība vidējie ZSN visiem mazajiem riska darījumiem, kas ir nodrošināti ar mājokļiem un kuriem nav centrālo valdību galvojumu, nedrīkst būt mazāki par 10%.

3.           Līdz 2017. gada 31. decembrim dalībvalstu kompetentās iestādes var atbrīvot no IRP izmantošanas atsevišķus kapitāla instrumentu riska darījumus, kas pastāvējuši 2007. gada 31. decembrī.

Atbrīvoto pozīciju aprēķina pēc daļu skaita uz šo datumu un jebkura papildus paaugstinājuma, kas rodas tieši no īpašuma tiesībām uz šīm daļām, ja vien tās nepalielina īpašuma tiesību proporcionālo daļu sabiedrības portfelī.

Ja iegāde palielina īpašuma tiesību proporcionālo daļu noteiktai līdzdalībai, līdzdalības pārsniedzošajai daļai nepiemēro šo atbrīvojumu. Šo atbrīvojumu nepiemēro arī līdzdalībai, kurai sākotnēji tas tika piemērots, taču šī līdzdalība tika pārdota un pēc tam atpirkta.

Kapitāla instrumentu riska darījumiem, uz kuriem attiecas šie pārejas noteikumi, piemēro kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu.

4.           Līdz 2011. gada 31. decembrim katras dalībvalsts kompetentās iestādes var noteikt uzņēmumu riska darījumiem kavējuma dienu skaitu, kuru to jurisdikcijā esošās kredītiestādes ievēro atbilstoši saistību nepildīšanas definīcijai, kas norādīta VII pielikuma 4. daļas 44. punktā, riska darījumiem ar šādiem darījumu partneriem, kas atrodas šajā dalībvalstī. Šis dienu skaits var būt no 90 līdz 180 dienām, ja vietējie nosacījumi tam ir piemēroti. Riska darījumiem ar tādiem darījumu partneriem, kas atrodas citu dalībvalstu teritorijās, kompetentās iestādes nosaka kavējuma dienu skaitu, kas nav lielāks par attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteikto.

5.           Attiecībā uz apsekojuma periodu, kas minēts VII pielikuma 4. daļas 66. punktā dalībvalstis var atļaut kredītiestādēm, kurām nav atļauts izmantot pašu vērtējumus ZSN vai pārrēķināšanas koeficientiem, ja tās ievieš IRP, vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim izmantot attiecīgos datus par divu gadu periodu. Līdz 2010. gada 31. decembrim attiecīgo periodu katru gadu pagarina par vienu gadu.

6.           Attiecībā uz apsekojuma periodu, kas minēts VII pielikuma 4. daļas 71., 85. un 94. punktā, dalībvalstis var atļaut kredītiestādēm, ja tās ievieš IRP, vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim izmantot attiecīgos datus par divu gadu periodu. Līdz 2010. gada 31. decembrim attiecīgo periodu katru gadu pagarina par vienu gadu.

155. pants

Līdz 2012. gada 31. decembrim dalībvalstis var piemērot 15 % procentuālo daļu darbības jomai „tirdzniecība” kredītiestādēm, kuru attiecīgais indikators tirdzniecības darbības jomā ir vismaz 50 % no attiecīgo indikatoru kopsummas visās darbības jomās saskaņā ar X pielikuma 2. daļas 1. līdz 8. punktu.

ê 2000/12/EK

2. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

ò jauns

156. pants

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, kā arī ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ieguldījumu, periodiski uzrauga, vai šī direktīva kopumā vienlaikus ar Direktīvu 93/6/EEK būtiski ietekmē ekonomisko ciklu un pēc šīs pārbaudes rezultātiem apsver, vai ir pamatoti veikt pasākumus, lai stāvokli labotu.

Pamatojoties uz šo analīzi un ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ierosinājumus, Komisija reizi divos gados sastāda ziņojumu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot piemērotus priekšlikumus.

157. pants

1.         Dalībvalstis līdz 2006. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību 4., 22., 57., 61., 62., 63., 64., 66., 68. līdz 106., 108., 110. līdz 115., 117. līdz 119., 123. līdz 127., 129. līdz 132., 133., 136., 144. līdz 149., 152. līdz 155. pantam un II, III un V līdz XII pielikumam. Dalībvalstis nekavējoši dara zināmus Komisijai par šo noteikumu tekstus un korelācijas tabulas starp šiem noteikumiem un šo direktīvu.

Neatkarīgi no 2. punkta tās piemēro šos noteikumus no 2006. gada 31. decembrim.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī pievieno šādu atsauci to oficiālai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka esošo normatīvo un administratīvo aktu atsauces uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā tiek veiktas šādas atsauces un kā formulējams šis paziņojums.

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu valstu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.         Dalībvalstis, sākot no 2007. gada 31. decembra un ne agrāk, piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību 87. panta 9. punktam un 105. pantam.

ê 2000/12/EK 66. pants (pielāgots)

66. pants

Komisijas informācija

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu normatīvo un administratīvo aktu Ö valstu tiesību aktu Õ galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

ê 2000/12/EK 67. pants (pielāgots)

158. pants

1. Ar V Ö XV Õ pielikuma A daļā norādītajām direktīvām grozītās direktīvas 73/183/EEK, 77/780/EEK, 89/299/EEK, 89/646/EEK, 89/647/EEK, 92/30/EEK un 92/121/EEK tiek atceltas, neierobežojot dalībvalstu pienākumu ievērot to minēto direktīvu pārņemšanas termiņus, kuras uzskaitītas V Ö XV Õ pielikuma B daļā.

2. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās būtu jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu VI Ö XVI Õ pielikumā.

ê 2000/12/EK 68. pants (pielāgots)

159. pants

Īstenošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Ö Savienības Õ Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

ê 2000/12/EK 69. pants (pielāgots)

160. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, […].

                                                                       Eiropas Parlamenta vārdā

                                                                       Priekšsēdētājs

                                                                      

                                                                       Padomes vārdā

                                                                       Priekšsēdētājs

                                                                      

ê 2000/12/EK

I PIELIKUMS

DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS SAVSTARPĒJĀ ATZĪŠANA

1. Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana

2. Tostarp: patēriņa kredīts, hipotekārais kredīts, faktorings ar vai bez regresa tiesībām, tirdzniecības darījumu finansēšana (tostarp eksporta bezregresa finansēšana)[33] .

3. Finanšu noma

4. Norēķina pakalpojumi

5. Maksāšanas līdzekļu emisija un administrēšana (piem., kredītkartes, ceļojumu čeki un banku pārveduma vekseļi)

6. Garantijas un saistības

7. Darījumi uz pašu rēķina vai klientu rēķina ar:

(a)        naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozīta sertifikātiem utt.),

(b)        ārvalstu valūtu,

(c)        standartizētiem nākotnes finanšu un iespēju darījumiem,

(d)       maiņas kursa un procentu likmes instrumentiem,

(e)        pārvedamiem vērtspapīriem.

8. Dalība vērtspapīru emisijā un ar šādu emisiju saistīto pakalpojumu sniegšana

9. Uzņēmumu konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un padomi un pakalpojumi saistībā ar uzņēmējsabiedrību apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu

10. Starpniecība naudas tirgus darījumos

11. Portfeļa pārvaldība un konsultācijas

12. Vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana

13. Kredītinformācijas pakalpojumi

14. Glabāšanas pakalpojumi

ê 2004/39/EK 68. pants (pielāgots)

Uz pakalpojumiem un darbībām, kas paredzētas I pielikuma A un B iedaļā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem[34], ja tie attiecas uz minētās direktīvas I pielikuma C iedaļā paredzētajiem finanšu instrumentiem, attiecas savstarpēja atzīšana saskaņā ar šo direktīvu

ê 2000/12/EK

II PIELIKUMS

ê 2000/12/EK

ð jauns

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU KLASIFIKĀCIJA

Pilns risks:

– galvojumi, kas aizstāj kredītu,

– ð kredītu atvasinātie instrumenti ï

– pieņemtie vekseļi,

– indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem nav citas kredītiestādes nosaukuma,

– darījumi ar regresa tiesībām,

– neatsaucami rezerves akreditīvi, kas aizstāj kredītu, aktīvi,

– kas iegādāti saskaņā ar līgumiem par nākotnes pirkumu par tūlītēju samaksu,

– līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar noteiktu procentu likmi,

– daļēji samaksāto akciju un vērtspapīru nesamaksātā daļa,

– ð aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. panta 3. un 5. punktā, ï

– pārējie pilna riska posteņi.

Vidējs risks:

– izdoti un apstiprināti akreditīvi (skat. arī par vidējo zemāks risks),

– garantijas un nodrošinājums (tostarp publisko pasūtījumu galvojums, izpildījuma nodrošinājums, muitas un nodokļu galvojumi) un galvojumi, kas neaizstāj kredītu,

– aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. panta 3. un 5. punktā;

– neatsaucami rezerves akreditīvi, kas neaizstāj kredītu,

– neizmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai akcepta kredītu līgumu saistības), kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads,

– parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļi (NIF - note issuance facilities) un atjaunojami vērtspapīru laidiena sākotnējās parakstes līdzekļi nolūkā tos pārdot (RUF - revolving underwriting facilities),

– pārējie vidēja riska posteņi, ð kas ir paziņoti Komisijai ï .

Par vidējo zemāks risks:

– akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir attiecīgās preces, un citas pašlikvidācijas operācijas,

– ð neizmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai pārvedu vekseļu saistības) ar sākotnējo termiņu, kas nav ilgāks par vai ir vienāds ar vienu gadu, kurus nevar atcelt jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas, vai kuri automātiski tiek atcelti, ja samazinās aizņēmēja kredītspēja, ï

– pārējie par vidējo zemāka riska posteņi, ð kas ir paziņoti Komisijai ï .

Zems risks:

– neizmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai pārvedu vekseļu saistības) ar sākotnējo termiņu, kas nav ilgāks par vai ir vienāds ar vienu gadu, vai tādi, kurus jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt, ð neizmantoti kredīti (kreditēšanas, vērtspapīru pirkuma, galvojuma vai pārvedu vekseļu saistības), kurus jebkurā laikā bez nosacījumiem un paziņošanas var atcelt, vai kuri automātiski tiek atcelti, ja samazinās aizņēmēja kredītspēja. Mazās kredītlīnijas var uzskatīt par atceļamām bez nosacījumiem, ja noteikumi atļauj kredītiestādēm atcelt tās pilnā apmērā, kas paredzēts ar tiesību aktos par klientu aizsardzību un ar tiem saistītajos tiesību aktos; ï

– pārējie zema riska posteņi, ð kas ir paziņoti Komisijai ï .

Dalībvalstis apņemas informēt Komisiju, tiklīdz tās ir vienojušās par kāda jauna ārpusbilances posteņa iekļaušanu katras riska kategorijas jebkurā no pēdējiem ievilkumiem. Kad 59. pantā paredzētā procedūra pabeigta, veic šādu posteņu galīgo klasificēšanu Kopienas līmenī.

ê 2000/12/EK

III PIELIKUMS

ê 2000/12/EK (pielāgots)

ð jauns

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO ĀRPUSBILANCES POSTEŅIEM ð ATVASINĀTAJIEM INSTRUMENTIEM ï

1. 1. METODES IZVĒLE

Lai novērtētu kredītrisku, kas saistīts ar ð noteiktu riska darījuma vērtību ï IV pielikuma 1. un 2. punktā uzskaitītajiem līgumiem, kredītiestādes ar kompetento iestāžu piekrišanu var izvēlēties vienu no Ö šajā pielikumā Õ turpmāk izklāstītajām metodēm. Kredītiestādēm, kam jāievēro noteikumi Direktīvas 93/6/EEK[35] 6. panta 1. punktā Ö 33. panta 1. un 2. pantā Õ , jāizmanto pirmā Ö šajā pielikumā Õ turpmāk izklāstītā metode. Lai novērtētu kredītrisku, kas saistīts ar ð noteiktu riska darījuma vērtību ï IV pielikuma 3. punktā uzskaitītajiem līgumiem, kredītiestādēm jāizmanto pirmā Ö šajā pielikumā Õ turpmāk izklāstītā metode.

ò jauns

Līgumiem, ko tirgo atzītās biržās, un ārvalstu valūtas maiņas līgumiem (izņemot līgumiem attiecībā uz zeltu) ar sākotnējo termiņu ne vairāk kā 14 kalendāra dienas nepiemēro šajā pielikumā norādītās metodes un to riska darījuma vērtība ir nulle.

Kompetentās iestādes var atbrīvot no šajā pielikumā izklāstīto metožu piemērošanas un piešķirt nulles vērtību riska darījumiem ar ārpusbiržas līgumiem, kurus ieskaitījusi ieskaita iestāde, ja šī iepriekš minētā iestāde veic pienākumus, kas likumā paredzēti darījuma partnerim, un visi dalībnieki pilnīgi un ik dienu sedz risku, ko tie rada šai ieskaita iestādei, tādējādi nodrošinot aizsardzību, kas aptver faktiskos riska darījumus un potenciālos nākotnes riska darījumus.

Iegrāmatotais nodrošinājums:

(a)     atbilst 0 % riska pakāpei, vai

(b)     ir skaidras naudas noguldījums aizdevējā iestādē, vai

(c)     ir depozīta sertifikāti vai līdzīgi instrumenti, ko izdod iepriekšminētā iestāde vai kas tai iesniegti.

Kompetentās iestādes jāpārliecina par to, ka nepastāv tāda iespēja, ka risks, ko uzkrāj ieskaita iestāde, varētu nepārsniegt nodrošinājuma tirgus vērtību.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

2. METODES

1. metode: novērtēšana pēc tirgus cenas

A posms          nosakot līgumiem faktiskās tirgus cenas, visiem līgumiem iegūst faktiskās aizstāšanas izmaksas ar pozitīvām vērtībām.

B posms          lai iegūtu iespējamā nākotnes kredītriska lielumu[36], Ö izņemot vienas valūtas mijmaiņas darījumus ar «mainīgu/mainīgu» procentu likmi, kurām var aprēķināt vienīgi faktiskās aizstāšanas izmaksas, Õ nosacītās pamatsummas vai pamatā esošās vērtības reizina ar šādiem Ö 1. tabulā norādītajiem Õ procentiem:

1. TABULA [37][38]

Atlicis līdz termiņa beigām[39] || Procentu likmju līgumi: || Līgumi par ārvalstu valūtas maiņas likmēm un zeltu || Līgumi par akcijām || Līgumi par dārgmetāliem, izņemot zeltu || Līgumi par citām precēm, kas nav dārgmetāli

Viens gads vai mazāk || 0% || 1% || 6% || 7% || 10%

Vairāk nekā viens gads, mazāk nekā pieci gadi || 0,5% || 5% || 8% || 7% || 12%

Vairāk nekā pieci gadi || 1,5% || 7,5% || 10% || 8% || 15%

Lai aprēķinātu nākotnes kredītrisku saskaņā ar B posmu, kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm līdz 2006. gada 31. decembrim piemērot turpmāk norādītos procentus, nevis tos, kas paredzēti 1. tabulā, ja vien iestādes izmanto izvēles tiesības, kas paredzētas Direktīvas 93/6/EEK 11.a pantā līgumiem IV pielikuma 3. punkta b) un c) apakšpunkta nozīmē:

1.a TABULA

Atlicis līdz termiņa beigām || Dārgmetāli, (izņemot zeltu) || Parastie metāli || Lauksaimniecības produkti (softs) || Citas preces, tostarp enerģija

Viens gads vai mazāk || 2% || 2,5% || 3% || 4%

Vairāk nekā viens gads, mazāk nekā pieci gadi || 5% || 4% || 5% || 6%

Vairāk nekā pieci gadi || 7,5% || 8% || 9% || 10%

ê 2000/12/EK (pielāgots)

C posms          pašreizējā aizstāšanas izmaksu summa un iespējamais nākotnes kredītrisks reizina ar riska svērumiem, kas attiecināti uz attiecīgajām otrām pusēm 43. pantā Ö ir riska darījuma vērtība Õ .

ê 2000/12/EK (pielāgots)

2. metode: “sākotnējā riska” metode

A posms:         katra finanšu instrumenta nosacīto pamatsummu reizina ar Ö 2. tabulā norādītajiem Õ šādiem procentiem:

2. tabula

Sākotnējais termiņš[40] || Procentu likmju līgumi: || Līgumi par ārvalstu valūtas maiņas likmēm un zeltu

Viens gads vai mazāk || 0,5% || 2%

Vairāk nekā viens gads, bet ne vairāk kā divi gadi || 1% || 5%

Papildu summa par katru papildu gadu || 1% || 3%

ê 2000/12/EK

ð jauns

B posms:         tā iegūtais sākotnējais risks reizina ar riska svērumiem, kas atbilstīgi 43. pantam sadalīti starp attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm ð ir riska darījuma vērtība ï .

Attiecībā uz 1. un 2. metodi kompetentajām iestādēm jāgādā, lai nosacītā summa, kas jāņem vērā, būtu pienācīgs kritērijs līguma riska novērtēšanai. Kad, piemēram, līgums paredz daudzkārtīgas naudas plūsmas, nosacītā summa jākoriģē, lai ņemtu vērā to, kā tas iespaido minētā līguma riska struktūru.

ê 2000/12/EK (pielāgots)

3. SAVSTARPĒJO PRASĪJUMU LĪGUMISKĀ DZĒŠANA (PĀRJAUNOJUMA LĪGUMI UN CITAS VIENOŠANĀS PAR SAVSTARPĒJO PRASĪJUMU DZĒŠANU)

a) Savstarpējo prasījumu dzēšanas veidi, ko kompetentās iestādes var atzīt

Šajā Ö iedaļā Õ 3. punktā „līgumslēdzēja puse” ir subjekts (tostarp fiziskas personas), kam ir tiesības slēgt vienošanos par savstarpējo prasījumu līgumisku dzēšanu.

Kompetentās iestādes var atzīt par risku mazinošiem šādus savstarpējo prasījumu līgumiskās dzēšanas veidus:

(i)           divpusējus pārjaunojuma līgumus starp kredītiestādi un otru līgumslēdzēju pusi, saskaņā ar kuriem savstarpējās prasības un saistības tiek automātiski apvienotas tā, ka šis pārjaunojums nosaka tikai vienu neto summu katru reizi, kad pārjaunojumu piemēro, un tādējādi rada tikai vienu juridiski saistošu jaunu līgumu, kas atceļ iepriekšējos līgumus;

(ii)          citas divpusējas vienošanās par savstarpējo prasījumu dzēšanu starp kredītiestādi un otru līgumslēdzēju pusi.

b) Atzīšanas nosacījumi

Kompetentās iestādes savstarpējo prasījumu līgumisko dzēšanu var atzīt par risku mazinošu vienīgi ar šādiem nosacījumiem:

(i)           starp kredītiestādi un otru līgumslēdzēju pusi ir vajadzīga tāda vienošanās par savstarpējo prasījumu līgumisko dzēšanu, kas rada tikai vienu juridisko saistību, kura attiecībā uz visiem darījumiem, ko tā skar, darbojas tā, ka gadījumā, ja līgumslēdzēja puse pārtrauc darbību maksātnespējas, bankrota, likvidācijas vai citu līdzīgu apstākļu dēļ, kredītiestādei būtu prasījums vai saistības maksāt vienīgi to atsevišķo darījumu pozitīvo vai negatīvo neto summu, kurus skar attiecīgā vienošanās, novērtējot pēc tirgus cenas;

(ii)          kredītiestādei jādara kompetentām iestādēm pieejami rakstiski un pamatoti juridiski atzinumi, no kuriem izriet, ka juridisku strīdu gadījumā saskaņā ar turpmāk norādītiem tiesību aktiem kompetentās tiesu un administratīvās iestādes i) punktā aprakstītajos gadījumos konstatētu, ka kredītiestādes prasījumi un saistības ir vienīgi neto summa, kā aprakstīts i) punktā, saskaņā ar:

– tās valsts likumiem, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā līgumslēdzēja puse, un, ja ir iesaistīta uzņēmuma ārvalstu filiāle, arī tās valsts likumiem, kuras jurisdikcijā ir minētā filiāle,

– likumiem, kas reglamentē attiecīgos atsevišķos darījumus;, un

– likumiem, kas reglamentē līgumus vai vienošanās, kas vajadzīgas, lai īstenotu savstarpējo prasījumu līgumisku dzēšanu;

(iii)         kredītiestādēm jābūt izstrādātām procedūrām, kā nodrošināt to, ka savstarpējo prasījumu līgumiskās dzēšanas tiesiskā spēkā esamība tiek pastāvīgi uzraudzīta, ņemot vērā attiecīgo likumu iespējamās izmaiņas.

Kompetentajām iestādēm, vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar citām attiecīgām kompetentām iestādēm, jābūt pārliecinātām, ka savstarpējo prasījumu līgumiskā dzēšana tiesiski ir spēkā saskaņā ar katras attiecīgās jurisdikcijas likumiem. Ja kāda no kompetentajām iestādēm šajā sakarā nav pārliecināta, tad vienošanos par savstarpējo prasījumu līgumisko dzēšanu neatzīst par risku mazinošu nevienai no līgumslēdzējām pusēm.

Kompetentās iestādes var pieņemt pamatotus juridiskus atzinumus, kas sagatavoti katram savstarpējo prasījumu līgumiskās dzēšanas veidam.

Par risku mazinošu nevar atzīt līgumu, kurā ir noteikums, kas atļauj maksātspējīgai līgumslēdzējai pusei veikt vienīgi ierobežotus maksājumus vai vispār neveikt maksājumus maksātnespējīgajam, pat ja maksātnespējīgais ir neto kreditors (atbrīvojuma klauzula).

Kompetentās iestādes par tādām, kas mazina risku, var atzīt vienošanās par līgumisku dzēšanu, kas aptver ārvalstu valūtas maiņas kursa līgumus ar sākotnējo termiņu 14 kalendāra dienas vai mazāk, pārdotus iespēju līgumus vai citus līdzīgus ārpusbilances posteņus, uz ko neattiecas šis pielikums, tāpēc ka tie nerada nekādu kredītrisku, vai arī tāpēc ka risks, ko tie rada, ir neliels. Gadījumā, kad atbilstīgi šo līgumu pozitīvai vai negatīvai tirgus vērtībai to iekļaušana citā līgumiskas dzēšanas nolīgumā var izraisīt kapitāla normatīvu palielināšanos vai samazināšanos, kompetentajām iestādēm jāuzliek par pienākumu kredītiestādēm vienādi piemērot vienu un to pašu metodi.

c) Atzīšanas sekas

i) Pārjaunojuma līgumi

Svērumu var attiecināt uz pārjaunojuma līgumos noteiktajām vienīgajām neto summām, nevis attiecīgajām bruto summām. Tā, piemērojot 1. metodi,

– A posms A posmā faktiskās aizstāšanas izmaksas, un

– B posms B posmā nosacītās pamatsummas vai pamatā esošās vērtības

var aprēķināt, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu. Piemērojot 2. metodi, A posmā nosacīto pamatsummu var aprēķināt, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu, jāpiemēro 2. tabulā dotie procenti;

ii) Citas vienošanās par savstarpējo prasījumu dzēšanu

Piemērojot 1. metodi:

– A posmā to līgumu faktiskās aizstāšanas izmaksas, uz kuriem attiecas vienošanās par savstarpējo prasījumu dzēšanu, var aprēķināt, ņemot vērā faktiskās hipotētiskās tīrās aizstāšanas izmaksas, kas izriet no attiecīgās vienošanās; kad dzēšana rada tīro saistību kredītiestādei, kas aprēķina tīrās aizstāšanas izmaksas, uzskata, ka faktiskās aizstāšanas izmaksas ir vienādas ar nulli,

– B posmā rādītāju, kas izsaka varbūtējo nākotnes kredītrisku visiem līgumiem, kas iekļauti dzēšanas nolīgumā, var samazināt saskaņā ar šādu vienādību: PCEred= 0,4 * PCEgross +0,6 * NGR * PCEgross

kur

— || PCEred || = || varbūtējā nākotnes kredītriska samazinātais rādītājs visiem līgumiem ar konkrētu līgumslēdzēju pusi, kuri ir iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā nolīgumā par dzēšanu,

— || PCEgross || = || varbūtējā nākotnes kredītriska rādītāju kopsumma visiem līgumiem ar konkrētu līgumslēdzēju pusi, kuri ir iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā nolīgumā par dzēšanu un aprēķināti, reizinot nosacītās pamatsummas ar 1. tabulā paredzētajiem procentiem,

— || NGR || = || “neto/bruto attiecības koeficients” pēc kompetento iestāžu izvēles: (i)           nošķirts aprēķins: koeficients, kas noteikts pēc tīrajām aizstāšanas izmaksām visiem līgumiem, kas iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā nolīgumā par dzēšanu ar konkrētu līgumslēdzēju pusi (skaitītājs), un bruto aizstāšanas izmaksām visiem līgumiem, kas iekļauti tiesiski spēkā esošā divpusējā nolīgumā par dzēšanu ar konkrētu līgumslēdzēju pusi (saucējs); vai (ii)          kopējs aprēķins: koeficients, kas noteikts pēc summas, kura iegūta, summējot divpusēji aprēķinātas tīrās aizstāšanas izmaksas visām līgumslēdzējām pusēm, ņemot vērā līgumus, kas iekļauti tiesiski spēkā esošos nolīgumos par dzēšanu (skaitītājs), un bruto aizstāšanas izmaksām visiem līgumiem, kas iekļauti tiesiski spēkā esošos nolīgumos par dzēšanu (saucējs).               Ja dalībvalstis dod kredītiestādēm tiesības izvēlēties metodi, izvēlētā metode jāpiemēro konsekventi.

Varbūtējā nākotnes kredītriska aprēķinam saskaņā ar formulu iepriekš pilnīgi atbilstīgus līgumus, kas ir iekļauti nolīgumā par dzēšanu, var ņemt vērā kā vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kas ir vienāda ar tīrajiem ieņēmumiem. Pilnīgi atbilstīgi līgumi ir ārvalstu valūtas maiņas nākotnes līgumi vai līdzīgi līgumi, kuros nosacītā pamatsumma ir vienāda ar naudas plūsmu, ja to termiņš ir viens un tas pats datums un ja tie pilnīgi vai daļēji izteikti vienā un tajā pašā valūtā.

Piemērojot 2. metodi, A posmā:

– pilnīgi atbilstīgus līgumus, kas iekļauti nolīgumā par dzēšanu, var ņemt vērā kā vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kas ir vienāda ar tīrajiem ieņēmumiem; nosacīto pamatsummu daudzumus reizina ar procentiem, kas doti 2. tabulā,

– visiem pārējiem līgumiem, uz ko attiecas vienošanās par savstarpējo prasījumu dzēšanu, piemērojamos procentus var samazināt, kā norādīts 3. tabulā.

3. TABULA

Sākotnējais termiņš[41] || Procentu likmju līgumi: || Ārvalstu valūtas līgumi

Viens gads vai mazāk || 0.35% || 1.50%

Ilgāk par vienu gadu, bet ne ilgāk par diviem gadiem || 0.75% || 3.75%

Papildu summa par katru papildu gadu || 0.75% || 2.25%

ê 2000/12/EK

IV PIELIKUMS

ê 2000/12/EK

ð jauns

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU ð ATVASINĀTO INSTRUMENTUï KLASIFIKĀCIJA

ê 2000/12/EK (pielāgots)

1. Procentu likmju līgumi:

(a)        vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumi;

(b)        pamata mijmaiņas līgumi;

(c)        nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi;

(d)       standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi;

(e)        nopirkti procentu likmes iespēju līgumi;

(f)        citi līdzīgi līgumi.

2. Ārvalstu valūtas maiņas līgumi un līgumi par zeltu:

(a)        vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumi;

(b)        ārvalstu valūtas maiņas nākotnes līgumi;

(c)        standartizēti nākotnes līgumi par valūtu;

(d)       nopirkti valūtas iespēju līgumi;

(e)        citi līdzīgi līgumi;

(f)        iepriekš a) līdz e) apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgi līgumi par zeltu.

3. Pielikuma 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgi līgumi par citiem atsauces elementiem vai indeksiem:

(a)        līgumi par akcijām;

(b)        dārgmetāli (izņemot zeltu);

(c)        līgumi par citām precēm, kas nav dārgmetāli;

(d)       citi līdzīgi līgumi; B posms     lai iegūtu iespējamā nākotnes kredītriska lielumu[42], nosacītās pamatsummas vai pamatā esošās vērtības reizina ar šādiem procentiem:

é

ò jauns

V līdz XII pielikums

[OMISSIS]

ò jauns

XIII PIELIKUMS

A DAĻA

ATCELTĀS DIREKTĪVAS AR TO SECĪGIEM GROZĪJUMIEM

(minētas 158. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/28/EK, ar ko groza Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK,

Tikai 29. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 29. panta 2. punkts, 29. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts, 29. panta 5. punkts, 29. panta 6. punkts, 29. panta 7. punkta a) un b) apakšpunkts, 29. panta 8. punkts, 29. panta 9. punkts, 29. panta 10. punkts, 29. panta 11. punkts.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK, un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK

Tikai 68. pants

Komisijas 2004. gada 27. aprīļa Direktīva 2004/69/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK groza attiecībā uz „daudzpusējo attīstības banku” definīciju (Dokuments attiecas uz EEZ).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK, un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK.

Tikai 3. pants

NEATCELTIE GROZĪJUMI

2003. gada Pievienošanās akts

B DAĻA

IEVIEŠANAS TERMIŅI

(minēti 158. pantā)

Direktīva || || Ieviešanas termiņš

Direktīva 2000/12/EK || || -----

Direktīva 2000/28/EK || || 27.4.2002.

Direktīva 2002/87/EK || || 11.8.2004.

Direktīva 2004/39/EK || || Nav pieejams

Direktīva 2004/69/EK || || 30.6.2004.

Direktīva 2004/xx/EK || || Nav pieejams

XIV PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Šajā direktīvā || Direktīva 2000/12/EK || Direktīva 2000/28/EK || Direktīva 2001/87/EK || Direktīva 2004/69/EK || Direktīva 2004/xx/EK

1. pants || 2. panta 1. un 2. punkts || || || ||

2. panta 1. punkts || 2. panta 3. punkts Pievienošanās akts || || || ||

2. panta 2. punkts || 2. panta 4. punkts || || || ||

3. pants || 2. panta 5. un 6. punkts || || || ||

3. panta 1. punkta pēdējais teikums || || || || || 3.2. pants

4.1. panta 1. punkts || 1. panta 1. punkts || || || ||

4.1. panta 2. līdz 5. punkts || || 1. panta 2. līdz 5. punkts || || ||

4.1. panta 7. līdz 9. punkts || || 1. panta 6. līdz 8. punkts || || ||

4.1. panta 10.punkts || || || 29.1. panta a) punkts || ||

4.1. panta 11. līdz 14. punkts || 1. panta 10., 12. un 13. punkts || || || ||

4.1. panta 21. un 22. punkts || || || 29.1. panta b) apakšpunkts || ||

4.1. panta 23. punkts || 1. panta 23. punkts || || || ||

4.1. panta 45. līdz 47. punkts || 1. panta 25. līdz 27. punkts || || || ||

4.2. pants || 1. panta 1. punkts otrā daļa || || || ||

5. pants || 3. pants || || || ||

6. pants || 4. pants || || || ||

7. pants || 8. pants || || || ||

8. pants || 9. pants || || || ||

9. panta 1. punkts || 5. panta 1. un 1. panta 11. punkts || || || ||

9. panta 2. punkts || 5. panta 2. punkts || || || ||

10. pants || 5. panta 3. līdz 7. punkts || || || ||

11. pants || 6. pants || || || ||

12. pants || 7. pants || || || ||

13. pants || 10. pants || || || ||

14. pants || 11. pants || || || ||

15. panta 1. punkts || 12. pants || || || ||

15. panta 2. un 3. punkts || || || 29.2. pants || ||

16. pants || 13. pants || || || ||

17. pants || 14. pants || || || ||

18. pants || 15. pants || || || ||

19. panta 1. punkts || 16. panta 1. punkts || || || ||

19. panta 2. punkts || || || 29.3. pants || ||

20. pants || 16. panta 3. punkts || || || ||

21. pants || 16. panta 4. līdz 6. punkts || || || ||

22. pants || 17. pants || || || ||

23. pants || 18. pants || || || ||

24. panta 1. punkts || 19. panta 1. un 3. punkts || || || ||

24. panta 2. punkts || 19. panta 6. punkts || || || ||

24. panta 3. punkts || 19. panta 4. punkts || || || ||

25. panta 1. līdz 3. punkts || 20. panta 1. līdz 3. punkts, 1. un 2. daļa || || || ||

25. panta 3. punkts || 19. panta 5. punkts || || || ||

25. panta 4. punkts || 20. panta 3. punkts trešā daļa || || || ||

26. pants || 20. panta 4. līdz 7. punkts || || || ||

27. pants || 1. panta 3. punkta pēdējais teikums || || || ||

28. pants || 21. pants || || || ||

29. pants || 22. pants || || || ||

30. pants || 22. panta 2. līdz 4. punkts || || || ||

31. pants || 22. panta 5. punkts || || || ||

32. pants || 22. panta 6. punkts || || || ||

33. pants || 22. panta 7. punkts || || || ||

34. pants || 22. panta 8. punkts || || || ||

35. pants || 22. panta 9. punkts || || || ||

36. pants || 22. panta 10. punkts || || || ||

37. pants || 22. panta 11. punkts || || || ||

38. pants || 24. pants || || || ||

39. panta 1. un 2. punkts || 25. pants || || || ||

39. panta 2. punkts || || || || || 3.8. pants

40. pants || 26. pants || || || ||

41. pants || 27. pants || || || ||

42. pants || 28. pants || || || ||

43. pants || 29. pants || || || ||

44. pants || 30. panta 1. līdz 3. punkts || || || ||

45. pants || 30. panta 4. punkts || || || ||

46. pants || 30. panta 3. punkts || || || ||

47. pants || 30. panta 5. punkts || || || ||

48. pants || 30. panta 6. un 7. punkts || || || ||

49. pants || 30. panta 8. punkts || || || ||

50. pants || 30. panta 9. punkta 1. un 2. teikums || || || ||

51. pants || 30. panta 9. punkta 3. teikums || || || ||

52. pants || 30. panta 10. punkts || || || ||

53. pants || 31. pants || || || ||

54. pants || 32. pants || || || ||

55. pants || 33. pants || || || ||

56. pants || 34. panta 1. punkts || || || ||

57. pants || 34. panta 2. punkta 1. teikums 34. panta 1. punkta 2) apakšpunkta pēdējais teikums || || 29.4. panta a) punkts || ||

58. pants || || || 29.4. panta b) apakšpunkts || ||

59. pants || || || 29.4. panta b) apakšpunkts || ||

60. pants || || || 29.4. panta b) apakšpunkts || ||

61. pants || 34. panta 3. un 4. punkts || || || ||

63. pants || 35. pants || || || ||

64. pants || 36. pants || || || ||

65. pants || 37. pants || || || ||

66. panta 1. un 2. punkts || 38. panta 1. un 2. punkts || || || ||

67. pants || 39. pants || || || ||

73. pants || 52. panta 3. punkts || || || ||

106. pants || 1. panta 24. punkts || || || ||

107. pants || 1. panta 1. punkts trešā daļa || || || ||

108. pants || 48. panta 1. punkts || || || ||

109. pants || 48. panta 4. punkta 1. teikums || || || ||

110. pants || 48. panta 2. līdz 4. punkts, 2. daļa || || || ||

111. pants || 49. panta 1. līdz 5. punkts || || || ||

113. panta 1. līdz 3. punkts || 49. panta 4., 6. un 7. punkts || || || ||

115. panta 1. un 2. punkts || 49. panta 8. un 9. punkts || || || ||

116. pants || 49. panta 10. punkts || || || ||

117. pants || 49. panta 11. punkts || || || ||

118. pants || 50. pants || || || ||

120. pants || 51. panta 1., 2. un 5. punkts || || || ||

121. pants || 51. panta 4. punkts || || || ||

122. panta 1. un 2. punkts || 51. panta 6. punkts || || 29. panta 5. punkts || ||

125. pants || 53. panta 1. un 2. punkts || || || ||

126. pants || 53. panta 3. punkts || || || ||

128. pants || 53. panta 5. punkts || || || ||

133. panta 1. punkts || 54. panta 1. punkts || || 29. panta 7. punkta a) apakšpunkts || ||

133. panta 2. un 3. punkts || 54. panta 2. un 3. punkts || || || ||

134. panta 1. punkts || 54. panta 4. punkta 3. teikums || || || ||

134. panta 2. punkts || 54. panta 4. punkta otrais teikums || || || ||

135. pants || || || 29. panta 8. punkts || ||

137. pants || 55. panta 1. un 2. punkts || || || ||

138. pants || || || 29. panta 9. punkts || ||

139. pants || 56. panta 1. līdz 3. punkts || || || ||

140. pants || 56. panta 4. līdz 6. punkts || || || ||

141. pants || 56. panta 7. punkts || || 29. panta 10. punkts || ||

142. pants || 56. panta 8. punkts || || || ||

143. pants || || || 29. panta 11. punkts || || 3.10. pants

150. pants || 60. panta 1. punkts || || || ||

151. pants || 60. panta 2. punkts || || || || 3.10. pants

158. pants || 67. pants || || || ||

159. pants || 68. pants || || || ||

160. pants || 69. pants || || || ||

I pielikums || I pielikums || || || ||

I pielikuma pēdējais noteikums || || || || 68. pants ||

II pielikums || II pielikums || || || ||

III pielikums || III pielikums || || || ||

IV pielikums || IV pielikums || || || ||

[1]               Bāzeles Banku uzraudzības komiteju nodibināja desmit valstu grupas (G-10) centrālo banku vadītāji. To veido banku uzraudzības iestāžu pārstāvji no šādām valstīm: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Francija, Japāna, Itālija, Kanāda, Luksemburga, Nīderlande, Spānija, Šveice, Vācija un Zviedrija. Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Centrālo banku piedalās tajā kā novērotājas.

[2]               Kaut arī G-10 grupas industrializēto valstu iestādes to paredzēja piemērošanai starptautiski aktīvām bankām, 1988. gada vienošanos piemēroja dažādām bankām visā pasaulē, neatkarīgi no to lieluma un darījumu sarežgītības.

[3]               OV S167, 29.08.2002.

[4]               Pieejams Komisijas tīmekļa vietnē - http://europa.eu.int/comm/internal_market/regcapital/index_en.htm

[5]               OV C 157, 25.05.1998., 13. lpp. Ö […] Õ .

[6]               Eiropas Parlamenta 2000. gada 18. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) Ö […] Õ un Padomes 2000. gada 13. marta lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) Ö […] Õ .

[7]               OV L 126, 26.05.2000., 1. lpp. kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu

[8]               OV L 126, 26.05.2000., 1. lpp. kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu

[9]               OV L 126, 26.05.2000., 1. lpp. kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu

[10]             OV L 126, 26.05.2000., 1. lpp. kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu

[11]             OV L 126, 26.05.2000., 1. lpp. kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu

[12]             OV L 126, 26.05.2000., 1. lpp. kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu

[13]             OV L 126, 26.05.2000., 1. lpp. kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu

[14]             OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2004/xx/EK (OV L, […])

[15]             OV L 3, 7.1.2004., 28. lpp.

[16]             OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

[17]             OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu Ö 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.). Õ

[18]             OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

[19]             Ö OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Õ

[20]             OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.

[21]             OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp.

[22]             OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

[23]             OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

[24]             Padomes Direktīva 88/627/EEK (1988. gada 12. decembris) par informāciju, kas jāpublicē, iegūstot vai atsavinot būtisku līdzdalību biržas sarakstā iekļautā sabiedrībā (OV L 348, 17.12.1988., 62. lpp.).

[25]             OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.

[26]             OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.

[27]             OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/60/EK (OV L 62, 26.6.1999., 65. lpp.).

[28]             OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/26/EK (OV L 168, 18.7.1995., 7. lpp.).

[29]             ÖOV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Õ

[30]             Ö OV L 63, 13.3.1979., 1. lpp. Õ

[31]             OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.

[32]             Padomes Direktīva 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/9/EK (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

[33]             Tostarp: patēriņa kredīts, hipotekārais kredīts, faktorings ar vai bez regresa tiesībām, tirdzniecības darījumu finansēšana (tostarp eksporta bezregresa finansēšana)

[34]             OV L 145, 30.04.2003., 1. lpp.

[35]             Padomes Direktīva 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/33/EK (OV L 204, 21.7.1998., 29. lpp.).

[36]             Izņemot vienas valūtas mijmaiņas darījumus ar «mainīgu/mainīgu» procentu likmi, kurām var aprēķināt vienīgi faktiskās aizstāšanas izmaksas.

[37]             Līgumus, kas neatbilst šajā tabulā norādītajām piecām kategorijām, pielīdzina līgumiem par citām precēm, kas nav dārgmetāli.

[38]             Līgumiem ar vairākām pamatsummas maiņām procenti jāreizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl nav nokārtoti saskaņā ar līgumu.

[39]             Līgumiem, kas paredz atlikušo kredītu nokārtošanu saskaņā ar norādītām maksājuma dienām un kam noteikumi tiek pielāgoti tā, ka līguma tirgus vērtība šajās norādītajās dienās ir nulle, atlikušais laiks līdz termiņa beigām ir vienāds ar laiku līdz dienai, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana. Procentu likmes līgumiem, kuri atbilst šiem kritērijiem un kuru laiks līdz termiņa beigām ir vairāk nekā viens gads, procents nav zemāks par 0,5%.

[40]             Procentu likmju līgumu gadījumā kredītiestādes var ar savu kompetento iestāžu piekrišanu izvēlēties vai nu sākotnējo, vai atlikušo termiņu.

[41]             Procentu likmju līgumu gadījumā kredītiestādes var ar savu kompetento iestāžu piekrišanu izvēlēties vai nu sākotnējo, vai atlikušo termiņu.

[42]             Izņemot vienas valūtas mijmaiņas darījumus ar «mainīgu/mainīgu» procentu likmi, kurām var aprēķināt vienīgi faktiskās aizstāšanas izmaksas.

LV

|| EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

Briselē, 2004.7.14

KOM(2004) 486 galīgais

2004/0155 (COD)2004/0159 (COD) II sējums

 

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un Padomes 1993. gada 15. marta Direktīvu 93/6/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

(iesniegusi Komisija) {SEK(2004) 921}

ê 93/6/EEK (pielāgots)

2004/0159 (KOD)

Priekšlikums

Ö EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA Õ

par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

(pārstrādāta versija)

Ö EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, Õ

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā Ö 47. Õ 57. panta 2. punktu pirmo un trešo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

Ö ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4], Õ

Ö saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[5], Õ

tā kā:

ò jauns

(1) Padomes 1993. gada 15. marta 93/6/EEK direktīva par ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību[6] ir vairākas reizes būtiski grozīta. Ievērojot to, ka jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā.

ê 93/6/EEK 1) apsvērums (pielāgots)

(2) tā kā Padomes Direktīvas 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā[7] Ö Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK,[8] un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK[9] viens no Õ galvenais mērķiems ir ļaut ieguldījumu sabiedrībām, kuras saņēmušas atļaujas no kompetentām mītnes dalībvalstu iestādēm un kuras pārrauga kompetentās iestādes, brīvi veidot filiāles un sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs;. tā kā mMinētā direktīva paredz arī saskaņot noteikumus, kas reglamentē ieguldījumu sabiedrību darbības atļaušanu un nodarbošanos ar uzņēmējdarbību;.

ê 93/6/EEK 2) apsvērums (pielāgots)

(3) tā kā mMinētā direktīva tomēr nenosaka kopīgus standartus ieguldījumu sabiedrību pašu kapitālam un noteikti nenosaka šādu sabiedrību sākumkapitāla lielumu; whereas Ö ne arī Õ tā kā minētā direktīva nenosaka vienotu uzraudzības sistēmu riskam, kam pakļautas šīs sabiedrības;. tā kā vairākos tās noteikumos ir atsauce uz citu Kopienas ierosinājumu, kura mērķis tieši būtu pieņemt saskaņotus pasākumus šajās jomās;

ê 93/6/EK 3) apsvērums (pielāgots)

(4) tā kā šī pieņemtā pieeja Ö Tādēļ ir lietderīgi Õ skart tikai vispārēju saskaņošanu, kas ir vajadzīga un pietiekama, lai nodrošinātu atļauju un konsultatīvās uzraudzības sistēmas savstarpēju atzīšanu;       tā kā pieņemšana, Ö lai sasniegtu savstarpēju atzīšanu iekšējā finanšu tirgus struktūrā Õ Ö ir jānosaka Õ pasākumi, lai koordinētu ieguldījumu sabiedrību pašu kapitāla noteikšanu, to sākumkapitāla lieluma izveidi un kopīgas sistēmas izveidi, lai uzraudzītu risku, kam pakļautas ieguldījumu sabiedrības veido būtiskus tādas saskaņošanas aspektus, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu savstarpēju atzīšanu iekšējā finanšu tirgus struktūrā;.

ò jauns

(5) Tā kā minētās darbības mērķi, nav iespējams pilnā mērā panākt dalībvalstīs un šīs darbības mēroga un ietekmes dēļ to labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kā tas noteikts Līguma 5. pantā. Atbilstīgi minētajā pantā paredzētajam proporcionalitātes principam šī direktīva paredz tikai minimālās prasības, kas nepieciešamas šo mērķu sasniegšanai, nepārsniedzot to, kas šajā nolūkā ir nepieciešams.

ê 93/6/EEK 4) apsvērums

(6) tā kā piederas Ir lietderīgi noteikt dažādu sākumkapitāla lielumu atkarībā no to darbību loka, kuru veikšanai ieguldījumu sabiedrības ir saņēmušas atļauju;.

ê 93/6/EK 5) apsvērums (pielāgots)

(7) tā kā Būtu jāļauj esošajām ieguldījumu sabiedrībām ar dažiem nosacījumiem turpināt uzņēmējdarbību pat tad, ja to sākumkapitāla lielums neatbilst minimālajam lielumam, kas noteikts jaunām Ö ieguldījumu Õ sabiedrībām;.

ê 93/6/EEK 6) apsvērums (pielāgots)

(8)             tā kā Dalībvalstīm drīkst Ö ir jāspēj Õ noteikt arī stingrākus noteikumus, nekā paredz šī direktīva;.

ê 93/6/EK 7) apsvērums (pielāgots)

tā kā šī direktīva ir daļa no plašākiem starptautiskiem centieniem veikt spēkā esošo noteikumu tuvināšanu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu (še turpmāk kopā «iestādes») uzraudzību;

ò jauns

(9) Lai iekšējais tirgus vienmērīgi darbotos, ir vajadzīgas ne vien tiesību normas, bet arī dalībvalstu kompetento iestāžu cieša un regulāra sadarbība, kā arī regulēšanas un uzraudzības prakses konverģences būtiska uzlabošana.

ê93/6/EEK 8) apsvērums (pielāgots)

tā kā iestāžu pašu kapitāla vienoti pamata standarti ir noteicoša iezīme iekšējā tirgus ieguldījumu pakalpojumu nozarē, jo pašu kapitāls paredzēts tam, lai nodrošinātu iestāžu nepārtrauktu darbību un aizsargātu ieguldītājus;

ò jauns

(10) Tā kā ieguldījumu brokeru sabiedrības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa uzņēmējdarbību sastopas ar tiem pašiem riskiem kā kredītiestādes, attiecīgos Direktīvas 2000/12/EK noteikumus tāpat attiecina uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

ê 93/6/EEK 9) apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(11) tā kā kopīgā finanšu tirgū starp iestādēm, Ieguldījumu sabiedrību, vai kredītiestāžu ð (še turpmāk kopā «iestādes») pašu kapitāls var kalpot to zaudējumu līdzsvarošanai, kam neatbilst pietiekams ienākumu apjoms, lai nodrošinātu iestāžu nepārtrauktu darbību un aizsargātu ieguldītājus. Pašu kapitāls ir arī būtisks kritērijs kompetentajām iestādēm, jo īpaši, lai novērtētu kredītiestāžu maksātspēju, kā arī citiem piesardzības mērķiem. Turklāt, gan ieguldījumu brokeru sabiedrības, gan kredītiestādes, iekšējā tirgū ï iesaistās tiešā konkurencē Ö cita ar citu Õ. ð Tādēļ, lai stiprinātu Kopienas finanšu sistēmu un novērstu konkurences traucējumus, ir nepieciešams noteikt pašu kapitāla kopējus pamatstandartus. ï

ê 93/6/EK 10) apsvērums (pielāgots)

tā kā tāpēc ir vēlams panākt vienlīdzīgu izturēšanos pret kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām;

ò jauns

(12) Šajā nolūkā ir lietderīgi par pamatu izmantot Direktīvā 2000/12/EK noteikto pašu kapitāla definīciju, ieviešot īpašus papildu noteikumus, kas ņem vērā ar tirgus risku dažādo apjomu saistītās kapitāla prasības.

ê 93/6/EEK 11) apsvērums (pielāgots)

(13)             tā kā Vienoti uzraudzības un kontroles standarti Ö dažādu veidu Õ kredītriskiem, attiecībā uz kredītiestādēm jau ir noteikti ar Padomes Direktīvu 89/647/EEK (1989. gada 18. decembris) par kredītiestāžu maksātspējas koeficientu[10] Ö Direktīvā 2000/12/EK Õ;.

ò jauns

(14) Šajā sakarā noteikumi par minimālām kapitāla prasībām ir jāapsver kopsakarā ar citiem īpašiem instrumentiem, kas arī saskaņo kredītiestāžu uzraudzības pamata metodes.

ê 93/6/EEK 12) apsvērums (pielāgots)

(15) tā kā iIr jāattīsta vienoti standarti tirgus riskam, kam pakļautas kredītiestādes, un jāparedz papildu sistēma, lai uzraudzītu risku, kam pakļautas iestādes, jo īpaši tirgus risku un vēl jo vairāk pozīcijas risku, otras puses/norēķinu risku un ārvalstu valūtas risku;.

ê 93/6/EK 13) apsvērums (pielāgots)

(16) tā kā jāievieš Ir Ö jāizstrādā Õ «tirdzniecības grāmatas» jēdziens, kurā ietvertas tās vērtspapīru un citu finanšu instrumentu pozīcijas, kas domātas tirdzniecībai un galvenokārt pakļautas tirgus riskam un riska darījumiem attiecībā uz dažiem finanšu pakalpojumiem, kurus sniedz klientiem;.

ê 93/6/EEK 14) apsvērums (pielāgots)

(17)             tā kā ir vēlams, Ö Lai samazinātu administratīvo slogu Õ,iestādēmes kuru tirdzniecības grāmatas darījumi ir niecīgi gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, Ö šīm iestādēm Õ varētu piemērot Direktīvu 89/647/EEK, Ö [2000/12/EK] Õ, nevis prasības, ko paredz šīs direktīvas 1. un 2. pielikums;.

ê 93/6/EK 15) apsvērums (pielāgots)

(18) tā kā Iir svarīgi, lai norēķinu/piegādes risku kontrole ņemtu vērā pastāvošās sistēmas, kas piedāvā līdzvērtīgu aizsardzību, kura Ö mazinot Õ minēto risku mazina;.

ê 93/6/EEK 16) apsvērums (pielāgots)

(19) tā kā Iestādēm jebkurā gadījumā Ö ir Õ jāpilda šīs direktīvas prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas riska segumu savā uzņēmējdarbībā kopumā; Ö . Õ tā kā tTām pozīcijām, kas izteiktas savstarpēji cieši saistītās valūtās, būtu jānosaka zemāki kapitāla normatīvi, kas ir vai nu statistiski apstiprināti, vai arī izriet no saistošiem starpvaldību nolīgumiem, jo īpaši, lai veicinātu Eiropas Monetārās savienības izveidi;

ê 93/6/EK 17) apsvērums (pielāgots)

(20) tā kā visās iestādēs pPastāvošās iekšējās sistēmas procentu likmju riska uzraudzībai un kontrolei visai to Ö iestāžu Õ darbībai ir sevišķi svarīgas, lai šādu risku samazinātu; Ö . Õ tā kā tTāpēc jāļauj kompetentajām iestādēm šādas sistēmas Ö būtu jāpārrauga Õ pārraudzīt;.

ê 93/6/EEK 18) apsvērums (pielāgots)

(21)             tā kā Padomes Direktīva 92/121/EEK (1992. gada 21. decembris) par kredītiestāžu liela riska darījumu uzraudzību un kontroli[11] Ö Tā kā Direktīva [2000/12/EK] Õ nav paredzēta, lai izveidotu Ö neparedz Õ vienotus noteikumus riska darījumu uzraudzībai Ö un kontrolei Õ, kas principā pakļauti tirgus riskam Ö tādēļ ir ieteicams šādus noteikumus paredzēt Õ ;. tā kā minētajā direktīvā ir atsauce uz citu Kopienas ierosinājumu, kura mērķis ir pieņemt visu vajadzīgo metožu saskaņošanu šajā jomā;.

ê 93/6/EEK 19) apsvērums (pielāgots)

tā kā ir jāpieņem kopīgi noteikumi, lai uzraudzītu un kontrolētu riska darījumus, kam pakļautas ieguldījumu sabiedrības;

ò jauns

(22) Operacionālais risks ir ievērojams risks, ar ko saskaras tās iestādes, kam nepieciešams pašu kapitāla segums. Ir būtiski ņemt vērā ES iestāžu daudzveidību, piedāvājot alternatīvas pieejas.

ê 93/6/EEK 20) – 22) apsvērums (pielāgots)

tā kā kredītiestāžu pašu kapitālu jau nosaka Padomes Direktīva 89/299/EEK (1989. gada 17. aprīlis) par kredītiestāžu pašu kapitālu[12];

tā kā par pamatu iestāžu pašu kapitāla noteikšanai vajadzētu būt šai definīcijai;

tā kā tomēr ir iemesli, kāpēc šajā direktīvā iestāžu pašu kapitāla definīcija var atšķirties no definīcijas iepriekšminētajā direktīvā, ņemot vērā šo iestāžu veikto darbību īpašas iezīmes, kas galvenokārt saistās ar tirgus risku;

ê 93/6/EEK 23) apsvērums (pielāgots)

(23) tā kā Padomes Direktīva 92/30/EEK (1992. gada 6. aprīlis) par kredītiestāžu konsolidētu uzraudzību[13] Ö Direktīva [2000/12/EK] Õ nosaka konsolidācijas principu; Ö . Õ tā kā tTā nenosaka vienotus noteikumus tādu finanšu iestāžu konsolidēšanai, kas iesaistītas darbībās, kuras pakļautas tirgus riskam;. tā kā minētajā direktīvā ir atsauce uz citu Kopienas ierosinājumu, kura mērķis ir pieņemt visu vajadzīgo metožu saskaņošanu šajā jomā;

ò jauns

(24) Lai nodrošinātu atbilstošu iestāžu maksātspēju grupas ietvaros, ir būtiski, lai minimālās kapitāla prasības tiktu piemērotas, pamatojoties uz grupas konsolidēto finanšu stāvokli. Lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstošu sadalījumu grupā un nepieciešamības gadījumā spētu aizsargāt ieguldījumus, minimālās kapitāla prasības attiecībā uz atsevišķām iestādēm ir jāpiemēro vienas grupas ietvaros, izņemot gadījumus, ja šis mērķis ir efektīvi sasniedzams kādā citā veidā.

ê 93/6/EEK 24) apsvērums (pielāgots)

(25)             tā kā Direktīva 92/30/EEK Ö [2000/12/EC] Õ neattiecas uz grupām, kurās ir viena vai vairākas ieguldījumu sabiedrības, bet nav kredītiestāžu;. tā kā tomēr šķita vēlams radīt lLai ieviestu ieguldījumu sabiedrību konsolidētu uzraudzību, Ö būtu jārada Õ kopīga sistēma;.

ò jauns

(26) Iestādēm ir jānodrošina iekšējais pašu kapitāls, kas atkarībā no riskiem, kam tās ir vai varētu tikt pakļautas, ir atbilstošs apjoma, kvalitātes un sadalījuma ziņā. Tādēļ iestādēm nepieciešama stratēģija un procedūras, lai novērtētu un uzturētu iekšējo pašu kapitāla pietiekamību.

(27) Kompetentām iestādēm ir jānovērtē iestāžu pašu kapitāla pietiekamība, ņemot vērā riskus, kam tās ir pakļautas.

(28) Lai iekšējais tirgus darbotos efektīvi, ir nepieciešama konverģences būtiska uzlabošana saskaņoto Kopienas tiesību aktu noteikumu īstenošanā un piemērošanā.

(29) Šī paša iemesla dēļ un, lai nodrošinātu to, ka Kopienas iestādes, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, netiek pārmērīgi noslogotas, jo tās turpina pildīt atsevišķu dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu un pārvaldi, ir būtiski uzlabot sadarbību kompetento iestāžu starpā. Šajā kontekstā jānostiprina konsolidētā uzraudzība.

(30) Lai iekšējais tirgus darbotos aizvien efektīvāk un Kopienas pilsoņiem tiktu sniegta atbilstošu līmeņu pārredzamība, ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes dara sabiedrībai zināmu to, kā šīs direktīvas prasības tiek īstenotas, pie kam tādā veidā, kas ļautu saprātīgi salīdzināt.

(31) Lai stiprinātu tirgus disciplīnu un veicinātu iestāžu vēlmi uzlabot tirgus stratēģiju, riska kontroli un vietējās pārvaldes organizāciju, iestādēm ir jābūt atbilstoši atklātām.

ê 93/6/EEK 25) apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(32) tā kā laiku pa laikam var rasties vajadzība šīs direktīvas noteikumos izdarīt tehniskus (formālus) pielāgojumus, ņemot vērā jauninājumus ieguldījumu pakalpojumu nozarē;   tā kā Komisija attiecīgi ierosinās izdarīt vajadzīgos pielāgojumus; ð Šīs direktīvas izpildei vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar 1999. gada 28. jūnija Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[14]. ï

ê 93/6/EEK 26) apsvērums

tā kā Padomei vēlākā posmā vajadzētu pieņemt noteikumus, lai pielāgotu šo direktīvu tehniskajai attīstībai saskaņā ar Padomes Lēmums 87/373/EEK (1987. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[15]; tā kā līdz tam Padomei pēc Komisijas ierosinājuma pašai vajadzētu izdarīt šādus pielāgojumus;

ê 93/6/EEK 27) apsvērums (pielāgots)

tā kā vajadzētu paredzēt šo direktīvu pārskatīt trīs gados pēc tās ieviešanas, pamatojoties uz gūto pieredzi, finanšu tirgus attīstību un pārvaldes iestāžu starptautisku forumu darbu; tā kā šajā pārskatīšanā jāiekļauj arī iespējamā to jomu uzskaitījuma pārskatīšana, kurās varētu tikt izdarīti tehniski pielāgojumi;

ê 93/6/EEK 28) apsvērums

tā kā šī direktīva un Direktīva 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā ir tik cieši saistītas, ka varētu rasties konkurences traucējumi, ja tās stātos spēkā dažādā laikā,

ò jauns

(33) Lai izvairītos no tirgus traucējumiem un nodrošinātu nepārtrauktību visos pašu kapitāla līmeņos, nepieciešams paredzēt īpašus pārejas pasākumus.

(34) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas cita starpā ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā Kopienas tiesību vispārīgie principi.

(35) Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuros ir būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, paredzēts jau iepriekšējās direktīvās.

(36) Šī direktīva neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz VIII pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanas termiņiem dalībvalstu tiesību aktos.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

Ö I NODAĻA Õ

Ö Priekšmets, joma un definīcijas Õ

Ö 1. iedaļa Õ

Ö Priekšmets, joma un definīcijas Õ

ê 93/6/EEK (pielāgots)

1. pants

1.         Ö Šajā direktīvā paredzētas ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm piemērojamās kapitāla pietiekamības prasības, to aprēķināšanas noteikumi un piesardzīgas uzraudzības noteikumi. Õ Dalībvalstis piemēro šīs direktīvas prasības ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kas definētas 2. pantā.

2.         Dalībvalsts var uzlikt papildu vai stingrākas prasības ieguldījumu sabiedrībām un kredītiestādēm, kuru darbību tā ir atļāvusi.

ò jauns

2. pants

1.         Saskaņā ar šīs direktīvas 18., 20., no 28. līdz 32., pantu, 34. un 39. pantu, un Direktīvas [2000/12/EK] 68. līdz 73. pantu, uz ieguldījumu sabiedrībām attiecas ar attiecīgajām izmaiņām.

Turklāt, Direktīvas [2000/12/EK] 71. līdz 73. pants attiecas uz šādiem gadījumiem:

(a)     ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums ir mātes kredītsabiedrība kādā no dalībvalstīm;

(b)     Kredītiestādes mātesuzņēmums, ir mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība kādā no dalībvalstīm.

Ja finanšu līdzdalības sabiedrībai gan kredītiestāde, gan ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitasuzņēmumi, prasības finanšu līdzdalības sabiedrībai, pamatojoties uz grupas konsolidēto finanšu stāvokli, attiecas uz kredītiestādi.

ê 93/6/EEK 7. panta 1) un 2) punkts (pielāgots)

7. pants

Vispārīgi principi

1.         Kapitāla pietiekamības prasības, ko 4. un 5. pants uzliek iestādēm,kuras šādiem uzņēmumiem nav ne mātes uzņēmumi, nemeitas uzņēmumi, piemēro atsevišķi.

2.         Prasības, kas 4. un 5. pantā uzliktas:

– visām iestādēm, kurām ir kredītiestādes Direktīvas 92/30/EEK nozīmē, ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes kā filiāles, vai tām šādā juridiskā personā ir līdzdalība, un

– visām iestādēm, kuru mātes uzņēmums ir finanšu pārvaldītājasabiedrība,

piemēro konsolidēti saskaņā ar metodēm, kas noteiktas iepriekšminētajā direktīvā un šā panta 7. līdz 14. punktā.

ê 93/6/EEK 7. panta 3) punkts (pielāgots)

è1 2004/xx/EK 1. pants

ð jauns

2.         Ja grupā, uz kuru attiecas 2. punkts, Ö 1. punkts Õ nav nevienas kredītiestādes, piemēro Direktīvu 92/30/EEK Ö [2000/12/EK] Õ, ievērojot to, ka šādus pielāgojumus:

– «finanšu līdzdalības sabiedrība» ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes, tostarp vismaz viena ir ieguldījumu sabiedrība, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos[16],

– «jauktas darbības līdzdalības sabiedrība» ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu līdzdalības sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena ieguldījumu sabiedrība,

– -         «kompetentās iestādes» ir valsts varas iestādes, kas likumiski vai administratīvi ir pilnvarotas uzraudzīt ieguldījumu sabiedrības,

– Direktīvas 92/30/EEK 3. panta 5. punkta otro daļu nepiemēro,

ð (a) visas atsauces uz kredītiestādēm uzskata par atsaucēm uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ï

(b)     Direktīvas 92/30/EEK 4. panta 1. un 2. punkta un 7. panta 5. punkta Ö [2000/12/EK] 125. un 140. panta 2. punkta Õvisas atsauces uz Ö citiem Õ Direktīvuas Ö [2000/12/EK] pantiem Õ 77/780/EEK aizstāj ar Ö uzskata par Õ atsaucēm uz Direktīvu 93/22/EEK Ö 2004/39/EK Õ;

(c)     Direktīvas 92/30/EEC Ö [2000/12/EK] Õ Ö 39. panta 3. punkta Õ 3. panta 9 un 8. panta mērķiem atsauces uz è1 Eiropas Banku komiteju ç Ö uzskata par Õ aizstāj ar atsaucēm uz Padomi un Komisiju;

(d)     Atkāpjoties no Direktīvas [2000/12/EK] 140. panta 1. punkta, ja grupā nav nevienas kredītiestādes, 7. Ö šā Õ panta Ö pirmo teikumu Õ aizstāj ar šādu: „Ja ieguldījumu sabiedrība, finanšu pārvaldītāja sabiedrība vai jaukta pārvaldītāja sabiedrība kontrolē vienu vai vairākas filiāles, kas ir apdrošināšanas sabiedrības, tad kompetentās iestādes un iestādes, kurām uzticēts publisks pienākums uzraudzīt apdrošināšanas uzņēmumus, cieši sadarbojas.”

ê 93/6/EEK 7. panta 4) punkts

4. Kompetentās iestādes, kuras aicinātas vai pilnvarotas veikt konsolidētu uzraudzību grupām, uz kurām attiecas 3. punkts, līdz turpmākai šādu grupu konsolidētas uzraudzības saskaņošanai un, ja to pamato apstākļi, var neievērot šo pienākumu, ar nosacījumu, ka katra ieguldījumu sabiedrība šādā grupā:

(i)           izmanto pašu kapitāla definīciju, kas dota V pielikuma 9. punktā;

(ii)          atbilst prasībām, kādas atsevišķi uzliek 4. un 5. pants;

(iii)         izveido sistēmas, lai uzraudzītu un kontrolētu visu citu grupāi ietilpstošo finanšu iestāžu kapitāla avotus un finansējumu.

ê 93/6/EK 7. panta 5) un 6) punkts (pielāgots)

5. Kompetentajām iestādēm jāprasa, lai grupā esošās ieguldījumu sabiedrības, kuras atbrīvotas no saistībām saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, ziņotu par šiem riskiem, ieskaitot riskus, kas saistīti ar to kapitāla struktūru, avotiem un finansējumu, kas varētu apdraudēt to finansiālo stāvokli. Ja kompetentās iestādes pēc tam uzskata, ka šo ieguldījumu sabiedrību finansiālais stāvoklis nav pietiekami aizsargāts, tās pieprasa šīm sabiedrībām veikt pasākumus, vajadzības gadījumā arī ierobežojot kapitāla nodošanu no šādām sabiedrībām grupas dalībniekiem.

6. Ja kompetentās iestādes neizpilda pienākumu veikt konsolidētu uzraudzību, kas noteikta 4. punktā, tām jāveic citi piemēroti pasākumi, lai uzraudzītu visas grupas risku, proti, riska darījumus, ieskaitot visus uzņēmumus, kuri neatrodas dalībvalstī.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö 2. iedaļa Õ

DEFINĪCIJAS

ê 93/6/EEK 2. panta 1) punkts (pielāgots)

ð jauns

3. pants

1.         Šajā direktīvā ð piemēro šādas definīcijas: ï

(a)1.  kredītiestādes Ö ir kredītiestādes, kā tas noteikts Direktīvas [2000/12/EK] 4. panta 1. punktā Õ; visas iestādes, kuras atbilst definīcijai Padomes Pirmās direktīvas 77/780/EEK (1977. gada 12. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu[17] 1. panta pirmajā daļā un uz kurām attiecas Direktīvā 89/674/EEK noteiktās prasības;

ê 2004/39/EK 67. panta 2. punkts (pielāgots)

ð jauns

(b)     ieguldījumu sabiedrības ir visas iestādes, kas atbilst definīcijai Ö kā tas noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punktā Õ Eiropas Parlamenta un Padomes par finanšu instrumentu tirgiem ,un uz ko attiecas ar minēto Ö šīs Õ direktīvuas noteiktās prasības, izņemot:

(a)(i)  kredītiestādes,

(b)(ii) vietējās sabiedrības, kas definētas 20. Ö šā panta 1. punkta p) apakšpunktā, Õ un

(c)(iii)   sabiedrības, kam ð ir tiesības ï tikai ð piedāvāt ieguldījumu konsultācijas un/vai ï saņemt un pārsūtīt ieguldītāju rīkojumus, neuzglabājot saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus, un tādēļ nekad nedrīkst būt savu klientu debitori;

ê 93/6/EEK 2. panta 3) līdz 4) punkts (pielāgots)

3. (c) iestādes ir kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības;

4. (d) atzītas trešo valstu ieguldījumu sabiedrības ir sabiedrības, Ö kas atbilst šādiem nosacījumiem: Õ

Ö (i)   sabiedrības, Õuz kurām, ja tās būtu izveidotas Kopienā, attiektos ieguldījumu sabiedrības definīcija;

Ö (ii)  sabiedrības Õ , 2. punktā kuras ir atļautas kādā trešā valstī;

Ö (iii) sabiedrības, Õ un uz kurām attiecina un kuras izpilda uzraudzības noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā šīs direktīvas noteikumus;

ê 93/6/EEK (pielāgots)

ð jauns

5. (e) finanšu instrumenti ir instrumenti, kas uzskaitīti Direktīvas 93/22/EEK pielikuma B iedaļā ð jebkura veida līgumi, kas vienai pusei rada finanšu aktīvu, bet otrai pusei pasīvu (saistību) vai kapitāla instrumentu pieaugumu ï;

ê 93/6/EEK 2. panta 6), 7) punkts (pielāgots)

6.           iestādes «tirdzniecības grāmatā» iekļauj:

(a)     tās īpašuma pozīcijas finanšu instrumentos, precēs un preču atvasinājumos, kas tiek turēti, lai pārdotu tālāk un/vai ko iestāde pārņem tālab, lai īsā laikā gūtu peļņu no faktiskām un/vai paredzētām to pirkšanas un pārdošanas cenu atšķirībām, vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām, un pozīcijas finanšu instrumentos, precēs un preču atvasinājumos, kas izriet no saskaņotās pamatstarpniecības, vai pozīcijas, kas ieņemta, lai nodrošinātu citus tirdzniecības grāmatas elementus;

(b)     riski nenokārtotu līgumu, brīvo piegāžu un ārpusbiržas (OTC) atvasināto instrumentu dēļ, kas minēti II pielikuma 1., 2., 3. un 5. punktā, riski atpirkuma līgumu un vērtspapīru un preču aizdevumu dēļ, kas balstās uz vērtspapīriem vai precēm, kas iekļauti tirdzniecības grāmatā, kā noteikts a) apakšpunktā minētā II pielikuma 4. punktā, riski atpakaļpirkuma līgumu un vērtspapīru un preču aizņēmuma līgumu dēļ, kas aprakstīti tajā pašā punktā, ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes to apstiprina, kas atbilst šādiem vai nu i), ii), iii) un v) apakšpunkta nosacījumiem, vai iv) un v) apakšpunkta nosacījumiem:

(i)      riska darījumi tiek nodalīti tirgū katru dienu saskaņā ar II pielikumā noteikto procedūru;

(ii)     tiek pievienots nodrošinājums saskaņā ar kompetentām iestādēm pieņemamiem noteikumiem, lai uzskaitītu to vērtspapīru un preču vērtības izmaiņas, kuri iesaistīti minētajā līgumā vai darījumā;

(iii)    šis līgums vai darījums paredz automātisku un tūlītēju iestāžu prasību izpildi pretstatā otras puses prasībām, ja pēdējā minētā nepilda saistības;

(iv)    minētais līgums vai darījums ir iekšējs nozares līgums vai darījums;

(v)     šādi līgumi un darījumi ir ierobežoti ar to apstiprinātu un pienācīgu izmantošanu, un mākslīgie darījumi, it sevišķi ja tie nav īstermiņa darījumi; ir izslēgti; un

(c)     tie līgumi, kas izpaužas maksājumu, komisijas naudas, procentu likmju, dividenžu un biržā tirgojamo atvasinājumu normatīvu veidā, kuri tieši saistīti ar tirdzniecības grāmatā iekļautiem posteņiem, kas minēti II pielikuma 6. punktā.

              Atsevišķus posteņus iekļauj tirdzniecības grāmatā vai izslēdz no tās saskaņā ar objektīvām procedūrām, vajadzības gadījumā izmantojot attiecīgās iestādes grāmatvedības standartus, šādas procedūras un to konsekventa ieviešana tiek pakļauta kompetento iestāžu pārlūkošanai;

ê 93/6/EEK 2. panta 7) punkts (pielāgots)

7.           mātes uzņēmumu, meitas uzņēmumu un finanšu iestādi definē saskaņā ar Direktīvas 92/30/EEK 1. pantu;

ê 93/6/EEK 2. panta 8) punkts (pielāgots)

8.           «finanšu līdzdalības sabiedrība» ir finanšu iestāde, kuras meitas uzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība;

ò jauns

(f)     mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība kādā dalībvalstī dalībvalstī ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras meitasuzņēmums ir iestāde, vai cita finanšu iestāde, vai šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir līdzdalība šādās iestādēs un tā nav citas, tajā pašā valstī atļautas, iestādes meitasasuzņēmums, vai izveidotas finanšu līdzdalības sabiedrības meitasasuzņēmums, un tajā nav kādas citas, minētajā dalībvalstī atļautas, iestādes līdzdalība;

(g)     ES mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība ir mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī, ja tā nav citas, kādā no dalībvalstīm atļautas iestādes meitasuzņēmums, vai izveidotas finanšu līdzdalības sabiedrības meitasasuzņēmums un tajā nav kādas citas, jebkurā dalībvalstī atļautas iestādes līdzdalība;

ê 93/6/EEK 2. panta 9) punkts (pielāgots)

9.           «riska svērums» ir kredītriska pakāpe, ko piemēro attiecīgajai darījuma otrai pusei saskaņā ar Direktīvu 89/647/EEK. Tomēr aktīviem, ko veido prasības un citi riska darījumi pret ieguldījumu sabiedrībām vai atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām, un atzītu klīringa iestāžu un biržu riska darījumiem nosaka tādu pašu svērumu, kāds tiek noteikts, ja attiecīgā otrā puse ir kredītiestāde;

ê 98/33/EK 3. panta 1. punkts (pielāgots)

10(h) ārpusbiržas atvasināti instrumenti (OTC) ir ārpusbilances posteņi, Ö kas uzskaitīti Direktīvas [2000/12/EK] IV pielikumā, izņemot posteņus, kuru riska svērums, saskaņā ar šīs direktīvas III pielikuma 2. punktu līdzinās nullei; Õ kam saskaņā ar Direktīvas 89/647/EEK 6. panta 3. punktu piemēro minētās direktīvas pielikumā izklāstītās metodes;

ê 93/6/EEK (pielāgots)

11.(i) regulēts tirgus ir tirgus, kā tas definēts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 14. punktā; kas atbilst Direktīvas 93/22/EEK 1. panta 13. punktā noteiktajai definīcijai;

ê 93/6/EEK (pielāgots)

12.         «kvalificēti posteņi» ir garās un īsās pozīcijas aktīvos, kas minētas Direktīvas 89/647/EEK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un parāda dokumenti, ko izdevušas ieguldījumu sabiedrības vai atzītas trešo valstu ieguldījumu sabiedrības. Tās ir arī parāda dokumentu īsās un garās pozīcijas, ar nosacījumu, ka šie dokumenti atbilst šādiem nosacījumiem: pirmkārt, šādiem dokumentiem jābūt vismaz vienā kādas dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā vai trešās valsts biržas sarakstā, ar nosacījumu, ka šo biržu atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes; otrkārt, tie attiecīgajai iestādei jāuzskata par pietiekami likvīdiem un to emitenta maksātspējas dēļ tiem jābūt pakļautiem līdzīga vai zemāka saistību nepildīšanas riska pakāpei nekā Direktīvas 89/647/EEK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie aktīvi; dokumentu vērtēšanas metodes jāpārbauda kompetentām iestādēm, kas atceļ iestādes doto vērtējumu, ja uzskata, ka attiecīgie dokumenti pakļauti pārāk augstam saistību nepildīšanas riskam un tādēļ nevar būt kvalificējami posteņi.

              Neievērojot iepriekš minēto, līdz tālākai saskaņošanai kompetentajām iestādēm ir rīcības brīvība atzīt par kvalificējamiem posteņiem tos instrumentus, kas ir pietiekami likvīdi un kas to emitenta maksātspējas dēļ ir pakļauti līdzīga vai zemāka saistību nepildīšanas riska pakāpei nekā Direktīvas 89/647/EEK 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie aktīvi. Vērtējumu par saistību nepildīšanas riska pakāpi, kas saistīta ar šiem dokumentiem, jāsniedz vismaz divām kredītreitinga aģentūrām, kuras atzinusi kompetentā iestāde, vai tikai vienai šādai kredītreitinga aģentūrai, ja vien kāda cita kredītreitinga aģentūra, kuru atzinušas kompetentās iestādes, šos dokumentus nav novērtējusi zemāk.

              Kompetentās iestādes tomēr drīkst neievērot nosacījumus, ko uzliek iepriekšējais teikums, ja tās šo nosacījumu novērtē par nepiemērotu, piemēram, ņemot vērā tirgus, emitenta, emisijas vai kāda šo apstākļu salikuma īpatnības.

              Turklāt kompetentajām iestādēm jāprasa, lai iestādes attiecībā uz instrumentiem, kuriem ir paaugstināta riska pakāpe to emitenta nepietiekamas maksātspējas vai likviditātes dēļ, piemērotu maksimālu svērumu, kas parādīts I pielikuma 14. punkta 1. tabulā.

              Katras dalībvalsts kompetentās iestādes Padomei un Komisijai regulāri sniedz ziņas par kvalificēto posteņu vērtēšanai izmantotajām metodēm, jo īpaši tām, ko izmanto, lai noteiktu emisijas likviditātes un emitenta maksātspējas pakāpi;

13.         «centrālās valdības posteņi» ir aktīvu īsās un garās pozīcijas, kas minētas Direktīvas 89/647/EEK 6. panta 1. punkta ja) apakšpunktā, un tās, kurām tās pašas direktīvas 7. pantā noteikts 0 % koeficients;

ê 93/6/EEK 2. panta 14) punkts (pielāgots)

14.(ej)            konvertējams vērtspapīrs ir vērtspapīrs, kuru pēc tā turētāja vēlēšanās var apmainīt pret citu vērtspapīru, parasti emitenta akciju;

ê 98/31/EK 1. panta 1. punkta c) apakšpunkts (pielāgots)

15.(ak) „garantija” nozīmē vērtspapīru, kas dod turētājam tiesības pirkt pamatdokumentu par noteiktu cenu līdz garantijas derīguma termiņa beigu dienai vai beigu dienā Ö un ko Õ nokārtot, piegādājot pašu pamatdokumentu, vai ar skaidras naudas norēķinu;

16. (l)            „krājumu finansējums” nozīmē pozīcijas, kur reāli krājumi ir uz noteiktu termiņu pārdoti un finansējuma izmaksas ir iesaldētas līdz termiņpārdošanas dienai;

ê 98/31/EK 1. panta 1.punkta c) apakšpunkts (pielāgots)

17.(m) „atpirkuma līgums” un „atpakaļpirkuma līgums” nozīmē visus līgumus, ar kuriem iestāde vai tās darījumu otra puse nodod vērtspapīrus vai preces, vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju dod atzīta birža, kas attiecībā uz attiecīgiem vērtspapīriem vai precēm ir šo tiesību turētāja, un attiecīgais nolīgums liedz iestādei nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienai darījuma pusei vienlaicīgi, ievērojot saistību atpirkt tos – (vai tādus pašus aizstātus vērtspapīrus vai preces) – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē, vai dienā, ko noteiks persona, kas nodod īpašuma tiesības; tas ir atpirkuma līgums iestādei, kas pārdod vērtspapīrus, un atpakaļpirkuma līgums iestādei, kas tos pērk. ;

ê 93/6/EEK 2. panta 17) punkts un 2. daļa

              Atpirkuma līgumu uzskata par finanšu nozares uzņēmumu iekšēju darījumu, ja darījuma otrā puse ir pakļauta konsultatīvai koordinācijai Kopienas līmenī, vai ir A zonas kredītiestāde, kas definēta Direktīvā 89/647/EEK, vai ir atzīta trešās valsts ieguldījumu sabiedrība, vai ja līgums ir noslēgts ar atzītu klīringa iestādi vai biržu;

ê 98/31/EK 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts (pielāgots)

18.(n)            „vērtspapīru vai preču aizdevums” un „vērtspapīru vai preču aizņēmums” nozīmē visus darījumus, kur iestāde vai tās darījuma otra puse pārdod vērtspapīrus vai preces pret atbilstīgu nodrošinājumu, ievērojot aizdevuma ņēmēja saistību atdot atpakaļ ekvivalentus vērtspapīrus vai preces kādā datumā nākotnē vai tad, kad to lūdz aizdevuma devējs; šāds darījums ir vērtspapīru vai preču aizdevums iestādei, kura nodod vērtspapīrus vai preces, un vērtspapīru vai preču aizņēmums iestādei, kurai tos nodod. ;

ê 98/31/EK 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts

              Vērtspapīru vai preču aizņēmumu uzskata par finanšu nozares uzņēmumu iekšēju darījumu, ja darījuma otra puse ir pakļauta konsultatīvai koordinācijai Kopienas līmenī, vai tā ir A zonas kredītiestāde, kā noteikts Direktīvā 89/647/EEK, vai ir atzīta trešās valsts ieguldījumu sabiedrība, vai ja ir noslēgts līgums ar atzītu klīringa iestādi vai biržu;

ê 93/6/EEK 2. panta 19) punkts (pielāgots)

19.(o)            ieskaita dalībnieks ir biržas vai ieskaita iestādes dalībnieks, kas ir tiešās līgumattiecībās ar galveno darījumu otru pusi (tirgus garantētājs); uzņēmējiem, kuri nav ieskaita dalībnieki, savi tirdzniecības darījumi jāveic ar ieskaita dalībnieka starpniecību;

ê 93/6/EEK 2. panta 20) punkts (pielāgots)

ð jauns

20.(p)            vietējā sabiedrība ir sabiedrība, kas slēdz darījumus tikai uz savu rēķinu, standartizētu vai iespēju līgumu biržā, ð tirgos, vai citos atvasināto instrumentu vai naudas tirgos, ar vienīgo mērķi, nodrošināt pozīcijas atvasināto instrumentu tirgos, vai, kas slēdz darījumus ï pašas biržas citiem locekļu rēķiniem, ð šajos tirgos ï, vai aprēķinot tiem cenu, un ko garantē tās tie pašasi ð tirgus ï biržas ieskaita dalībniekis, ð pie kam ï atbildībua par šādu sabiedrību slēgto līgumu izpildi jāuzņemas to pašu ð tirgu ï biržas ieskaita dalībnieki un šādus līgumus ņem vērā, aprēķinot klīringa dalībnieka kapitāla kopējās pietiekamības normas, ciktāl vietējās sabiedrības pozīcijas ir pilnīgi šķirtas no klīringa dalībnieka pozīcijām;.

ê 93/6/EEK 2. panta 21) punkts

21.(q)            delta koeficients ir plānotā izmaiņa iespēju līguma cenā kā nelielas izmaiņas attiecībā pret tā instrumenta cenu, kas ir pamatā šim iespēju līgumam;

ê 93/6/EEK 2. panta 22) punkts (pielāgots)

22.         šīs direktīvas I pielikuma 4. punktā «garā pozīcija» ir pozīcija, kurā kāda iestāde ir noteikusi procentu likmi, kuru tā saņems kādreiz nākotnē, un «īsā pozīcija» ir pozīcija, kurā tā noteikusi procentu likmi, ko tā izmaksās kādreiz nākotnē;

ê 93/6/EEK 2. panta 23) punkts (pielāgots)

pašu kapitāls ir pašu līdzekļi, kas minēti Direktīvā 89/299/EEK Ö [2000/12/EK] Õ. Šo definīciju tomēr drīkst grozīt V pielikumā aprakstītajos apstākļos;

ê 93/6/EK 2. panta 24) un 25) punkts (pielāgots)

24.       «sākumkapitāls» ir Direktīvas 89/299/EEK 2. panta 1. punktā minētie 1. un 2. postenis;

25        «sākotnējais pašu kapitāls» ir Direktīvas 89/299/EEK 2. panta 1. punktā minētā 1., 2. un 3. posteņa summa, no tās atņemot 9., 10. un 11. posteņa summu;

ê 93/6/EEK 2. panta 26) punkts

26.(s) kapitāls ir pašu kapitāls (līdzekļi);.

ê 93/6/EEC 2. panta 27) punkts (pielāgots)

27.     mainīto termiņu aprēķina, izmantojot I pielikuma 26. punktā noteikto formulu.

ò jauns

Konsolidētas uzraudzības piemērošanas nolūkiem, termins „ieguldījumu brokeru sabiedrība” iekļauj atzītas trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrības.

Pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkā, finanšu instrumenti, ietver primāros finanšu instrumentus vai naudas instrumentus, un atvasinātos finanšu instrumentus, kuru vērtību aprēķina pēc pamata finanšu instrumenta cenas, likmes vai indeksa, vai pēc kādas citas bāzes aktīva un ietver vismaz tos instrumentus, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I Pielikuma C iedaļā.

ê 93/6/EEK 2. panta 7) un 8) punkts (pielāgots)

2.         Ö Termini Õ„mātes uzņēmumus”, „meitas uzņēmumus”,Ö „aktīvu pārvaldīšanas uzņēmus” Õ un „finanšu iestādie” Ö ietver uzņēmumus Õ, kas definēti saskaņā ar Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 92/30/EEK 1. pantu; Ö 4. pantā Õ.

Ö Termini Õ„«finanšu līdzdalības sabiedrība»”, Ö „finanšu līdzdalības sabiedrība kādā dalībvalstī”, „ES mātes finanšu līdzdalības sabiedrība” un „papildpakalpojumu uzņēmums” Õ ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība Ö ietver uzņēmumus, kas definēti Direktīvas [2000/12/EK] 4. pantā, pie kam visas atsauces uz kredītiestādēm uzskata par atsaucēm uz iestādēm. Õ

ò jauns

3.         Direktīvas [2000/12/EK] piemērošanas nolūkā, grupām, uz kurām attiecas 2. panta 1. punkts un kuras neietver nevienu kredītiestādi, attiecas šādas definīcijas:

ê 2002/87/EK 26. pants (pielāgots)

1.(a)  „finanšu līdzdalības sabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu sabiedrības vai citas finanšu iestādes, tostarp vismaz viena ir ieguldījumu sabiedrība, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/87/EK[18];

2. (b) „jauktas darbības līdzdalības sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu līdzdalības sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena ieguldījumu sabiedrība,;

3. (c) «„kompetentās iestādes”» ir valsts varas iestādes, kas likumiski vai administratīvi ir pilnvarotas uzraudzīt ieguldījumu sabiedrības,.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö II NODAĻA Õ

SĀKUMKAPITĀLS

ê 93/6/EEK 2. panta 24) punkts (pielāgots)

4. pants

1. «sākumkapitāls» ir Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 89/299/EEK 2. Ö 57. Õ panta 1. punktā minētie 1. un 2. postenis a) un b) punktsā definētais kapitāls;.

ê 93/6/EEK 3. panta 1) un 2) punkts (pielāgots)

5. pants

1.         Ieguldījumu sabiedrībām, Ö kas neveic nekādus darījumus ar finanšu instrumentiem uz sava rēķina un neveic finanšu instrumentu emisiju tirgū uz uzņēmuma saistību pamata, bet Õ tās uzglabā klientu naudu un/vai vērtspapīrus un sniedz vienu vai vairākus no šiem pakalpojumiem, jābūt ECU Ö EUR Õ 125 000 sākumkapitālam:

(a)     ieguldītāju rīkojumu pieņemšanu un pārsūtīšanu attiecībā uz finanšu instrumentiem,;

(b)     ieguldītāju rīkojumu izpildi attiecībā uz finanšu instrumentiem,;

(c)     atsevišķu ieguldījumu portfeļu pārvaldību finanšu instrumentos,.

ar nosacījumu, ka tās neveic nekādus darījumus ar finanšu instrumentiem uz sava rēķina un neveic finanšu instrumentu emisiju tirgū uz uzņēmuma saistību pamata.

Pozīciju, kas nav ietvertas tirdzniecības grāmatā, turēšanu finanšu instrumentos, lai ieguldītu pašu kapitālu, neuzskata par darījumu pirmās daļas vai 2. punkta nolūkos.

2.         Kompetentās iestādes tomēr drīkst ļaut ieguldījumu sabiedrībai, kura izpilda ieguldītāju rīkojumus par finanšu instrumentiem, glabāt šādus instrumentus uz savu rēķinu, ja Ö izpildīti šādi nosacījumi Õ :

(a)     šādu pozīciju cēlonis ir vienīgi sabiedrības nespēja precīzi izpildīt ieguldītāju rīkojumus,;

(b)     šādu pozīciju kopējā tirgus vērtība nepārsniedz 15 % no sabiedrības sākuma kapitāla,;

(c)     sabiedrība izpilda 18.,20. un 28. pantā Ö noteiktās Õ uzliktās prasības,; un

(d)     šādām pozīcijām ir gadījuma un pagaidu raksturs un minētā darījuma veikšanai atvēlētais laiks ir stingri ierobežots.

Pozīciju, kas nav ietvertas tirdzniecības grāmatā, turēšanu finanšu instrumentos, lai ieguldītu pašu kapitālu, neuzskata par darījumu pirmās daļas vai 3. punkta nolūkos.

3.2       Dalībvalstis var samazināt 1. punktā minēto summu līdz ECU Ö EUR Õ 50000, ja sabiedrībai nav atļauts turēt klientu naudu vai vērtspapīrus, slēgt darījumus uz savu rēķinu vai veikt emisiju tirgū uz uzņēmuma saistību pamata.

ê 93/6/EEK 3. panta 3) punkts (pielāgots)

3. 3. Visām pārējām ieguldījumu sabiedrībām sākumkapitālam jābūt ECU 730000.

ê 2004/39/EK 67. panta 2) punkts (pielāgots)

6. pants

4. Sabiedrībām, kas minētas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, Ö Vietējām sabiedrībām Õ jābūt sākuma kapitālam EUR 50 000 apjomā, ciktāl tās izmanto uzņēmējdarbības vai pakalpojumu sniegšanas brīvību saskaņā ar Ö kā noteikts ar Õ Direktīvas 2004/39/EK 31. vai 32. pantu.

ê 2004/39/EK 67. panta 3) punkts (pielāgots)

7. pants

Līdz Direktīvas 93/6/EK pārskatīšanai Ieguldījumu sabiedrību, kas minētas 2. Ö 3. Õ panta b) punkta (iii) apakšpunktā, segumam jābūt izteiktam šādi:

(a)          sākuma kapitālam EUR 50 000 apjomā;

(b)          profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā uz saistībām, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz EUR 1 000 000 par katru prasību un kopumā EUR 1 500 000 gadā par visām prasībām;

(c)          tāda veida sākuma kapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojumam, kas garantē nodrošinājuma līmeni, kurš līdzvērtīgs iepriekš a) vai b) apakšpunktā minētajam nodrošinājuma līmenim.

Šajā punktā minētās summas regulāri pārskata Komisija, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eurostat, atbilstoši korekcijām, kas izdarītas saskaņā ar 4. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību[19], brīdī, kad šīs korekcijas izdarītas (*).

Ö 8. pants Õ

Ja 2. Ö 3. Õ panta 2. 1. punkta c) (b)(iii) apakšpunktā minētā ieguldījumu sabiedrība ir arī reģistrēta saskaņā ar Direktīvu 2002/92/EK, tai jāizpilda prasības, kas noteiktas minētās direktīvas 4. panta 3. punktā, un turklāt tai ir jābūt:

(a)          sākuma kapitālam EUR 25 000 apjomā;

(b)          profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kura attiecas uz visu Kopienas teritoriju, vai kādai citai salīdzināmai garantijai attiecībā uz saistībām, kas rodas profesionālās nolaidības dēļ, un kura ir vismaz EUR 500 000 par katru prasību un kopumā EUR 750 000 gadā par visām prasībām;

(c)          tāda veida sākuma kapitāla un profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apvienojumam, kas garantē nodrošinājuma līmeni, kurš līdzvērtīgs iepriekš a) vai b) apakšpunktā minētajam nodrošinājuma līmenim.

ê 93/6/EEK 3. panta 3) punkts (pielāgots)

9. pants

Visām pārējām ieguldījumu sabiedrībām sākumkapitālam jābūt ECU Ö EUR Õ 730 000.

ê 93/6/EEK 3. panta 5) līdz 8) punkts (pielāgots)

10. pants

1.         Ö Atkāpjoties no 5. panta 1. un 3. punkta, 6. un 9. panta, Õ Neatkarīgi no 1. līdz 4. punkta dalībvalstis pirms šīs direktīvas ieviešanas var turpināt atļaut to esošoās ieguldījumu sabiedrībuas un sabiedrībuas, kas minētas Ö 6. pantā Õ, darbību kas pastāvējušas pirms Ö 1995. gada 31. decembra Õ 4. punktā un kuru pašu kapitāls ir mazāks par sākotnējo kapitāla līmeni, kas noteikts Ö 5. panta 1. un 3. punktā, 6. un 9. pantā Õ 1. līdz 4. punktā.

Šādu sabiedrību pašu kapitāla līmenis nedrīkst būt zemāks par atskaites līmeni, ko aprēķina pēc šīs Direktīvas Ö 1993/6/EEK Õ izziņošanas. Šis atskaites līmenis ir pašu kapitāla ikdienas caurmēra līmenis, kas aprēķināts par sešiem mēnešiem pirms aprēķinu dienas. To aprēķina ik pa sešiem mēnešiem attiecībā uz iepriekšējo periodu.

2.         Ja sabiedrības, uz kuru attiecas 5. Ö 1. Õ punkts, kontroli pārņem fiziska vai juridiska persona, kas nav tā, kas to kontrolējusi iepriekš, šīs sabiedrības pašu kapitālam jābūt vismaz tādā līmenī, kā noteikts Ö 5. panta 1. punktā, 5. panta 3. punktā, 6. un 9. pantā Õ 1. līdz 4. punktā, izņemot šādus gadījumus: pirmo reizi pēc Ö 1995. gada 31.decembra Õ šīs direktīvas ieviešanas, nododot īpašuma tiesības mantošanas kārtībā, un saskaņā ar kompetentu iestāžu apstiprinājumu uz laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem pēc tiesību nodošanas.;

(ii)          mainoties dalībnieku sastāvam, ja vismaz viens no dalībniekiem paliek līdz dienai, kad ievieš šo direktīvu, uz laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem pēc šīs direktīvas ieviešanas.

3.         Noteiktos īpašos apstākļos un ar kompetento iestāžu piekrišanu divu vai vairāku ieguldījumu sabiedrību un/vai sabiedrību, uz kurām attiecas Ö 6. pants Õ 4. punkts, apvienošanās gadījumā tās iznākumā radušās sabiedrības pašu kapitālam tomēr nav jāsasniedz līmenis, kas noteikts Ö 5. panta 1. punktā, 5. panta 3. punktā, 6. un 9. pantā Õ 1. līdz 4. punktā. Tomēr, ja nav sasniegts līmenis, kas noteikts Ö 5. panta 1. punktā, 5. panta 3. punktā, 6. un 9. pantā Õ 1. līdz 4. punktā, jaunās sabiedrības pašu kapitāla līmenis nekad nedrīkst būt zemāks par apvienojušos sabiedrību kopējo pašu kapitālu apvienošanās brīdī.

4.         Ieguldījumu sabiedrību un sabiedrību, uz kurām attiecas Ö 6. pants Õ 4. punkts, pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par līmeni, kāds noteikts 1. līdz 5. punktā un 7. punktā Ö 5. panta 1. punktā, 5. panta 3. punktā, 6. un 9. pantā, 10. panta 1. punktā, 10. panta 3. punktā Õ .

Ja tas tomēr ir mazāks, kompetentās iestādes, ja ir pamatoti apstākļi, var dot šādām sabiedrībām ierobežotu laiku, lai novērstu trūkumus vai beigtu darbību.

ò jauns

III NODAĻA

tirdzniecības portfelis

11. pants

1.         Iestādes tirdzniecības portfelī ir iekļautas visu finanšu instrumentu pozīcijas un preces, kuras uzglabā, lai tirgotos, vai, lai nodrošinātu citus tirdzniecības portfeļa elementus; tām jābūt brīvām no ierobežojošiem nosacījumiem attiecībā uz to tirgusspēju vai arī spēju tās nodrošināt.

2.         Pozīcijas, kuras uzglabā, lai tirgotos, ir tās pozīcijas, kuras apzināti tiek uzglabātas īstermiņa tālākai pārdošanai un/vai ar nolūku iegūt peļņu no esošās vai paredzētās īstermiņa cenu starpības starp pirkšanas un pārdošanas cenām vai no citām cenu vai procentu likmju atšķirībām. Termins „pozīcijas” iekļauj īpašuma pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus veidošanas rezultātā.

3.         Vēlme tirgoties ir jāpierāda ar stratēģijām, darbības plāniem un procedūrām, ko izveidojusi iestāde, kas saskaņā ar VII pielikuma A daļu, pārvalda pozīciju vai portfeli.

4.         Lai pārvaldītu savu tirdzniecības portfeli atbilstoši VII pielikuma B daļai, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

5.         Iekšējo risku ierobežošanu var iekļaut tirdzniecības portfelī; šādā gadījumā piemēro VII pielikuma C daļu.

ò jauns

IV NODAĻA

PAŠU KAPITĀLS

ê 93/6/EEK 2. panta 25) punkts (pielāgots)

12. pants

Sākotnējais pašu kapitāls ir 1., 2. un posteņa, Ö punktu a) līdz c) summa Õ, no tās atņemot 9., 10. un 11. posteņu Direktīvas 89/299/EEK Ö [2000/12/EK] 57. Õ 2. panta 1. punktā panta Ö punktus no i) līdz k) Õ.

ò jauns

Vēlākais līdz 2009. gada 1. janvārim, Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstošu priekšlikumu, lai grozītu šo nodaļu.

ê 93/6/EEK V pielikuma pirmā un otrā daļa (pielāgots)

ð jauns

13. pants

1.         ð Ievērojot šā panta 2. līdz 5. punktu, kā arī pantus no 14. līdz 17. ï , Iieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu pašu kapitālu definē Ö nosaka Õ saskaņā ar Direktīvu 89/299/EEK Ö [2000/12/EK] Õ.

Turklāt, pirmais apakšpunkts attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām, kam nav viena no juridiskajām formām, kas minētas 1. panta 1. punktā Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK.

ê 93/6/EEK V pielikuma 1) un otrā daļa, 2) līdz 5) punkts (pielāgots)

è1 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 4. pielikuma a) un b) punkti

ð jauns

2.         è1 Neatkarīgi no Ö Atkāpjoties no Õ 1. punkta kompetentās iestādes var atļaut tām iestādēm, kam jāizpilda pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar Ö 21., no 28. līdz 32. pantiem un Õ ko nosaka I, Ö un no III līdz VI Õ II, III, IV, VI, VII un VIII pielikumam, izpildot vienīgi šīs prasības, vienīgi šim mērķim izmantot alternatīvu pašu kapitāla Ö noteikšanu Õ definīciju. ç Neviena pašu kapitāla daļa, ko izmanto šim nolūkam, kas ir šādi nodrošināta, nevar tikt vienlaicīgi izmantota, lai izpildītu citas pašu kapitāla prasības.

Šī alternatīvā definīcija Ö noteikšana Õ ir posteņu summa, kas norādīta turpmākajos punktos no a) līdz c), atņemot d) punktā norādīto posteni; definīcija iekļauj posteņus a), b) un c), atskaitot posteni d), šā posteņa atskaitījumu atstājot kompetentu iestāžu ziņā:

(a)     pašu kapitāls, kas definēts Direktīvā 89/299/EEK Ö [2000/12/EK] Õ, atskaitot tikai tās pašas direktīvas Ö 57. panta apakšpunktus no l) līdz p) Õ 2. panta 1. punkta 12. un 13. posteni, tām ieguldījumu sabiedrībām, no kurām prasa atskaitīt no posteņu a), b) un c) kopsummas šā punkta posteni d);

(b)     iestādes neto tirdzniecības grāmatas ienākumi no paredzamiem maksājumiem vai dividendēm, atskaitot neto zaudējumus citā tās uzņēmējdarbībā ar nosacījumu, ka neviena no šīm summām nav jau iekļauta šā punkta a) postenī saskaņā ar Direktīvas Ö [2000/12/EK] 57. panta b) vai k) apakšpunktiem Õ 89/299/EEK 2. panta 1. punkta 2. vai 11. posteni;

(c)     subordinēta aizņēmuma kapitāls un/vai 5. punktā minētie posteņi, ievērojot nosacījumus, kas noteikti 3. līdz 7. punktā Ö kā arī 4.un 14. pantā Õ;

(d)     nelikvīdi aktīvi, kā Ö paredzēts Õ definēts Ö 15. pantā Õ 8. punktā.

3.         2. punkta c) apakšpunktā minētajam subordinētam aizņēmuma kapitālam jābūt vismaz divu gadu sākuma termiņam. To iemaksā pilnībā, un aizņēmuma nolīgumā nevar būt neviena punkta, kas nosaka, ka noteiktos apstākļos, izņemot iestādes likvidāciju, parāds būs jāatmaksā pirms nolīgtā atmaksas datuma, ja vien atmaksu neapstiprina kompetentas valsts iestādes. Nevar tikt atmaksāts ne pamatkapitāls, ne procenti šādam subordinētam aizņēmuma kapitālam, ja šāds atmaksājums nozīmētu to, konkrētās iestādes pašas kapitāls kopumā ir mazāks par 100 % no Ö šādas Õ iestādes kopējām normām.

Turklāt iestāde dara kompetentām iestādēm zināmus visus atmaksājumus šādam subordinētam aizņēmuma kapitālam, tiklīdz tās pašas kapitāls ir mazāks par 120 % no tās kopējām Ö kapitāla Õ normām.

4.         Iepriekš 2. punkta c) apakšpunktā minētais subordinētais aizņēmuma kapitāls nedrīkst pārsniegt 150 % maksimumu no sākotnējā pašu kapitāla, kas paredzēts, lai izpildītu prasības, Ö kas aprēķinātas saskaņā ar 21., pantu un no 28. līdz 32. pantiem un Õ kas izklāstītas no I, II, III, Ö līdz Õ IV, VI, VII un VIII pielikumam, un drīkst sasniegt šo maksimumu tikai īpašos gadījumos, kas attiecīgām iestādēm ir pieņemami.

5.         Kompetentās iestādes drīkst ļaut iestādēm aizstāt 3. un 4. punktā Ö 2. punktā c) apakšpunktā Õ minēto subordinēto aizņēmuma kapitālu ar Direktīvas Ö [2000/12/EK] 57. panta apakšpunktiem no d) līdz h) Õ 89/299/EEK 2. panta 1. punkta 3. un 5. līdz 8. posteni.

ê 98/31/EK 4. pielikuma c) punkts (pielāgots)

14. pants

1.         Kompetentās iestādes var atļaut ieguldījumu sabiedrībām pārsniegt Ö 13. panta 4. punktā Õ 4. punktā noteiktos Ö paredzētos Õ griestus subordinētām aizņēmuma kapitālam, ja tās atzīst, ka tas ir piesardzīgi adekvāts, un ar nosacījumu, ka šāda subordinēta aizņēmuma kapitāla summa un 5. punktā Ö 13. panta 5. punktā Õ minētie posteņi nepārsniedz 200 % no sākotnējā pašu kapitāla, kas ir paredzēts, lai izpildītu prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar ko uzliek Ö 21., no 28. līdz 32. pantiem un Õ I, II, III, IV, VI, VII un VIII Ö III līdz IV Õ pielikumiems, vai 250 % no tās pašas summas, ja, aprēķinot pašu kapitālu, ieguldījuma sabiedrības atskaita Ö 13. panta 2. punkta Õ 2.d posteni, kas minēts 2. punktā.

2.         Kompetentās iestādes var atļaut pārsniegt kredītiestādēm Ö 13. panta 4. punktā Õ 4. punktā noteiktos paredzētos griestus subordinētām aizņēmuma kapitālam, ja tās atzīst, ka tas ir piesardzīgi adekvāts, un ar nosacījumu, ka šāda subordinēta aizņēmuma kapitāls un no 4.līdz 8. postenim Direktīvas [2000/12/EK] Ö 57. Õ panta Ö no d) līdz h) apakšpunkti Õ 5. punktā minētie posteņi nepārsniedz 250 % no sākotnējā pašu kapitāla, kas ir paredzēts, lai izpildītu prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar Ö no 28. līdz 32. pantiem un Õ ko uzliek I, II, III, IV, VI, VII un VIII Ö un no III līdz IV Õ pielikumiem.

ê 93/6/EEK V pielikuma 8) punkts (pielāgots)

15. pants

Nelikvīdos aktīvos, Ö kas minēti 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā, ietilpst: Õ

(a)     materiālie fiksētie aktīvi, (izņemot to daļu, kādā zemi un ēkas var attiecināt uz aizdevumu, kuru tie nodrošina);

(b)     līdzdalība (asociācija) kredīta un finanšu iestādēs, ieskaitot pakārtotas prasības tām, ko var iekļaut šādu Ö šo Õ iestāžu pašu kapitālā, ja vien tās nav atskaitītas saskaņā ar Direktīvas Ö [2000/12/EK] 57. panta apakšpunktiem no l) līdz p) Õ 89/299/EEK 2. panta 1. punkta 12. un 13. posteni vai saskaņā ar šīs Ö direktīvas Õ pielikuma 9. punkta iv) 15. panta d) apakšpunktu.

(c)     turējumi un citi ieguldījumi, kas nav viegli pārdodami, uzņēmumos, kuri nav kredītiestādes, un citās finanšu iestādēs;

(d)     iztrūkumi filiālēs (meitas uzņēmumos);

(e)     citi depozīti, izņemot depozītus, kurus 90 dienu laikā iespējams atmaksāt, kā arī izņemot maksājumus, kas saistīti ar normētajiem termiņa vai iespēju līgumiem;

(f)     citi aizdevumi un citas summas, kas pienākas, izņemot tos, kuri jāsamaksā 90 dienu laikā;

(g)     reāli krājumi, ja vien uz tiem Ö jau Õ neattiecas kapitāla pietiekamības prasības, Ö kas ir vismaz tikpat stingras ka tās, kas paredzētas no 18. līdz 20. pantam Õ. ko uzliek 4. panta 2. punkts, ar nosacījumu, ka šīs prasības ir tikpat stingras kā tās, kuras uzliek 4. panta 1. punkta iii) apakšpunkts.

ê 93/6/EEK V pielikuma 8) punkta otrais ievilkums, otrā daļa (pielāgots)

Ö Apakšpunkta b) nozīmē, Õ Jja akcijas kredītiestādēs vai finanšu iestādēs tur uz laiku finanšu palīdzības nolūkā tālab, lai reorganizētu vai glābtu šo iestādi, kompetentas iestādes var atteikties no šā noteikuma. Tās var atteikties no tā attiecībā uz tām akcijām, kas ir iekļautas ieguldījumu sabiedrības tirdzniecības grāmatā,.

ê 93/6/EEK V pielikuma 9) punkts (pielāgots)

16. pants

9. Ieguldījumu sabiedrības, kas ir iekļautas uz kurām grupā Ö kurai ir piešķirts Õ attiecas saistību atbrīvojums, saskaņā ar Ö 22. Õ kas aprakstīts 7. pantau 4. punktā, pašu kapitālu aprēķina saskaņā ar Ö 13. līdz 15. pantiem Õ ievērojot, ka 1. līdz 8. punktu, ar šādiem labojumiem:

(a)(i)  atskaita nelikvīdos aktīvus, kas minēti 2. punkta Ö 13. panta 2. punkta d) apakšpunktā Õ;

(b)(ii) 2. punkta Ö 12. panta 2. punkta Õ a) apakšpunktā minētais izņēmums neattiecas uz tām 12. un 13. posteņa sastāvdaļām, kas minētas Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 89/299/EEK Ö 57. panta punktos no l) līdz p) Õ 2. panta 1. punktā, kuras ieguldījumu sabiedrība uztur attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ieļauti konsolidācijā, kā noteikts šīs direktīvas Ö 2. Õ 7. panta Ö 1. Õ 2. punktā;

(c)ierobežojumus, kas minēti Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 89/299/EEK 6. Ö 66. Õ panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, aprēķina ar sākotnējo pašu kapitālu, atņemot 12. un 13. posteņa Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 89/299/EEK 2. Ö 57. Õ panta Ö punktu, no l) līdz p), Õ sastāvdaļas, kas minētias 1. punkta ii) apakšpunktā Ö b) apakšpunktā Õ, kas ir minēto uzņēmumu sākotnējā pašu kapitāla sastāvdaļa;

(d)(iv) Ö tās Õ 12. un 13. posteņa sastāvdaļas, kas minētas Direktīvas 89/299/EEK Ö [2000/12/EK] 57. Õ panta apakšpunktāos Ö no l) līdz p) Õ 2. panta 1. punkta iii), kas minētas c) apakšpunktā, atskaita no sākotnējā pašu kapitāla, nevis no visu posteņu kopsummas, kā noteikts tās pašas šīs direktīvas 6. Ö 66. Õ panta 1. punkta c) apakšpunktā, šā pielikuma, jo īpaši Ö šīs direktīvas 13. panta, 4. punkta, 13. panta 5. punkta un 14. panta Õ 4. līdz 7. punkta, vajadzībām.

ò jauns

17. pants

1.         Ja iestāde II pielikuma nozīmē aprēķina riska svērto vērtību atbilstoši Direktīvas [2000/12/EK] no 84. līdz 89 .pantu noteikumiem, tad uz aprēķiniem, saskaņā ar Direktīvas [2000/12/EK] VII 1. daļas 4. apakšnodaļu, attiecas šādi noteikumi:

(a)     vērtības korekcijas, ko veic, lai ņemtu vērā darījumu partnera kredīta kvalitāti, var iekļaut vērtību korekciju un uzkrājumu kopsummā, kas ir izveidota II pielikumā norādītajiem riskiem;

(b)     ņemot vērā kompetento iestāžu apstiprinājumu, ja darījumu partnera kredīta risks, novērtējot pozīciju tirdzniecības grāmatā, ir atbilstoši ņemts vērā, paredzamie zaudējumi attiecībā uz darījuma partnera risku ir nulle.

a) punkta nozīmē šādām iestādēm minētās vērtību korekcijas neiekļauj nekādos citos pašu resursos, kā tikai tajos, kas ir saskaņā ar šo daļu.

2.         Šis pants nosaka, ka piemērojami Direktīvas [2000/12/EK] 153. un 154. pants.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö V NODAĻA Õ

Ö 1. iedaļa Õ

NOTEIKUMI PRET RISKIEM

ê 93/6/EEK 4. panta 1) punkta 1. daļa (pielāgots)

ð jauns

18. pants

1.         Kompetentās iestādes prasa, lai iIestādēmes ð ir ï uzrādītu pašu kapitālus, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds ar:

ê 98/31/EK 1. panta 2. punkts (pielāgots)

i) (a)  kapitāla normatīviem, ko to tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar Ö metodēm un veidiem, kas izklāstīti no 28. līdz 32. pantam un Õ I, II un VI pielikumāu, vajadzības gadījumā ar VIII pielikumāu;

ii) (b) kapitāla normatīviem, ko visai to uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar Ö metodēm un veidiem, kas izklāstīti Õ III un VII Ö IV Õ pielikumāu un vajadzības gadījumā ar VIII pielikumāu.

ê 93/6/EEK 4. panta 1. punkta (iii) un (iv) apakšpunkts (pielāgots)

(iii)         kapitāla prasībām, ko uzliek Direktīva 89/647/EEK visai uzņēmējdarbībai, izņemot darījumus tirdzniecības grāmatā un nelikvīdus aktīvus, ja tos atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar V pielikuma 2. punkta d) apakšpunktu;

(iv)         kapitāla prasībām, ko uzliek 2. punkts.

ê 93/6/EEK 4. panta 1. punkta (iii) līdz (iv) apakšpunkts, otrā daļa

Neatkarīgi no i) - iv) apakšpunktā minēto kapitāla pietiekamības normu lieluma ieguldījumu sabiedrības pašu kapitāla norma nekad nedrīkst būt mazāka par lielumu, kas noteikts IV pielikumā.

ê 93/6/EEK 4. panta 2) līdz 5) punkts

2. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes ar pietiekamu pašu kapitālu segtu riskus, kas rodas no uzņēmējdarbības, kura neietilpst ne šīs direktīvas, ne Direktīvas 89/647/EEK darbības jomā, un kurus uzskata par līdzīgiem tiem riskiem, uz kuriem attiecas minētās direktīvas.

3. Ja iestādes pašu kapitāla apmērs kļūst mazāks par 1. punktā uzlikto pašu kapitāla pietiekamības normu, kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgā iestāde veic piemērotus pasākumus, lai trūkumus pēc iespējas ātrāk novērstu.

4. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes izveidotu sistēmas, kā uzraudzīt un kontrolēt procentu likmju risku visai savai uzņēmējdarbībai, un uz šīm sistēmām ir attiecināma kompetento iestāžu pārraudzība.

5. Iestādēm jāapliecina kompetentajām iestādēm, ka tās izmanto sistēmas, kas vienmēr ļauj ar pienācīgu precizitāti aprēķināt to finansiālo stāvokli.

ê 93/6/EEK 4. panta 6) punkts (pielāgots)

2.         Neatkarīgi Ö Atkāpjoties no Õ no 1. punkta kompetentās iestādes drīkst ļaut iestādēm aprēķināt kapitāla normas tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbībai saskaņā ar Direktīvu 89/647/EEK, nevis šīs direktīvas I un II pielikumu, ar nosacījumu, ka Ö Direktīvas [2000/12/EK] 75. panta a) apakšpunktu un šīs direktīvas II pielikuma 6., 7., 8., un 10., punktu Õ nevis saskaņā ar šīs Direktīvas I un II pielikumu, ja tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbība atbilst Ö šādām Õ turpmāk izklāstīto prasībām :

i) (a)  šāda tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbība parasti nepārsniedz 5% no to kopējās uzņēmējdarbības;

ii) (b) to tirdzniecības grāmatas kopējās pozīcijas parasti nepārsniedz 15 miljonus ECU Ö EUR Õ ; un

iii)(c) šādu iestāžu tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbība nekad nepārsniedz 6% no to kopējās uzņēmējdarbības un to tirdzniecības grāmatas kopējās pozīcijas nekad nepārsniedz 20 miljonus ECU Ö EUR Õ .

ê 93/6/EEK 4. panta 7) punkts (pielāgots)

3.         Lai aprēķinātu tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbības attiecību pret kopējo uzņēmējdarbības apmēru, kas minēts 6. Ö 2 Õ punkta i) un iii) Ö a) un c) apakšpunktos Õ, kompetentās iestādes var izmantot vai nu kopējo bilances un ārpusbilances operāciju apjomu, peļņas un zaudējumu pārskatu, attiecīgās iestādes pašu kapitālu, vai visu šo kritēriju kopumu. Kad bilances un ārpusbilances darījumu apjoms ir novērtēts, parāda instrumentu vērtību nosaka pēc to tirgus cenām vai pamatvērtības, pašu kapitāla vērtību - pēc tā tirgus cenas, un atvasinājumu vērtību - saskaņā ar to pamatojuma instrumentu nominālo vai tirgus vērtību. Garās un īsās pozīcijas summē neatkarīgi no to zīmes.

ê 93/6/EEK 4. panta 8) punkts (pielāgots)

4.         Jāa kāda iestāde ilgāku laiku pārsniedz vienu vai abus ierobežojumus, ko uzliek 6. Ö 2. Õ punkta i) un ii) Ö a) un b) Õ apakšpunkti, vai vienu vai abus ierobežojumus, ko uzliek 6. Ö 2. Õ punkta iii) Ö c) Õ apakšpunkts, tai ir jāizpilda 4. panta 1. punkta Ö a) Õ i) apakšpunkta prasības, nevis Direktīvas 89/647/EEK Ö [2000/12/EK] 75. panta a) apakšpunkta Õ prasības attiecībā uz savas tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbības darījumiem, un par to jāziņo kompetentajai iestādei.

ò jauns

19. pants

1.         Saskaņā ar I pielikuma 14. punktu, parāda vērtspapīriem, ko izdevusi viena un tā pati iestāde un kas izteikti un finansēti vietējā valūtā, pēc dalībvalsts ieskatiem var noteikt 0% svērumu.

ê 93/6/EEK 11. panta 2) punkts (pielāgots)

2.         NeatkarīgiÖ Atkāpjoties no Õ no I pielikuma Ö 13. un Õ 14. punkta, dalībvalstis var noteikt īpaša riska prasības visām obligācijām, kuru svērums ir 10 % Ö uz kurām attiecas Õ saskaņā ar Direktīvas Ö [2000/12/EK] IV pielikuma 1. sadaļas no 65. līdz 67. punkti Õ 89/647/EEK 11. panta 2. punktu, kas vienādi ar pusi no konkrētā riska prasībāmas, ko piemēro kvalificētiem posteņiem, kuriem ir tāds pats atlikušais termiņš, kā šādai obligācijai Ö ko samazina atbilstīgi Direktīvas [2000/12/EK] VI pielikuma 1. sadaļas 68. punktā dotajiem procentiem Õ.

ò jauns

3.         Ja, atbilstoši I pielikuma 52. punktā norādītajam, kompetentā iestāde apstiprina kādu trešās valsts kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) par piemērotu, citas dalībvalsts kompetentā iestāde var izmantot šo atzinumu, pati neveicot savu novērtējumu.

20. pants

1.         Atbilstīgi šīs direktīvas šā panta 2., 3. un 4. punktam un 34. pantam, Direktīvas [2000/12/EK] 75. panta prasības attiecas ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

2.         Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes drīkst ļaut tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām nav piešķirta atļauja sniegt Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma B iedaļas 3. un 6. punktā uzskaitītos ieguldījumu pakalpojumus, uzrādīt pašu kapitālu, kas ir lielāks vai vienāds ar vismaz vienu no šeit zemāk minētajām summām:

(a)     kapitāla prasību summu, kas atbilst Direktīvas [2000/12/EK] 75. panta no a) līdz c) punktiem;

(b)     šīs direktīvas 21. pantā norādīto summu.

3.         Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes drīkst ļaut tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras, lai gan tur sākumkapitālu kā tas norādīts 9. pantā, tomēr ierindojas turpmāk nosauktajās kategorijās, uzrādīt pašu kapitālu, kas ir lielāks vai vienāds ar summu, ko veido kapitāla prasība, kuru aprēķina saskaņā ar prasībām, kas uzskaitītas Direktīvas [2000/12/EK] 75. panta punktos no a) līdz c), un summa, kas noteikta šīs Direktīvas 21. pantā.

(a)     ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uz pašu rēķina veic darījumus, izpildot vai veicot klienta pasūtījumu, vai ar mērķi iekļūt ieskaites un norēķinu sistēmā vai atzītā biržā, ja tās darbojas aģentūras statusā, vai izpilda klienta pasūtījumu;

(b)     ieguldījumu brokeru sabiedrības:

(i)      kas netur klientu naudu vai vērtspapīrus,

(ii)     kas veic darījumus vienīgi uz pašu rēķina;

(iii)    kam nav ārējo klientu;

(iv)    kuru norēķini un darījumu izpilde ir mijieskaita iestādes, kas šos darījumus garantē, pārziņā.

4.         Visi pārējie noteikumi, attiecībā uz operacionālo risku, kas ir izklāstīti Direktīvas [2000/12/EK] V pielikumā, joprojām attiecas uz 2. un 3. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

ê 93/6/EEK IV pielikums (pielāgots)

21. pants

Ieguldījumu firmām sabiedrībām prasa uzturēt pašu kapitālu, kas ir vienāds ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem.

Kompetentas valsts iestādes var pielāgot šo normatīvu, ja kopš iepriekšējā gada sabiedrības uzņēmējdarbībā ir būtiskas pārmaiņas.

Ja sabiedrība nav pabeigusi gada uzņēmējdarbību, ieskaitot tā sākuma dienu, prasības ir ceturtā daļa no fiksēto pieskaitāmo izdevumu lieluma, kas ir plānots uzņēmējdarbībai, ja vien valsts iestādes neprasa šā plāna pielāgojumu.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö 2. iedaļa Konsolidēta prasību piemērošana Õ

ò jauns

22. pants

1.         Kompetentās iestādes, kuras aicinātas vai pilnvarotas veikt konsolidētu uzraudzību grupām, uz kurām attiecas 2. pants, atsevišķos gadījumos var atteikties no konsolidētas kapitāla prasību piemērošanas ar nosacījumu, ka:

(a)     katra, šādas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrība, izmanto 16. pantā sniegto pašu kapitāla definīciju;

(b)     uz visām šādas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecas 20. panta 2. un 3. punkts;

(c)     katra šādas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrība individuāli atbilst 18. un 20. panta uzliktajām prasībām un vienlaicīgi atskaita no pašu kapitāla jebkuras iespējamās saistības par labu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, papildpakalpojumu uzņēmumiem, kurus pretējā gadījumā konsolidētu;

(d)     jebkura finanšu līdzdalības sabiedrība, kas ir mātesuzņēmums kādai šādas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tur vismaz tik daudz pašu kapitālu, kas šeit definēts kā Direktīvas [2000/12/EK] 57. panta punktu no a) līdz h) summa, kā summa, kas atbilst pilnai jebkuras līdzdalības, pakārtotu prasījumu un instrumentu, kas minēti Direktīvas [2000/12/EC]. 57. pantā, uzskaites vērtībai, attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, papildpakalpojumu uzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu, un kopējais neparedzēto izdevumu saistības apjoms ieguldījumu brokeru sabiedrībām, par labu finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, papildpakalpojumu uzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu;

Ja pirmās daļas nosacījumi ir izpildīti, katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir sistēma, lai grupas ietvaros uzraudzītu un kontrolētu visu finanšu līdzdalības sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu iestāžu, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu un papildpakalpojumu uzņēmumu kapitāla avotus un finansējumu.

2.         Atkāpjoties no no 1. punkta, kompetentās iestādes drīkst ļaut finanšu līdzdalības sabiedrībām, kas ir mātes uzņēmums kādai šādas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, izmantot vērtību, kas ir zemāka, par 1. punkta d) apakšpunktā aprēķināto, bet ne zemāka par 18. un 20. pantā individuāli uzlikto summu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, papildpakalpojumu uzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu un kopējais neparedzēto izdevumu saistības apjoms ieguldījumu brokeru sabiedrībām, par labu finanšu iestādēm aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumiem, papildpakalpojumu uzņēmumiem, ko pretējā gadījumā konsolidētu. Šajā punktā finanšu institūciju, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu, papildpakalpojumu uzņēmumu kapitāla prasība ir nosacīta kapitāla prasība.

ê 93/6/EEK 7. panta 5) un 6) punkts (pielāgots)

23. pants

Kompetentajām iestādēm jāprasa, lai grupā esošās ieguldījumusabiedrības, kuras atbrīvotas no saistībām saskaņā ar 20. Ö 22 Õ punkta noteikumiem, ziņotu par šiem riskiem, ieskaitot riskus, kas saistīti ar to kapitāla struktūru, avotiem un finansējumu, kas varētu apdraudēt to finansiālo stāvokli. Ja kompetentās iestādes pēc tam uzskata, ka šo ieguldījumu sabiedrību finansiālais stāvoklis nav pietiekami aizsargāts, tās pieprasa šīm sabiedrībām veikt pasākumus, vajadzības gadījumā arī ierobežojot kapitāla nodošanu no šādām sabiedrībām grupas dalībniekiem.

Ja kompetentās iestādes neizpilda pienākumu veikt konsolidētu uzraudzību, kas noteikta Ö 22. pantā Õ 4. punktā, tām jāveic citi piemēroti pasākumi, lai uzraudzītu visas grupas risku, proti, riska darījumus, ieskaitot visus uzņēmumus, kuri neatrodas dalībvalstī.

ò jauns

Ja kompetentās iestādes neizpilda pienākumu veikt konsolidētu uzraudzību, kas noteikta 22. punktā, individuāli turpina piemērot Direktīvas [2000/12/EK] V sadaļas 5. nodaļu un, attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību, individuāli turpina piemērot Direktīvas [2000/12/EK] 124. pantu.

ê 93/6/EK 7. panta 7) līdz 9) punkts

7. Dalībvalstis atsevišķi vai daļēji vienoti var atcelt prasību piemērošanu, kas uzliktas 4. un 5. pantā, iestādei, kura, būdama mātes uzņēmums, ir pakļauta konsolidētai uzraudzībai, kā arī visiem šādas iestādes meitas uzņēmumiem, kas ir pakļauti dalībvalstu atļaujām un uzraudzībai un uz kuriem attiecas konsolidēta tās iestādes uzraudzība, kura ir to mātes uzņēmums.

Tās pašas tiesības atteikties jāpiešķir, ja mātes uzņēmums ir finanšu pārvaldītāja sabiedrība, kuras galvenā mītne atrodas tajā pašā dalībvalstī, kur iestāde, ar nosacījumu, ka tā pakļauta tādai pašai uzraudzībai kā kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības, jo īpaši prasībām, ko uzliek 4. un 5. pants.

Abos gadījumos, ja tiek īstenotas tiesības atteikties, jāveic pasākumi, lai grupā nodrošinātu pietiekamu pašu kapitāla piešķiršanu.

8. Ja iestāde, kuras mātes uzņēmums ir iestāde, kas ir atļauta un atrodas citā dalībvalstī, kompetentās iestādes, kas izsniegušas šo atļauju, šai iestādei atsevišķi vai, vajadzības gadījumā, daļēji vienoti piemēro noteikumus, kas izklāstīti 4. un 5. pantā.

9. Neatkarīgi no 8. punkta, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tāda meitas uzņēmuma atļaušanu, kura mātes uzņēmums ir iestāde, ar divpusēju nolīgumu var deleģēt atbildību par meitas uzņēmuma kapitāla pietiekamības un riska darījumu uzraudzīšanu kompetentajām iestādēm, kuras atļāvušas un uzrauga mātesuzņēmumu. Komisija jāinformē par šādu nolīgumu esamību un to saturu. Šādu informāciju tā nodod citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Banku konsultatīvajai padomei un Padomei, izņemot gadījumu, ja tās ir grupas, uz kurām attiecas 3. punkts.

ò jauns

24. pants

Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrības no šeit noteiktās konsolidētās kapitāla prasības, ar nosacījumu, ka visas šīs grupas ieguldījumu brokeru sabiedrības pieder pie ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas minētas 20. panta 2. punktā, un grupā nav iekļautas kredītiestādes.

Ja pirmās daļas prasības ir izpildītas, mātesuzņēmumam jāuzrāda pašu kapitāls, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds ar augstāko no šādām divām konsolidētām prasībām, kas aprēķinātas kā norādīts šīs nodaļas 3. iedaļā;

(a) kapitāla prasību summa, kas ietverta Direktīvas [2000/12/EK] 75. panta no a) līdz c) punktos;

(b) 21. pantā noteiktā summa.

25. pants

Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrības no šeit noteiktās konsolidētās kapitāla prasības, ar nosacījumu, ka visas šīs grupas ieguldījumu brokeru sabiedrības pieder pie ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas minētas 20. panta 2. un 3. punktā, un grupā nav iekļautas kredītiestādes.

Ja pirmās pakārtotās daļas prasības ir izpildītas, mātes ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāuzrāda pašu kapitāls, kas vienmēr ir lielāks vai vienāds par prasību summu, kas iegūta, summējot še turpmāk konsolidētās prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļu: prasības attiecībā uz pašu kapitālu, kas paredzētas Direktīvas [2000/12/EK] 75. panta a) līdz c) apakšpunktā un 21. pantā paredzētā summu.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö 3. iedaļa Õ

calculating Ö          konsolidētu prasību aprēķināšana Õ

ê 98/31/EK 1. panta 4. punkts (pielāgots)

26. pants

1.         Ja 20. un 22. punktā paredzētās atteikšanās tiesības netiek izmantotas, kompetentās iestādes tālab, lai aprēķinātu I un VIII pielikumā norādītās kapitāla normas un konsolidētos riska darījumus klientiem, kas noteikti Ö no 28. līdz 32. pantam Õ I, un VI un VIII pielikumā, var pieļaut, ka pozīcijas vienas iestādes tirdzniecības grāmatā kompensē pozīcijas citas iestādes tirdzniecības grāmatā saskaņā ar Ö 28. līdz 32. pantu un Õ I, VI un VIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

Turklāt, tās var pieļaut, ka vienas iestādes ārvalstu valūtas pozīcijas kompensē citas iestādes valūtas pozīcijas saskaņā ar III un/vai VIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Tās var arī pieļaut, lai vienas iestādes preču pozīcijas kompensē citas iestādes preču pozīcijas saskaņā ar Ö IV Õ VII un/vai VIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

ê 93/6/EEK 7. panta 11) punkts (pielāgots)

2.         Kompetentās iestādes var pieļaut arī trešās valstīs izvietotu uzņēmumu tirdzniecības grāmatas un ārvalstu valūtu vai preču pozīciju kompensēšanu, ja vienlaicīgi tiek izpildīti šādi nosacījumi:

i) (a)  šie uzņēmumi ir atļauti trešā valstī un vai nu atbilst definīcijai par kredītiestādēm, kas izklāstīta Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 77/780/EEK 1. Ö 4. panta 1. punktā Õ pantā, vai arī ir atzītas trešās valsts ieguldījumu sabiedrības;

ii) (b) šādi uzņēmumi atsevišķi izpilda noteikumus par kapitāla pietiekamību, kas līdzīgi šajā direktīvā noteiktajiem;

iii)(c) minētajās valstīs nav noteikumu, kas varētu būtiski ietekmēt līdzekļu nodošanu grupas iekšienē.

ê 93/6/EEK 7. panta 12) punkts (pielāgots)

3.         Kompetentās iestādes var arī atļaut 10. Ö 1. Õ punktā noteikto kompensēšanu iestāžu starpā grupas iekšienē, ko atļāvusi attiecīgā dalībvalsts, ar nosacījumu, ka:

i) (a)  grupā ir pietiekama kapitāla piešķiršana;

ii) (b) pārvaldes, juridiskā vai līgumu sistēma, kurā iestādes darbojas, nodrošina savstarpēju finansiālu atbalstu grupas iekšienē.

ê 93/6/EEK 7. panta 13) punkts (pielāgots)

4.         Tāpat kompetentās iestādes var atļaut 10. Ö 1. Õ punktā noteikto kompensāciju starp iestādēm grupas iekšienē, kas atbilst 12. Ö 3. Õ punkta nosacījumiem, un iestādē, kas ietilpst tajā pašā grupā un ir atļauta citā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka šai iestādei ir jāpilda kapitāla pietiekamības prasības, ko Ö individuāli Õ atsevišķi uzliek 4. un 5. Ö 18. 20. un 28. Õ pants.

ê 93/6/EEK 7. panta 14) un 15) punkts (pielāgots)

27. pants

1.         Aprēķinot konsolidēto pašu kapitālu, pamatojoties uz kopsavilkumu, jāpiemēro Direktīvas 89/299/EEK Ö [2000/12/EK] 65. Õ 5. pants.

2.         Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidētu uzraudzību, var atzīt par derīgām noteiktas pašu kapitāla definīcijas, kas saskaņā ar IV pielikumu ir piemērojamas iestādēm, veicot to konsolidētā pašu kapitāla aprēķināšanu.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö 4. iedaļa Õ

Ö LIELU RISKA DARĪJUMU UZRAUDZĪBA UN KONTROLE Õ

ê 93/6/EEK 5. panta 1) punkts (pielāgots)

28. pants

1.         Iestādes uzrauga un kontrolē savus riska darījumus saskaņā ar Ö Direktīvas [2000/12/EK] 106. līdz 118. pantu Õ Direktīvu 92/121/EEK.

ê 98/31/EK 1. panta 3. punkts (pielāgots)

2.         Ö Atkāpjoties no 1. punkta, Õ Neatkarīgi iestādes, kas kapitāla normas tirdzniecības grāmatas uzņēmējdarbībai aprēķina saskaņā ar I un II pielikumu un vajadzības gadījumā ar VIII pielikumu, uzrauga un kontrolē savus riska darījumus saskaņā ar Direktīvasu Ö [2000/12/EK] 106. līdz 118. pantu Õ 92/121/EEK, ievērojot šīs direktīvas no 27. līdz 30. pantam Ö no 29 līdz 32. pantam Õ noteiktos grozījumus.

ò jauns

3.         Līdz 2007. gada 31. decembrim Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs nodaļas pielietošanu, pievienojot atbilstošus priekšlikumus.

ê 93/6/EEK VI pielikuma 2) punkts (pielāgots)

ð jauns

29. pants

1.         Riska darījumus ar atsevišķiem klientiem, kas ir tirdzniecības grāmatā, aprēķina, summējot i), ii) un iii) posteņus:

i) (a)  iestādes garo pozīciju pārpalikumu, ja tas ir pozitīvs, pār īsajām pozīcijām visos attiecīgā klienta izdotajos finanšu instrumentos Ö ar Õ (visu dažādo instrumentu neto pozīciju aprēķina saskaņā ar I pielikumā noteiktajām metodēm);

ii) (b) ja paraksta (garantē) parādu vai pašu kapitāla dokumentu; iestādes riska darījumi ir tā neto riska darījumi;; (kurus aprēķina, atskaitot tās parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās personas uz formālu līgumu pamata), ko mazina I pielikuma 39. punktā noteiktie faktori.

iii)(c) riska darījumi, kas radušies ar attiecīgo klientu noslēgto darījumu, vienošanos un līgumu dēļ, kas minēti II pielikumā, šādus riska darījumus aprēķina tā, kā noteikts šajā pielikumā, ð par riska darījumu vērtības aprēķināšanu ï darījumu otras puses riskam nepiemērojot riska svērumu.

Ö Apakšpunkta b) nozīmē, neto riska darījumus aprēķina, atskaitot tās parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās personas uz formālu līgumu pamata, ko mazina I pielikuma 41. punktā noteiktie faktori. Õ

Ö Apakšpunkta b) nozīmē, Õ Llīdz tālākai saskaņošanai kompetentās iestādes prasa, lai iestādes izveidotu sistēmas, kas uzraudzītu un kontrolētu parakstītos riska darījumus laikā no brīža, kad sākas saistības, līdz pirmajai darba dienai, ņemot vērā attiecīgajos tirgos pastāvošā riska veidu;.

ð Apakšpunkta c) nozīmē Direktīvas [2000/12/EK] 84. līdz 89. pantu neiekļauj šīs direktīvas II pielikuma 5. punkta. atsaucē. ï

ê 93/6/EEK VI pielikuma 3) punkts (pielāgots)

2.         Pēc tam Ttirdzniecības grāmatā savienotu klientu grupu riska darījumus aprēķina, summējot grupas atsevišķu klientu riska darījumus, kā aprēķināts 12. punktā.

ê 93/6/EEK VI pielikuma 4) punkts (pielāgots)

30. pants

1.         Kopējos riska darījumus atsevišķiem klientiem vai savienotu klientu grupām aprēķina, summējot riska darījumus, kas rodas tirdzniecības grāmatā, un pozīcijas, kas rodas ārpus tirdzniecības grāmatas, ņemot vērā Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 92/121/EEK 4. Ö no 112. līdz 117. pantu Õ panta 6. līdz 12. punktu.

Lai aprēķinātu riska darījumu ārpus tirdzniecības grāmatas, iestādes ņem riska darījumu, kas rodas no aktīviem, kurus atskaita no pašu kapitāla kā nulli, pamatojoties uz Ö 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu Õ V pielikuma 2. punkta d) apakšpunktu.

ê 93/6/EEK VI pielikuma 5) punkts (pielāgots)

ð jauns

2.         Par iestāžu kopējiem riska darījumiem atsevišķiem klientiem un saistītu klientu grupām, ko aprēķina saskaņā ar 4. punktu, ziņo saskaņā ar Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 92/121/EEK 3. Ö 110. Õ pantu.

ð Citādi kā repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos liela riska darījumu aprēķināšanai atsevišķiem klientiem un saistītu klientu grupām, ziņojuma sniegšanas mērķiem neiekļaus atzinumu par kredītrisku samazināšanu. ï

ê 93/6/EEK VI pielikuma 6) punkts (pielāgots)

3.         Atsevišķa klienta vai saistītu klientu grupu riska darījumu summu ierobežo saskaņā ar Direktīvas Ö [2000/12/EK] no 111. līdz 117. pantuÕ 92/121/EEK 4. pantu, ievērojot tās pašas direktīvas 6. panta pārejas noteikumus.

ê 93/6/EEK VI pielikuma 7) punkts (pielāgots)

4.         Neatkarīgi no 6. Ö Atkāpjoties no 3. Õ punkta, kompetentās iestādes var atļaut aktīvus, kurus veido prasības un citi riska darījumi pret ieguldījumu sabiedrībām, atzītām trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām un atzītām klīringa iestādēm un finanšu instrumentu biržām, noteikts Direktīvas Ö [2000/12/EK] 113. panta 2. punkta i) apakšpunktā, 115. panta 2. punktā un 116. pantā Õ 92/121/EEK 4. panta 7. punkta i) apakšpunktā, 9. un 10. punktā.

ê 93/6/EEK VI pielikuma 8) punkts (pielāgots)

31. pants

Kompetentās iestādes var atļaut pārsniegt ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 92/121/EEK 4. pantā, Ö 111. līdz 117. pantā, Õ ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1. (a)      ārpus tirdzniecības grāmatas klienta vai attiecīgās klientu grupas riska darījumi nepārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Ö [Direktīvas 2000/12/EK] no 111. līdz 117. pantam Õ Direktīvā 92/121/EEK un kas aprēķināti attiecībā uz pašu kapitālu, kā noteikts Direktīvā Ö [2000/12/EK] Õ 89/299/EEK, tā, ka atlikums rodas vienīgi tirdzniecības grāmatā;

2.(b)       Ö iestāde Õ sabiedrība atbilst papildu kapitāla normatīvam, pārsniedzot ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 92/121/EEK Ö [2000/12/EK] Õ 4. Ö 111. Õ panta 1. un 2. punktā, Ö kas aprēķināti saskaņā ar šīs direktīvas VI pielikumu Õ;

3.(c)       ja kopš brīža, kad pārsniegums parādījies, pagājušas ne vairāk kā 10 dienas, klientu vai attiecīgo saistītu klientu grupu tirdzniecības grāmatu riska darījumi nedrīkst pārsniegt 500 % no iestādes pašu kapitāla;

4.(d)       visi pārsniegumi, kas pastāv ilgāk par 10 dienām, kopumā nedrīkst pārsniegt 600 % no iestādes pašu kapitāla;

5 .(e)      iestādes reizi trijos mēnešos ziņo kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, kad iepriekšējos trijos mēnešos pārsniegti Direktīvas 92/121/EEK Ö [2000/12/EK] Õ 4. Ö 111. Õ panta 1. un 2. punktā noteiktie ierobežojumi.

Attiecībā uz e) apakšpunktu, vVisos gadījumos, kad pārsniegti ierobežojumi, par pārsnieguma apjomu un attiecīgā klienta vārdu jāziņo.

ê 93/6/EEK VI pielikuma 9) un 12) punkts (pielāgots)

32. pants

1.         Kompetentās iestādes nosaka procedūras, par ko tās ziņo Padomei un Komisijai, lai novērstu to, ka iestādes tīši izvairās no papildu kapitāla prasībām, kurus pretējā gadījumā tās piemērotu riska darījumiem, kas pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 92/121/EEK Ö [2000/12/EK] Õ 4. Ö 111. Õ panta 1. un 2. punktā, ja šīs pozīcijas ir uzturētas ilgāk par 10 dienām, uz laiku minētas pozīcijas pārsūtot citai sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tā pieder tai pašai grupai vai ne un/vai veicot mākslīgus darījumus, lai pozīciju uz 10 dienām izslēgtu un radītu jaunu riska darījumu. Iestādes uztur sistēmas, kas nodrošina, ka par visiem pārvedumiem ar šādu iedarbību tūlīt tiek ziņots kompetentajām iestādēm.

Kompetentās iestādes dara zināmas Ö Padomei un Õ Komisijai šīs procedūras.

Iestādes uztur sistēmas, kas nodrošina, ka par visiem pārvedumiem ar šādu iedarbību tūlīt tiek ziņots kompetentajām iestādēm.

2.         Kompetentās iestādes tām iestādēm, kurām ļauts izmantot citu pašu kapitāla Ö noteikšanu Õ definīciju saskaņā ar Ö 13. panta 2. punktu Õ V pielikuma 2. punktu, var atļaut izmantot šo definīciju Ö noteikšanu Õ Ö 30. panta 2. punkta, 30. panta 3. punkta un 31. panta Õ šā pielikuma 5., 6. un 8. punkta vajadzībām, ar nosacījumu, ka attiecīgajām iestādēm turklāt pieprasa izpildīt papildu pienākumu, ko uzliek Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 92/121/EEK 3. un 4. Ö 110. līdz 117. Õ pants attiecībā uz riska darījumiem, kuri rodas, izmantojot pašu kapitālu ārpus tirdzniecības grāmatām, kā noteikts Direktīvā 89/299/EEK Ö [2000/12/EK] Õ.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö 5. iedaļa Õ

POZĪCIJU VĒRTĪBU NOTEIKŠANA ZIŅOŠANAI

33. pants

ò jauns

1.         Visas tirdzniecības portfeļa pozīcijas ir pakļautas piesardzīgas novērtēšanas noteikumiem, kā tas norādīts VII pielikuma B daļā. Šie noteikumi prasa, lai iestādes nodrošinātu to, ka vērtības, kas izmantotas katrai atsevišķai tirdzniecības portfeļa pozīcijai, atbilstoši atspoguļo pašreizējo tirgus vērtību. Šai vērtībai jābūt ar zināmu noteiktības pakāpi, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju dinamisko raksturu, saprātīgas piesardzības prasības un kapitāla prasību lietošanas veidu un mērķi attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām.

2.         Vismaz reizi dienā, pozīcijas novērtēs no jauna.

ê 93/6/EEK 6. pants (pielāgots)

1. Katras dienas tirdzniecībai iestādes ved savas tirdzniecības grāmatas, ja vien uz tām neattiecas 4. panta 6. punkts.

23.       Ja nav brīvi pieejamu tirgus cenu, piemēram, darījumos ar jaunām vērtspapīru emisijām sākotnējā tirgū, kompetentās iestādes drīkst neievērot prasības, ko uzliek 1. Ö un 2. Õ punkts, un prasīt, lai vērtības noteikšanai iestādes izmantotu alternatīvas metodes, ar nosacījumu, ka šīs metodes ir pietiekami pārdomātas un kompetento iestāžu apstiprinātas.

ê 93/6/EEK

VIENOTĀ UZRAUDZĪBA

ò jauns

PIEMĒROŠANAS JOMA

ê 96/3/EEK

7. pants

Vispārīgi principi

ê 98/31EK 7. panta 10) punkts

10. Ja 7. un 9. punktā paredzētās atteikšanās tiesības netiekizmantotas, kompetentās iestādes tālab, lai aprēķinātu I unVIII pielikumā norādītās kapitāla normas un konsolidētosriska darījumus klientiem, kas noteikti I, VI un VIII pielikumā,var pieļaut, ka pozīcijas vienas iestādes tirdzniecības grāmatākompensē pozīcijas citas iestādes tirdzniecības grāmatā saskaņā ar I, VI un VIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

Turklāt, tās var pieļaut, ka vienas iestādes ārvalstu valūtas pozīcijas kompensē citas iestādes valūtas pozīcijas saskaņā ar III un/vai VIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem. Tās var arī pieļaut, lai vienas iestādes preču pozīcijas kompensē citas iestādes preču pozīcijas saskaņā ar VII un/vai VIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

ò jauns

6. iedaļa

riska vadība un kapitāla novērtējums

34. pants

Kompetentās iestādes prasa, lai katra ieguldījumu brokeru sabiedrība ievērotu kā Direktīvas 2004/39/EK 13. panta prasības, tā arī Direktīvas [2000/12/EK] 22. un 123. panta prasības.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö 7. iedaļa Õ

PRASĪBA SNIEGT ZIŅOJUMUS

ê 93/6/EEK 8. pants (pielāgots)

35. pants

1.         Dalībvalstis prasa, lai ieguldījumu sabiedrības un kredītiestādes to mītnes dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniegtu visas ziņas, kas vajadzīgas, lai novērtētu to atbilstību noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka iestāžu iekšējais kontroles mehānisms un administratīvā un grāmatvedības procedūra vienmēr ļauj pārbaudīt iestāžu atbilstību šiem noteikumiem.

2.         Ieguldījumu sabiedrībasu pienākums ir ziņot kompetentajām iestādēm tā, kā pēdējās nosaka, vismaz reizi mēnesī, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 3. panta 3. punkts Ö 9. pants Õ, vismaz reizi trīs mēnešos, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 3. Ö 5. Õ panta 1. punkts, un vismaz reizi sešos mēnešos, ja tās ir sabiedrības, uz kurām attiecas 3. Ö 5. Õ panta 2. punkts.

3.         Neatkarīgi no 2. punkta, ieguldījumu sabiedrībām, uz kurām attiecas 3. Ö 5. Õ panta 1. un 3. Ö 9. Õ punkts, vienoti vai daļēji vienoti jāsniedz ziņas tikai reizi katros sešos mēnešos.

4.         Kredītiestāžu pienākums ir ziņot veidā, kā to noteikušas kompetentās iestādes un tik bieži, cik to liek Direktīva Ö [2000/12/EK] Õ 89/647/EEK.

ê 98/31/EK 1. panta 5. punkts

5.         Kompetentās iestādes uzliek pienākumu iestādēm tūlīt ziņot par visiem gadījumiem, kuros to darījumu otras puses atpirkuma un atpakaļpirkuma līgumos vai vērtspapīru un preču aizdevuma un vērtspapīru vai preču aizņēmuma darījumos nepilda savus pienākumus. Komisija ne vēlāk kā trīsgadus pēc 12. pantā norādītā datuma ziņo Padomei par šādiem gadījumiem un kā tie ietekmē šādus līgumus un darījumus šajā direktīvā. Šādos ziņojumos apraksta arī to, kā iestādes izpilda tos 2. panta 6. punkta b) apakšpunkta i) - v) punkta nosacījumus,kas attiecas uz tām, jo īpaši v) punkta nosacījumus. Tāpat tā dod sīkas ziņas par visām nosacītā apjoma izmaiņām iestāžu tradicionālos aizdevumos un aizdevumos ar atpakaļpirkuma līgumu un vērtspapīru vai preču aizņēmumu darījumos. Ja Komisija, pamatojoties uz šo ziņojumu un citu informāciju, secina, ka ir vajadzīgi papildu aizsargpasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, tā izvirza attiecīgus priekšlikumus.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö VI NODAĻA Õ

Ö 1. iedaļa Õ

KOMPETENTĀS IESTĀDES

ê 93/6/EEK 9. pants (pielāgots)

36. pants

1.         Dalībvalstis nosaka valsts iestādes, kurasām Ö ir kompetentas Õ, lai jāveiktuc pienākumusi, ko paredz šī direktīva. Par to tās informē Komisiju, norādot visu pienākumu sadalījumu.

2.         Šā panta 1. punktā minētajām Ö Kompetentajām Õ valsts iestādēm jābūt publiskām iestādēm vai iestādēm, ko valstu likumi vai publiskās iestādes oficiāli atzīst par piederīgu pie uzraudzības sistēmas, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī.

3.         Attiecīgajām Ö Kompetentajām Õ valsts iestādēm jāpiešķir visas to uzdevumu veikšanai vajadzīgās pilnvaras, jo īpaši tirdzniecības grāmatu struktūras pārraudzīšanau.

1. 4. Dažādu valstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, pildot pienākumus, ko paredz šī direktīva, it sevišķi, ja ieguldījumu pakalpojumus sniedz kā pakalpojumus vai veidojot nodaļas vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pēc pieprasījuma tās piegādā viena otrai visas ziņas, kas varētu veicināt ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamības uzraudzību, jo īpaši par pārbaudēm, vai tās atbilst šīs direktīvā noteikumiem. Uz visu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas paredzēta šajā direktīvā attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, attiecas pienākums ievērot profesionālu noslēpumu, ko uzliek Direktīvas 93/22/EEK 25. pants, un attiecībā uz kredītiestādēm - pienākumu, ko uzliek Direktīvas 77/780/EEK 12. pants, kas grozīts ar Direktīvu 89/646/EEK.

ò jauns

2. iedaļa

uzraudzība

37. pants

1.         Direktīvas [2000/12/EK] 124. līdz 132. pantu, kā arī 136. un 144. pantu ar attiecīgajām izmaiņām piemēro ieguldījumu sabiedrību uzraudzībai, ja:

(a)     atsauces uz Direktīvas [2000/12/EK] 6. pantu uzskata par atsaucēm uz Direktīvas 2004/39/EK 5. pantu;

(b)     atsauces uz Direktīvas [2000/12/EK] 22. un 123. pantu uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas 34. pantu;

(c)     atsauces uz Direktīvas [2000/12/EK] 44. līdz 52. pantiem lasāmas kā atsauces uz Direktīvas 2004/39/EK 54. un 58. pantu;

Ja ES mātes finanšu līdzdalības sabiedrībai meitas uzņēmumi ir gan kredītiestāde, gan ieguldījumu brokeru sabiedrība, par šo mātessabiedrības uzņēmumu konsolidēto uzraudzību, atbildēs viena kompetentā iestāde.

2.         Direktīvas [2000/12/EK] 129. panta 2. punktā izklāstītās prasības attiecas arī uz iestāžu iekšējo modeļu atzīšanu šīs direktīvas V pielikuma ietvaros.

Pirmajā apakšpunktā minētā atzīšanas perioda ilgums ir seši mēneši.

ê 93/6/EEK 9. panta 4) punkts (pielāgots)

38. pants

1.         Dažādu Vvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, pildot pienākumus, ko paredz šī direktīva, it sevišķi, ja ieguldījumu pakalpojumus sniedz kā pakalpojumus vai veidojot nodaļas vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Pēc pieprasījuma tās piegādā viena otrai visas ziņas, kas varētu veicināt ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamības uzraudzību, jo īpaši par pārbaudēm, vai tās atbilst šīs direktīvā noteikumiem.

2.         Uz visu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas paredzēta šajā direktīvā attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, attiecasÖ šādi Õ pienākumis ievērot profesionālu noslēpumu Ö : Õ

(a)     Ö ieguldījumu sabiedrībām Õ, ko uzliek Direktīvas Ö 2004/39/EK Õ 93/22/EEK 25. Ö 54. un 58. Õ pants,

(b)     un attiecībā uz kredītiestādēm - pienākumu, ko uzliek Direktīvas Ö [2000/12/EK] Õ 77/780/EEK 12. Ö 44. līdz 52. Õ pants, kas grozīts ar Direktīvu 89/646/EEK.

ò jauns

VII NODAĻA

Informācijas atklāšana

39. pants

Prasības, kas norādītas Direktīvas [2000/12/EK] V sadaļas 5. nodaļā, attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö VIII NODAĻA Õ

Ö 1. iedaļa Õ

ò jauns

40. pants

Lai aprēķinātu minimālās kapitāla prasības darījuma partnera riskam saskaņā ar šo direktīvu, un kredītriskam saskaņā ar Direktīvu [2000/12/EK], un, neierobežojot Direktīvas [2000/12/EK] III pielikuma 2. līdz 6. punkta noteikumus, riska darījumi pret atzītām trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrībām un atzītu mijieskaita iestāžu un biržu riska darījumi tiek uzskatīti par iestāžu riska darījumiem.

41. pants

Līdz 2008. gada 31. decembrim Komisija pārbaudīs, un, ja nepieciešams, pārskatīs II pielikumā izklāstīto darījuma partnera risku.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö 2. iedaļa Õ

Ö Izpildes pilnvaras Õ

ê 93/6/EEK 10. pants (pielāgots)

ð jauns

42. pants

1.         Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Lēmumu 87/373/EEK pieņem vajadzīgos pielāgojumus, kamēr nav pieņemta nākamā direktīva, kas nosaka noteikumus, lai šo direktīvu pielāgotu tehnikas progresam turpmāk uzskaitītajās jomās: Ö Saskaņā ar 43. panta 2. punktā izklāstīto procedūru Komisija lemj par grozījumiem šādās jomās: Õ

(a)     2. Ö 3. Õ pantā minēto definīciju skaidrojums, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu visā Kopienā,

(b)     2. Ö 3. Õ pantā minēto definīciju skaidrojums, ņemot vērā finanšu tirgu attīstību,

(c)     sākumkapitāla summu maiņa, kas noteikta 3. Ö no 5. līdz 9. Õ pantamā, un 4. Ö 18. Õ panta 6. Ö 2. Õ punktā minētās summas, ņemot vērā attīstību ekonomikas un monetārajā jomā,

ð (d) ieguldījumu brokeru sabiedrību kategoriju grozījumi 20 panta 2. un 3. punktā, ņemot vērā finanšu tirgus attīstību; ï

ð (e) 21. pantā minēto prasību skaidrojums, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu visā Kopienā; ï

(f)     terminoloģijas sakārtošana un definīciju strukturēšana saskaņā ar turpmākiem tiesību aktiem par iestādēm un jautājumiem, kas ar to saistīti.,

ð (g) tehnisko noteikumu grozījumi no I līdz VII pielikumam, lai ņemtu vērā Kopienas tiesību aktos noteikto finanšu tirgu, riska aprēķinu, grāmatvedības standartu vai prasību attīstību. ï

ò jauns

43. pants

1.         Komisijai palīdz komiteja.

2.         Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, jāpiemēro procedūra, kas izklāstīta Lēmuma 1999/468/EK 5. pantā, ievērojot 7. panta 3. punktu un 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laiks ir trīs mēneši.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Ö 3. iedaļa Õ

PĀREJAS PERIODA NOTEIKUMI

ê 93/6/EEK 11. pants

11. pants

1. Dalībvalstis var atļaut ieguldījumu sabiedrības, uz kurām attiecas Direktīvas 93/22/EEK 30. panta 1. punkts, kuru pašu kapitāls šīs direktīvas piemērošanas dienā ir mazāks par līmeni, kas norādīts šīs direktīvas 3. panta 1. un 3. punktā. Pēc tam šādu sabiedrību pašu kapitālam tomēr jāatbilst šīs direktīvas 3. panta 5. un 8. punkta nosacījumiem.

2. Neatkarīgi no I pielikuma 14. punkta dalībvalstis var noteikt īpaša riska prasības visām obligācijām, kuru svērums ir 10 % saskaņā ar Direktīvas 89/647/EEK 11. panta 2. punktu, kas vienāds ar pusi no konkrētā riska prasības, ko piemēro kvalificētiem posteņiem, kuriem ir tāds pats atlikušais termiņš, kā šādai obligācijai.

ê 98/31/EK 1. panta 6. punkts (pielāgots)

1. pants

Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstis var atļaut to iestādēm ievērot minimālās izplatīšanas, piedāvājuma un atklātās (tiešās) likmes, kas ir norādītas tabulā turpmāk, nevis tās, kas norādītas VII pielikuma 13., 14., 17. un 18. punktā, ar nosacījumu, ka iestādes pēc to kompetento iestāžu atzinuma:

(i)           veic nozīmīgu uzņēmējdarbību ar precēm;

(ii)          tām ir daudzveidīgu preču portfelis; un

(iii)         tās nav gatavas izmantot iekšējos modeļus, lai aprēķinātu preču riska kapitāla normatīvus saskaņā ar VIII pielikumu.

Tabula

|| Dārgmetāli, (izņemot zeltu) || Parastie metāli || Lauksaimniecības produkti (softs) || Citas preces, tostarp enerģija

Izplatīšanas likme % || 1.0 || 1.2 || 1.5 || 1.5

Turēšanas likme % || 0.3 || 0.5 || 0.6 || 0.6

Atklātā (tiešā) likme % || 8 || 10 || 12 || 15

Dalībvalstis dara Komisijai zināmu, kā tās piemēro šo pantu.

ò jauns

44. pants

Direktīvas [2000/12/EK] 152. panta 1. līdz 6. punkts, atbilstoši 2. pantam un V nodaļai, kā arī šīs direktīvas 2. un 3. iedaļām, attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas aprēķina riska svērto vērtību šīs direktīvas II pielikuma nozīmē saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, vai operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai pielieto uzlaboto rādītāju pieeju, kas noteikta šīs direktīvas 105. pantā.

45. pants

Līdz 2012. gada 31. decembrim dalībvalstis var piemērot 15 % likmi darbības jomai „tirdzniecība un pārdošana” tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru attiecīgais rādītājs tirdzniecības un pārdošanas darbības jomām ir vismaz 50% no visu to darbības veidu attiecīgajiem rādītājiem, ko aprēķina saskaņā ar šīs direktīvas 20. pantu un X pielikuma 2. sadaļu, un Direktīvas [2000/12/EK] 1. līdz 8. punktu.

ê 93/6/EEK 12. pants (pielāgots)

ð jauns

Ö 4. iedaļa Õ

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

46. pants

1.         Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību šai direktīvai līdz datumam, kas noteikts Direktīvas 93/22/EEK 31. panta otrajā daļā. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

1.         Vēlākais, 2006. gada 31. decembrī, dalībvalstis pieņem un publicē likumus, noteikumus un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2., 3., 11., 13., 17., 18., 19., 20., 22., 23., 24., 25., 29., 30., 33., 34., 35., 37., 39., 40., 42., 44., 45., 47. pantu un I, II, III, V, VII pielikumu. Tās tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēros šos noteikumus no 2006. gada 31. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī pievieno šādu atsauci to oficiālai publikācijai. Ö Bez tam, tās pievieno paziņojumu, ka atsauces jau esošojos likumos, noteikumos un administratīvajos aktos uz direktīvām, ko atceļ ar šo direktīvu, ir jāuzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Õ To, kā veikt šādas atsauces, nosaka dalībvalstis.

2.         Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu normatīvo un administratīvo aktu galvenos noteikumus ð tekstus ï, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

ò jauns

47. pants

1.         Direktīvas [2000/12/EK] 152. panta no 7. līdz 12. punktu saskaņā ar šo direktīvu piemēro ar attiecīgajām izmaiņām, ja izpildīti noteikumi, kuri attiecināmi, ja īsteno Direktīvas [2000/12/EK] 152. panta 7. punktā minētās izvēles tiesības:

(a)     Atsauces uz Direktīvas [2000/12/EK] II pielikuma 6. punktu lasāmas kā atsauces uz Direktīvas 2000/12/EK 54. un 58. pantu, jo šī direktīva bija pirms 46. pantā pieminētā datuma;

(b)     Ir jāpiemēro II pielikuma 4. punkta 1. apakšpunkts, jo tas bija pirms 46. pantā pieminētā datuma;

2.         Direktīvas [2000/12/EK] 157. panta 2. punktu atbilstoši 18. un 20. pantam piemēro ar attiecīgajām izmaiņām.

ê 93/6/EEK 13. pants

13. pants

Komisija cik drīz vien iespējams iesniedz Padomei priekšlikumus par kapitāla pietiekamības normatīviem attiecībā uz preču tirdzniecību, preču atvasinājumiem un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienībām.

Padome pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms šīs direktīvas piemērošanas.

ò jauns

48. pants

Direktīva 93/6/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar direktīvām, kas uzskaitītas VIII pielikuma A daļā, tiek atcelta, neierobežojot dalībvalstu pienākumu attiecībā uz direktīvu transponēšanas termiņiem dalībvalstu tiesību aktos, atbilstoši VIII pielikuma B daļai.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar IX pielikuma korelācijas tabulu.

49. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ê 93/6/EEK 14. pants

KLAUZULA PAR PĀRSKATĪŠANU

14. pants

Trīs gados no dienas, kas minēta 12. pantā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma izskata un vajadzības gadījumā pārskata šo direktīvu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta tās piemērošanā, ņemot vērā jauninājumus tirgū, jo īpaši paveikto starptautiskos pārvaldes iestāžu forumos.

ê 93/6/EEK 15. pants

50. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā                            Padomes vārdā

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[…]                                                                […]

ê 93/6/EEK (pielāgots)

ð jauns

I PIELIKUMS

ð kapitāla prasības aprēķināšana ï pozīcijas riskam

INTRODUCTION Ö VISPĀRĪGI NOTEIKUMI Õ

Saldo aprēķināšana

1. Iestādes garo (īso) pozīciju pārsvars pār īsajām (garajām) pozīcijām tajā pašā kapitālā, parādos un konvertējamu vērtspapīru emisijās un vienādos termiņa līgumos, iespēju līgumos, galvojumos un nosegtos galvojumos ir šīs iestādes tīrā pozīcija visos šajos atšķirīgajos instrumentos. Aprēķinot tīro pozīciju, kompetentās valsts iestādes atļauj pozīcijas atvasinātajos instrumentos uzskatīt, kā noteikts 4. līdz 7. punktā, par pozīcijām segtajā (vai iedomātajā) vērtspapīrā vai vērtspapīros. Pašas iestādes parāda dokumentus neņem vērā, aprēķinot konkrēto risku saskaņā ar 14. punktu.

2. Nedrīkst atļaut saldo aprēķinu starp konvertējošo un kompensējošo pozīciju dokumentā, kas to sedz, ja vien kompetentās iestādes nepieņem pieeju, saskaņā ar kuru tiek ņemta vērā iespēja, ka dažus konvertējamus vērtspapīrus konvertē ar aprēķinu vai arī nosaka kapitāla pietiekamības normas, lai segtu visus zaudējumus, ko varētu izraisīt konvertēšana.

3. Visas tīrās pozīcijas, neatkarīgi no to pazīmēm, katru dienu pirms summēšanas jākonvertē iestādes pārskata valūtā pēc dominējošā dienas valūtas maiņas kursa.

Īpaši instrumenti

ê 93/6/EK (pielāgots)

è1 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 1. pielikuma a) punkts

4. Procentu termiņa darījumus, iepriekšējas (termiņa) likmes darījumus (FRA) un termiņa saistības par parāda dokumentu pirkšanu vai pārdošanu uzskata par garo un īso pozīciju apvienojumu. Tādējādi garās procentu termiņa darījumu pozīcijas uzskata par apvienotu aizņēmumu, kura termiņš sākas termiņa līguma piegādes dienā, un par aktīvu turēšanu, kuras termiņš līdzinās instrumenta vai iedomātās pozīcijas termiņam, kas pamato attiecīgo termiņa līgumu. Līdzīgi pārdotu FRA līgumu uzskata par garo pozīciju, kuras termiņš atbilst norēķinu dienai, kurai pieskaitīts līguma termiņš, un īso pozīciju, kuras termiņš atbilst norēķinu dienai. Gan aizņēmumu, gan aktīvu turēšana iekļauj 1. tabulas Ö pirmajā kategorijā Õ centrālās valdības slejā, kas minēta 14. punktā, lai aprēķinātu kapitālu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātos pret procentu termiņa darījumu un FRA risku. Termiņa saistības pirkt parāda dokumentus uzskata par aizņēmuma, kura termiņš sākas piegādes dienā, un garo (tūlītēju) pozīciju apvienojumu pašā parāda dokumentā. Aizņēmumu iekļauj 1. tabulas Ö pirmajā kategorijā Õ centrālās valdības slejā Ö 14. punktā Õ, konkrētā riska dēļ, parāda dokumentu iekļauj tās pašas tabulas tajā ailē, kas tam ir piemērota. è1 --- ç

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 1. pielikuma a) punkts (pielāgots)

Kompetentās iestādes var atļaut biržā tirgojamiem termiņa līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīvu, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar termiņa līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar standartizēta nākotnes darījuma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta VIII pielikumā.

Līdz 2006. gada 31. decembrim kKompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības šajā punktā minētā tipa ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar atvasinājuma līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā līguma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta VIII pielikumā.

ê 93/6/EEK 2. panta 22) punkts

šīs direktīvas I pielikuma 4. punktā «garā pozīcija» ir pozīcija, kurā kāda iestāde ir noteikusi procentu likmi, kuru tā saņems kādreiz nākotnē, un «īsā pozīcija» ir pozīcija, kurā tā noteikusi procentu likmi, ko tā izmaksās kādreiz nākotnē;ê 98/31/EC Art. 1.1(a)

ê 93/6/EEK

5. Procentu likmju izvēles, parāda dokumentus, pašu kapitālu, pašu kapitāla rādītājus, finanšu termiņa līgumus, apmaiņu un ārvalstu valūtas uzskata par pozīcijām, ja to vērtība atbilst seguma dokumenta summai, uz kuru iespēju līgums attiecas, kuru šā pielikuma nolūkos reizina ar tā delta koeficientu. Pēdējās var tikt aprēķinātas pret visām kompensējošām pozīcijām, kas attiecas uz identiskiem seguma vērtspapīriem vai atvasinājumiem. Izmanto attiecīgās biržas delta koeficientu, ko aprēķina kompetentas iestādes vai, ja tas nav pieejams, kā arī ārpusbiržas iespēju līgumos, delta koeficientu, ko aprēķina pati iestāde, ja kompetentā iestāde atzīst, ka iestādes izmantotais modelis ir pamatots.

Tomēr kompetentās iestādes var noteikt, ka iestādes pašas aprēķina to delta koeficientus, izmantojot metodoloģiju, ko nosaka kompetentās iestādes.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 1. pielikuma b) punkts (pielāgots)

Kompetentās iestādes prasa, lai Ppārējais risks, izņemot delta koeficientu, kas ir saistīts ar izvēli līgumiem, būtu Ö ir Õ nodrošināts. Kompetentās iestādes var atļaut, ka kapitāla pietiekamības prasības biržās termiņa darījumiem atbilst normatīvam, kuru pieprasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tiek sniegts ar termiņu saistīts riska precīzs aprēķins, un tas ir vismaz vienāds ar iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta VIII pielikumā. Līdz 2006. gada 31. decembrim Kkompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības ārpusbiržas iespēju līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar attiecīgu iespēju līgumu un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā vai, piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta VIII pielikumā. Bez tam tās var atļaut iegādāta biržā tirgojama vai ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības, kas ir vienādas ar tā pamatojuma instrumenta kapitāla prasībām, ar nosacījumu, ka tie nepārsniedz iespēju līguma tirgus vērtību. Rakstīta ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla normatīvus nosaka atbilstīgi instrumentam, kas to pamato (sedz).

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 1. pielikuma c) punkts

6. Ar parāda instrumentu un akciju garantijām rīkojas tāpat kā ar iespēju līgumiem saskaņā ar 5. punktu.

ê 93/6/EEK

7. Apmaiņu procentu likmju riska nolūkiem novērtē tāpat kā bilances instrumentus. Tādējādi uzskata, ka procentu likmes apmaiņā, kurā iestāde saņem mainīgas procentu likmes un maksā noteiktas procentu likmes, līdzinās garajai pozīcijai mainīgas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst laikam līdz nākošajai procentu likmes noteikšanai, kā arī īsajai pozīcijai noteiktas procentu likmes instrumentā, kura termiņš atbilst paša apmaiņas darījuma termiņam.

ò jauns

8. Kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja nav norādīts citādi, izmanto atvasinātā kredīta līguma nosacīto summu. Aprēķinot tirgus riska kapitāla prasību pusei, kura uzņemas kredītrisku („nodrošinājuma devējs”), pozīcijas nosaka šādi:

Kopējās peļņas mijmaiņas darījums rada atsauces saistības vispārējā tirgus riska garo pozīciju un valsts obligācijas vispārējā tirgus riska īso pozīciju, kurai saskaņā ar Direktīvas [2000/12/EK] VI pielikumu riska svērums ir 0 %. Bez tam tiek radīta garā pozīcija attiecībā uz noteiktās saistības specifisko risku.

Kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums nerada vispārējā tirgus riska pozīciju. Specifisko risku dēļ, iestādei ir jāatzīmē, sintētiskā, garā pozīcija finansiālo saistību atsauces vienībā. Ja saistībā ar produktu veicami prēmiju vai procentu maksājumi, šīs naudas plūsmas valsts obligācijās ir jāapzīmē kā nosacītās pozīcijas ar atbilstošo fiksēto vai peldošo procentu likmi.

Kredītriskam piesaistītā parādzīme rada parādzīmes vispārējā tirgus riska garo pozīciju, kā procentu produktu. Attiecībā uz specifisko risku izveido sintētisko garo pozīciju finansiālo saistību atsauces vienībā. Papildus, garo pozīciju izveido parādzīmes emitenta specifiskajā riskā.

Saistību nepildīšanas zaudējumu segšanai noteiktais pirmās kārtas aktīvu portfelis rada pieņēmuma summas pozīciju finansiālajās saistībās, katrā atsauces vienībā. Ja maksimālais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par kapitāla prasību saskaņā ar pirmās daļas pirmajā teikumā norādīto metodi, maksimālo maksājuma apjomu var uzskatīt par specifiskā riska kapitāla prasību.

Saistību nepildīšanas zaudējumu segšanai noteiktais otrās kārtas aktīvu portfeļa produkts rada nosacītās summas pozīciju attiecībā uz parādprasību, kas ir spēkā attiecībā uz katru atsauces vienību, no kuras atņem zemāko specifiskā riska kapitāla prasību. Ja maksimālais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par kapitāla prasību saskaņā ar pirmās daļas pirmajā teikumā norādīto metodi, šo summu var uzskatīt par specifiskā riska kapitāla prasību.

Ja kredītriskam piesaistītās parādzīmes portfeļa produktam ir ārējais novērtējums un tas atbilst parāda posteņa nosacījumiem, visu atsauces vienību specifisko risku pozīciju vietā var uzrādīt tikai vienu parādzīmes emitenta garo pozīciju ar specifisko risku.

Portfeļa produktam, kas piedāvā proporcionālu aizsardzību, katrā atsauces vienībā rada pozīciju, kas paredzēta specifiskam riskam, kur kopējā pieņēmuma summa līgumā par visām pozīcijām, ir atbilstoša katra atsevišķa atsauces vērtības riska proporcionālai daļai no kopējās pieņēmuma summas. Ja var izvēlēties vairāk kā vienu atsauces vienības finansiālo saistību, specifisko risku nosaka saistībā ar augstāko riska svērumu. Kredītu atvasinātā instrumenta līguma termiņš ir piemērojams saistības termiņa vietā.

Pusei, kas pārņem kredītrisku, („aizsardzības pret kredītrisku pircējs”) pozīcijas ir noteiktas kā aizsardzības pret kredītrisku pārdevēja spoguļattēls, izņemot kredītriskam piesaistīto parādzīmi (kas attiecībā uz emitentu nerada īso pozīciju). Ja kādā noteiktā laika posmā rodas pirkšanas iespējas līgums apvienojumā ar uzkrāšanu, tad šis laika posms tiek uzskatīts par aizsardzības termiņu. N-to saistību nepildīšanas gadījumā attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu, aizsardzības pret kredītrisku pircējiem ir atļauts pārrēķināt specifiskā riska n-1 bāzes aktīvus (t.i., n-1 ar viszemāko specifiskā riska apgrūtinājumu).

ê 93/6/EEK (pielāgots)

89. Iestādes, kas tirgū nosaka un uztur atvasināto instrumentu procentu likmes risku saskaņā ar 4. līdz 7. punktu, pamatojoties uz diskontētu naudas plūsmu, tomēr var izmantot jutīguma modeļus, lai aprēķinātu iepriekš minētās pozīcijas, un var tos izmantot visām obligācijām, kas dzēstas to termiņa laikā, nevis veicot vienu galīgo pamatsummas atmaksu. Gan modeli, gan tā izmantošanu iestādei jāapstiprina kompetentā iestādē. Šiem modeļiem jārada pozīcijas, kuras ir tikpat jutīgas pret izmaiņām procentu likmēs kā naudas plūsma, kas tās pamato. Šo jutīgumu jānovērtē ar atsauci uz parauga likmju neatkarīgām kustībām ienākumu līknē, lai katrā termiņa intervālā, kas noteikts 18. Ö 20 Õ punktā minētajā 2. tabulā, būtu vismaz viens jutīguma punkts. Pozīcijas iekļauj kapitāla pietiekamības prasību aprēķinos saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 15. līdz 30. Ö 17.līdz 32. Õ punktā.

910. Iestādes, kuras neizmanto 8. Ö 9. Õ punktā minētos modeļus, tā vietā ar kompetento iestāžu atļauju var uzskatīt par pilnīgi kompensējošām visas atvasināto instrumentu pozīcijas, kas minētas 4. līdz 7. punktā un atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

(ia)    pozīciju vērtība ir vienāda un tās ir izteiktas tajā pašā valūtā;

(iib)   atsauces likme (mainīgas likmes pozīcijām) vai kupons (noteiktas likmes pozīcijām) ir cieši saistīti;

(iiic)  nākamā procentu likmes noteikšanas diena vai, noteiktām kupona pozīcijām, atlikušais termiņš atbilst šādiem termiņiem:

(i)      mazāk par mēnesi kopš šā brīža: tajā pašā dienā,;

(ii)     no viena mēneša līdz vienam gadam kopš šā brīža: septiņu dienu laikā,;

(iii)    vairāk par gadu kopš šā brīža: 30 dienu laikā.

1011. Vērtspapīru vai garantētu tiesību atdevējs attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem atpirkuma līgumā un vērtspapīru aizdevējs vērtspapīru aizdevumā šos vērtspapīrus iekļauj kapitāla prasību aprēķinā saskaņā ar šo pielikumu, ar nosacījumu, ka šādi vērtspapīri atbilst kritērijiem, kas noteikti 2. Ö 11. Õ pantaā 6. punkta a) apakšpunktā.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

11. Uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienību pozīcijām attiecas Direktīvas 89/647/EEK kapitāla pietiekamības prasības, nevis pozīciju riska prasības, kas minētas šajā pielikumā.

Konkrēti un vispārīgi riski

12. Tirgojama parāda dokumenta vai pašu kapitāla (vai parāda vai pašu kapitāla atvasinājuma) pozīcijas risku sadala divās daļās, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmā ir pozīcijas konkrētā riska daļa - risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasinājuma gadījumā, to pamatseguma instrumenta emitenta dēļ. Otrā daļa ir pozīcijas vispārējais risks - risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa maiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinājums), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla atvasinājums), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm.

TIRGOJAMI PARĀDA DOKUMENTI

13.       Iestāde klasificē savas nNeto pozīcijas Ö klasificē Õ pēc valūtas, kādā tās izteiktas, un katrā valūtā atsevišķi aprēķina vispārējā un konkrētā riska kapitāla pietiekamības prasības normu.

Konkrētais risks

ê 93/6/EK (pielāgots)

ð jauns

14. Iestāde savas neto pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar 1. punktu, norāda 1. tabulas atbilstošajās iedaļās, pamatojoties uz to atlikušo termiņu, un tad reizina tās ar norādīto koeficientu (svērumu). Tā summē svērtās pozīcijas (neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas), lai aprēķinātu kapitāla pietiekamības prasības pret konkrēto risku. ð tirdzniecības portfelī, kas ir aprēķinātas saskaņā ar 1. punktu, 1. tabulas atbilstošajās iedaļās, pamatojoties uz to emitenta/debitora iekšējo vai ārējo kredīta novērtējumu un atlikušo termiņu, un reizinot tos ar norādītajiem koeficientiem (svērumiem). Svērtās pozīcijas saskaita, (neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas), lai aprēķinātu specifiskā riska kapitāla prasību . ï

ê 93/6/EEK

1. tabula

Centrālās valdības posteņi || Kvalificēti posteņi || Citi posteņi

|| Līdz 6 mēnešiem || Virs 6 un līdz 24 mēnešiem || Virs 24 mēnešiem ||

0,00 % || 0,25 % || 1,00 % || 1,60 % || 8,00 %

ò jauns

1. tabula

Posteņi || Specifiskā riska kapitāla prasība

Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko izdevušas centrālās bankas, starptautiskas organizācijas, daudzpusējas attīstības bankas vai dalībvalstu reģiona pašvaldības, vai vietējās varas iestādes, kas saskaņā ar RSA vai IRB pieeju saņemtu 0% riska svērumu || 0%

Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko izdevušas centrālās bankas, starptautiskas organizācijas, daudzpusējas attīstības bankas vai dalībvalstu reģiona pašvaldības, vai vietējās varas iestādes, kas saskaņā ar RSA saņemtu 20% vai 50% riska svērumu Citi kvalificēti posteņi, kā definēts zemāk 15. punktā. || 0,25% (atlikušais laiks līdz beigu termiņam seši mēneši vai mazāk) 1,00% (atlikušais laiks līdz beigu termiņam ir lielāks par sešiem mēnešiem līdz 24 mēnešiem, ieskaitot) 1,60% (atlikušais laiks līdz termiņam pārsniedz 24 mēnešus)

Visi pārējie posteņi || 8.00%

15.       14. punkta vajadzībām kvalificētajos posteņos ietilpst:

(a)     garās un īsās pozīcijas aktīvos, kas kvalificējas kā pozīcijas kredīta kvalitātes pakāpē, un atbilst vismaz investīciju kategorijai saskaņā ar uzskaitījumu, kas sniegts Direktīvas [2000/12/EK] V sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļas 1. punktā;

(b)     garās un īsās pozīcijas aktīvos, kuru saistību nepildīšanas varbūtība emitenta maksātspējas dēļ, nav augstāka kā aktīvi, kas uzskaitīti augstāk minētajā a) punktā, Direktīvas [2000/12/EK] V sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļas 2. punktā sniegtās metodes ietvaros;

(c)     garās un īsās pozīcijas aktīvos, kurām ārējas kredīta vērtēšanas iestādes nevar veikt kredīta novērtējumu un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

(i)      attiecīgās iestādes uzskata, ka tās ir pietiekami likvīdas;

(ii)     to ieguldījumu kvalitāte, pēc pašas iestādes ieskata, ir vismaz vienāda ar a) punktā uzskaitītajiem aktīviem;

(iii)    tie ir iekļauti vismaz vienā, kādas dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā, vai trešās valsts biržas sarakstā, ar nosacījumu, ka šo biržu atzinušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes;

(d)     tie ir - pēc kompetento iestāžu ieskatiem, garās un īsās pozīcijas aktīvos, ko emitējušas iestādes, atbilstīgi kapitāla pietiekamības prasībām, kas dotas Direktīvā [2000/12/EK]

Parāda dokumentu vērtēšanas metodes jāpārbauda kompetentām iestādēm, kas atceļ iestādes doto vērtējumu, ja uzskata, ka attiecīgie dokumenti pakļauti pārāk augstam specifiskam riskam un tādēļ nevar būt kvalificējami posteņi;

16. Kompetentajām iestādēm jāprasa, lai iestādes piemērotu maksimālu svērumu, kas parādīts 1. tabulā, attiecībā uz instrumentiem, kuriem ir paaugstināta riska pakāpe likviditātes emitenta nepietiekamas maksātspējas dēļ.

ê 93/6/EEK

Vispārējais risks

a) Pamatojoties uz termiņu

ê 93/6/EEK (pielāgots)

1517. Procedūrai, ar kuru aprēķina kapitāla pietiekamības normas pret vispārēju risku, ir divas pamatfāzes. Pirmkārt, visas pozīcijas sver saskaņā ar to termiņu (kā paskaidrots 16. Ö 18. Õ punktā), lai aprēķinātu kapitāla summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātos pret to. Otrkārt, jāņem vērā, ka šīs prasības var samazināt, ja vienā termiņa intervālā atrodas svērta pozīcija kopā ar pretēju svērtu pozīciju. Prasību samazināšana pieļaujama arī tad, ja pretēji svērtas pozīcijas atrodas dažādos termiņa intervālos, šīs samazināšanas apjoms ir atkarīgs gan no tā, vai divas pozīcijas iekļaujas vienā zonā, gan arī no tā, kādās zonās tās iekļaujas. Pavisam ir trīs zonas (termiņa intervālu grupas).

1618. Iestāde savas neto pozīcijas ievieto 2. tabulas attiecīgajos termiņa intervālos 2. vai 3. slejā, kas atrodama 18. Ö 20. Õ punktā. Tas jādara, pamatojoties uz atlikušo termiņu gadījumā, ja tie ir noteiktas procentu likmes dokumenti, un pamatojoties uz laiku, kamēr nosaka nākamo procentu likmi, ja tie ir dokumenti, kuru procentu likme pirms beigu termiņa mainās. Iestāde šķiro parāda dokumentus, kuru kupons ir 3 % vai vairāk, un dokumentus, kuru kupons ir mazāk par 3 %, un tādējādi ievieto tos 2. tabulas 2. vai 3. slejā. Pēc tam tā katru no tiem reizina ar attiecīgā termiņa intervāla svērumu, kas atrodas 2. tabulas 4. slejā.

ê 93/6/EEK

1719. Pēc tam iestādes summē svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garo pozīciju summa, kas ir saskaņota ar īso pozīciju summu konkrētā termiņa intervālā, ir saskaņotas svērtās pozīcijas šajā intervālā, kamēr pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās svērtās pozīcijas. Tad aprēķina visu intervālu saskaņoto svērto pozīciju kopsummu.

1820. Iestāde aprēķina nesaskaņoto svērto garo pozīciju kopsummu intervāliem, kas iekļauti visās 2. tabulas zonās, lai atvasinātu katras zonas nesaskaņoto svērto garo pozīciju. Arī nesaskaņotu svērtu īso pozīciju summu visos intervālos attiecīgajā zonā summē, lai minētajai zonai aprēķinātu nesaskaņotu svērto īso pozīciju. Minētās zonas nesaskaņotās svērtās garās pozīcijas daļa, kas saskaņota ar tās pašas zonas nesaskaņotu svērto īso pozīciju, ir minētās zonas svērtā pozīcija. Zonas nesaskaņotās garās vai nesaskaņotās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir šīs zonas nesaskaņotā svērtā pozīcija.

2. tabula

Zona || Termiņa intervāls || Svērums (%) || Pieņemtās izmaiņas (%)

Kupons ir 3 % vai vairāk || Kupons ir mazāk par 3 %

Viens || 0 ≤ 1 mēneši || 0 ≤ 1 mēneši || 0,00 || —

> 1 ≤ 3 mēnešiem || > 1 ≤ 3 mēnešiem || 0,20 || 1,00

> 3 ≤ 6 mēnešiem || > 3 ≤ 6 mēnešiem || 0,40 || 1,00

> 6 ≤ 12 mēnešiem || > 6 ≤ 12 mēnešiem || 0,70 || 1,00

Divi || > 1 ≤ 2 gadi || > 1,0 ≤ 1,9 gadi || 1,25 || 0,90

> 2 ≤ 3 gadi || > 1,9 ≤ 2,8 gadi || 1,75 || 0,80

> 3 ≤ 4 gadi || > 2,8 ≤ 3,6 gadi || 2,25 || 0,75

Trīs || > 4 ≤ 5 gadi || > 3,6 ≤ 4,3 gadi || 2,75 || 0,75

> 5 ≤ 7 gadi || > 4,3 ≤ 5,7 gadi || 3,25 || 0,70

> 7 ≤ 10 gadi || > 5,7 ≤ 7,3 gadi || 3,75 || 0,65

> 10 ≤ 15 gadi || > 7,3 ≤ 9,3 gadi || 4,50 || 0,60

> 15 ≤ 20 gadi || > 9,3 ≤ 10,6 gadi || 5,25 || 0,60

> 20 gadiem || > 10,6 ≤ 12,0 gadi || 6,00 || 0,60

|| > 12,0 ≤ 20,0 gadi || 8,00 || 0,60

|| > 20 gadiem || 12,50 || 0,60

ê 93/6/EK (pielāgots)

1921. Nesaskaņotas svērtās garās (īsās) pozīcijas apmērs pirmajā zonā, kas saskaņota ar nesaskaņotu svērto īso (garo) pozīciju otrajā zonā pēc tam tiek aprēķināts. To 23. Ö 25. Õ punktā dēvē par saskaņotu svērtu pozīciju starp pirmo un otro zonu. To pašu aprēķinu veic attiecībā uz nesaskaņotas svērtās pozīcijas atlikušo daļu otrajā zonā un nesaskaņotu svērtu pozīciju trešajā zonā, lai aprēķinātu saskaņotu svērto pozīciju starp otro un trešo zonu.

2022. Iestāde pēc savas vēlēšanās var pretēji mainīt 19. Ö 21. Õ punkta noteikto kārtību, lai aprēķinātu saskaņoto svērto pozīciju starp otro un trešo zonu, pirms to aprēķina starp pirmo un otro zonu.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

2123. Atlikušo nesaskaņotas svērtās pozīcijas daļu pirmajā zonā saskaņo ar trešajā zonā atlikušo pēc pēdējās saskaņošanas ar otro zonu, lai iegūtu saskaņotu svērto pozīciju starp pirmo un trešo zonu.

2224. Pozīcijas, kas paliek pāri pēc trim atsevišķiem saskaņošanas aprēķiniem 19., 20. un 21. Ö 21., 22. un 23. Õ punktā, summē.

2325. Iestādes kapitāla pietiekamības normas aprēķina, summējot:

(a)          10 % no saskaņotu svērtu pozīciju summas visos termiņu intervālos;

(b)          40 % saskaņoto svērto pozīciju pirmajā zonā;

(c)          30 % saskaņoto svērto pozīciju otrajā zonā;

(d)          30 % saskaņoto svērto pozīciju trešājā zonā;

(e)          40 % saskaņotu svērto pozīciju starp pirmo un otro zonu un starp otro un trešo zonu (sk. 19. Ö 20. Õ punktu);

(f)          150 % saskaņotas svērtas pozīcijas starp pirmo un trešo zonu;

(g)          100 % atlikušo nesaskaņoto svērto pozīciju.

b) Pamatojoties uz ilgumu (noilgumu)

2426. Dalībvalsts kompetentās iestādes var ļaut iestādēm vispārēji vai individuāli izmantot tirgojamu parāda dokumentu vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina sistēmu, kas atspoguļo ilgumu, tās sistēmas vietā, kas noteikta 15. līdz 23. Ö 17. līdz 25. Õ punktā, ar nosacījumu, ka šī iestāde to dara konsekventi.

ê 93/6/EK (pielāgots)

2527. Lietojot šādu sistēmu, Ö kas minēta 26. punktā Õ, iestādei jāizmanto katra noteiktas likmes parāda dokumenta tirgus vērtība un tad jāaprēķina ienākums, ko var gūt līdz termiņa beigām, kas šim dokumentam ir piemērotā diskonta likme. Mainīgas likmes dokumentiem iestāde ņem katra dokumenta tirgus vērtību un tad aprēķina tā ienākumu, pieņemot, ka pamatsumma ir pietiekama tad, kad nākamo reizi var mainīt procentu likmi.

ê 93/6/EEK

2628. Iestāde pēc tam aprēķina katra parāda dokumenta mainīto termiņu, pamatojoties uz šādu formulu: mainītais termi š = ((ilgums(D))/(1 + r)) , kur:

D || = || ((∑t = 1m((t Ct)/((1 + r)t)))/(∑t = 1m((Ct)/((1 + r)t))))

kur

R || = || ienākumi, ko var gūt līdz termiņa beigām (sk. 25. punktu),

Ct || = || naudas maksājums laikā t,

M || = || kopējais termiņš (sk. 25. punktu).

2729. Iestāde katru parāda dokumentu iedala attiecīgajā 3. tabulas zonā. To veic, pamatojoties uz katra dokumenta mainītu termiņu.

3. tabula

Zona || Mainītais termiņš (gados) || Pieņemtā procentu likme (izmaiņas %)

Viens || > 0 ≤ 1,0 || 1,0

Divi || > 1,0 ≤ 3,6 || 0,85

Trīs || > 3,6 || 0,7

2830. Iestāde pēc tam katram dokumentam aprēķina pozīciju, kas svērta, pamatojoties uz tās ilgumu, reizinot tā tirgus cenu ar tā mainīto termiņu un ar pieņemtās procentu likmes izmaiņām instrumentam ar šādi mainītu termiņu (sk. 3. tabulas 3. sleju).

2931. Iestāde katrai zonai izstrādā garās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu, un īsās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Pirmo apmērs, kas katrā zonā saskaņotas ar pēdējo, ir attiecīgās zonas pozīcija, kas svērta, pamatojoties uz tās ilgumu.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

Iestāde pēc tam katrai zonai aprēķina nesaskaņotās pozīcijas, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu. Tā ievēro procedūru, kas noteikta nesaskaņotām svērtām pozīcijām 19. līdz 22. Ö 21. līdz 24. Õ punktā.

ê 93/6/EK

3032. Iestādes kapitāla pietiekamības normas aprēķina, summējot:

(a)          2 % saskaņoto pozīciju katrā zonā, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu;

(b)          40 % saskaņoto pozīciju starp pirmo un otro zonu un otro un trešo zonu, kas svērtas, pamatojoties uz to ilgumu;

(c)          150 % saskaņotas svērtas pozīcijas starp pirmo un trešo zonu;

(d)          100 % atlikušo nesaskaņoto svērto pozīciju.

PAŠU KAPITĀLS

3133. Iestādes summē tās neto garās pozīcijas un visas neto īsās pozīcijas saskaņā ar 1. punktu. Divu skaitļu summa veido tās kopējo bruto pozīciju. To starpība veido tās kopējo neto pozīciju.

Konkrētais risks

ê93/6/EEK

ð jauns

32.34ð Iestāde summē visas tās neto garās pozīcijas un visas neto īsās pozīcijas saskaņā ar 1. punktu. ï Tā reizina kopējo bruto pozīciju ar 4 %, lai aprēķinātu kapitāla pietiekamības prasības pret konkrēto risku.

ê 93/6/EK (pielāgots)

3335. Neatkarīgi no 35. punkta Ö Atkāpjoties no no 34. punkta, Õ, kompetentās iestādes 4% vietā var atļaut 2% kapitāla pietiekamības normu pret konkrēto risku tiem iestādes pašu kapitāla portfeļiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 1. pielikuma d) punkts (pielāgots)

(ia)         pašu kapitāls nepieder emitentam, kas ir izlaidis tikai tirgojamus parāda instrumentus, kas piesaista 8 % normatīvu 14. panta 1. tabulā vai zemākus normatīvus tikai tāpēc, ka tie ir garantēti vai nodrošināti;

ê 93/6/EEK

(iib)        kompetentās iestādes, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, pašu kapitālu atzīst par ļoti likvīdu;

ê 93/6/EEK (pielāgots)

(iiic)       neviena atsevišķa pozīcijas vērtība nav lielāka par 5 % no visa iestādes pašu kapitāla portfeļa.

Ö Apakšpunkta c) nozīmē, Õ Tomēr kompetentās iestādes var atļaut atsevišķas pozīcijas, kuru vērtība ir līdz 10 %, ar nosacījumu, ka šādu pozīciju kopējā vērtība nepārsniedz 50 % portfeļa vērtības.

ê 93/6/EEK

Vispārējais risks

3436. Iestādes kapitāla pietiekamības prasības pret vispārēju risku ir tās kopējā neto pozīcija, kas reizināta ar 8 %.

Akciju indeksa termiņa darījumi

ê 93/6/EEK (pielāgots)

3537. Akciju indeksa termiņa darījumus ar delta koeficentu svērtās izvēles ekvivalentus, akciju indeksa termiņa darījumus un akciju indeksus, turpmāk kopā sauktus par „akciju indeksa termiņa darījumiem”, var sadalīt pozīcijās visā tajos ietilpstošajā pašu kapitālā. Šīs pozīcijas var uzskatīt par seguma pozīcijām minētajā pašu kapitālā; tāpēc tās Ö un Õ var kompensēt pret pretējām pozīcijām pašu kapitālā, ko tās sedz, ja to apstiprina kompetentās iestādes.

ê 93/6/EEK

3638. Kompetentās iestādes nodrošina, ka visām iestādēm, kas kompensējušas savas pozīcijas vienā vai vairākos pašu kapitālos, ko veido akciju indeksa termiņa darījumi pret vienu vai vairākām pozīcijām pašā akciju indeksa termiņa darījumā, ir pietiekams kapitāla daudzums, lai segtu zaudējumu risku, kas rodas, ja termiņa darījumu vērtība pilnībā neveidojas vienādi ar to veidojošā pašu kapitāla vērtību; tām tāpat jānodrošina pietiekams kapitāla daudzums, ja kāda iestāde uztur pretējās pozīcijas akciju indeksa termiņa darījumos, kuriem atšķiras termiņi, sastāvs vai abi šie faktori kopā.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

3739. Neatkarīgi no 35. un 36. Ö Atkāpjoties no 37. un 38. Õ punkta, akciju indeksa termiņa darījumiem, kurus tirgo biržā un kuri pēc kompetento iestāžu atzinuma pārstāv stipri atšķirīgus indeksus, jāpiesaista kapitāla pietiekamības prasības 8 % apmērā pret vispārēju risku, taču kapitāla pietiekamības prasības nav jāpiesaista pret konkrētu risku. Šādus akciju indeksa termiņa darījumus iekļauj, aprēķinot kopējo neto pozīciju, kas minēta 31. Ö 33. Õ punktā, bet neņem vērā, aprēķinot kopējo bruto pozīciju, kas minēta tajā pašā punktā.

ê 93/6/EEK

3840. Ja akciju indeksa termiņa darījumus nesadala seguma pozīcijās, tos uzskata par atsevišķu pašu kapitālu. Konkrēto risku šim atsevišķajam pašu kapitālam var neņemt vērā, ja minēto akciju indeksa termiņa darījumu tirgo biržā un pēc kompetento iestāžu atzinuma tas pārstāv ļoti daudzveidīgu indeksu.

IZVIETOŠANA

ê 93/6/EEK (pielāgots)

3941. Ja parakstīšanas (garantēšanas) gadījumā notiek parāda un pašu kapitāla parakstīšana (garantēšana), kompetentās iestādes var ļaut iestādei izmantot šādu procedūru, lai aprēķinātu sava kapitāla normas. Pirmkārt, jāaprēķina neto pozīcija, atskaitot parakstītās pozīcijas, uz kurām parakstījušās vai kuras otrreiz parakstījušas trešās puses uz formālu līgumu pamata;. otrkārt Otrkārt, jāsamazina neto pozīcijas pēc Ö 4. tabulas Õ šādiem samazināšanas faktoriem:

4. tabula

- darba dienā 0: || 100 %

- darba dienā 1: || 90 %

- darba dienās no 2 līdz 3: || 75 %

- darba dienā 4: || 50 %

- darba dienā 5: || 25 %

- pēc darba dienas 5: || 0 %.

ê 93/6/EEK

Nulles darba diena ir tā darba diena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.

Treškārt, jāaprēķina kapitāla pietiekamības normas, izmantojot samazinātas parakstīšanas pozīcijas.

Kompetentās iestādes nodrošina to, ka iestādei ir pietiekams kapitāla daudzums pret zaudējuma risku, kas pastāv starp laiku, kad sākas saistības, un pirmo darba dienu.

ò jauns

specifiska riska kapitāla prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas nodrošinātas ar kredītu atvasināTajiem instrumentiem

42. Saskaņā ar principiem, kas noteikti 43. līdz 46. punktā, aizsardzība, ko sniedz kredītu atvasinātie instrumenti, ir atzīta.

43. Pilnīgu atļauju dod tādos gadījumos, ja abu pozīcijas pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā un visumā vienmērīgi. Tas notiek šādos gadījumos:

(a)     abas pozīcijas puses sastāv no pilnīgi identiskiem instrumentiem;

(b)     garo naudas pozīciju nodrošina kopējais peļņas mijmaiņas darījums (vai otrādi) un starp noteikto saistību un pamata riskiem (proti, naudas pozīciju) ir precīza atbilsme. Paša mijmaiņas darījuma termiņš var atšķirties no pamata riska termiņa.

Šādos gadījumos specifiskā riska kapitāla prasību nedrīkst izmantot nevienā no pozīcijām.

44. Ja abu pozīciju pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā un pastāv precīza atbilsme starp noteikto saistību, noteiktās saistības termiņu un kredītu atvasinātā instrumenta termiņu un pamata risku valūtas termiņu, piemēro 80% mijieskaitu. Bez tam, kredīta atvasinātā instrumenta līguma pamatprincipi nedrīkst izraisīt kredīta atvasinātā instrumenta cenu svārstību būtisku atšķiršanos no naudas pozīcijas cenu svārstībām. Tādā pat mērā kā šis darījums pārnes risku, piemēro 80% specifiskā riska savstarpējo ieskaiti, tai darījuma pusei, kurai ir lielākas kapitāla prasības, savukārt specifiskā riska prasības otrajā pusē ir nulle.

45. Daļēju atbrīvojumu dod tādos gadījumos, ja abu pozīciju pušu vērtība vienmēr pārvietojas pretējā virzienā: Tas notiek šādos gadījumos:

(a)     pozīcija ir ietverta 43. punkta b) apakšpunktā, bet pastāv neatbilstība starp noteikto saistību un pamata risku. Tomēr pozīcijas atbilst šādām prasībām:

(i)      noteiktā saistība pēc hierarhijas ir līdzvērtīga bāzes saistībai vai ierindojas aiz tās;

(ii)     bāzes saistībai un noteiktai saistībai ir viens un tas pats debitors un ir juridiski pielietojamas nenotikšanas vai negadījuma klauzulas;

(b)     pozīcija ir ietverta 43. punkta a) apakšpunktā vai 44. punktā, bet pastāv valūtas vai termiņu neatbilstība kredīta aizsardzības un bāzes aktīva starpā (par valūtu neatbilstību ziņo parastā kārtībā, ziņojot par ārvalstu valūtas risku, atbilstīgi III pielikumam);

(c)     pozīcija ir ietverta 44. punktā, bet pastāv aktīva neatbilstība starp naudas pozīciju un kredītu atvasināto instrumentu. Tomēr bāzes aktīvs ir iekļauts kredītu atvasinātā instrumenta dokumentācijas (īstenojamās) saistībās.

Katrā no šiem gadījumiem, tā vietā lai summētu ar specifisko risku kapitāla prasībām saistītās pašu kapitāla prasības katrā darījumu pusē, piemēro tikai augstāko no abām kapitāla prasībām.

46. Visos pārējos gadījumos, uz ko neattiecas 45. punkts, abām pozīciju pusēm pārbauda specifiskā riska kapitāla prasību.

kopējo ieguldījumu uzņēmumu pašu kapitāla prasība tirdzniecības grāmatā

47. Kapitāla prasības kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) vienību pozīcijām, kas atbilst 11. pantā norādītajiem nosacījumiem par tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanu, aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas no 48. līdz 56. punktam.

48. Neierobežojot citus šīs nodaļas noteikumus, kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) pozīcijām piemēro pozīcijas riska (konkrētā un vispārīgā) paša kapitāla prasību 32%. Neierobežojot citus noteikumus, kas izklāstīti III pielikuma 3. punkta i) apakšpunktā vai V pielikuma 13. punkta v) apakšpunktā, kuros izmantota šajos punktos paredzētā modificētā zelta apstrāde, kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) pozīcijas ir atkarīgas no pozīcijas riska kapitāla prasības (konkrētās un vispārīgās) un valūtas maiņas likmes riska, kas ir ne lielāks kā 40%.

49. Iestādes var noteikt pašu kapitāla prasību kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) pozīcijām, kas atbilst 51. punktā noteiktajiem kritērijiem, izmantojot no 53. līdz 56. punktam izklāstītās metodes.

50. Ja vien nav norādīts citādi, nav atļauts ieskaits starp kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) bāzes ieguldījumiem un citām institūcijām piederošām pozīcijām.

vispārīgie kritēriji

51. Vispārīgie atbilstības kritēriji 53. līdz 56. punktos paredzēto metožu izmantošanai attiecībā uz kopējo ieguldījumu uzņēmumiem (CIU), ko izdevušas iestādes, kas atrodas Kopienas pārraudzībā vai ir reģistrētas Kopienā, ir šādi:

(a)     kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā iekļauj:

(i)      aktīvu kategorijas, kurās kopējo ieguldījumu uzņēmumiem (CIU) ir atļauts ieguldīt;

(ii)     ieguldījumu ierobežojumu gadījumos, attiecīgie ierobežojumi un to aprēķināšanas metodes;

(iii)    ja atļauts parādsaistību koeficients, tā maksimālais lielums;

(iv)    ja atļauts ieguldīt ārpusbiržas atvasinātajos finanšu instrumentos vai atļauti pārdošanas ar atpirkšanu veida darījumi, darbības plāns, darījuma partnera riska ierobežošanai, ko rada šādi darījumi;

(b)     Par kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) darbību tiek sniegts pusgada un gada ziņojums, lai novērtētu aktīvus un pasīvus, ienākumus un darījumus pārskata perioda laikā;

(c)     Kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) ieguldījumu fondi, akcijas/vienības ir atmaksājamas skaidrā naudā, no uzņēmuma aktīviem, katru dienu, pēc vienību turētāja pieprasījuma;

(d)     ieguldījumus kopējo ieguldījumu uzņēmumos (CIU), atdala no kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) pārvaldes aktīviem;

(e)     ieguldītājiestāde veic atbilstošu kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) riska novērtējumu.

52. Trešo valstu kopējie ieguldījumu uzņēmumi (CIU) ir atļauti, ja izpildīti 51. panta a) līdz e) punkta noteikumi un, ja par iestādi atbildīgā kompetentā iestāde ir devusi atļauju.

īpašas metodes

53. Ja iestādei ir zināms par kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) ikdienas bāzes ieguldījumiem, iestāde var izskatīt šos bāzes ieguldījumus, lai aprēķinātu pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasību šīm pozīcijām, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas šajā pielikumā vai, ja ir dota atļauja, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas V pielikumā. Saskaņā ar šo pieeju kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) pozīcijas uzskata par pozīcijām kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) bāzes ieguldījumos. Ieskaits starp kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) bāzes ieguldījumiem un citām iestādei piederošām pozīcijām ir atļauts, ja vien iestādei ir pietiekams daudzums vienību, lai atļautu izpirkšanu/radīšanu apmaiņā pret bāzes ieguldījumiem.

54. Iestāde var aprēķināt kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasību, atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām metodēm, vai, ja ir dota atļauja, atbilstīgi metodēm, kas izklāstītas V pielikumā, pieņemtajām pozīcijām, kas pārstāv tās, kas ir nepieciešamas, lai reproducētu ārēji radīta indeksa vai fiksētā akciju groza vai parāda vērtspapīru, kas minēti a) punktā, sastāvu un darbību, ja ievēroti šādi nosacījumi:

(a)     kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) pilnvaras mērķis ir reproducēt ārēji radīta indeksa vai fiksētā akciju groza, vai parāda vērtspapīru sastāvu un darbību;

(b)     minimālo korelāciju 0,9 starp kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) un indeksu vai akciju grozu, vai parāda vērtspapīriem, ikdienas cenu svārstībām var skaidri noteikt minimālā laika posmā, kas ir seši mēneši. Korelācija šajā kontekstā nozīmē korelācijas koeficientu starp dienas peļņu no biržā tirgotā fonda un indeksu vai akciju grozu vai parāda vērtspapīriem, ko tas attēlo.

55. Ja iestādei nav zināms par kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) ikdienas bāzes ieguldījumiem, iestāde var aprēķināt pozīcijas riska kapitāla prasību (vispārējo un konkrēto) atbilstīgi šajā pielikumā izklāstītajām metodēm, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

(a)     pieņem, ka kopējais ieguldījumu uzņēmums (CIU) sākumā iegulda ar šo pilnvaru atļauto maksimālo lielumu aktīvu kategorijās, kas piesaista pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) augstāko kapitāla prasību, un pēc tam turpina ieguldīt dilstošā secībā līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu ierobežojums. Pozīciju kopējā ieguldījumu uzņēmumā (CIU) uzskata par tiešu līdzdalību ieņemtajās pozīcijās;

(b)     aprēķinot savu kapitāla prasību pozīciju riskam, iestādes ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko tās var uzņemties, ja tās ar kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) pozīciju starpniecību izmanto sviras efektu, proporcionāli palielinot pozīcijas kopējā ieguldījumu uzņēmumā (CIU) līdz maksimālajam riskam, attiecībā uz bāzes ieguldījumu posteņiem, kas izriet no šīs ieguldījumu pilnvaras.

(c)     Ja saskaņā ar šo pieeju pozīcijas risku (vispārējo un konkrēto) kapitāla prasība pārsniedz 48. punktā paredzēto, kapitāla prasību nosaka šajā līmenī.

56. Iestādes var paļauties uz trešo personu attiecībā uz aprēķinu un ziņojumu sniegšanu par pozīcijas riska (vispārējā un konkrētā) kapitāla prasībām, kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) pozīcijām, uz kurām attiecas šā pielikuma 53. un 55. punktā minētās metodes, ar nosacījumu, ka aprēķinu un ziņojuma pareizība ir atbilstoši nodrošināta.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

II PIELIKUMS

Ö kapitāla prasību aprēķināšana Õ NORĒĶINU UN OTRAS PUSES RISKsam

NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 2. pielikuma a) punkts

1. Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtots norēķins attiecībā uz parāda instrumentiem, akcijām un precēm (izņemot atpirkuma un atpakaļpirkuma līgumus un vērtspapīru vai preču aizdevumu, un vērtspapīru vai preču aizņēmumu), iestādei jāaprēķina cenas atšķirība, kam tā ir pakļauta. Šī ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, akcijas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu radīt iestādei zaudējumu. Šo starpību reizina ar attiecīgu tabulas A slejas faktoru, kas minēts 2. punktā, lai aprēķinātu savu kapitāla normu.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

2. Neatkarīgi no Ö Atkāpjoties no Õ 1. punkta, iestāde pēc kompetentās iestādes ieskata var aprēķināt savas kapitāla pietiekamības prasības, reizinot nolīgto norēķinu cenu katram darījumam, kas nav nokārtots 5 - 45 darba dienās pēc noteiktā, ar attiecīgo faktoru, kā parādīts 1. tabulas B slejā.

Sākot no 46. darba dienas pēc noteiktā datuma, prasībām jābūt 100 % apmērā no cenas starpības, kurai tas pakļauts, kā norādīts Ö 1. tabulas Õ A slejā.

Ö 1. tabula Õ

Darba dienu skaits pēc noteiktās norēķinu dienas || A sleja (%) || B sleja (%)

5 — 15 || 8 || 0,5

16 — 30 || 50 || 4,0

31 — 45 || 75 || 9,0

46 un vairāk || 100 || sk. 2. punktu

OTRAS PUSES RISKS

ò jauns

3. Iestādes prasa turēt kapitālu pret darījuma partnera risku, ja tas rodas no riskiem, kuriem ir šāds iemesls:

(a)     brīvās piegādes;

(b)     ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un kredītu atvasinātie instrumenti;

(c)     pārdošanas ar atpirkšanu līgumi, pirkuma ar atpārdevumu līgumi, vērtspapīru vai preču aizdevumi vai aizņēmumi, kas ir pamatoti ar tirdzniecības grāmatā iekļautajiem vērtspapīriem vai precēm;

(d)     riski, kas izpaužas maksājumu, komisijas naudas, procentu, dividenžu un biržā tirgojamo atvasināto līgumu pelņas veidā, uz ko neattiecas šā pielikuma vai I pielikuma noteikumi un kas nav atskaitīti no pašu kapitāla saskaņā ar 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu, un kas nav tieši saistīti ar tirdzniecības grāmatā iekļautajiem posteņiem.

4. Šajā nolūkā uzskata, ka ir notikusi brīvā piegāde, ja iestāde ir samaksājusi par vērtspapīriem vai precēm pirms to saņemšanas, vai, ja tā ir piegādājusi vērtspapīrus vai preces, pirms tā ir saņēmusi samaksu par tām un pārobežu darījumu gadījumā, ir pagājusi viena vai vairākas dienas, kopš tā ir veikusi samaksu vai piegādi.

5. Ievērojot 6. līdz 9. punktu, šādu risku riska vērtību un riska svērto vērtību, aprēķina saskaņā ar Direktīvas [2000/12/EK] V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas noteikumiem, pie kam atsauces uz „kredītiestādēm” šajā iedaļā, interpretē kā atsauces uz „iestādēm”, atsauces uz „mātes kredītiestādēm” interpretē kā atsauces uz „mātes iestādēm” atbilstoši interpretējot saistīto terminoloģiju.

6. 5. punkta vajadzībām:

Uzskata, ka Direktīvas [2000/12/EK] IV pielikums ir grozīts, lai pēc 3(d) punkta iekļautu vārdus „kredītu atvasinātais instruments”;

Uzskata, ka Direktīvas [2000/12/EK] IV pielikums ir grozīts, lai pēc 1.a) tabulas iekļautu:

Lai iegūtu varbūtējā nākotnes kredītriska skaitli, kopējās peļņas mijmaiņas darījuma gadījumā, kredīta atvasināto instrumentu un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma atvasināto instrumentu, instrumenta nominālsummu reizina ar šādiem procentiem:

Ja noteiktā saistība ir tā, kas izraisa iestādei tiešu risku, tad kvalificēts postenis I pielikuma nozīmē ir – 5%;

Ja noteiktā saistība ir tā, kas izraisa iestādei tiešu risku, tad tā nav kvalificēts postenis I pielikuma nozīmē ir – 10%.

Tomēr, gadījumā ar kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu, iestādei, kuras riski rodas no mijmaiņas un atspoguļo garo pozīciju attiecībā uz posteni, kas ir tā pamatā, ir atļauts varbūtējam nākotnes kredītriskam izmantot 0%, ja kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums ir atkarīgs no iestādes slēgšanas maksātnespējas dēļ, risks, kas rodas no mijmaiņas atbilst pamatpozīcijas īsajai pozīcijai, pat ja pamatpozīcija nav atkritusi.

Ja kredīta atvasinātais instruments sniedz aizsardzību saistībā ar „n-to saistību nepildīšanas gadījumu” bāzes saistību virknē, augstāk norādītos procentu skaitļus nosaka saistībā ar n-to zemāko, noteikto kredīta kvalitāti, ko savukārt nosaka, nosakot vai tā, ja tai ir pakļauta iestāde, ir kvalificēts postenis I pielikuma nozīmē.

7. 5. punkta vajadzībām, aprēķinot riska svērto vērtību, iestādēm nav atļauts izmantot finanšu ķīlas vienkāršo metodi, kas izklāstīta Direktīvas [2000/12/EK] VIII pielikuma 3. sadaļas 25. līdz 30. punktā, lai atzītu finanšu ķīlas ietekmi.

8. 5. punkta vajadzībām, pārdošanas ar atpirkšanu darījumus un vērtspapīrus vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumus, visus finanšu instrumentus un preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Riskiem, kas radušies ārpusbiržas atvasināto instrumentu dēļ un ir iegrāmatoti tirdzniecības portfelī, tās preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Lai aprēķinātu no svārstīguma izrietošas korekcijas, ja finanšu instrumenti vai preces ir aizdotas, pārdotas vai nodrošinātas, vai aizņemtas, pirktas vai saņemtas ar ķīlu vai citādi ar šāda darījuma starpniecību, ar šādiem instrumentiem un precēm rīkojas tāpat kā ar blakusindeksa akcijām no atzītas biržas saraksta.

9. 5. punkta vajadzībām, saistībā ar vispārējo nolīgumu par savstarpējo prasījumu dzēšanas atzīšanu, attiecībā uz pārdošanu ar atpirkšanu un/vai vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumiem un/vai citiem tirgus nosacītiem darījumiem ar kapitālu, ieskaits starp tirdzniecības portfeļa pozīcijām un pozīcijām ārpus tirdzniecības portfeļa, tiks atzīts vienīgi tad, ja ieskaitītie darījumi atbilst turpmāk norādītiem nosacījumiem:

(a)     visi darījumi ik dienas tiek novērtēti pēc pēdējā biržas kursa;

(b)     jebkurš postenis, kas darījumu ietvaros ir pārdots vai nodrošināts, pirkts vai saņemts, ir uzskatāms par atbilstošu finanšu ķīlu, saskaņā ar Direktīvas [2000/12/EK] V sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļas 3. punktu, nepielietojot šā pielikuma 8.punktu.

10. Ja kredītu atvasinātais instruments, kas iekļauts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējā riska ierobežošana darījuma un kredīta aizsardzība saskaņā ar Direktīvu [2000/12/EK] ir atzīta, uzskata, ka nepastāv darījuma partnera risks, kura iemesls ir kredītu atvasinātais instruments.

11. Kapitāla prasība ir 8% no kopējās riska svērtās vērtības.

ê 93/6/EEK

Brīvās piegādes

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 2. pielikuma b) punkts

3.1. 3.1. No iestādes prasa turēt kapitālu pret otras puses risku darījumā, ja:

(i)           i) tā ir samaksājusi par vērtspapīriem vai precēm, pirms saņēmusi tās, vai ir nodevusi vērtspapīrus vai preces, pirms saņēmusi samaksu par tām;

              un

(ii)          ii) pārrobežu darījumu gadījumā ir pagājusi viena vai vairākas dienas, kopš tā ir veikusi samaksu vai piegādi.

3.2. 3.2. Kapitāla normas ir ar svērto risku, ko piemēro attiecīgi otrai pusei, reizināti 8 % no vērtspapīru vai preču naudas vērtības, ko otra puse ir iestādei parādā.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 2. pielikuma c) punkts

Atpirkuma un atpakaļpirkuma līgumi, vērtspapīru vai preču aizdevums un aizņēmums

4.1. Tādu atpirkuma nolīgumu un vērtspapīru vai preču aizdevuma gadījumā, kas ir pamatoti ar vērtspapīriem vai precēm, kas ir iekļautas tirdzniecības grāmatā, iestādes aprēķina vērtspapīru vai preču tirgus vērtības un iestādes aizņēmuma vai parāda nodrošinājuma tirgus vērtības starpību, ja šī starpība ir pozitīva. Atpakaļpirkuma līgumu un vērtspapīru vai preču aizņēmuma gadījumā iestāde aprēķina starpību starp to summu, ko iestāde ir aizdevusi, vai attiecīgā parāda nodrošinājuma tirgus vērtību un to vērtspapīru vai preču tirgus vērtību, ko tā ir saņēmusi, ja šī starpība ir pozitīva.

ê 93/6/EEK

Kompetentās iestādes veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka sniegtais papildu nodrošinājums ir pieņemams.

Tāpat kompetentās iestādes var ļaut iestādēm neiekļaut papildu nodrošinājuma apmēru aprēķinos, kas minēti šā punkta pirmajos divos teikumos, ja papildu nodrošinājuma apmēru garantē tā, ka nodrošinājuma devējs vienmēr ir pārliecināts, ka papildu nodrošinājums tiks atmaksāts gadījumā, ja darījumu otra puse nepildīs saistības.

Uzkrātos procentus iekļauj aizņēmuma vai aizdevuma summas un nodrošinājuma tirgus vērtības aprēķinā.

4.2. Kapitāla pietiekamības prasība ir 8 % no skaitļa, ko iegūst saskaņā ar 4.1. punktu, reizinot ar riska svērumu, kas piemērojams attiecīgajai darījuma otrai pusei.

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

ê 98/33/EK 3. panta 2. punkts

5. Lai aprēķinātu kapitāla normatīvus to ārpusbiržas atvasinātiem instrumentiem, iestādes piemēro Direktīvas 89/647/EEK II pielikumu. Riska svērumus, kas jāpiemēro attiecīgajām pusēm, nosaka saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 9. punktu.

Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstu kompetentās iestādes var atbrīvot no II pielikumā izklāstīto metožu piemērošanas ārpusbiržas darījumus, par kuriem norēķinu kā darījuma juridiska puse veikusi ieskaita iestāde un kuros visi dalībnieki ik dienas pilnībā nodrošina risku, ko tie rada ieskaita iestādei, tādējādi nodrošinot aizsardzību, kas aptver gan tā brīža, gan nākotnē iespējamo risku. Kompetentajām iestādēm jāpārliecinās par to, ka iegrāmatotais nodrošinājums sniedz tāda paša līmeņa aizsardzību kā nodrošinājums, kas atbilst Direktīvas 89/647/EEK 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta 7. punktam, un ir novērsts risks, ko rada ieskaita iestādes riska uzkrājums, kas pārsniedz iegrāmatotā nodrošinājuma tirgus vērtību. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kā tās izmanto šīs izvēles tiesības.

ê 93/6/EEK

CITI NOTEIKUMI

6. Kapitāla pietiekamības prasības, kas minētas Direktīvā 89/647/EEK, attiecas uz tiem riska darījumiem, kas izpaužas maksājumu, komisijas naudas, procentu likmju, dividenžu un biržā tirgojamo termiņa darījumu vai izvēles darījumu normatīvu veidā, uz kurām neattiecas šā pielikuma vai I pielikuma noteikumi un kuras nav atskaitītas no pašu kapitāla saskaņā ar V pielikuma 2. punkta d) apakšpunktu, un kuras tieši saistītas ar vērtspapīru tirdzniecībā iekļautajiem posteņiem.

Attiecīgajām darījumu otrajām pusēm piemērojamo riska svērumu nosaka saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 9. punktu.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

III PIELIKUMS

Ö kapitāla prasību aprēķināšana Õ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS RISKAM

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 3. pielikuma a) punkts (pielāgots)

1. Ja iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīciju un neto zelta pozīciju summa, ko aprēķina saskaņā ar Ö 2. punktā Õ turpmāk izklāstīto procedūru, pārsniedz 2 % no tās kopējā pašu kapitāla, tad, lai aprēķinātu tās pašu kapitāla normatīvus attiecībā uz ārvalstu valūtas risku, to reizina ar 8 % tās neto ārvalstu valūtas pozīcijas un tās neto zelta pozīcijas summu.

Līdz 2004. gada 31. decembrim kompetentās iestādes var atļaut iestādēm aprēķināt to pašu kapitāla normatīvus, reizinot ar 8 % apmēru, par kuru kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcija un neto zelta pozīcija pārsniedz 2 % no kopējā pašu kapitāla.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

2. Izmanto divu pakāpju aprēķinu Ö ārvalstu valūtas riska kapitāla prasībai Õ.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 3. pielikuma b) punkts (pielāgots)

32.1. Pirmkārt, aprēķina iestādes neto atklāto pozīciju visās valūtās (ieskaitot pārskata valūtu) un zeltā.

Šī Ö neto atklātā Õ pozīcija sastāv no šādu elementu summas (pozitīvu vai negatīvu):

-(a)    neto tūlītējā pozīcija (t. i., visi aktīvu posteņi, no tiem atņem visus pasīvu posteņus, ieskaitot konkrētajā valūtā uzkrātos procentu maksājumus), vai - zeltam - neto tūlītējā pozīcija zeltā),

-(b)    neto termiņa (nākotnes) pozīcija (t. i., visas summas, kas būs jāsaņem, atskaitot visas summas, kas būs jāsamaksā, saskaņā ar standartizētiem valūtas un zelta maiņas darījumiem, ieskaitot valūtas un zelta standartizētus nākotnes darījumus un valūtas apmaiņas pamatkapitālu, kas nav iekļauts tūlītējā pozīcijā),

-(c)    neatsaucami galvojumi (un līdzīgi instrumenti), kas noteikti tiks nosaukti, un ko, iespējams, nevar atsaukt,

-(d)   neto standartizēto līgumu ienākumi/izdevumi, kas vēl nav uzkrāti, bet jau pilnībā nodrošināti (termiņa līgumu neto ienākumi/izdevumi, kas vēl nav iekļauti grāmatvedības reģistros, bet ir pilnībā nodrošināti ar nestandartizētiem nākotnes valūtas darījumiem, var tikt iekļauti šeit, pārskata iestādei neatkarīgi pieņemot lēmumu, un ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu).

-(e)    neto delta (vai ar delta pamatots) ekvivalents ārvalstu valūtas un zelta iespēju darījumu kopējai uzskaitei,

-(f)    pārējo iespēju darījumu tirgus vērtība (kas nav ārvalstu valūtas un zelta iespēju darījumi),.

vVisas pozīcijas, ko iestāde ir apzināti pieņēmusi, lai nodrošinātos pret negatīvām sekām, ko rada maiņas kurss tās kapitāla proporcijai, var izslēgt no neto valūtas risku aprēķina.

Šādām pozīcijām jābūt netirgojamām vai strukturālām, un, lai tās izslēgtu, visām izmaiņām to izslēguma noteikumos vajag kompetento iestāžu piekrišanu.

To pašu režīmu, ievērojot tos pašus nosacījumus kā iepriekš, var piemērot iestādes pozīcijām, kas attiecas uz posteņiem, kas ir jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu.

ò jauns

Lai veiktu pirmajā daļā minētos aprēķinus attiecībā uz kopējiem ieguldījumu uzņēmumiem (CIU), ņem vērā kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) aktuālās ārvalstu valūtas pozīcijas. Ziņojumu sniegšanā par kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) ārvalstu valūtas pozīcijām, iestādes var paļauties uz trešo personu, ja ir atbilstoši nodrošināta šā ziņojuma pareizība. Ja iestādei nav zināmas kolektīvā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) ārvalstu valūtas pozīcijas, pieņem, ka kopējo ieguldījumu uzņēmums (CIU) iegulda līdz (CIU) pilnvarā atļautai maksimālajai robežai ārvalstu valūtā, un iestādes, aprēķinot savu kapitāla prasību ārvalstu valūtas riskam, tirdzniecības portfeļa pozīcijām, ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko tās var uzņemties, izmantojot sviras efektu ar kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) pozīciju starpniecību. To panāk proporcionāli palielinot kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) pozīciju līdz maksimālajam riskam bāzes ieguldījumu posteņos, kas izriet no šīs ieguldījumu pilnvaras. Kopējā ieguldījuma uzņēmuma (CIU) pieņemto pozīciju ārvalstu valūtā uzskata par atsevišķu valūtu, tāpat kā ieguldījumus zeltā, ievērojot pārveidojumu, ka, ja iespējams virzīt kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) ieguldījumu, kopējo garo pozīciju var pieskaitīt kopējai garajai atvērtai ārvalstu valūtas pozīcijai un kopējo īso pozīciju var pieskaitīt kopējai īsajai atvērtajai ārzemju valūtas pozīcijai. Šādu pozīciju starpā ieskaits netiks atļauts pirms aprēķinu veikšanas.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 3. pielikuma b) punkts

3.2. Kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem var ļaut iestādēm izmantot neto pašreizējo vērtību, aprēķinot neto atklāto pozīciju visās valūtās un zeltā.

ê 93/6/EEK

è1 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 3. pielikuma c) punkts

è1 42.2. Otrkārt, visu valūtu neto īsās un garās pozīcijas, izņemot pārskata valūtu un neto garās vai īsās pozīcijas zeltā, konvertē pārskata valūtā atbilstoši dienas kursam. ç Lielākā no kopsummām ir iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcija.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

53. Šā pielikuma nolūkiem, neatkarīgi no Ö atkāpjoties no Õ 1. līdz 4. punktam, un līdz turpmākai koordinācijai kompetentās iestādes var noteikt vai ļaut iestādēm izmantot alternatīvas Ö šādas Õ procedūras.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

63.1. Pirmkārt, Kkompetentās iestādes var ļaut iestādēm paredzēt zemākas kapitāla prasības pret pozīcijām cieši savstarpēji saistītās valūtās, kas ir zemākas par tām, kas izriet no 1. līdz 4. Ö un 2. Õ punkta piemērošanas. Kompetentas iestādes var uzskatīt valūtu pāri par cieši saistītu tikai tad, ja zaudējuma iespējai, kas aprēķināta uz pēdējo trīs vai piecu gadu dienas kursu datu pamata, attiecībā uz vienādām vai pretējām pozīcijām šajās valūtās turpmākās 10 darba dienās, kas ir 4 % no konkrētās saskaņotās pozīcijas vērtības vai mazāk (vērtība noteikta pārskata valūtā), ir vismaz 99 %, ja izmanto trīs gadu pārskata periodu, vai 95 %, ja izmanto piecu gadu pārskata periodu. Pašu kapitāla prasības saskaņotām pozīcijām divās cieši saistītās valūtās ir 4 %, ko reizina ar saskaņotās pozīcijas vērtību. Kapitāla prasības nesaskaņotām pozīcijām cieši saistītās valūtās un visām pozīcijām citās valūtās ir 8 %, kas reizināti ar lielāko no neto īso vai neto garo pozīciju summas šajās valūtās, pirms tam atskaitot saskaņotās pozīcijas cieši saistītas valūtās.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 3. pielikuma d) punkts (pielāgots)

7. Otrkārt, līdz 2004. gada 31. decembrim kompetentās iestādes var atļaut iestādēm piemērot metodi, kas ir alternatīva šā pielikuma 1. līdz 6. punktā paredzētajām metodēm. Kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc šīs metodes, jābūt pietiekamiem, lai pārsniegtu 2 % no saskaņā ar 4. punktu aprēķinātās neto atklātās pozīcijas, lai pārsniegtu 99 % un vairāk gadījumu iespējamos zaudējumus, ja dienas kursa svārstību analīze par 10 darba dienu secīgu periodu aptver pēdējos trīs gados.

Pirmajā apakšpunktā aprakstīto alternatīvo metodi var izmantot tikai, ievērojot šādus nosacījumus:

(i)           kompetentās iestādes nosaka aprēķina formulu un korelācijas koeficientus, pamatojoties uz to veikto valūtas kursa svārstību analīzi;

(ii)          kompetentās iestādes regulāri pārskata korelācijas koeficientus, ņemot vērā informāciju par jaunākiem datiem ārvalstu valūtas tirgos.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

83.2. Treškārt, Kkompetentās iestādes var ļaut iestādēm no jebkuras no 1. Ö , 2., un 3.punkta 1. apakšpunkta Õ līdz 7. punktā aprakstītajām metodēm, ko tās piemēro, izslēgt pozīcijas jebkurā valūtā, kura pakļauta juridiski saistošam starpvaldību nolīgumam ierobežot to atšķirības, attiecībā uz citām valūtām, ko aptver tas pats nolīgums. Iestādes aprēķina to saskaņotās pozīcijas šajās valūtās un attiecina uz tām kapitāla pietiekamības prasības tā, lai maksimāli pieļaujamā atšķirība, kas noteikta konkrētā starpvaldību nolīgumā attiecībā uz aplūkojamo valūtu, nebūtu zemāka par pusi. Ar nesaskaņotām pozīcijām šajās valūtas rīkojas tāpat kā ar citām valūtām.

Neievērojot Ö Atkāpjoties no Õ pirmāso daļasu, kompetentās iestādes var ļaut kapitāla pietiekamības prasības saskaņotām pozīcijām to dalībvalstu valūtās, kas piedalās Eiropas Monetārās savienības otrajā stadijā, aprēķināt, reizinot šādu saskaņotu pozīciju vērtību ar 1,6 %.

ê 93/6/EEK (pielāgots)

9. Kompetentās iestādes dara Padomei un Komisijai zināmas metodes, ja tādas ir, ko tās noteikušas vai atļāvušas attiecībā uz 6. līdz 8. punktu.

10. Komisija ziņo Padomei par 9. punktā minētajām metodēm un vajadzības gadījumā, pienācīgi ievērojot starptautiskos notikumus, ierosina saskaņotāku attieksmi pret ārvalstu valūtas risku.

ê 93/6/EEK

114. Neto pozīcijas saliktās valūtās var sadalīt sastāva valūtās saskaņā ar spēkā esošajām kvotām.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

VIII Ö IV Õ PIELIKUMS

PREČU RISKaS Ö kapitāla prasību aprēķināšana Õ

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums

1. Visas preču vai preču atvasinājumu pozīcijas jāizsaka mērījumu standartvienībās. Katrai precei tūlītējo cenu izsaka pārskata valūtā.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

2. Zelta vai zelta atvasinājumu pozīcijas uzskata par tādām, kas pakļautas ārvalstu valūtas riskam, un, lai aprēķinātu tirgus risku, ar tām rīkojas attiecīgi saskaņā ar III vai VIII pielikumu.

3. Šā pielikuma vajadzībām pozīcijas, kas ir tikai krājumu finansējums, var izslēgt tikai no preču riska aprēķina.

4. Procentu likmes un ārvalstu valūtas risku, uz ko neattiecas šā pielikuma pārējie noteikumi, iekļauj tirgojamu parāda instrumentu vispārējā riska aprēķinā un ārvalstu valūtas riska aprēķinā.

5. Ja īsā pozīcija pazeminās pret garo pozīciju, iestādes aizsargājas arī pret likviditātes deficīta risku, kas var būt dažos tirgos.

6. Saskaņā ar 19. punktu lielums, par kuru iestādes garās (īsās) pozīcijas pārsniedz tās īsās (garās) pozīcijas attiecībā uz to pašu preci un tās pašas preces standartizētiem līgumiem, iespēju līgumiem un garantijām, ir tās neto pozīcija katrai precei.

Kompetentās iestādes ļauj ar atvasinātu instrumentu pozīcijām rīkoties kā ar preces pamatpozīcijām, kā noteikts 8., 9. un 10. punktā.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums

7. Kompetentās iestādes šādas pozīcijas var uzskatīt par tās pašas preces pozīcijām:

-(a)         atšķirīgu apakšgrupu preču pozīcijas gadījumos, ja apakšgrupas ir savstarpēji piegādājamas,

              un

-(b)         līdzīgu preču pozīcijas, ja tās ir tieši aizstājamas cita ar citu un ja var skaidri noteikt minimālo korelāciju 0,9 starp cenas svārstībām ne mazāk kā viena gada laikā.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums

Īpaši instrumenti

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

8. Preču standartizētu nākotnes līgumu un termiņa saistības pirkt vai pārdot atsevišķas preces iekļauj mērījumu sistēmā kā nosacītus lielumus standarta mērvienībās un nosaka termiņu ar atsauci uz beigu datumu.

Kompetentās iestādes var atļaut biržā tirgojamiem termiņa līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīvu, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar termiņa līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar standartizēta nākotnes darījuma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta VIII pielikumā.

Līdz 2006. gada 31. decembrim kKompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības šajā punktā minētā tipa ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar atvasinājuma līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā līguma kapitāla normatīviem, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta šā pielikuma turpinājumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta VIII pielikumā.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

9. Preču apmaiņas, kur darījumam no vienas puses ir fiksēta cena un no otras puses - pašreizējā tirgus cena, ievieto termiņa sadalījumā Ö ,kā tas paredzēts no 13. līdz 18. punktam, Õ kā pozīciju virkni, kas ir vienādas ar līguma domāto apmēru, kur viena pozīcija atbilst katram maksājumam apmaiņā un ir ievietota termiņa sadalījumā, ko nosaka 13. punkta Ö 1. Õ tabula. Pozīcijas ir garās pozīcijas, ja iestāde maksā fiksētu cenu un saņem mainīgu cenu, un īsās pozīcijas, ja iestāde saņem fiksētu cenu un maksā mainīgu cenu.

Par preču apmaiņām, kur darījuma objekti ir dažādas preces, jāziņo attiecīgā pārskata sadaļā par termiņu sadalījumu.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

10. Ar preču vai preču atvasinājumu iespēju līgumiem rīkojas tā, it kā tie būtu pozīcijas, kuru vērtība ir vienāda ar tā pamatdokumenta vērtību, uz ko iespēju līgums attiecas, kas šā pielikuma mērķiem ir reizināta ar tā delta koeficientu. Pēdējās pozīcijas var tikt kompensētas pret visām kompensējošām pozīcijām, kas ir identiskas pamata precēm vai preces atvasinājumiem. Izmanto attiecīgās biržas delta koeficientu, ko aprēķina kompetentās iestādes vai, ja neviena no minētajām nav pieejama vai ārpusbiržas iespēju līgumiem, delta koeficientu, ko aprēķina pati iestāde, ja kompetentā iestāde atzīst, ka modelis, ko izmanto iestāde, ir pamatots.

Tomēr kompetentās iestādes var noteikt, ka iestādes pašas aprēķina to delta koeficientus, izmantojot metodoloģiju, ko nosaka kompetentās iestādes.

Kompetentās iestādes prasa, lai Ppārējais risks, izņemot delta koeficientu, kas ir saistīts ar izvēli līgumiem, būtu Ö ir Õ nodrošināts.

Kompetentās iestādes var atļaut rakstītiem biržā tirgojamiem iespēju līgumiem kapitāla prasības, kas ir vienādas ar normatīviem, ko prasa birža, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas ir saistīts ar iespēju līgumu, un tas ir vismaz vienāds ar iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā, vai piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta VIII pielikumā.

Līdz 2006. gada 31. decembrim Kkompetentās iestādes var atļaut arī kapitāla prasības ārpusbiržas iespēju līgumiem, par kuriem norēķinu veic klīringa iestāde, ko tās atzīst par vienādu normatīvam, ko prasa klīringa iestāde, ja tās pilnībā apmierina tas, ka tā veic precīzu riska aprēķinu, kas saistīts ar attiecīgu iespēju līgumu un tas ir vismaz vienāds ar konkrētā iespēju līguma kapitāla prasībām, ko aprēķina pēc metodes, kas izklāstīta turpmāk šajā pielikumā vai, piemērojot iekšējo modeļu metodi, kas aprakstīta VIII pielikumā.

Bez tam tās var atļaut iegādāta biržā tirgojama ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības, kas ir vienādas ar tā pamatdokumenta kapitāla prasībām, ar nosacījumu, ka tie nepārsniedz iespēju līguma tirgus vērtību. Rakstīta ārpusbiržas iespēju līguma kapitāla prasības nosaka attiecībā uz preci, kas ir tā pamatā.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

11. Ar garantijām attiecībā uz precēm rīkojas tāpat, kā ar preču iespēju līgumiem Ö kas minēti Õ saskaņā ar 10. punktāu.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums

12. Persona, kas nodod preces vai garantētas tiesības, kas attiecas uz preču īpašumtiesībām atpirkuma līgumā, un persona, kas aizdod preces preču aizdevuma līgumā, iekļauj šādas preces tā kapitāla normatīvu aprēķinā saskaņā ar šo pielikumu.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

a) Termiņa sadalījums

13. Katrai precei attiecīgās iestādes izmanto atsevišķu termiņa sadalījuma izkārtojumu saskaņā ar Ö 1. Õ tabulu tālāk. Visas šīs preces pozīcijas un visas pozīcijas, ko uzskata par tās pašas preces pozīcijām saskaņā ar 7. punktu, ievieto attiecīgos termiņa intervālos. Fiziskus krājumus ievieto pirmajā termiņu intervālā.

Ö 1. tabula Õ

Termiņa intervāls (1) || Izplatīšanas likme % (in %) (2)

0 ≤ 1 mēnesi || 1,50

> 1 ≤ 3 mēnešiem || 1,50

> 3 ≤ 6 mēnešiem || 1,50

> 6 ≤ 12 mēnešiem || 1,50

> 1 ≤ 2 gadi || 1,50

> 2 ≤ 3 gadi || 1,50

> 3 gadiem || 1,50

14. Kompetentās iestādes var ļaut kompensēt pozīcijas, kas ir tās pašas preces pozīcijas, vai ko tās saskaņā ar 7. punktu uzskata par tādām, un ievietot tās attiecīgā termiņa intervālā, pamatojoties uz neto pamata vērtību, ja:

- (a)      tās ir tādu līgumu pozīcijas, kuru termiņš beidzas tajā pašā dienā,

un

- (b)        tās ir tādu līgumu pozīcijas, kuru termiņš beidzas 10 dienās pēc otras pozīcijas termiņa beigām, ja līgumus tirgo tirgos, kam ir ikdienas piegādes datumi.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums

15. Iestāde pēc tam summē garās pozīcijas un īsās pozīcijas katrā termiņa intervālā. Garās (īsās) pozīcijas, kas ir saskaņotas ar īsām (garām) pozīcijām konkrētā termiņa intervālā, ir šā intervāla saskaņotās pozīcijas, bet pārējās garās vai īsās pozīcijas ir tā paša intervāla nesaskaņotās pozīcijas.

16. Konkrētā termiņa intervāla nesaskaņotās garās (īsās) pozīcijas daļa, kas ir saskaņota ar nākamā termiņa intervāla nesaskaņoto īso (garo) pozīciju ir starp diviem termiņa intervāliem saskaņota pozīcija. Nesaskaņotās garās vai nesaskaņotās īsās pozīcijas daļa, ko nevar šādi saskaņot, ir nesaskaņotā pozīcija.

17. Iestādes kapitāla normatīvus katrai precei aprēķina, pamatojoties uz attiecīgu termiņa sadalījumu summējot:

(ia)         saskaņotu garo un īso pozīciju summu, kas ir reizināta ar attiecīgu izplatīšanas likmi katram termiņa intervālam, kā norādīts 13. punkta tabulas otrā slejā, un ar preces tūlītējo cenu;

(iib)        saskaņotu pozīciju starp diviem termiņa intervāliem katram termiņa intervālam, kurā nesaskaņota pozīcija tiek pārcelta tālāk, reizinot ar 0,6 % (piedāvājuma likme) un ar preces tūlītējo cenu;

(iiic)       pārējās nesaskaņotās pozīcijas, ko reizina ar 15 % (atklātā (tiešā) darījumu likme) un ar preces tūlītējo cenu.

18. Iestādes kopējos preču riska kapitāla normatīvus aprēķina, summējot kapitāla normatīvus, ko aprēķina katrai precei saskaņā ar 17. punktu.

b) Vienkāršotā pieeja

19. 19. Iestādes kapitāla normatīvus katrai precei aprēķina, summējot:

(ia)         15% no neto pozīcijas, īsās vai garās, kas ir reizināti ar preces tūlītējo cenu;

(iib)        3% no bruto pozīcijas, kas ir garās un īsās pozīcijas summa un ir reizināti ar preces tūlītējo cenu.

20. Iestādes kopējos preču riska kapitāla normatīvus aprēķina, summējot kapitāla normatīvus, ko aprēķina katrai precei saskaņā ar 19. punktu.

ê 93/6/EEK 11.a pants (pielāgots)

Ö Paplašināts termiņa sadalījums Õ

Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstis Ö Kompetentās iestādes Õ var atļaut to iestādēm ievērot minimālās izplatīšanas, piedāvājuma un atklātās (tiešās) likmes, kas ir norādītas tabulā turpmāk, nevis tās, kas norādītas VII pielikuma 13., 14., 17. un 18. punktā, ar nosacījumu, ka iestādes pēc to kompetento iestāžu atzinuma:

(a)     veic nozīmīgu uzņēmējdarbību ar precēm;

(b)     tām ir daudzveidīgu preču portfelis;un

(c)     tās nav gatavas izmantot iekšējos modeļus, lai aprēķinātu preču riska kapitāla normatīvus saskaņā ar Ö V Õ VIII pielikumu.

2. tabula

|| Dārgmetāli, (izņemot zeltu) || Parastie metāli || Lauksaimniecības produkti (mīkstie) || Citas preces, tostarp enerģija

Izplatīšanas likme % || 1,0 || 1,2 || 1,5 || 1,5

Izplatīšanas likme % || 0,3 || 0,5 || 0,6 || 0,6

Turēšanas likme % || 8 || 10 || 12 || 15

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

è1 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums, kas grozīts ar kļūdu labojumu, OV L 248, 8.9.1998., 20. lpp.

VIII PIELIKUMS

IEKŠĒJO MODEĻU Ö IZMANTOŠANA KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINĀŠANAI Õ

1. Kompetentās iestādes iestādēm var, ievērojot šajā pielikumā noteiktos nosacījumus, ļaut aprēķināt kapitāla prasības pozīciju riskam, ārvalstu valūtas riskam un/vai preču riskam, izmantojot iekšējos riska vadības modeļus, kas aizstāj I, III un VII Ö IV Õ pielikumā aprakstītās metodes vai kopā ar tām. Katrā atsevišķā gadījumā vajag, lai kompetentās iestādes noteikti atzītu modeļu izmantojumu uzraudzīta kapitāla nolūkiem.

2. Kompetentās iestādes piešķir atzīšanu tikai tad, ja iestādes riska vadības sistēma ir konceptuāli nevainojama un to īsteno godprātīgi, un, jo īpaši, ja izpildīti šādi kvalitātes standarti:

(ia)    iekšējais riska aprēķina modelis ir tieši iekļauts iestādes ikdienas riska vadības procesā un ir pamats pārskatam par riska darījumiem, ko gatavo iestādes augstākai vadībai;

(iib)   iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas ir neatkarīga no darījumu tirdzniecības struktūrvienībām un tieši pakļauta augstākai vadībai. Šai struktūrvienībai jāatbild par iestādes riska vadības sistēmas plānošanu un īstenošanu. Tā sastāda un analizē dienas pārskatus par riska vadības modeļa rezultātiem un attiecīgiem tirdzniecības ierobežojumu pasākumiem, kas jāveic;

(iiic)  iestādes valde un augstākā vadība aktīvi iesaistās riska kontroles procesā, un dienas pārskatus, ko sastāda riska kontroles struktūrvienība, pārskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan individuālu tirgotāju pozīcijas, gan arī iestādes kopējo risku;

(ivd)  iestādei ir pietiekams skaits darbinieku, kas ir kvalificēti izmantot sarežģītus modeļus tirdzniecībā, riska kontrolē, revīzijā un noformējuma nodaļas jomās;

(ve)   iestāde ir izveidojusi procedūras, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību iekšējai politikai, kas dokumentāri apstiprināta, un kontroli attiecībā uz riska aprēķina sistēmas kopējo darbību;

(vif)  iestādes modeļiem ir pārbaudīta virzības uzskaite ar atbilstošu riska aprēķina precizitāti;

(viig) iestāde bieži veic stingru stresa pārbaudes programmu, un augstākā vadība pārskata šo pārbaužu rezultātus un atspoguļo tos politikā un ierobežojumos, ko tā nosaka;

(h)     iestādei kā daļa no tās pastāvīga iekšējās revīzijas procesa neatkarīgi jāpārskata tās riska aprēķina sistēma.

Šajā pPārskatās, Ö kas minēts pirmā punkta h) apakšpunktā, Õ jāaptvers gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbības. Vismaz reizi gadā iestādei jāveic tās kopējā riska vadības procesa pārskats.

Pārskatā tiks jāizvērtēta:

- (a)   riska vadības sistēmas un riska kontroles struktūrvienības procesa un organizācijas dokumentācijas atbilstība,

- (b)   kā tirgus riska pasākumi ir integrēti ikdienas riska vadībā un vadības informācijas sistēmas vienotība,

- (c)   kā iestāde izmanto apstiprināšanai riska cenu noteikšanas modeļus un vērtēšanas sistēmas, ko lieto darījumu un noformējuma nodaļas personāls,

- (d)  tirgus riska apjoms, ko aptver riska aprēķina modelis, un to, kā apstiprina visas nozīmīgas izmaiņas riska aprēķina procesā,

- (e)   cik precīzi un pilnīgi ir pozīcijas dati, to cik precīzi un atbilstoši ir nestabilitātes un korelācijas pieņēmumi, un cik precīzi ir vērtējumi un riska jutīguma aprēķini,

- (f)   pārbaudes procesu, ko iestādes izmanto, lai izvērtētu iekšējiem modeļiem izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un ticamību, ieskaitot šādu datu avotu neatkarību,

         un

- (g)   pārbaudes procesu, ko iestāde lieto, lai izvērtētu pretpārbaudi, ko veic, lai novērtētu modeļa precizitāti.

3. Veicot pretpārbaudes programmu, iestāde uzrauga tās modeļa precizitāti un darbību (spēju darboties). Pretpārbaudei jānodrošina katrai darba dienai vienas dienas riska vērtības aprēķina salīdzinājums, ko nosaka iestādes vērtība è1 , ko nosaka ar iestādes modeli portfeļa darba dienas beigu attiecībai pret vienas dienas izmaiņām portfeļa vērtībā, ç nākamās darba dienas beigās.

Kompetentās iestādes pārbauda iestādes spēju veikt pretpārbaudi gan faktiskām, gan iespējamām izmaiņām portfeļa vērtībā. Portfeļa vērtības iespējamo izmaiņu pretpārbaudē salīdzina portfeļa vērtību dienas beigās un nākamās dienas beigās, pieņemot nemainīgas pozīcijas. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes veiktu attiecīgus pasākumus, lai uzlabotu to pretpārbaudes programmu, ja uzskata to par nepilnīgu.

4. Lai aprēķinātu kapitāla normatīvus konkrētam riskam, kas saistīts ar tirgojamām parāda un pašu kapitāla pozīcijām, kompetentās iestādes var atzīt iekšējo modeļu izmantošanu, ja papildus atbilstībai nosacījumiem šā pielikuma turpinājumā šis modelis, Ö kas atbilst šādiem nosacījumiem Õ :

- (a)   skaidro vēsturiskās portfeļa cenas izmaiņas,

- (b)   aptver portfeļa svarīguma koncentrāciju un izmaiņas struktūrā,

- (c)   ir stiprs pret nelabvēlīgu vidi,

- (d)  ir apstiprināts ar pretpārbaudi nolūkā novērtēt, vai konkrētais risks ir aptverts precīzi. Ja kompetentās iestādes ļauj šo pretpārbaudi veikt, pamatojoties uz attiecīgiem apakšportfeļiem, tie jāizvēlas konsekventi.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums

5. Iestādes, kas izmanto iekšējos modeļus, kas nav atzīti saskaņā ar 4. punktu, ir pakļautas atsevišķiem konkrēta riska kapitāla maksājumiem, ko aprēķina tā, kā paredz I pielikums.

6. Saskaņā ar 10. punkta ii) apakšpunktu iestādes pašu aprēķina rezultātus palielina ar reizinājuma koeficientu vismaz 3.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

7. Reizinājuma koeficientu palielina ar plusa koeficientu starp 0 un 1 saskaņā ar šādu Ö 1. Õ tabulu, atkarībā no noviržu skaita pēdējās 250 darba dienās, kā konstatēts iestādes pretpārbaudē. Kompetentās iestādes prasa, lai iestādes aprēķinātu novirzes saskaņā ar portfeļa vērtības faktisko vai iespējamo izmaiņu pretpārbaudi. Novirze ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo vienas dienas riska novērtējumu, ko aprēķina, izmantojot iestādes modeli. Lai noteiktu plusa koeficientu, noviržu skaitu izvērtē vismaz reizi ceturksnī.

Ö 1. tabula Õ

Noviržu skaits || Plusa koeficients

mazāk par 5 || 0,00

5 || 0,40

6 || 0,50

7 || 0,65

8 || 0,75

9 || 0,85

10 un vairāk || 1,00

Kompetentās iestādes var Ö drīkst Õ atsevišķos gadījumos sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem neievērot prasību palielināt reizinājuma koeficientu ar plusa koeficientu saskaņā ar iepriekš doto Ö 1. Õ tabulu, ja iestāde kompetentām iestādēm ir pārliecinoši pierādījusi, ka šāds palielinājums nav vajadzīgs, un modelis pamatā ir nevainojams.

Ja daudzās novirzes norāda uz to, ka modelis nav pietiekami precīzs, kompetentās iestādes atsauc modeļa atzīšanu vai uzliek izpildīt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu modeļa attiecīgu uzlabošanu.

Lai ļautu kompetentajām iestādēm uzraudzīt plusa koeficienta atbilstību tā pieaugumā, iestādes tūlīt un nekādā gadījumā vēlāk kā piecās darbadienās dara kompetentām iestādēm zināmas novirzes, kas izriet no to pretpārbaudes programmām un kas saskaņā ar iepriekš doto tabulu paredz plusa koeficienta palielinājumu.

8. Ja kompetentās iestādes saskaņā ar 4. punktu ir atzinušas iestādes modeli, tad, lai aprēķinātu konkrētā riska kapitāla normatīvus, iestāde palielina tās kapitāla normatīvus, ko aprēķina saskaņā ar 6., 7. un 10. punktu, ar pieskaitījumu vai nu:

(ia)         riska novērtējuma konkrētā riska daļai, kas jānodala saskaņā ar uzraudzības pamatnorādēm, vai pēc iestādes izvēles;

(iib)        riska novērtējumiem attiecībā uz parāda pakārtotiem portfeļiem un pašu kapitāla akciju pozīcijām, kam ir konkrēts risks.

No iestādēm, kuras izmanto ii) Ö b Õ apakšpunktu, prasa, lai pirms tam tās noteiktu savu pakārtoto portfeļu struktūru un mainītu to tikai tad, ja kompetentās iestādes tam piekrīt.

ê 98/31/EK 1. panta 7. punkts un 5. pielikums

9. Kompetentās iestādes var atteikties no prasības par papildu pieskaitījumu saskaņā ar 8. punktu, ja iestādes pierāda, ka saskaņā ar pieņemtiem starptautiskiem standartiem to modelis precīzi aptver gadījuma risku un saistību nepildīšanas risku attiecībā uz to tirgojamām parāda un pašu kapitāla pozīcijām.

ê 98/31/EC 1. panta 7. punkts un 5. pielikums

10. Visām iestādēm jāizpilda kapitāla normatīvi, kas pārrēķināti kā augstākais no:

(ia)         tās iepriekšējās dienas riska vērtības izskaitļojuma, ko aprēķina saskaņā ar parametriem, kas precizēti šajā pielikumā;

(iib)        ik dienas riska vērtības novērtējumu caurmērā katrai no iepriekšējām 60 darba dienām, kas reizināts ar 6. punktā minēto koeficientu un koriģēts ar koeficientu, kas minēts 7. punktā.

ê 98/31/EC 1. panta 7. punkts un 5. pielikums

11. Aprēķinot riska vērtību, ievēro šādu standartu minimumu:

(ia)         riska vērtības aprēķināšana vismaz ik dienas;

(iib)        pārskata datu 99 % uzticamība ar precizitāti līdz vienam ciparam (aiz komata);

(iiic)       10 dienu turēšanas periods;

(ivd)       vēsturiska apsekojuma periods vismaz vienu gadu, izņemot gadījumu, kad īsāku apsekojuma periodu attaisno nozīmīgs pacēlums cenas nestabilitātē;

(ve)        atjauninājumi, ko nosaka trīs mēnešu dati.

12. Kompetentās iestādes prasa, lai modelis precīzi aptvertu visu reālās cenas risku attiecībā uz iespēju darījumiem vai līdzīgām pozīcijām un to, lai jebkurš risks, uz ko modelis neattiecas, tiktu attiecīgi nodrošināts ar pašu kapitālu.

ê 98/31/EC 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

13. Kompetentās iestādes prasa, lai Rriska aprēķina modelis aptvertu pietiekamu skaitu riska faktoru atkarībā no iestādes darbības līmeņa attiecīgos tirgos Ö un jo īpaši Õ .

Kā minimumu ievēro šādus noteikumus:

Ö Procentu likmes risks Õ

(i)         procentu likmes riskam Rriska aprēķina sistēmā iekļauj riska faktoru kopumu, kas atbilst katras valūtas procentu likmēm, kurās iestādei ir bilances vai ārpusbilances pozīcijas, ko ietekmē procentu likme. Iestādes modelē ienākumu līknes, izmantojot kādu no vispārpieņemtām metodēm. Procentu likmju riskam galvenajās valūtās un tirgos ienākumu līkni sadala vismaz sešos termiņa segmentos, lai aptvertu likmju nestabilitātes atšķirības visā ienākumu līknē. Riska aprēķina sistēmai jāaptver risks, ko nosaka dažādu ienākuma līkņu dinamika, kas nav pilnīgi savstarpēji saistīta;.

Ö Valūtas maiņas likmes risks Õ

(ii)        ārvalstu valūtas riskam Rriska aprēķina sistēmā jāiekļauj riska faktori, kas atbilst zeltam un atsevišķām ārvalstu valūtām, kurās iestādes pozīcijas ir nosauktas;.

ò jauns

Kopējo ieguldījumu uzņēmumiem (CIU) aktuālās ārvalstu valūtas pozīcijas kopējā ieguldījumu uzņēmumā (CIU) tiks ņemtas vērā. Ziņojumu sniegšanā par kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) ārvalstu valūtas pozīcijām, iestādes var paļauties uz trešo personu, ja ir atbilstoši nodrošināta šā ziņojuma pareizība. Ja iestādei nav zināmas kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) ārvalstu valūtas pozīcijas, pieņem, ka kopējais ieguldījumu uzņēmums (CIU) iegulda līdz tā pilnvarā atļautai maksimālajai robežai ārvalstu valūtā, un iestādes, aprēķinot savu kapitāla prasību ārvalstu valūtas riskam, tirdzniecības portfeļa pozīcijām, ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko tās var uzņemties, izmantojot sviras efektu ar kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) pozīciju starpniecību. To panāk proporcionāli palielinot kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) pozīciju līdz maksimālajam riskam bāzes ieguldījumu posteņos, kas izriet no šīs ieguldījumu pilnvaras. Kopējā ieguldījumu uzņēmuma (CIU) pieņemto pozīciju ārvalstu valūtā uzskata par atsevišķu valūtu, tāpat kā ieguldījumus zeltā. Tomēr, ja iespējams virzīt kopējo ieguldījumu uzņēmumu (CIU) ieguldījumu, kopējo garo pozīciju var pieskaitīt kopējai garajai atvērtai ārvalstu valūtas pozīcijai un kopējo īso pozīciju var pieskaitīt kopējai īsajai atvērtajai ārzemju valūtas pozīcijai. Šādu pozīciju starpā ieskaits netiks atļauts pirms izdarīti aprēķini.

ê 98/31/EC 1. panta 7. punkts un 5. pielikums (pielāgots)

Ö Pašu kapitāla risks Õ

(iii)       iii) pašu kapitāla riskam Rriska aprēķina sistēmā izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katram no pašu kapitāla tirgiem, kuros iestādei ir nozīmīgas pozīcijas;.

Ö Preču risks Õ

(iv)       preču riskam Rriska aprēķina sistēma izmanto atsevišķu riska faktoru vismaz katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīgas pozīcijas. Riska aprēķina sistēmai jāaptver risks, ko rada līdzīgu, bet ne vienādu preču korelējoša dinamika, kas nav pilnīgi saistīta, un atvērtība termiņa cenu izmaiņām, ko rada termiņa nesakritības. Tā arī ņem vērā tirgus īpatnības, jo īpaši piegādes datumus un tirgotājiem paredzēto iespēju izslēgt pozīcijas.

ê 98/31/EC 1. panta 7. punkts un 5. pielikums

14. Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm riska kategorijās un starp tām izmantot empīriskas korelācijas, ja tās atzīst, ka iestādes korelāciju aprēķina sistēma ir nevainojama un to īsteno godprātīgi.

ê 93/6/EEK VI pielikuma 8) punkta 2) apakšpunkta otrais teikums (pielāgots)

VI PIELIKUMS

liela riska darījumu Ö kapitāla prasību aprēķināšana Õ

1. (To)pārsniegumu(a), kas minēts (29) Ö 31. Õ b) punktā aprēķina, izvēloties tos komponentus klienta vai attiecīgās klientu grupas kopējos tirdzniecības riska darījumos, kas piesaista augstākās konkrētā riska prasības pielikumā un/vai prasības II pielikumā, kuru summa vienāda ar pārsnieguma summu, kas minēta 29. Ö 31. Õ punktaā a) apakšpunktā ;

2. Ja pārsniegums nepastāv ilgāk par 10 dienām, papildu kapitāla prasības šiem komponentiem ir 200 % no normatīva, kas minēts iepriekšējā teikumā.

3. Desmit dienas pēc tam, kad pārsniegums parādījies, tā komponentus, ko izvēlas saskaņā ar iepriekšminētajiem kritērijiem, ieraksta tabulā attiecīgajā 1. slejas rindā konkrētā riska prasību augošā secībā, kas minēti I pielikumā un/vai II pielikumā. Kapitāla pietiekamības prasības, kas vienādas ar I pielikumā minētā īpašā riska normatīvu un/vai II pielikumā minēto prasību summu šiem komponentiem, kas reizināta ar attiecīgo faktoru 1. tabulas.

Ö 1. tabula Õ

Pārsniegums (pamatojoties uz pašu kapitāla procentiem) || Faktori

Līdz 40 % || 200 %

No 40 % līdz 60 % || 300 %

No 60 % līdz 80 % || 400 %

No 80 % līdz 100 % || 500 %

No 100 % līdz 250 % || 600 %

Virs 250 % || 900 %

é

VII PIELIKUMS

tirdzniecība

A daļa - Vēlme tirgoties

1. Pozīcijas/portfeļi, kuras uzglabā, lai tirgotos, atbilst šādām prasībām:

(a)     pozīciju/instrumentu vai portfeļu tirdzniecības stratēģijai ir jābūt skaidri dokumentētai, ko apstiprinājusi augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas horizontu;

(b)     lai aktīvi pārvaldītu pozīcijas, ir jābūt skaidri noteiktai politikai un procedūrām un tās ietver:

(i)      pozīcijas, kas uzņemtas tirdzniecības nodaļā;

(ii)     pozīciju limiti ir noteikti un to atbilstība tiek pārraudzīta;

(iii)    komercaģentam ir tiesības, nolemtās stratēģijas un nolemto limitu ietvaros, patstāvīgi lemt par pozīciju pārvaldīšanu/ieiešanu pozīcijā

(iv)    ziņojums augstākai vadībai par pozīcijām ir iestādes riska vadības procesa neatņemama sastāvdaļa;

(v)     pozīcijas tiek aktīvi uzraudzītas atbilstoši informācijas avotiem par tirgu un atbilstoši pozīciju vai to riska daļu novērtējumam attiecībā uz pieprasījumu vai to spēju nodrošināties, jo īpaši ieskaitot novērtējumu par tirgus sākotnējo izmaksu kvalitāti un tirgus datu pieejamību vērtēšanas procesā, tirgus apgrozījuma līmeni, kā arī tirgoto pozīciju lielumu.

(c)     lai aktīvi uzraudzītu pozīciju atbilstību iestādes tirdzniecības stratēģijai, ieskaitot pozīciju apgrozījuma un pārdošanas uzraudzību iestādes tirdzniecības grāmatā, ir jābūt skaidri noteiktai politikai un procedūrām.

B daļa - Sistēmas un kontroles

1. Lai nodrošinātu piesardzīgas un ticamas vērtību aplēses, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

2. Sistēmās un kontrolēs ietilpst vismaz šādi elementi:

(a)     vērtēšanas procesa dokumentēta politika un procedūras. Šeit ietilpst skaidri noteikti pienākumi attiecībā uz dažādām jomām, kas skar vērtību noteikšanu, tirgus informācijas avotus un pārskatus par tās atbilstību, neatkarīgas novērtēšanas biežumu, slēgšanas cenu grafiku, vērtējuma pielāgošanas procedūras, mēneša beigu un ad-hoc verificēšanas procedūras.

(b)     skaidra un neatkarīga (t.i., neatkarīga no tirdzniecības un klientu apkalpošanas struktūrvienības) ziņojumu sniegšanas kārtība, attiecīgajai nodaļai, kas atbild par novērtēšanas procesu.

Ziņojumu sniegšanas kārtībai jāsniedzas līdz pat atbildīgajam padomes izpilddirektoram.

Piesardzīgas novērtēšanas metodes

3. Novērtēšana pēc tirgus cenas ir vismaz viens no pozīciju ikdienas novērtējumiem, kas balstās uz brīvi pieejamu, no neitrāliem avotiem iegūtu, noslēguma cenu. Piemēram, apmaiņas cenas, datorā atrodamās vērtspapīru cenas vai vairāku neatkarīgu, cienījamu mākleru noteiktās cenas.

4. Novērtējot pēc tirgus cenas, jāizmanto piesardzīgākā pieprasījuma/piedāvājuma daļa, izņemot gadījumus, kad iestāde ir nozīmīgs tirgus līderis kādā noteiktā finanšu instrumenta vai preču jomā un noslēgšana ir iespējama ar vidējo tirgus cenu.

5. Ja novērtēšana pēc tirgus cenas nav iespējama, iestādei jāveic savu pozīciju/portfeļu pārvērtēšana, izmantojot modeli, pirms tā uzsāk tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanu. Pārvērtēšanu, izmantojot modeli, definē kā jebkuru pārvērtēšanu, ko veido tirgus vērtība, kas kalpo par kritēriju, ir ekstrapolēta vai citādi aprēķināta pēc tirgus sākotnējām izmaksām.

6. Veicot pārvērtēšanu, izmantojot modeli ir jāievēro šādas prasības:

(a)          augstākā vadība ir informēta par tiem tirdzniecības portfeļa elementiem, uz kuriem attiecas pārvērtēšana, izmantojot modeli, un tā arī apzinās to izraisīto neprecizitāšu būtiskumu attiecībā uz ziņojumiem par uzņēmējdarbības risku/darbības rezultātu;

(b)          datus par tirgu, iespēju robežās iegūst atbilstoši tirgus cenām un īpašu pozīciju atbilstība tirgus vērtībai un modeļa parametriem tiek novērtēta ik dienas;

(c)          ja iespējams, jāizmanto tirgus praksē vispārpieņemta novērtēšanas metodoloģija, attiecībā uz finanšu instrumentiem vai precēm

(d)          ja iestāde pati ir izveidojusi modeli, tam jābalstās uz attiecīgiem pieņēmumiem, kurus izvērtējusi un pārbaudījusi pietiekami kvalificēta trešā persona, kas ir neatkarīga no modeļa izstrādāšanas procesa

(e)          ir jābūt oficiālām izmaiņu kontroles procedūrām, un, lai pārbaudītu novērtējumu, ir jāuzglabā un regulāri jāizmanto šā modeļa drošības kopija;

(f)          riska pārvaldei ir zināmas šo izmantoto modeļu nepilnības un arī tas, kā tās labāk atspoguļot izvērtējumā;

(g)          šis modelis ir regulāri jāpārbauda, lai noteiktu tā rezultātu precizitāti (piem., to ka pieņēmumi vēl joprojām ir atbilstīgi, P&L novērtējums pret riska faktoriem, faktiskās noslēguma vērtības salīdzināšana ar modeļa rezultātiem).

d) apakšpunkta nolūkā, modeli izveido vai apstiprina neatkarīgi no darījumu biroja. To izmēģina neatkarīgi. Tajā ietilpst matemātisko aprēķinu novērtējums, pieņēmumi un programmatūras izmantošana.

7. Neatkarīgai cenu pārbaudei ir jānotiek papildus ikdienas novērtēšanai pēc tirgus cenas vai izmantojot modeli. Tas ir process kurā regulāri pārbauda tirgus cenu vai modeļa parametru precizitāti un neatkarību. Ja ikdienas novērtēšanu pēc tirgus cenas var veikt komercaģents, tirgus cenu un modeļa parametru pārbaude jāveic no tirdzniecības neatkarīgai vienībai vismaz reizi mēnesī (vai arī biežāk, atkarībā no tirdzniecības/realizācijas rakstura). Ja nav pieejami neatkarīgi cenu noteikšanas avoti, vai arī ja tie ir subjektīvāki, atbilstoši ir tādi piesardzīgi pasākumi, kā vērtības korekcijas.

Vērtības korekcijas vai rezerves

8. Lai ņemtu vērā vērtības korekcijas/rezerves, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

Vispārējie standarti

9. Kompetentās iestādes pieprasa formāli ņemt vērā šādas vērtību korekcijas/rezerves: nesaņemto kredītu ienākumu/ izdevumu starpību, pozīcijas aizvēršanas vai likvidācijas izdevumus, operacionālo risku, pirmstermiņa izbeigšanu, ieguldījumu un finansējumu izmaksas, paredzamos administratīvos izdevumus un, vajadzības gadījumā, modeļa riskus.

Mazāk likvīdu posteņu standarti

10. Mazāk likvīdas pozīcijas var rasties gan tirgus notikumu, gan ar iestādi saistītu situāciju dēļ, piem., koncentrētu pozīciju un/vai likumā noteiktu prasību zaudējušu pozīciju dēļ.

11. Nosakot vai mazāk likvīdu posteņu rezerves korekcijas ir nepieciešamas, iestādēm jāapsver vairāki faktori. Šajos faktoros ietilpst laika daudzums, kas būtu nepieciešams, lai nosegtu pozīcijā pozīcijas/riskus, pieprasījuma/piedāvājuma spektra nestabilitāte un vidējais lielums, tirgus kotāciju pieejamība (tirgus līderu skaits un identitāte) un tirdzniecības apjomu nestabilitāte un vidējais lielums.

12. Izmantojot trešo personu pārvērtēšanu, izmantojot modeli, iestādēm jāapsver vai izmantot vērtības korekciju. Papildus, iestādēm jāapsver vajadzība veidot rezerves mazāk likvīdām pozīcijām un regulāri jāpārbauda to nepārtrauktā lietderība.

13. Ja vērtību korekcijas/rezerves izraisa kārtējā finanšu gada faktiskos zaudējumus, tie ir jāatskaita no iestādes sākotnējā pašu kapitāla, atbilstoši Direktīvas [2000/12/EK].57. panta k) punktam.

14. Cita pelņa/zaudējumi, kas radušies vērtības korekcijas/rezerves rezultātā, jāiekļauj „neto tirdzniecības portfeļa ienākumos”, kas minēta 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un ir jāpieskaita/jāatņem pašu rezerves kapitālam, kas saskaņā ar šādiem noteikumiem paredzēts, lai segtu tirgus risku.

C Daļa - iekšējā riska ierobežošana

1. Iekšējā riska ierobežošana, ir pozīcija, kas būtiski vai pilnībā kompensē tirdzniecības portfelī neietvertu pozīciju vai pozīciju grupu riska elementu. Pozīcijas, kas radušās iekšējā riska ierobežošanas rezultātā, ir piemērotas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības noteikšanai, ar nosacījumu, ka tās tiek uzglabātas tirgošanās nolūkos un ir ievēroti A un B daļā noteiktie vispārīgie kritēriji attiecībā uz piesardzīgu novērtēšanu un nolūku tirgoties. Īpaši:

(a)     iekšējā riska ierobežošana nav paredzēta, lai galvenokārt izvairītos vai mazinātu kapitāla prasības;

(b)     iekšējā riska ierobežošana ir pienācīgi jādokumentē un tā ir pakļauta īpašai iekšējai apstiprināšanai un revīzijas procedūrām;

(c)     iekšējie darījumi ir jāveic saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

(d)     tirgus riska apjoms, ko rada iekšējā riska ierobežošana, tirdzniecības portfelī ir jāpārvalda dinamiski un atbilstīgi atļautajiem limitiem;

(e)     iekšējie darījumi ir rūpīgi jāuzrauga.

Uzraudzība ir jānodrošina ar attiecīgu metožu palīdzību.

2. 1. punktā minētā apstrāde neskar kapitāla prasību, kas piemērojama iekšējā riska ierobežošanas ārpus tirdzniecības portfeļa pozīciju pusei.

VIII PIELIKUMS

Atceltās direktīvas

A DAĻA

ATCELTĀS DIREKTĪVAS AR TO SECĪGIEM GROZĪJUMIEM

(minētas 48. pantā)

1993. gada 15. marta Padomes Direktīva 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

1998. gada 22. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/31/EEK, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

1998. gada 22. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/33/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 77/780/EEK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu 12. pantu, Padomes Direktīvas 89/647/EEK par kredītiestāžu maksātspējas koeficientu 2., 5., 6., 7., 8. pantu, kā arī II un III pielikumu, un Padomes Direktīvas 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību 2. pantu un II pielikumu

2002. gada 16. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK un 93/22EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK

Tikai 26. pants

2004. gada 21. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK, un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK

Tikai 67. pants

B DAĻA

IEVIEŠANAS TERMIŅI

(minēti 48. pantā)

Direktīva || || Ieviešanas termiņš

Padomes Direktīva 93/6/EEK || || 1.7.1995

Direktīva 98/31/EEK || || 21.7.2000

Direktīva 98/33/EEK || || 21.7.2000

Direktīva 2002/87/EEK || || 11.8.2004

Direktīva 2004/39/EEK || || Vēl nav pieejams

Direktīva 2004/xx/EK || || Vēl nav pieejams

ò jauns

XI PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Šajā direktīvā || Direktīvā 93/6/EEK || Direktīvā 98/31/EEK || Direktīvā 98/33/EEK || Direktīvā 2002/87/EEK || Direktīvā 2004/39/EEK

1. panta 1. punkta pirmais teikums || || || || ||

1. panta 1.punkta otrais teikums un 2. punkts || 1. pants || || || ||

2. panta 1. punkts || || || || ||

2. panta 2. punkts || 7. panta 3. punkts || || || ||

3. panta 1. punkta a) apakšpunkts || 2. panta 1. punkts || || || ||

3. panta 1. punkta b) apakšpunkts || 2. panta 2. punkts || || || || 67. panta 1. punkts

3. panta 1. punkta c) līdz e) apakšpunkts || 2. panta 3. līdz 5. punkts || || || ||

3. panta 1. punkta f) un g) apakšpunkts || || || || ||

3. panta 1. punkta h) apakšpunkts || 2. panta 10. punkts || || || ||

3. panta 1. punkta i) apakšpunkts || 2. panta 11. punkts || || 3. panta 1. punkts || ||

3. panta 1. punkta j) apakšpunkts || 2. panta 14. punkts || || || ||

3. panta 1. punkta k) un l) apakšpunkts || 2. panta 15. un 16. punkts || 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts || || ||

3. panta 1. punkta m) apakšpunkts || 2. panta 17. punkts || 1. panta 1. punkta c) apakšpunkts || || ||

3. panta 1. punkta n) apakšpunkts || 2. panta 18. punkts || 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts || || ||

3. panta 1. punkta o) līdz g) apakšpunkts || 2. panta no 19. līdz 21. punkts || || || ||

|| || || || ||

3. panta 1. punkta r) apakšpunkts || 2. panta 23. punkts || || || ||

3. panta 1. punkta s) apakšpunkts || 2. panta 26. punkts || || || ||

3. panta 2. punkts || 2. panta 7. un 8. punkts || || || ||

3. panta 3. punkta a) un, b) apakšpunkts || 7. panta 3. punkts || || || 26. pants ||

3. panta 3. punkta c) apakšpunkts || 7. panta 3. punkts || || || ||

4. pants || 2. panta 24. punkts || || || ||

5. pants || 3. panta 1. un 2. punkts || || || ||

6. pants || 3. panta 4. punkts || || || || 67. panta 2. punkts

7. pants || 3. panta 4.a punkts || || || || 67. panta 3. punkts

8. pants || 3. panta 4.b punkts || || || || 67. panta 3. punkts

9. pants || 3. panta 3. punkts || || || ||

10. pants || 3. panta 5. līdz 8. punkts || || || ||

11. pants || 2. panta 6. punkts || || || ||

12. panta pirmā daļa || 2. panta 25. punkts || || || ||

12. panta otrā daļa || || || || ||

13. panta 1. punkta pirmā daļa || V pielikuma 1. punkta pirmā daļa || || || ||

13. panta 1. punkta otrā daļa un 2. līdz 5. punkts || V pielikuma 1. punkta otrā daļa un no3. panta 1. punkta otrā daļa un no 2. līdz 5. punkts || 1. panta 7. punkts un IV pielikuma a) un b) apakšpunkti || || ||

14. pants || V pielikuma 6. un 7. punkts || 4. pielikuma c) apakšpunkts || || ||

15. pants || V pielikuma 8. punkts || || || ||

16. pants || V pielikuma 9. punkts || || || ||

17. pants || || || || ||

18. panta 1. punkta pirmā daļa || 4. panta 1. punkta pirmā daļa || || || ||

18. panta 1. punkta a) un, b) apakšpunkts || 4. panta 1.punkta i) un ii) apakšpunkts || 1. panta 2. punkts || || ||

18. panta no 2. līdz 4. punktam || 4. panta 6. līdz 8. punkts || || || ||

19. panta 1. punkts || || || || ||

19. panta 2. punkts || 11. panta 2. punkts || || || ||

19. panta 3. punkts || || || || ||

20. pants || || || || ||

21. pants || IV pielikums || || || ||

22. pants || || || || ||

23. panta pirmā un otrā daļa || 7. panta 5. un 6. punkts || || || ||

23. panta trešā daļa || || || || ||

24. pants || || || || ||

25. pants || || || || ||

26. panta 1. punkts || 7. panta 10. punkts || 1. panta 4. punkts || || ||

26. panta no 2. līdz 4. punktam || 7. panta 11. līdz 13. punkts || || || ||

27. pants || 7. panta 14. un 15. punkts || || || ||

28. panta 1. punkts || 5. panta 1. punkts || || || ||

28. panta 2. punkts || 5. panta 2. punkts || 1. panta 3. punkts || || ||

28. panta 3. punkts || || || || ||

29. panta 1. punkta no a) līdz c)apakšpunktam un turpmākās divas daļas || VI pielikuma 2. punkts || || || ||

29. panta 1. punkta pēdējā daļa || || || || ||

29. panta 2. punkts || VI pielikuma 3. punkts || || || ||

30. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa || VI pielikuma 4. un 5. punkts || || || ||

30. panta 2. punkta otrā daļa || || || || ||

30. panta 3. un 4. punkts || VI pielikuma 6. un 7. punkts || || || ||

31. pants || VI pielikuma 8. punkta 1. apakšpunkts, 2.apakšpunkta pirmais teikums, 3. līdz 5. apakšpunkts || || || ||

32. pants || VI pielikuma 9. un 10. punkts || || || ||

33. panta 1. un 2. punkts || || || || ||

33. panta 3. punkts || 6. panta 2. punkts || || || ||

34. pants || || || || ||

35. panta no 1. līdz 4. punktam || 8. panta 1. līdz 4. punkts || || || ||

35. panta 5. punkts || 8. panta 5. punkta pirmais teikums || 1. panta 5. punkts || || ||

36. pants || 9. panta 1. līdz 3. punkts || || || ||

37. pants || || || || ||

38. pants || 9. panta 4. punkts || || || ||

39. pants || || || || ||

40. pants || 2. panta 9. punkts || || || ||

41. pants || || || || ||

42. panta 1. punkta no a) līdz c) apakšpunktam || 10. panta pirmais, otrais un trešais ievilkums || || || ||

42. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts || || || || ||

42. panta 1. punkta l) un f) apakšpunkts || 10. panta ceturtais ievilkums || || || ||

42. panta 1. punkta g) apakšpunkts || || || || ||

43. pants || || || || ||

44. pants || || || || ||

45. pants || || || || ||

46. pants || 12. pants || || || ||

47. pants || || || || ||

48. pants || || || || ||

49. pants || || || || ||

50. pants || 15. pants || || || ||

|| || || || ||

I pielikuma no 1. līdz 4. punkts || I pielikuma no 1.apakšpunkta līdz 4. punktam || || || ||

I pielikuma 4. punkta pēdējā daļa || 2. panta 22. punkts || || || ||

I pielikuma no 5. punkta līdz 7. punktam || I pielikuma no 5. punkta līdz 7. punktam || || || ||

I pielikuma 8. punkts || || || || ||

I pielikuma no 9. punkta līdz 11. punktam || I pielikuma no 8. punkta līdz 10. punktam || || || ||

I pielikuma no 12. punkta līdz 14. punktam || I pielikuma no 12. punkta līdz 14. punktam || || || ||

I pielikuma 15. un 16. punkts || 2. panta 12. punkts || || || ||

I pielikuma no 17. punkta līdz 41. punktam || I pielikuma no 15. punkta līdz 39. punktam || || || ||

I pielikuma no 42. punkta līdz 56. punktam || || || || ||

II pielikuma 1. un 2. punkts || II pielikuma 1. un 2. punkts || || || ||

II pielikuma no 3. līdz 11. punktam || || || || ||

III pielikuma 1. punkts || III pielikuma 1. punkta pirmā daļa || 1. panta 7. punkts un III pielikuma a) apakšpunkts || || ||

III pielikuma 2. punkts || III pielikuma 2. punkts || || || ||

III pielikuma 2.1. punkta no pirmās līdz trešai daļai || III pielikuma 3,1. punkts || 1. panta 7. punkts un III pielikuma b) punkts || || ||

III pielikuma 2,1. punkta ceturtā daļa || || || || ||

III pielikuma 2,1. punkta piektā daļa || III pielikuma 3,2. punkts || 1. panta 7. punkts un III pielikuma b) punkts || || ||

III pielikuma 2.2 daļa, 3. punkts, 3.punkta 1. daļa || III pielikuma 4. līdz 6. punkts || 1. panta 7. punkts un III pielikuma c) punkts || || ||

III pielikuma 3,2. punkts || III pielikuma 8. punkts || || || ||

III pielikuma 4. punkts || III pielikuma 11. punkts || || || ||

IV pielikuma no 1. līdz 20. punktam || VII pielikuma 1. līdz 20. punkts || 1. panta 7. punkts un V pielikums || || ||

IV pielikuma 21. punkts || 11.a pants || 1. panta 6. punkts || || ||

V pielikuma 1. punkts līdz 13. punkta trešajai daļai || VIII pielikuma 1. punkts līdz 13. punkta ii) apakšpunktam || 1. panta 7. punkts un V pielikums || || ||

V pielikuma 13. punkta ceturtā daļa || || || || ||

V pielikuma 13. punkta piektā daļa līdz 14. punktam || VIII pielikuma 13. punkta iii) apakšpunkts līdz 14. punktam || 1. panta 7. punkts un V pielikums || || ||

VI pielikums || VI pielikuma 8. punkta 2. apakšpunkts sākot no pirmā teikuma || || || ||

VII pielikums || || || || ||

VIII pielikums || || || || ||

IX pielikums || || || || ||

[1]               OV C […], […], […].lpp.

[2]               OV C

[3]               OV C […], […], […].lpp.

[4]               OV C […], […], […].lpp.

[5]               OJ C […], […], […].lpp.

[6]               OV L Nr. 141, 11.6.1993., 1. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2004/xx/EK OV, […]

[7]               OV L Nr.141., 11.06.1993., 0027. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu [2004/…/EC (OV ………..)]

[8]               OV Nr. 126, 26.5.2000., 1. lpp.

[9]               OV Nr. 145, 30. 04. 2004., 1. lpp.

[10]             OV Nr. L 386, 30. 12. 1989., lpp. 14. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/30/EEK (OV L 110, 28.4.1992., 52. lpp.).

[11]             OV Nr. L 29, 5. 2. 1993., lpp. 1.

[12]             OV Nr. L 124, 5. 5. 1989., lpp. 16. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/30/EEK (OV L 110, 28.4.1992., 52. lpp.).

[13]             OV Nr. L 110, 28. 4. 1992., lpp. 52.

[14]             OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[15]             OV Nr. L 197, 18. 7. 1987., 33. lpp.

[16]             OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

[17]             OV Nr. L 322, 17. 12. 1977., lpp. 30. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/646/EEK (OV Nr. L 386, 12. 30.12.1989., 1.lpp.)

[18]             OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

[19]             OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.

LV

|| EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

Briselē, 14.7.2004

COM(2004) 486 galīgais

2004/0155 (COD) 2004/0159 (COD) Tehniskie pielikumi

 

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko pārstrādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu un Padomes 1993. gada 15. marta Direktīvu 93/6/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību

(iesniegusi Komisija) {SEC(2004) 921}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

-

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

[…]

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā […] pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[4],

tā kā

(1) […].

(2) […],

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

[…]

[…] pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz […]. Tās par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

[…] pants

Šī direktīva stājas spēkā […] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

[…] pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, […]

                                                                       Padomes vārdā ‑

                                                                       priekšsēdētājs

                                                                       […]

PIELIKUMS

ò jauns

V pielikums – Organizācijas un risku apstrādes tehniskie kritēriji

1. Pārvaldība

1. Pārvaldes iestāde, kas minēta 11. pantā, nosaka kārtību attiecībā uz pienākumu nodalīšanu organizācijā un interešu konfliktu novēršanu.

2. Risku apstrāde

2. Pārvaldes iestāde, kas minēta 11. pantā, apstiprina un periodiski pārskata stratēģijas un politikas attiecībā uz to risku uzņemšanos, pārvaldību, uzraudzību un mazināšanu, kam pakļauta vai var būt pakļauta kredītiestāde, ieskaitot riskus, ko izraisa makroekonomikas vide, kurā tā darbojas, saistībā ar uzņēmējdarbības cikla statusu.

3. Kredīta un darījumu partnera risks

3. Kredītu piešķiršana balstās uz drošiem un skaidri noteiktiem kritērijiem. Skaidri nosaka kredītu apstiprināšanas, grozīšanas, atjaunošanas un refinansēšanas kārtību.

4. Kredītrisku saturošo portfeļu un riska darījumu pastāvīgo pārvaldību un uzraudzību, tostarp attiecībā uz problēmu kredītu identificēšanu un pārvaldīšanu un attiecībā uz adekvātu vērtības korekciju izdarīšanu un uzkrājumu veidošanu, veic ar efektīvām sistēmām.

5. Kredītiestādes mērķa tirgiem un kopējai kredītu stratēģijai adekvāti piemēro kredītportfeļa diversifikāciju.

4. Atlikušais risks

6. Risku, ka atzītie kredītriska mazināšanas paņēmieni, ko izmanto kredītiestādes, izrādītos mazāk efektīvi, nekā iecerēts, izskata un kontrolē ar rakstisku kārtību un procedūru palīdzību.

5. Koncentrācijas risks

7. Koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem attiecībā uz darījumu partneriem, saistīto darījumu partneru grupām un darījumu partneriem tajā pašā tautsaimniecības nozarē, ģeogrāfiskajā apgabalā vai no tās pašas darbības vai izstrādājuma, kredītriska mazināšanas paņēmienu piemērošanas, un ieskaitot jo īpaši riskus, kas saistīti ar plašiem netiešiem kredītu riska darījumiem (piem., attiecībā uz vienu nodrošinājuma izdevēju), izskata un kontrolē ar rakstisku kārtību un procedūru palīdzību.

6. Sekjuritizācijas riski

8. Riskus, kas izriet no darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestādes ir iniciators vai sponsors, izvērtē un izskata ar pienācīgu kārtību un procedūru palīdzību, lai jo īpaši nodrošinātu to, ka darījuma ekonomiskā būtība tiek pilnībā atspoguļota lēmumos par riska novērtējumu un pārvaldību.

9. Tādām kredītiestādēm, kas ir iniciatores vairākkārtējas sekjuritizācijas darījumiem, kur iesaistīti priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumi, pastāv likviditātes plāni attiecībā uz plānveida un priekšlaicīgu amortizāciju.

7. Procentu likmes risks, kas izriet no darbībām, kuras nav saistītas ar tirdzniecību

10. Ievieš sistēmas tāda riska novērtēšanai un pārvaldībai, kas izriet no iespējamām procentu likmes izmaiņām, ciktāl tās ietekmē kredītiestādes darbības, kas nav saistītas ar tirdzniecību.

8. Operacionālais risks

11. Ievieš kārtību un procesus, lai novērtētu un pārvaldītu operacionālo risku attiecībā uz riska darījumiem, ieskaitot retus notikumus, kam piemīt spēcīga iedarbība. Neskarot 4. panta 22. punktā noteikto definīciju, kredītiestādes nosaka, kas veido operacionālo risku šīs kārtības un procedūru nozīmē.

12. Piemēro neparedzētu izdevumu un darbības nepārtrauktības plānus, lai nodrošinātu kredītiestādes spēju darboties nepārtraukti un ierobežot zaudējumus smagu darbības traucējumu gadījumā.

9. Likviditātes risks

13. Pastāv kārtība un procesi, ar kuru palīdzību regulāri un tālredzīgi nosaka un pārvalda neto finansējuma stāvokli un pieprasījumu. Tiek ņemti vērā alternatīvi scenāriji, un regulāri tiek pārskatīti pieņēmumi, uz ko balstās lēmumi attiecībā uz neto finansējuma stāvokli.

14. Izmanto neparedzētu izdevumu plānus, lai pārvarētu likviditātes krīzes.

VI PIELIKUMS Standartizētā pieeja 1. daļa – Nosacītā riska pakāpe

1. riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām 1.1. Apstrāde

1. Neskarot 2. līdz 8. panta noteikumus, riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām piemēro nosacīto 100 % nosacīto riska pakāpi.

2. Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piemēro nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus tiesīgām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

1. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6

Nosacītā riska pakāpe || 0% || 20% || 50% || 100% || 100% || 150%

3. Riska darījumiem ar Eiropas Centrālo banku piemēro nosacīto 0 % riska pakāpi.

1.2. Riska darījumi aizdevuma ņēmēja valsts valūtā

4. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem ar to centrālo valdību un centrālo banku, kas izteikti un finansēti vietējā valūtā, var piešķirt tādu nosacīto riska pakāpi, kas ir zemāka par 2. punktā norādīto.

5. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes ir izmantojušas 4. punktā minētās izvēles tiesības, citas dalībvalsts kompetentās iestādes arī var atļaut savām kredītiestādēm piemērot tādu pašu nosacīto pakāpi riska darījumiem ar minēto centrālo valdību vai centrālo banku, kas izteikti un finansēti minētajā valūtā.

6. Ja tādas trešās valsts kompetentās iestādes, kas piemēro tādus uzraudzības un reglamentējošos noteikumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem noteikumiem, piemēro zemāku nosacīto riska pakāpi, nekā norādīts 1. līdz 2. punktā, darījumiem ar to centrālo valdību un centrālo banku, kas izteikti un finansēti vietējā valūtā, dalībvalstis var ļaut savām kredītiestādēm šādā pat veidā noteikt riska pakāpi šādiem riska darījumiem.

1.3. Eksporta kredīta aģentūru kredīta novērtējumu izmantošana

7. Eksporta kredīta aģentūras veiktu kredīta novērtējumu var atzīt vienīgi tad, ja atbilst kāds no šiem priekšnoteikumiem:

a)      kredīta novērtējums ir tādas eksporta kredīta aģentūras vienprātīgs riska novērtējums, kas ir ESAO „Vienošanās par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem” dalībniece;

b)      eksporta kredītu aģentūra publicē savus kredīta novērtējumus, šī eksporta kredītu aģentūra ievēro ESAO metodoloģiju, un kredīta novērtējums ir saistīts ar vienu no septiņām minimālām eksporta apdrošināšanas prēmijām (MEIP), ko paredz metodoloģija, par ko vienojusies ESAO.

8. Riska darījumiem, kam nosacītās riska pakāpes noteikšanai ir atzīts kredīta novērtējums, ko veikusi eksporta kredīta aģentūra, piemēro nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 2. tabulu.

2. tabula

MEIP || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6 || 7

Nosacītā riska pakāpe || 0% || 20% || 50% || 100% || 100% || 100% || 150%

2. RISKA DARĪJUMI AR REĢIONA PAŠVALDĪBĀM VAI VIETĒJĀM IESTĀDĒM

9. Neskarot 10. līdz 12. punktu, riska darījumiem ar reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm piemēro nosacīto riska pakāpi kā riska darījumiem ar iestādēm. Šo izvēles tiesību izmantošana, ko veic kompetentās iestādes, nav atkarīga no 80. pantā minēto izvēles tiesību izmantošanu, ko veic kompetentās iestādes. Preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem, kas norādīts 30., 31. un 36. punktā, netiek piemērots.

10. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumus ar reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm var pielīdzināt riska darījumiem ar to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, ja riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem, jo reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm ir īpašas tiesības gūt ienākumus, un tāpēc, ka pastāv īpaša institucionāla kārtība, kuras uzdevums ir mazināt saistību neizpildes risku.

11. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes ir izmantojušas 10. punktā minētās izvēles tiesības, citas dalībvalsts kompetentās iestādes arī var atļaut savām kredītiestādēm piemērot tādu pašu nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar minētajām reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm.

12. Ja kompetentās iestādes kādas trešās valsts jurisdikcijā, kas piemēro tādus uzraudzības un reglamentējošos noteikumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem noteikumiem, riska darījumus ar reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm pielīdzina riska darījumiem ar savu centrālo valdību, tad dalībvalstis var atļaut savām kredītiestādēm tādā pat veidā piemērot nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar šīm reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm.

3. RISKA DARĪJUMI AR ADMINISTRATĪVĀM IESTĀDĒM UN BEZPEĻŅAS UZŅĒMUMIEM 3.1. Apstrāde

13. Neskarot 14. līdz 18. punkta noteikumus, riska darījumiem ar administratīvām iestādēm un bezpeļņas uzņēmumiem piemēro nosacīto 100 % riska pakāpi.

3.2. Valsts iestādes

14. Neskarot 15. līdz 17. punkta noteikumus, riska darījumiem ar valsts iestādēm piemēro nosacīto 100 % riska pakāpi.

15. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumus ar valsts iestādēm var pielīdzināt riska darījumiem ar iestādēm. Šo izvēles tiesību izmantošana, ko veic kompetentās iestādes, nav atkarīga no 80. pantā minēto izvēles tiesību izmantošanu, ko veic kompetentās iestādes. Preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem, kas norādīts 30., 31. un 36. punktā, netiek piemērots.

16. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes ir izmantojušas izvēles tiesības riska darījumus ar valsts iestādēm pielīdzināt riska darījumiem ar iestādēm, citas dalībvalsts kompetentās iestādes var ļaut savām kredītiestādēm tādā pat veidā piemērot nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar šīm valsts iestādēm.

17. Ja kompetentās iestādes kādas trešās valsts jurisdikcijā, kas piemēro tādus uzraudzības un reglamentējošos noteikumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem noteikumiem, riska darījumus ar valsts iestādēm pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm, tad dalībvalstis var atļaut savām kredītiestādēm tādā pat veidā piemērot nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar šīm valsts iestādēm.

3.3. Baznīcas un reliģiskās kopienas

18. Riska darījumus ar baznīcām un reliģiskām kopienām, kas ir juridiskas personas saskaņā ar publiskajām tiesībām, ciktāl tās iekasē nodokļus atbilstoši tiesību aktiem, kas tām piešķir tiesības šādi rīkoties, pielīdzina riska darījumiem ar valsts iestādēm.

4. RISKA DARĪJUMI AR DAUDZPUSĒJĀM ATTĪSTĪBAS BANKĀM 4.1. Joma

19. Amerikas starptautiskā ieguldījumu sabiedrība 78. līdz 83. panta nozīmē tiek uzskatīta par daudzpusējo attīstības banku (MDB).

4.2. Apstrāde

20. Neskarot 21. un 22. punkta noteikumus, riska darījumus ar daudzpusējām attīstības bankām pielīdzina riska darījumiem ar kredītiestādēm saskaņā ar 28. līdz 31. pantu. Preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem, kas norādīts 30., 31. un 36. punktā, netiek piemērots.

21. Riska darījumiem ar šādām daudzpusējām attīstības bankām piemēro nosacīto 0 % riska pakāpi:

(a) Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka;

(b) Starptautiskā finanšu korporācija;

(c) Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Attīstības banka;

(d) Āzijas Attīstības banka;

(e) Āfrikas Attīstības banka;

(f) Eiropas Attīstības bankas padome

(g) Ziemeļvalstu Investīciju banka;

(h) Karību Attīstības banka;

(i) Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;

(j) Eiropas Investīciju banka;

(k) Eiropas Investīciju fonds;

(l) Daudzpusējo ieguldījumu garantiju aģentūra.

22. Eiropas Investīciju fonda dalības kapitāla nesamaksātajai daļai piemēro nosacīto 20 % riska pakāpi.

5. RISKA DARĪJUMI AR STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM

23. Riska darījumiem ar šādām starptautiskajām organizācijām piemēro nosacīto 0 % riska pakāpi:

(a) Eiropas Kopiena;

(b) Starptautiskais valūtas fonds;

(c) Starptautisko norēķinu banka.

6. RISKA DARĪJUMI AR IESTĀDĒM 6.1. Apstrāde

24. Nosakot riska darījumu ar iestādēm nosacīto riska pakāpi, piemēro vienu no divām metodēm, kas aprakstītas 26. līdz 27. punktā un 28. līdz 31. punktā.

6.2. Riska darījumu ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, nosacītās riska pakāpes zemākais slieksnis

25. Riska darījuma ar iestādi, kam nav piešķirts kredītreitings, nosacītā riska pakāpe nedrīkst būt zemāka par nosacīto riska pakāpi, ko piemēro riska darījumiem ar tās centrālo valdību.

6.3. Metode, kas balstās uz centrālajai valdībai piešķirto nosacīto riska pakāpi

26. Riska darījumiem ar iestādēm piešķir nosacīto riska pakāpi atbilstoši tai kredīta kvalitātes pakāpei, kas piešķirta centrālajai valdībai, kuras jurisdikcijā iestāde atrodas, saskaņā ar 3. tabulu.

3. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe, kas piešķirta centrālajai valdībai || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6

Riska darījuma nosacītā riska pakāpe || 20% || 50% || 100% || 100% || 100% || 150%

27. Riska darījumiem ar iestādēm, kas atrodas valstīs, kur centrālajai valdībai nav piešķirts kredītreitings, nosacītā riska pakāpe nav lielāka par 100 %.

6.4. Metode, kas balstās uz kredīta novērtējumu

28. Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piemēro nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 4. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus tiesīgām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

4. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6

Nosacītā riska pakāpe || 20% || 50% || 50% || 100% || 100% || 150%

29. Riska darījumiem ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, piemēro nosacīto 50 % riska pakāpi.

30. Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, ar iestādēm, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piemēro nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 5. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus tiesīgām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

5. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6

Nosacītā riska pakāpe || 20% || 20% || 20% || 50% || 50% || 150%

31. Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings, piemēro nosacīto 20 % riska pakāpi.

6.5. Saistība ar īstermiņa kredīta novērtējumiem

32. Ja riska darījumiem ar iestādēm piemēro metodi, kas noteikta 28. līdz 31. punktā, tad ir šāda saistība ar īpašajiem īstermiņa novērtējumiem.

33. Ja nav īstermiņa riska darījuma novērtējuma, tad vispārējo preferenciālo režīmu īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 30. punktā, piemēro visiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru sākotnējais termiņš ir līdz trim mēnešiem.

34. Ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piemērot labvēlīgāku vai vienādu nosacīto riska pakāpi ar to, kādu izmanto vispārējā preferenciālā režīmā īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 30. punktā, tad īstermiņa novērtējumu izmanto vienīgi attiecībā uz šo īpašo riska darījumu. Citiem īstermiņa riska darījumiem piemēro vispārējo preferenciālo režīmu īstermiņa darījumiem, kā norādīts 30. punktā.

35. Ja ir īstermiņa novērtējums un šāds novērtējums paredz piemērot mazāk labvēlīgu nosacīto riska pakāpi par to, kādu izmanto vispārējā preferenciālā režīmā īstermiņa riska darījumiem, kā norādīts 30. punktā, tad vispārējais preferenciālais režīms īstermiņa riska darījumiem netiek izmantots un visiem īstermiņa prasījumiem, kam nav piešķirts reitings, piemēro tādu pašu nosacīto riska pakāpi, kādu paredz konkrētais īstermiņa novērtējums.

6.6. Īstermiņa riska darījumi aizdevuma ņēmēja valsts valūtā

36. Ja kompetentās iestādes riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām ir pieņēmušas 4. līdz 6. punktā aprakstīto metodi, pēc to ieskatiem riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir 3 mēneši vai mazāk un kas izteikti un finansēti valsts valūtā, drīkst piemērot saskaņā ar abām 26. līdz 27. un 28. līdz 31. punktā aprakstītajām metodēm par vienu kategoriju zemāku nosacīto riska pakāpi, nekā preferenciālā nosacītā riska pakāpe, kas aprakstīta 4. līdz 6. punktā un ko piemēro tās centrālajai valdībai.

37. Riska darījumiem, kuru sākotnējais termiņš ir 3 mēneši vai mazāk un kas izteikti un finansēti aizdevuma ņēmēja valsts valūtā, nepiemēro nosacīto riska pakāpi, kas ir zemāka nekā 20 %.

6.7     Ieguldījumi statūtkapitāla instrumentos

38. Ieguldījumiem akciju kapitāla vai statūtkapitāla instrumentos, ko emitējušas [kredīt]iestādes, piemēro nosacīto 100 % riska pakāpi, ja tie nav atskaitīti no pašu kapitāla.

7. RISKA DARĪJUMI AR UZŅĒMUMIEM 7.1. Apstrāde

39. Riska darījumiem, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piemēro nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 5. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus tiesīgām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

5. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6

Nosacītā riska pakāpe || 20% || 50% || 100% || 100% || 150% || 150%

40. Riska darījumiem, kam nav pieejams šāds kredīta novērtējums, piemēro nosacīto 100 % riska pakāpi vai tās centrālās valdības nosacīto riska pakāpi, atkarībā no tā, kura ir augstāka.

8. MAZIE RISKA DARĪJUMI

41. Riska darījumiem, kas atbilst 79. panta 2. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, var pēc kompetento iestāžu ieskatiem piemērot nosacīto 75 % riska pakāpi.

9. RISKA DARĪJUMI, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

42. Neskarot 43. līdz 57. punktu, riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar nekustamo īpašumu, piemēro nosacīto 100 % riska pakāpi.

9.1. Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

43. Riska darījumiem, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, ko īpašnieks aizņem vai izīrē, piemēro nosacīto 35 % riska pakāpi.

44. Riska darījumiem, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar daļām Somijas dzīvojamo māju būvsabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar 1991. gada Somijas Likumu par māju būvsabiedrībām vai vēlākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz mājokļa īpašumu, ko īpašnieks aizņem vai izīrē, piemēro nosacīto 35 % riska pakāpi.

45. Kompetentās iestādes uzskata prasību par izpildītu tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)      īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no debitora kredīta kvalitātes. Šī prasība neizslēdz situācijas, kurās tīri makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;

b)      aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamata īpašuma vai projekta, bet gan no aizņēmēja pamata spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem. Šādi līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko izraisījis pamata īpašums, kas kalpo par ķīlu.

c)      ir ievērotas obligātās prasības, kas noteiktas VIII pielikuma 2. daļas 8. punktā, un novērtēšanas noteikumi, kas noteikti VIII pielikuma 3. daļas 63. līdz 66. punktā;

d)      īpašuma vērtība ar ievērojamu starpību pārsniedz riska darījumu.

46. Kompetentās iestādes var atbrīvot no nosacījuma, kas noteikts 45. punkta b) apakšpunktā, riska darījumus, kas pilnībā nodrošināti ar tāda mājokļa hipotēku, kurš atrodas to teritorijā, ja šādas rīcības pamatošanai tām ir pierādījumi, ka to teritorijā ir labi attīstīts un sens apdzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus ar pietiekoši mazu zaudējumu daļu.

47. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 46. punktā noteiktās izvēles tiesības, tad citas dalībvalsts kompetentās iestādes var savām kredītiestādēm ļaut piemērot šādiem riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar mājokļu hipotēkām, nosacīto 35 % riska pakāpi.

9.2. Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

48. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz birojiem vai citām komerciālām telpām, kas atrodas to teritorijā, var piemērot nosacīto 50 % riska pakāpi.

49. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem, kas atbilstoši kompetento iestāžu prasībām ir pilnībā nodrošināti ar daļām Somijas māju būvsabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar 1991. gada Somijas Likumu par māju būvsabiedrībām vai vēlākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām var piemērot nosacīto 50 % riska pakāpi.

50. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma izpirkumnomas darījumiem attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām, kas atrodas to teritorijā, un ko reglamentē tiesību normas, kas paredz, ka izpirkumnomas devējs patur pilnas īpašuma tiesības uz iznomātajiem aktīviem, līdz līzinga ņēmējs īsteno savas pirkuma tiesības, var piemērot nosacīto 50 % riska pakāpi.

51. Uz 48. līdz 50. punkta piemērošanu attiecas šādi nosacījumi:

a)      īpašuma vērtība nedrīkst būt būtiski atkarīga no debitora kredīta kvalitātes. Šī prasība neizslēdz situācijas, kurās tīri makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;

b)      aizņēmēja risks nedrīkst būt būtiski atkarīgs no pamata īpašuma vai projekta, bet gan no aizņēmēja pamata spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem. Šādi līdzekļu atmaksāšana nedrīkst būt būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko izraisījis pamata īpašums, kas kalpo par ķīlu;

c)      ir ievērotas obligātās prasības, kas noteiktas VIII pielikuma 2. daļas 8. punktā, un novērtēšanas noteikumi, kas noteikti VIII pielikuma 3. daļas 63. līdz 66. punktā.

52. Nosacīto 50 % riska pakāpi piemēro aizņēmuma daļai, kas nepārsniedz robežu, kura aprēķināta saskaņā ar kādu no šiem nosacījumiem:

a)      50 % no attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības;

b)      50 % no īpašuma tirgus vērtības vai 60 % no hipotekārās vērtības, atkarībā no tā, kura ir mazāka — dalībvalstīs, kas likumos vai noteikumos definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus.

53. Nosacīto 100 % riska pakāpi piemēro aizdevuma daļai, kas ir lielāka par 52. punktā noteiktajām robežām.

54. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 48. līdz 50. punktā noteiktās izvēles tiesības, tad citas dalībvalsts kompetentās iestādes var savām kredītiestādēm ļaut piemērot šādiem riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz komerciālo īpašumu, nosacīto 50% riska pakāpi.

55. Kompetentās iestādes var atbrīvot no nosacījuma, kas noteikts 51. punkta b) apakšpunktā, riska darījumus, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz komerciālo īpašumu, kurš atrodas to teritorijā, ja tām ir pierādījumi, ka to teritorijā ir labi attīstīts un sens komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ar mazu zaudējumu daļu, kas nepārsniedz šādas robežas:

a)      līdz 50 % no tirgus vērtības (vai attiecīgā gadījumā 60 % no hipotekārās vērtības (MLV), ja tā ir zemāka) nedrīkst pārsniegt 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem konkrētajā gadā;

b)      kopējie zaudējumi no komerciālā nekustamā īpašuma kreditēšanas nedrīkst pārsniegt 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem konkrētajā gadā.

56. Ja konkrētajā gadā netiek ievērotas kādas no 55. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, tad izbeidzas tiesības piemērot šo režīmu un, lai to atkal varētu piemērot, vispirms jāizpilda otrais nosacījums, kas paredzēts 51. punkta b) apakšpunktā.

57. Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 55. punktā noteiktās izvēles tiesības, tad citas dalībvalsts kompetentās iestādes var savām kredītiestādēm ļaut piemērot šādiem riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz komerciālo īpašumu, nosacīto 50% riska pakāpi.

10. KAVĒTIE RISKA DARĪJUMI

58. Neskarot 59. līdz 62. punkta noteikumus, riska darījumu, kuru atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām, nenodrošinātajai daļai piemēro šādas nosacītās riska pakāpes:

a)      nosacītā 150 % riska pakāpe, ja vērtības korekcijas ir mazākas par 20 % no nenodrošinātās riska darījuma daļas vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas;

b)      nosacītā 100 % riska pakāpe, ja vērtības korekcijas nav mazākas par 20 % no nenodrošinātās riska darījuma daļas vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas;

c)      nosacītā 50% riska pakāpe pēc kompetento iestāžu ieskatiem, ja vērtības korekcijas nav mazākas par 50% no nenodrošinātās riska darījuma daļas vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas.

59. Nosakot kavētā darījuma nodrošināto daļu, par pieņemamām ķīlām un galvojumiem uzskata tos, kas tiek atzīti par pieņemamiem kredītriska mazināšanai.

60. Tomēr ja kavētais riska darījums ir nodrošināts ar cita veida ķīlu, nevis tādu, kas tiek atzīta par pieņemamu kredītriska mazināšanai, tad var piemērot nosacīto 100 % riska pakāpi pēc kompetento iestāžu ieskatiem, kas balstās uz stingriem darbības kritērijiem, nodrošinot labu ķīlas kvalitāti, ja vērtības korekcijas sasniedz 15 % no riska darījuma vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas.

61. Riska darījumiem, kas norādīti 43. līdz 47. punktā, piešķir nosacīto 100 % riska pakāpi, ja to atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām. Ja vērtības korekcijas nav mazākas par 20 % no riska darījuma vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas, tad nosacīto riska pakāpi, ko piemēro atlikušajam riska darījumam, var pēc kompetento iestāžu ieskatiem samazināt līdz 50 %.

62. Riska darījumiem, kas norādīti 48. līdz 57. punktā, piešķir nosacīto 100 % riska pakāpi, ja to atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām.

11. AUGSTĀ RISKA KATEGORIJĀ IEKĻAUTIE RISKA DARĪJUMI

63. Pēc kompetento iestāžu ieskatiem riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši lielu risku, piemēram, ieguldījumiem riska kapitāla uzņēmumos un privātiem kapitālieguldījumiem, piemēro nosacīto 150 % riska pakāpi.

64. Kompetentās iestādes var tādiem riska darījumiem, kuru maksājuma termiņš nav kavēts, kam tiek piemērota nosacītā 150 % riska pakāpe saskaņā ar iepriekšējā punkta nosacījumiem un kam ir noteiktas vērtības korekcijas, atļaut piemērot šādu nosacīto riska pakāpi:

a)      nosacītā 100 % riska pakāpe, ja vērtības korekcijas nav mazākas par 20 % no riska darījuma vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas;

b)      nosacītā 50% riska pakāpe, ja vērtības korekcijas nav mazākas par 50% no riska darījuma vērtības pirms vērtības korekcijas atņemšanas.

12. RISKA DARĪJUMI SEGTO OBLIGĀCIJU VEIDĀ

65. „Segtās obligācijas” ir tādas obligācijas, kas definētas Direktīvas 85/611/EEK 22. panta 4. punktā un kas nodrošinātas ar kādu no šiem atbilstīgajiem aktīviem:

a)      riska darījumi ar centrālajām valdībām, centrālajām bankām, daudzpusējām attīstības bankām vai starptautiskajām organizācijām, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu, vai riska darījumi, ko tās garantē;

b)      riska darījumi ar valsts iestādēm, reģiona pašvaldībām un vietējām iestādēm, kam piemēro nosacīto riska pakāpi kā riska darījumiem ar iestādēm vai centrālajām valdībām, vai centrālajām bankām saskaņā ar 15., 9. vai 10. punktu, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu, vai riska darījumi, ko tās garantē;

c)      riska darījumi ar iestādēm, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu. Šā veida riska darījumu kopējais apjoms nepārsniedz 10 % no izdevējas kredītiestādes neatmaksāto segto obligāciju nominālās vērtības. Riska darījumi, ko izraisa ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizņēmumu parādnieku maksājumu nodošana segto obligāciju turētājiem, netiek ietverti minētajā 10 % limitā;

d)      aizdevumi, kas ir nodrošināti ar apdzīvojamo nekustamo īpašumu vai daļām Somijas dzīvojamo māju būvsabiedrībās, kā minēts 44. punktā, ciktāl aizturējuma tiesības kopā ar jebkādām aizturējuma tiesībām, kam ir priekšrocības, nepārsniedz 80 % no ieķīlātā objekta vērtības;

e)      aizdevumi, kas ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu vai daļām Somijas māju būvsabiedrībās, kā minēts 49. punktā, ciktāl aizturējuma tiesības kopā ar jebkādām aizturējuma tiesībām, kam ir priekšrocības, nepārsniedz 60% no ieķīlātā objekta vērtības. Kompetentās iestādes var atzīt par piemērotiem ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus, ja proporcija starp aizdevumu un [ieķīlāto] vērtību 60 % apmērā ir pārsniegta līdz maksimālajam līmenim 70 %, ja kopējā aktīvu vērtība, kas ieķīlāti segto obligāciju nodrošināšanai, vismaz par 10 % pārsniedz segtās obligācijas neatmaksāto nominālo vērtību un ja obligāciju turētāja prasījums atbilst juridiskās noteiktības prasībām, kas izklāstītas IX pielikumā. Obligāciju turētāja prasībai jābūt prioritārai attiecībā pret visām pārējām prasībām par ķīlu.

66. Attiecībā uz segto obligāciju nodrošināšanu ar nekustamo īpašumu kredītiestādēm jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas VIII pielikuma 2. daļas 8. punktā, un novērtēšanas noteikumiem, kas noteikti VIII pielikuma 3. daļas 63. līdz 66. punktā.

67. Neskarot 65. un 66. punktu, segtās obligācijas, kas atbilst definīcijai Direktīvas 85/611/EEK 22. panta 4. punktā un ko izdod līdz 2007. gada 31. decembrim, arī ir piemērotas preferenciālā režīma piemērošanai līdz to termiņam.

68. Segtām obligācijām piešķir nosacīto riska pakāpi, balstoties uz nosacīto riska pakāpi, kas norādīta augstāka ranga nenodrošinātiem riska darījumiem ar kredītiestādi, kura tās emitē. Pastāv šāda attiecība starp nosacītajām riska pakāpēm:

a)      ja riska darījumiem ar kredītiestādi piešķir nosacīto 20 % riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir nosacīto 10 % riska pakāpi;

b)      ja riska darījumiem ar kredītiestādi piešķir nosacīto 50% riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir nosacīto 20% riska pakāpi;

c)      ja riska darījumiem ar kredītiestādi piešķir nosacīto 100% riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir nosacīto 50% riska pakāpi;

d)      ja riska darījumiem ar kredītiestādi piešķir nosacīto 150% riska pakāpi, tad segtajai obligācijai piešķir nosacīto 100% riska pakāpi;

13. RISKA DARĪJUMI, KAS PĀRSTĀV SEKJURITIZĀCIJAS POZĪCIJAS

69. Riska svērtās vērtības sekjuritizācijas pozīcijām nosaka saskaņā ar 94. līdz 101. panta noteikumiem.

14. ĪSTERMIŅA RISKA DARĪJUMI AR KREDĪTIESTĀDĒM UN UZŅĒMUMIEM

70. Īstermiņa riska darījumiem ar kredītiestādi vai uzņēmumu, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piemēro nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 6. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes noteikušas kredīta novērtējumus tiesīgām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

6. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6

Nosacītā riska pakāpe || 20% || 50% || 100% || 150% || 150% || 150%

15. RISKA DARĪJUMI IEGULDĪJUMU FONDU (CIU) VEIDĀ

71. Neskarot 72. līdz 78. punktu, riska darījumiem ieguldījumu fondu (CIU) veidā piemēro nosacīto 100 % riska pakāpi.

72. Riska darījumiem, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piemēro nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 7. tabulu atbilstoši tam, kā kompetentās iestādes piešķīrušas kredīta novērtējumus tiesīgām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.

7. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 || 6

Nosacītā riska pakāpe || 20% || 50 || 100% || 100% || 150% || 150%

73. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka kāda pozīcija ieguldījumu fondā (CIU) ir saistīta ar īpaši lieliem riskiem, tās pieprasa piemērot šai pozīcijai nosacīto 150 % riska pakāpi.

74. Kredītiestādes var noteikt ieguldījumu fondiem (CIU) nosacīto riska pakāpi, kā izklāstīts 76. līdz 78. punktā, ja ir ievēroti šādi piemērotības kritēriji:

a)      ieguldījumu fondu (CIU) pārvalda tāda sabiedrība, kas ir pakļauta uzraudzībai kādā dalībvalstī, vai, ja tam piekrīt kredītiestādes kompetentā iestāde, ja:

(i)      tos pārvalda sabiedrība, kas ir pakļauta tādai uzraudzībai, ko uzskata par līdzvērtīgu Kopienas tiesībās paredzētajai [uzraudzībai]; un

(ii)     ir nodrošināta pietiekoša sadarbība kompetento iestāžu starpā;

b)      ieguldījumu fonda (CIU) prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas:

– aktīvu kategorijas, kurās ieguldījumu fonds (CIU) drīkst veikt ieguldījumus,

– ja pastāv ieguldījumu ierobežojumi – relatīvie ierobežojumi un to aprēķināšanas metodika;

c)      par ieguldījumu fonda (CIU) darbību ziņo vismaz katru gadu, lai varētu veikt novērtējumu attiecībā uz aktīviem un pasīviem, ienākumiem un darījumiem pārskata periodā.

75. Ja kompetentā iestāde kādu trešās valsts ieguldījumu fondu (CIU) apstiprina par atbilstošu, kā izklāstīts 74. punkta a) apakšpunktā, tad citas dalībvalsts kompetentā iestāde var izmantot šo atzīšanas faktu, pati neveicot novērtējumu.

76. Ja kredītiestādei ir zināms par ieguldījumu fonda (CIU) pamatā esošiem riska darījumiem, tā var skatīt šos pamatā esošos riska darījumus, aprēķinot ieguldījumu fonda (CIU) vidējo nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. punktā izklāstītajām metodēm.

77. Ja kredītiestādei nav zināms par ieguldījumu fonda (CIU) pamatā esošiem riska darījumiem, tā var aprēķināt vidējo nosacīto riska pakāpi ieguldījumu fondam (CIU) saskaņā ar 78. līdz 83. punktā izklāstītajām metodēm pēc šādiem noteikumiem: tiek pieņemts, ka ieguldījumu fonds (CIU) vispirms veic ieguldījumus maksimāli pieļautajā apmērā riska darījumu kategorijās, kam noteiktas augstākās kapitāla prasības, un tālāk veic ieguldījumus lejupejošā secībā, līdz sasniegta maksimālā kopējā ieguldījumu robeža.

78. Kredītiestādes var uzdot trešai personai saskaņā ar 76. līdz 77. punktā izklāstītajām metodēm aprēķināt un sniegt pārskatus par nosacīto riska pakāpi attiecībā uz ieguldījumu fondu (CIU), ja ir adekvāti nodrošināta aprēķinu un pārskata pareizība.

16. PĀRĒJIE RISKA DARĪJUMI 16.1. Apstrāde

79. Materiāliem aktīviem Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 10. punkta nozīmē piemēro nosacīto 100 % riska pakāpi.

80. Priekšsamaksai un uzkrātajiem ienākumiem, kurus [kredīt]iestāde nevar attiecināt uz konkrētu darījuma partneri saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK, piemēro nosacīto 100 % riska pakāpi.

81. Skaidras naudas posteņiem to iekasēšanas procesā piemēro nosacīto 20 % riska pakāpi. Kasē esošajai skaidrajai naudai un līdzvērtīgiem naudas posteņiem piemēro nosacīto 0 % riska pakāpi.

82. Dalībvalstis var atļaut piemērot nosacīto 10 % riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm, kas savās dalībvalstīs specializējas starpbanku un valsts parāda tirgos un kas pakļautas kompetento iestāžu ciešai uzraudzībai, ja minētie aktīvu posteņi ir atbilstīgi savu dalībvalstu kompetento iestāžu prasībām pilnīgi nodrošināti ar [aktīvu] posteņiem, kam piemēro nosacīto 0 % vai 20 % riska pakāpi un kurus kompetentās iestādes atzinušas par atbilstošu nodrošinājumu.

83. Kapitāla turējumiem un citai līdzdalībai, izņemot tos, kas atskaitīti no pašu kapitāla, piemēro vismaz nosacīto 100 % riska pakāpi.

84. Zeltam, kas atrodas pašu glabātuvēs vai ir nodots glabāšanā, ciktāl tas segts ar dārgmetālu saistībām, piemēro nosacīto 0 % riska pakāpi.

85. Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumu un nākotnes pirkumu par tūlītēju samaksu gadījumā piemēro konkrētajiem aktīviem atbilstīgās nosacītās riska pakāpes, bet nevis darījumu otras puses nosacītās riska pakāpes.

86. Ja kredītiestāde nodrošina kredīta aizsardzību virknei riska darījumu ar nosacījumu, ka šajos riska darījumos n-tā saistību neizpilde ir slieksnis, kura sasniegšanas rezultātā jānotiek apmaksai, un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, tad piemēro 78. līdz 83. pantā paredzētās nosacītās riska pakāpes, ja [kredīta] produktam ir tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) ārējais kredītu novērtējums. Ja [kredīta] produktam nav tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) vērtējuma, tad [kredīta produktu] grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumu, nosacītās riska pakāpes tiek summētas līdz maksimāli pieļaujamajam apjomam 1250 % un reizinātas ar nominālo summu, ko nodrošina kredīta atvasinātais instruments, lai iegūtu [aktīva] riska svērto vērtību. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, balstās uz pamata, ka katram no šiem riska darījumiem riska svērtā vērtība ir mazāka, nekā riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem.

2. daļa – Ārējās kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) atzīšana un to kredīta novērtējumu samērošana

1. METODOLOĢIJA 1.1. Objektivitāte

1. Kompetentās iestādes pārliecinās par to, lai kredītu novērtējumu piešķiršanas metodoloģija būtu stingra, sistēmiska, pēctecīga un pakļauta izvērtēšanai, kas balstās uz senāku pieredzi.

1.2. Neatkarība

2. Kompetentās iestādes pārliecinās par to, lai metodoloģija nebūtu pakļauta ārējām politiskām ietekmēm vai iegrožojumiem un lai uz to netiktu izdarīts ekonomiskais spiediens, kas varētu ietekmēt kredīta novērtēšanu.

3. Kompetentās iestādes izvērtē ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) metodoloģijas neatkarīgumu pēc tādiem faktoriem kā:

a)      ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) īpašumtiesības un organizācijas struktūra;

b)      ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) finanšu resursi;

c)      ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) personāla politika un lietpratīgums;

d)      ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) korporatīvā pārvaldība.

1.3. Pastāvīga pārskatīšana

4. Kompetentās iestādes pārliecinās, lai ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējumi tiktu pastāvīgi pārskatīti un lai tie atbilstu finansiālo nosacījumu izmaiņām. Šādu pārskatīšanu veic pēc visiem nozīmīgajiem notikumiem un vismaz reizi gadā.

5. Pirms atzīšanas kompetentās iestādes pārliecinās, ka katra tirgus segmenta novērtēšanas metodoloģija ir izveidota saskaņā ar, piemēram, šādiem standartiem:

a)      jābūt noteiktai atpakaļejošai pārbaudei vismaz vienam gadam;

b)      kompetentajām iestādēm jāuzrauga ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) pārskatīšanas procesa regularitāte;

c)      kompetentajām iestādēm jāspēj iegūt informāciju no ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) par to, kādā apmērā tai ir kontakti ar to uzņēmumu augstāko vadību, kuriem tā piešķir vērtējumus.

6. Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) tās nekavējoties informētu par visām būtiskajām izmaiņām metodoloģijā, ko tās izmanto kredītu novērtējumu piešķiršanai.

1.4. Pārredzamība un atklātība

7. Kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, nodrošinot, lai tie metodoloģijas principi, ko ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) izmanto savu kredīta novērtējumu veidošanai, būtu atklāti pieejami, kas ļauj visiem potenciālajiem lietotājiem spriest par to, vai tie ir piešķirti pamatoti.

2. INDIVIDUĀLIE KREDĪTU NOVĒRTĒJUMI 2.1. Ticamība un atzīšana tirgū:

8. Kompetentās iestādes pārliecinās par to, ka ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) individuālos kredītu novērtējumus šādu kredītu novērtējumu lietotāji tirgū atzīst par ticamiem un drošiem.

9. Kompetentās iestādes vērtē ticamību saskaņā ar, piemēram, šādiem faktoriem:

a)      ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) tirgus daļa;

b)      ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) gūtie ieņēmumi un šīs ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) finanšu līdzekļi plašākā ziņā;

c)      tas, vai ir tikuši noteikti kādi izcenojumi, pamatojoties uz reitingu.

2.2. Pārredzamība un atklātība

10. Kompetentās iestādes pārliecinās par to, lai individuālie kredītu novērtējumi būtu ar līdzvērtīgiem nosacījumiem pieejami vismaz jebkurai personai, kam ir likumīgas intereses attiecībā uz šiem individuālajiem kredīta novērtējumiem.

11. Kompetentās iestādes jo īpaši pārliecinās par to, lai individuālie kredīta novērtējumi būtu ārzemju personām pieejami ar līdzvērtīgiem nosacījumiem kā vietējām personām, kam ir likumīgas intereses attiecībā uz šiem individuālajiem kredīta novērtējumiem.

3. „SAMĒROŠANA”

12. Lai diferencētu katrā kredīta novērtējumā izteiktās relatīvās riska pakāpes, kompetentās iestādes nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ilgstošas saistību neizpildes procents saistībā ar visiem kredītiem, kam piešķirts viens un tas pats kredīta novērtējums. Ja kāda ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) ir dibināta nesen vai ir apkopojusi pārskatu par datiem tikai īsā laika posmā, kompetentās iestādes pieprasa šādai ārējās kredītu novērtēšanas institūcijai (ĀKNI) sniegt vērtējumu par ilgstošas saistību nepildīšanas procentu saistībā ar visiem kredītiem, kam piešķirts viens un tas pats kredītu novērtējums.

13. Lai diferencētu katrā kredīta novērtējumā izteiktās relatīvās riska pakāpes, kompetentās iestādes nosaka kvantitatīvos kritērijus, piemēram, ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) aptverto emitentu kopums, ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) piešķirto kredīta novērtējumu spektrs, katra kredīta novērtējuma nozīme un tas, kā šī ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) definē saistību neizpildi.

14. Kompetentās iestādes salīdzina saistību nepildīšanas procentus, kas iegūti par katru kādas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredīta novērtējumu, un salīdzina tos ar standartu, kas pieņemts, pamatojoties uz saistību nepildīšanas procentiem, kas iegūti par citām ārējās kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI) attiecībā uz emitentu kopu, kas pēc kompetentās iestādes uzskatiem pārstāv līdzvērtīgu kredītriska līmeni.

15. Ja kompetentās iestādes uzskata, ka saistību nepildīšanas procenti, kas iegūti par kādas konkrētas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējumu, būtiski un regulāri pārsniedz standartu, kompetentās iestādes šīs ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējumam piešķir augstāku riska pakāpi kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalā.

16. Ja pēc tam, kad kompetentās iestādes palielināja kādas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) konkrētam kredīta novērtējumam piesaistīto riska pakāpi, šī ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) parāda, ka saistību neizpildes procenti, kas konstatēti tās kredītu novērtējumam, vairs būtiski un regulāri nepārsniedz standartu, kompetentās iestādes var izlemt atjaunot sākotnējo pakāpi kredīta kvalitātes pakāpes novērtējuma skalā attiecībā uz ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējumu.

3. daļa - Ārējās kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) kredīta novērtējumu izmantošana nosacītās riska pakāpes noteikšanai

1. apstrāde

1. (Kredīt)iestāde var norīkot vienu vai vairākas tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI), ko izmanto, lai noteiktu nosacītās riska pakāpes, kas piemērojamas aktīva un ārpusbilances posteņiem.

2. Kredītiestādei, kas nolemj izmantot kredītu novērtējumus, ko veikusi tiesīga ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) kādai noteiktai posteņu grupai, šie kredītu novērtējumi jālieto konsekventi attiecībā uz visiem šīs grupas riska darījumiem.

3. (Kredīt)iestādei, kas nolemj izmantot kredītu novērtējumus, ko veikusi tiesīga ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), tie jālieto nepārtraukti un konsekventi.

4. Kredītiestāde var izmantot vienīgi tādus ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējumus, kuros ņemtas vērā gan summas, kas attiecas uz kapitālu, gan tās, kas attiecas uz tam piesaistītajiem procentiem.

5. Ja ir pieejams tikai viens kādas norīkotas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas novērtējums, (ĀKNI) izmanto, lai noteiktu šā posteņa nosacīto riska pakāpi.

6. Ja ir pieejami divi norīkotu ārējās kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) kredīta novērtējumi un abi atbilst atšķirīgām nosacītajām riska pakāpēm kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, tad piemēro augstāko nosacīto riska pakāpi.

7. Ja ir pieejami vairāk nekā divi norīkotu ārējās kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) kredīta novērtējumi kādam postenim, kam piešķirts kredītreitings, tad ņem divus tos novērtējumus, kas veido divas zemākās nosacītās riska pakāpes. Ja abas zemākās nosacītās riska pakāpes savstarpēji atšķiras, piemēro augstāko no šīm nosacītajām riska pakāpēm. Ja abas zemākās nosacītās riska pakāpes ir vienādas, piemēro šo nosacīto riska pakāpi.

8. Kredītiestādes izmanto pasūtītus kredīta novērtējumus. Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm izmantot tādus kredīta novērtējumus, kas nav pasūtīti.

2. Emitentu un kredīta emisiju novērtējums

9. Ja pastāv kredīta novērtējums kādai konkrētai emisijas programmai vai kreditēšanas shēmai, kurā ietilpst postenis, kas veido riska darījumu, šo kredīta novērtējumu izmanto, lai noteiktu šim postenim piemērojamo nosacīto riska pakāpi.

10. Ja nepastāv tieši piemērojams kredīta novērtējums kādam noteiktam postenim, bet pastāv kredīta novērtējums konkrētai emisijas programmai vai kreditēšanas shēmai, kurā neietilpst postenis, kas veido riska darījumu, vai pastāv vispārējs kredīta novērtējums attiecībā uz emitentu, tad izmanto šo kredīta novērtējumu, ja tas rezultātā uzrāda augstāku nosacīto riska pakāpi, nekā tas būtu pretējā gadījumā, vai ja tas rezultātā uzrāda zemāku nosacīto riska pakāpi un attiecīgais riska darījums visos aspektos ierindojas pēc ranga vienlīdzīgi vai augstāk attiecībā pret konkrēto emisijas programmu, kreditēšanas shēmu vai, attiecīgi, šā emitenta augstāka ranga nenodrošinātiem riska darījumiem.

11. Šīs daļas 9. un 10. punkts netraucē piemērot šā pielikuma 1. daļas 65. līdz 68. punktu.

12. Kredīta novērtējumus emitentiem kādas korporatīvās grupas ietvaros nevar izmantot par kredīta novērtējumu attiecībā uz kādu citu emitentu tajā pašā korporatīvajā grupā.

3. Ilgtermiņa un īstermiņa kredīta novērtējumi

13. Īstermiņa kredīta novērtējumus var izmantot vienīgi attiecībā uz īstermiņa aktīvu un ārpusbilances posteņiem, kas veido riska darījumus ar iestādēm un uzņēmumiem.

14. Jebkādu īstermiņa kredīta novērtējumu var piemērot vienīgi tam postenim, uz kuru šis īstermiņa kredīta novērtējums attiecas, un to neizmanto, lai iegūtu nosacītās riska pakāpes jebkādam citam postenim.

15. Neatkarīgi no 14. punkta noteikumiem, ja īstermiņa kreditēšanas shēmai, kam ir kredītreitings, piemēro nosacīto 150 % riska pakāpi, tad visi šā debitora nenodrošinātie riska darījumi, kam nav kredītreitinga, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, arī saņem nosacīto 150 % riska pakāpi.

16. Neatkarīgi no 14. punkta noteikumiem, ja īstermiņa kreditēšanas shēmai, kam ir kredītreitings, piemēro nosacīto 50 % riska pakāpi, tad neviens īstermiņa riska darījums, kam nav kredītreitinga, nesaņem nosacīto riska pakāpi, kas būtu zemāka par 100 %.

4. Posteņi vietējā un ārvalstu valūtā

17. Kredīta novērtējumu, kas attiecas uz kādu posteni, kas izteikts debitora valsts valūtā, nevar izmantot, lai iegūtu nosacīto riska pakāpi citam tā paša debitora riska darījumam, kas izteikts ārvalstu valūtā.

18. Neatkarīgi no 17. punkta noteikumiem, ja riska darījumu izraisa bankas dalība aizņēmumā, kuru veikusi kāda daudzpusējā attīstības banka, kuras priviliģēta kreditora statuss ir atzīts tirgū, kompetentās iestādes var atļaut riska svēruma noteikšanai izmantot debitora vietējās valūtas kredīta posteņa novērtējumu.

VII PIELIKUMS Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja 1. daļā – Riska svērtā vērtība un paredzamie zaudējumi

1. Riska svērtās vērtības aprēķināšana kredītriskam

1. Ja nav noteikts citādi, ievadparametrus – saistību nepildīšanas varbūtību (PD), zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, (LGD) un atmaksāšanas termiņa vērtību (M) nosaka, kā izklāstīts 2. daļā, un riska darījuma vērtību nosaka, kā izklāstīts 3. daļā.

2. Katra riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina pēc šādām formulām:

1.1. Riska svērtā vērtība riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām.

3. Saskaņā ar 4. līdz 8. punktu riska svērtās vērtības riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām aprēķina pēc šādām formulām:

Korelācija (R) =       

Atmaksāšanas termiņa faktors (b) =

Nosacītā riska pakāpe (RW) =

N() apzīmē kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., iespējamību, ka normāls nejaušais mainīgais lielums ar vērtību “nulle” un dispersijas vērtību “viens” ir mazāks vai vienāds ar x).  apzīmē apgriezto kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., rādītāju x, tā ka = z).

Riska svērtā vērtība =           RW * riska darījuma vērtība

4. Attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem, kas ir tādas konsolidētās grupas daļa, kurā kopējais ikgadējais apgrozījums ir mazāks nekā 50 miljonu EUR, kredītiestādes var izmantot šādu korelācijas formulu nosacītās riska pakāpes aprēķināšanai riska darījumiem ar uzņēmumiem. Šajā formulā ar S ir izteikts kopējais ikgadējais apgrozījums miljonos euro, kur 5 miljoni EUR <= S <= 50 miljonu EUR. Ja apgrozījums ir mazāks nekā 5 miljoni EUR, to uzskata par vienādu ar 5 miljoniem EUR. Attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem kopējais ikgadējais apgrozījums ir portfeļa atsevišķo riska darījumu vidējā svērtā vērtība.

Korelācija (R) =

Kredītiestādes aizstāj kopējo ikgadējo apgrozījumu ar konsolidētās grupas kopējiem aktīviem, ja kopējais ikgadējais apgrozījums nav nozīmīgs rādītājs attiecībā uz uzņēmuma lielumu un kopējie aktīvi ir nozīmīgāks rādītājs, nekā kopējais ikgadējais apgrozījums.

5. Specializētiem aizdevuma riska darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde nevar uzrādīt, ka tās saistību nepildīšanas varbūtības (PD) aprēķini atbilst 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām, tā šiem riska darījumiem piešķir nosacītās riska pakāpes saskaņā ar 1. tabulu.

1. tabula:

Atlikuma termiņš || 1. kategorija || 2. kategorija || 3. kategorija || 4. kategorija || 5. kategorija

mazāk nekā 2,5 gadi || 50% || 70% || 115% || 250% || 0%

vienāds vai vairāk nekā 2,5 gadi || 70% || 90% || 115% || 250% || 0%

Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm parasti piešķirt labvēlīgas nosacītās 50 % riska pakāpes 1. kategorijas riska darījumiem un nosacīto 70 % riska pakāpi 2. kategorijas riska darījumiem, ja kredītiestādes sākotnējās izvietošanas rādītāji un citi riska rādītāji būtiski atbilst attiecīgajai kategorijai.

Piešķirot nosacītās riska pakāpes specializētajiem aizņēmuma riska darījumiem, [kredīt]iestādes ņem vērā šādus faktorus: finansiālie līdzekļi, politiskā un tiesiskā vide, darījuma un/vai aktīva īpašības, sponsora un attīstītāja iespējas, ieskaitot jebkādu ieņēmumu plūsmu no valsts un privātā sektora partnerības, nodrošinājuma pakete.

6. Lai pret nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem varētu būt korporatīva pieeja, tiem jāatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas 4. daļas 104. līdz 108. punktā. Attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem, kas turklāt atbilst 12. punkta nosacījumiem, ja kādai kredītiestādei būtu pārmērīgi apgrūtinoši izmantot attiecībā uz šiem pircēju parādiem 4. daļā noteiktos riska kvantitatīvās noteikšanas standartus riska darījumiem ar uzņēmumiem, var izmantot 4. daļā noteiktos riska kvantitatīvās noteikšanas standartus mazajiem riska darījumiem.

7. Attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem atmaksājamās pirkšanas atlaides, nodrošinājumus ķīlas veidā vai daļējās garantijas, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret pirmās kārtas zaudējumiem no saistību nepildīšanas vai abiem zaudējumu veidiem, var skatīt kā pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas IRP sekjuritizācijas ietvaros.

8. Ja kredītiestāde nodrošina kredīta aizsardzību virknei riska darījumu ar nosacījumu, ka šajos riska darījumos n-tā saistību neizpilde ir slieksnis, kura sasniegšanas rezultātā jānotiek apmaksai, un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, tad piemēro 94. līdz 101. pantā paredzētās nosacītās riska pakāpes, ja kredīta produktam ir tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) ārējais kredītu novērtējums. Ja kredīta produktam nav tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) vērtējuma, tad kredīta produktu grozā iekļautajiem riska darījumiem, izņemot n-1 riska darījumu, nosacītās riska pakāpes tiek summētas, tā lai paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5 un riska svērtā vērtība nepārsniegtu nominālo summu, ko nodrošina kredīta atvasinātais instruments, reizinājumā ar 12,5. Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, balstās uz pamata, ka katram no šiem riska darījumiem riska svērtā vērtība ir mazāka, nekā riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem.

1.2. Riska svērtā vērtība mazajiem riska darījumiem:

9. Saskaņā ar 10. līdz 11. punktu riska svērtās vērtības mazajiem riska darījumiem aprēķina pēc šādām formulām:

Korelācija (R) =

Nosacītā riska pakāpe:

N() apzīmē kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., iespējamību, ka normāls nejaušais mainīgais lielums ar vērtību “nulle” un dispersijas vērtību “viens” ir mazāks vai vienāds ar x).  apzīmē apgriezto kumulatīvo distribūcijas funkciju standarta normālam nejaušam mainīgajam lielumam (t.i., rādītāju x, tā ka = z).

Riska svērtā vērtība =           RW * riska darījuma vērtība

10. Mazajiem riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu, korelācija (R) 0,15 aizstāj skaitli, ko iegūst pēc 9. punktā sniegtās korelācijas formulas.

11. Kvalificētiem svārstīga apmēra mazajiem riska darījumiem, kas definēti a) līdz e) apakšpunktā, korelācija (R) 0,04 aizstāj skaitli, ko iegūst pēc 9. punktā sniegtās korelācijas formulas.

Riska darījumus var uzskatīt par kvalificētiem svārstīga apmēra mazajiem riska darījumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)      Tie ir riska darījumi ar fiziskām personām.

b)      Riska darījumu apmērs ir svārstīgs, tie ir nenodrošināti, un kredītiestāde var tos nekavējoties un bez nosacījumiem anulēt, ciktāl tie nav tikuši izlietoti (šajā kontekstā svārstīga apmēra riska darījumus definē kā tādus, kur atlikumi drīkst svārstīties, klientam pēc saviem ieskatiem veicot aizņēmumus un tos atmaksājot kredītiestādes noteikto limitu robežās). Neizmantotos piešķīrumus var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamiem, ja noteikumi ļauj kredītiestādei tos anulēt tādā pilnā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības un ar to saistītajās jomās;

c)      Apakšportfelī maksimāli pieļaujamais riska darījums ar vienu personu ir EUR 100 000 apmērā vai mazāks.

d)      Kredītiestāde var pierādīt, kas šajā punktā sniegto korelācijas tabulu piemēro tikai attiecībā uz tādiem portfeļiem, kuru zaudējumu procentu svārstīgums ir mazs salīdzinājumā ar to zaudējumu procentu vidējo līmeni, jo īpaši jomās, kur saistību nepildīšanas varbūtība (PD) ir maza. Uzraudzības institūcijas pārbauda zaudējumu procentu relatīvo svārstīgumu kvalificēto svārstīga apmēra mazo riska darījumu apakšportfeļos un svārstīga apmēra mazo riska darījumu kopējā portfelī un paredz dalīties informācijā par kvalificēto svārstīga apmēra mazo riska darījumu zaudējumu procentu raksturīgajām pazīmēm juridisko kompetenču jomās.

e)      Kompetentā iestāde piekrīt, ka kvalificēta svārstīga apmēra mazo riska darījumu pieeja atbilst apakšportfeļa pamatā esošajām riska raksturīgajām pazīmēm.

12. Lai pret nopirktajiem pircēju parādiem varētu būt mazo riska darījumu pieeja, tiem jāatbilst 4. daļas 104. līdz 108. punktā noteiktajām minimālajām prasībām un šādiem nosacījumiem:

a)      Kredītiestāde šos pircēju parādus ir iegādājusies no nesaistītām trešām personām, un tās kredītiestādes riska darījums ar pircēju parāda debitoru nesatur nekādus riska darījumus, kurus tieši vai netieši būtu izraisījusi pati kredītiestāde.

b)      Nopirktie pircēju parādi ir radušies nesaistītu pušu darījumā starp pārdevēju un debitoru. Par tādiem nevar uzskatīt starpuzņēmumu debitoru saistības un saistības, ko veido tādu uzņēmumu savstarpējie norēķini, kas veic savstarpēju tirdzniecību.

c)      Kredītiestādes, kas veic iegādi, prasījums attiecas uz visiem ieņēmumiem no nopirktajiem pircēju parādiem, vai arī tas uz šiem ieņēmumiem attiecas proporcionāli.

d)      Nopirkto pircēju parādu portfelis ir pietiekami diversificēts.

13. Attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem atmaksājamās pirkšanas atlaides, nodrošinājumus ķīlas veidā vai daļējās garantijas, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret zaudējumiem no saistību nepildīšanas, zaudējumiem no pasliktināšanās vai abiem zaudējumu veidiem, var skatīt kā pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas IRP sekjuritizācijas ietvaros.

14. Jauktu nopirkto mazo riska darījumu pircēju parādu portfeļu gadījumā, kad kredītiestādes nevar atdalīt ar nekustamo īpašumu nodrošinātus riska darījumus un kvalificētus svārstīga apmēra mazos riska darījumus no citiem mazajiem riska darījumiem, piemēro to mazā riska darījuma riska pakāpes funkciju, kas attiecībā uz minētajiem riska darījumiem veido vislielākās kapitāla prasības.

1.3. Riska svērtā vērtība kapitāla instrumentu riska darījumiem:

15. Ar kompetento iestāžu atļauju kredītiestāde var dažādiem portfeļiem piemērot dažādas pieejas, ja pati kredītiestāde iekšēji izmanto dažādas pieejas. Ja kredītiestādei atļauj izmantot dažādas pieejas, tad kredītiestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka izvēle tiek veikta konsekventi un to nenosaka patvaļīgi rīkojumi.

16. Neatkarīgi no 15. punkta noteikumiem kompetentās iestādes var atļaut attiecināt uz papildpakalpojumu uzņēmumiem kapitāla instrumentu riska darījumu riska svērto vērtību līdzīgi kā citiem aktīviem, kurus neveido kredītsaistības.

1.3.1. Vienkāršā nosacītās riska pakāpes pieeja

17. Riska svērto vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

Nosacītā riska pakāpe (RW) = 190 % privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts.

Nosacītā riska pakāpe (RW) = 290 % biržā tirgotā kapitāla instrumentu riska darījumiem.

Nosacītā riska pakāpe (RW) = 370 % visiem pārējiem kapitāla instrumentu riska darījumiem.

Riska svērtā vērtība =           RW * riska darījuma vērtība

18. Īsās naudas pozīcijas un atvasinātie instrumenti, kas nav ietverti tirdzniecības portfeļos, drīkst kompensēt garās pozīcijas tajos pašos individuālajos vērtspapīros, ja šie instrumenti tika īpaši paredzēti kā riska ierobežošana specifiskiem kapitāla instrumentu riska darījumiem un tie sniedz riska ierobežošanu vismaz vēl vienam gadam. Pārējās īsās pozīcijas uzskata par garajām pozīcijām, un piemēro attiecīgo nosacīto riska pakāpi katras pozīcijas absolūtajai vērtībai. Pozīciju termiņa nesakritības gadījumā lieto metodi, kas paredzēta riska darījumiem ar uzņēmumiem.

19. Kredītiestādes var atzīt nefondēta kredīta aizsardzību kapitāla instrumentu riska darījumam saskaņā ar 90. līdz 93. pantā noteiktajām metodēm.

1.3.2. Saistību nepildīšanas varbūtības un saistību nepildīšanas gadījumā radušos zaudējumu (PD/LGD) pieeja

20. Riska svērto vērtību aprēķina pēc 3. punktā norādītajām formulām. Ja iestādēm nav pietiekošas informācijas, lai lietotu saistību nepildīšanas definīciju, kas sniegta 4. daļas 44. līdz 48. punktā, nosacītajām riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5.

21. Atsevišķo riska darījumu līmenī paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5 un riska svērtā vērtība kopā nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtību reizinājumā ar 12,5.

22. Kredītiestādes var atzīt nefondēta kredīta aizsardzību kapitāla instrumentu riska darījumam saskaņā ar 90. līdz 93. pantā noteiktajām metodēm. Tam priekšnosacījums ir LDG 90 % riska darījumam ar riska ierobežošanas sniedzēju. Privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var lietot LGD 65 %. Šim nolūkam termiņš (M) ir 5 gadi.

1.3.3. Uz iekšējiem modeļiem balstīta pieeja

23. Riska svērtā vērtība ir potenciālie zaudējumi iestādes kapitāla instrumentu riska darījumiem, ko iegūst, izmantojot iekšējos riska vērtības modeļus pie 99 % uzticamības ar precizitāti līdz vienam ciparam (aiz komata) attiecībā uz starpību starp ceturkšņa ienākumiem un attiecīgu bezriska likmi, kas aprēķināta ilgstošā paraugu periodā, reizinājumā ar 12,5. Riska svērtā vērtība atsevišķu riska darījumu līmenī nav mazāka, nekā uz PD/LGD balstītajā pieejā prasīto minimālo riska svērto vērtību summa un atbilstošo paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5.

24. Kredītiestādes var atzīt nefondētu kredītu aizsardzību kapitāla instrumentu pozīcijai.

1.4. Riska svērtā vērtība citiem aktīviem, kurus neveido kredītsaistības

25. Riska svērto vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

Riska svērtā vērtība = 100 % * riska darījuma vērtība

2. Riska svērtās vērtības aprēķināšana nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās riskam

26. Nosacītā riska pakāpe nopirkto korporatīvo un mazo riska darījumu pircēju parādu pasliktināšanās riskam

Nosacītās riska pakāpes aprēķina pēc 3. punktā norādītās formulas. Ievadparametrus PD (saistību nepildīšanas varbūtība) un LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā) nosaka, kā izklāstīts 2. daļā, riska darījuma vērtību nosaka, kā izklāstīts 3. daļā, un M (atmaksāšanas termiņš) ir 1 gads. Ja kredītiestādes var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka pasliktināšanās risks nav būtisks, to var neņemt vērā.

3. Paredzamo zaudējumu summu aprēķināšana

27. Ja nav noteikts citādi, ievadparametrus PD un LGD nosaka, kā izklāstīts 2. daļā, un riska darījuma vērtību nosaka, kā izklāstīts 3. daļā.

28. Paredzamo zaudējumu summas riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un mazajiem riska darījumiem aprēķina pēc šādām formulām:

Paredzamie zaudējumi (EL) =          PD × LGD

Paredzamo zaudējumu summa =      EL × riska darījuma vērtība

Nopirkto riska darījumu prēmijas uzskata par EL.

29. Specializētiem riska darījumiem, kur kredītiestādes izmanto 5. punktā izklāstītās metodes nosacīto riska pakāpju noteikšanai, EL vērtības piešķir saskaņā ar 2. tabulu.

2. tabula

Atlikuma termiņš || 1. kategorija || 2. kategorija || 3. kategorija || 4. kategorija || 5. kategorija

mazāk nekā 2,5 gadi || 0% || 5% || 35% || 100% || 625%

vienāds vai vairāk nekā 2,5 gadi EL || 5% || 10% || 35% || 100% || 625%

Ja kompetentās iestādes ir atļāvušas kredītiestādei parasti piešķirt labvēlīgas nosacītās 50 % riska pakāpes 1. kategorijas riska darījumiem un nosacīto 70% riska pakāpi 2. kategorijas riska darījumiem, EL vērtība 1. kategorijas riska darījumiem ir 0 % un 2. kategorijas riska darījumiem tā ir 5 %.

30. Kapitāla instrumentu riska darījumiem, kam riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar 17. līdz 19. punktā izklāstītajām metodēm, paredzamo zaudējumu summas aprēķina pēc šādas formulas:

Paredzamo zaudējumu summa =      EL × riska darījuma vērtība

EL vērtības ir šādas:

Paredzamie zaudējumi (EL) =          10 % privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts

Paredzamie zaudējumi (EL) =          10 % biržā tirgotā kapitāla instrumentu riska darījumiem.

Paredzamie zaudējumi (EL) =          30 % visiem pārējiem kapitāla instrumentu riska darījumiem.

31. Kapitāla instrumentu riska darījumiem, kam riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar 20. līdz 22. punktā izklāstītajām metodēm, paredzamo zaudējumu summas aprēķina pēc šādas formulas:

Paredzamie zaudējumi (EL) =          PD × LGD

Paredzamo zaudējumu summa =      EL × riska darījuma vērtība

32. Kapitāla instrumentu riska darījumiem, kam riska svērtā vērtība aprēķināta saskaņā ar 23. līdz 24. punktā izklāstītajām metodēm, paredzamo zaudējumu summa ir 0 %.

33. Riska svērto vērtību nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās riskam aprēķina pēc šādas formulas:

Paredzamie zaudējumi (EL) =          PD × LGD

Paredzamo zaudējumu summa =      EL × riska darījuma vērtība

4. Paredzamo zaudējumu summu apstrāde

34. Paredzamo zaudējumu summas, kas aprēķinātas saskaņā ar 28., 29. un 33. punktu, atņem no vērtības korekciju un ar šiem riska darījumiem saistīto rezervju summas. Atlaides nopirktajiem riska darījumiem saskaņā ar 3. daļas 1. punktu uzskata par vērtības korekcijām, un nopirkto riska darījumu prēmijas saskaņā ar 3. daļas 1. punktu pieskaita paredzamo zaudējumu summām. Sekjuritizēto riska darījumu paredzamo zaudējumu summas, vērtības korekcijas un ar šiem riska darījumiem saistītas rezerves šajā aprēķinā neietver.

2. daļa – PD (saistību nepildīšanas varbūtība), LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā) un termiņš

1. Lai aprēķinātu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas, kā noteikts 1. daļā, ievadparametrus – saistību nepildīšanas varbūtību (PD), zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, (LGD) un atmaksāšanas termiņa vērtību (M) – kredītiestāde nosaka saskaņā ar 4. punktu, ievērojot šādus noteikumus.

1. Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām 1.1. PD (saistību nepildīšanas varbūtība)

2. Riska darījumam ar uzņēmumu vai iestādi PD ir vismaz 0,03 %.

3. Ja attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem kredītiestāde nevar pierādīt, ka tās aprēķinātā PD atbilst minimālajām prasībām, kas izklāstītas 4. daļā, šiem riska darījumiem PD nosaka pēc šādām metodēm: augstāka ranga prasījumiem attiecībā uz nopirktiem korporatīviem pircēju parādiem PD ir kredītiestādes aprēķinātie EL, dalīti ar šo pircēju parādu LGD. Pakārtotiem prasījumiem attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem PD ir kredītiestādes aprēķinātie EL. Ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem un tā pašas aprēķinātos EL attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem var droši sadalīt PD un LGD, tad šī kredītiestāde var izmantot aprēķināto PD.

4. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %.

5. Kredītiestādes var PD ņemt vērā nefondēta kredīta aizsardzību saskaņā ar 90. līdz 93. panta noteikumiem.

6. Kredītiestādes, kas izmanto pašu aprēķinātos LGD, var ņemt vērā nefondētu kredīta aizsardzību, koriģējot PD atbilstoši 11. punkta noteikumiem.

7. Pasliktināšanās riskam attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem PD ir kredītiestādes aprēķinātie EL. Ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem un tā pašas aprēķinātos EL attiecībā uz nopirkto korporatīvo pircēju parādu pasliktināšanās risku var droši sadalīt PD un LGD, tad var izmantot aprēķināto PD.

1.2. LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā)

8. Kredītiestādes lieto šādas LGD vērtības:

a)      Augstāka ranga riska darījumi bez pieņemamas ķīlas: 45 %.

b)      Pakārtoti riska darījumi bez pieņemamas ķīlas: 75 %.

c)      Kredītiestādes var LGD ņemt vērā fondēta un nefondēta kredīta aizsardzību saskaņā ar 90. līdz 93. panta noteikumiem.

d)      Segtajām obligācijām, kas definētas VI pielikuma 1. daļas 65. līdz 67. punktā, var piemērot LGD vērtību 12,5 %.

e)      Augstāka ranga nopirkto korporatīvo pircēju parādu riska darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde nevar uzrādīt, ka tās aprēķinātā PD atbilst 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām, LGD vērtība ir 45 %.

f)       Pakārtotiem nopirkto korporatīvo pircēju parādu riska darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde nevar uzrādīt, ka tās aprēķinātā PD atbilst 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām, LGD vērtība ir 100 %.

g)      Nopirkto korporatīvo pircēju parādu pasliktināšanās riska LGD vērtība: 75 %

9. Neatkarīgi no 8. punkta noteikumiem, ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem un tā pašas aprēķinātos EL attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem var droši sadalīt PD un LGD, tad pasliktināšanās riskam un saistību nepildīšanas riskam šī kredītiestāde var izmantot nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem aprēķinātos LGD.

10. Neatkarīgi no 8. punkta noteikumiem, ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķinātos LGD attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, tad var ņemt vērā nefondētu kredīta aizsardzību, koriģējot aprēķinātos PD vai LGD saskaņā ar 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Kredītiestāde nepiešķir garantētiem riska darījumiem koriģētus PD vai LGD, tā ka koriģētā nosacītā riska pakāpe izrādītos zemāka, nekā nosacītā riska pakāpe salīdzināmam tiešam riska darījumam ar garantētāju.

1.3. Termiņš

11. Saskaņā ar 12. punktu kredītiestādes tādiem riska darījumiem, kas izriet no repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, piemēro termiņa (M) vērtību 0,5 gadi un visiem pārējiem riska darījumiem M 2,5 gadi. Kompetentās iestādes var pieprasīt visām to jurisdikcijā esošajām kredītiestādēm katram riska darījumam piemērot tādu M, kā noteikts 12. punktā.

12. Tādas kredītiestādes, kas drīkst izmantot savus LGD vai pārrēķinu koeficientus attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, katram no šiem riska darījumiem aprēķina M, kā noteikts a) līdz e) apakšpunktā un kā noteikts 13. līdz 15. punktā. Visos gadījumos M nepārsniedz 5 gadus.

a)      Instrumentam, uz kuru tiek attiecināts naudas plūsmas grafiks, M aprēķina pēc šādas formulas:

M = MAX{1; MIN{ ; 5}}

kur CFt apzīmē naudas plūsmas (pamatsumma, procentu maksājumi un apkalpošanas maksa), kas saskaņā ar līgumu debitoram jāsamaksā t periodā.

b)      Atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem tiek attiecināts savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgums, M ir riska darījuma vidējais svērtais atlikuma termiņš un M ir vismaz 1 gads. Termiņa svērumam izmanto katra riska darījuma nosacīto vērtību.

c)      Riska darījumiem, kas izriet no repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un uz kuriem tiek attiecināts savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgums, M ir riska darījuma vidējais svērtais atlikuma termiņš un M ir vismaz 5 gadi. Termiņa svērumam izmanto katra darījuma nosacīto vērtību.

d)      Ja kredītiestāde drīkst izmantot pašas aprēķināto PD attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem, izmantoto summu M ir vienāds ar nopirkto pircēju parādu riska darījuma vidēji svērto termiņu un M ir vismaz 1 gads. Šo pašu M vērtību piemēro arī neizmantotajām summām piešķirtās pirkuma kreditēšanas shēmas ietvaros, ja kreditēšanas shēma satur efektīvus līguma noteikumus, priekšlaicīgas amortizācijas mehānismus vai citus elementus, kas visu kreditēšanas shēmas laiku aizsargā pircēju kredītiestādi pret turpmāk iegādājamo pircēju parādu būtisku kvalitātes samazināšanos. Ja nav šādas efektīvas aizsardzības, tad neizmantotajām summām M aprēķina kā summu, kas veidojas no ilgstošākā potenciālā pircēju parāda saskaņā ar pirkšanas līgumu un pirkšanas kreditēšanas shēmas atlikuma termiņa, un M ir vismaz 1 gads.

e)      Jebkuram citam instrumentam, izņemot tos, kas minēti šajā punktā, vai arī gadījumā, ja kredītiestāde nespēj aprēķināt M, kā izklāstīts a) apakšpunktā, M ir maksimālais atlikušais laiks (izteikts gados), kas dots debitoram viņa līguma saistību nokārtošanai pilnā apmērā, un M ir vismaz 1 gads.

13. Neatkarīgi no 12. punkta a), b), d) un e) apakšpunkta noteikumiem tādiem kompetento iestāžu noteiktiem īstermiņa riska darījumiem, kuru atlikuma termiņš ir mazāks par vienu gadu un kas nav daļa no tās debitora pastāvīgās finansēšanas, kuru veic kredītiestāde, M ir vismaz viena diena.

14. Riska darījumiem ar uzņēmumiem, kas atrodas Kopienā, ar konsolidēto apgrozījumu un konsolidētajiem aktīviem mazākiem par 500 miljonu EUR kredītiestādes var atļaut piemērot M, kā noteikts 11. punktā.

15. Termiņu nesakritību skata, kā noteikts 90. – 93. pantā.

2. Mazie riska darījumi 2.1. PD (saistību nepildīšanas varbūtība)

16. Riska darījuma PD ir vismaz 0,03 %.

17. Debitoru PD vai obligāciju pieejas piemērošanas gadījumā tādu riska darījumu, attiecībā uz kuriem netiek pildītas saistības, PD ir 100 %.

18. Pasliktināšanās riskam attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem PD nosaka vienādu ar aprēķinātajiem EL attiecībā uz pasliktināšanās risku. Ja kredītiestāde EL, ko tā aprēķinājusi attiecībā uz nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās risku, var droši sadalīt PD un LGD, tad var izmantot aprēķināto PD.

19. Nefondētu kredītu aizsardzību var ņemt vērā, koriģējot PD, saskaņā ar 21. punktu.

2.2. LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā)

20. Kredītiestādes piemēro pašu aprēķinātus LGD saskaņā ar 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās riskam izmanto LGD vērtību 75 %. Ja kredītiestāde EL, ko tā aprēķinājusi attiecībā uz nopirkto pircēju parādu pasliktināšanās risku, var droši sadalīt PD un LGD, tad [šī kredītiestāde] var izmantot aprēķināto PD.

21. Atsevišķam riska darījumam vai riska darījumu portfelim var ņemt vērā nefondētu kredītu aizsardzību, koriģējot aprēķinātos PD vai LGD saskaņā ar 4. daļas 95. līdz 103. punktā noteiktajām minimālajām prasībām un ar kompetento iestāžu atļauju. Kredītiestāde nepiešķir garantētiem riska darījumiem koriģētus PD vai LGD, tā ka koriģētā nosacītā riska pakāpe izrādītos zemāka, nekā nosacītā riska pakāpe salīdzināmam tiešam riska darījumam ar garantētāju.

3. Kapitāla instrumentu riska darījumi, uz kuriem attiecina PD/LGD metodi 3.1. PD (saistību nepildīšanas varbūtība)

22. PD nosaka saskaņā ar riska darījumiem ar uzņēmumiem paredzētajām metodēm.

Piemēro šādas minimālās PD:

a)      0,09 % biržā tirgotu kapitāla instrumentu riska darījumiem, ja ieguldījums notiek klientu ilgtermiņa attiecību kontekstā;

b)      0,09 % biržā netirgotu kapitāla instrumentu riska darījumiem, ja peļņa no ieguldījuma balstās uz regulārām un periodiskām naudas plūsmām, kuru avots nav kapitāla pieaugums;

c)      0,40 % biržā tirgotu kapitāla instrumentu riska darījumiem, ieskaitot pārējās īsās pozīcijas, kā noteikts 1. daļas 17. punktā;

d)      1,25 % visiem pārējiem kapitāla instrumentu riska darījumiem, ieskaitot pārējās īsās pozīcijas, kā noteikts 1. daļas 17. punktā.

3.2. LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā)

23. Privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, var piemērot LGD 65 %.

24. Visiem pārējiem riska darījumiem piemēro LGD 90 %.

3.3. Termiņš

25. Visiem riska darījumiem piemēro termiņu (M) 5 gadi.

3. daļa – Riska darījuma vērtība

1. Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un mazie riska darījumi

1. Ja nav norādīts citādi, riska darījuma vērtību bilances posteņu riska darījumiem nosaka pirms vērtības korekciju atskaitīšanas. Šis noteikums attiecas arī uz aktīviem, kas iegādāti par tādu cenu, kas atšķiras no parāda summas. Nopirktajiem aktīviem starpību starp parāda summu un kredītiestādes bilancē iegrāmatoto neto vērtību apzīmē kā diskontu, ja parāda summa ir lielāka, un kā prēmiju, ja parāda summa ir mazāka.

2. Ja kredītiestādes attiecībā uz repo darījumiem/vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem izmanto savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumus, tad riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar 90. līdz 93. pantu.

3. Aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējai dzēšanai kredītiestādes aprēķina riska darījumu vērtību, izmantojot 90. līdz 93. pantā noteiktās metodes.

4. Riska darījuma vērtība nomai ir diskontētā nomas maksājuma plūsma.

5. Jebkuras IV pielikuma uzskaitītas pozīcijas gadījumā riska darījuma vērtību nosaka, izmantojot vienu no divām metodēm, kas izklāstītas III pielikumā.

6. Lai aprēķinātu nopirkto pircēju parādu riska svērto vērtību, riska darījumu vērtība ir nenokārtotā summa, no kuras atskaitītas kapitāla prasības attiecībā uz pasliktināšanās risku pirms kredītriska mazināšanas.

7. Neatkarīgi no 5. punkta noteikumiem līgumiem, kurus tirgo atzītās biržās, un ārvalstu valūtas maiņas līgumiem (izņemot līgumus attiecībā uz zeltu) ar sākotnējo termiņu 14 kalendāra dienas vai mazāk nav jāpiemēro III pielikumā izklāstītās metodes, un tiem piemēro riska darījuma vērtību „nulle”.

8. Neatkarīgi no 5. punkta noteikumiem kompetentās iestādes var atbrīvot no III pielikumā izklāstīto metožu piemērošanas un piemērot riska darījuma vērtību „nulle” ārpusbiržas darījumiem, par kuriem norēķinu kā darījuma juridiska puse veikusi mijieskaita iestāde un kuros visi dalībnieki ik dienas pilnībā sedz risku, ko tie rada šai mijieskaita iestādei, tādējādi nodrošinot aizsardzību, kas aptver gan tā brīža, gan nākotnē iespējamo risku.

Iegrāmatotais nodrošinājums:

a)      vai nu kvalificējas nosacītajai 0 % riska pakāpei,

b)      vai tie ir skaidrās naudas noguldījumi aizdevējā kredītiestādē,

c)      vai arī tie ir noguldījumu sertifikāti vai tamlīdzīgi instrumenti, ko emitējusi iepriekšminētā kredītiestāde un kas tajā noguldīti.

Kompetentajai iestādei jābūt pārliecinātai, ka ir novērsts risks, ko rada mijieskaita iestādes riska uzkrājums, kas pārsniedz iegrāmatotā nodrošinājuma tirgus vērtību.

9. Riska darījuma vērtību svārstīga apmēra nopirkto korporatīvo pircēju parādu riska darījumu neizmantotajiem nopirktajiem piešķīrumiem aprēķina kā piešķirtu, bet neizmantotu summu reizinājumā ar 75 %.

10. Ja riska darījuma forma ir tādi vērtspapīri, kas pārdoti, iegrāmatoti vai aizdoti repo darījumā vai vērtspapīru vai preču aizdevumā vai aizņēmumā, riska darījuma vērtība ir vērtspapīru vai preču vērtība, kas noteikta saskaņā ar 74. pantu. Ja lieto VIII pielikuma 3. daļā noteikto finanšu ķīlu vispārējo metodi, riska darījuma vērtību palielina par šādiem vērtspapīriem vai precēm atbilstošu svārstību korekciju.

11. Turpmāk uzskaitīto pozīciju riska darījuma vērtību aprēķina kā piešķirtu, bet neizmantotu summu reizinājumā ar pārrēķinu koeficientu.

Kredītiestādes lieto šādus pārrēķinu koeficientus:

a)      Kredītlīnijām, par kurām vēl nav ņemtas saistības, kuras var nekavējoties un bez nosacījumiem anulēt, vai kuras efektīvi nodrošina automātisku anulēšanu, ko iestāde var veikt jebkurā laikā bez iepriekšēja brīdinājuma, piemēro pārrēķinu koeficientu 0 %. Lai varētu piemērot 0 % pārrēķinu koeficientu, kredītiestādes aktīvi uzrauga debitora finansu stāvokli, un to iekšējās kontroles sistēmas ļauj tām nekavējoties atklāt debitora kredīta kvalitātes samazināšanos. Neizmantotās kredītlīnijas var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamām, ja noteikumi ļauj kredītiestādei tās anulēt tādā pilnā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības un ar to saistītajās jomās.

b)      Īstermiņa akreditīviem, kas izriet no preču kustības, gan izdevējai, gan apliecinošajai iestādei piemēro pārrēķinu koeficientu 20 %.

c)      Pārējām kredītlīnijām, parādzīmju emitēšanas iespējām (NIF) un vairākkārtējas parakstīšanās iespējām uz parādzīmēm (RUF) piemēro pārrēķinu koeficientu 75 %.

d)      Kredītiestādes, kas atbilst minimālajām prasībām, lai varētu izmantot savus aprēķinātos pārrēķinu koeficientus, kā norādīts 4. daļā, var ar kompetento iestāžu atļauju izmantot savus aprēķinātos pārrēķinu koeficientus dažādiem [kredīta] produktu veidiem.

12. Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto mazāko no abiem pārrēķinu koeficientiem, kas saistīti ar atsevišķo piešķīrumu.

13. Visām pārējām ārpusbilances pozīcijām, izņemot tās, kas minētas 1. līdz 11. punktā, riska darījuma vērtību nosaka saskaņā ar II pielikumu.

2. Kapitāla instrumentu riska darījumi

14. Riska darījumu vērtība ir finanšu pārskatos uzrādītā vērtība. Ir pieļaujams šādi novērtēt kapitāla instrumentu riska darījumu:

a)      Ieguldījumiem, kas iegrāmatoti to patiesajā vērtībā, kur vērtības izmaiņas ienāk tieši caur ieņēmumiem un izpaužas pašu kapitālā, riska darījuma vērtība ir bilancē atspoguļotā patiesā vērtība.

b)      Ieguldījumiem, kas iegrāmatoti to patiesajā vērtībā, kur vērtības izmaiņas ienāk nevis tieši caur ieņēmumiem, bet gan pašu kapitāla atsevišķā sastāvdaļā pēc korekcijām saistībā ar nodokļiem, riska darījuma vērtība ir bilancē atspoguļotā patiesā vērtība.

c)      Ieguldījumiem, kas iegrāmatoti pēc izmaksām vai pēc zemākajām izmaksām vai tirgus vērtības, riska darījuma vērtība ir bilancē atspoguļotā izmaksu vai tirgus vērtība.

3. Pārējie aktīvi, kas neizriet no kredītsaistībām

15. Riska darījumu vērtība pārējiem aktīviem, kas neizriet no kredītsaistībām, ir finanšu pārskatos uzrādītā vērtība.

4. daļa – Minimālās prasības uz iekšējiem reitingiem balstītai pieejai (IRB)

1. Reitingu sistēmas

1. „Reitingu sistēma” aptver visas tās metodes, procesus, pārbaudes, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas palīdz novērtēt kredītrisku, grupēt riska darījumus kategorijās vai portfeļos (reitings) un kvantitatīvi noteikt saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēses noteiktam riska darījuma veidam.

2. Ja kredītiestāde izmanto vairākas reitingu sistēmas, pamatojumu kādas reitinga sistēmas piemērošanai attiecībā uz debitoru vai darījumu fiksē dokumentāli un piemēro tādā veidā, kas pienācīgi atspoguļo riska līmeni.

3. Grupēšanas kritērijus un procesus regulāri pārskata, lai noteiktu, vai tie joprojām atbilst attiecīgajam portfelim un ārējiem nosacījumiem.

1.1. Reitingu sistēmu struktūra

4. Ja kredītiestāde izmanto riska rādītāju tiešas aplēses, tās var skatīt kā kategoriju rezultātus secīgā reitingu skalā.

1.1.1. Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

5. Reitinga sistēma ņem vērā debitora un darījuma riska rādītājus.

6. Reitingu sistēmai ir debitoru reitingu skala, kas atspoguļo vienīgi debitora saistību neizpildes riska skaitlisko izteiksmi. Debitoru reitingu skalā paredz vismaz 7 kategorijas debitoriem, kam nav saistību neizpildes, un vienu – debitoriem, kas nepilda saistības.

7. „Parādnieka kategorija” ir riska kategorija reitingu sistēmas debitoru reitinga skalā, kurā grupē debitorus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst PD aplēses. Kredītiestāde dokumentāli fiksē saistību starp debitoru kategorijām tā neizpildes riska līmeņa nozīmē, ko paredz katra kategorija, un kritērijiem, ko izmanto, lai atšķirtu minēto neizpildes riska līmeni.

8. Kredītiestādēm, kuru portfeļi koncentrēti kādā noteiktā tirgus segmentā un neizpildes riska diapazonā, ir šajā diapazonā pietiekami daudz parādnieku kategoriju, lai novērstu parādnieku nevajadzīgu koncentrēšanu kādā noteiktā kategorijā. Ja pastāv būtiska koncentrēšanās kādā vienā kategorijā, tad jābūt pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka parādnieku kategorija aptver pietiekami šauru PD joslu un ka visu šajā kategorijā sagrupēto debitoru neizpildes risks ietilpst minētajā joslā.

9. Lai varētu kvalificēties tam, ka kapitāla prasības aprēķināšanai kompetentās iestādes atzīst pašu kredītiestāžu aprēķinātus LGD, reitingu sistēmā ir skaidra kreditēšanas reitingu skala, kas atspoguļo vienīgi ar LGD saistītus darījumu rādītājus.

10. Lai varētu kvalificēties tam, ka kapitāla prasības aprēķināšanai kompetentās iestādes atzīst pašu kredītiestāžu aprēķinātus pārrēķinu koeficientus, reitingu sistēmā ir skaidra kreditēšanas reitingu skala, kas atspoguļo vienīgi ar pārrēķinu koeficientu saistītus darījumu rādītājus.

11. „Kreditēšanas kategorija” ir riska kategorija reitingu sistēmas kreditēšanas skalā, kurā grupē riska darījumus, balstoties uz noteiktu un skaidru reitinga kritēriju kopumu, no kā iegūst vai nu LGD aplēses, vai arī pārrēķinu koeficienta aplēses. Kategorijas definīcija ietver sevī gan to, kā riska darījumus grupē kategorijās, gan to, kādus kritērijus lieto, lai kategorijās noteiktu riska pakāpi.

12. Ja pastāv būtiska koncentrēšanās kādā vienā kreditēšanas kategorijā, tad jābūt pārliecinošiem empīriskiem pierādījumiem, ka kreditēšanas kategorija aptver pietiekami šauru LGD vai, attiecīgi, pārrēķinu koeficientu joslu un ka visu šajā kategorijā sagrupēto riska darījumu risks ietilpst minētajā joslā.

13. Kredītiestādes, kas izmanto 1. daļas 5. punktā noteiktās metodes nosacītās riska pakāpes noteikšanai specializētiem aizdevuma riska darījumiem, ir atbrīvotas no prasības par debitoru reitingu skalu, kas atspoguļotu vienīgi debitora saistību neizpildes riska skaitlisko izteiksmi šiem riska darījumiem. Neatkarīgi no 6. punkta noteikumiem šīs iestādes šiem riska darījumiem paredz vismaz 4 kategorijas debitoriem, kam nav saistību neizpildes, un vismaz vienu kategoriju – debitoriem, kas nepilda saistības.

1.1.2. Mazie riska darījumi

14. Reitinga sistēmas atspoguļo gan debitora risku, gan darījuma risku un aptver visus attiecīgos debitora un darījuma rādītājus.

15. Riska diferencēšanas pakāpe nodrošina to, lai riska darījumu skaits kādā noteiktā kategorijā vai portfelī būtu pietiekams, kas ļauj skaidri kvantitatīvi noteikt un apstiprināt zaudējumu rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī. Riska darījumus un debitorus kategorijās vai portfeļos izkliedē tā, lai novērstu pārmērīgu koncentrēšanos.

16. Kredītiestādes pierāda, ka process, kurā riska darījumus grupē kategorijās vai portfeļos, nodrošina skaidru riska diferencēšanu un pietiekoši viendabīgu riska darījumu grupēšanu un ļauj rūpīgi un konsekventi aplēst zaudējumu rādītājus kategorijas vai portfeļa līmenī. Attiecībā uz nopirktajiem pircēju parādiem grupēšana atspoguļo pārdevēja sākotnējās izvietošanas praksi un tā klientu daudzveidību.

17. Kredītiestādes, grupējot riska darījumus kategorijās vai portfeļos, lemj par šādiem riska noteikšanas faktoriem:

Debitora riska rādītāji:

a)      Darījuma riska rādītāji, ieskaitot produkta vai ķīlas veidus, vai abus. Kredītiestādes skaidri atrunā gadījumus, kad viena un tā pati ķīla attiecas uz vairākiem riska darījumiem;

b)      Kavējums, ja vien kredītiestāde nepierāda savai kompetentajai iestādei, ka šim riska darījumam kavējums nav būtisks riska noteikšanas faktors;

c)      Grupēšana kategorijās vai portfeļos.

18. Kredītiestādei ir īpašas definīcijas, procesi un kritēriji, lai riska darījumus grupētu kategorijās vai portfeļos reitingu sistēmas ietvaros.

a)      Kategoriju un portfeļu definīcijas un kritēriji ir noteikti pietiekoši detalizēti, lai tie, kam uzdots veikt grupēšanu pēc reitingiem, varētu debitorus vai kredīta produktus ar līdzīgu risku, konsekventi grupēt vienā un tajā pašā kategorijā vai portfelī. Šo konsekvenci ievēro darbības veidos, nodaļās un ģeogrāfiskā ziņā.

b)      Reitinga noteikšanas procesa dokumentāla fiksēšana ļauj trešām personām izprast riska darījumu iedalīšanu kategorijās vai portfeļos, atkārtot grupēšanu kategorijās un portfeļos un novērtēt, vai grupēšana kategorijā vai portfelī ir atbilstīga.

c)      Šie kritēriji arī atbilst kredītiestādes iekšējiem aizdevumu standartiem un tās politikai attiecībā uz grūtībās nonākušiem parādniekiem un problemātiskiem kredīta produktiem.

19. Kredītiestāde, grupējot debitorus un kredīta produktus kategorijās vai portfeļos, ņem vērā visu attiecīgo informāciju. Šāda informācija ir aktuāla un ļauj kredītiestādei prognozēt turpmāko riska darījuma gaitu. Jo mazāk informācijas ir kādai kredītiestādei, jo konservatīvāk tai jāveic riska darījumu grupēšana parādnieku un kreditēšanas kategorijās vai portfeļos. Ja kāda kredītiestāde, nosakot grupēšanu pēc iekšējā reitinga, kā pirmo faktoru izmanto ārējo novērtējumu, tad kredītiestāde nodrošina, ka tiek ņemta vērā pārējā attiecīgā informācija.

1.2. Riska darījumu grupēšana 1.2.1. Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

20. Kredīta apstiprināšanas procesā katru debitoru grupē kādā no parādnieku kategorijām.

21. Tām kredītiestādēm, kam atļauts izmantot savus aprēķinātos LGD vai pārrēķinu koeficientus, kredīta apstiprināšanas procesā katru riska darījumu grupē arī kreditēšanas kategorijā.

22. Kredītiestādes, kas izmanto 1. panta 5. punktā noteiktās metodes, lai grupētu specializēto aizdevuma riska darījumu nosacītās riska pakāpes, katru no šiem riska darījumiem grupē kategorijā saskaņā 13. punkta noteikumiem.

23. Katru atsevišķu juridisku personu, ar kuru kredītiestādei ir riska darījumi, novērtē atsevišķi. Kredītiestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka tai ir piemērotas politikas attiecībā uz atsevišķiem klientiem - debitoriem un saistītu klientu grupām.

24. Riska darījumus ar vienu un to pašu debitoru grupē vienā un tajā pašā parādnieku kategorijā, neraugoties uz atšķirībām starp katra atsevišķā darījuma īpašībām. Izņēmumi, kad viena un tā paša debitora atsevišķus riska darījumus atļauj grupēt vairākās kategorijās, ir šādi:

a)      valsts maiņas risks, kurš ir atkarīgs no tā, vai riska darījumus izsaka vietējā vai ārzemju valūtā

b)      ja ar kādu riska darījumu saistītas garantijas var izpausties kā parādnieka kategorijas grupēšanas korekcija

1.2.2. Mazie riska darījumi

25. Kredīta apstiprināšanas procesā katru riska darījumu grupē kādā no kategorijām vai portfeļiem.

1.2.3. Atbrīvojumi no pienākuma ievērot ievadparametrus vai rezultātus

26. Attiecībā uz grupēšanu kategorijās un portfeļos kredītiestādes dokumentāli nosaka situācijas, kurās subjektīvs vērtējums drīkst ignorēt grupēšanas procesa ievadparametrus vai rezultātus, un personālu, kas atbild par šo ignorēšanas gadījumu apstiprināšanu. Kredītiestādes dokumentāli fiksē šos ignorēšanas gadījumus un personālu, kas par to atbild. Kredītiestādes analizē to riska darījumu gaitu, kuru grupēšana tikusi veikta, šādi ignorējot minētos ievadparametrus vai rezultātus. Šī analīze aptver to riska darījumu gaitu, kuru reitingu kāds darbinieks pieņēmis lēmumu ignorēt, un visu atbildīgo darbinieku uzskaiti.

1.3. Grupēšanas procesa integritāte 1.3.1. Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

27. Grupēšanu un periodisku grupēšanas pārskatīšanu veic vai apstiprina tāda neatkarīga persona, kas negūst tiešu labumu no lēmumiem par kredīta piešķiršanu.

28. Kredītiestādes vismaz reizi gadā precizē iedalījumus grupās. Attiecībā uz tādiem debitoriem, kuru riska līmenis vērtējams kā augsts, un problemātiskiem riska darījumiem pārskatīšanu veic biežāk. Ja kredītiestāde saņem par debitoru vai riska darījumu būtisku informāciju, tā veic jaunu grupēšanu.

29. Kredītiestādei ir efektīvs process attiecīgās informācijas iegūšanai un atjaunināšanai par tiem debitora rādītājiem, kas ietekmē PD, un par tiem darījumu rādītājiem, kas ietekmē LGD un pārrēķinu koeficientus.

1.3.2. Mazie riska darījumi

30. Kredītiestāde vismaz reizi gadā precizē parādnieku un kreditēšanas grupēšanu vai, attiecīgi, pārskata zaudējumu rādītājus un kavējumu statusu katram konstatētā riska portfelim. Kredītiestāde arī vismaz reizi gadā reprezentatīvā paraugā pārskata atsevišķo riska darījumu statusu katrā portfelī, lai pārliecinātos, ka riska darījumus joprojām grupē pareizajā portfelī.

1.4. Modeļu izmantošana

31. Ja kredītiestāde riska darījumu grupēšanai parādnieku vai riska darījumu kategorijās vai portfeļos izmanto statistiskos modeļus un citus mehāniskos modeļus, tad:

a)      kredītiestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka modelim ir laba prognozēšanas spēja un ka tā lietošanas rezultātā netiek sagrozītas kapitāla prasības. Ievadparametru mainīgie lielumi ir saprātīgs un efektīvs pamats rezultātā iegūtām prognozēm. Modelim nepiemīt būtiska neobjektivitāte.

b)      Kredītiestādei ir modeļu ievaddatu drošības pārbaudes process, kas ietver sevī novērtējumu par to, cik šie dati ir precīzi, pilnīgi un atbilstoši.

c)      Kredītiestāde pierāda, ka dati, ko izmanto modeļa veidošanā, ir reprezentatīvi attiecībā uz kredītiestādes faktiskajiem debitoriem vai riska darījumiem.

d)      Kredītiestādei pastāv regulārs modeļu apstiprināšanas cikls, kas ietver sevī modeļu veiktspējas un stabilitātes uzraudzību, modeļu specifikācijas pārskatīšanu un modeļa iznākuma salīdzināšanu ar rezultātiem.

e)      Kredītiestādes papildina statistisko modeli ar subjektīvu spriedumu un cilvēka veiktu pārraudzību, lai pārskatītu uz modeļiem balstītas grupēšanas un nodrošinātu modeļu pienācīgu piemērošanu. Pārskata procedūru mērķis ir atklāt un ierobežot kļūdas, kas saistītas ar modeļa nepilnībām. Subjektīvais spriedums ņem vērā visu attiecīgo informāciju, kas nav tikusi ievērota modelī. Kredītiestāde dokumentāli nosaka to, kā jāapvieno subjektīvais spriedums un modeļa rezultāti.

1.5. Reitingu sistēmu dokumentāla noteikšana

32. Kredītiestāde dokumentāli nosaka savas reitingu sistēmas uzbūvi un darbību. Dokumentālā noteikšana apliecina atbilstību šajā daļā noteiktajām minimālajām prasībām un pievēršas jautājumiem, kas ietver sevī portfeļu diferencēšanu, reitinga kritērijus, to personu atbildību, kas novērtē debitorus un riska darījumus, grupēšanas pārskatīšanas biežumu un reitinga procesa administratīvo pārraudzību.

33. Kredītiestāde dokumentāli nosaka pamatojumu un analīzi, kas tām ļauj izvēlēties reitinga kritērijus. Kredītiestāde dokumentāli nosaka visas lielākās izmaiņas reitinga procesā, un šāda dokumentāla noteikšana palīdz identificēt izmaiņas, kas veiktas riska reitinga procesā pēc pēdējās pārskatīšanas, ko veikušas kompetentās iestādes. Dokumentāli nosaka arī reitingu grupēšanas organizāciju, kurā ietilpst reitingu grupēšanas process un iekšējās kontroles struktūra.

34. Kredītiestādes dokumentāli fiksē specifiskās iekšēji lietotās saistību nepildīšanas un zaudējumu definīcijas un apliecina saskaņu ar šajā direktīvā noteiktajām definīcijām.

35. Ja kredītiestāde reitinga procesā izmanto statistiskus modeļus, tad kredītiestāde dokumentāli nosaka savas metodoloģijas. Šie materiāli:

a)      detalizēti izklāsta teoriju, pieņēmumus un/vai matemātisko un empīrisko pamatu aplēsēm attiecībā uz grupēšanu kategorijās, atsevišķajiem debitoriem, riska darījumiem, vai portfeļiem, un datu avotu (avotiem), ko izmanto modeļa aplēsēm;

b)      nosaka stingru statistisko procesu (ieskaitot ārpuskārtas un ārpusparaugu veiktspējas pārbaudes) modeļa apstiprināšanai; un

c)      norāda apstākļus, kuros modelis nedarbojas efektīvi.

36. Ja izmanto modeli, kas iegūts no tāda trešās puses pārdevēja, kurš pretendē uz patentētu tehnoloģiju, tas nav pamatojums, lai atbrīvotu no dokumentālas noteikšanas vai jebkuras citas prasības attiecībā uz reitingu sistēmām. Kredītiestādes uzdevums ir pārliecināt kompetentās iestādes.

1.6. Datu uzturēšana

37. Kredītiestādes vāc un uzglabā datus par savu iekšējo reitingu aspektiem, kā pieprasīts saskaņā ar 145. līdz 149. pantu.

1.6.1. Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

38. Kredītiestādes vāc un uzglabā šādus datus:

a)      pilnīgi vēsturiskie dati par reitingu attiecībā uz debitoriem un atzītiem galvotājiem,

b)      datumus, kuros veikta grupēšana pēc reitingiem,

c)      pamatdatus un metodoloģiju, ko izmanto, lai iegūtu reitingu,

d)      persona, kas atbild par reitingu grupēšanu,

e)      parādnieki un riska darījumi, kur notika saistību nepildīšana,

f)       šādu saistību nepildīšanu datums un apstākļi,

g)      dati par PD un realizētie saistību nepildīšanas procenti saistībā ar reitinga kategorijām un reitingu pārvietošanos.

h)      kredītiestādes, kas neizmanto pašu aprēķinātus LGD un/vai pārrēķinu koeficientus, vāc un uzglabā datus par salīdzinājumiem starp realizētiem LGD un vērtībām, kā noteikts 2. daļas 8. punktā, un starp realizētiem pārrēķinu koeficientiem un vērtībām, kā noteikts 3. daļas 11. punktā.

39. Kredītiestādes, kas izmanto savus aprēķinātos LGD un/vai pārrēķinu koeficientus, vāc un uzglabā šādus datus:

a)      pilnīgi vēsturiskie dati par kreditēšanas reitingiem un aprēķinātajiem LGD un pārrēķinu koeficientiem saistībā ar katru reitinga skalu,

b)      datumus, kuros veikta grupēšana pēc reitingiem un veiktas aplēses,

c)      pamatdatus un metodoloģiju, ko izmanto, lai iegūtu kreditēšanas reitingus un LGD un pārrēķinu koeficienta aplēses,

d)      persona, kas grupēja kreditēšanas reitingu, un persona, kas veica LGD un pārrēķinu koeficienta aplēses.

e)      Dati par aprēķinātajiem un realizētajiem LGD un pārrēķinu koeficientiem saistībā ar katru riska darījumu, kur notika saistību nepildīšana.

f)       Dati par riska darījuma LGD pirms un pēc garantijas/ vai kredīta atvasināto instrumentu ietekmes novērtēšanas attiecībā uz tām kredītiestādēm, kas atspoguļo garantiju vai kredīta atvasināto instrumentu kredītriska mazināšanas ietekmes ar LGD palīdzību.

g)      Dati par katra tāda riska darījuma zaudējumu komponentiem, kur notikusi saistību nepildīšana.

1.6.2. Mazie riska darījumi

40. Kredītiestādes vāc un uzglabā šādus datus:

a)      dati, ko izmanto procesā, kurā riska darījumus iedala kategorijās vai portfeļos,

b)      dati par aprēķinātajām PD, LGD un pārrēķinu koeficientiem saistībā ar riska darījumu kategorijām vai portfeļiem,

c)      parādnieki un riska darījumi, kur notikusi saistību nepildīšana,

d)      attiecībā uz riska darījumiem, kuros ir saistību neizpilde, – dati par kategorijām vai portfeļiem, kur tika grupēti riska darījumi gada laikā pirms saistību neizpildes, un par faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz LGD un pārrēķinu koeficientu.

e)      Datus par kvalificētu svārstīga apmēra mazo riska darījumu zaudējumu procentiem un ieņēmumiem no starpības.

1.7. Stresa testi, ko izmanto, lai noteiktu kapitāla pietiekamību

41. Kredītiestādei ir pienācīgi stresa pārbaudes procesi, ko izmanto, lai novērtētu tās kapitāla pietiekamību. Stresa pārbaude ietver sevī tādu ekonomisko nosacījumu iespējamo turpmāko izmaiņu notikumu identificēšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes kredīta riska darījumus, un novērtēšanu attiecībā uz kredītiestādes spēju izturēt šādas izmaiņas.

42. Kredītiestāde regulāri veic kredītriska stresa testu, lai izvērtētu dažu īpašu nosacījumu ietekmi uz tās kopējām kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku. Testu izvēlas kredītiestāde, un šo izvēli var pārskatīt uzraudzības instances. Izvēlētais tests ir konstruktīvs un saprātīgi konservatīvs, un tajā ņem vērā vismaz nelielas lejupslīdes scenāriju ietekmi. Kredītiestādes stresa testa scenārija ietvaros izvērtē savu reitingu migrāciju. Portfeļi, kam veikti stresa testi, satur vairumu kredītiestādes visu riska darījumu.

2. Riska kvantitatīvā noteikšana

43. Nosakot riska parametrus, kas jāsaista ar reitinga kategorijām vai portfeļiem, kredītiestādes piemēro šādas prasības.

2.1. Saistību neizpildes definīcija

44. Uzskata, ka attiecībā uz konkrētu parādnieku „saistību neizpilde” ir notikusi, ja ir noticis kāds no šādiem diviem notikumiem vai tie abi:

a)      Kredītiestāde uzskata, ka parādnieks varētu nespēt pilnā apmērā samaksāt savas kredītsaistības ar kredītiestādi, mātesuzņēmumu vai kādu no tā meitasuzņēmumiem, ja kredītiestāde neveic tādus pasākumus, kā nodrošinājumu (ja tādi pastāv) realizēšana.

b)      Parādniekam ir vairāk nekā 90 dienu kavējums attiecībā uz jebkādām būtiskām kredītsaistībām ar kredītiestādi, mātesuzņēmumu vai kādu no tā meitasuzņēmumiem.

Kavējums sākas, tiklīdz parādnieks pārkāpj ieteicamo limitu, viņam iesaka limitu, kas ir mazāks, nekā neatmaksātās summas, vai viņš ir bez atļaujas izņēmis kredītu.

Ieteicamais limits nozīmē tādu limitu, kas darīts zināms parādniekam.

Mazo riska darījumu gadījumā un gadījumā, kad riska darījumi ir ar valsts iestādēm, kompetentās iestādes nosaka kavējuma dienas saskaņā ar 48. punkta noteikumiem.

Gadījumā, kad riska darījumi ir ar uzņēmumiem, kompetentās iestādes var noteikt kavējuma dienas saskaņā ar 154. panta 4. punkta noteikumiem.

Mazo riska darījumu gadījumā kredītiestādes var piemērot šo definīciju kreditēšanas līmenī.

45. Par varbūtēju nespēju samaksāt uzskatāmi šādi elementi:

a)      Kredītiestāde piešķir kredītsaistībām neuzkrāšanas statusu.

b)      Kredītiestāde veic vērtības korekciju, jo ir saskatāma nozīmīga kredīta kvalitātes pasliktināšanās pēc tam, kad kredītiestāde uzņēmusies riska darījumu.

c)      Kredītiestāde pārdod kredītsaistības ar ievērojamiem ar kredītu saistītiem ekonomiskiem zaudējumiem.

d)      Kredītiestāde piekrīt kredītsaistību pārstrukturēšanai krīzes apstākļos, ja tā rezultātā varētu panākt finansiālo saistību samazināšanos, ko izraisa būtiska pamatsummas, procentu maksājumu vai (attiecīgā gadījumā) apkalpošanas maksas atlaišana vai atlikšana. Tādu kapitāla instrumentu riska darījumu gadījumā, kas vērtēti PD/LGD pieejas ietvaros, šeit ietilpst paša kapitāla pārstrukturēšana krīzes apstākļos.

e)      Kredītiestāde ir pieprasījusi atzīt parādnieku par bankrotējušu vai veikusi tamlīdzīgu pieprasījumu attiecībā uz parādnieka kredītsaistībām ar kredītiestādi, tās mātesuzņēmumu vai kādu no meitasuzņēmumiem.

f)       Parādnieks ir pieprasījis atzīt viņa bankrotu, vai viņam ir noteikta bankrota procedūra vai līdzīgs aizsardzības pasākums, ja tādējādi var netikt atmaksātas kredītsaistības ar kredītiestādi, tās mātesuzņēmumu vai kādu no meitasuzņēmumiem vai šī atmaksāšana var aizkavēties.

46. Kredītiestādes, kas izmanto ārējus datus, kuri nesaskan ar saistību neizpildes definīciju, pierāda kompetentajām iestādēm, ka ir veiktas pienācīgas korekcijas, lai panāktu to, ka tie ir plašā mērā līdzvērtīgi saistību neizpildes definīcijai.

47. Ja kredītiestāde uzskata, ka uz riska darījumu, kam agrāk bijusi saistību neizpilde, vairs nav attiecināmi neizpildes gadījumam paredzētie mehānismi, kredītiestāde parādnieku vai kreditēšanu grupē tā, it kā uz tiem attiektos tāds riska darījums, kam nav bijusi neizpilde. Ja vēlāk tiek iedarbināts saistību neizpildes definīcijas piemērošanas mehānisms, tad uzskata, ka ir iestājusies cita saistību neizpilde.

48. Mazo riska darījumu gadījumā un riska darījumu gadījumā ar valsts iestādēm katras dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka precīzu kavējuma dienu skaitu, ko saskaņā ar 44. punktā noteikto saistību neizpildes definīciju ievēro visas to jurisdikcijā esošās kredītiestādes attiecībā uz riska darījumiem ar tādiem darījuma partneriem, kas atrodas šajā dalībvalstī. Konkrētais dienu skaits ir no 90 līdz 180 dienām, un tas var atšķirties pa produktu veidiem. Riska darījumiem ar tādiem darījuma partneriem, kas atrodas citu dalībvalstu teritorijā, kompetentās iestādes nosaka kavējuma dienu skaitu, kas nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteikto skaitu.

2.2. Vispārējās prasības attiecībā uz aplēsēm

49. Kredītiestādes aplēses attiecībā uz riska parametriem PD (saistību nepildīšanas varbūtība), LGD (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā), pārrēķinu koeficientu un EL (paredzamie zaudējumi) satur visus attiecīgos datus, informāciju un metodes. Veicot aplēses, izmanto gan senāku pieredzi, gan empīriskus pierādījumus, un tās netiek balstītas vienīgi uz vērtējošiem pieņēmumiem. Aplēses ir ticamas un saprātīgas, un tās balstās uz attiecīgo riska parametru būtiskiem noteikšanas faktoriem. Jo mazāk datu ir kādai kredītiestādei, jo konservatīvāk tai jāveic aplēses.

50. Kredītiestādei jāspēj iedalīt savu zaudējumu pieredzi no saistību neizpildes biežuma, LGD, pārrēķinu koeficienta vai zaudējumu aspekta, ja izmanto EL aplēses, pēc tiem faktoriem, ko tā uzskata par attiecīgo riska parametru noteikšanas faktoriem. Kredītiestāde pierāda, ka tās aplēses ir reprezentatīvas attiecībā uz ilgstošu pieredzi.

51. Ņem vērā visas aizdevumu prakses vai piedziņas procesa izmaiņas 66., 71., 81., 85., 92. un 94. punktā minētajos novērošanas laika posmos. Kredītiestādes aplēses atspoguļo tehnikas sasniegumu ietekmi, jaunus datus un citu informāciju, kad tā kļūst pieejama. Savas aplēses kredītiestāde pārskata tad, kad atklājas jauna informācija, un to veic vismaz reizi gadā.

52. Riska darījumu kopa, kas pārstāvēta aplēsēs izmantotajos datos, aizdevuma standarti, ko izmanto datu ieguvē, un citi attiecīgie rādītāji ir salīdzināmi ar tiem, kas piemīt kredītiestādes riska darījumiem un standartiem. Kredītiestāde arī pierāda, ka dati balstās uz tādiem saimnieciskajiem vai tirgus apstākļiem, kas atbilst esošajiem vai paredzamajiem apstākļiem. Kopparaugā ir pietiekošs skaits riska darījumu, un laika posms, ko izmanto kvantitatīvajai noteikšanai, ir pietiekošs, lai kredītiestādes varētu būt pārliecinātas par savu aplēšu precizitāti un ticamību.

53. Attiecībā uz nopirktiem pircēju parādiem aplēses atspoguļo visu attiecīgo informāciju, kas kredītiestādei pieejama par pamatā esošo pircēju parādu kvalitāti, ieskaitot datus par līdzīgām paraugu grupām, ko sniedz pārdevējs, kredītiestāde, kura veic pirkumu, vai ārēji avoti. Kredītiestāde, kas veic iegādi, izvērtē attiecīgos datus, kas iegūti no pārdevēja.

54. Kredītiestāde aplēses veic ar drošības rezervi, kas saistīta ar sagaidāmo vērtējuma kļūdu intervālu. Ja metodes un dati nav tik apmierinoši un sagaidāmais kļūdu intervāls ir lielāks, arī drošības rezerve ir lielāka.

55. Ja kredītiestāde nosacītās riska pakāpes aprēķināšanai un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas aplēses, to nosaka dokumentāli un tā pamatotību pierāda kompetentajai iestādei.

56. Ja kredītiestādes var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka datiem, kas savākti pirms šīs direktīvas īstenošanas, ir veiktas vajadzīgās korekcijas, lai panāktu, ka tie plašā mērā atbilst saistību nepildīšanas vai zaudējumu definīcijai, tad kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm zināmu elastīgumu, piemērojot datiem prasītos standartus.

57. Ja kredītiestāde izmanto datus, kas ir apkopoti par kredītiestādēm, tā pierāda, ka:

a)      tās reitinga sistēmas un kritēriji ir līdzīgi tiem, kas ir citām kredītiestādēm šajā kopā;

b)      kopa ir reprezentatīva attiecībā uz portfeli, kuram izmanto apkopotos datus;

c)      kredītiestāde visu laiku konsekventi izmanto apkopotos datus, veicot pastāvīgās aplēses.

58. Ja kredītiestāde izmanto datus, kas ir apkopoti par kredītiestādēm, tā joprojām ir atbildīga par savas reitinga sistēmas integritāti. Kredītiestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka tā pati pietiekoši labi izprot savu reitinga sistēmu, ieskaitot spēju efektīvi uzraudzīt un pārbaudīt reitinga procesu.

2.2.1. Īpašās prasības attiecībā uz PD aplēsēm

Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

59. Kredītiestādes aplēš PD pēc parādnieku kategorijām, ņemot ilga laika posma vidējos rādītājus par saistību neizpildes procentiem viena gada laikā.

60. Attiecībā uz nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem kredītiestādes var aplēst EL pēc parādnieku kategorijām, ņemot ilga laika posma vidējos rādītājus par realizētās saistību neizpildes procentiem viena gada laikā.

61. Ja kredītiestāde ilga laika posma vidējās PD un LGD aplēses nopirktajiem korporatīvajiem pircēju parādiem iegūst no EL aplēsēm un pienācīgām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts ir saskaņā ar 73. punktā noteikto LGD jēdzienu.

62. Kredītiestādes izmanto PD aplēšu metodes tikai kopā ar analīzi, kas sniedz apstiprinājumu. Kombinējot metožu rezultātus un izdarot korekcijas sakarā ar metožu un informācijas ierobežojumiem, kredītiestādes atzīst subjektīvā vērtējuma nozīmi.

63. Ciktāl kredītiestāde izmanto iekšējās pieredzes datus par saistību neizpildi, lai aplēstu PD, tā savā analīze pierāda, ka aplēses atspoguļo sākotnējās izvietošanas standartus un jebkādas atšķirības tajā reitinga sistēmā, no kuras iegūti dati un esošā reitinga sistēma. Ja ir mainījušies sākotnējās izvietošanas standarti vai reitinga sistēmas, kredītiestāde veic PD aplēses ar lielāku drošības rezervi.

64. Ciktāl kredītiestāde saista vai samēro savas iekšējās kategorijas ar skalu, ko izmanto ĀKNI vai līdzīgas organizācijas, un tad saistību neizpildes procentu, kas konstatēts ārējās organizācijas kategorijām, attiecina uz kredītiestādes kategorijām, samērošanai ir jābalstās uz iekšējo reitinga kritēriju salīdzināšanu ar tiem kritērijiem, ko izmanto ārējā organizācija, un uz iekšējo un ārējo reitingu salīdzināšanu visiem kopējiem debitoriem. Attiecībā uz samērošanas pieeju un pamatdatiem nepieļauj neobjektivitāti un nekonsekvenci. Ārējās organizācijas kritēriji, kas ir pamatā datiem, ko izmanto kvantitatīvajā noteikšanā, ir vērsti vienīgi uz saistību neizpildes risku un neatspoguļo darījuma rādītājus. Kredītiestādes analīze ietver sevī izmantoto saistību neizpildes definīciju salīdzināšanu saskaņā ar 44. līdz 48. punkta prasībām. Kredītiestāde dokumentāli nosaka samērošanas pamatu.

65. Ciktāl kredītiestāde izmanto statistiskos saistību neizpildes prognozes modeļus, tā drīkst aplēst PD kā atsevišķo debitoru saistību nepildīšanas varbūtības vidējo aritmētisko kādā noteiktā kategorijā. Šim nolūkam kredītiestāde izmanto saistību nepildīšanas varbūtības modeļus atbilstoši 31. punktā noteiktajiem standartiem.

66. Neatkarīgi no tā, vai kredītiestāde izmanto ārējos, iekšējos vai apkopoto datu avotus, vai visu trīs veidu apvienojumu, tās PD aplēsēm par pamatu izmantotā vēsturiskā apsekojuma perioda ilgums vismaz vienam avotam ir vismaz pieci gadi. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu. Šis punkts attiecas arī uz PD/LGD pieeju kapitālam.

Mazie riska darījumi

67. Kredītiestādes aplēš PD pēc parādnieku kategorijām vai portfeļiem, ņemot ilga laika posma vidējos rādītājus par saistību neizpildes procentiem viena gada laikā.

68. Neatkarīgi no 67. punkta PD aplēses var izrēķināt arī no realizētajiem zaudējumiem un pienācīgām LGD aplēsēm.

69. Kredītiestādes iekšējos datus riska darījumu grupēšanai kategorijās vai portfeļos uzskata par primāro informācijas avotu, lai aplēstu zaudējumu rādītājus. Kvantitatīvajai noteikšanai kredītiestādes drīkst izmantot ārējos datus (ieskaitot apkopotos datus) vai statistiskos modeļus, ja var pierādīt ciešu saikni starp:

a)      kredītiestādes procesu, kurā tā grupē riska darījumus pēc kategorijām vai portfeļiem, un procesu, ko izmanto ārējais datu avots;

b)      kredītiestādes iekšējo riska profilu un ārējo datu sastāvu.

Nopirktajiem mazo riska darījumu pircēju parādiem kredītiestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus. Par salīdzinājuma punktiem kredītiestādes izmanto visus attiecīgos datu avotus.

70. Ja kredītiestāde ilga laika posma vidējās PD un LGD aplēses mazajiem riska darījumiem iegūst no kopīgo zaudējumu aplēsēm un pienācīgām PD vai LGD aplēsēm, kopējo zaudējumu noteikšanas process atbilst šajā daļā noteiktajiem vispārējiem PD un LGD aplēšu standartiem un rezultāts ir saskaņā ar 73. punktā noteikto LGD jēdzienu.

71. Neatkarīgi no tā, vai kredītiestāde izmanto ārējos, iekšējos vai apkopoto datu avotus, vai visu trīs veidu apvienojumu, tās zaudējumu rādītāju aplēsēm par pamatu izmantotā vēsturiskā apsekojuma perioda ilgums vismaz vienam avotam ir vismaz pieci gadi. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu. Kredītiestādei nav jāpiešķir vienlīdzīga nozīme senākiem datiem, ja tā var pārliecināt kompetento iestādi, ka ar jaunākiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu procentus.

72. Kredītiestādes identificē un analizē visā riska darījuma laikā sagaidāmās riska parametru izmaiņas (sezonālas izmaiņas).

2.2.2. Īpašās prasības attiecībā uz pašu veiktām LGD aplēsēm

73. Kredītiestādes aplēš LGD pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, balstoties uz vidējiem realizētajiem LGD pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, un izmanto visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums).

74. Kredītiestādes izmanto LGD aplēses, kas ir piemērotas attiecībā uz ekonomikas lejupslīdi, ja tās ir konservatīvākas, nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs. Ciktāl ir sagaidāms, ka reitinga sistēma visu laiku sniegs pastāvīgus realizētos LGD pēc kategorijas vai portfeļa, kredītiestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs pēc kategorijas vai portfeļa, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu.

75. Kredītiestādes ņem vērā to, ciktāl pastāv atkarība starp parādnieka risku un nodrošinājuma vai nodrošinājuma devēja risku. Gadījumos, kad atkarības pakāpe ir augsta, jārīkojas konservatīvi.

76. Izvērtējot LGD, kredītiestāde rīkojas konservatīvi attiecībā uz valūtu nesakritību starp bāzes saistībām un nodrošinājumu.

77. Ja LGD aplēsēs ņem vērā nodrošinājuma pastāvēšanu, šīs aplēses nebalstās uz nodrošinājuma paredzamo tirgus cenu vien. LGD aplēsēs ņem vērā ietekmi, kāda var būt, ja kredītiestādes nespēj steidzamā kārtā iegūt kontroli pār savu nodrošinājumu un to realizēt.

78. Ciktāl kredītiestāde neatbilst VIII pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz nodrošinājumu, tad tās LGD aplēsēs neņem vērā jebkuru summu, ko paredz atgūt no šāda nodrošinājuma.

79. Attiecībā uz īpašajiem gadījumiem, kad riska darījumiem jau ir saistību neizpilde, kredītiestāde izmanto savas labākās sagaidāmo zaudējumu aplēses katram riska darījumam noteiktajos ekonomiskajos apstākļos un riska darījuma statusā.

80. Ciktāl nesamaksātās kavējuma maksas ir tikušas kapitalizētas kredītiestādes peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tās summē pie kredītiestādes riska darījuma un zaudējuma aprēķiniem.

Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

81. LGD aplēses balstās uz vismaz septiņu gadu datiem vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu.

Mazie riska darījumi

82. Neatkarīgi no 73. punkta LGD aplēses var izrēķināt no realizētajiem zaudējumiem un pienācīgām PD aplēsēm.

83. Neatkarīgi no 88. punkta kredītiestādes var atspoguļot apjomus, ko turpmāk izņems, vai nu savā pārrēķinu koeficientā, vai arī savās LGD aplēsēs.

84. Nopirktajiem mazo riska darījumu pircēju parādiem kredītiestādes var izmantot ārējos un iekšējos atsauces datus, lai aplēstu LGD.

85. LGD aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem. Neatkarīgi no 73. punkta kredītiestādei nav jāpiešķir vienlīdzīga nozīme senākiem datiem, ja tā var pārliecināt kompetento iestādi, ka ar jaunākiem datiem iespējams labāk prognozēt zaudējumu procentus.

2.2.3. Īpašās prasības attiecībā uz pašu veiktām pārrēķinu koeficienta aplēsēm

86. Kredītiestādes aplēš pārrēķinu koeficientus pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, balstoties uz vidējiem realizētajiem pārrēķinu koeficientiem pēc kreditēšanas kategorijas vai portfeļa, un izmanto visas saistību neizpildes, kas novērotas datu avotos (saistību neizpildes vidējais svērtais lielums).

87. Kredītiestādes izmanto pārrēķinu koeficienta aplēses, kas ir piemērotas attiecībā uz ekonomikas lejupslīdi, ja tās ir konservatīvākas, nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs. Ciktāl ir sagaidāms, ka reitinga sistēma visu laiku sniegs pastāvīgus realizētos pārrēķinu koeficientus pēc kategorijas vai portfeļa, kredītiestādes veic korekcijas savās riska parametru aplēsēs pēc kategorijas vai portfeļa, lai ierobežotu ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz kapitālu.

88. Kredītiestāžu pārrēķinu koeficienta aplēses atspoguļo iespēju parādniekam izņemt papildu apjomus līdz brīdim, kad iedarbojas saistību neizpildes notikuma mehānisms, un vēlāk.

Ja var pamatoti prognozēt, ka starp saistību neizpildes biežumu un pārrēķinu koeficienta lielumu būs izteikti pozitīva korelācija, tad pārrēķinu koeficienta aplēses satur lielāku drošības rezervi.

89. Uzsākot pārrēķinu koeficientu aplēses, kredītiestādes ņem vērā savu īpašo kārtību un stratēģijas, kas pieņemtas attiecībā uz kontu pārraudzību un maksājumu apstrādi. Kredītiestādes arī ņem vērā savu spēju un gatavību novērst turpmāku apjomu izņemšanu apstākļos, kas ir tuvi saistību neizpildei, kā, piemēram, līguma nosacījumu pārkāpšana vai citi tehniski saistību neizpildes notikumi.

90. Kredītiestādēm ir adekvātas sistēmas un procedūras, lai pārraudzītu kreditēšanas summas, neatmaksātās summas no piešķirtajām [kreditēšanas] līnijām un nenomaksāto summu izmaiņas pēc parādniekiem un kategorijām. Kredītiestādei jāspēj katru dienu pārraudzīt atlikuma pārskatus.

91. Ja kredītiestāde nosacītās riska pakāpes aprēķināšanai un iekšējām vajadzībām izmanto atšķirīgas pārrēķinu koeficientu aplēses, to nosaka dokumentāli un tā pamatotību pierāda kompetentajai iestādei.

Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

92. Pārrēķinu koeficienta aplēses balstās uz vismaz septiņu gadu datiem vismaz vienam datu avotam. Ja pieejamais apsekojuma periods jebkuram avotam ietver garāku periodu un šie dati attiecas uz apskatāmo jautājumu, izmanto ilgāko periodu.

Mazie riska darījumi

93. Neatkarīgi no 88. punkta kredītiestādes var atspoguļot apjomus, ko turpmāk izņems, vai nu savos pārrēķinu koeficientos, vai arī LGD aplēsēs.

94. Pārrēķinu koeficientu aplēses balstās uz vismaz piecu gadu datiem. Neatkarīgi no 86. punkta kredītiestādei nav jāpiešķir vienlīdzīga nozīme senākiem datiem, ja tā var pārliecināt kompetento iestādi, ka ar jaunākiem datiem iespējams labāk prognozēt kredītu izmantošanu.

2.2.4. Minimālās prasības galvojumu un kredīta atvasināto instrumentu ietekmes novērtēšanai

Riska darījumi ar uzņēmumiem, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, ja izmanto savas LGD aplēses, un mazie riska darījumi.

95. Prasības, kas noteiktas 96. līdz 103. punktā, nepiemēro tādiem galvojumiem, ko nodrošina iestādes, centrālās valdības un centrālās bankas, ja kredītiestāde ir saņēmusi apstiprinājumu, kas ļauj piemērot 78. līdz 83. panta noteikumus riska darījumiem ar šādām organizācijām. Šādā gadījumā piemēro prasības, kas izvirzītas 90. līdz 93. pantā.

96. Mazo riska darījumu gadījumā šīs prasības arī attiecas uz riska darījumu grupēšanu kategorijās vai portfeļos un uz PD aplēsēm.

Piemēroti galvotāji un galvojumi

97. Kredītiestādēm ir skaidri noteikti kritēriji tiem galvotāju veidiem, ko tās atzīst riska svērtās vērtības aprēķināšanai.

98. Atzītiem galvotājiem piemēro tos pašus noteikumus, kas 18. līdz 30. punktā izklāstīti attiecībā uz debitoriem.

99. Galvojumu noformē rakstveidā, tas ir neatsaucams no galvotāja puses, tas ir spēkā līdz saistību pilnīgai apmierināšanai (galvojuma apmēra un satura ziņā), un to var likumīgi vērst pret galvotāju tajā jurisdikcijā, kur galvotājam atrodas aktīvi, pret kuriem var vērst piedziņu. Galvojumus, kas paredz nosacījumus, kuros galvotājam var nebūt izpildes pienākums (nosacīti galvojumi), var atzīt ar kompetentās iestādes piekrišanu. Kredītiestāde pierāda, ka piešķiršanas kritēriji adekvāti ņem vērā riska mazināšanas efekta jebkādu iespējamo pavājināšanos.

Pielāgošanas kritēriji

100. Kredītiestādei ir skaidri noteikti kritēriji, lai pielāgotu kategorijas, portfeļus vai LGD aplēses un mazo riska darījumu un piemērotu nopirkto pircēju parādu gadījumā pielāgotu procesu, kurā riska darījumus grupē kategorijās vai portfeļos, lai tādējādi atspoguļotu galvojumu ietekmi, aprēķinot aktīvus, kam nosaka riska svērto vērtību. Šie kritēriji atbilst 18. līdz 30. punktā noteiktajām minimālajām prasībām.

101. Kritēriji ir ticami un saprātīgi. Tie paredz galvotāja spēju un gatavību pildīt savas galvojumā noteiktās saistības, iespējamo grafiku, pēc kāda galvotājs veiktu apmaksu, korelācijas pakāpi starp galvotāja spēju veikt galvojumā noteiktās saistības un parādnieka spēju atmaksāt aizdevumu un to, ciktāl parādniekam saglabājas atlikuma risks.

Kredītu atvasinātie instrumenti

102. Šajā daļā noteiktās minimālās prasības attiecībā uz galvojumiem attiecas arī uz kredīta atvasinātajiem instrumentiem uz viena vārda. Attiecībā uz nesakritību starp bāzes saistībām un kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistībām vai saistībām, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir noticis kredīta notikums, ir spēkā VIII pielikuma 2. daļas 20. punktā noteiktās prasības. Mazo riska darījumu un piemērotu nopirkto pircēju parādu gadījumā šī daļa attiecas uz procesu, kurā riska darījumus grupē kategorijās vai portfeļos.

103. Kritēriji paredz kredītu atvasinātā instrumenta izmaksāšanas struktūru un piesardzīgi izvērtē ietekmi, kāda tam ir uz parādu atgūšanas līmeni un grafiku. Kredītiestāde lemj par to, ciktāl saglabājas citi atlikuma riska veidi.

2.2.5. Minimālās prasības nopirktajiem pircēju parādiem

Juridiskā noteiktība

104. Kreditēšanas struktūra nodrošina visos paredzētajos apstākļos kredītiestādes faktiskas īpašumtiesības un kontroli pār visiem naudas ienākumiem no pircēju parādiem. Ja parādnieks veic maksājumus tieši pārdevējam vai apkalpotājfirmai, kredītiestāde regulāri pārliecinās, vai maksājumi tiek nosūtīti pilnībā un līgumā noteiktajos termiņos. Apkalpotājfirma nozīmē organizāciju, kas katru dienu pārvalda nopirkto pircēju parādu portfeli vai pamatā esošos kredīta riska darījumus. Kredītiestādēm ir procedūras, lai pārliecinātos, ka īpašumtiesības uz pircēju parādiem un naudas ieņēmumiem ir aizsargātas pret kavējumiem sakarā ar bankrotu vai tiesisku apstrīdēšanu, kas varētu būtiski aizkavēt aizdevēja iespējas realizēt vai citiem nodot pircēju parādus vai saglabāt kontroli pār naudas ieņēmumiem.

Uzraudzības sistēmu efektivitāte

105. Kredītiestāde uzrauga gan nopirkto pircēju parādu kvalitāti, gan pārdevēja un apkalpotājfirmas finanšu stāvokli. Jo īpaši:

a)      kredītiestāde izvērtē korelāciju starp nopirkto pircēju parādu kvalitāti un gan pārdevēja, gan apkalpotājfirmas finanšu stāvokli, un tai ir iekšējas kārtība un procedūras, kas paredz pietiekamas garantijas, lai aizsargātu pret iespējamām situācijām, ieskaitot iekšēja riska reitinga noteikšanu katram pārdevējam un katrai apkalpotājfirmai.

b)      Kredītiestādei ir skaidra un efektīva kārtība un procedūras, lai noteiktu pārdevēja un apkalpotājfirmas piemērotību. Kredītiestāde vai tās pārstāvis regulāri pārbauda pārdevējus un apkalpotājfirmas, lai pārliecinātos par pārdevēja vai apkalpotājfirmas pārskatu precizitāti, atklātu krāpšanu vai darbības nepilnības un pārliecinātos par pārdevēja kredīta politiku un apkalpotājfirmas iekasēšanas kārtību un procedūrām. Šajos pārskatos atklātos faktus fiksē dokumentāli.

c)      Kredītiestāde izvērtē īpašības, kas piemīt nopirkto pircēju parādu portfeļiem, ieskaitot pārsniegtus avansus; pieredzi attiecībā uz pārdevēja nokavētajiem maksājumiem, bezcerīgajiem parādiem un bezcerīgo parādu piemaksām; maksājumu termiņiem un iespējamiem korespondējošiem kontiem.

d)      Kredītiestādei ir efektīva kārtība un procedūras, lai apkopotā veidā uzraudzītu atsevišķo debitoru koncentrēšanos gan nopirkto pircēju parādu portfeļu ietvaros, vai to starpā.

e)      Kredītiestāde pārliecinās, ka tā no apkalpotājfirmas saņem savlaicīgus un pietiekoši sīki izklāstītus ziņojumus par pircēju parādu vecuma struktūru un pasliktināšanos, lai nodrošinātu atbilstību kredītiestādes atbilstības kritērijiem un avansēšanas kārtību, kas reglamentē nopirktos pircēju parādus, un nodrošinātu efektīvus līdzekļus, ar ko pārraudzīt un apstiprināt pārdevēja pārdošanas nosacījumus un pasliktināšanos.

Darbības sistēmu efektivitāte

106. Kredītiestādei ir sistēmas un procedūras, lai jau agrā posmā atklātu pārdevēja finanšu situācijas un nopirkto pircēju parādu kvalitātes pasliktināšanos un aktīvi reaģētu uz problēmām, kas radušās. Kredītiestādei jo īpaši ir skaidras un efektīvas politikas, procedūras un informācijas sistēmas, lai uzraudzītu līguma nosacījuma pārkāpumus, un skaidras un efektīvas politikas, lai ierosinātu uzsākt tiesvedību un rīkotos ar problemātiskajiem nopirktajiem pircēju parādiem.

To sistēmu efektivitāte, ar kurām kontrolē nodrošinājumu, kredīta pieejamību un naudas līdzekļus

107. Kredītiestādei ir skaidras un efektīva kārtība un procedūras, kas nosaka nopirkto pircēju parādu, kredītu un naudas līdzekļu kontroli. Rakstiskas iekšējās politikas nosaka visus nopirkto pircēju parādu programmas būtiskos elementus, ieskaitot avansa daļas, piemērotu nodrošinājumu, vajadzīgo dokumentāciju, koncentrācijas limitus un veidu, ka jārīkojas ar ienākošiem naudas līdzekļiem. Šajos elementos ir pienācīgi ņemti vērā visi attiecīgie un būtiskie faktori, ieskaitot pārdevēja un apkalpotājfirmas finanšu stāvokli, riska koncentrāciju, nopirkto pircēju parādu kvalitātes tendences un pārdevēja klientūru, un iekšējas sistēmas nodrošina, lai maksājumi avansā notiktu tikai pret noteikto nodrošinājumu un dokumentāciju.

Atbilstība kredītiestādes iekšējai kārtībai un procedūrām

108. Kredītiestādei ir efektīvs iekšējais process, lai izvērtētu atbilstību visām iekšējām procedūrām un kārtībai. Procesā ietilpst kredītiestādes nopirkto pircēju parādu programmas visu kritisko fāžu regulāras pārbaudes, pārliecināšanās par pienākumu nodalīšanu, pirmkārt, starp pārdevēja un apkalpotājfirmas novērtēšanu un parādnieka novērtēšanu un, otrkārt, starp pārdevēja un apkalpotājfirmas novērtēšanu un pārdevēja un apkalpotājfirmas faktisko revīziju, un operāciju zāles darbības izvērtēšanu, īpašu vērību piegriežot personāla kvalifikācijai, pieredzei, darbinieku skaitam un automatizētajām sistēmām.

3. Iekšējo aplēšu apstiprināšana

109. Kredītiestādēm ir stabilas sistēmas, lai apstiprinātu reitinga sistēmu, procesu un visu attiecīgo riska parametru aplēšu precizitāti un konsekvenci. Kredītiestāde pierāda kompetentajai iestādei, ka iekšējais apstiprināšanas process tai ļauj konsekventi un saprātīgi izvērtēt iekšējā reitinga un riska izvērtēšanas sistēmu darbību.

110. Kredītiestādes regulāri salīdzina realizētos saistību nepildīšanas procentus ar aplēstajiem PD katrai kategorijai, un, ja realizētie saistību neizpildes procenti neiekļaujas šai kategorijai sagaidāmajā intervālā, kredītiestāde īpaši analizē novirzes iemeslus. Kredītiestādes, kas izmanto savus aplēstos LGD vai pārrēķinu koeficientus, veic analoģisku analīzi arī šīm aplēsēm. Šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laika posmu. Kredītiestāde dokumentāli fiksē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai. Šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā.

111. Kredītiestādes arī izmanto kvantitatīvās apstiprināšanas instrumentus un salīdzināšanu ar attiecīgiem ārējo datu avotiem. Analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas laika posmu. Kredītiestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās reitinga sistēmu darbību balstās uz pēc iespējas ilgāku laika posmu.

112. Kvantitatīvajai apstiprināšanai metodes un datus izmanto visu laiku konsekventi. Aplēšu un apstiprināšanas metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptvertajiem laika posmiem) fiksē dokumentāli.

113. Kredītiestādēm ir stabili iekšējie standarti tādam situācijām, kad realizētajiem PD, LGD, pārrēķinu koeficientiem un kopējiem zaudējumiem, ja izmanto EL, novirzes no sagaidāmā rādītāja kļūst pietiekoši nozīmīgas, lai apšaubītu aplēšu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātisks mainīgums saistību neizpildes pieredzē. Ja realizētās vērtības joprojām ir lielākas, nekā sagaidāmās vērtības, kredītiestādes pārskata aplēses, paaugstinot tās, lai atspoguļotu saistību neizpildes un zaudējumu pieredzi.

4. Riska svērtās vērtības aprēķināšana kapitāla instrumentu riska darījumiem uz iekšējiem modeļiem balstītas pieejas ietvaros 4.1. Kapitāla prasība un riska kvantitatīvā noteikšana

114. Aprēķinot kapitāla prasības, kredītiestādes ievēro šādus standartus:

a)      Iespējamo zaudējumu aplēses ir noturīgas pret negatīvām tirgus tendencēm, kas attiecas uz kredītiestādes īpašo portfeļu ilgtermiņa riska profilu. Dati, ko izmanto, lai iegūtu peļņas sadalījumus, atspoguļo ilgāko parauga periodu, par ko ir pieejami dati, un tie saprātīgi atveido kredītiestādes īpašo kapitāla instrumentu riska darījumu riska profilu. Izmantotie dati ir pietiekoši, lai nodrošinātu konservatīvas, statistiski ticamas un stabilas zaudējumu aplēses, kas nebalstās uz subjektīviem spriedumiem vien. Kredītiestādes pierāda kompetentajām iestādēm, ka piemērotais impulss nodrošina iespējamo zaudējumu piesardzīgas aplēses attiecīgā ilgtermiņa tirgū vai biznesa ciklā. Kredītiestāde kombinē pieejamo datu empīrisku analīzi ar pielāgojumiem, kas balstās uz dažādiem faktoriem, lai panāktu tādus modeļa rezultātus, kas ir pietiekoši reāli un konservatīvi. Veidojot riskam pakļautas vērtības (RPV) modeļus, ar ko nosaka iespējamos ceturkšņa zaudējumus, kredītiestādes var izmantot ceturkšņa datus vai pārvērts īsāka laika posma datus ceturkšņa ekvivalentā, izmantojot analītiska ziņa pienācīgu metodi, ko atbalsta empīriska pieredze, ar labi pārdomāta un izstrādāta procesa un analīzes palīdzību. Šādu pieeju piemēro visu laiku konservatīvi un konsekventi. Ja ir pieejami vienīgi ierobežoti attiecīgie dati, kredītiestāde piemēro attiecīgu drošības rezervi.

b)      Izmantotie modeļi spēj adekvāti aptvert visus nozīmīgos riskus, ko satur ieņēmumi no kapitāla instrumentiem, ieskaitot gan vispārējo tirgus risku, gan kredītiestādes kapitāla instrumentu portfeļa īpašo riska darījumu risku. Iekšējie modeļi adekvāti izskaidro cenu izmaiņas laika gaitā, aptver gan iespējamo koncentrāciju lielumu, gan tās sastāva izmaiņas, un ir stabili attiecībā pret negatīvam tirgus tendencēm. Riska darījumu sastāvs, kas ir pārstāvēts datos, ko izmanto aplēsēm, ir tuvu saskanīgs vai vismaz salīdzināms ar datiem par kredītiestādes kapitāla instrumentu riska darījumiem.

c)      Iekšējais modelis ir atbilstošs riska profilam un kredītiestādes kapitāla instrumentu portfelim. Ja kredītiestādei ir būtiski portfeļi, kuru vērtības pēc savām īpašībām ir augstā mērā nelineāras, tad iekšējos modeļus izveido tā, lai pienācīgi ietvertu ar šādiem instrumentiem saistītos riskus.

d)      Atsevišķo pozīciju samērošana ar tuvinātajām vērtībām, tirgus indeksiem un riska faktoriem ir ticama, saprātīga un konceptuāli nevainojama.

e)      Kredītiestādes ar empīrisku analīžu palīdzību pierāda riska faktoru piemērotību, ieskaitot to spēju aptvert gan vispārējo, gan īpašo risku.

f)       Kapitāla instrumentu riska darījumu peļņas svārstīguma aplēses ietver attiecīgos un pieejamos datus, informāciju un metodes. Izmanto iekšēji pārskatītus datus vai ārējo avotu datus (ieskaitot apkopotus datus).

g)      Pastāv stingra un visaptveroša stresa pārbaudes programma.

4.2. Riska pārvaldīšanas process un kontrole

115. Attiecība uz kapitāla prasībām paredzētu iekšējo modeļu izstrādāšanu un izmantošanu kredītiestādes nosaka politikas, procedūras un kontroli, lai nodrošinātu modeļa un modelēšanas procesa integritāti. Šajās kārtībā, procedūrās un kontrolē ietilpst:

a)      iekšējā modeļa pilnīga integrācija kredītiestādes vispārējās pārvaldības informācijas sistēmās un bankas iegrāmatotā kapitāla portfeļa pārvaldībā. Iekšējie modeļi ir pilnībā integrēti kredītiestādes riska pārvaldības infrastruktūrā, ja tos konkrēti lieto šādiem mērķiem: kapitāla portfeļa veiktspējas noteikšana un izvērtēšana (ieskaitot veiktspēju, kam piemērots riska svērums); ekonomiskā kapitāla attiecināšana uz kapitāla instrumentu riska darījumiem un kopējās kapitāla atbilstības un ieguldījumu pārvaldības procesa novērtēšana.

b)      Noteiktas pārvaldes sistēmas, procedūras un kontroles funkcijas, lai nodrošinātu iekšējā modelēšanas procesa visu elementu periodisku un neatkarīgu pārskatīšanu, ieskaitot modeļu pārskatīšanas apstiprināšanu, modeļu ievaddatu pārbaudīšanu un modeļu rezultātu pārskatīšanu, kā, piemēram, riska aprēķinu tieša pārbaude. Šajos pārskatos novērtē modeļu ievaddatu un rezultātu precizitāti, pilnīgumu un piemērotību, un tie ir vērsti gan uz tādu iespējamo kļūdu atklāšanu un ierobežošanu, kas saistītas ar zināmām nepilnībām, gan uz nepazīstamu modeļa nepilnību identificēšanu. Šādas pārskatīšanas var veikt iekšēja neatkarīga vienība vai neatkarīga ārēja trešā puse.

c)      Adekvātas sistēmas un procedūras, lai uzraudzītu ieguldījumu limitus un riska darījumu apjomu kapitāla instrumentu riska darījumiem.

d)      Vienības, kas atbild par modeļa izstrādāšanu un piemērošanu, nav funkcionāli atkarīgas no vienībām, kas atbild par atsevišķo ieguldījumu pārvaldību.

e)      Atbildīgajiem par jebkuru modelēšanas procesu ir atbilstošā kvalifikācija. Administrācija iedala modelēšanas vajadzībām pietiekoši prasmīgu un kompetentu personālu.

4.3. Apstiprināšana un dokumentēšana

116. Kredītiestādēm ir stabila sistēma, lai apstiprinātu savu iekšējo modeļu un modelēšanas procesu precizitāti un konsekvenci. Dokumentāli nosaka visus iekšējo modeļu un modelēšanas procesa būtiskos elementus un apstiprināšanu.

117. Kredītiestādes izmanto iekšējās apstiprināšanas procesus, lai konsekventi un saprātīgi izvērtētu savu iekšējo modeļu un procesu veiktspēju.

118. Kvantitatīvajai apstiprināšanai metodes un datus izmanto visu laiku konsekventi. Aplēšu un apstiprināšanas metožu un datu izmaiņas (gan attiecībā uz datu avotiem, gan aptvertajiem laika posmiem) fiksē dokumentāli.

119. Kredītiestādes regulāri salīdzina faktisko pašu kapitāla peļņu (kas aprēķināta, izmantojot realizētos un nerealizētos ieņēmumus un zaudējumus) ar modelētajām prognozēm. Šādos salīdzinājumos izmanto senākus datus, kas aptver pēc iespējas ilgāku laika posmu. Kredītiestāde dokumentāli fiksē metodes un datus, kas izmantoti šādai salīdzināšanai. Šo analīzi un dokumentāciju atjaunina vismaz reizi gadā.

120. Kredītiestādes izmanto arī citus kvantitatīvās apstiprināšanas instrumentus un salīdzināšanu ar attiecīgiem ārējo datu avotiem. Analīze balstās uz datiem, kas attiecas uz konkrēto portfeli, tiek regulāri atjaunināti un aptver attiecīgo novērošanas laika posmu. Kredītiestādes iekšējie novērtējumi attiecībā uz tās modeļu veiktspēju balstās uz pēc iespējas ilgāku laika posmu.

121. Kredītiestādēm ir stabili iekšējie standarti tādām situācijām, kur faktisko pašu kapitāla ieņēmumu salīdzinājums ar modelētajām prognozēm liek apšaubīt aplēšu vai pašu modeļu derīgumu. Šajos standartos ir ņemti vērā biznesa cikli un līdzīgs sistemātisks mainīgums pašu kapitāla ieņēmumiem. Visus iekšējo modeļu pielāgojumus, kas veikti modeļu pārskatīšanas rezultātā, nosaka dokumentāli, un tie ir saskaņā ar kredītiestādes modeļu pārskatīšanas standartiem.

122. Iekšējo modeli un modelēšanas procesu nosaka dokumentāli, ieskaitot modelēšanā iesaistīto personu atbildību, modeļu apstiprināšanu un modeļu pārskatīšanas procesu.

5. Uzņēmuma vadība un uzraudzība 5.1. Uzņēmuma vadība

123. Visus reitinga un prognožu procesa nozīmīgos aspektus apstiprina kredītiestādes direktoru padome vai tās iecelta komiteja un augstākie vadītāji. Šīm personām ir vispārēja izpratne par kredītiestādes reitinga sistēmām, un tās detalizēti izprot ar tiem saistītos vadības ziņojumus.

124. Augstākie vadītāji ziņo direktoru padomei vai ieceltajai komitejai par būtiskām izmaiņām vai atkāpēm no noteiktās kārtības, kas būtiski ietekmēs kredītiestādes reitinga sistēmu darbību.

125. Augstākajai vadībai ir laba izpratne par reitinga sistēmu uzbūvi un darbību. Augstākā vadība pastāvīgi pārliecinās par reitingu sistēmu pienācīgu darbību. Kredītriska kontroles vienības regulāri informē augstāko vadību par reitingu procesa veiktspēju, jomām, kur nepieciešami uzlabojumi, un agrāk atklāto trūkumu novēršanas gaitu.

126. Uz iekšējiem reitingiem balstīta kredītiestādes kredītriska profila analīze ir būtiska daļa vadības ziņojumos šīm personām. Ziņošana ietver sevī vismaz riska profilu pēc kategorijas, pārvietošanos pa kategorijām, attiecīgo parametru aplēses pēc kategorijām un realizēto saistību neizpildes procentu un pašu noteikto LGD un pārrēķinu koeficientu salīdzinājumu ar prognozēm un stresa testu rezultātiem. Ziņošanas biežums ir atkarīgs no informācijas nozīmīguma un veida un saņēmēja hierarhijas pakāpes.

5.2. Kredītriska kontrole

127. Kredītriska kontroles vienība nav atkarīga no personāla un vadītājiem, kas atbild par riska darījumu uzsākšanu vai atjaunošanu un ir tieši pakļauta augstākajai vadībai. Vienība ir atbildīga par reitinga sistēmu izveidošanu vai atlasi, to īstenošanu, uzraudzību un veiktspēju. Tā regulāri sagatavo un analizē ziņojumus par reitinga sistēmu rezultātiem.

128. Kredītriska kontroles vienības (-u) atbildības jomas ietver sevī:

a)      kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzīšanu;

b)      kredītiestādes reitinga sistēmu kopsavilkuma ziņojumu sagatavošanu un analīzi;

c)      tādu procedūru ieviešanu, ar ko pārbauda, vai kategorijas un portfeļa definīcijas tiek konsekventi piemērotas nodaļās un ģeogrāfiskā ziņā;

d)      jebkādu reitinga procesa pārskatīšanu un grozīšanu, ieskaitot izmaiņu iemeslus;

e)      reitinga kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku. Izmaiņas reitinga procesā, kritērijos vai individuālā reitinga parametros nosaka dokumentāli, un šo dokumentāciju saglabā;

f)       aktīvu piedalīšanos reitinga procesā izmantoto modeļu izveidē vai atlasē, to ieviešanā un apstiprināšanā;

g)      reitinga procesā izmantoto modeļu uzraudzību un pārraudzību;

h)      reitinga procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un grozījumus.

129. Neatkarīgi no 128. punkta noteikumiem kredītiestādes, kas izmanto apkopotus datus saskaņā ar 57. un 58. punktu, var izmantot ārpakalpojumus šādiem uzdevumiem:

a)      informācijas sagatavošana attiecībā uz kategoriju un portfeļu testēšanu un uzraudzību;

b)      kredītiestādes reitinga sistēmu kopsavilkuma ziņojumu sagatavošana;

c)      informācijas sagatavošana, kas attiecas uz reitinga kritēriju pārskatīšanu, lai izvērtētu, vai tie joprojām ļauj prognozēt risku;

d)      reitinga procesa, kritēriju vai individuālā reitinga parametru izmaiņu dokumentāla noteikšana;

e)      informācijas sagatavošana, kas attiecas uz reitinga procesā izmantoto modeļu pastāvīgu pārskatīšanu un to grozījumus.

Kredītiestādes, kas izmanto šā punkta iespējas, pārliecinās, ka kompetentajām iestādēm ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai no trešās personas, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību minimālajām prasībām, un ka kompetentās iestādes var veikt pārbaudes uz vietas tādā pašā mērā, kā kredītiestādē.

5.3. Iekšējā revīzija

130. Iekšējā revīzija vismaz reizi gadā pārskata kredītiestādes reitinga sistēmas un to darbību, ieskaitot kredīta dienesta darbību un PD, LGD, EL un pārrēķinu koeficientu aplēses. Pārskata jomā ietilpst visu spēkā esošo minimālo prasību ievērošana.

VIII PIELIKUMS – Kredītriska mazināšana 1. daļa - Piemērotība

1. Šajā daļā tiek noteikti pieņemamie kredītriska mazināšanas veidi 92. panta vajadzībām.

2. Šajā pielikumā:

„nodrošināts aizdevuma darījums” nozīmē jebkādu darījumu, no kura izriet riska darījums, kas nodrošināts ar ķīlu, kas nesatur punktu, ar kuru paredzētu kredītiestādei tiesības bieži saņemt starpību.

„Kapitāla tirgus darījums” nozīmē jebkādu darījumu, no kura izriet riska darījums, kas nodrošināts ar ķīlu, kas satur punktu, ar kuru paredz kredītiestādei tiesības bieži saņemt starpību.

1. Fondētā kredīta aizsardzība 1.1. Bilances posteņu savstarpēja dzēšana

3.           Var atzīt bilances posteņu savstarpēju dzēšanu kredītiestādes un tās darījumu partnera savstarpējiem prasījumiem.

4.           Neskarot 5. punktu, piemērotība aprobežojas ar kredītiestādes un tās darījumu partnera savstarpējiem naudas līdzekļu atlikumiem. Vienīgi aizdevējas kredītiestādes aizdevumiem un noguldījumiem var veikt riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu summas modifikāciju bilances posteņu savstarpējas dzēšanas rezultātā.

1.2. Bilances posteņu savstarpējās dzēšanas līgumi, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus

5.           redītiestādēm, kas pieņem šā pielikuma 3. daļā noteikto finanšu ķīlu vispārējo metodi, var atzīt efektu, kas izriet no bilances posteņu savstarpējās dzēšanas divpusējiem līgumiem, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus ar darījumu partneri. Neskarot Direktīvas [93/6/EEK] II pielikumu, lai varētu atzīt šādu līgumu ietvaros pieņemto ķīlu un aizdotos vērtspapīrus vai preces, tiem jāatbilst 7. līdz 11. punktā noteiktajām piemērotības prasībām attiecībā uz nodrošinājumu.

1.3. Nodrošinājums

6.           Ja kredītriska mazināšanas metode balstās uz kredītiestādes tiesībām likvidēt vai paturēt aktīvus, tad piemērotība ir atkarīga no tā, vai riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, vai saskaņā ar 84. līdz 89. pantu. Bez tam piemērotība ir atkarīga no tā, vai lieto finanšu ķīlu vienkāršo metodi, vai finanšu ķīlu vispārējo metodi, kas noteikta 3. daļā. Attiecībā uz repo darījumiem un vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem piemērotība ir atkarīga arī no tā, vai darījums ir iegrāmatots ārpus tirdzniecības portfeļa vai tirdzniecības portfelī.

1.3.1. Piemērotība jebkuras pieejas un metodes gadījumā

7.           Šādus finanšu posteņus var atzīt par piemērotu nodrošinājumu jebkuras pieejas un metodes gadījumā.

a)      Naudas noguldījums aizdevējā kredītiestādē vai tās turēti naudai pielīdzināmie instrumenti.

b)      Parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas, kuru vērtspapīriem ir tādas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) vai eksporta kredīta aģentūras kredītu novērtējums, kas atzīta par tiesīgu 78. līdz 83. panta nozīmē, ko kompetentā iestāde ir noteikusi saistīt ar 4. vai augstāku kredītu kvalitātes pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. panta noteikumiem par nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām.

c)      Parāda vērtspapīri, ko emitējušas iestādes, kuru vērtspapīriem ir tāds tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējums, ko kompetentā iestāde ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītu kvalitātes pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. panta noteikumiem par nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar kredītiestādēm.

d)      Parāda vērtspapīri, ko emitējušas citas organizācijas, kuru vērtspapīriem ir tāds tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējums, ko kompetentā iestāde ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītu kvalitātes pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. panta noteikumiem par nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar uzņēmumiem;

e)      parāda vērtspapīri, kam ir tāds tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) īstermiņa kredītu novērtējums, ko kompetentā iestāde ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītu kvalitātes pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. panta noteikumiem par nosacīto riska pakāpi īstermiņa riska darījumiem;

f)       akcijas vai konvertējamas obligācijas, kas iekļautas galvenajā indeksā;

g)      zelts.

Šā punkta b) apakšpunktā „parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas”, ietver sevī –

i)       parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģiona pašvaldības vai vietējās iestādes, kuru riska darījumus saskaņā ar VI pielikumu pielīdzina riska darījumiem ar to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās ir izveidotas;

ii)      parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās attīstības bankas, kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piemēro nosacīto 0 % riska pakāpi;

iii)     parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskas organizācijas, kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piemēro nosacīto 0 % riska pakāpi.

Šā punkta c) apakšpunktā „parāda vērtspapīri, ko emitējušas iestādes”, ietver sevī

i)       parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģiona pašvaldības vai vietējās iestādes, kas nav tādas reģiona pašvaldības un vietējās iestādes, kuru riska darījumus saskaņā ar 78. līdz 83. pantu pielīdzina riska darījumiem ar to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās ir izveidotas;

ii)      parāda vērtspapīrus, ko emitējušas valsts iestādes, kuru riska darījumus saskaņā ar 78. līdz 83. pantu pielīdzina riska darījumiem ar kredītiestādēm;

iii)     parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās attīstības bankas, kas nav tādas starptautiskās attīstības bankas, kam piemēro nosacīto 0 % riska pakāpi.

8.           Parāda vērtspapīrus, ko emitējušas iestādes, kuru vērtspapīriem nav tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējuma, var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:

a)      tie ir reģistrēti atzītā biržā;

b)      tos kvalificē kā pirmās kārtas parādu;

c)      emitējošās iestādes visiem pārējiem tādas pašas kārtas parāda vērtspapīriem ar atzītas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējumu ir tāds tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējums, ko kompetentā iestāde ir noteikusi saistīt ar 3. vai augstāku kredītu kvalitātes pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. panta noteikumiem par nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar iestādēm vai īstermiņa riska darījumiem;

d)      aizdevējas kredītiestādes rīcībā nav informācijas, kura varētu liecināt, ka kredīta novērtējumam vajadzētu būt zemākam, nekā norādīts c) apakšpunktā;

e)      kredītiestādes var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka šim nolūkam instrumenta tirgus likviditāte ir pietiekoša.

9.           Ieguldījumu fondu daļas var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)      tās katru dienu kotē, un vērtību dara pieejamu;

b)      ieguldījumu fonds aprobežojas ar ieguldījumiem tādos instrumentos, kas kvalificējas, lai tos atzītu saskaņā ar 7. un 8. punkta noteikumiem.

Tas, ka kāds ieguldījumu fonds izmanto (vai var izmantot) atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, neliek šķēršļus tam, lai daļas šajā ieguldījumu fondā atzītu par piemērotām.

10.         Attiecībā uz 7. punkta b) līdz e) apakšpunktu, ja vērtspapīram ir divi tiesīgu ārējās kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) kredītu novērtējumi, lieto mazāk labvēlīgo novērtējumu. Gadījumos, ja vērtspapīram ir divi tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējumi, lieto divus labvēlīgākos novērtējumus. Ja divi labvēlīgākie kredītu novērtējumi atšķiras, no šiem diviem lieto mazāk labvēlīgu novērtējumu.

1.3.2. Papildu piemērotība finanšu ķīlu vispārējās metodes gadījumā

11.         Papildus 7. līdz 10. punktā noteiktajam nodrošinājumam, ja kredītiestāde lieto 3. daļā noteikto finanšu ķīlu vispārējo metodi, šādus finanšu posteņus var atzīt par piemērotu nodrošinājumu:

a)      akcijas vai konvertējamas obligācijas, kas nav iekļautas galvenajā indeksā, bet ko tirgo atzītā biržā;

b)      ieguldījumu fondu daļas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)       tās katru dienu kotē, un vērtību dara pieejamu; un

ii)      ieguldījumu fonds aprobežojas ar ieguldījumiem tādos instrumentos, kas kvalificējas, lai tos atzītu saskaņā ar 7. un 8. punkta noteikumiem, un posteņos, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā.

Tas, ka kāds ieguldījumu fonds izmanto (vai var izmantot) atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, neliek šķēršļus tam, lai daļas šajā ieguldījumu fondā atzītu par piemērotām.

1.3.3. Papildu piemērotība aprēķinu gadījumā saskaņā ar 84. līdz 89. pantu

12.         Papildus augstāk minētajam nodrošinājumam piemēro 13. līdz 22. punkta noteikumus, ja kredītiestāde aprēķina riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus saskaņā ar 84. līdz 89. pantā noteikto pieeju.

a)       Nekustamā īpašuma ķīla

13.         Apdzīvojamo nekustamo īpašumu, ko aizņem vai izīrē īpašnieks, un komerciālo nekustamo īpašumu, t.i., birojus un citas komerciālas telpas var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)      īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no debitora kredīta kvalitātes. Ar šo prasību nav paredzēts izslēgt situācijas, kurās tīri makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;

b)      aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no pamata īpašuma vai projekta, bet gan no aizņēmēja pamata kompetences atmaksāt parādu no citiem avotiem. Šādi līdzekļu atmaksāšana nav būtiski atkarīga no jebkādas naudas plūsmas, ko izraisījis pamata īpašums, kas kalpo par ķīlu.

14.         Kredītiestādes var arī atzīt par piemērotu nodrošinājumu daļas Somijas dzīvojamo māju būvsabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar 1991. gada Somijas Likumu par māju būvsabiedrībām vai vēlākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem attiecībā uz mājokļa īpašumu, ko īpašnieks aizņem vai aizņems vai izīrē, vai izīrēs, kā apdzīvojamā nekustamā īpašuma ķīlu, ja ir izpildīti šie nosacījumi.

15.         Kompetentās iestādes var arī atļaut savām kredītiestādēm atzīt par piemērotu nodrošinājumu daļas Somijas dzīvojamo māju būvsabiedrībās, kas darbojas saskaņā ar 1991. gada Somijas Likumu par māju būvsabiedrībām vai vēlākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, kā komerciālā nekustamā īpašuma ķīlu, ja ir izpildīti šie nosacījumi.

16.         Kompetentās iestādes var atbrīvot to kredītiestādes no prasības izpildīt 13. punkta b) apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar tādu apdzīvojamo nekustamo īpašumu, kurš atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, ja kompetentajām iestādēm ir pierādījumi, ka attiecīgais tirgus ir labi attīstīts un sen izveidojies ar pietiekoši mazu zaudējumu daļu šādas rīcības pamatošanai. Tas neliedz tādas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kur nepiemēro šo atbrīvojumu, atzīt par piemērotu tādu apdzīvojamo nekustamo īpašumu, kas citā dalībvalstī atzīts par piemērotu šāda atbrīvojuma kārtā. Dalībvalstis publiski dara zināmu šādu atbrīvojuma piemērošanu.

17          Kompetentās iestādes var atbrīvot to kredītiestādes no prasības izpildīt 13. punkta b) apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz tādu komerciālo nekustamo īpašumu, kurš atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, ja kompetentajām iestādēm ir pierādījumi, ka attiecīgais tirgus ir labi attīstīts un sen izveidojies un ka zaudējumu procenti, kas izriet no aizdevumiem, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)      līdz 50 % no tirgus vērtības (vai attiecīgā gadījumā 60 % no hipotekārās vērtības, ja tā ir zemāka) nedrīkst pārsniegt 0,3 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem konkrētajā gadā, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu;

b)      kopējie zaudējumi, kas izriet no aizdevumiem, kas nodrošināti ar komerciālo nekustamo īpašumu, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no neatmaksātajiem aizņēmumiem konkrētajā gadā.

18.         Ja konkrētajā gadā netiek ievērots kāds no šiem nosacījumiem, tad tiesības piemērot šo režīmu izbeidzas līdz nosacījumu izpildei nākošajā gadā.

19.         Tādas dalībvalsts kompetentās iestādes, kur nepiemēro 17. punktā noteikto atbrīvojumu, var atzīt par piemērotu tādu komerciālo nekustamo īpašumu, kas citā dalībvalstī atzīts par piemērotu šāda atbrīvojuma kārtā.

b)       Pircēju parādi

20.         Kompetentās iestādes var atzīt par piemērotu nodrošinājumu pircēju parādu summas, kas izriet no tirdzniecības darījuma vai tādiem darījumiem, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz vienu gadu. Pie piemērotiem pircēju parādiem nepieder tādi, kas saistīti ar sekjuritizāciju, pakārtotu dalību, kredīta atvasinātajiem instrumentiem vai summām, ko ir parādā saistīti uzņēmumi.

c)       Citi lietiski nodrošinājumi

21.         Kompetentās iestādes var atzīt par piemērotu nodrošinājumu reālus objektus, kas nav 13. līdz 19. punktā norādītie objektu veidi, ja tās ir pārliecinājušās par to, ka:

a)      pastāv likvīds tirgus, kurā nodrošinājumu var realizēt ātri un ekonomiski efektīvi; un

b)      šim nodrošinājumam ir vispāratzītas un publiski pieejamas tirgus cenas. Iestādei jāspēj pierādīt, ka nekas neliecina par to, ka tīrā cena, ko tā saņems pēc nodrošinājuma realizēšanas, ievērojami atšķirsies no šīm tirgus cenām.

d)      Izpirkumnoma

22.         Ievērojot 3. daļas 73. punkta noteikumus, ja ir ievērotas 2. daļas 11. punktā noteiktās prasības, ar riska darījumu apjomiem, kas izriet no tādiem darījumiem, kuros kredītiestāde nodod īpašumu izpirkumnomā trešajai personai, rīkojas tāpat kā ar aizdevumiem, kurus nodrošina ar tāda veida īpašumu, kā izpirkumnomā saņemtais īpašums.

1.4. Cita fondētā kredīta aizsardzība 1.4.1. Trešās puses kredītiestādes kontos esoši naudas līdzekļi vai tās turēti naudai pielīdzināmie instrumenti.

23.         Trešās puses kredītiestādes kontos esoši naudas līdzekļi vai tās turēti naudai pielīdzināmie instrumenti uz tāda līguma pamata, kas nav depozīta līgums, kurus ieķīlā aizdevējai kredītiestādei, var atzīt par piemērotu kredīta aizsardzību.

1.4.2. Dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei

24.         Dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei, var atzīt par piemērotu kredīta aizsardzību.

1.4.3. [Kredīt]iestāžu instrumenti, ko atpērk pēc pieprasījuma

25.         Trešās puses [kredīt]iestāžu emitētus instrumentus, ko šī kredītiestāde atpirks pēc pieprasījuma, var atzīt par piemērotu kredīta aizsardzību.

2. Nefondētā kredīta aizsardzība 2.1. Aizsardzības devēja piemērotība jebkuras pieejas gadījumā

26.         Par piemērotiem nefondētas aizsardzības devējiem var atzīt:

a)      centrālas valdības un centrālas bankas;

b)      reģiona pašvaldības vai vietējās iestādes;

c)      starptautiskās attīstības bankas;

d)      starptautiskas organizācijas, kuru riska darījumiem saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piemēro nosacīto 0 % riska pakāpi;

e)      valsts iestādes, kuru riska darījumus saskaņā ar 78. līdz 83. pantu pielīdzina riska darījumiem ar [kredīt]iestādēm;

f)       iestādes;

g)      citus uzņēmumus, ieskaitot kredītiestādes mātesuzņēmumus, meitasuzņēmumus un saistītos uzņēmumus, kam

i)       ir tāds atzītas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējums, ko kompetentā iestāde ir noteikusi saistīt ar 2. vai augstāku kredītu kvalitātes pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. panta noteikumiem par nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar uzņēmumiem;

ii)      tādu kredītiestāžu gadījumā, kas aprēķina riska svērto vērtību un paredzamos zaudējumus saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, - uzņēmumus, kuriem nav atzītas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) kredītu novērtējuma un kuriem uz iekšējiem reitingiem balstītā novērtējumā saistību neizpildes iespēja ir novērtēta kā vienāda ar tādu saistību neizpildes iespēju, kas saistāma ar ārējās kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) kredīta novērtējumiem, ko kompetentās iestādes ir noteikušas saistīt ar 2. vai augstāku kredītu kvalitātes pakāpi saskaņā ar 78. līdz 83. panta noteikumiem par nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar uzņēmumiem;

27.         Ja riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus aprēķina saskaņā ar 84. līdz 89. pantā noteikto pieeju, galvotājs var būt piemērots tikai tad, ja viņam ir kredītiestādes saskaņā ar VII pielikuma 4. daļas noteikumiem veikts iekšējs reitinga novērtējums.

28.         Atkāpjoties no 26. punkta noteikumiem, dalībvalstis var atzīt par piemērotiem nefondētas aizsardzības devējām arī citas finanšu iestādes, ko apstiprina un uzrauga par kredītiestāžu apstiprināšanu un uzraudzību atbildīgās kompetentās iestādes, ievērojot piesardzības prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro attiecībā uz kredītiestādēm.

3. Kredītu atvasināto instrumentu veidi

29.         Par piemērotiem var uzskatīt šādus kredītu atvasināto instrumentu veidus un instrumentus, kas var sastāvēt no šādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem vai kas ir līdzīgi ekonomiskās izpausmes ziņā.

a)      Kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumi

b)      Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

c)      Kredītriskam piesaistītās parādzīmes, ciktāl tās ir segtas ar skaidrās naudas līdzekļiem

30.         Ja kredītiestāde pērk kredīta aizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos tīros maksājumus iegrāmato kā tīro ienākumu, bet kompensācijai neiegrāmato aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), kredīta aizsardzība netiek atzīta.

3.1. Iekšējā riska ierobežošana

31.         Ja kredītiestāde veic iekšējo riska ierobežošanu, izmantojot kredīta atvasināto instrumentu, t.i., ierobežo kredītrisku kādam riska darījumam ārpus tirdzniecības portfeļa ar tādu kredīta atvasināto instrumentu, kas ietverts tirdzniecības portfelī, tad šā pielikuma nozīmē aizsardzību var atzīt tikai tad, ja uz tirdzniecības portfeli pārnesto kredītrisku pārnes uz kādu trešo personu vai personām. Šādos apstākļos, ciktāl šāda pārnešana atbilst šajā pielikuma noteiktajām prasībām attiecībā uz kredītriska mazināšanu, piemēro 3. līdz 6. daļā paredzētos noteikumus par riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu aprēķināšanu, ja iegādājas nefondētu kredīta aizsardzību.

2. daļa – Minimālās prasības

1. Kredītiestādei pārliecinoši jāpierāda kompetentajām iestādēm, ka tai ir pienācīgs riska pārvaldības process, lai kontrolētu tādus riskus, kādi kredītiestādei var rasties sakarā ar kredītriska mazināšanas paņēmienu pielietošanu.

2. Neatkarīgi no kredītriska mazināšanas, kas ņemta vērā, aprēķinot riska svērtās vērtības un, attiecīgā gadījumā, paredzamos zaudējumus, kredītiestādes turpina veikt pamatā esošā riska darījuma pilnīgu novērtēšanu un spēj pierādīt kompetentajām iestādēm šīs prasības izpildi. Repo darījumu un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu gadījumā par pamatā esošo riska darījumu vienīgi šā punkta nozīmē uzskata riska darījuma tīro summu.

1. Fondēta kredīta aizsardzība 1.1. Bilances posteņu savstarpējā dzēšana (izņemot savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus)

3.         Bilances posteņu savstarpējās dzēšanas līgumus – izņemot savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus – var atzīt 90. līdz 93. panta nozīmē tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)      tiem jābūt vispāratzītam juridiskajam pamatam, un tiem jābūt ar tiesisku spēku pastāvošajā likumdošanā, ieskaitot darījuma partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumu;

b)      kredītiestādei jāspēj jebkurā laikā noteikt tos aktīvus un pasīvus, uz kuriem attiecas līgums par savstarpējo prasījumu dzēšanu;

c)      kredītiestādei jāuzrauga un jākontrolē riski, kas saistīti ar kredīta aizsardzības izbeigšanos;

d)      kredītiestādei jāuzrauga un jākontrolē attiecīgie riska darījumi pēc neto principa.

1.2. Savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumi, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus

4.           Savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumus, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus, var atzīt 90. līdz 93. panta nozīmē tikai tad, ja tiem:

a)      ir vispāratzīts juridiskais pamats un tiesisks spēks pastāvošajā likumdošanā, ieskaitot darījuma partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumu;

b)      tie saistību neizpildes gadījumā, ieskaitot darījumu partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumu, dod tiesības tai pusei, kam nav saistību neizpildes, savlaicīgi pabeigt un precizēt visus darījumus līguma ietvaros;

c)      tie paredz jumta līguma ietvaros precizēto darbību peļņas un zaudējumu ieskaitu, tā, ka viena puse ir parādā otrai vienu pašu tīro summu.

5.         Bez tam jābūt izpildītām minimālajām prasībām finanšu ķīlas atzīšanai atbilstoši 6. punktā noteiktajai finanšu ķīlu vispārējai metodei.

1.3. Finanšu ķīla 1.3.1. Minimālās prasības finanšu ķīlas atzīšanai jebkuras pieejas un metodes gadījumā

6.         Finanšu ķīlu un zeltu var atzīt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

a)      Zema korelācijas pakāpe

Starp parādnieka kredīta kvalitāti un ķīlas vērtību nedrīkst pastāvēt būtiska pozitīva korelācija.

Vērtspapīrus, ko emitējis parādnieks vai kāds saistītas grupas uzņēmums, neuzskata par pieņemamiem.

b)      Juridiskā noteiktība

Kredītiestādes izpilda visas līgumā un likumā paredzētās prasības un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir iespējams piemērot ķīlas līgumus saskaņā ar likumiem, kas ir spēkā, attiecībā uz to interesēm saistībā ar šo ķīlu.

Kredītiestādes ir veikušas pietiekošas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina iespēju piemērot ķīlas līgumus visās attiecīgajās jurisdikcijās. Vajadzības gadījumos tās atkārtoti veic šādas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka piemērojamība saglabājas.

c)      Prasības attiecībā uz darbību

Ķīlas līgumus pienācīgi dokumentē, un tajos paredz skaidru un stabilu procedūru, kādā ķīlu var savlaicīgi realizēt.

Kredītiestādes lieto stabilas procedūras un procesus, lai kontrolētu riskus, kas izriet no ķīlas izmantošanas – ieskaitot riskus, ko rada neveikta vai samazināta kredīta aizsardzība, vērtēšanas riski, riski, kas saistīti ar kredīta aizsardzības izbeigšanu, koncentrēšanās risks, kas izriet no ķīlas izmantošanas, un mijiedarbība ar kredītiestādes kopējo riska profilu.

Kredītiestādei ir dokumentāli noteikta kārtība un paņēmieni attiecībā uz pieņemtajiem ķīlas veidiem un summām.

Kredītiestādes aprēķina ķīlas tirgus vērtību un to attiecīgi vēlreiz novērtē vismaz reizi sešos mēnešos, kā arī katru reizi, kad kredītiestādei ir pamats uzskatīt, ka tās tirgus vērtība ir ievērojami samazinājusies.

Ja ķīla atrodas trešās puses turējumā, kredītiestādēm jāveic pienācīgi pasākumi, lai pārliecinātos, ka trešā puse tur ķīlu šķirti no saviem aktīviem.

1.3.2. Papildu minimālās prasības finanšu ķīlas atzīšanai finanšu ķīlu vienkāršās metodes gadījumā

7.           Papildus 6. punktā noteiktajām prasībām, lai varētu atzīt finanšu ķīlu atbilstoši finanšu ķīlu vienkāršajai metodei, aizsardzības atlikuma termiņam jābūt vismaz tik pat ilgam, kā riska darījuma atlikuma termiņš.

1.4. Minimālās prasības nekustamā īpašuma ķīlas atzīšanai

8.           Nekustamā īpašuma ķīlu var atzīt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

a)      Juridiskā noteiktība

Hipotēkai vai maksājumam ir tiesisks spēks visās attiecīgajās jurisdikcijās, un hipotēku vai reālnastu pienācīgi un savlaicīgi reģistrē. Dokumenti atspoguļo pareizi noformētu aizdevumu (t.i., ir izpildītas visas juridiskās prasības, lai nodibinātu ķīlas tiesības). Līgums par aizsardzību un tiesiskais process, uz ko tas balstīts, ļauj kredītiestādei piemērotā termiņā realizēt vērtību, ko satur aizsardzība.

b)      Īpašuma vērtības pārbaude

Īpašuma vērtības pārbaudi veic bieži un vismaz reizi gadā. Ja notikušas ievērojamas tirgus nosacījumu izmaiņas, šādu pārbaudi veic biežāk. Lai pārbaudītu īpašuma vērtību un identificētu nepieciešamību atkārtoti novērtēt īpašumu, var izmantot statistiskas metodes. Īpašumu novērtē neatkarīgi vērtētāji, ja pastāv informācija, kas liecina par to, ka īpašuma vērtība var būt ievērojami samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām. Aizdevumiem, kas pārsniedz 3 miljonus EUR vai un 5 % no kredītiestādes pašu līdzekļiem, nekustamo īpašumu vērtē neatkarīgs vērtētājs vismaz vienu reizi trijos gados.

„Neatkarīgs vērtētājs” ir persona, kam ir vajadzīgā kvalifikācija, spējas un pieredze, lai veiktu vērtēšanu, un kas ir neatkarīga no procesa, kurā lemj par kredītu.

c)      Dokumentācija

Dokumentāli skaidri nosaka apdzīvojamā un komerciālā nekustamā īpašuma veidus, ko kredītiestāde akceptē, un tās aizdevumu politiku šajā ziņā.

d)      Apdrošināšana

Kredītiestādei ir procedūras, lai pārbaudītu, vai aizsardzībai pieņemtais īpašums ir pienācīgi apdrošināts pret bojājumu.

1.5. Minimālās prasības pircēju parādu atzīšanai par nodrošinājumu

9.           Pircēju parādus var atzīt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

a)      Juridiskā noteiktība

i)       Tiesiskais mehānisms, ar kuru dod nodrošinājumu, ir stabils un efektīvs, un tas nodrošina aizdevējam viennozīmīgas tiesības uz ieņēmumiem.

ii)      Kredītiestādēm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu vietējās prasības attiecībā uz nodrošinājuma īstenošanas iespējām. Jābūt sistēmai, ar kuru aizdevējam var būt pirmās kārtas prasījums attiecībā uz nodrošinājumu, un valsts lemj par to, vai šādi prasījumi ir pakārtotiem attiecībā pret priviliģētajiem kreditoriem, ko paredz tiesību aktu vai ieviešanas noteikumos.

iii)     Kredītiestādes ir veikušas pietiekošas juridiskas pārbaudes, kas apstiprina iespēju piemērot nodrošinājuma līgumus visās attiecīgajās jurisdikcijās.

iv)     Nodrošinājuma līgumus pienācīgi dokumentē, un tajos paredz skaidru un stabilu procedūru, kādā nodrošinājumu var savlaicīgi saņemt. Kredītiestādes procedūras nodrošina, lai tiktu ievēroti visi juridiskie nosacījumi, kas tiek prasīti, lai deklarētu klienta saistību neizpildi un savlaicīgi saņemtu nodrošinājumu. Aizņēmēja finansiālu grūtību vai saistību neizpildes gadījumā kredītiestādei ir juridiskas tiesības pārdot vai nodot pircēju parādus citam personām bez pircēju parādu debitoru piekrišanas.

b)      Riska pārvaldība

i)       Kredītiestādei jābūt pareizam procesam, lai noteiktu ar pircēju parādiem saistīto kredītrisku. Šāds process cita starpā ietver sevī analīzi attiecībā uz aizņēmēja darījumiem un ražošanu un to, ar kāda veida klientiem šim aizņēmējam ir darījumi. Ja kredītiestāde paļaujas uz to, ka aizņēmējs apliecina klientu kredītrisku, kredītiestādei ir jāpārbauda aizņēmēja kredīta prakse, lai pārliecinātos par tās pareizību un ticamību.

ii)      Starpībai starp riska darījumu un pircēju parādu vērtību jāatspoguļo visi attiecīgie faktori, ieskaitot iekasēšanas izmaksas, koncentrēšanos pircēju parādu portfeļa ietvaros, ko ieķīlājis atsevišķs aizņēmējs, un potenciālo tādas koncentrēšanās risku kredītiestādes kopējo riska darījumu ietvaros, kas pārsniedz to, ko kontrolē kredītiestādes vispārējā metodoloģija. Kredītiestādei ir jāuztur konsekvents uzraudzības process, kas ir pienācīgs attiecībā uz pircēju parādiem. Tiek uzraudzīti kredītiestādes novērotie kopējās koncentrēšanās limiti. Bez tam regulāri tiek pārskatīta atbilstība aizņēmumu līgumiem, vides ierobežojumiem un citām juridiskajām prasībām.

iii)     Aizņēmēja ieķīlātie pircēju parādi ir diversificēti, un tiem nav nevajadzīgas korelācijas ar aizņēmēju. Ja pastāv būtiska pozitīva korelācija, tad, nosakot kopumā nodrošinājuma portfeļa robežas, ņem vērā saistītos riskus.

iv)     Pircēju parādus, kas izriet no personām, kas saistītas ar aizņēmēju (ieskaitot meitasuzņēmumus un darbiniekus), neatzīst par riska mazināšanu.

v)      Kredītiestādei jābūt dokumentētam procesam, lai iekasētu pircēju parādus krīzes situācijās. Attiecīgajiem iekasēšanas mehānismiem jābūt arī tad, ja aizņēmējs parasti ir pieejams kredītiestādei attiecībā uz iekasēšanu.

1.6. Minimālās prasības cita lietiskā nodrošinājuma atzīšanai

10.         Citu lietisko nodrošinājumu var atzīt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

a)      Ķīlas līgumam ir tiesisks spēks saskaņā ar visiem pastāvošajiem tiesību aktiem, un tas ļauj kredītiestādei piemērotā termiņā realizēt īpašuma vērtību.

b)      Kā vienīgo izņēmumu pieļaujot 9. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētos pirmās kārtas prasījumus, ķīlai ir pieļaujamas tikai pirmās kārtas aizturējuma tiesības vai maksājumi. Kredītiestādei ir prioritāte pret visiem pārējiem aizdevējiem attiecībā uz ieņēmumiem no ķīlas.

c)      Īpašuma vērtības pārbaudi veic bieži un vismaz reizi gadā. Ja notikušas ievērojamas tirgus nosacījumu izmaiņas, šāda pārbaude jāveic biežāk.

d)      Aizdevuma līgumos iekļauj sīkus ķīlas aprakstus un sīki nosaka veidu, kādā veic atkārtotu novērtēšanu, un tās biežumu.

e)      Lietiskā nodrošinājuma veidus, ko pieņem kredītiestāde, un kārtību un praksi attiecībā uz katra ķīlas veida piemēroto summu saistībā ar riska darījuma summu skaidri dokumentē iekšējā kredīta kārtībā un procedūrās, kas ir pieejamas izskatīšanai.

f)       Kredītiestādes kredītpolitikas attiecībā uz darījumu struktūru pievēršas attiecīgām ķīlas prasībām, kas attiecas uz riska darījuma summu, spēju ātri realizēt ķīlu, spēju objektīvi noteikt cenu vai tirgus vērtību, to, cik bieži iespējams ātri iegūt vērtību (ieskaitot profesionālu novērtējuma apstiprināšanu), un nodrošinājuma vērtības svārstīgumu.

g)      Gan sākotnējā vērtēšanā, gan atkārtotajā vērtēšanā pilnībā ņem vērā jebkādu ķīlas bojāšanos vai novecošanos. Veicot vērtēšanu un atkārtoto vērtēšanu, īpaša uzmanība jāpievērš iespaidam, kādu laiks atstāj uz tādu ķīlu, kam svarīgs modes vai laika aspekts.

h)      Kredītiestādei jābūt tiesībām fiziski pārbaudīt īpašumu. Tai ir kārtība un procedūras, kurās noteikts, ka tā īsteno savas tiesības veikt fizisku pārbaudi.

i)       Kredītiestādei jābūt procedūrām, lai pārbaudītu, vai aizsardzībai pieņemtais īpašums ir pienācīgi apdrošināts pret bojājumu.

1.7. Minimālās prasības, lai izpirkumnomas riska darījumus uzskatītu par nodrošinātiem

11.         Lai riska darījumus, kas izriet no izpirkumnomas darījumiem, varētu uzskatīt par nodrošinātiem pēc izpirkumnomā nodotā īpašuma veida, jābūt ievērotiem šādiem nosacījumiem.

a)      Ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti, attiecīgi, 8. vai 10. punktā attiecībā uz izpirkumnomā nodotā īpašuma veida atzīšanai par nodrošinājumu;

b)      Aizdevējam ir stabila riska pārvaldība, kurā ņem vērā objekta atrašanās vietu, izmantošanas mērķus, vecumu un plānoto nolietošanos.

c)      Pastāv stabila tiesiskā sistēma, kas nosaka aizdevēja īpašumtiesības pār objektu un viņa spēju savlaicīgi īstenot savas īpašumtiesības; un

d)      starpības apmērs starp fiziskā objekta nolietošanās pakāpi un izpirkumnomas maksājumu amortizāciju nedrīkst pārsniegt kredītriska mazināšanu attiecībā uz izpirkumnomā nodoto objektu.

1.8. Minimālās prasības citas fondētās kredīta aizsardzības atzīšanai 1.8.1. Trešās puses kredītiestādes kontos esoši naudas līdzekļi vai tās turēti naudai pielīdzināmie instrumenti

12.         Lai pret 1. daļas 23. punktā minēto aizsardzību varētu piemērot 3. daļas 80. punktā paredzētā pieeja, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem.

a)      Aizņēmēja prasība pret trešās puses iestādi ir atklāti ieķīlāta vai nodota aizdevējai kredītiestādei.

b)      Trešās puses iestādei ir paziņots par ieķīlāšanu vai nodošanu.

c)      Paziņojuma rezultātā trešās puses iestāde var veikt maksājumus vienīgi aizdevējai kredītiestādei vai citām pusēm ar aizdevējas kredītiestādes atļauju.

d)      Ieķīlāšana vai objekta nodošana ir beznosacījumu un neatceļama.

1.8.2. Dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei.

13.         Dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei, var atzīt tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)      apdrošināšanas sabiedrību, kas veic dzīvības apdrošināšanu, var atzīt par piemērotu nefondētas aizsardzības devēju saskaņā ar 1. daļas 26. punktu;

b)      dzīvības apdrošināšanas polise ir atklāti ieķīlāta par labu aizdevējai kredītiestādei vai tai nodota;

c)      apdrošināšanas sabiedrībai, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir paziņots par ieķīlāšanu vai nodošanu, un tādēļ tā nevar atcelt līgumu vai summas, kas izmaksājamas saskaņā ar līgumu, izmaksāt bez aizdevējas kredītiestādes atļaujas;

d)      polisei jābūt deklarētai atpirkuma summai, kas ir nesamazināma summa;

e)      aizdevējai kredītiestādei jābūt tiesībām aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā savlaicīgi anulēt polisi un saņemt atpirkuma summu;

f)       aizdevēja kredītiestāde ir informēta par jebkādiem maksājumiem, ko polises turētājs nav samaksājis par polisi;

g)      kredīta aizsardzībai jābūt nodrošinātai visu aizdevuma termiņa laiku; un

h)      ķīlas prasībai jābūt juridiski realizējamai visās attiecīgajās jurisdikcijās.

2. Nefondēta kredīta aizsardzība un kredītriskam piesaistītās parādzīmes 2.1. Prasības, kas ir kopīgas garantijām un kredīta atvasinātajiem instrumentiem

14.         Ievērojot 16. punkta noteikumus, kredīta aizsardzību, kas atvasināta no garantijas vai kredīta atvasinātā instrumenta, var atzīt tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi.

a)      Kredīta aizsardzība ir tieša.

b)      Kredīta aizsardzības apmērs ir skaidri definēts un neapstrīdams.

c)      Kredīta aizsardzības līgums nesatur tādus punktus, kuru izpildi aizdevējs nevar tieši kontrolēt un kas:

i)       ļautu aizsardzības devējam vienpusēji atcelt aizsardzību;

ii)      aizsargātā riska darījuma kredīta kvalitātes pasliktināšanās rezultātā palielinātu aizsardzības faktiskās izmaksas;

iii)     gadījumā, ja sākotnējais parādnieks neizpilda kādus maksājumus, kas tam jāveic, varētu panākt, ka aizsardzības devējam nav pienākuma savlaicīgi veikt maksājumus; vai

iv)     varētu ļaut aizsardzības devējam samazināt kredīta aizsardzības termiņu.

d)      Tai jābūt juridiski realizējamai visās attiecīgajās jurisdikcijās.

2.1.1. Prasības attiecībā uz darbību

15.         Kredītiestāde pārliecinoši pierāda savai uzraudzības iestādei, ka tai ir sistēmas, ar ko pārvaldīt iespējamo riska koncentrēšanos, kas izriet no tā, ka kredītiestāde izmanto garantijas vai kredīta atvasinātos instrumentus. Kredītiestādei jāspēj demonstrēt, kā tās stratēģija attiecībā uz kredīta atvasināto instrumentu un garantiju izmantošanu mijiedarbojas ar tās kopējā riska profila pārvaldību.

2.2. Atbalsta garantijas no suverēnām vienībām un citām valsts iestādēm

16.         Ja riska darījums ir aizsargāts ar garantiju, kas ir atbalsta garantija no centrālās valdības, centrālās bankas, reģiona pašvaldības vai tādas vietējās iestādes, attiecībā uz kuru prasījumus saskaņā ar 78. līdz 83. pantu pielīdzina prasījumiem pret to suverēno vienību, kuras jurisdikcijā tās izveidotas, no tādas starptautiskās attīstības bankas, kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piemēro nosacīto 0 % riska pakāpi, vai no tādas valsts iestādes, attiecība uz kuru prasījumus saskaņā ar 78. līdz 83. pantu pielīdzina prasījumiem pret kredītiestādēm, tad riska darījumu var pielīdzināt tādam, ko aizsargā ar garantiju, ko sniedz minētā vienība, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)      atbalsta garantija aptver visus prasījuma riska elementus;

b)      gan sākotnējā garantija, gan atbalsta garantija atbilst 14., 15. un 17. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz garantijām, izņemot to, ka atbalsta garantijai nav jābūt tiešai;

c)      kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka segums ir stabils un ka vēsturiski nekas neliecina par to, ka atbalsta garantijas segums nebūtu vienlīdz efektīvs kā minētās vienības tieša garantija.

2.3. Papildu prasības attiecībā uz garantijām

17.         Garantijas var atzīt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

a)      Tiklīdz iestājusies darījumu partnera saistību neizpilde/maksājumu neizpilde, aizdevējai kredītiestādei ir tiesības savlaicīgi vērsties pret garantijas devēju attiecībā uz jebkurām summām, kas maksājamas pēc tā prasījuma, attiecība uz kuru ir nodrošināta aizsardzība. Garantijas devējam ir jāveic maksājums, nesaistot to ar nosacījumiem, lai kredītiestāde vispirms vērstos pie paša parādnieka.

b)      Garantija ir skaidri dokumentāli noteiktas saistības, ko uzņēmies garantijas devējs.

c)      Ievērojot nākošajā teikumā izklāstīto, garantija sedz visa veida maksājumus, kas parādniekam jāveic attiecībā uz prasījumu. Ja no garantijas tiek izslēgti noteikti maksājumu veidi, garantijas atzīto vērtību koriģē, lai atspoguļotu ierobežoto segumu.

18.         Tādu garantiju gadījumā, kas dotas savstarpējo garantiju shēmu kontekstā, ko šim nolūkam atzīst kompetentās iestādes, vai ko nodrošina vai ka atbalsta garantiju sniedz vienības, kas minētas 16. punktā, tad prasības, kas noteiktas a) apakšpunktā, var uzskatīt par izpildītām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)      kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka aizdevējai kredītiestādei ir tiesības savlaicīgi saņemt no garantijas devēja provizorisku maksājumu, kas aprēķināts tā, lai atspoguļotu tās summas aptuvenas aplēses, kāda ir ekonomiskajiem zaudējumiem, kas varētu rasties aizdevējai kredītiestādei, ieskaitot zaudējumus, kas izriet no procentu nemaksāšanas un citiem maksājumu veidiem, ko aizņēmējs ir parādā, proporcionāli garantijas segumam;

b)      kompetentās iestādes ir pārliecinātas par garantijas zaudējumu aizsardzības efektu, ieskaitot tādus zaudējumus, kas izriet no procentu nemaksāšanas un citiem maksājumu veidiem, ko aizņēmējs ir parādā.

2.4. Papildu prasības kredītu atvasinātajiem instrumentiem

19.         Kredīta atvasinātos instrumentus var atzīt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

a)      Ievērojot b) apakšpunktu, kredīta notikumi, kas uzskaitīti pie kredīta atvasinatā instrumenta, ietver sevī vismaz šādus notikumus:

i)       tādu summu nemaksāšana, kas jāmaksā saskaņā ar bāzes saistību nosacījumiem, kas ir spēkā šādas nemaksāšanas brīdī (ar labvēlības periodu, kas cieši saskan vai ir mazāks, neka labvēlības periods bāzes saistībām); un

ii)      parādnieka bankrots, maksātnespēja vai nespēja nomaksāt parādus, vai parādu nemaksāšana vai rakstiska atzīšanās par nespēju kopumā samaksāt parādus, kuriem pienāk kārtējais maksājuma termiņš, un analoģiski notikumi;

iii)     bāzes saistību pārstrukturēšana, kurā ietilpst pamatsummas, procentu maksājumu vai apkalpošanas maksas norakstīšana vai atlikšana, ka rezultātā veidojas kredīta zaudējumu notikums (t.i., vērtības korekcija vai cits līdzīgs debeta postenis peļņas un zaudējumu kontā).

b)      Ja kredīta notikumi, kas uzskaitīti pie kredīta atvasinātā instrumenta, neietver sevī bāzes saistību pārstrukturēšanu, ka aprakstīts a) apakšpunkta trešajā ievilkumā, kredīta aizsardzību tomēr var atzīt ka tādu, kam samazināma atzīta vērtība, ka noteikts 3. daļas 84. punktā.

c)      Tādu kredīta atvasināto instrumentu gadījumā, kas ļauj veikt skaidrās naudas norēķinus, ir stabils novērtēšanas process, lai ticami noteiktu zaudējumus. Paredz skaidri noteiktu periodu, kurā iegūst bāzes saistību novērtējumus pēc kredīta notikuma.

d)      Ja norēķiniem ir nepieciešams, lai aizsardzības pārdevējam būtu tiesības un iespējas pārnests bāzes saistības uz aizsardzības devēju, tad bāzes saistību noteikumi paredz, ka nedrīkst bez pamata atteikt jebkādu nepieciešamo atļauju šādai pārnešanai.

e)      Skaidri nosaka to pušu identitāti, kas atbild par noteikšanu, vai ir iestājies kredīta noteikums. Par noteikšanu nav vienīga atbildība aizsardzības pārdevējam. Aizsardzības pircējam ir tiesības/iespējas informēt aizsardzības devēju par kredīta notikuma iestāšanos.

20.         Nesakritība starp bāzes saistībām un atsauces saistībām pēc kredīta atvasinātā instrumenta (t.i., saistības, ko izmanto, lai noteiktu naudas norēķinu vērtību vai izpildāmās saistības) vai starp bāzes saistībām un saistībām, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir atļaujama vienīgi tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)      atsauces saistības vai, attiecīgā gadījumā, saistības, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir tādas pašas kārtas vai zemākas kārtas, nekā bāzes saistības;

b)      atsauces saistībām vai, attiecīgā gadījumā, saistībām, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir viens un tas pats parādnieks (t.i., tie izriet no vienas un tās pašas juridiskās personas), un pastāv tiesiski piemērojamas klauzulas, saskaņā ar kuru tiek atzīta kāda parāda saistību nepildīšana, ja netiek pildītas saistības, kas izriet no kāda cita šā parādnieka parāda.

3. daļa – Kredītriska mazināšanas efekta aprēķināšana

1. Ievērojot 4. līdz 6. daļas noteikumus, ja ir izpildīti 1. un 2. daļas noteikumi, var saskaņā ar šīs daļas noteikumiem mainīt kārtību, kādā aprēķina riska svērto vērtību 1. apakšiedaļas 78. līdz 83. panta ietvaros un riska svērto vērtību un paredzamos zaudējumus 84. līdz 89. panta ietvaros.

2. Ar skaidrās naudas līdzekļiem, vērtspapīriem vai precēm, ko iegādājas, aizņemas vai saņem repo darījumā vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumā, rīkojas kā ar nodrošinājumu.

1.           Fondētā kredīta aizsardzība

1.1.        Ar kredītu saistītās parādzīmes.

3.           Ieguldījumus kredītiestāžu izdotajās ar kredītu saistītajās parādzīmēs var uzskatīt par naudas ķīlu.

1.2.        Bilances posteņu savstarpēja dzēšana

4.           Aizdevumi un noguldījumi aizdevējā kredītiestādē, kam piemēro bilances posteņu savstarpējo dzēšanu, ir uzskatāmi par naudas ķīlu.

1.3.        Savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem/vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem

1.3.1.     Pilnībā pielāgotās riska darījuma vērtības aprēķināšana

(a)          Uzraugu noteikto svārstību korekciju pieejas vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieejas izmantošana

5.           Atbilstoši 12. līdz 22. punktam, aprēķinot “pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību” (E*) riska darījumu apmēriem, kam piemēro atbilstošu savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumu, kas attiecas uz repo darījumiem/vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, piemērojamās svārstību korekcijas aprēķina saskaņā ar tālāk norādīto, izmantojot vai nu uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieeju, kā izklāstīts 35. līdz 60. punktā par finanšu ķīlu vispārējo metodi. Uz pašu vērtējuma pieejas izmantošanu attiecina tos pašus nosacījumus un prasības, kādus piemēro saskaņā ar finanšu ķīlu vispārējo metodi.

6.           Tīro pozīciju katram vērtspapīru veidam aprēķina, atņemot no saskaņā ar savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumu aizdoto, pārdoto vai piegādāto attiecīgā veida vērtspapīru kopējās vērtības saskaņā ar minēto līgumu aizņemto, nopirkto vai saņemto attiecīgā veida vērtspapīru kopējo vērtību.

7.           Vērtspapīru veids 6. punktā nozīmē vērtspapīrus, kurus izdod viena un tā pati juridiskā persona, kuriem ir tā pati emisijas diena, tas pats termiņš un uz kuriem attiecas tie paši noteikumi un tie paši likvidācijas periodi, kā norādīts no 35. punkta līdz 60. punktā.

8.           Tīro pozīciju katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līguma norēķinu valūta, aprēķina, no attiecīgajā valūtā izteikto vērtspapīru, kas aizdoti, pārdoti vai piegādāti saskaņā ar savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumu, kopējās vērtības, kas pievienota saskaņā ar minēto līgumu aizdotajai vai pārņemtajai naudas summai attiecīgajā valūtā, atņemot attiecīgajā valūtā izteikto vērtspapīru, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar šo līgumu, kopējo summu, kas pievienota saskaņā ar minēto līgumu aizņemtajai vai saņemtajai naudas summai attiecīgajā valūtā.

9.           Attiecīgajam vērtspapīru veidam vai naudas pozīcijai atbilstošo no svārstīguma izrietošo korekciju piemēro šā veida vērtspapīru pozitīvajai vai negatīvajai tīrajai pozīcijai.

10.         No svārstīguma izrietošo korekciju ārvalstu valūtu riskam (fx) piemēro tīrajai pozitīvajai vai negatīvajai pozīcijai katrā valūtā, kas nav savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līguma norēķinu valūta.

11.         E* aprēķina ar šādu formulu:

E* = max {0, [(∑(E) - ∑(C)) + ∑(|tīrā pozīcija katram vērtspapīru veidam| x Hsec) + + (∑|Efx| x Hfx)]}

Ja riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 78. – 83. pantu, E ir riska darījuma vērtība katram atsevišķam līgumā noteiktam riska darījumu apmēram, ko piemērotu, ja nebūtu kredīta aizsardzības.

Ja riska svērtās vērtības un sagaidāmās zaudējumu vērtības aprēķina saskaņā ar 84. – 89. pantu, E ir riska darījuma vērtība katram atsevišķam līgumā noteiktam riska darījumu apmēram, ko piemērotu, ja nebūtu kredīta aizsardzības.

C ir vērtspapīru vai preču aizņēmuma, pirkuma vai saņemtā apjoma vērtība, vai naudas aizņēmuma vai saņemtā apjoma vērtība attiecībā uz katru šādu riska darījuma apmēru.

∑(E) ir visu līgumā paredzēto E summa.

∑(C) ir visu līgumā paredzēto C summa.

Efx ir tīrā pozīcija (pozitīva vai negatīva) attiecīgā valūtā, kura nav līguma norēķinu valūta, ko aprēķina saskaņā ar 8. punktu.

Hsec ir attiecīgam vērtspapīru veidam atbilstoša no svārstīguma izrietošā korekcija.

Hfx ir no svārstīguma izrietoša korekcija ārvalstu valūtu riskam.

E* ir pilnībā pielāgotā riska darījuma vērtība.

(b)          Uz iekšējiem modeļiem balstītas pieejas izmantošana

12.         Kā alternatīvu uzraugu noteikto svārstību korekciju pieejas vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieejas izmantošanai, aprēķinot pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību (E*), kas radusies, piemērojot atbilstošu savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumu, kas attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, kas nav darījumi ar atvasinātiem instrumentiem, kredītiestādēm var atļaut izmantot uz iekšējiem modeļiem balstītu pieeju, kurā ņemta vērā korelācijas ietekme starp vērtspapīru pozīcijām, uz kurām neattiecas savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgums, ka arī attiecīgo instrumentu likviditāte. Šajā pieejā izmantotie iekšējie modeļi nodrošina aplēses par iespējamām izmaiņām nenodrošinātajā riska darījuma vērtībā (∑E - ∑C).

13.         Kredītiestāde var izvēlēties uz iekšējiem modeļiem balstītas pieejas izmantošanu neatkarīgi no izvēles, kuru tā izdarījusi starp standartizēto pieeju un IRP fondēto pieeju kredītriskam. Tomēr, ja kredītiestāde vēlas izmantot uz iekšējiem modeļiem balstītu pieeju, tai šī pieeja jāattiecina uz visiem darījuma partneriem un vērtspapīriem, izņemot nebūtiskus portfeļus, kam var izmantot uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieeju, ka izklāstīts 5. – 11. punktā.

14.         Uz iekšējiem modeļiem balstīta pieeja ir pieejama kredītiestādēm, kuras ir saņēmušas atzīšanu iekšējam riska pārvaldīšanas modelim saskaņā ar Direktīvas [93/6/EEK] V pielikumu.

15.         Kredītiestādes, kuru uzraudzības iestādes nav atzinušas šāda modeļa izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 93/6/EEK, var iesniegt attiecīgām iestādēm pieprasījumu atzīt iekšēju riska pārvaldīšanas modeli šo punktu nolūkā.

16.         Kompetentās iestādes piešķir atzīšanu tikai tad, ja kredītiestādes riska vadības sistēma attiecība uz to risku pārvaldību, kas rodas darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgums, ir konceptuāli nevainojama un to īsteno godprātīgi, un, jo īpaši, ja izpildīti šādi kvalitatīvie standarti:

(a)     iekšējais riska aprēķina modelis, ko izmanto iespējamā cenu svārstīguma aprēķināšanai darījumiem, ir tieši iekļauts iestādes ikdienas riska vadības procesā un ir pamats pārskatam par riska darījumiem, ko gatavo iestādes augstākai vadībai;

(b)     kredītiestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas ir neatkarīga no darījumu tirdzniecības struktūrvienībām un tieši pakļauta augstākai vadībai. Šai struktūrvienībai jāatbild par kredītiestādes riska vadības sistēmas plānošanu un īstenošanu. Tā sastāda un analizē dienas pārskatus par riska vadības modeļa rezultātiem un attiecīgiem pozīciju ierobežojumu pasākumiem, kas jāveic;

(c)     riska kontroles struktūrvienības sastādītos dienas pārskatus pārskata tāda līmeņa vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai mazinātu gan ieņemtās pozīcijas, gan arī iestādes kopējo risku;

(d)     kredītiestādei ir pietiekams skaits darbinieku, kas ir kvalificēti izmantot sarežģītus modeļus riska kontroles struktūrvienībā;

(e)     kredītiestāde ir izveidojusi procedūras, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību iekšējai politikai, kas dokumentāri apstiprināta, un kontroli attiecībā uz riska aprēķina sistēmas kopējo darbību;

(f)     kredītiestādes modeļiem ir pārbaudīta virzības uzskaite ar atbilstošu riska aprēķina precizitāti, ko apliecina tās rezultātu atpakaļejoša pārbaude, izmantojot vismaz viena gada datus;

(g)     kredītiestāde bieži veic stingru stresa pārbaudes programmu, un augstākā vadība pārskata šo pārbaužu rezultātus un atspoguļo tos politikā un ierobežojumos, ko tā nosaka;

(h)     kredītiestādei kā daļa no tās pastāvīga iekšējās revīzijas procesa neatkarīgi jāpārskata tās riska aprēķina sistēma. Šajā pārskatā jāaptver gan darījumu tirdzniecības struktūrvienību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbības;

(i)      vismaz reizi gadā kredītiestādei jāveic tās riska vadības sistēmas pārskats.

17.         Aprēķinot iespējamās izmaiņas vērtībā, ievēro šādu standartu minimumu:

(a)     iespējamo izmaiņu vērtībā aprēķināšana vismaz ik dienas;

(b)     pārskata datu 99% uzticamība ar precizitāti līdz vienam ciparam (aiz komata);

(c)     5 dienu likvidācijas periods, izņemot darījumiem, kas nav repo darījumi vai vērtspapīru vai preču aizdevumi vai aizņēmumu, kad izmanto 10 dienu likvidācijas periodu;

(d)     vēsturiska apsekojuma periods vismaz vienu gadu, izņemot gadījumu, kad īsāku apsekojuma periodu attaisno nozīmīgs pacēlums cenas nestabilitātē;

(e)     atjauninājumi, ko nosaka trīs mēnešu dati.

18.         Kompetentās iestādes pieprasa, lai iekšējais riska aprēķina modelis aptvertu pietiekamu skaitu riska faktoru, lai savukārt aptvertu visu reālās cenas risku.

19.         Kompetentās iestādes var ļaut kredītiestādēm riska kategorijās un starp tām izmantot empīriskas korelācijas, ja tās atzīst, ka iestādes korelāciju aprēķina sistēma ir nevainojama un to īsteno godprātīgi.

20.         Kredītiestādei, kura izmanto iekšējo modeļu pieeju, pieprasa atpakaļejoši pārbaudīt modeļa rezultātus, izmantojot 20 darījumu partnerus lielu izlasi, ko nosaka reizi gadā. Šie darījumu partneri ietver 10 vislielākos, ko kredītiestāde nosaka pati saskaņā ar savu riska darījumu apmēra aprēķina pieeju, un 10 citus, ko izvēlas nejauši. Kredītiestādei par katru dienu un katru darījuma partneri ir jāsalīdzina faktiskās izmaiņas riska darījumu vērtībā attiecībā uz darījuma partneri 1 dienas mērogā ar aplēstajām izmaiņām riska darījumu vērtībā, izmantojot iekšējo modeļu pieeju, ko aprēķina kā iepriekšējās darba dienas beigās. Izņēmums attiecas uz katru novērojumu, kuram faktiskās izmaiņas riska darījumu apmērā pārsniedz iekšējā modeļa aplēsi. Atkarībā no izņēmumiem novērojumos attiecībā uz 20 darījuma partneriem pēdējās 250 darba dienās (kas ietver 5000 novērojumus), iekšējā modeļa aplēšu rezultātus palielina, izmantojot 1. tabulā norādīto reizinātāju.

1. tabula

Zona || Izņēmumu skaits || Reizinātājs

Zaļā zona ||             0-99 ||             1

||             100-119 ||             1.13

||             120-139 ||             1.17

Dzeltenā zona ||             140-159 ||             1.22

||             160-179 ||             1.25

||             180-199 ||             1.28

Sarkanā zona ||             200 vai vairāk ||             1.33

Veicot atpakaļejošo pārbaudi, kredītiestāde apstiprina, ka izņēmumi nekoncentrējas tās riska darījumu apmēros attiecībā uz vienu vai vairākiem darījuma partneriem.

21.         Pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību (E*) kredītiestādēm, kuras izmanto iekšējo modeļu pieeju, aprēķina ar šādu formulu:

E* = max {0, [(∑(E) - ∑(C)) + (iekšējo modeļu aplēšu rezultāts x atbilstošs reizinātājs)]}

Ja riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 78. – 83. panta 1. apakšiedaļu, E ir riska darījuma vērtība katram atsevišķam līgumā noteiktam riska darījumu apmēram, ko piemērotu, ja nebūtu kredīta aizsardzības.

Ja riska svērtās vērtības un sagaidāmās zaudējumu vērtības aprēķina saskaņā ar 84. – 89. pantu, E ir riska darījuma vērtība katram atsevišķam līgumā noteiktam riska darījumu apmēram, ko piemērotu, ja nebūtu kredīta aizsardzības.

C ir vērtspapīru vai preču aizņēmuma, pirkuma vai saņemtā apjoma pašreizējā tirgus vērtība, vai naudas aizņēmuma vai saņemtā apjoma vērtība attiecībā uz katru šādu riska darījumu apmēru.

∑(E) ir visu līgumā paredzēto E summa

∑(C) ir visu līgumā paredzēto C summa.

22.         Aprēķinot kapitāla prasības, izmantojot iekšējos modeļus, kredītiestādes izmanto iepriekšējās darba dienas modeļa rezultātu.

1.3.2.     Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summu aprēķināšana repo darījumiem un/vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem, uz ko attiecas savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumi

Standartizētā pieeja

23.         E*, kuru aprēķina saskaņā ar 5. – 22. punktu, ņem par riska darījuma vērtību riska darījumu apmēram ar darījuma partneri, kā pamatā ir darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgums 80. panta nolūkā.

IRP fondētā pieeja

24.         E*, kuru aprēķina saskaņā ar 5. – 22. punktu, ņem par riska darījuma vērtību riska darījumu apmēram ar darījuma partneri, kā pamatā ir darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgums VII pielikuma nolūkā.

1.4.        Finanšu ķīla

1.4.1.     Finanšu ķīlu vienkāršā metode

25.         Finanšu ķīlu vienkārša metode ir pieejama tikai tad, ja riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 78. – 83. pantu. Kredītiestāde vienlaicīgi neizmanto gan finanšu ķīlu vienkāršo metodi, gan finanšu ķīlu vispārējo metodi.

Novērtēšana

26.         Atbilstoši šai metodei atzītai finanšu ķīlai piešķir vērtību, kas ir vienāda ar tās tirgus vērtību, kura noteikta saskaņā ar 2. daļas 6. punktu.

Riska svērtās vērtības aprēķināšana

27.         Nosacīto riska pakāpi, kuru saskaņā ar 78. – 83. pantu piemērotu, ja aizdevējam būtu tiešs riska darījums ar ķīlas instrumentu, piemēro tām prasību daļām, kuras ir nodrošinātas ar atzītās ķīlas tirgus vērtību. Nodrošinātās daļas nosacītā riska pakāpe ir vismaz 20 %, izņemot gadījumus, kas noteikti 28. – 30. punktā. Riska darījumu apmēra atlikusī daļa saņem nosacīto riska pakāpi, ko piemērotu nenodrošinātam riska darījumu apmēram ar darījuma partneri saskaņā ar 78. - 83. pantu.

Repo darījumi un vērtspapīru aizdevumi vai aizņēmumi

28.         Nosacīto riska pakāpi 0 % vērtībā piemēro riska darījumu apmēra nodrošinātajai daļai, kā pamatā ir darījumi, kuri atbilst 59. un 60. punktā uzskaitītajiem kritērijiem. Ja darījuma partneris nav galvenais tirgus dalībnieks, piemēro 10 % nosacīto riska pakāpi.

Darījumi ar ārpusbiržas (OTC) atvasinājumiem, uz ko attiecas ik dienas novērtējums pēc tirgus cenas

29.         Nosacīto riska pakāpi 0 % vērtībā atbilstoši nodrošinājuma pakāpei piemēro riska darījumu vērtībām, kuras saskaņā ar III pielikumu nosaka atvasinātajiem instrumentiem, kas uzskaitīti IV pielikuma un kam piemēro ik dienas novērtējumu pēc tirgus cenas, kuri nodrošināti ar naudu vai naudai pielīdzināmiem instrumentiem, ja nav valūtu nesakritības. Nosacīto riska pakāpi 10 % vērtībā līdz nodrošinājuma pakāpei piemēro tādu darījumu riska darījumu vērtībām, kuri nodrošināti ar centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem, kuriem saskaņā ar 78. - 83. pantu piešķirta 0 % nosacītā riska pakāpe.

Šā punkta vajadzībām uzskata, ka „centrālo valdību vai centrālo banku emitēti parāda vērtspapīri” ietver

(a)     parāda vērtspapīrus, ko emitējušas reģionālās vai vietējās varas iestādes, ar kurām riska darījumus pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas saskaņā ar 78. – 83. pantu;

(b)     parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskās attīstības bankas, kurām piemēro 0 % nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 78. – 83. pantu vai tā nolūkā;

(c)     parāda vērtspapīrus, ko emitējušas starptautiskas organizācijas, kurām piešķir 0 % nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 78. - 83. pantu.

Citi darījumi

30.         Nosacīto riska pakāpi 0 % vērtībā var piemērot tad, ja riska darījumu apmērs un ķīla ir izteikti tajā pašā valūtā un

(a)     ķīla ir nauda noguldījumā vai naudai pielīdzināms instruments, vai arī

(b)     ķīla ir tādu parāda vērtspapīru veidā, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas, kas var pretendēt uz 0 % nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 78. – 83. pantu, un tās tirgus vērtība ir diskontēta par 20 %.

Šā punkta vajadzībām uzskata, ka „centrālo valdību vai centrālo banku emitēti parāda vērtspapīri” ietver parāda vērtspapīrus, kas norādīti iepriekšējā pozīcijā.

1.4.2.     Finanšu ķīlu vispārējā metode

31.         Novērtējot finanšu ķīlu, lai piemērotu finanšu ķīlu vispārējo metodi, ķīlas tirgus vērtībai piemēro „no svārstīguma izrietošas korekcijas”, kā izklāstīts tālāk 35. – 60. punktā, ņemot vērā cenas nestabilitāti.

32.         Ievērojot valūtu nesakritības novēršanu darījumos ar ārpusbiržas (OTC) atvasinājumiem, kā izklāstīts 33. punktā, ja ķīla ir izteikta valūtā, kura atšķiras no valūtas, kurā ir izteikts atbilstošais riska darījumu apmērs, ķīlai atbilstošajai no svārstīguma izrietošajai korekcijai pievieno korekciju, kura atspoguļo valūtas svārstīgumu, kā izklāstīts 35. – 60. punktā.

33.         Ja ir nesakritība starp ķīlas valūtu un norēķinu valūtu, attiecībā uz darījumiem ar ārpusbiržas (OTC) atvasinājumiem, uz ko attiecas saskaņā ar III pielikumu kompetentu iestāžu atzīti savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumi, piemēro no svārstīguma izrietošu korekciju, kura atspoguļo valūtas svārstīgumu. Pat tad, ja darījumos, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgums, ir iesaistītas vairākas valūtas, piemēro tikai vienu no svārstīguma izrietošu korekciju.

(a)          Koriģēto vērtību aprēķināšana

34.         Ķīlas no svārstīguma izrietoši koriģēto vērtību, kas ir jāņem vērā, aprēķina šādi visiem darījumiem, izņemot tos darījumus, uz kuriem attiecas atzīti savstarpējo prasījumu dzēšanas jumta līgumi, kuriem ir jāpiemēro 5. – 24. punktā izklāstītie noteikumi:

CVA = C x (1-HC-HFX)

Riska darījuma no svārstīguma izrietoši koriģēto vērtību, kas ir jāņem vērā, aprēķina šādi:

EVA = E x (1+HE), un darījumiem ar ārpusbiržas (OTC) atvasinājumiem EVA = E.

Riska darījuma pilnībā pielāgoto vērtību, kurā ņemts vērā gan svārstīgums, gan risku mazinoša ietekme, aprēķina šādi:

E* = max {0, [EVA - CVAM]},

kur

E ir riska darījuma vērtība, kāda būtu noteikta attiecīgi saskaņā ar 78. – 83. pantu vai 84. – 89. pantu, ja riska darījuma apmērs netiktu nodrošināts.

EVA ir no svārstīguma izrietoši pielāgotā riska darījuma vērtība.

CVA ir no svārstīguma izrietoši pielāgotā ķīlas vērtība.

CVAM ir CVA , kas ir turpmāk pielāgota, novēršot jebkādu termiņu nesakritību saskaņā ar 4. daļas noteikumiem.

HE ir no svārstīguma izrietoša korekcija, kas attiecināma uz riska darījumu apmēru (E), kuru aprēķina saskaņā ar 35. – 60. punktu.

HC ir no svārstīguma izrietoša korekcija, kas attiecināma uz ķīlu, kuru aprēķina saskaņā ar 35. – 60. punktu.

HFX ir no svārstīguma izrietoša korekcija, kas attiecināma uz valūtu nesakritību, kuru aprēķina saskaņā ar 35. – 60. punktu.

E* ir riska darījuma pilnībā pielāgotā vērtība, kurā ņemts vērā gan svārstīgums, gan risku mazinoša ietekme.

(b)          Piemērojamo no svārstīguma izrietošo korekciju aprēķināšana

35.         No svārstīguma izrietošās korekcijas var aprēķināt divējādi: pēc uzraugu noteikto svārstību korekciju pieejas un pēc pašu vērtējuma svārstību korekciju pieejas („pašu vērtējuma” pieejas).

36.         Kredītiestāde var izvēlēties izmantot uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma pieeju neatkarīgi no izvēles, ko tā izdarījusi starp 78. – 83. pantu un 84. – 89. pantu riska svērtās vērtības aprēķināšanai. Tomēr, ja kredītiestādes vēlas izmantot pašu vērtējuma pieeju, tām šī pieeja ir jāattiecina uz visu instrumentu veidu diapazonu, izņemot nebūtiskus portfeļus, kam var izmantot uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju.

Ja ķīlu veido vairāki atzīti posteņi, no svārstīguma izrietošā korekcija ir , kur ai ir posteņa attiecība pret ķīlu kopumā un Hi ir no svārstīguma izrietošā korekcija, kas ir piemērojama šim postenim.

(i)           Uzraugu noteiktās svārstību korekcijas

37.         No svārstīguma izrietošās korekcijas, kas ir jāpiemēro saskaņā ar uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju (ievērojot pārvērtēšanu ik dienas), ir tādas, kā parādīts 2. - 5. tabulā.

NO SVĀRSTĪBĀM IZRIETOŠĀS KOREKCIJAS

2. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe, ar kuru saistīts parāda vērtspapīra kredīta novērtējums || Atlikušais termiņš || No svārstībām izrietošās korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 1. daļas 7. punkta b) apakšpunktā aprakstītās juridiskās personas || No svārstībām izrietošās korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 1. daļas 7. punkta c) un d) apakšpunktā aprakstītās juridiskās personas

|| || 20 dienu likvidācijas periods (%) || 10 dienu likvidācijas periods (%) || 5 dienu likvidācijas periods (%) || 20 dienu likvidācijas periods (%) || 10 dienu likvidācijas periods (%) || 5 dienu likvidācijas periods (%)

1 || > 1 gads || 0.707 || 0.5 || 0.354 || 1.414 || 1 || 0.707

|| > 1 ≤ 5 gadi || 2.828 || 2 || 1.414 || 5.657 || 4 || 2.828

|| > 5 gadi || 5.657 || 4 || 2.828 || 11.314 || 8 || 5.657

2-3 || ≤ 1 gads || 1.414 || 1 || 0.707 || 2.828 || 2 || 1.414

|| > 1 ≤ 5 gadi || 4.243 || 3 || 2.121 || 8.485 || 6 || 4.243

|| > 5 gadi || 8.485 || 6 || 4.243 || 16.971 || 12 || 8.485

4 || ≤ 1 gads || 21.213 || 15 || 10.607 || N/A || N/A || N/A

|| > 1 ≤ 5 gadi || 21.213 || 15 || 10.607 || N/A || N/A || N/A

|| > 5 gadi || 21.213 || 15 || 10.607 || N/A || N/A || N/A

3. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe, ar kuru saistīts īstermiņa parāda vērtspapīra kredīta novērtējums || No svārstībām izrietošās korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 1. daļas 7. punkta b) apakšpunktā aprakstītās juridiskās personas ar īstermiņa kredīta novērtējumiem || No svārstībām izrietošās korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas 1. daļas 7. punkta c) un d) apakšpunktā aprakstītās juridiskās personas ar īstermiņa kredīta novērtējumiem

|| 20 dienu likvidācijas periods (%) || 10 dienu likvidācijas periods (%) || 5 dienu likvidācijas periods (%) || 20 dienu likvidācijas periods (%) || 10 dienu likvidācijas periods (%) || 5 dienu likvidācijas periods (%)

1 || 0.707 || 0.5 || 0.354 || 1.414 || 1 || 0.707

2-3 || 1.414 || 1 || 0.707 || 2.828 || 2 || 1.414

4. tabula

Citi ķīlu vai riska darījumu veidi

|| 20 dienu likvidācijas periods (%) || 10 dienu likvidācijas periods (%) || 5 dienu likvidācijas periods (%)

Galvenā indeksa pašu kapitāls, galvenā indeksa konvertējamās obligācijas || 21.213 || 15 || 10.607

Cits pašu kapitāls vai konvertējamās obligācijas atzītas biržas sarakstā || 35.355 || 25 || 17.678

Nauda || 0 || 0 || 0

Zelts || 21.213 || 15 || 10.607

5. tabula

No svārstīguma izrietoša korekcija valūtu nesakritībai

20 dienu likvidācijas periods (%) || 20 dienu likvidācijas periods (%) || 5 dienu likvidācijas periods (%)

11.314 || 8 || 5.657

38.         Likvidācijas periods nodrošinātiem aizdevumiem ir 20 darba dienas. Likvidācijas periods repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību attiecībā uz precēm nodošanu) un vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem ir 5 darba dienas. Likvidācijas periods citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem ir 10 darba dienas.

39.         Kredīta kvalitātes pakāpe, ar kuru ir saistīts parāda vērtspapīra kredīta novērtējums, 2. - 5. tabulā un 40. - 42. punktā ir kredīta kvalitātes pakāpe, kuru kompetentās iestādes nosaka kā saistāmu ar ārējo kredīta novērtējumu saskaņā ar 78. – 83. pantu. Šajā nolūkā piemēro arī 1. daļas 10. punktu.

40.         Neatbilstošiem vērtspapīriem, kurus aizdod vai pārdod repo darījumos vai vērtspapīru aizdevumos vai aizņēmumos, no svārstīguma izrietošā korekcija ir tāda pati, kā ārpus oficiālā saraksta esošiem kapitāla vērtspapīriem atzītā biržā.

41.         Atbilstošām vienībām ieguldījumu fondos no svārstīguma izrietošā korekcija ir visaugstākā no svārstīguma izrietošā korekcija, kādu, ņemot vērā darījuma likvidācijas periodu, kā precizēts 38. punktā, piemērotu jebkāda veida aktīviem, kuros fondam ir tiesības veikt ieguldījumus.

42          Iestāžu emitētiem parāda vērtspapīriem, kam nav piešķirts kredītreitings un kuri atbilst 1. daļas 8. punktā minētajiem piemērotības kritērijiem, no svārstīguma izrietošā korekcija ir tāda pati, kā vērtspapīriem, kurus emitē iestādes vai uzņēmumi ar ārējo kredīta novērtējumu, kas saistāms ar 2. vai 3. kvalitātes pakāpi.

(ii)          No svārstīguma izrietošo korekciju pašu novērtējums

43.         Kompetentās iestādes var atļaut iestādēm, kuras atbilst 48. – 57. punktā izklāstītajām prasībām, izmantot pašu novērtējumu, aprēķinot no svārstīguma izrietošās korekcijas, kas piemērojamas ķīlai un riska darījumiem.

44.         Ja parāda vērtspapīriem ir atzītas ārējās kredītu novērtēšanas iestādes piešķirts kredīta novērtējums, kas ir līdzvērtīgs ieguldījumu pakāpei vai labāks, kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm aprēķināt no svārstīguma izrietošās korekcijas katrai vērtspapīru kategorijai.

45.         Nosakot attiecīgās kategorijas, kredītiestādes ņem vērā vērtspapīra emitenta veidu, vērtspapīru ārējo kredīta novērtējumu, to atlikušo termiņu un to mainīto termiņu. Svārstīguma aplēsēm ir jāraksturo vērtspapīri, kurus kredītiestāde iekļāvusi attiecīgajā kategorijā.

46.         Parāda vērtspapīriem, kam ir atzītas ārējās kredītu novērtēšanas iestādes piešķirts kredīta novērtējums, kas ir līdzvērtīgs zemākam līmenim par ieguldījumu pakāpi, un citām piemērotām ķīlām no svārstīguma izrietošās korekcijas ir jāaprēķina katram postenim atsevišķi.

47.         Kredītiestādēm, kuras izmanto pašu novērtējuma pieeju, ķīlas svārstīgums vai ārvalstu valūtu nesakritība ir jāaplēš, neņemot vērā nekādu korelāciju starp nenodrošināto riska darījumu, ķīlu un/vai maiņas kursiem.

Kvantitatīvie kritēriji

48.         Aprēķinot no svārstīguma izrietošās korekcijas, izmanto pārskata datu 99 % uzticamību ar precizitāti līdz vienam ciparam (aiz komata).

49.         Likvidācijas periods nodrošinātiem aizdevumiem ir 20 darba dienas; repo darījumiem, izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču vai garantēto tiesību attiecībā uz precēm nodošanu, un vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem tas ir 5 darba dienas; un 10 darba dienas citiem ar kapitāla tirgu saistītiem darījumiem.

50.         Kredītiestādes var izmantot no svārstīguma izrietošo korekciju skaitļus, kas aprēķināti īsākiem vai garākiem likvidācijas periodiem, kas ir aprēķināti, pamatojoties uz 49. punktā minēto likvidācijas periodu attiecīgajam darījuma veidam, izmantojot laika kvadrātsaknes formulu:

kur TM ir attiecīgais likvidācijas periods;

HM ir no svārstīguma izrietošā korekcija attiecīgajā likvidācijas periodā;

HN ir no svārstīguma izrietošā korekcija, kuras pamatā ir likvidācijas periods TN.

51.         Kredītiestādes ņem vērā zemākas kvalitātes aktīvu nelikviditāti. Likvidācijas periodu pielāgo augšup gadījumos, kad ir šaubas par ķīlas likviditāti. Tās arī konstatē, ja vēsturiskie dati norāda pārāk zemu iespējamo svārstīgumu, piemēram, piesaistītās valūtas gadījumā. Šādiem gadījumiem piemēro stresa scenāriju.

52.         Vēsturiskā apsekojuma periods (izlases periods) no svārstīguma izrietošo korekciju aprēķināšanai ir vismaz viens gads. Kredītiestādēm, kuras vēsturiskā apsekojuma periodam izmanto svērumu shēmu vai citas metodes, efektīvais apsekojuma periods ir vismaz viens gads (proti, atsevišķu apsekojumu vidējā svērtā laika aizture ir ne mazāk kā 6 mēneši). Kompetentās iestādes var arī pieprasīt kredītiestādei aprēķināt tās no svārstīguma izrietošās korekcijas, izmantojot īsāku apsekojuma periodu ja, pēc kompetento iestāžu ieskatiem, to attaisno nozīmīgs pacēlums cenas nestabilitātē.

53.         Kredītiestādes atjaunina savus datus ne retāk kā reizi trijos mēnešos, kā arī pārvērtē tos ikreiz, kad tirgus cenas ir pakļautas būtiskām izmaiņām. Tas nozīmē, ka no svārstīguma izrietošās korekcijas aprēķina vismaz reizi trijos mēnešos.

Kvalitatīvie kritēriji

54.         Svārstīguma aplēses izmanto kredītiestādes ikdienas riska vadības procesā, tostarp saistībā ar tās iekšējiem riska darījumu apmēra ierobežojumiem.

55.         Ja likvidācijas periods, ko kredītiestāde izmanto savā ikdienas riska vadības procesā, ir garāks nekā šajā daļā noteikts attiecīgajam darījuma veidam, kredītiestādes no svārstīguma izrietošās korekcijas aprēķina augšupvērsti saskaņā ar 50. punktā norādīto laika kvadrātsaknes formulu.

56.         Kredītiestāde ir izveidojusi procedūras, lai uzraudzītu un nodrošinātu atbilstību iekšējai politikai, kas dokumentāri apstiprināta, un kontroli no svārstīguma izrietošo korekciju aplēšu sistēmas darbībai un šādu aplēšu iestrādāšanai tās riska vadības procesā.

57.         Kredītiestādes no svārstīguma izrietošo korekciju aplēšu sistēmas neatkarīgu pārskatu regulāri veic pašas kredītiestādes iekšējās revīzijas procesā. Vismaz reizi gadā tiek pārskatīta visa sistēma no svārstīguma izrietošo korekciju aprēķināšanai un šo aplēšu iestrādāšanai tās riska vadības procesā, un tajā aplūko vismaz šādus aspektus:

(a)     no svārstīguma izrietošo korekciju aplēšu iestrādāšana ikdienas riska vadības procesā;

(b)     visu nozīmīgo izmaiņu no svārstīguma izrietošo korekciju aprēķina procesā apstiprināšana;

(c)     no svārstīguma izrietošo korekciju aprēķina sistēmas vadībā izmantoto datu avotu konsekvences, savlaicīguma un ticamības, ieskaitot šādu datu avotu neatkarību, pārbaude;

(d)     svārstīguma pieņēmumu precizitāte un atbilstība.

(iii)         No svārstīguma izrietošo korekciju augšupvērsts aprēķins

58.         No svārstīguma izrietošās korekcijas, kas minētas 37. – 42. punktā, ir no svārstīguma izrietošās korekcijas, kuras ir jāpiemēro ikdienas pārvērtējumam. Līdzīgi, ja kredītiestāde izmanto no svārstīguma izrietošo korekciju pašu novērtējumu saskaņā ar 43. – 57. punktu, tās vispirms ir jāaprēķina, pamatojoties uz ikdienas pārvērtējumu. Ja pārvērtēšana notiek retāk nekā reizi dienā, piemēro lielākas no svārstīguma izrietošās korekcijas. Tās aprēķina, augšupvērsti aprēķinot no svārstīguma izrietošo korekciju ikdienas pārvērtējumu, izmantojot šādu laika kvadrātsaknes formulu:

kur

H ir piemērojamā no svārstīguma izrietošā korekcija

HM     ir no svārstīguma izrietošā korekcija, ja notiek ikdienas pārvērtēšana

NR ir faktiskais darba dienu skaits starp pārvērtēšanām

TM ir likvidācijas periods attiecīgajam darījuma veidam.

(iv)         Nosacījumi 0 % no svārstīguma izrietošās korekcijas piemērošanai

59.         Saistībā ar repo darījumiem un vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem, ja kredītiestāde izmanto uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu vērtējuma svārstību korekciju pieeju un ja ir ievēroti a) līdz h) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm nepiemērot no svārstīguma izrietošās korekcijas, ko aprēķina saskaņā ar 35. – 58. punktu, un to vietā piemērojot 0 % no svārstīguma izrietošo korekciju. Šī iespēja nav pieejama attiecībā uz kredītiestādēm, kuras izmanto iekšējo modeļu pieeju, kas minēta 12. – 22. punktā.

(a)     Gan riska darījums, gan ķīla ir nauda vai vērtspapīri, uz kuriem attiecas 1. daļas 7. punkta b) apakšpunkts.

(b)     Gan riska darījums, gan ķīla ir izteikti tajā pašā valūtā.

(c)     Vai nu darījuma termiņš nav ilgāks par vienu dienu, vai arī riska darījumam un ķīlai katru dienu piemēro novērtējumu pēc tirgus cenas vai maržas pārskatīšanu.

(d)     Uzskata, ka laiks starp pēdējo ķīlas novērtējumu pēc tirgus cenas pirms tam, kad darījuma partneris nav pārskatījis maržu, un ķīlas likvidāciju ir ne vairāk kā četras darba dienas.

(e)     Darījumu īsteno norēķinu sistēmā, kas ir droša sistēma šāda veida darījumam.

(f)     Dokumenti, kas attiecas uz līgumu, ir standarta tirgus dokumenti repo darījumiem vai vērtspapīru aizdevumiem, vai aizņēmumiem saistībā ar attiecīgajiem vērtspapīriem.

(g)     Ja darījumu regulē dokumenti, kuros precizēts, ka tad, ja darījuma partneris neizpilda saistības nodrošināt naudu vai vērtspapīrus, vai nodrošināt maržu, vai citādi nepilda saistības, darījums ir tūlīt pārtraucams.

(h)     Kompetentās iestādes uzskata darījuma partneri par „galveno tirgus dalībnieku”. Galvenie tirgus dalībnieki var ietvert šādas juridiskas personas:

– juridiskās personas, kas minētas 1. daļas 7. panta b) apakšpunktā, ar kurām veiktajiem riska darījumiem saskaņā ar 78. – 83. pantu piešķir 0 % nosacīto riska pakāpi,

– iestādes,

– citas finanšu sabiedrības (tostarp apdrošināšanas sabiedrības), ar kurām veiktajiem riska darījumiem saskaņā ar 78. – 83. pantu piešķir 20 % nosacīto riska pakāpi, ja kredītiestādēm, kuras aprēķina riska svērto vērtību un paredzamās zaudējumu summas, nav atzītas ārējās kredītu novērtēšanas iestādes piešķirta kredīta novērtējuma un ja tās iekšēji ir novērtētas kā tādas, kurām ir saistību nepildīšanas varbūtība, kas ir līdzvērtīga tai, kura ir saistāma ar kompetento iestāžu noteiktu ārējo kredītu novērtēšanas iestāžu piešķirtiem kredīta novērtējumiem, kas ir saistāmi ar kredīta kvalitātes 2. vai augstāku pakāpi saskaņā ar noteikumiem par nosacīto riska pakāpi riska darījumiem ar uzņēmumiem saskaņā ar 78. – 83. pantu,

– regulēti ieguldījumu fondi, uz kuriem attiecas kapitāla vai parādsaistību koeficienta prasības,

– regulēti pensiju fondi un

– atzītas klīringa organizācijas.

60.         Ja kompetenta iestāde atļauj piemērot 59. punktā izklāstīto režīmu repo darījumiem vai vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem ar vērtspapīriem, kurus emitējusi tās valsts valdība, tad citas kompetentās iestādes var izvēlēties atļaut to jurisdikcijā esošajām kredītiestādēm pieņemt tādu pašu pieeju tiem pašiem darījumiem.

(c)          Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana

Standartizētā pieeja

61.         E*, ko aprēķina saskaņā ar 34. punktu, uzskata par riska darījuma vērtību 80. panta nolūkā.

IRP fondētā pieeja

62.         LGD* (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā), ko aprēķina saskaņā ar šo punktu, uzskata par LGD VII pielikuma nolūkā.

LGD* = Max {0, LGD x [(E*/E]}

kur

LGD ir zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, kurus saskaņā ar 84. – 89. pantu piemērotu riska darījumam, ja riska darījums nebūtu nodrošināts,

E ir riska darījuma vērtība saskaņā ar 84. – 89. pantu,

E*, kas aprēķināts saskaņā ar 34. punktu.

1.5.        Cita piemērota ķīla 84. - 89. pantam

1.5.3.     Novērtēšana

(a)          Nekustamā īpašuma ķīla

63.         Īpašumu tirgus vērtības apmērā vai zemāk novērtē neatkarīgs vērtētājs. Savukārt tajās dalībvalstīs, kuras likumos vai noteikumos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, neatkarīgs vērtētājs īpašumu var novērtēt hipotekārās vērtības apmērā vai zemāk.

64.         Tirgus vērtība ir novērtētā summa, par kādu īpašumu varētu apmainīt starp labprātīgu pārdevēju un labprātīgu pircēju novērtēšanas dienā nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā pēc pienācīga piedāvājuma, kur abas puses ir rīkojušās zinoši, piesardzīgi un bez piespiešanas. Tirgus vērtību dokumentē pārredzamā un skaidrā veidā.

65.         Hipotekārā vērtība ir īpašuma vērtība, kas noteikta, pietiekami novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā noturīgus ilgtermiņa aspektus, parastos un vietējos tirgus nosacījumus, īpašuma pašreizējo izmantojumu un citu tā iespējamu izmantojumu. Hipotekārās vērtības noteikšanā spekulatīvos elementus neņem vērā. Hipotekāro vērtību dokumentē pārredzamā un skaidrā veidā.

66.         Ķīlas vērtība ir tirgus vērtība vai hipotekārā vērtība, kas ir pienācīgi samazināta, atspoguļojot 2. daļas 8. punktā pieprasītās uzraudzības rezultātus un ņemot vērā jebkādas prasības par īpašumu.

(b)          Pircēju parādi

67.         Pircēju parādu vērtība ir pircēju parādu summa.

(c)          Citas fiziskās ķīlas

68.         Īpašumu novērtē pēc tā tirgus vērtības, proti, pēc novērtētās summas, par kādu īpašumu varētu apmainīt starp labprātīgu pārdevēju un labprātīgu pircēju novērtēšanas dienā nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā.

1.5.2.     Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana

(a)          Vispārējs režīms

69.         LGD* (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā), ko aprēķina saskaņā ar 70. – 73. punktu, uzskata par LGD VII pielikuma nolūkā.

70.         Ja ķīlas vērtības (C) attiecība pret riska darījuma vērtību (E) ir zemāka par C* sliekšņa līmeni (pieprasītais minimālā riska darījuma nodrošinājuma līmenis), kā noteikts 6. tabulā, LGD* ir LGD, kas VII pielikumā noteikts nenodrošinātiem riska darījumiem ar darījuma partneri.

71.         Ja ķīlas vērtības attiecība pret riska darījuma vērtību pārsniedz otro, augstāko C* sliekšņa līmeni (proti, pieprasīto nodrošinājuma līmeni, lai pilnībā saņemtu LGD atzīšanu), kā noteikts 6. tabulā, LGD* ir tāds, kā noteikts turpmāk dotajā tabulā.

72.         Šajā nolūkā, ja pieprasītais nodrošinājuma līmenis C** attiecībā uz ķīlu kopumā nav sasniegts, riska darījumu uzskata par diviem riska darījumiem – to daļu, kurai ir sasniegts pieprasītais nodrošinājuma līmenis C**, un atlikušo daļu.

73.         Tālāk 6. tabulā ir norādīts piemērojamais LGD* un pieprasītie nodrošinājuma līmeņi riska darījumu nodrošinātajām daļām.

6. tabula

LGD minimums riska darījumu nodrošinātajai daļai

|| LGD* augstāka ranga prasībām vai iespējamām prasībām || LGD* pakārtotām prasībām vai iespējamām prasībām || Pieprasītais riska darījuma minimālais nodrošinājuma līmenis (C*) || Pieprasītais riska darījuma minimālais nodrošinājuma līmenis (C**)

Pircēju parādi || 35 % || 65 % || 0 % || 125 %

Apdzīvojamais nekustamais īpašums/ komerciālais nekustamais īpašums || 35 % || 65 % || 30 % || 140 %

Pārējās ķīlas || 40 % || 70 % || 30 % || 140 %

Izņēmuma kārtā kompetentās iestādes līdz 2012. gada 31. decembrim var, ievērojot norādītos nodrošinājuma līmeņus,

(a)     atļaut kredītiestādēm piemērot 30 % LGD augstāka ranga riska darījumiem komerciāla nekustamā īpašuma izpirkumnomas veidā un

(b)     atļaut kredītiestādēm piemērot 35 % LGD augstāka ranga riska darījumiem iekārtu izpirkumnomas veidā.

Minētā perioda beigās šo izņēmumu pārskata.

(b)          Alternatīvs režīms nekustamā īpašuma ķīlai

74.         Ievērojot šā punkta un 75. punkta prasības un kā alternatīvu 69. – 73. punktā minētajam režīmam dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm piemērot 50 % nosacīto riska pakāpi tai riska darījuma daļai, kura ir pilnībā nodrošināta ar apdzīvojamo nekustamo īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, ja tām ir pierādījumi, ka attiecīgie tirgi ir labi attīstīti un seni un ka zaudējumu daļas aizdevumiem, kuri nodrošināti attiecīgi ar apdzīvojamo nekustamo īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, nepārsniedz šādas robežas:

(a)     līdz 50 % no tirgus vērtības (vai attiecīgā gadījumā 60 % no hipotekārās vērtības, ja tā ir zemāka) nedrīkst pārsniegt 0,3 % no neatmaksātajiem apdzīvojamā nekustamā īpašuma vai komerciālā nekustamā īpašuma aizdevumiem konkrētajā gadā;

(b)     kopējie zaudējumi no aizdevumiem, kas nodrošināti attiecīgi ar apdzīvojamo nekustamo īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, nedrīkst pārsniegt neatmaksātos aizdevumus, kuri nodrošināti ar attiecīgā veida nekustamo īpašumu, konkrētajā gadā.

75.         Ja konkrētā gadā nav izpildīts kāds no 74. punkta nosacījumiem, tiesības izmantot šo režīmu izbeidzas līdz brīdim, kad nākamajā gadā šie nosacījumi ir izpildīti.

76.         Kompetentās iestādes, kuras neatļauj izmantot 73. punktā minēto režīmu, var atļaut kredītiestādēm piemērot šajā režīmā pieļaujamās nosacītās riska pakāpes riska darījumiem, kuri nodrošināti attiecīgi ar apdzīvojamo nekustamo īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas to dalībvalstu teritorijā, kuru kompetentās iestādes atļauj izmantot šo režīmu, ar tiem pašiem nosacījumiem, kas ir spēkā noteiktajā dalībvalstī.

1.6.        Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana jauktiem ķīlu portfeļiem

77.         Ja riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu vērtību aprēķina saskaņā ar 84. – 89. pantu un riska darījums ir nodrošināts gan ar naudas ķīlu, gan ar citu piemērotu ķīlu, LGD* (zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā), ko uzskata par LGD VII pielikuma nolūkā, aprēķina šādi.

78.         Kredītiestādei pieprasa sadalīt riska darījuma apmēra no svārstīguma izrietoši koriģēto vērtību (proti, vērtību, kuru iegūst, piemērojot no svārstīguma izrietošo korekciju, kā noteikts 34. punktā) daļās, ko katru sedz tikai viena veida ķīla. Proti, kredītiestādei ir jāsadala riska darījuma apmērs, attiecīgi iegūstot daļu, kuru sedz piemērota finanšu ķīla, daļu, kuru sedz pircēju parādi, daļas, kuras sedz apdzīvojamā nekustamā īpašuma ķīla un/vai komerciālā nekustamā īpašuma ķīla, daļu, kuru sedz citas piemērotas ķīlas, un nenodrošināto daļu.

79.         LGD* katrai riska darījuma apmēra daļai aprēķina atsevišķi saskaņā ar attiecīgiem šā pielikuma noteikumiem.

1.7.        Cita fondētā kredīta aizsardzība

1.7.1.Noguldījumi trešo personu iestādēs

80.         Ja ir izpildīti 2. daļas 12. punkta nosacījumi, kredīta aizsardzību, uz kuru attiecas 1. daļas 23. punkta noteikumi, trešās personas iestāde var uzskatīt par galvojumu.

1.7.2.     Aizdevējā kredītiestādē ieķīlātās dzīvības apdrošināšanas polises

81.         Ja ir izpildīti 2. daļas 13. punkta nosacījumi, kredīta aizsardzību, uz kuru attiecas 1. daļas 24. punkta noteikumi, var uzskatīt par galvojumu, ko sniedz dzīvības apdrošināšanas sabiedrība. Atzītā kredīta aizsardzības vērtība ir dzīvības apdrošināšanas polises līguma laušanas gadījumā izmaksājamā summa.

1.7.3.     Pēc pieprasījuma atpirktie iestādes instrumenti

82.         Instrumentus, kuri ir piemēroti saskaņā ar 1. daļas 25. punktu, emitentiestāde uzskata par galvojumu.

83.         Šajā nolūkā atzītā kredīta aizsardzības vērtība ir šāda:

(a)     ja instrumentu atpirks par tā nominālvērtību, aizsardzības vērtība ir attiecīgā summa;

(b)     ja instrumentu atpirks par tirgus vērtību, aizsardzības vērtība ir tāda instrumenta vērtība, kas novērtēts tādā pat veidā kā parāda vērtspapīri, kas noteikti 1. daļas 8. punktā.

2.           Nefondētā kredīta aizsardzība

2.1.        Novērtēšana

84.         Nefondētās kredīta aizsardzības vērtība (G) ir summa, ko aizsardzības nodrošinātājs ir apņēmies samaksāt, ja aizņēmējs nepilda saistības vai nemaksā, vai citu noteiktu kredīta notikumu gadījumā. Kredītu atvasināto instrumentu gadījumā, kuri kā kredīta notikums neietver tāda pamata noteikuma pārstrukturēšanu, kurā iekļauta pamatsummas, procentu vai maksu atlaišana vai termiņa pagarināšana, kā rezultātā rodas kredīta zaudējumu gadījums (piemēram, vērtības korekcija, vērtības korekcijas vai līdzīga debeta piemērošana peļņas un zaudējumu pārskatam), kredīta aizsardzības vērtību, ko aprēķina saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, samazina par 40 %.

85.         Ja nefondēto kredīta aizsardzību izsaka valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir izteikts riska darījums (valūtu nesakritība), kredīta aizsardzības vērtību samazina, šādi piemērojot no svārstīguma izrietošo korekciju HFX:

G* = G x (1-HFX)

kur

G ir kredīta aizsardzības nominālā vērtība,

G* ir G, kas ir pielāgots, novēršot jebkādu ārvalstu valūtas risku, un

Hfx ir no svārstīguma izrietošā korekcija, lai novērstu jebkādu valūtas nesakritību starp kredīta aizsardzību un atbilstošajām saistībām.

Ja valūtu nesakritības nav,

G* = G

86.         No svārstīguma izrietošās korekcijas, kas ir piemērojamas jebkādas valūtu nesakritības novēršanai, var aprēķinot, pamatojoties uz uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju vai pašu novērtējuma pieeju, kā minēts 35. - 58. punktā.

2.2.        Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana

2.2.1.     Daļēja aizsardzība – sadalīšana laidienos

87.         Ja kredītiestāde pārvieto aizdevuma riska daļu vienā vai vairākos laidienos, piemēro 94. – 101. pantu. Būtiskuma kritērijus maksājumiem, zem kuriem zaudējumu gadījumā maksājumus neveic, uzskata par līdzvērtīgiem saglabātajām pirmās kārtas zaudējumu pozīcijām, ka arī uzskata, ka tie rada laidienos pārvietotu risku.

2.2.2.     Standartizētā pieeja

(a)          Pilna aizsardzība

88.         80. panta nolūkā g ir nosacītā riska pakāpe, kuru piešķir riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību (GA),

kur

g ir nosacītā riska pakāpe riska darījumiem ar aizsardzības nodrošinātāju, kā noteikts 78. – 83. pantā; un

GA ir G* vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 85. punktu, kuru turpmāk pielāgo, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts 4. daļā.

(b)          Daļēja aizsardzība – vienāds rangs

89.         Ja aizsargātā summa ir mazāka nekā riska darījuma vērtība un aizsargātajai un neaizsargātajai daļai ir vienāds rangs, proti, kredītiestāde un aizsardzības nodrošinātājs zaudējumus dala proporcionāli, ir pieļaujams proporcionāls statūtkapitāla atvieglojums. Riska svērto vērtību 80. panta nolūkā aprēķina pēc šādas formulas:

(E-GA) x r + GA x g

kur

E* ir riska darījuma vērtība;

GA ir G* vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 85. punktu, kuru turpmāk pielāgo, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts 4. daļā;

r ir nosacītā riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts 78. – 83. pantā;

g ir nosacītā riska pakāpe riska darījumiem ar aizsardzības nodrošinātāju, kā noteikts 78. – 83. pantā;

(c)          Suverēni galvojumi

90.         Kompetentās iestādes var attiecināt VI pielikuma 4. – 6. punktā paredzēto režīmu uz riska darījumiem vai riska darījumu daļām, kurām galvojumu sniedz centrālā valdība vai centrālā banka, ja garantija ir izteikta aizņēmēja vietējā valūtā un riska darījumu fondē šajā valūtā.

2.2.3.     IRP fondētā pieeja

Pilna aizsardzība / Daļēja aizsardzība – vienāds rangs

91.         Riska darījuma nodrošinātajai daļai (pamatojoties uz kredīta aizsardzības pielāgoto vērtību GA), PD VII pielikuma 2. daļas nolūkā var būt aizsardzības nodrošinātāja PD vai PD starp aizņēmēja PD un galvotāja PD, ja uzskata, ka pilnīga aizstāšana nav garantēta. Pakārtotu riska darījumu un nepakārtotas nefondētās aizsardzības gadījumā LGD, kas piemērojams VII pielikuma 2. daļas nolūkā, var būt LGD, kas saistāms ar augstāka ranga prasībām.

92.         Jebkurai riska darījuma nenodrošinātai daļai PD ir aizņēmēja PD un LGD ir atbilstošā riska darījuma LGD.

93.         GA ir G* vērtība, ko aprēķina saskaņā ar iepriekš minēto 85. punktu, kuru turpmāk pielāgo, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts 4. daļā.

4. daļa – Termiņu nesakritība

1. Riska svērtās vērtības aprēķināšanas nolūkā, ja kredīta aizsardzības atlikušais termiņš ir mazāks nekā aizsargātā riska darījuma termiņš, rodas termiņu nesakritība. Aizsardzību atlikušajam termiņam, kas ir mazāks nekā trīs mēneši, kuras termiņš ir mazāks nekā atbilstošā riska darījuma termiņš, neatzīst.

2. Ja pastāv termiņu nesakritība, kredīta aizsardzību neatzīst, ja

(a)     aizsardzības sākotnējais termiņš ir mazāks nekā 1 gads, vai arī

(b)     riska darījums ir īstermiņa riska darījums, kuru kompetentā iestāde ir norādījusi kā tādu, uz kuru attiecas vienas dienas zemākais slieksnis, nevis viena gada zemākais slieksnis attiecībā uz termiņa vērtību (M) saskaņā ar VII pielikuma 2. daļas 13. punktu.

1. Termiņa noteikšana

3. Ievērojot 5 gadu maksimumu, atbilstošais termiņš ir iespējami visilgākais atlikušais laiks līdz dienai, kad parādniekam saskaņā ar grafiku ir jāizpilda saistības. Ievērojot 4. punktu, kredīta aizsardzības termiņš ir laiks līdz iespējami agrākajai dienai, kurā aizsardzība var izbeigties vai to var pārtraukt.

4. Ja ir iespēja pārtraukt aizsardzību, kas ir aizsardzības pret kredītrisku pārdevēja ziņā, par aizsardzības termiņu uzskata laiku līdz agrākajai dienai, kad šo iespēju var īstenot. Ja ir iespēja pārtraukt aizsardzību, kas ir aizsardzības pret kredītrisku pircēja ziņā, un vienošanās noteikumi, uzsākot aizsardzību, ietver pozitīvu stimulu kredītiestādei atsaukt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa, par aizsardzības termiņu uzskata laiku līdz agrākajai dienai, kad šo iespēju var īstenot; citādi uzskata, ka šāda iespēja neietekmē aizsardzības termiņu.

5. Ja nenovērš kredīta atvasinātā instrumenta izbeigšanos līdz jebkāda atvieglinājuma perioda beigām, kas ir prasīts atbilstošo saistību nepildīšanas gadījumam, ja netiek veikti maksājumi, aizsardzības termiņu samazina par atvieglinājuma perioda ilgumu.

2. Aizsardzības novērtēšana 2.1. Darījumi, kam piemēro fondēto kredīta aizsardzību – finanšu ķīlu vienkāršā metode

6. Ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu, ķīla nav atzīstama.

2.2. Darījumi, kam piemēro fondēto kredīta aizsardzību – finanšu ķīlu vispārējā metode

7. Kredīta aizsardzības termiņš un riska darījuma termiņš ir jāatspoguļo pielāgotajā ķīlas vērtībā pēc šādas formulas:

CVAM = CVA x (t-t*)/(T-t*)

kur

CVA ir ķīlas no svārstīguma izrietoši pielāgotā vērtība, kas precizēta 3. daļas 34. punktā, vai riska darījuma apmērs, ja tas ir zemāks;

t ir kredīta aizsardzības līdz termiņam atlikušo gadu skaits, ko aprēķina saskaņā ar 3. - 5. punktu, vai T vērtība, ja tā ir zemāka;

T ir riska darījuma līdz termiņam atlikušo gadu skaits, ko aprēķina saskaņā ar 3. - 5. punktu, vai 5 gadi, ja tas ir mazāks rādītājs; un

t* ir 0,25.

Par CVAM uzskata CVA, kura ir turpmāk pielāgota, lai novērstu termiņu nesakritību un kura ir iekļaujama riska darījuma pilnībā pielāgotās vērtības (E*) aprēķina formula, kas minēta 3. daļas 34. punktā.

2.3. Darījumi, kam piemēro nefondēto kredīta aizsardzību

8. Kredīta aizsardzības termiņš un riska darījuma termiņš ir jāatspoguļo pielāgotajā kredīta aizsardzības vērtībā pēc šādas formulas:

GA = G* x (t-t*)/(T-t*)

kur

G* ir aizsardzības apmērs, kas pielāgots, lai novērstu jebkādu valūtu nesakritību

GA ir G*, kas pielāgots, lai novērstu jebkādu valūtu nesakritību

t ir kredīta aizsardzības līdz termiņam atlikušo gadu skaits, ko aprēķina saskaņā ar 3. - 5. punktu, vai T vērtība, ja tā ir zemāka;

T ir riska darījuma līdz termiņam atlikušo gadu skaits, ko aprēķina saskaņā ar 3. - 5. punktu, vai 5 gadi, ja tas ir mazāks rādītājs; un

t* ir 0,25.

GA tad uzskata par aizsardzības vērtību 3. daļas 84. – 93. punkta nolūkā.

5. daļa – Kredītriska mazināšanas kombinācijas standartizētajā pieejā

1.           Ja kredītiestādei, kura aprēķina riska svērtās vērtības saskaņā ar 78. – 83. pantu, ir vairāk nekā viens kredītriska mazināšanas veids vienam riska darījumam (piemēram, kredītiestādei ir gan ķīla, gan galvojums, kas sedz riska darījumu), kredītiestādei pieprasa sadalīt riska darījumu daļās, kuras sedz katra veida kredītriska mazināšanas instruments (piemēram, ķīlas segtā daļa un galvojuma segtā daļa), un riska svērtā vērtība katrai daļai ir jāaprēķina atsevišķi saskaņā ar 78. – 83. panta un šā pielikuma noteikumiem.

2.           Ja kredīta aizsardzībai, ko nodrošina viens aizsardzības nodrošinātājs, ir dažādi termiņi, piemēro 1. punktā aprakstītajai līdzīgu pieeju.

6. daļa – Kredītriska mazināšanas groza metodes

1. Pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinājuma instrumenti

1. Ja kredītiestāde saņem kredīta aizsardzību vairākiem riska darījumiem ar noteikumiem, ka pirmais saistību nepildīšanas gadījums riska darījumu starpā izraisa maksājumu un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, kredītiestāde var izmainīt riska svērtās vērtības aprēķināšanu un, attiecīgi, paredzamo zaudējumu summu riska darījumam, kas, ja nav kredīta aizsardzības, veidotu viszemāko riska svērto vērtību attiecīgi saskaņā ar 78. – 83. pantu vai 84. – 89. pantu atbilstoši šim pielikumam, bet tikai tad, ja riska darījuma vērtība ir zemāka nekā kredīta aizsardzības vērtība, vai vienāda ar to.

2. n saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinājuma instrumenti

2. Ja n saistību nepildīšanas gadījums riska darījumu starpā izraisa maksājumu atbilstoši kredīta aizsardzībai, kredītiestāde, kura pērk šo aizsardzību, var atzīt šo aizsardzību tikai riska svērtās vērtības un, attiecīgi, paredzamās zaudējumu summas aprēķināšanai, ja aizsardzība ir tikusi iegūta arī saistību nepildīšanas gadījumiem no 1 līdz n-1, vai tad, ja n-1 saistību nepildīšanas gadījumi jau ir notikuši. Šādos gadījumos izmanto 1. punktā izklāstīto metodoloģiju pirmās saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinājuma instrumentiem, attiecīgi pielāgojot to n saistību nepildīšanas gadījuma produktiem.

IX PIELIKUMS - Sekjuritizācija 1. daļa – Definīcijas X pielikumam

1. Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:

– „Starpības pārsniegums” ir finanšu maksājumi un ienākumi no citām maksām, ko saņem par sekjuritizētajiem riska darījumiem, no kuriem atskaitītas izmaksas un izdevumi.

– „Dzēšanas iespēja” ir līgumā paredzēta iespēja iniciatoram pārpirkt vai dzēst sekjuritizācijas pozīcijas līdz visu atbilstošo riska darījumu atmaksai, ja nenokārtoto riska darījumu apmērs ir zemāks par noteikto līmeni.

– „Vienošanās par likviditātes nodrošināšanu” nozīmē sekjuritizācijas pozīciju, kura izriet no līguma par finansējuma nodrošināšanu, lai nodrošinātu naudas plūsmu savlaicīgumu ieguldītājiem.

– „Kirb” nozīmē 8 % no riska svērtajām vērtībām, ko atbilstoši 84. – 89. pantam aprēķinātu sekjuritizētajiem riska darījumiem, ja tie nebūtu sekjuritizēti, plus paredzamā zaudējumu summa saistība ar šiem riska darījumiem, ko aprēķina atbilstoši minētajiem pantiem.

– „Uz reitingiem balstītā metode” ir aprēķina metode riska svērtajām vērtībām sekjuritizācijas pozīcijām saskaņā ar 4. daļas 45. - 49. punktu.

– „Uzraudzības formulas metode” ir aprēķina metode riska svērtajām vērtībām sekjuritizācijas pozīcijām saskaņā ar 4. daļas 50. - 52. punktu.

– „Pozīcija, kam nav piešķirts reitings”, ir sekjuritizācijas pozīcija, kurai nav piemērotas ĀKNI piešķirta piemērota kredītu novērtējuma, kā noteikts 97. pantā.

– „Pozīcija, kam ir piešķirts reitings”, ir sekjuritizācijas pozīcija, kurai ir piemērots ĀKNI piešķirta piemērots kredītu novērtējums, kā noteikts 97. pantā.

– „Ar aktīviem nodrošināto komerciālo vērtspapīru programma” („ABCP” programma) ir sekjuritizācijas programma, kuras rezultātā emitētie vērtspapīri galvenokārt ir komerciāli vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk.

2. daļa - Minimālās prasības būtiska kredītriska nodošanas atzīšanai un riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšanai sekjuritizācijas riska darījumos

1. Minimālās prasības būtiska kredītriska nodošanas atzīšanai tradicionālajā sekjuritizācijā

1. Tradicionālās sekjuritizācijas iniciatore kredītiestāde var izslēgt sekjuritizētos riska darījumus no riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summu aprēķiniem, ja trešām pusēm ir nodots būtisks kredītrisks saistībā ar sekjuritizētajiem riska darījumiem un šī nodošana atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)     sekjuritizācijas dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību,

(b)     sekjuritizētie riska darījumi ir padarīti nepieejami iniciatora kredītiestādei un tās kreditoriem, tostarp bankrota un tiesvedības gadījumā. To papildina ar kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinumu,

(c)     emitētie vērtspapīri neuzliek saistības iniciatora kredītiestādei,

(d)     pārņēmējs ir juridiska persona, kas specializējusies sekjuritizācijā,

(e)     iniciatora kredītiestāde nesaglabā faktisku vai netiešu kontroli pār nodotajiem riska darījumiem. Uzskata, ka iniciators ir saglabājis faktisku kontroli pār nodotajiem riska darījumiem, ja tam ir tiesības no pārņēmēja pārpirkt iepriekš nodotos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir no jauna uzņemties nodoto risku. Ja iniciatora kredītiestāde saglabā pārvaldīšanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz riska darījumiem, tas pats par sevi nenozīmē riska darījumu netiešu kontroli.

(f)     dzēšanas iespējas gadījumā izpilda šādus nosacījumus:

(i)      dzēšanas iespēja ir īstenojama pēc iniciatora kredītiestādes ieskata,

(ii)     dzēšanas iespēju var īstenot tikai tad, ja 10 % vai mazāk no sekjuritizēto riska darījumu vērtības nav amortizēti, un

(iii)    dzēšanas iespēja nav strukturēta tā, lai izvairītos no zaudējumu iedalīšanas kredīta kvalitātes uzlabošanas pozīcijās vai citās ieguldītāju pozīcijās, un nav citādi strukturēta, lai nodrošinātu kredīta kvalitātes uzlabošanu,

(g)     sekjuritizācijas dokumentos nav iekļautas klauzulas, kuras

(i)      atšķirībā no priekšlaicīgas amortizācijas noteikumiem, pieprasa iniciatora kredītiestādei uzlabot pozīcijas sekjuritizācijā, tostarp, bet ne tikai izmainot atbilstošos kredītriska darījumus vai palielinot ienesīgumu, kas izmaksājams ieguldītājiem, reaģējot uz sekjuritizēto riska darījumu kredītu kvalitātes pasliktināšanos, vai

(ii)     palielina ienesīgumu, kas izmaksājams pozīciju turētājiem sekjuritizācijā, reaģējot uz atbilstošā portfeļa kredītu kvalitātes pasliktināšanos.

2. Minimālās prasības būtiska kredītriska nodošanas atzīšanai sintētiskajā sekjuritizācijā

2. Sintētiskās sekjuritizācijas iniciatora kredītiestāde var aprēķināt riska svērtās vērtības un, attiecīgi, paredzamās zaudējumu summas sekjuritizētajiem riska darījumiem saskaņā ar tālāk doto 3. un 4. punktu, ja trešām pusēm ir nodots būtisks kredītrisks, izmantojot fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, un šī nodošana atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)     sekjuritizācijas dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību,

(b)     kredīta aizsardzība, ar kuras starpniecību tiek nodots kredītrisks, atbilst piemērotības un citām prasībām, kas izklāstītas 90. – 93. pantā par šādas kredīta aizsardzības atzīšanu. Šajā nolūkā speciālā mērķa uzņēmumus atzīst par piemērotiem nefondētās aizsardzības nodrošinātājiem,

(c)     kredītriska nodošanai izmantotie instrumenti neietver noteikumus, kuri

(i)      piemēro nozīmīgus būtiskuma kritērijus, zem kuriem uzskata, ka kredīta aizsardzību nedarbojas kredīta notikuma gadījumā,

(ii)     dod iespēju pārtraukt aizsardzību sakarā ar atbilstošo riska darījumu kredīta kvalitātes pasliktināšanos,

(iii)    izņemot priekšlaicīgas amortizācijas noteikumus, pieprasa iniciatora kredītiestādei uzlabot pozīcijas sekjuritizācijā,

(iv)    palielina kredītiestādes kredīta aizsardzības izmaksas vai ienesīgumu, kas izmaksājams pozīciju turētājiem sekjuritizācijā, reaģējot uz atbilstošā portfeļa kredītu kvalitātes pasliktināšanos,

(d)     ir iegūts kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinums, kas apstiprina kredīta aizsardzības piemērojamību visās atbilstošajās jurisdikcijās.

3. Iniciatora kredītiestāžu veiktais riska svērto vērtību aprēķins sintētiskas sekjuritizācijas procesā sekjuritizētiem riska darījumiem

3. Aprēķinot riska svērto vērtību sekjuritizētajiem riska darījumiem, ja ir izpildīti 2. punkta nosacījumi, sintētiskās sekjuritizācijas iniciatora kredītiestāde, ievērojot 5. – 8. punktu, izmanto atbilstošās aprēķina metodes, kas norādītas 4. daļā, nevis tās, kas norādītas 78. – 89. pantā. Kredītiestādēm, kuras riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar 84. – 89. pantu, paredzamo zaudējumu summa šādiem riska darījumiem ir nulle.

4. Skaidrības labad 3. punkts attiecas uz visu to riska darījumu portfeli, kas iekļauti sekjuritizācijā. Ievērojot 5. – 8. punktu, iniciatora kredītiestādei pieprasa aprēķināt riska svērtās vērtības visiem laidieniem sekjuritizācijas procesā atbilstoši IV daļas noteikumiem, tostarp tiem, kuri ir saistīti ar kredītriska mazināšanu. Piemēram, ja laidienu nodod trešai pusei ar nefondētās kredīta aizsardzības palīdzību, minētās trešās puses nosacīto riska pakāpi piemēro laidienam, aprēķinot kredītiestādes-iniciatores riska svērtās vērtības.

3.1. Pieeja termiņu nesakritībai sintētiskajās sekjuritizācijās

5. Lai aprēķinātu riska svērtās vērtības saskaņā ar 3. punktu, jebkādu termiņu nesakritību starp kredīta aizsardzību, ar kuras palīdzību panāk sadalīšanu laidienos, un sekjuritizētos riska darījumus ņem vērā saskaņā ar 6. – 8. punktu. Par sekjuritizēto riska darījumu termiņu uzskata ilgāko termiņu jebkuram no šiem riska darījumiem, ievērojot piecu gadu maksimumu.

6. Par sekjuritizēto riska darījumu termiņu uzskata ilgāko termiņu jebkuram no šiem riska darījumiem, ievērojot piecu gadu maksimumu. Kredīta aizsardzības termiņu nosaka saskaņā ar VIII pielikumu.

7. Ja kredītiestāde-iniciatore riska svērto vērtību aprēķināšanai izmanto 4. daļas 6. – 35. punktu, tā ignorē jebkādu termiņu nesakritību, aprēķinot riska svērtās vērtības laidieniem, kam nav piešķirts kredītreitings vai kuru kredītreitings ir zem ieguldījumu pakāpes. Visiem citiem laidieniem piemēro VIII pielikumā izklāstīto termiņu nesakritības pieeju pēc šādas formulas:

RW* ir [RW(SP) x (t-t*)/(T-t*)] + [RW(Ass) x (T-t)/(T-t*)]

kur

RW* ir riska svērtās vērtības 75. panta a) apakšpunkta nolūkā;

RW(Ass) ir riska svērtās vērtības riska darījumiem, ja tie nav sekjuritizēti ar proporcionālu aprēķinu;

RW(SP) ir riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 3. punktu, ja termiņu nesakritība nav bijusi;

T ir atbilstošo riska darījumu termiņš, kas izteikts gados;

t ir kredīta aizsardzības termiņš, kas izteikts gados;

t* ir 0,25.

8. Ja kredītiestāde-iniciatore riska svērto vērtību aprēķināšanai izmanto 4. daļas 36. – 74. punktu, tā ignorē jebkādu termiņu nesakritību, aprēķinot riska svērtās vērtības laidieniem vai laidienu daļām, kuras saskaņā ar minētajiem punktiem saista ar 1250 % nosacīto riska pakāpi. Visiem citiem laidieniem vai laidienu daļām piemēro VIII pielikumā izklāstīto termiņu nesakritības pieeju saskaņā ar 7. punktā norādīto formulu.

3. daļa – Ārējie kredītu novērtējumi

1. Izvirzāmās prasības ĀKNI kredītu novērtējumiem

1. Lai piemērotas ĀKNI sniegtu kredīta novērtējumu varētu izmantot riska svērto vērtību aprēķināšanai saskaņā ar šā pielikuma 4. daļu, tie atbilst šādiem nosacījumiem.

(a)     Starp kredīta novērtējumā atspoguļotajiem maksājumu veidiem un maksājumu veidiem, uz ko kredītiestādei ir tiesības saskaņā ar līgumu, kas ir pamatā attiecīgajai sekjuritizācijas pozīcijai, nav nesakritības.

(b)     Tas ir atklāti pieejams tirgū. Kredītu novērtējumus uzskata par atklāti pieejamiem tikai tad, ja tie ir publicēti atklāti pieejamā forumā un iekļauti ĀKNI pārejas matricā. Kredītu novērtējumus, kuri ir padarīti pieejami tikai ierobežotam juridisku personu skaitam, neuzskata par atklāti pieejamiem.

2. Kredītu novērtējumu izmantošana

2. Kredītiestāde var norīkot vienu vai vairākas piemērotas ĀKNI, kuru kredītu novērtējumus izmanto tās riska svērto vērtību aprēķināšanā saskaņā ar 94. – 101. pantu (“norīkotā ĀKNI”).

3. Saskaņā ar tālāk doto 5. – 7. punktu kredītiestādei ir jāizmanto norīkotas ĀKNI sniegti kredītu novērtējumi atbilstoši tās sekjuritizācijas pozīcijām.

4. Saskaņā ar 5. un 6. punktu kredītiestāde nedrīkst izmantot vienas ĀKNI kredītu novērtējumus pozīcijām dažos laidienos un citas ĀKNI kredītu novērtējumus – pozīcijām citos laidienos tajā pašā struktūrā, kam, iespējams, bet ne obligāti, kredīta reitingu piešķīrusi pirmā ĀKNI.

5. Ja pozīcijai ir divu norīkotu ĀKNI kredītu novērtējumi, kredītiestāde izmanto mazāk labvēlīgo kredītu novērtējumu.

6. Ja pozīcijai ir vairāk nekā divu norīkotu ĀKNI kredītu novērtējumi, izmanto divus labvēlīgākos kredītu novērtējumus. Ja divi labvēlīgākie novērtējumi ir atšķirīgi, izmanto mazāk labvēlīgo no abiem.

7. Ja kredīta aizsardzību, kas ir piemērota saskaņā ar 90. – 93. pantu, nodrošina tieši SSPE un šī aizsardzība ir atspoguļota norīkotas ĀKNI veiktā pozīcijas kredītu novērtējumā, var izmantot ar šo kredītu novērtējumu saistīto riska svērto vērtību. Ja aizsardzība nav piemērota saskaņā ar 90. – 93. pantu, kredītu novērtējums nav atzīts. Situācijā, kad kredīta aizsardzību nenodrošina SSPE, bet tieši uz sekjuritizācijas pozīciju, kredītu novērtējums nav atzīts.

3. Samērošana

8. Kompetentās iestādes nosaka, ar kuru 4. daļā minēto kredīta kvalitātes pakāpi ir saistāms katrs piemērotas ĀKNI kredītu novērtējums. Šādi kompetentās iestādes nošķir relatīvās nosacītās riska pakāpes, kas izteiktas katrā novērtējumā. Tās aplūko kvantitatīvos faktorus, piemēram, saistību nepildīšanas un/vai zaudējumu procentus, un kvalitatīvos faktorus, piemēram, ĀKNI novērtēto darījumu diapazonu un kredītu novērtējuma nozīmi.

9. Kompetentās iestādes cenšas nodrošināt to, ka sekjuritizācijas pozīcijām, kurām piemēro to pašu nosacīto riska pakāpi, pamatojoties uz piemērotu ĀKNI kredītu novērtējumu, piemēro līdzvērtīgas kredītriska pakāpes. Tas ietver izmaiņas kredīta kvalitātes pakāpes noteikšanā, ar ko attiecīgi saistāms īpašs kredīta novērtējums.

4. daļa - Aprēķināšana

1. Riska svērtās vērtības aprēķināšana

1. Sekjuritizācijas pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķināšanu 96. panta nolūkiem veic, piemērojot pozīcijas riska darījuma vērtībai attiecīgo nosacīto riska pakāpi, kā tas noteikts šajā daļā.

2. Saskaņā ar 3. punktu,

a)      ja kredītiestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar 6. līdz 35. punktu, bilancē iekļautas sekjuritizācijas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās bilances vērtība;

b)      ja kredītiestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar 36. līdz 74. punktu, bilancē iekļautas sekjuritizācijas pozīcijas riska darījuma vērtību nosaka kā bruto summu pirms vērtības korekciju atskaitīšanas; un

c)      ārpusbilances sekjuritizācijas pozīcijas riska darījuma vērtību nosaka, tās nominālo vērtību reizinot ar pārrēķinu koeficientu, kā tas noteikts šajā pielikumā. Pārrēķinu koeficients ir 100 %, ja vien tas nav noteikts citādi.

3. Sekjuritizācijas pozīcijas riska darījuma vērtību, ko rada IV pielikumā uzskaitītie atvasinātie instrumenti, nosaka atbilstoši III pielikumam.

4. Ja sekjuritizācijas pozīcijai piemēro fondēto kredīta aizsardzību, šīs pozīcijas riska darījuma vērtību iespējams mainīt atbilstoši VIII pielikumam un tajā noteiktajām prasībām, kā tālāk noteikts šajā pielikumā.

5. Ja kredītiestādei ir divas vai vairākas sekjuritizācijas pozīcijas, kas pārklājas, tiek prasīts, lai tādā mērā, kā tās pārklājas, iekļautu riska svērtās vērtības aprēķinā tikai to pozīciju vai pozīcijas daļu, kas rada augstāko riska svērto vērtību. Šajā punktā „pārklāšanās” nozīmē to, ka pozīcijas pilnīgi vai daļēji atspoguļo riska darījumus ar vienu un to pašu risku tā, ka pārklāšanās apmērā tās var uzskatīt par vienu riska darījumu.

2. Riska svērtās vērtības aprēķināšana saskaņā ar standartizēto pieeju

6. Saskaņā ar 8. un 9. punktu sekjuritizācijas pozīcijas, kurai piešķirts reitings, riska svērto vērtību aprēķina, piemērojot riska darījumu vērtībai attiecīgā kredīta kvalitātes soļa nosacīto riska pakāpi, kas atbilst kompetento iestāžu kredīta novērtējumam saskaņā ar 98. pantu, kā tas izklāstīts turpmāk 1. un 2. tabulā.

1. tabula

Pozīcijas, kurām nav īstermiņa kredīta novērtējumu

Kredīta kvalitātes solis || 1 || 2 || 3 || 4 || 5 un zemāks

Nosacītā riska pakāpe || 20 % || 50 % || 100 % || 350 % || 1250 %

2. tabula

Pozīcijas ar īstermiņa kredīta novērtējumiem

Kredīta kvalitātes solis || 1 || 2 || 3 || Visi citi kredīta novērtējumi

Nosacītā riska pakāpe || 20 % || 50 % || 100 % || 1250 %

7. Saskaņā ar 10. līdz 16. punktu sekjuritizācijas pozīcijai, kurai nav reitinga, riska svērto vērtību aprēķina, piemērojot nosacīto riska pakāpi 1250 %.

2.1. Kredītiestādes - iniciatores un kredītiestādes - sponsores

8. Kredītiestādes – iniciatores un kredītiestādes – sponsores piemēro nosacīto riska pakāpi 1250 % visām saglabātajām un atpirktajām sekjuritizācijas pozīcijām, kurām kompetentu iestāžu norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) ir noteikusi kredīta novērtējumu, kas ir saistīts ar kredīta kvalitātes soli, mazāku par 3. Lai noteiktu, vai kādai pozīcijai ir šāds kredīta novērtējums, piemēro 3. daļas 2. līdz 7. punkta noteikumus.

9. Kredītiestādei – iniciatorei vai kredītiestādei – sponsorei riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas, ņemot vērā to sekjuritizācijas pozīcijas, var ierobežot līdz riska svērtās vērtības summām, ko aprēķina sekjuritizācijai pakļautajiem riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu sekjuritizēti, pieņemot, ka tiek piemērota 150 % nosacītā riska pakāpe visiem kavētajiem riska darījumiem un posteņiem, kas ietilpst sekjuritizācijai pakļauto riska darījumu “augstā riska kategorijā”.

2.2. Pozīcijas, kurām nav reitinga

10. Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādei, kurai ir sekjuritizācijas pozīcija bez reitinga, piemērot 11. punktā noteikto metodi šīs pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķināšanai, pieņemot, ka riska darījumu portfeļa sastāvs vienmēr ir zināms.

11. Kredītiestāde var piemērot vidējo svērto riska pakāpi, kas saskaņā ar 78. līdz 83. pantu tiktu piemērota sekjuritizācijas riska darījumiem kredītiestādēs, kas tur riska darījumus, reizinot šo pakāpi ar koncentrācijas koeficientu. Šis koncentrācijas koeficients ir vienāds ar visu laidienu nominālo vērtību summu, ko dala ar nominālo vērtību summu visiem laidieniem, kas ir zemākas kārtas vai tās pašas kārtas ar laidienu, kurā ir šī pozīcija, ieskaitot arī šo laidienu. Aprēķinātā nosacītā riska pakāpe nedrīkst būt augstāka par 1250 % vai zemāka par jebkuru nosacīto riska pakāpi, ko piemēro augstākas laidienam, kuram ir piešķirts reitings. Ja kredītiestāde nevar noteikt riska pakāpes, kas būtu piemērojamas sekjuritizācijas riska darījumiem saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, tā piemēro šai pozīcijai 1250 % nosacīto riska pakāpi.

2.3. Sekjuritizācijas pozīcijas otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABCP (Asset backed commercial paper – „ar aktīviem segti īstermiņa tirdzniecības vekseļi”) programmā

12. Ja ir iespējama izdevīgāka attieksme, izmantojot 14. līdz 16. panta noteikumus attiecībā uz vienošanos par likviditātes nodrošināšanu, kredītiestāde var piemērot sekjuritizācijas pozīcijām, kas atbilst 13. punkta nosacījumiem, nosacīto riska pakāpi, kura ir lielāka par (i) 100 % vai (ii) augstāko no riska pakāpēm, ko kredītiestāde, kurai ir riska darījumi, varētu piemērot jebkuram no sekjuritizācijas riska darījumiem atbilstoši 78. līdz 83. pantam.

13. Lai varētu izmantot 12. punkta noteikumus, sekjuritizācijas pozīcijai ir jābūt

a)      laidienā, kas sekjuritizācijā ekonomiski ir otrās kārtas zaudējumu pozīcijā vai labākā pozīcijā, un pirmās kārtas zaudējumu laidienam jānodrošina ievērojama kredīta uzlabošanās otrās kārtas zaudējumu laidienam;

b)      ar tādu kvalitāti kā investīciju kategorijai vai augstākai; un

c)      kredītiestādē, kurai nav pirmās kārtas zaudējumu laidiena.

2.4. Vienošanās par likviditātes nodrošinājumiem, kurām nav reitinga 2.4.1. Piemērotās likviditātes nodrošināšana

14. Ja ir izpildīti šādi nosacījumi, vienošanās par likviditātes nodrošināšanu riska darījuma vērtības noteikšanai iespējams piemērot pārrēķinu koeficientu 20 % no nominālās summas likviditātes nodrošinājumam, kura sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, savukārt pārrēķinu koeficientu, kas ir 50 % no nominālās summas, iespējams piemērot likviditātes nodrošinājumam, kura sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu.

(a)     Likviditātes nodrošinājuma dokumentācijā skaidri jānorāda un jāierobežo apstākļi, kādos var izmantot likviditātes nodrošinājumu.

(b)     Likviditātes nodrošinājumu nedrīkst izmantot, lai nodrošinātu kredīta atbalstu zaudējumu segšanai, kas izmantošanas brīdī jau ir radušies, piemēram, nodrošināt likviditāti riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības izmantošanas brīdī, vai iegādājoties aktīvus par augstāku cenu, nekā to patiesā vērtība.

(c)     Likviditātes nodrošinājumu nedrīkst izmantot, lai nodrošinātu pastāvīgu vai regulāru sekjuritizācijas finansējumu.

(d)     Izmantoto likviditātes nodrošinājumu atmaksāšanu nedrīkst saistīt ar ieguldītāju prasībām, ja tās nav prasības attiecībā uz procentu likmi vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, apkalpošanas maksām vai līdzīgiem maksājumiem; atmaksāšanu nedrīkst arī atlikt vai atteikties no tās.

(e)     Likviditātes nodrošinājumu vairs nedrīkst izmantot, ja visi piemērojamie kredīta kvalitātes uzlabojumi, ko izmanto likviditātes nodrošinājumam, jau ir izmantoti.

(f)     Likviditātes nodrošinājumā jāiekļauj noteikums, kas paredz automātisku tās summas samazinājumu, ko iespējams izmantot riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības, ja saistību nepildīšana notiek 84. līdz 89. panta nozīmē, vai sekjuritizācijai pakļauto riska darījumu portfelis sastāv no instrumentiem ar reitingu, un vienošanās par likviditātes nodrošinājumu tiek pārtraukta, ja portfeļa vidējā kvalitāte ir kļuvusi zemāka par investīciju kategoriju.

Piemērojamā nosacītā riska pakāpe ir augstākā nosacītā riska pakāpe, ko kredītiestāde, kurā ir riska darījumi, var piemērot jebkuram sekjuritizācijas riska darījumam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu.

2.4.2. Likviditātes nodrošinājumi, kurus iespējams izmantot tikai tādā gadījumā, ja iestājas vispārēji tirgus darbības traucējumi

15. Lai noteiktu likviditātes nodrošinājuma riska darījuma vērtību, iespējams piemērot 0 % pārrēķinu koeficientu, ja likviditātes nodrošinājumu var izmantot tikai, iestājoties vispārējiem tirgus darbības traucējumiem (t.i., ja vairāk nekā viens speciālā mērķa uzņēmums dažādos darījumos nespēj atjaunot komerciālos vērtspapīrus pēc to termiņa beigām un šī nespēja nav radusies speciālā mērķa uzņēmuma kredītu kvalitātes pasliktināšanās dēļ saistībā ar sekjuritizācijas riska darījumiem), pieņemot, ka tiek izpildīti 14. panta nosacījumi.

2.4.3. Vienošanās par naudas aizdošanu

16. Lai noteiktu likviditātes nodrošinājuma riska darījuma vērtību, iespējams piemērot 0 % pārrēķinu koeficientu, ja likviditātes nodrošinājums ir bez nosacījumiem atsaucams, pieņemot, ka tiek izpildīti 14. punkta nosacījumi, un likviditātes nodrošinājuma atmaksāšanai ir priekšroka attiecībā pret citām prasībām saistībā ar sekjuritizācijas riska darījumu naudas plūsmām.

2.5. Papildu kapitāla prasības svārstīga apmēra riska darījumu sekjuritizācijai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem

17. Papildus riska svērtajai vērtībai, kas aprēķināta kredītiestādes sekjuritizācijas pozīcijām, kredītiestāde-iniciatore aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar metodi, kas izklāstīta 18. līdz 32. punktā, ja tā pārdod svārstīga apmēra riska darījumus sekjuritizācijai, kas satur priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu.

18. Kredītiestāde aprēķina riska svērto vērtību attiecībā uz iniciatora interesēm pienākošos procentu summu un attiecībā uz ieguldītāja interesēm.

19. Sekjuritizācijas struktūrām, kurās ietverti gan svārstīga riska darījumi, gan nesvārstīga riska darījumi, kredītiestāde-iniciatore piemēro turpmāk aprakstīto metodi tai bāzes portfeļa daļai, kas satur svārstīga apmēra riska darījumus.

20. Šiem nolūkiem “iniciatora intereses” ir nominālā summa, ko sastāda sekjuritizācijai pārdoto izmantoto summu portfeļa nosacītā daļa, kuras proporcija attiecībā pret kopējo portfeļa summu, kas pārdota struktūrai, nosaka proporciju naudas plūsmai, ko rada pamatsummas un procentu iekasēšana un citas saistītās summas, kas sekjuritizācijā nav izmantojamas maksājumiem sekjuritizācijas pozīciju turētājiem.

Lai tās atzītu par iniciatora interesēm, tām nav jābūt pakārtotām ieguldītāja interesēm.

„Ieguldītāja intereses” ir nominālā summa, ko sastāda izmantoto summu portfeļa atlikusī nosacītā daļa.

21. Kredītiestādes-iniciatores riska darījums, kas saistīts ar tās tiesībām attiecībā uz iniciatora interesēm, nav uzskatāms par sekjuritizācijas pozīciju, bet gan par proporcionālu riska darījumu daļu no sekjuritizācijas riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu pakļauti sekjuritizācijai.

2.5.1. Izņēmumi priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumam

22. No 17. punktā noteiktajā kapitāla prasībām ir atbrīvoti šādu sekjuritizācijas veidu iniciatori:

(a)     svārstīga apmēra riska darījumu sekjuritizācijas, kur ieguldītājiem ir pilnībā jārēķinās ar aizņēmēju nākotnē izmantotajām summām tā, ka bāzes līdzekļi neatgriežas kredītiestādē-iniciatorē pat pēc tam, kad ir notikusi priekšlaicīga amortizācija, ir atbrīvotas no priekšlaicīgas amortizācijas metodes izmantošanas, un

(b)     sekjuritizācijas, kur priekšlaicīgas amortizācijas gadījumu izraisa tikai tādi notikumi, kas nav saistīti ar sekjuritizācijai pakļauto aktīvu attīstību vai kredītiestādes-iniciatores darbības rezultātiem, tādi kā būtiskas izmaiņas likumos un noteikumos par nodokļiem.

2.5.2. Maksimālā kapitāla prasība

23. Kredītiestādei-iniciatorei, kurai jāpilda 17. punktā noteiktās prasības, kopējā summa riska svērtajai vērtībai attiecībā uz tās pozīcijām ieguldītāju interesēs un riska svērtajai vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar 17. punktu, nedrīkst būt lielāka kā:

(a)     riska svērtā vērtība, kas aprēķināta kredītiestādes ieguldītāju interešu pozīcijām,

(b)     riska svērtā vērtība, ko aprēķina kredītiestādes turētajiem sekjuritizācijas riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu pakļauti sekjuritizācijai, par summu, kas ir vienāda ar ieguldītāju interesēm.

24. Tīrās peļņas atskaitījumus, ja tādi ir, kas rodas no nākamo ienākumu kapitalizācijas, kura tiek pieprasīta saskaņā ar 57. pantu, neiekļauj maksimālajā summā, kas norādīta 23. punktā.

2.5.3. Riska svērtās vērtības aprēķināšana

25. Riska svērto vērtību, kas aprēķināma saskaņā ar 17. punktu, nosaka, reizinot ieguldītāju interešu summu ar piemērotu pārrēķinu koeficientu, kā tas norādīts 27. līdz 32. punktā, un ar vidējo svērto riska pakāpi, kas būtu piemērojama sekjuritizācijas riska darījumiem, ja tie nebūtu sekjuritizēti.

26. Priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums uzskatāms par „kontrolētu”, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

(a)     Kredītiestādei-iniciatorei ir izstrādāts atbilstošs kapitāla/likviditātes plāns, lai nodrošinātu pietiekamu kapitālu un likviditāti priekšlaicīgas amortizācijas gadījumiem.

(b)     Darījuma termiņa laikā iniciators un ieguldītājs proporcionāli sadala savā starpā maksājumus par procentiem un par pamatsummu, izdevumus, zaudējumus un atgūstamās summas, pamatojoties uz nenokārtoto debitoru parādu bilanci uz mēneša sākumu.

(c)     Amortizācijas periodu uzskata par pietiekamu, ja uz priekšlaicīgas amortizācijas perioda sākumu jāatmaksā vai jāatzīst saistību neizpilde 90 % no kopējā nenokārtotā parāda (iniciatora un ieguldītāja daļas).

(d)     Atmaksāšana nenotiek ātrāk, kā tā būtu notikusi ar lineāru amortizāciju periodā, kas noteikts c) nosacījumā.

27. Bez saistību uzņemšanās un bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma atsaucamo mazo riska darījumu sekjuritizācijām ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kur priekšlaicīgu amortizāciju izraisa starpības pārsniegums, kas ir nokrities zemāk par noteiktu līmeni, kredītiestādēm jāsalīdzina triju mēnešu vidējais starpības pārsnieguma līmenis ar starpības pārsnieguma līmeņiem, starp kuriem būtu jāatrodas starpības pārsniegumam.

28. Gadījumos, kad sekjuritizācija nepieprasa starpības pārsnieguma atrašanos noteiktā līmenī, par atsauces līmeni uzskata tādu, kas ir par 4,5 procentu punktiem augstāks nekā starpības pārsnieguma līmenis, kas izraisa priekšlaicīgu amortizāciju.

29. Piemērojamo pārrēķinu koeficientu nosaka, vadoties pēc aktuālā triju mēnešu vidējā starpības pārsnieguma līmeņa saskaņā ar 3. tabulu.

3. tabula

|| Sekjuritizācijas ar kontrolētu priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu || Sekjuritizācijas ar nekontrolētu priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu

3 mēnešu vidējais starpības pārsniegums || Pārrēķinu koeficients || Pārrēķinu koeficients

Virs A līmeņa || 0 % || 0 %

A līmenis || 1 % || 5 %

B līmenis || 2 % || 15 %

C līmenis || 20 % || 50 %

D līmenis || 20 % || 100 %

E līmenis || 40 % || 100 %

30. 3. tabulā „A līmenis” nozīmē starpības pārsniegumu, kas ir mazāks par 133,33 % no starpības pārsnieguma atsauces līmeņa, taču ne mazāks par 100 % no šā atsauces līmeņa; „B līmenis” nozīmē starpības pārsniegumu, kas ir mazāks par 100 % no starpības pārsnieguma atsauces līmeņa, taču ne mazāks par 75 % no šā atsauces līmeņa; „C līmenis” nozīmē starpības pārsniegumu, kas ir mazāks par 75 % no starpības pārsnieguma atsauces līmeni, taču ne mazāks par 50 % no šā atsauces līmeņa; „D līmenis” nozīmē starpības pārsniegumu, kas ir mazāks par 50 % no starpības pārsnieguma atsauces līmeņa, taču ne mazāks par 25 % no šā atsauces līmeņa; un „E līmenis” nozīmē starpības pārsniegumu, kas ir mazāks nekā 25 % no starpības pārsnieguma atsauces līmeņa.

31. Visām citām svārstīga apmēra riska darījumu sekjuritizācijām ar kontrolētu priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu piemēro kredīta pārrēķinu koeficientu 90 %.

32. Visām citām svārstīga apmēra riska darījumu sekjuritizācijām ar nekontrolētu priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu piemēro kredīta pārrēķinu koeficientu 100 %.

2.6. Kredītriska mazināšanas atzīšana sekjuritizācijas pozīcijām

33. Ja sekjuritizācijas pozīcijai ir iegūta kredīta aizsardzība, riska svērtās vērtības aprēķinu iespējams mainīt saskaņā ar VIII pielikumu.

2.7. Riska svērtās vērtības mazināšana

34. Kā paredz 66. panta 2. punkts, attiecībā uz sekjuritizācijas pozīcijām, kurām piemēro 1250 % nosacīto riska pakāpi, kredītiestādes var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai savos riska svērtās vērtības aprēķinos, atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. Šiem nolūkiem riska darījuma vērtības aprēķinā var ņemt vērā pieļaujamo fondēto aizsardzību tādā veidā, kā tas atbilst 33. punktam.

35. Ja kredītiestāde izmanto 34. punktā paredzēto alternatīvu, summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par summu, atskaitītu saskaņā ar šo punktu, 9. punkta nolūkiem atskaita no summas, kas šajā punktā minēta kā maksimālā riska svērtā vērtība, ko jāaprēķina šeit norādītajām kredītiestādēm.

3. Riska svērtās vērtības aprēķināšana saskaņā ar uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju 3.1. Metožu hierarhija

36. Sekjuritizācijas pozīciju riska svērto vērtību 96. panta nolūkiem aprēķina saskaņā ar 36. līdz 74. punktu.

37. Pozīcijai ar reitingu vai pozīcijai, kurai piemēro iespējamo reitingu, riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot 45. līdz 49. punktā izklāstīto uz reitingiem balstīto metodi.

38. Pozīcijai bez reitinga izmanto 50. līdz 52. punktā aprakstīto uzraudzības formulas metodi, izņemot gadījumus, kuros atļauts izmantot iekšējās novērtēšanas pieeju, kā tas noteikts 42. un 43. punktā.

39. Kredītiestāde, kura nav kredītiestāde-iniciatore vai kredītiestāde-sponsore, uzraudzības formulas metodi var izmantot tikai ar kompetento iestāžu atļauju.

40. Ja kredītiestāde-iniciatore vai kredītiestāde-sponsore nespēj aprēķināt Kirb un nav saņēmusi atļauju izmantot iekšējās novērtēšanas pieeju ABCP programmu pozīcijām, un attiecībā uz citām kredītiestādēm, kur tās nav saņēmušas atļauju izmantot uzraudzības formulas metodi, vai attiecībā uz ABCP programmu pozīcijām - iekšējās novērtēšanas pieeju, tad sekjuritizācijas pozīcijām, kurām nav reitinga un kurām nav iespējams izmantot iespējamo reitingu, piemēro 1250 % nosacīto riska pakāpi.

3.1.1. Iespējamo reitingu lietošana

41. Ja ir izpildītas zemāk minētās operacionālās prasības, iestāde piešķir pozīcijai bez reitinga iespējamo kredīta novērtējumu, kas ir ekvivalents kredīta novērtējumam tām pozīcijām ar reitingu, kuras ir augstākās pozīcijas, kas ir visos aspektos pakārtotas minētajām sekjuritizācijas pozīcijām bez reitinga.

(a)     Atsauces pozīcijām visos aspektos ir jābūt pakārtotām sekjuritizācijas laidienam, kuram nav reitinga.

(b)     Šo atsauces pozīciju termiņam jābūt vienādam vai garākam par termiņu minētajai pozīcijai bez reitinga.

(c)     Jebkuru iespējamo reitingu pastāvīgi atjaunina, lai ņemtu vērā izmaiņas sekjuritizācijas atsauces pozīcijās.

3.1.2. „Iekšējās novērtēšanas pieeja” ABCP programmu pozīcijām

42. Ja to atļauj kompetentās iestādes un ir izpildīti zemāk minētie nosacījumi, kredītiestāde ar aktīviem nodrošināto komerciālo vērtspapīru programmas pozīcijām, kurām nav reitinga, var piešķirt atvasinātu reitingu, kā tas noteikts 43. punktā.

(a)     Komerciālo vērtspapīru pozīcijām, kas emitētas programmā, jābūt piešķirtam reitingam.

(b)     Kredītiestāde pierāda kompetentajām iestādēm, ka to iekšējie novērtējumi pozīciju kredīta kvalitātei ir saskanīgi ar vienas vai vairāku tiesīgu ĀKNI vispārpieejamu novērtēšanas metodoloģiju vērtspapīru reitingu noteikšanai, kas ir nodrošināti ar sekjuritizētā veida riska darījumiem.

(c)     ĀKNI skaitā, kuru metodoloģija jāievēro, kā pieprasīts b) punktā, iekļaujamas tās ĀKNI, kuras ir sniegušas ārējos reitingus programmā emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem. Kvantitatīviem elementiem, piemēram, stresa faktori, kurus izmanto, piešķirot pozīcijai noteiktu kredīta kvalitāti, jābūt vismaz tikpat konservatīviem kā tie, kurus attiecīgajā novērtēšanas metodoloģijā izmanto minētās ĀKNI.

(d)     Izstrādājot savu iekšējās novērtēšanas metodoloģiju, kredītiestādei jāņem vērā visas piemēroto ĀKNI publicētās reitingu metodoloģijas, lai noteiktu vērtspapīru reitingus, kas ir nodrošināti ar sekjuritizētā veida riska darījumiem. Šos apsvērumus kredītiestāde dokumentē un atjaunina vismaz reizi gadā.

(e)     Kredītiestādes iekšējās novērtēšanas metodoloģijā iekļauj reitingu kategorijas. Ir jābūt atbilstībai starp šīm reitingu kategorijām un tiesīgo ĀKNI kredītu novērtējumiem. Šī atbilstība ir precīzi dokumentējama.

(f)     Iekšējās novērtēšanas metodoloģiju izmanto kredītiestādes iekšējos riska pārvaldīšanas procesos, ieskaitot lēmumu pieņemšanu, vadības informāciju un kapitāla sadales procesus.

(g)     Iekšējie vai ārējie revidenti, ĀKNI vai kredītiestādes iekšējā kredītu uzraudzības vai riska pārvaldīšanas struktūra regulāri pārskata iekšējās novērtēšanas procesu un iekšējo novērtējumu kvalitāti kredītiestādes riska darījumu kvalitātei ABCP programmā. Ja kredītiestādes iekšējie revidenti, kredītu uzraudzības vai riska pārvaldīšanas struktūra veic šādu pārskatu, šīm funkcijām ir jābūt neatkarīgām no ABCP programmas biznesa līnijas, kā arī no attiecībām ar klientiem.

h)      Kredītiestāde seko savu iekšējo reitingu attīstībai laika gaitā, lai novērtētu savas iekšējās novērtēšanas metodoloģijas darbības rezultātus, un nepieciešamības gadījumā veic šīs metodoloģijas korekcijas, ja riska darījumu rezultāti regulāri atšķiras no iekšējos reitingos norādītajiem.

(i)      ABCP programmā jāiekļauj sākotnējās izvietošanas standarti kredītu un ieguldījumu vadlīniju veidā. Pieņemot lēmumu par aktīvu iegādi, programmas pārzinis ņem vērā iegādājamo aktīvu veidu, to riska darījumu veidu un naudas vērtību, kas izriet no likviditātes nodrošināšanas un kredītu uzlabošanas noteikumiem, zaudējumu sadali, un aktīvu juridisko un ekonomisko nodalīšana no struktūras, kas šos aktīvus pārdod. Ir jāveic aktīvu pārdevēja riska profila kredītanalīze, iekļaujot tajā iepriekšējo un nākotnē paredzamo finanšu rezultātu analīzi, esošo tirgus situāciju, nākotnē paredzamo konkurētspēju, parādsaistību koeficientu, naudas plūsmu, procentu segumu un parādu reitingu. Turklāt jāveic arī pārdevēja sākotnējās izvietošanas standartu, klientu apkalpošanas spēju un iekasēšanas procesu analīze.

(j)      ABCP programmas sākotnējās izvietošanas standartiem jānosaka minimālie aktīvu piemērotības kritēriji, kas jo īpaši,

(i)      izslēdz iespēju iegādāties aktīvus, kuriem ir būtisks kavējums vai par kuriem netiek pildītas saistības;

(ii)     ierobežo pārmērīgu koncentrāciju attiecībā uz vienu debitoru vai ģeogrāfisko apgabalu; un

(iii)    ierobežo iegādājamo aktīvu termiņu.

(k)     ABCP programmai jāapkopo kārtība un procedūras, kurās ņemtas vērā pakalpojumu sniedzēja operacionālās spējas un kredīta kvalitāte. Programma mazina pārdevēja/pakalpojumu sniedzēja risku ar dažādām metodēm, tādām kā mehānismi, kas balstās uz esošo kredīta kvalitāti, kas var novērst līdzekļu sajaukšanos.

(l)      Apkopoto zaudējumu novērtējumā par aktīvu portfeli, kura iegādi apsver ABCP programma, jāņem vērā visi iespējamie riska avoti, piemēram, kredītrisks un pasliktināšanās risks. Ja pārdevēja sniegtās kredīta kvalitātes uzlabošanas apmērs ietver tikai ar kredītu saistītos riskus, jāizveido atsevišķa rezerve pasliktināšanās riskam, ja pasliktināšanās risks attiecīgajam riska darījumu portfelim ir būtisks. Turklāt, aprēķinot pieprasīto uzlabošanas līmeni, programmā jāizskata vēsturiskā informācija par vairākiem gadiem, ieskaitot zaudējumus, kavējumus, pasliktināšanos un pircēju parādu apgrozījuma ātrumu.

(m)    ABCP programmā jāiekļauj strukturāli mehānismi riska darījumu iegādei, lai mazinātu bāzes portfeļa iespējamo kredīta kvalitātes pasliktināšanos, piemēram, mehānismi likvidācijas uzsākšanai.

Kompetentās iestādes var atcelt prasību padarīt ĀKNI novērtēšanas metodoloģiju, ja tās uzskata, ka konkrētas sekjuritizācijas īpatnības – piemēram, tās unikālā struktūra - ir tādas, ka tām vēl nav publiski pieejamas ĀKNI novērtēšanas metodoloģijas.

43. Pozīcijas bez reitinga kredītiestāde ieskaita vienā no reitingu kategorijām, kas aprakstītas 42. punktā. Pozīcijai tiek piešķirts atvasināts reitings, kas atbilst kredīta novērtējumam, kurš atbilst šai reitingu kategorijai, kā noteikts 42. punktā. Ja šis atvasinātais reitings, uzsākot sekjuritizāciju, ir atbilstošs investīciju kategorijai vai augstāks, tas ir pielīdzināms piemērotam kredīta novērtējumam, ko sniegusi tiesīga ĀKNI riska svērtās vērtības aprēķinu nolūkiem.

3.2. Maksimālā riska svērtā vērtība

44. Kredītiestāde-iniciatore, kredītiestāde-sponsore vai citas kredītiestādes, kas var aprēķināt KIRB, var samazināt sekjuritizācijas pozīciju aprēķināto riska svērto vērtību līdz tādai, kas saskaņā ar 75. panta a) punktu radītu kapitāla prasību, kas vienāda ar 8 % no riska svērtās vērtības, kas rastos, ja sekjuritizācijai pakļautie aktīvi netiktu sekjuritizēti un būtu iekļauti kredītiestādes bilancē kopā ar paredzamajiem zaudējumiem no šiem riska darījumiem.

3.3. Uz reitingiem balstītā metode

45. Atbilstoši uz reitingiem balstītajai metodei sekjuritizācijas pozīcijas, kurai piešķirts reitings, riska svērto vērtību aprēķina, piemērojot riska darījumu vērtībai attiecīgā kredīta kvalitātes soļa nosacīto riska pakāpi, kas atbilst kompetento iestāžu kredīta novērtējumam saskaņā ar 98. pantu, kā tas noteikts turpmāk 4. un 5. tabulā.

4. tabula

Pozīcijas, kurām nav kredīta īstermiņa novērtējuma

Kredīta kvalitātes solis (CQS) || Nosacītā riska pakāpe

|| A || B || C

CQS 1 || 7 % || 12 % || 20 %

CQS 2 || 8 % || 15 % || 25 %

CQS 3 || 10 % || 18 % || 35 %3

CQS 4 || 12 % || 20 % || 35 %

CQS 5 || 20 % || 35 % || 35 %

CQS 6 || 35 % || 50 % || 50 %

CQS 7 || 60 % || 75 % || 75 %

CQS 8 || 100 % || 100 % || 100 %

CQS 9 || 250 % || 250 % || 250 %

CQS 10 || 425 % || 425 % || 425 %

CQS 11 || 650 % || 650 % || 650 %

Zem CQS 11 || 1250 % || 1250 % || 1250 %

5. tabula

Pozīcijas ar īstermiņa kredīta novērtējumiem

Kredīta kvalitātes solis (CQS) || Nosacītā riska pakāpe

|| A || B || C

CQS 1 || 7 % || 12 % || 20 %

CQS 2 || 12 % || 20 % || 35 %

CQS 3 || 60 % || 75 % || 75 %

Visi citi kredīta novērtējumi || 1250 % || 1250 % || 1250 %

46. Saskaņā ar 47. punktu nosacītās riska pakāpes katras tabulas A slejā piemēro tad, ja pozīcija ir vecākajā sekjuritizācijas laidienā. Lai noteiktu, kurš laidiens šiem nolūkiem ir vecākais, nav nepieciešams ņemt vērā summas, kas pienākas par procentu likmēm, valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, maksājamām nodevām vai citiem līdzīgiem maksājumiem.

47. Nosacītās riska pakāpes katras tabulas C slejā piemēro tad, ja pozīcija ir sekjuritizācijā, kurā sekjuritizācijai pakļauto riska darījumu faktiskais skaits ir mazāks par seši. Aprēķinot riska darījumu faktisko skaitu, vairākus sekjuritizācijas riska darījumus ar vienu debitoru uzskata par vienu riska darījumu. Riska darījumu faktisko skaitu aprēķina kā:

kur EADi ir riska darījumu vērtību summa visiem riska darījumiem ar i debitoru. Resekjuritizācijas (sekjuritizācijai pakļauto riska darījumu sekjuritizācija) gadījumā kredītiestāde izskata sekjuritizācijas riska darījumu skaitu portfelī, nevis bāzes riska darījumu skaitu sākotnējos portfeļos, no kurienes cēlušies sekjuritizācijai pakļautie bāzes riska darījumi. Ja ir pieejama portfeļa daļa, kas ir saistīta ar lielāko riska darījumu, C1, kredītiestāde var aprēķinā N kā 1/C1.

48. Nosacītās riska pakāpes B slejā piemēro visām citām pozīcijām.

49. Kredītriska mazināšanu sekjuritizācijas pozīcijās iespējams atzīt atbilstoši 58. līdz 60. punktam.

3.4. Uzraudzības formulas metode

50. Atbilstoši 56. un 57. punktam uzraudzības formulas metode paredz, ka nosacītā riska pakāpe sekjuritizācijas pozīcijai ir lielākais no diviem lielumiem - 7 % vai tā nosacītā riska pakāpe, kas piemērojama saskaņā ar 51. punktu.

51. Saskaņā ar 56. un 57. punktu riska darījuma summai piemērojamā nosacītā riska pakāpe ir

12.5 x (S[L+T] – S[L]) / T

kur

kur

t = 1000,

un w = 20.

Šajos vienādojumos Beta [x; a, b] attiecas uz kumulatīvo beta sadalījumu ar parametriem a un b, kurus novērtē attiecībā pret x.

T (laidiena apjoms, kurā atrodas pozīcija) aprēķina kā a) laidiena nominālās summas attiecību pret b) riska darījumu vērtības summu riska darījumiem, kas pakļauti sekjuritizācijai. Šiem nolūkiem IV pielikumā uzskaitīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtība gadījumos, kad esošās aizstāšanas izmaksas nav pozitīvs lielums, ir potenciāls nākotnes kredītriska darījums, ko aprēķina saskaņā ar III pielikumu.

Kirbr ir attiecība a) Kirb pret b) b) riska darījumu vērtību summa sekjuritizācijai pakļautajiem riska darījumiem. Kirbr izsaka decimālā formā (piemēram, Kirb, kas ir vienāds 15 % no portfeļa izsaka kā Kirbr 0,15).

L (kredīta kvalitātes uzlabošanas līmenis) aprēķina kā visu to laidienu nominālās summas attiecību, kuri ir pakārtoti laidienam, kurā atrodas pozīcija, attiecību pret riska darījumu vērtību summu riska darījumiem, kas ir pakļauti sekjuritizācijai. Kapitalizētos nākotnes ieņēmumus neiekļauj L aprēķinā. Aprēķinot kredīta kvalitātes uzlabošanas līmeni, summas, kas jāsaņem no darījumu partneriem saistībā ar IV pielikumā uzskaitītajiem atvasinātajiem instrumentiem un kas attiecībā pret minēto laidienu ietilpst attiecināmas uz jaunāku laidienu, iespējams aprēķināt pēc to esošajām aizstāšanas izmaksām (bez potenciālajiem nākotnes riska darījumiem).

N ir riska darījumu faktiskais skaits, kas aprēķināts saskaņā ar 47. punktu.

ELGD jeb riska darījuma vidējos svērtos zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, aprēķina šādi:

kur LGDi ir vidējais LGD (ZSN) visiem riska darījumiem ar i debitoru, kur LGD (ZSN) nosaka saskaņā ar 84. līdz 89. pantu. Resekjuritizācijas gadījumā sekjuritizācijas pozīcijām piemēro 100 % (ZSN). Ja saistību nepildīšanas risku un pasliktināšanās risku iegādātajiem pircēju parādiem vienā sekjuritizācijā izskata apkopotā veidā (t.i., viena rezerve vai nodrošinājums ir pieejams abu veidu zaudējumu segšanai), LGD (ZSN) ievadi sastāda kā vidējo svērto LGD (ZSN) kredītriskam un 75 % LGD pasliktināšanās riskam. Svērumi ir atsevišķs kapitāla nodrošinājums attiecīgi kredītriskam un pasliktināšanās riskam.

Vienkāršota ievade

Ja riska darījuma vērtība lielākajam sekjuritizācijas riska darījumam, C1, nav lielāka par 3 % no riska darījumu vērtību summas sekjuritizācijai pakļautajiem riska darījumiem, uzraudzības formulas metodes nolūkiem kredītiestāde var noteikt LGD= 50 % un N kā vienādu ar

 .

vai

N=1/ C1.

Cm ir riska darījumu vērtību summas lielākajiem „m” riska darījumiem attiecība pret riska darījumu vērtību summu sekjuritizācijai pakļautajiem riska darījumiem. Lielumam „m” līmeni var noteikt kredītiestāde.

Sekjuritizācijām, kurās ietverti mazie riska darījumi, kompetentās iestādes var atļaut uzraudzības formulas metodes izmantošanu, lietojot vienkāršojumus: h = 0 un v = 0.

52. Kredītriska mazināšanu sekjuritizācijas pozīcijās iespējams atzīt atbilstoši 58., 59. un 61. līdz 65. punktam.

3.5. Vienošanās par likviditātes nodrošināšanu

53. Lai noteiktu riska darījumu vērtību sekjuritizācijas pozīcijai bez reitinga, 54. un 55. punkta noteikumus piemēro kā noteiktu veidu vienošanās par likviditātes nodrošināšanu.

3.5.1. Likviditātes nodrošinājumi, kas ir pieejami tikai vispārēju tirgus darbības traucējumu gadījumā

54. Likviditātes nodrošinājuma, ko iespējams izmantot tikai vispārīgu tirgus darbības traucējumu gadījumā un kas atbilst 14. punkta nosacījumiem „piemērotas likviditātes nodrošināšanai”, nominālajai summai var piemērot 20 % pārrēķinu koeficientu.

3.5.2. Vienošanās par naudas aizdošanu

55. Likviditātes nodrošinājuma, kas atbilst 16. punkta nosacījumiem, nominālajai summai iespējams piemērot pārrēķinu koeficientu 0 %.

Izņēmuma gadījumi, kad nav iespējams aprēķināt Kirb.

56. Ja kredītiestādei no praktiskā viedokļa nav izdevīgi aprēķināt riska svērto vērtību riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu pakļauti sekjuritizācijai, kredītiestāde izņēmuma gadījumos ar kompetento iestāžu atļauju uz noteiktu laiku var piemērot turpmāk aprakstīto metodi riska svērtās vērtības aprēķināšanai sekjuritizācijas pozīcijām bez reitinga likviditātes nodrošinājuma veidā.

57. Augstāko nosacīto riska pakāpi, kas tiktu piemērota saskaņā ar 78. līdz 83. pantu jebkuram sekjuritizācijas riska darījumam tā, it kā tie nebūtu pakļauti sekjuritizācijai, var piemērot sekjuritizācijas pozīcijai, ko pārstāv likviditātes nodrošinājums. Lai noteiktu pozīcijas riska darījuma vērtību, var piemērot 50 % pārrēķinu koeficientu likviditātes nodrošinājuma nominālajai summai, ja vienošanās sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk. Ja likviditātes nodrošinājums atbilst 54. punkta nosacījumiem, iespējams piemērot 20 % pārrēķinu koeficientu.

3.6. Kredītriska mazināšanas atzīšana sekjuritizācijas pozīcijām 3.6.1. Fondētā aizsardzība

58. Piemērota fondētā aizsardzība tiek ierobežota līdz tādai, kas ir piemērota riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, kā tas noteikts 90. līdz 93. pantā, un tās atzīšana ir saistāma ar attiecīgo minimālo prasību izpildi, kas noteiktas minētajos pantos.

3.6.2. Nefondētā aizsardzība

59. Piemērota nefondētā aizsardzība un nefondētās aizsardzības sniedzēji ir tikai tādi, kas ir piemēroti saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, un to atzīšana ir saistāma ar attiecīgo minimālo prasību izpildi, kas noteiktas šajos pantos.

3.6.3. Kapitāla prasību aprēķināšana sekjuritizācijas pozīcijām ar kredītriska mazināšanu.

Uz reitingiem balstītā metode

60. Ja riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot uz reitingiem balstīto pieeju, riska darījumu vērtību un/vai riska svērto vērtību sekjuritizācijas pozīcijai, kurai ir iegūta kredīta aizsardzība, var grozīt saskaņā ar VIII pielikuma noteikumiem, ciktāl tie attiecas uz riska svērtās vērtības aprēķināšanu saskaņā ar 78. līdz 83. pantu.

Uzraudzības formulas metode – pilna aizsardzība

61. Ja riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot uzraudzības formulas metodi, kredītiestāde nosaka pozīcijas „faktisko riska pakāpi”. Kredītiestāde to nosaka, dalot pozīcijas riska svērto vērtību ar pozīcijas riska darījuma vērtību un rezultātu reizinot ar 100.

62. Fondētās kredīta aizsardzības gadījumā sekjuritizācijas pozīcijas riska svērto vērtību aprēķina, reizinot pozīcijas riska darījuma summu, kas koriģēta atbilstoši fondētajai kredīta aizsardzībai (E*, kas aprēķināts saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, pieņemot, ka sekjuritizācijas pozīcijas summa ir E) ar faktisko riska pakāpi.

63. Nefondētas kredīta aizsardzības gadījumā sekjuritizācijas pozīcijas riska svērto vērtību aprēķina, reizinot GA (aizsardzības summa, kas koriģēta atbilstoši valūtas nesakritībai un termiņu nesakritībai saskaņā ar VIII pielikuma noteikumiem) ar aizsardzības sniedzēja nosacīto riska pakāpi; un pieskaitot rezultātu summai, kas iegūta, reizinot sekjuritizācijas pozīcijas summu, no kuras atņemts GA, ar faktisko riska pakāpi.

Uzraudzības formulas metode – daļēja aizsardzība

64. Ja kredītriska mazināšana sedz „pirmās kārtas zaudējumus” vai proporcionālus zaudējumus sekjuritizācijas pozīcijā, kredītiestāde var piemērot 61. līdz 63. punkta noteikumus.

65. Citos gadījumos kredītiestāde uzskata sekjuritizācijas pozīciju par divām vai vairākām pozīcijām, nesegto daļu uzskatot par pozīciju ar zemāko kredīta kvalitāti. Lai aprēķinātu riska svērto vērtību šai pozīcijai, piemēro 50. līdz 52. punkta noteikumus, pieņemot, ka fondētās aizsardzības gadījumā „T” koriģē atbilstoši e*; un nefondētās aizsardzības gadījumā – atbilstoši –g, kur e* apzīmē E* attiecību pret kopējo nosacīto bāzes portfeļa vērtību, kur E* ir sekjuritizācijas pozīcijas koriģētā riska darījuma summa, kas aprēķināta atbilstoši VIII pielikuma noteikumiem, kā tos piemēro riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, pieņemot, ka sekjuritizācijas pozīcijas summa ir E; un g ir kredīta aizsardzības nominālās summas (kas ir koriģēta atbilstoši valūtas nesakritībai un termiņu nesakritībai saskaņā ar VIII pielikuma noteikumiem) attiecība pret riska darījumu summām sekjuritizācijas riska darījumos. Nefondētās kredīta aizsardzības gadījumā aizsardzības sniedzēja nosacīto riska pakāpi piemēro tai pozīcijas daļai, ko neietver „T” koriģētā vērtība.

3.7. Papildu kapitāla prasības svārstīga apmēra riska darījumu sekjuritizācijai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem

66. Papildus riska svērtajai vērtībai, kas aprēķināta kredītiestādes sekjuritizācijas pozīcijām, kredītiestāde-iniciatore tiek pieprasīts aprēķināt riska svērto vērtību saskaņā ar metodoloģiju, kas izklāstīta 17. līdz 32. punktā, ja tā pārdod svārstīga apmēra riska darījumus sekjuritizācijai, kas satur priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu.

67. Attiecīgi 66. punkta nolūkiem 68. un 69. punkts aizstāj 20. un 21. punktu.

68. Šo noteikumu nolūkiem „iniciatora intereses” ir summa, ko veido

(a)     nominālā summa, ko sastāda sekjuritizācijai pārdoto izmantoto summu portfeļa nosacītā daļa, kuras proporcija attiecībā pret kopējo portfeļa summu, kas pārdota struktūrai, nosaka proporciju naudas plūsmai, ko rada pamatsummas un procentu iekasēšana un citas saistītās summas, kas nav izmantojamas maksājumiem sekjuritizācijas pozīciju turētājiem sekjuritizācijā; plus

(b)     nominālā summa no tās kredītlīniju neizmantoto summu portfeļa daļas, kuras izmantotās summas ir pārdotas sekjuritizācijas nolūkiem un kuru attiecība pret šādu neizmantoto summu kopsummu ir tāda pati kā a) apakšpunktā aprakstītās nominālās summas attiecība pret izmantoto summu, kas pārdotas sekjuritizācijas nolūkiem, portfeļa nominālo summu.

Lai tās atzītu par iniciatora interesēm, tām nav jābūt pakārtotām ieguldītāja interesēm.

„Ieguldītāja intereses” ir izmantoto summu, kas nav attiecināmas uz a) punktu, portfeļa nosacītās daļas nominālā summa plus nominālā summa tai kredītlīniju neizmantoto summu portfeļa daļai, kuras izmantotās summas ir pārdotas sekjuritizācijas nolūkiem, un kas nav attiecināma uz b) punktu.

69. Kredītiestādes-iniciatores riska darījums, kas saistīts ar tās tiesībām attiecībā uz iniciatora interešu daļu, kas aprakstīta 68. punkta a) apakšpunktā, nav uzskatāms par sekjuritizācijas pozīciju, bet gan par proporcionālu riska darījumu ar sekjuritizācijai pakļauto izmantoto summu riska darījumiem tā, it kā tie nebūtu pakļauti sekjuritizācijai, par summu, kas ir vienāda ar 68. punkta a) apakšpunktā aprakstīto. Tiek uzskatīts arī, ka kredītiestādei-iniciatorei ir proporcionāls riska darījumus ar kredītlīniju neizmantotajām summām, kuru izmantotās summas ir pārdotas sekjuritizācijas nolūkiem, par summu, kas ir vienāda ar 68. punkta b) apakšpunktā aprakstīto.

3.8. Riska svērtās vērtības mazināšana

70. Sekjuritizācijas pozīcijas, kurai piemēro 1250 % nosacīto riska pakāpi, riska svērto vērtību var samazināt par summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par jebkuru summu vērtības korekcijai, ko kredītiestāde ir izmantojusi attiecībā uz sekjuritizācijai pakļautajiem riska darījumiem. Tādā apmērā, kā vērtības korekcijas ir ņemtas vērā šim nolūkam, tās neņem vērā to aprēķinu nolūkiem, kas norādīti VII pielikuma 1. daļas 34. punktā.

71. Sekjuritizācijas pozīcijas riska svērto vērtību var samazināt par summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par jebkuru summu vērtības korekcijai, ko kredītiestāde ir izmantojusi attiecībā uz šo pozīciju.

72. Kā paredz 66. panta 2. punkts, attiecībā uz sekjuritizācijas pozīcijām, kurām piemēro 1250 % nosacīto riska pakāpi, kredītiestādes var, kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai savos riska svērtās vērtības aprēķinos, atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

73. Šā panta 73. punktā:

(a)     pozīcijas riska darījuma vērtību var atvasināt no riska svērtās summas, ņemot vērā visus samazinājumus saskaņā ar 70. un 71. punktu;

(b)     riska darījuma vērtības aprēķinā var ņemt vērā piemēroto fondēto aizsardzību tādā veidā, kas atbilst 58. līdz 65. punktā paredzētajai metodoloģijai;

(c)     ja ir izmantota uzraudzības formulas metode riska svērtās vērtības aprēķināšanai, un L < KIRBR un [L+T] > KIRBR, pozīciju var uzskatīt par divām pozīcijām, kur L vienāds ar KIRBR vecākajai no šīm pozīcijām.

74. Ja kredītiestāde izmanto 72. punktā paredzēto alternatīvu, summu, kas ir 12,5 reizes lielāka par summu, atskaitītu saskaņā ar šo punktu, 44. punkta nolūkiem atskaita no summas, kas šajā punktā minēta kā maksimālā riska svērtā vērtība, ko jāaprēķina šeit norādītajām kredītiestādēm.

X pielikums Operacionālais risks 1.daļa – Pamatrādītāja pieeja

1. Kapitāla prasība

1. Atbilstoši pamatrādītāja pieejai operacionālā riska kapitāla prasība ir vienāda ar 15 % no turpmāk definētā attiecīgā rādītāja.

2. Indikators

2. Attiecīgais indikators ir procentu tīro ieņēmumu un no procentiem neatkarīgo tīro ieņēmumu vidējā summa triju gadu laikā.

3. Vidējo summu par trijiem gadiem aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem sešiem divpadsmit mēnešu novērojumiem finanšu gada vidū un beigās. Ja nav pieejami pārbaudīti rādītāji, iespējams izmantot darījumu prognozes.

4. Ja kādā no minētajiem novērojumiem tīro procentu ieņēmumu un no procentiem neatkarīgo tīro ieņēmumu summa ir negatīva vai vienāda ar nulli, šo rādītāju neņem vērā, aprēķinot vidējo summu par trijiem gadiem. Attiecīgo indikatoru aprēķina kā pozitīvo rādītāju summu, ko dala ar pozitīvo rādītāju skaitu.

2.1. Kredītiestādes, kuru darbību regulē Direktīva 86/635/EEK

5. Pamatojoties uz kredītiestāžu peļņas un zaudējumu pārskata grāmatvedības posteņiem saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 27. pantu, attiecīgo indikatoru aprēķina kā 1. tabulā uzskaitīto elementu summu. Katru elementu summē kā pozitīvu vai negatīvu.

6. Šiem elementiem var būt vajadzīgas korekcijas, lai ņemtu vērā 7. un 8. punktā noteiktās prasības.

1. tabula

1          Procentu ienākumi un līdzīgi ienākumi 2          Maksājamie procenti un līdzīgi maksājumi

3          Ienākumi no vērtspapīriem: a) ienākumi no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem b) ienākumi no līdzdalības c) ienākumi no daļām saistītos uzņēmumos

4          Saņemtās komisijas naudas un maksas 5          Maksājamās komisijas naudas un maksas

6          Finanšu operāciju tīrā peļņa vai tīrie zaudējumi

7          Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi

2.1.1. Prasības.

7. Rādītāju aprēķina pirms rezervju un pamatdarbības izdevumu atskaitīšanas.

8. Indikatora aprēķināšanā neizmanto šādus elementus:

a)      Realizētā peļņa/zaudējumi no finanšu aktīvu pārdošanas, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī

b)      Ienākumi no ārkārtas posteņiem vai neparastiem posteņiem

c)      Ienākumi, kas saistīti ar apdrošināšanu

Ja tirdzniecības posteņu pārvērtēšana ir daļa no peļņas un zaudējumu pārskata, to var iekļaut aprēķinā. Ja piemēro Direktīvas 86/635/EEK 36. panta 2. punktu, peļņas un zaudējumu pārskatā iegrāmatotā pārvērtēšana jāiekļauj aprēķinā.

2.2. Kredītiestādes, kuru darbību regulē atšķirīgas grāmatvedības sistēmas

9. Ja kredītiestāžu darbību regulē grāmatvedības sistēmas, kas ir atšķirīgas no Direktīvā 86/635/EK noteiktajām, tās aprēķina attiecīgo rādītāju, pamatojoties uz datiem, kas vislabāk atbilst iepriekšminētajai definīcijai.

2. daļa – Standartizētā pieeja

1. Kapitāla prasība

1. Atbilstoši standartizētajai pieejai operacionālā riska kapitāla prasība ir vienkārša visu to kapitāla prasību summa, kas aprēķinātas katrai 2. tabulā minētajai biznesa līnijai.

2. Kapitāla prasība katrai biznesa līnijai ir vienāda ar attiecīgā indikatora noteiktu procentuālo daļu.

3. Indikatoru aprēķina katrai biznesa līnijai atsevišķi.

4. Katrai biznesa līnijai attiecīgo rādītāju aprēķina kā procentu tīro ienākumu un no procentiem neatkarīgo tīro gada ienākumu vidējo summu trīs gadu laikā, kā tas noteikts 1. daļas 5. līdz 9. punktā.

5. Vidējo summu par trīs gadiem aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem sešiem divpadsmit mēnešu novērojumiem finanšu gada vidū un beigās. Ja nav pieejami pārbaudīti rādītāji, iespējams izmantot darījumu prognozes.

6. Ja kādā no minētajiem novērojumiem neto procentu ienākumu un no procentiem neatkarīgo neto ienākumu summa ir negatīva, uz šo rādītāju attiecina nulles vērtību.

2. tabula

Biznesa līnija || Darbību saraksts || Procenti

Uzņēmumu finanses || Finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvietošanai un/vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšana Ar garantēšanu saistīti pakalpojumi Konsultēšana par ieguldījumiem Ieteikumi uzņēmumiem attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un ieteikumi un pakalpojumi attiecībā uz uzņēmējsabiedrību apvienošanu un uzņēmumu pirkšanu Ieguldījumu izpēte, finanšu analīze un citi vispārīgi ieteikumi, kas saistīti ar finanšu instrumentu darījumiem || 18 %

Tirdzniecība un pārdošana || Darījumu veikšana uz sava rēķina Starpniecība naudas tirgus darījumos Rīkojumu pieņemšana un pārsūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem Rīkojumu izpilde klientu vārdā Finanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanu Operācijas ar daudzpusējām tirdzniecības sistēmām || 18 %

Starpniecības pakalpojumi mazo riska darījumu portfelī iekļautajiem klientiem (Darbības ar fiziskām personām vai maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst 55. pantā noteiktajiem kritērijiem mazo riska darījumu kategorijai) || Rīkojumu pieņemšana un pārsūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem Rīkojumu izpilde klientu vārdā Finanšu instrumentu izvietošana bez ciešām saistībām || 12 %

Korporatīvo klientu apkalpošana || Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana Kreditēšana Finanšu noma Garantijas un saistības || 15 %

Mazo riska darījumu portfelī iekļauto klientu apkalpošana (Darbības ar fiziskām personām vai maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst 55. pantā noteiktajiem kritērijiem mazo riska darījumu kategorijai) || Noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana Kreditēšana Finanšu noma Garantijas un saistības || 12 %

Maksājumi un norēķini || Naudas pārskaitīšanas pakalpojumi Maksāšanas līdzekļu emisija un administrēšana || 18 %

Aģentūru pakalpojumi || Finanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klientu uzdevumā, ieskaitot vērtspapīru glabāšanu bankā un saistītus pakalpojumus, tādus kā naudas un ķīlu pārvaldīšana || 15 %

Aktīvu pārvaldīšana || Portfeļa pārvaldība PVKIU pārvaldīšana Citi aktīvu pārvaldīšanas veidi || 12 %

7. Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādei operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināšanai izmantot alternatīvu standartizēto pieeju, kā tas noteikts 9. līdz 16. punktā.

2. Biznesa līniju samērošanas principi

8. Kredītiestādēm jāizstrādā un jādokumentē standartizētā sistēmā īpaša kārtība un kritēriji esošo biznesa līniju un darbību rādītāju samērošanai. Šie kritēriji vajadzības gadījumā jāpārskata un jāpielāgo jaunām vai mainīgām biznesa darbībām un riskiem. Biznesa līniju samērošanas principi ir šādi.

a)      Visas darbības jāiedala biznesa līnijās tā, lai tās būtu savstarpēji izslēdzošas un visaptverošas.

b)      Katru darbību, kuru nav iespējams samērot biznesa līniju sistēmā, bet kura ir palīgfunkcija sistēmā iekļautai darbībai, iekļauj tajā biznesa līnijā, kuru tā atbalsta. Ja palīgdarbība atbalsta vairāk nekā vienu biznesa līniju, jāizmanto mērķu samērošanas kritēriji.

(c)     Ja darbību nav iespējams samērot ar noteiktu biznesa līniju, jāizmanto biznesa līnija, kurā tai ir augstākā procentuālā daļa. Šī pati biznesa līnija attiecas arī uz jebkuru saistīto palīgdarbību.

(d)     Kredītiestādes var izmantot iekšējo izcenojumu metodes, lai sadalītu rādītāju biznesa līnijās. Izdevumus, kas radušies vienā biznesa līnijā un kas attiecināmi uz citu biznesa līniju, iespējams pārvietot uz biznesa līniju, uz kuru tie attiecas, piemēram, izmantojot metodi, kas pamatojas uz iekšējiem nodošanas izdevumiem starp divām biznesa līnijām.

(e)     Darbību samērošanai biznesa līnijās operacionālā riska kapitāla nolūkiem jāatbilst kategorijām, kredītriskiem un tirgus riskiem.

(f)     Kredītiestādes augstākā vadība, ko kontrolē kredītiestādes pārvaldes struktūras, ir atbildīga par samērošanas kārtību.

(g)     Biznesa līniju samērošanas procesam nepieciešama neatkarīga uzraudzība.

3. Alternatīvie rādītāji atsevišķām biznesa līnijām 3.1. Veidi

9. Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādei izmantot alternatīvu rādītāju biznesa līnijām: mazie banku darījumi un komercbanku darījumi.

10. Šīm biznesa līnijām attiecīgais rādītājs ir izlīdzināts ienākumu rādītājs, kas ir vienāds ar triju gadu vidējo no kopējās aizdevumu un avansu nominālās summas, kas reizināta ar 0,035.

11. Mazo banku darījumu biznesa līnijā aizdevumi un avansi ietver kopējās izmantotās summas no šādiem kredītu portfeļiem: darījumi ar personām, mazie un vidējie uzņēmumi, ko pielīdzina personām, un iegādātie mazumtirdzniecības pircēju parādi.

12. Komercbanku darījumu biznesa līnijā aizdevumi un avansi ietver kopējās izmantotās summas no šādiem kredītu portfeļiem: darījumi ar uzņēmumiem, darījumi ar valstīm, darījumi ar iestādēm, specializētie aizdevumi, mazie un vidējie uzņēmumi, ko pielīdzina uzņēmumiem, un iegādātie uzņēmumu pircēju parādi. Šeit iekļauj arī vērtspapīrus, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī.

3.2. Nosacījumi

13. Atļauju izmantot alternatīvos rādītājus piešķir, ja ir izpildīti 14. līdz 16. punkta nosacījumi.

3.2.1. Vispārīgi nosacījumi

14. Kredītiestāde izpilda 17. punktā noteiktos atbilstības kritērijus.

3.2.2. Īpašie nosacījumi mazajiem banku darījumiem un komercbanku darījumiem

15. Kredītiestāde galvenokārt darbojas mazo banku darījumu jomā un komercbanku darījumu jomā, kas veido vismaz 90 % no tās ienākumiem.

16. Kredītiestāde var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka būtiska daļa no tās mazo darījumu un/vai komercbanku darījumu aktivitātēm ir aizdevumi ar augstu saistību nepildīšanas varbūtību un ka alternatīvā standartizētā pieeja ir labāks pamats operacionālā riska novērtēšanai.

4. Atbilstības kritēriji

17. Kredītiestādēm jāizpilda šādi turpmāk uzskaitītie atbilstības kritēriji papildus vispārējiem riska pārvaldīšanas standartiem, kas noteikti 22. pantā un V pielikumā.

(a)     Kredītiestādēm ir labi dokumentēta novērtēšanas un pārvaldīšanas sistēma operacionālajam riskam, kurā skaidri norādīta atbildības joma šajā sistēmā. Tās identificē savus operacionālos riskus un uzskaita attiecīgos operacionālā riska datus, tai skaitā datus par faktiskajiem zaudējumiem. Šai sistēmai nepieciešama regulāra neatkarīga pārbaude.

(b)     Operacionālā riska novērtēšanas sistēma cieši jāintegrē kredītiestādes riska pārvaldīšanas procesos. Tās rezultāti jāiekļauj kā integrāla daļa kredītiestādes operacionālā riska profila uzraudzības un kontroles procesā.

(c)     Kredītiestādes ievieš vadības ziņošanas sistēmu, kas nodrošina operacionālā riska ziņojumu iesniegšanu attiecīgajām struktūrām kredītiestādē. Kredītiestādes izstrādā procedūras piemērotu darbību veikšanai atbilstoši vadības ziņojumos sniegtajai informācijai.

3. daļa – Uzlaboto rādītāju pieejas

1. Atbilstības kritēriji

1. Lai kredītiestādes būtu tiesīgas izmantot uzlaboto rādītāju pieeju, tām jāpierāda, ka tās ir izpildījušas turpmāk uzskaitītos atbilstības kritērijus papildus vispārējiem riska pārvaldīšanas standartiem, kas noteikti 22. pantā un V pielikumā.

1.1. Kvalitatīvie standarti

2. Kredītiestādes iekšējai operacionālā riska aprēķina sistēmai jābūt cieši integrētai ikdienas riska pārvaldīšanas procesos.

3. Kredītiestādē jābūt neatkarīgai riska pārvaldīšanas struktūrai operacionālajam riskam.

4. Nepieciešami regulāri ziņojumi par operacionālajiem riskiem un zaudējumu pieredzi. Kredītiestādē jābūt izstrādātām procedūrām piemērotu koriģējošu darbību veikšanai.

5. Kredītiestādes riska pārvaldīšanas sistēmai ir jābūt labi dokumentētai. Kredītiestādei jāizstrādā kārtība, lai nodrošinātu noteikumu izpildi, un jāparedz kārtībā, kā rīkoties, ja tie netiek izpildīti.

6. Operacionālā riska pārvaldīšanas procesus un aprēķinu sistēmas regulāri pārskata iekšējie un/vai ārējie revidenti.

7. Kompetento iestāžu apstiprinājumā operacionālā riska aprēķinu sistēmām jāiekļauj šādi elementi:

(a)     pārbaude, vai iekšējie apstiprināšanas procesi darbojas apmierinoši;

(b)     pārliecināšanās, ka datu plūsma un procesi, kas saistīti ar riska aprēķinu sistēmu, ir pārredzami un pieejami.

1.2. Kvantitatīvie standarti 1.2.1. Process

8. Kredītiestādes aprēķina savas kapitāla prasības, ietverot paredzamos un neparedzamos zaudējumus, ja vien tās nevar pierādīt, ka paredzamie zaudējumi ir attiecīgi nodrošināti ar to iekšējo darījumu praksi. Operacionālā riska pasākumam jāietver notikumi ar mazu varbūtību, kuriem potenciāli var būt nopietnas sekas, sasniedzot piesardzības standartu, kas ir pielīdzināms 99,9 % uzticamībai viena gada laikā.

9. Kredītiestādes operacionālā riska aprēķina sistēmai jāsatur noteikti pamatelementi, lai sasniegtu iepriekš minēto piesardzības standartu. Šiem elementiem jāiekļauj iekšējo datu, ārējo datu, scenārija analīzes, faktoru, kas atspoguļo darījumu vidi, un iekšējās kontroles sistēmu lietošana, kas aprakstīta turpmāk 13. līdz 24. punktā. Kredītiestādei nepieciešama labi dokumentēta pieeja šo četru elementu proporcionālam lietojumam tās vispārējā operacionālā riska aprēķina sistēmā.

10. Riska aprēķina sistēmā ietver galvenos riska izraisītājus, kas ietekmē paredzamo zaudējumu līknes veidu.

11. Operacionālā riska zaudējumu korelācijas attiecībā pret atsevišķiem operacionālā riska novērtējumiem var atzīt tikai tad, ja kredītiestādes var pierādīt kompetentajām iestādēm, ka to sistēmas korelāciju aprēķināšanai ir piesardzīgas, tiek īstenotas konsekventi un tajās ir ņemta vērā nenoteiktība, kas raksturīga šādiem korelācijas aprēķiniem, jo īpaši stresa periodos. Kredītiestādei jāapstiprina korelācijas pieņēmumi, izmantojot piemērotas kvantitatīvas un kvalitatīvas metodes.

12. Riska aprēķina sistēmai jābūt iekšēji konsekventai, un tajā jāizvairās no vairākkārtīgas kvalitatīvo vērtējumu vai riska mazināšanas tehniku lietošanas, kas jau ir atzītas citās kapitāla pietiekamības sistēmas jomā.

1.2.2. Iekšējie dati

13. Iekšēji veiktiem operacionālā riska aprēķiniem jābalstās uz minimālo vēsturiska apsekojuma periodu, kas ir pieci gadi. Ja kredītiestāde vispirms sāk izmantot uzlaboto rādītāju pieeju, iespējams izmantot trīs gadu vēsturiskā apsekojuma periodu.

14. Kredītiestādēm jāspēj samērot savus iekšējos vēsturiskos datus par zaudējumiem biznesa līnijās, kas definētas 2. daļā, un notikumu veidos, kas definēti 5. daļā, un iesniegt šos datus kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma. Jādokumentē objektīvie kritēriji zaudējumu iedalīšanai noteiktās biznesa līnijās un notikumu veidos. Operacionālā riska zaudējumi, kas ir saistīti ar kredītrisku un kas vēsturiski ir iekļauti iekšējās kredītriska datu bāzēs, jāreģistrē operacionālā riska datu bāzēs un identificē atsevišķi. Šādiem zaudējumiem nepiemēro operacionālā riska nodrošinājumu, ja tos turpina uzskatīt par kredītriskiem minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkos. Operacionālā riska zaudējumi, kas ir saistīti ar tirgus riskiem, jāiekļauj operacionālā riska kapitāla prasību jomā.

15. Kredītiestādes iekšējiem zaudējumu datiem jābūt visaptverošiem, lai tie ietvertu visas būtiskās darbības un riska darījumus no visām attiecīgajām apakšsistēmām un ģeogrāfiskajām vietām. Kredītiestādēm jāspēj pamatot, ka jebkuras neiekļautās darbības vai riska darījumi, atsevišķi un kopā, būtiski neietekmē vispārējos riska aprēķinus. Jādefinē atbilstošs minimālais zaudējumu slieksnis, lai apkopotu iekšējos datus par zaudējumiem.

16. Papildus informācijai par bruto zaudējumu summām, kredītiestādes apkopo informāciju par notikuma datumu, bruto zaudējumu summu atgūšanu un aprakstošu informāciju par zaudējumu gadījuma izraisītājiem vai cēloņiem.

17. Jābūt īpašiem kritērijiem datu klasifikācijai zaudējumiem, kas rodas no gadījuma ar centralizētu funkciju vai darbību, kas aptver vairāk nekā vienu biznesa līniju, kā arī no vairākiem saistītiem gadījumiem laika gaitā.

18. Kredītiestādēm jābūt dokumentētām procedūrām vēsturisko zaudējumu datu pastāvīgās relevances novērtēšanai, ieskaitot tās situācijas, kurās iespējama lēmumu ignorēšana, mērogošana vai citi pielāgojumi, kādā apmērā tas iespējams un kurš ir tiesīgs pieņemt šādus lēmumus.

1.2.3. Ārējie dati

19. Kredītiestādes operacionālā riska aprēķina sistēmā jāizmanto attiecīgie ārējie dati, īpaši tad, ja ir pamats uzskatīt, ka kredītiestādei ir neregulāru, toties potenciāli nopietnu, zaudējumu risks. Kredītiestādē jāizstrādā sistemātisks process, lai noteiktu situācijas, kurās jāizmanto ārējie dati, un metodoloģijas, ko izmanto datu iekļaušanai aprēķina sistēmā. Ārējo datu lietošanas nosacījumi un prakse regulāri jāpārskata, jādokumentē un periodiski jāiesniedz neatkarīgai pārbaudei.

1.2.4. Scenārija analīze

20. Kredītiestāde izmanto ekspertu viedokļu scenārija analīzi saistībā ar ārējiem datiem, lai novērtētu tās riska darījumus, kur iespējami reti notikumi ar spēcīgu iedarbību. Laika gaitā šādi novērtējumi jāapstiprina un atkārtoti jāizvērtē, veicot salīdzinājumu ar faktisko zaudējumu pieredzi, lai pārbaudītu to pamatotību.

1.2.5. Darījumu vides un iekšējās kontroles faktori

21. Kredītiestādes riska novērtēšanas metodoloģijā visam uzņēmumam jāietver galvenie darījumu vides un iekšējās kontroles faktori, kas var mainīt tās operacionālā riska profilu.

22. Katra faktora izvēle jāpamato kā nozīmīgs riska izraisītājs, pamatojoties uz pieredzi un ņemot vērā ekspertu spriedumus attiecīgajās darījumu jomās.

23. Riska aprēķinu sensitivitātei attiecībā pret faktoru izmaiņām un dažādu faktoru relatīvai nozīmei ir jābūt labi pamatotai. Papildus tam, ka tiek ņemtas vērā riska izmaiņas, ko rada riska kontroles uzlabojumi, sistēmā jāietver potenciālais riska pieaugums, ko rada lielāka darījumu sarežģītība vai palielināts darījumu apjoms.

24. Šī sistēma jādokumentē un regulāri jāpakļauj neatkarīgai pārbaudei kredītiestādē un kompetentajās iestādēs. Laika gaitā process un tā rezultāti ir jāapstiprina un atkārtoti jānovērtē, salīdzinot ar iekšējiem datiem par faktisko zaudējumu pieredzi un attiecīgiem ārējiem datiem.

2. Apdrošināšanas ietekme

25. Kredītiestādēm jāņem vērā apdrošināšanas ietekme, ja apdrošināšana atbilst 26. līdz 29. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

26. Pakalpojuma sniedzējam ir atļauja veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu.

27. Pakalpojuma sniedzēja minimālais saistību izpildes spējas reitings (kredītreitings?) ir A (vai tam pielīdzināms).

(a)     Apdrošināšanas polises sākotnējam termiņam ir jābūt ne mazākam par vienu gadu. Polisēm, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, kredītiestāde veic atbilstošas korekcijas pazemināšanas virzienā, kas ievēro polises atlikušā termiņa samazināšanos, līdz par 100 % korekcijai pazemināšanās virzienā polisēm, kuru atlikušais termiņš ir 90 dienas vai īsāks.

(b)     Apdrošināšanas polises minimālais periods iepriekšējam paziņojumam par līguma anulēšanu ir 90 dienas.

(c)     Apdrošināšanas polisē nav paredzēti izņēmumi vai ierobežojumi, ko izraisa uzraudzības darbības, vai noteikumi, kas kredītiestādes maksātnespējas (neveiksmes) gadījumā neļautu kredītiestādei, pārņēmējam vai likvidatoram saņemt atlīdzību par ciestajiem zaudējumiem vai izdevumiem, kas radušies kredītiestādei, izņemot gadījumus, kas notikuši pēc kredītiestādes pārņemšanas vai likvidācijas procedūras uzsākšanas attiecībā pret kredītiestādi; pieņemot, ka no apdrošināšanas polises var izslēgt soda naudas, soda maksājumus vai zaudējumu kompensācijas, kas radušās kompetento iestāžu darbību rezultātā.

(d)     Riska mazināšanas aprēķinos apdrošināšanas segumu ņem vērā tā, lai būtu pārredzama tā attiecība un saskanība ar zaudējumu faktisko varbūtību un ietekmi, kas izmantoti operacionālā riska kapitāla vispārīgai noteikšanai.

(e)     Apdrošināšanu veic trešās puses uzņēmums. Ja apdrošināšanu veic kaptīvie uzņēmumi un saistītie uzņēmumi, riska darījumu nodod neatkarīgam trešās puses uzņēmumam, piemēram, pārapdrošināšanas uzņēmumam, kas izpilda piemērotības kritērijus.

(f)     Apdrošināšanas atzīšanas sistēmai ir jābūt labi pamatotai un dokumentētai.

28. Apdrošināšanas atzīšanas metodoloģija ietver šādus elementus apdrošināšanas summas diskontu vai pazemināšanas korekciju formā:

(a)     Polises atlikušais termiņš, ja tas ir mazāks par vienu gadu, kā minēts iepriekš;

(b)     Polises anulēšanas noteikumi, ja tie ir mazāki par vienu gadu;

(c)     Maksājumu nenoteiktība, kā arī nesakritība apdrošināšanas polišu segumos.

29. Kapitāla samazinājums, ko rada apdrošināšanas atzīšana, nedrīkst pārsniegt 20 % no kapitāla prasības operacionālajam riskam pirms riska mazināšanas metožu atzīšanas.

3. Iesniegums par uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanu visā grupā

30. Ja uzlaboto rādītāju pieeju vēlas izmantot mātesuzņēmums, kas ir ES kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES finanšu līdzdalības sabiedrības meitasuzņēmumi, iesniegumā jāiekļauj metodoloģijas apraksts, ko izmanto operacionālā riska sadalījumam starp dažādām grupas vienībām.

31. Iesniegumā jānorāda, vai un kādi diversifikācijas efekti tiks ņemti vērā riska aprēķina sistēmā.

4. daļa – Dažādu metodoloģiju kombinētā izmantošana

1. Uzlaboto rādītāju pieejas izmantošana kopā ar citām pieejām

1. Kredītiestādes var izmantot uzlaboto rādītāju pieeju kopā ar pamatrādītāja pieeju vai standartizēto pieeju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)     Visi kredītiestādes operacionālie riski ir ietverti. Kompetentās iestādes uzskata par pareizu metodoloģiju, ko izmanto, lai izskatītu dažādas darbības, ģeogrāfiskās vietas, juridiskās struktūras vai citus attiecīgos iedalījumus, ko noteikusi kredītiestāde.

(b)     Atbilstības kritēriji, kas noteikti 2. un 3. daļā, ir izpildīti attiecībā uz darbībām, kurām piemēro standartizēto pieeju un uzlaboto rādītāju pieeju.

2. Atsevišķos gadījumos kompetentā iestāde var noteikt šādus papildus nosacījumus:

(a)     Uzsākot uzlaboto rādītāju pieejas ieviešanu, būtiskai kredītiestādes operacionālā risku daļai piemēro uzlaboto rādītāju pieeju;

(b)     Kredītiestāde apņemas paplašināt uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanu būtiskām savu operāciju daļām atbilstoši grafikam, kas saskaņots ar kompetentajām iestādēm.

2. Pamatrādītāja pieejas un standartizētās pieejas kombinēta izmantošana

3. Kredītiestāde var izmantot vienlaicīgi pamatrādītāja pieeju un standartizēto pieeju tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pēdējā laikā ir iegūta jauna darījumu joma, kurā var būt nepieciešams pārejas periods standartizētās pieejas ieviešanai.

4. Pamatrādītāja pieejas un standartizētās pieejas kombinētā izmantošana saistāma ar nosacījumu, ka kredītiestāde apņemas ieviest standartizēto pieeju saskaņā ar grafiku, kas saskaņots ar kompetentajām iestādēm.

5. daļa – zaudējumu gadījumu veidu klasifikācija

3. tabula

Gadījuma kategorija || Definīcija ||

Iekšējā krāpšana || Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai noteikumu, likumu vai uzņēmuma kārtības apiešanu, izņemot diskriminācijas vai kultūratšķirību gadījumus, kurās iesaistīta vismaz viena (iekšējā) puse. ||

Ārējā krāpšana || Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai likuma apiešana, ko veic trešā puse ||

Darba attiecību prakse un darba drošība || Zaudējumi, kas rodas no darbībām, kas neatbilst tiesību aktiem vai nolīgumiem, kas regulē darba attiecības, veselības aizsardzību vai drošību, no maksājumiem par prasībām saistībā ar personu traumām vai diskriminācijas un kultūratšķirību gadījumiem ||

Klienti, produkti un darījumu prakse || Zaudējumi, kas rodas no nejaušas vai nolaidīgas profesionālo pienākumu neizpildīšanas attiecībā uz īpašiem klientiem (ieskaitot uzticamības un piemērotības prasības) vai no produkta rakstura vai uzbūves ||

Fizisko aktīvu zaudējumi || Zaudējumi, kas rodas no fizisko aktīvu zaudējumiem vai bojājumiem dabas katastrofās vai citos gadījumos ||

Darījumu pārtraukšana un sistēmu kļūmes || Zaudējumi, kas rodas no darījumu pārtraukšanas vai sistēmu kļūmēm ||

Izpilde, piegāde un procesu vadība || Zaudējumi no kļūmēm darījumu apstrādē vai procesu vadībā attiecībās ar tirdzniecības darījumu partneriem vai piegādātājiem ||

XI pielikums Tehniskie kritēriji kompetento iestāžu veiktajai pārskatīšanai un novērtēšanai

1. Papildus kredīta, tirgus un operacionālajam riskam, kredītiestāžu veiktā pārskatīšana un novērtēšana saskaņā ar 124. pantu iekļauj:

(a)     stresa testa rezultātus, ko kredītiestādes veikušas, piemērojot IRP;

(b)     kredītiestāžu riska darījumus ar likviditātes riskiem un koncentrācijas riskiem un šo risku pārvaldīšanu, ieskaitot to prasību izpildi, kas noteiktas saskaņā ar 108. līdz 118. pantu;

(c)     kredītiestāžu ieviestās kārtības un procedūru noturīgumu, atbilstību un piemērošanas veidu atlikušā riska pārvaldīšanai, kas saistīts ar atzītu riska mazināšanas metožu izmantošanu;

(d)     apmēru, kādā kredītiestādes pašas kapitāls ir atbilstošs attiecībā pret aktīviem, kas pakļauti sekjuritizācijai, ņemot vērā darījuma ekonomisko būtību, tai skaitā arī panāktās riska nodošanas pakāpi.

2. Kompetentās iestādes uzrauga, vai kredītiestāde ir sniegusi netiešu atbalstu sekjuritizācijai. Ja kredītiestāde ir sniegusi netiešu atbalstu vairāk nekā vienā gadījumā, kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu to, ka kredītiestāde izpildīs pieaugošās prasības par nākotnē sniedzamo atbalstu tās sekjuritizācijām, un tādējādi nenotiks ievērojama riska nodošana.

XII pielikums Informācijas sniegšanas tehniskie kritēriji 1. daļa – Vispārējie kritēriji

1. Informāciju uzskata par būtisku informācijas sniegšanai, ja tās izlaišana vai nepareizs izklāsts var mainīt vai ietekmēt lietotāja, kurš izmanto šo informāciju ekonomiska lēmuma pieņemšanai, vērtējumu vai lēmumu.

2. Informāciju uzskata par kredītiestādes īpašumu, ja šīs informācijas izpaušana sabiedrībai var vājināt tās konkurētspēju. Tā var iekļaut informāciju par produktiem vai sistēmām, kas, ja tā kļūtu zināma konkurentiem, varētu par padarīt kredītiestādes ieguldījumus mazāk vērtīgus.

3. Informāciju uzskata par konfidenciālu, ja pastāv saistības attiecībās ar klientiem vai citiem darījumu partneriem, kas kredītiestādei uzliek konfidencialitātes pienākumu.

4. Kompetentās iestādes pieprasa kredītiestādēm novērtēt nepieciešamību publicēt atsevišķu vai visu informāciju biežāk nekā reizi gadā, ņemot vērā to darījumu būtiskās iezīmes, tādas kā operāciju apjoms, operāciju dažādība, darbība dažādās valstīs, darbība dažādās finanšu nozarēs un dalība starptautiskajos finanšu tirgos un maksājumu, norēķinu un ieskaita sistēmās. Šajā informācijā īpaša uzmanība jāpievērš iespējamai vajadzībai biežāk sniegt informāciju, kas noteikta 2. daļas 3. punkta b) un e) apakšpunktā un 4. punkta b) līdz f) apakšpunktā, un informāciju par riska darījumiem un citiem posteņiem, kuriem ir raksturīgas straujas izmaiņas.

5. Informācijas sniegšanas prasību, kas noteikta 2. daļas 4. punkta f) apakšpunktā, izpilda saskaņā ar 72. panta 1. un 2. punktu.

2. daļa - Vispārīgas prasības.

1. Kredītiestādes riska pārvaldīšanas mērķi un kārtība jādara zināma par katru atsevišķo riska kategoriju, ieskaitot riskus, kas minēti 1. līdz 13. punktā. Publicējamā informācijā ietilpst:

(a)     šo risku pārvaldīšanas stratēģija un procesi;

(b)     attiecīgo riska pārvaldīšanas funkciju vai citu atbilstošu pasākumu struktūra un organizācija;

(c)     riska ziņošanas un aprēķina sistēmu apjoms un raksturs;

(d)     riska ierobežošanas un mazināšanas kārtība, kā arī stratēģija un procesi riska ierobežošanas un mazināšanas pastāvīgas efektivitātes kontrolei.

2. Attiecībā uz šīs direktīvas prasību piemērošanas jomu jāsniedz šāda informācija:

(a)     kredītiestādes nosaukums, kurai piemēro šīs direktīvas prasības;

(b)     ziņas par atšķirībām konsolidācijā grāmatvedības un uzraudzības nolūkiem, sniedzot īsu aprakstu par vienībām, kas ir:

(i)      pilnībā konsolidētas,

(ii)     proporcionāli konsolidētas,

(iii)    atskaitītas no pašu kapitāla,

(iv)    nav ne konsolidētas, ne atskaitītas;

(c)     jebkuri pastāvoši un paredzami materiāli vai tiesiski šķēršļi tam, lai varētu veikt nekavējošu pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmumu starpā;

(d)     kopējā summa, par kuru faktiskais pašu kapitāls ir mazāks nekā prasītais minimālais kapitāls visos meitasuzņēmumos, kas nav iekļauti konsolidācijā, un šādu meitasuzņēmumu nosaukumi;

(e)     ja nepieciešams, apstākļi, kādos ir izmantoti 69. un 70. pantā minētie noteikumi.

3. Kredītiestādes attiecībā uz pašu kapitālu dara publiski zināmu šādu informāciju:

(a)     informācijas kopsavilkums par pašu kapitāla visu posteņu un to sastāvdaļu galveno iezīmju noteikumiem un nosacījumiem;

(b)     sākotnējā pašu kapitāla summa, īpaši aprakstot visus pozitīvos posteņus un atskaitījumus;

(c)     kopējā summa rezerves pašu kapitālam un pašu kapitālam, kā definēts [Direktīvas 93/6/EEK V pielikumā];

(d)     atskaitījumi no sākotnējā pašu kapitāla un rezerves pašu kapitāla saskaņā ar 66. panta 1. punkta c) apakšpunktu, īpaši aprakstot posteņus, kas minēti 57. panta q) punktā;

(e)     kopējā pašu kapitāla summa, no kuras atņemti visi atskaitījumi un ierobežojumi, kas noteikti 66. pantā.

4. Par to, kā kredītiestāde izpilda 75. pantā un 123. pantā noteiktās prasības, jāsniedz šāda informācija:

(a)     kopsavilkums par to, kā kredītiestāde novērtē iekšējā kapitāla pietiekamību esošo un nākamo darbību atbalstam;

(b)     kredītiestādēm, kuras aprēķina riska svērtās vērtības saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, 8 procenti no riska svērtās vērtības visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas 79. pantā;

(c)     kredītiestādēm, kuras aprēķina riska svērtās vērtības saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, 8 procenti no riska svērtās vērtības visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas 86. pantā. Mazo riska darījumu kategorijā šo prasību piemēro katrai riska darījumu kategorijai, uz kuru attiecas kāda no attiecīgajām korelācijām, kas uzskaitītas VII pielikuma 1. daļas 9. līdz 11. punktā. Kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijā šo prasību piemēro:

(i)      katrai pieejai, kas paredzēta VII pielikuma 1. daļas 15. līdz 25. punktā;

(ii)     biržā tirgotiem riska darījumiem, privātā kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, un citiem riska darījumiem;

(iii)    riska darījumiem, kuriem piemēro uzraudzības pārejas noteikumus attiecībā uz kapitāla prasībām;

(iv)    riska darījumiem, kuriem piemēro priekšgājēja tiesības attiecībā uz kapitāla prasībām;

(d)     minimālajām kapitāla prasībām, kas aprēķinātas saskaņā ar 75. panta b) un c) punktiem;

(e)     minimālā kapitāla prasībām, kas aprēķinātas saskaņā ar 103. līdz 105. pantu un ko publicē atsevišķi;

(f)     maksātspējas koeficientiem, ko aprēķina, pamatojoties uz kopējo pašu kapitālu un sākotnējo pašu kapitālu.

5. Attiecībā uz kredītiestādes riska darījumiem ar kredītrisku un pasliktināšanās risku jāsniedz šāda informācija:

(a)     definīcijas, ko grāmatvedības nolūkiem piemēro jēdzieniem „kavēts” un „sliktas kvalitātes”;

(b)     apraksts pieejām un metodēm, kas pieņemtas korekciju un rezervju vērtības noteikšanai;

(c)     kopējā riska darījumu summa pēc kompensāciju (nodrošinājumu) uzskaites, bet neņemot vērā kredītriska mazināšanas efektu, un riska darījumu vidējā summa vienā laika periodā ar iedalījumu dažādās riska darījumu kategorijās;

(d)     riska darījumu ģeogrāfiskais iedalījums, kas tālāk sadalīts pēc nozīmīgākajiem reģioniem un būtiskām riska darījumu kategorijām, norādot tālāku iedalījumu, ja tāds ir nepieciešams;

(e)     riska darījumu iedalījums pēc nozarēm vai darījumu partnera veida, kas savukārt iedalīts riska darījumu kategorijās, norādot tālāku iedalījumu, ja tāds ir nepieciešams;

(f)     iedalījums pēc atlikušā termiņa visiem riska darījumiem, kas savukārt iedalīts riska darījumu kategorijās, norādot tālāku iedalījumu, ja tāds ir nepieciešams;

(g)     būtiskas nozares vai darījumu partneru veidi, norādot summu šādiem rādītājiem:

(i)      sliktas kvalitātes riska darījumi un kavēti riska darījumi,

(ii)     vērtības korekcijas un rezerves,

(iii)    maksājumi par vērtības korekcijām perioda laikā;

h)      sliktas kvalitātes riska darījumu summa un kavētu riska darījumu summa, norādot atsevišķi, ar tālāku iedalījumu nozīmīgākajos ģeogrāfiskajos reģionos, ieskaitot, ja tas ir lietderīgi, vērtību korekcijas un rezervju summas katram ģeogrāfiskajam reģionam;

(i)      izmaiņu saskaņošana vērtību korekcijās un rezervēs sliktas kvalitātes riska darījumiem, norādot atsevišķi. Šajā informācijā ietilpst:

(i)      vērtību korekciju un rezervju veidu apraksts,

(ii)     sākuma bilances,

(iii)    summas, kas perioda laikā ir saņemtas no rezervēm,

(iv)    summas, kas perioda laikā ir atliktas vai dzēstas paredzamiem iespējamiem zaudējumiem riska darījumos, un visas citas korekcijas, ieskaitot tās, kuras nepieciešamas saistībā ar valūtas maiņas kursa starpībām, darījumu apvienojumiem, meitasuzņēmumu iegādi un pārdošanu, kā arī rezervju nodošanu,

(v)     beigu bilances.

Vērtību korekcijas un atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas un zaudējumu aprēķinā, jānorāda atsevišķi.

6. Kredītiestādes, kuras aprēķina riska svērtās vērtības saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, par visām riska darījumu kategorijām, kas norādītas 79. pantā, sniedz šādu informāciju:

(a)     norīkotu ĀKNI vai reitingu aģentu nosaukumi, kā arī visu izmaiņu cēloņi;

(b)     riska darījumu kategorijas, kurās izmanto ĀKNI vai reitingu aģentus;

(c)     procesa apraksts, ko izmanto, lai nodotu emisijas un emisiju kredīta novērtējumus posteņiem, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī;

(d)     katras norīkotās ĀKNI vai reitingu aģenta ārējā reitinga piesaiste kredīta kvalitātes soļiem, kas paredzēti VI pielikumā, ņemot vērā, ka šī informācija nav jāpublicē, ja kredītiestāde veic standarta piesaisti atbilstoši kompetento iestāžu publicētajām norādēm;

(e)     riska darījumu vērtības un riska darījumu vērtības pēc riska mazināšanas, kas piesaistītas katram kredīta kvalitātes solim, kas paredzēts VI pielikumā, kā arī tās, kas ir atskaitītas no pašu kapitāla.

7. Kredītiestādes, kas aprēķina riska svērtās vērtības atbilstoši VII pielikuma 1. daļas 5. punktam vai atbilstoši 17. līdz 19. punktam, publicē informāciju par riska darījumiem, kas iedalīti katrā kategorijā, kura minēta 5. punkta tabulā, vai katrā riska pakāpē, kas minēta 17. līdz 19. punktā.

8. Kredītiestādes, kas aprēķina savas kapitāla prasības saskaņā ar 75. panta b) un c) punktu, publicē šīs prasības atsevišķi katram riskam, kas minēts šajos noteikumos.

9. Visas kredītiestādes, kas aprēķina savas kapitāla prasības saskaņā ar [Direktīvas 93/6/EEK VIII pielikumu], publicē šādu informāciju:

(a)     katram ietvertajam apakšportfelim:

(i)      izmantoto modeļu raksturojums,

(ii)     katram portfelim piemēroto stresa testu apraksts,

(iii)    apraksts pieejai, ko izmanto iekšējo modeļu un modelēšanas procesu pareizības un konsekvences atpakaļejošai pārbaudei un apstiprināšanai;

(b)     kādā apjomā saņemts kompetento iestāžu akcepts;

(c)     katram modeļa apakšportfelim:

(i)      augstākie, vidējie un zemākie riska novērtējumi ziņošanas perioda laikā un perioda beigās,

(ii)     riska novērtējumu salīdzinājums ar kredītiestādes faktiskajiem guvumiem un zaudējumiem, pievienojot analīzi par svarīgām netipisko datu kopām, kas iegūtas atpakaļejošās pārbaudēs.

10. Kredītiestādes attiecībā uz operacionālo risku publicē šādu informāciju:

(a)     pieejas pašu kapitāla prasību novērtējumam attiecībā uz operacionālo risku, kuru prasībām kredītiestāde atbilst;

(b)     metodoloģijas apraksts, kas noteikta 105. pantā, ja kredītiestāde to izmanto, ieskaitot attiecīgu iekšējos un ārējos faktoru izvērtējumu, ko kredītiestāde ņēmusi vērā aprēķina pieejā. Ja pieeju lieto daļēji, dažādu lietoto metodoloģiju apjoms un piemērošanas joma.

11. Attiecībā uz kapitāla instrumentu riska darījumiem, kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī, kredītiestādes publicē šādu informāciju:

(a)     riska darījumu diferencēšana, pamatojoties uz to mērķiem, ieskaitot kapitāla pieauguma attiecību un stratēģisko pamatojumus, izmantoto grāmatvedības metožu un vērtēšanas metodoloģiju pārskatu, ieskaitot galvenos pieņēmumus un praksi, kas ietekmē vērtēšanu, kā arī būtiskas izmaiņas šajā praksē;

(b)     bilances vērtība, patiesā vērtība un biržā tirgoto posteņu salīdzinājums ar tirgus vērtību, ja tā būtiski atšķiras no patiesās vērtības;

(c)     biržā tirgoto riska darījumu, privātā kapitāla instrumentu riska darījumu, kuru portfelis ir pietiekami diversificēts, un citu riska darījumu veidi, raksturs un summas;

(d)     kumulatīvi realizētie guvumi vai zaudējumi, kas rodas no pārdošanas un likvidācijām periodā;

(e)     kopējie nerealizētie guvumi vai zaudējumi, kopējie latentie pārvērtēšanas guvumi vai zaudējumi un jebkuras no šīm summām, kas ir iekļautas sākotnējā vai rezerves pašu kapitālā.

12. Attiecībā uz procentu likmju riska darījumiem pozīcijās, kas nav iekļautas tirdzniecības portfelī, kredītiestādes publicē šādu informāciju:

(a)     procentu likmju riska raksturs un galvenie pieņēmumi (ieskaitot pieņēmumus attiecībā uz aizdevumu priekšsamaksu un beztermiņa ieguldījumu norises), kā arī procentu likmju riska aprēķināšanas biežumu;

(b)     peļņas svārstības, ekonomiskā vērtība vai citi atbilstoši aprēķini, ko vadība izmanto likmju paaugstināšanās vai pazemināšanās šoka gadījumiem saskaņā ar vadības metodi procentu likmju riska aprēķiniem, kas sadalīti pa valūtām.

13. Kredītiestādes, kas aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar 94. līdz 101. pantu, publicē šādu informāciju:

(a)     kredītiestādes mērķu izvērtējums attiecībā uz sekjuritizācijas darbībām;

(b)     kredītiestādes loma sekjuritzācijas procesā;

(c)     norāde par kredītiestādes iesaistes apjomu katrā no tiem;

(d)     pieejas riska svērtās vērtības aprēķināšanai, kuras kredītiestāde ievēro sekjuritizācijas darbībās;

(e)     kopsavilkums kredītiestādes grāmatvedības kārtībai attiecībā uz sekjuritizācijas darbībām, ieskaitot:

(i)      vai darījumi tiek uzskatīti par pārdošanu vai finansēšanu,

(ii)     pārdošanas ieņēmumu atzīšana,

(iii)    galvenie pieņēmumi ieturēto procentu novērtēšanai,

(iv)    attieksme pret sintētisko sekjuritizāciju, ja tā nav izklāstīta citās grāmatvedības nostādnēs;

(f)     ĀKNI nosaukumi, kuras ir izmantotas sekjuritizācijām, un riska darījumu veidi, kuriem ir izmantota katra aģentūra;

(g)     kopējā nesaņemtā summa par riska darījumiem, kuriem kredītiestāde ir piemērojusi sekjuritizāciju un kuri ietilpst sekjuritizācijas sistēmā (iedalīti kā tradicionālā un sintētiskā sekjuritizācija), norādot riska darījuma veidu;

h)      riska darījumiem, kuriem kredītiestāde ir piemērojusi sekjuritizāciju un iekļāvusi sekjuritizācijas sistēmā, sekjuritizācijai pakļauto sliktas kvalitātes un kavēto riska darījumu summas sadalījums pēc riska darījuma veida, un kredītiestādes atzītie zaudējumi perioda laikā.

(i)      saglabāto vai iegādāto sekjuritizācijas pozīciju kopējā summa, sadalīta pēc riska darījuma veida;

(j)      saglabāto vai iegādāto sekjuritizācijas pozīciju kopējā summa, sadalīta riska pakāpju joslās, kuru skaits ir pamatots. Informācija par pozīcijām, kuru nosacītā riska pakāpe ir 1250 % vai kuras ir atskaitītas, jānorāda atsevišķi;

(k)     svārstīga apmēra riska darījumu, kuri ir pakļauti sekjuritizācijai, kopējā nesaņemtā summa, kas sadalīta kā iniciatora daļa un ieguldītāja daļa;

(l)      kopsavilkums par sekjuritizācijas darbībām periodā, ieskaitot sekjuritizācijas riska darījumu summu (pēc riska darījumu veida), un atzītie guvumi un zaudējumi no pārdošanas katram riska darījuma veidam.

3. 3. daļa - Atbilstošās prasības īpašu instrumentu un metožu izmantošanai

14. Kredītiestādes, kas aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, publicē šādu informāciju:

(a)     kompetentās iestādes apstiprinājums pieejai vai apstiprinātie pārejas noteikumi;

(b)     skaidrojums un pārskats par:

(i)      iekšējo reitingu sistēmas struktūru un attiecību starp iekšējiem un ārējiem reitingiem,

(ii)     iekšējo vērtējumu lietošanu, kas nav paredzēti riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 84. līdz 89. pantu,

(iii)    kredītriska mazināšanas vadības un atzīšanas procesu,

(iv)    reitingu sistēmu kontroles mehānismiem, ieskaitot neatkarības un pakļautības aprakstu, un reitingu sistēmas pārbaudi;

(c)     iekšējo reitingu procesa apraksts katrai riska darījumu kategorijai atsevišķi:

(i)      centrālajām valdībām un centrālajām bankām,

(ii)     iestādēm,

(iii)    uzņēmumiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus, specializētajiem aizņēmumiem un iegādātājiem uzņēmumu pircēju parādiem,

(iv)    mazo riska darījumu kategorijā katrai riska darījumu kategorijai, uz kuru attiecas kāda no attiecīgajām korelācijām, kas uzskaitītas VII pielikuma 1. daļas 9. līdz 11. punktā.

(v)     kapitāla instrumentiem;

(d)     riska darījumu vērtības katrai riska darījumu kategorijai, kas norādīta 86. pantā. Informāciju par riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kredītiestādēm un uzņēmumiem, kur kredītiestādes lieto pašu vērtējumus ZSN (LGD) vai pārrēķinu koeficientus riska svērtās vērtības aprēķināšanai, norāda atsevišķi no riska darījumiem, kuriem kredītiestādes nelieto šādus vērtējumus;

(e)     par katru riska darījumu kategoriju ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm, uzņēmumiem un kapitāla instrumentiem un par pietiekamu skaitu parādnieku kategoriju (ieskaitot tos, kas nepilda saistības), kas ļauj pareizi iedalīt kredītriskus, kredītiestādes publicē šādu informāciju:

(i)      kopējā riska darījumu summa (centrālo valdību un centrālo banku, iestāžu un uzņēmumu riska darījumu kategorijai - nenokārtoto aizdevumu summa un riska darījumu vērtības neizmantotajiem kredītlimitiem; kapitāla instrumentiem - nesaņemtā summa),

(ii)     kredītiestādēm, kas izmanto savus ZSN (LGD) vērtējumus riska svērtās vērtības aprēķināšanai, - riska svērtās vērtības, riska darījuma vidējie svērtie ZSN (LGD), izteikti procentos,

(iii)    riska darījuma vidējā svērtā riska pakāpe,

(iv)    kredītiestādēm, kas izmanto pārrēķinu faktoru pašu vērtējumus riska svērto vērtību aprēķināšanai, neizmantoto saistību summa un riska darījumu vidējās svērtās riska darījumu vērtības visām riska darījumu kategorijām;

(f)     mazo riska darījumu kategorijā un katrai kategorijai, kas definēta saskaņā ar iepriekš minēto c) apakšpunktu, publicē informāciju, kas aprakstīta iepriekš e) apakšpunktā (ja nepieciešams, iedalot pēc portfeļa), vai riska darījumu analīzi (nenokārtotie aizdevumi vai riska darījumu vērtības neizmantotajām saistībām), iedalot pēc pietiekama skaita paredzamo zaudējumu kategorijām, kas ļauj pareizi iedalīt kredītriskus (ja nepieciešams, iedalot pēc portfeļa);

(g)     faktiskās vērtību korekcijas iepriekšējam periodam katrā riska darījumu kategorijā (maziem riska darījumiem katrai kategorijai, kas definēta saskaņā ar c) apakšpunktu) un to atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo pieredzi;

h)      to faktoru apraksts, kas ir ietekmējuši zaudējumu pieredzi iepriekšējā periodā (piemēram, vai saistību nepildīšanas procenti kredītiestādei ir bijuši augstāki nekā parasti, vai ir bijuši augstāki vidējie ZSN un pārrēķinu faktori):

(i)      kredītiestādes aprēķini, salīdzinot ar faktiskajiem rezultātiem ilgākā laika posmā. Šeit jāiekļauj vismaz informācija par zaudējumu aprēķiniem, salīdzinot ar faktiskajiem zaudējumiem katrā riska darījumu kategorijā (katrai kategorijai, kas definēta saskaņā ar iepriekš minēto c) apakšpunktu) par periodu, kas ir pietiekams, lai pareizi novērtētu iekšējo reitingu procesu attīstību katrai riska darījumu kategorijai (mazajiem darījumiem - katrai kategorijai, kas definēta saskaņā ar iepriekš minēto c) apakšpunktu). Ja nepieciešams, kredītiestāde veic papildus aprēķinus, lai sniegtu SNV (PD) analīzi, un, ja kredītiestāde izmanto pašu vērtējumus ZSN un/vai pārrēķinu faktorus, ZSN un pārrēķinu faktoru rezultātu salīdzinājumu ar aprēķiniem, kas sniegti, publicējot informāciju par kvantitatīvajiem riska novērtējumiem, kā minēts iepriekš.

Iepriekš minētā c) apakšpunkta nolūkiem aprakstā iekļauj riska darījumu veidus, kas iekļauti riska darījumu kategorijā, definīcijas, metodes un datus SNV aprēķināšanai un apstiprināšanai un, ja nepieciešams, ZSN un pārrēķinu faktorus, ieskaitot pieņēmumus, ko izmanto šo mainīgo aprēķināšanai, kā arī aprakstu par būtiskām atkāpēm no saistību nepildīšanas definīcijas, kas noteikta VII pielikuma 4. daļas 44. līdz 48. punktā, ieskaitot plašākus segmentus, ko skar šādas atkāpes.

15. Kredītiestādes, kas piemēro riska mazināšanas metodes, publicē šādu informāciju:

(a)     bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējās dzēšanas kārtība un procesi, kā arī norāde par to, kādā apjomā iestāde to izmanto;

(b)     ķīlu vērtēšanas un pārvaldīšanas kārtība un procesi;

(c)     apraksts par galvenajiem ķīlu veidiem, ko saņēmusi kredītiestāde;

(d)     galvenie veidi galvotājiem un kredīta atvasināto instrumentu darījumu partneriem, ka arī šo partneru kredītspēja;

(e)     informācija par tirgu vai kredītriska koncentrācijām izmantotajā kredītriska mazināšanā;

(f)     kredītiestādēm, kas aprēķina riska svērtās vērtības saskaņā ar 78. līdz 83. pantu vai 84. līdz 89. pantu, bet nesniedz pašu vērtējumus ZSN (LGD) vai pārrēķinu faktoriem attiecībā uz riska darījumu kategoriju, katrai riska darījuma kategorijai jānorāda kopējā riska darījumu vērtība (pēc bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējās dzēšanas, ja tādu piemēro), kas pēc no svārstībām izrietošo korekciju piemērošanas ir segta ar piemērotu finanšu ķīlu vai citu piemērotu ķīlu;

(g)     kredītiestādēm, kas aprēķina riska svērtās vērtības saskaņā ar 78. līdz 83. pantu vai 84. līdz 89. pantu, atsevišķi katrai riska darījumu kategorijai jānorāda kopējā riska darījumu summa (pēc bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējās dzēšanas, ja tādu piemēro), kas ir segta ar galvojumiem vai kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijā šo prasību piemēro katrai no pieejām, kas paredzēta VII pielikuma 1. daļas 15. līdz 24. punktā.

16. Kredītiestādes, kas izmanto operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto 105. pantā paredzēto pieeju, publicē aprakstu par apdrošināšanas izmantošanu šī riska mazināšanas nolūkiem.

[1]               OV C […], […], […].lpp.

[2]               OV C […], […], […].lpp.

[3]               OV C […], […], […].lpp.

[4]               OV C […], […], […].lpp.